\id MRK  
\h Māārkō 
\toc1 Māārkō 
\toc2 Māārkō 
\toc3 Māārkō 
\mt1 Māārkō 
\is1 Taayta 
\im \bd Siriintēēt, yēē /kikēēsirē āk wōlēē /kikēēsirēē\bd*: /Kiisōōtyinē kule kisirē ꞉Māārkō lōkōōywēchu bo soboontaab Yēēsu āk yiisyēēnyii. Ku āybēēryoo ꞉Māārkō, kinyōōr bārooyinto nyēē kikas Yēēsu ānkuyēbchi yiit ng'aleekyii ām Yēērusālēēm ānkōōyēnchi. Nto lētuunoo, chokunoomnyo ꞉Māārkō āk Bāwulō ākoo Barnaaba ām baanta nyēē kyoomtootē ng'ālyoontēētaab Yēyiin. Kiyēētyēēchinoot ꞉inee Bētērō ām bēsyōōsyēk chēē chaang' nyēē /kiisōōtyinē kule ng'aleek chēē chaang' chēē kisir kurubta keey āk Yēēsu ku chēē kirārchinē ꞉Bētērō. 
\ip /Kikēēsirchinē kitaabuuni biikaab Kiriistō choo kimā Yuutayeek. Mēēnkētāktōōs ꞉kēnyiit nyēē /kikēēsirēē nteenee /kiisōōtyinē kule imuuchē ku kwēēnuutaab kēnyiitaab 45 ākoy 55 KK. ‑/Mākiinkētē mbo kubooyiit man yoo /kikēēsirē kitaabuuni bo Māārkō /kumanaakeesir nyēbo Mataayo nto /kikiikeesir. /Kēēbērē kitinyē man ꞉booyik choo kisimkunam ng'ālyoontēētaab Yēyiin yoo kimwoowēēch kule kitaabuutaab Mataayo ꞉nyēbo taay /keesir. Yoo /kākiikuykuuchiin kitaabuunechu tukwaay, tookunoot kule kiinkētē ꞉Māārkō kiyēē mii kitaabuutaab Mataayo ānkiyēyiisyēē ng'aleek alak chēbo kitaabuunaata. Manaatwech ꞉Māārkō komoswookik choo mānāmē keey āk biiko choo mā Yuutayeek. Ibānyboonyē komoswookik choo nāmē keey āk ātēbuutēkaab Yuutayeek choo kitōsōsyinē bichoo kōōnkēt. 
\ip \bd Kiyēē mii āriit āk nyēē āmu\bd*: Ng'āloolēē ꞉Māārkō miisin \it kiyēē kiyey\it* ꞉Yēēsu kusiir \it kiyēē kimwa\it*. Ikiimē kurubta keey āk kāāmuukēywēēkaab Yēēsu kooraraach, kootyaakta ānkōōsoob biich. Ikwēnyē miisin kule Yēēsu ku Motwooriintēētaab Yēyiin ānku Lakwanyii. Ibooru ꞉tukuukaab kwōng'uut, kāāsoobsēēt, kaatyaaktaayeetaab biiko ām wōlēē mii ꞉tāmirmirook chēē miyootēch, kāāmuukēywēēkyii kunyōōchi biiko kaat choolwookātēēng'waa, kule inee ku lakwataab Yēyiin. 
\ip Toowunēē ꞉kitaabuuni lōkōōywēkaab yiisyēētaab Yēēsu ām wōlēē mii ꞉biiko yoo kyoomu kule kāākuchō ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin kōōrēēt. Twēchē ꞉Māārkō kunyil chēē chaang' kule /kikēēkwērtoochi Yēēsu *murtooywoontēēt kuyēk kēēlto nyēē kēēchoomnyo Yēyiin āk biiko. /Kikiing'woonchi Yēēsu kubo ng'ōōkiswookikyoo (kas kur. 8:31; 9:31; 10:33-34, 45). /Kikiibanybaany miisin ng'aleekaab wiikiit nyēbo lētuut nyoo /kikēēkwērtoochinē Yēēsu murtooywoontēēt /ankiiteryeechee ng'eeteenyii bo meet āk yoo /kikēēyibē kuwo barak. 
\ip Kāroomēch ꞉lōkōōywēchu ām wōlēē mii ꞉biiko tukul ām kōōrēēt āmēēbērē Yuutayeek baateey. Ibooru ꞉ng'ālyoontēēt ‘Kiriistōōs’ ām kuutiitaab Kirikiik āk ng'ālyoontēēt ‘Maasyaak’ (Meesaaya) ām kuutiitaab Iburaneek kule ‘nyēē ng'aabaat’, ānkwoorōōru chiito nyēē kiikuchōb ꞉Yēyiintēēt ānkōōkoochi yiisyēēt nyēē kiikutōōlchi. /Kēēyēyiisyēē kaaynaani kurubta keey āk nyoo ityooktooy biich āk bāytooyiintēēt nyoo kiikukanyaan ꞉Yuutayeek ām kēnyiis chēē chaang' ānku nyoo twekaat miisin ām kiyēē kimwoowu ꞉wōōrkooyikaab Yēyiin ām Kiirootyeet nyoo bo Kēny. Ibooru ꞉komoswookik chēē chaang' choo twēchē ꞉Kiirootyeet nyoo Lēēl nyoo bo Kēny kule mēēbērē kimuru buch ꞉chōōnēētaab Kiriistō, nteenee kimiitē chōbuutēkaab Yēyiintēēt kung'eetee kēnyiis āk kēnyiis. /Kēēyēyiisyēē ng'ālyoontēēt ‘wēritaab’ ām kuutiitaab Iburaneek ām kēēlto nyēē baraay āmā baateey lakwataab anum ām yyootēēt. I-ārōōru kērkēēyinto ām ātēbuutēk ām kwēēnuutaab ‘wēēriit’ āk ‘kwaan’. Mii mbo ꞉kērkēēyinto nyēē wuu nyooto yoo /kākēēlē ‘leekweet’ kuuyu kēēyēku ꞉tukul lōkōkaab Yēyiin kubo kule inee ꞉nyēē kiyēyēēch ankeekerkeeye āk inee ām kēēlto ake. Yēku ꞉biiko tukul lōkōkaab Yēyiin ām tāmirmiryēēt yoo kēēyēnchi Yēēsu, ng'ālyoo nyēē ibooru kule /kiikēēnyōōchi kaat choolwookātēēng'waa ānkōōkōōwut bāytooyiisyēētaab Yēyiin. 
\c 1  
\s1 Kiyeyta ꞉Yoowaana kēēltaab Yēēsu 
\r (Mataayo 3:1-12; Luuka 3:1-18; Yoowaana 1:19-28) 
\p  
\v 1 Lōkōōywēk ꞉chu chēē kāroomēch chēbo Lakwataab Yēyiin, Yēēsu *Kiriistō.\x - \xo 1:1 \xt Māārkō 3:11; 14:61; 15:39; Yēyuut. 10:37-40; Ibu. 2:3\x* 
\v 2 Kikiikumwooy ꞉Yēyiin kēny kubununēē wōōrkooyoontēēt Isaaya\f + \fr 1:2 \ft Mwooyē ꞉siruutēk alake kule ‘wōōrkooyik’.\f* kule, 
\q1 “+Māāyooktē kiiyookiintēēnyuu 
\q2 koonto wokuyēytoowuung' kēēlto.”\x † \xo 1:2 \xt Mal. 3:1\x*\x - \xo 1:2 \xt Luuka 1:76\x* 
\p  
\v 3 /Kikeesir subak kule, 
\q1 “Miitē ꞉kuut nyēē kuuru ām suurkwēēn kule, 
\q1 ‘Ōchōb keey, 
\q2 ānkōōchuulchi Mokoryoontēēt kēēlto.’ ”\x † \xo 1:3 \xt Isa. 40:3\x* 
\p  
\v 4 Kiiyookiintoonoo ku Bātisāniintēēt Yoowaana. Kyoomtooy ām kōōr nyēē suurkwēēn kule māchāktōōs ꞉biiko kuweek ām miyootyēēt /ankeebatisan, sukunyōōchi ꞉Yēyiin kaat.  
\v 5 King'ēētyēē ꞉biiko chēē chaang' Yēērusālēēm ākoo komoswookik tukul chēbo Yēēmēētaab Yuuteeya bokukas lōkōōywēchoo bo Yoowaana. Nto yu kābokumwooy choolwookātēēng'waa /keebatisanee āynēētaab Yoortaan. 
\p  
\v 6 Kikiilaach ꞉Yoowaana sireet nyēē /kikiikwoorunēē sabureekaab *tembes, ankumootee keey anweetaab suwe. Kyoomē taalamik ākoo kimnyeteet.\x - \xo 1:6 \xt 2Bāy. 1:8\x* 
\v 7 Kimwoochinootē biiko kule, “Yoo kaawaany kāānēētiisyēēnyuu, mākuchō ꞉chiito ake nyēē boonto kāāmuukēywēēk kubiira nyēē ‑maayemaat ārēēkyi kwēyōōnik.  
\v 8 Kaabatisaneenaak ꞉anii bēēko, nteenee makubatisaneenaak ꞉inee Tāmirmiryēētaab Yēyiin.”\x - \xo 1:8 \xt Tyēēn. 51:7, 10-12\x* 
\s1 /Kikeebatisan Yēēsu 
\r (Mataayo 3:13-17; Luuka 3:21-22) 
\p  
\v 9 Nto mii bēsyēēt ake, kuchōōnēē ꞉Yēēsu Nāāsārēēt ām Yēēmēētaab Kalilaaya ankubatisanee ꞉Yoowaana āynēētaab Yoortaan.  
\v 10 Yu kāloong'unēē bēēko, kukas barak kuyootāktōōs ānkurēkyi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin nyēē wuu chēēbtuukē.  
\v 11 Yooto, kumwooy ꞉Yēyiin ām barak kule, “Inyiing' lakwanyuu nyēē āchāmē, ānkāāng'ērēkyinē.”\x - \xo 1:11 \xt Toowu. 22:2; Tyēēn. 2:7; Isa. 42:1; Māārkō 9:7; 12:6; 2Bēt. 1:17\x* 
\s1 /Kikeetyem Yēēsu ām suurkwēēn 
\r (Mataayo 4:1-11; Luuka 4:1-13) 
\p  
\v 12-13 Kukwēryoot bakeenke ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Yēēsu ākoy suurkwēēn, wōlēē kimii ꞉nkicheek tyoong'iikaab wuuyēēt. Kiibuur ꞉Yēēsu wōlooto bēsyōōsyēk artam āmāmii ꞉kiy nyēē kyoomē. Kutyem *꞉Kēniintēēt, kumii wōlooto. Yu kāwēēchi keey ꞉Kēniintēēt, kukwa ꞉malayikaanikaab Yēyiin ānkuyēētyēēchi.\x - \xo 1:12-13 \xt Chuy. 24:18; Tyēēn. 91:11-13; Ibu. 4:15\x* 
\s1 Kitoow ꞉Yēēsu kwaamtaat lōkōōywēkaab Yēyiin 
\r (Mataayo 4:12-17; Luuka 4:14-15) 
\p  
\v 14 Nto mii bēsyēēt ake yu /kabokeerat Yoowaana, kooyeey ꞉Yēēsu Yēēmēētaab Kalilaaya kwaamtaat lōkōōywēk chēē kāroomēch chēē kikwoonēē wōlēē mii ꞉Yēyiin.\x - \xo 1:14 \xt Māārkō 6:17-18\x* 
\v 15 Kimwooyē kule, “Kaakuyit ꞉bēsyēēt! Kāākuyityook ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin! Oweeksee choolwookātēēng'woong' ānkōōyēnchi Lōkōōywēchu Kāroomēch.” 
\s1 Rubiikaab Yēēsu chēbo taay 
\r (Mataayo 4:18-22; Luuka 5:1-11) 
\p  
\v 16 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kuwēēsyētootēē sakaramteetaab Tōōliilēētaab Kalilaaya, kukas biiko āyēēng' chēē kimii kuwiirchinē nēētiinēk bēēko kunāmē *burburiinēk. Bichooto ku Simōōni ākoo ng'eetaabkaamet Antereeya.  
\v 17 Kukuur ꞉Yēēsu icheek kule, “Orubwaa! +Maaneetaak wōlēē ōyisuntooy biiko.”  
\v 18 Kubākooktooy bakeenke nēētiinēkwaa bo burburiinēk ānkurubē Yēēsu. 
\p  
\v 19 Yu keenaata ꞉Yēēsu taay kisich, kukas biiko alak āyēēng' kumii mwēēnkēēng'waa kuyēytooy nēētiinēkwaa. Bichooto ku Yāākōbō ākoo ng'eetaabkaamet, Yoowaana wērichoo bo Sebetaayo.  
\v 20 Kukuur ꞉Yēēsu nkicheek. Kukāsē kuu nyooto, kubākookyinē kwaan mwēēng' āk biiko chēē kimii kuyēchinē yiisyēēt ankurub Yēēsu. 
\s1 Kāāmuukēywēēkaab Yēēsu 
\r (Luuka 4:31-37) 
\p  
\v 21 Kiwo ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Kaabernaam. Nto mii bēsyēētaab *Sabaato, kōōwut ꞉tukul *kōōtaab saayeet ankooneet ꞉Yēēsu biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin.  
\v 22 Kiilat ꞉biiko wōlēē kiinēētitooy ꞉Yēēsu. Kimēēnēētē kuu wōloo kiinēētitooy ꞉kāānēētikaab kiruutēk, nteenee kiinēētē ām kāāmuukēywēēk.\x - \xo 1:22 \xt Mat. 7:28-29; Yoowa. 7:46\x* 
\p  
\v 23 Kimii kōyooto bo saayeet ꞉chiito ake nyēē kiiyiimē *꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat.  
\v 24 Kubōlchi ꞉tāmirmiryoonoo Yēēsu kule, “Imāchēēnēēch nee ōō, Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt? Imāchē ibakacheech? Ntēē ānkētiing'! Inyiing' ꞉nyoo ichurtaat ānkiiboontē kāāmuukēywēēkaab Yēyiin.”\x - \xo 1:24 \xt Mat. 8:29; Māārkō 3:11\x* 
\v 25 Kōōburyoong'to ꞉Yēēsu kule, “Siis, ankiichuwunee chiichi!”  
\v 26 Yu kāmwooy kuu nyooto, kōōsimsiim ꞉tāmirmiryoonoo miyaat chiichoo. Kōōnchō ankuchuwunee chiichoo.  
\v 27 Kiilat ꞉biiko tukul /ankeeteebee keey kule, “Ng'al nee ꞉chu? Boonto ꞉Yēēsu kāāmuukēywēēk chēē imuuchē kōōnēētiisyēē ām kēēlto nyēē lēēl, āk chēē ibēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch ānkukāsyi!” 
\p  
\v 28 /Kikyaamtaatee ng'aleechaa Yēēmēētaab Kalilaaya kumukuul. 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biiko chēē chaang' 
\r (Mataayo 8:14-17; Luuka 4:38-41) 
\p  
\v 29 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii *kōōtaab saayeet, kuba kaab Simōōni.  
\v 30 Kimnyoonē ꞉cheebyoosyeetaab biikooy bo Simōōni. Yu /kākēēmwoochi Yēēsu kule mnyoonē ꞉cheebyoosyaanaa,  
\v 31 kuwo ankunam āwut kōōyyo. Kusob ꞉cheebyoosyeet ānkubāyiis.\x - \xo 1:31 \xt Māārkō 5:41\x* 
\p  
\v 32 Yu kararakta ꞉asiista, kukāākubēk ꞉āsiiswēkaab *Sabaato, kōōmutyi ꞉biiko Yēēsu biiko tukul chēē kimnyoontōōs āk chēē kiiyiimē ꞉tāmirmirook chēē miyootēch.  
\v 33 Kibokōōruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang' kurkat saang' ām kōyooto kimii ꞉Yēēsu.  
\v 34 Kiisoob ꞉Yēēsu biiko chēē chaang' chēē kiboonto bōōrwoonik chēē kimakerkeey ānkōōbēbēēto tāmirmirook chēē chaang' chēē miyootēch. Kiker koong' ꞉Yēēsu tāmirmiroochoo kuuyu kiinkētē ꞉icheek wōlēē wuu ꞉inee. 
\s1 Kyaamtaatee ꞉Yēēsu lōkōōywēk Kalilaaya tukul 
\r (Mataayo 4:23-25; Luuka 4:42-44) 
\p  
\v 35 Yu kāng'ēēyēn ꞉kōōrēēt, kung'eet ꞉Yēēsu ānkuwo wōlēē kimālēēkitēē ꞉chii wokusaay Yēyiin.\x - \xo 1:35 \xt Luuka 5:16\x* 
\v 36 Nto bērē kusēw mbo ꞉Simōōni kule mēēkumii ꞉Yēēsu, kucheeng'aat.  
\v 37 Yu kunyōōr, kumwoochi kule, “Mii kuchēēng'iing' ꞉biiko.”  
\v 38 Kulē ꞉Yēēsu, “Māchāktōōs keebe komosta ake waa-amte lōkōōywēkaab Yēyiin, kuuyu chooto ꞉chēē kyāāchōōnchinē.” 
\p  
\v 39 Kyaamtaatee ꞉Yēēsu lōkōōywēk kooriikaab saayeet ām Kalilaaya tukul, ānkōōbēbēētootē tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko.\x - \xo 1:39 \xt Mat. 4:23\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēē kiboonto makereen 
\r (Mataayo 8:1-4; Luuka 5:12-16) 
\p  
\v 40 Kichōōnchi ꞉chiito ake Yēēsu bēsyēēt ake ꞉nyēē kiboonto *makereenik. Kukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwoochi kule, “Mokoryoontēēt, yoo ichāmē, isooboo sāātililiitu kuuyu ānkētē kule imuuchē.”  
\v 41 Kuriiree ꞉Yēēsu. Yooto, kōōyokooyto āwut kutiiny chiichoo ānkulēēnchi, “Āchāmē. Kunyi, itililiitu!”  
\v 42 Kusob ꞉chiichoo bakeenke.  
\v 43 Yu kāsob, kōōkāloonchi ꞉Yēēsu kule,  
\v 44 “‑Mēēmwoochi chii ake tukul ng'aleechu. Nteenee iwē ānkuwēēboorchi keey *kibkōrōs kukasing', siitooku kule 'kēētililiitu. Iyib tukuuk chēē ibirchinēē Yēyiin kōōnkōy /sikēēyēwuung' kōrōsēēk kuu wōloo kimwooytooy *꞉Muusa ām kiruutēk.”\x - \xo 1:44 \xt Laawi. 14:2-32; Māārkō 5:43; Luuka 17:14\x* 
\p  
\v 45 Ānkoo kuwuu nyooto, kiwo ꞉chiichoo ankwaamtaat lōkōōywēchoo. Ki yoo kēēwut ꞉Yēēsu kiriing' ake tukul, kōōruruukyinē keey ꞉biiko, kumāchē /kiisoob. Kiyey ꞉ng'aleechaa kut mēēkōōwutē ꞉Yēēsu kiriinkōōsyēchoo kukāsē ꞉biiko. Ānkoo kiibuurchinē keey ꞉Yēēsu taban wōlēē mālēēkitēē ꞉chii, kitākukwoonchinē ꞉biiko ām komoswookik tukul.\x - \xo 1:45 \xt Māārkō 7:36\x* 
\c 2  
\s1 Tinyē ꞉Yēēsu kāāmuukēy kunyōōchi biiko kaat 
\r (Mataayo 9:1-8; Luuka 5:17-26) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kooyeey ꞉Yēēsu Kaabernaam. Nyēē mā tyaa, kukas ꞉biiko kule kāākuchō.  
\v 2 Kukwa ꞉biiko chēē chaang' ānkōōruruukyi keey kō ākoy saang' kut kimāmii wōlēē kiisiirē ꞉chii kereeng'. Kwoomchi ꞉Yēēsu biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin. 
\p  
\v 3 Kutākwoomtooy ꞉Yēēsu lōkōōywēchoo, koomut ꞉biiko alake ang'wanu chiito ake nyēē kichunkutoot.  
\v 4 Nto kuuyu kimāmii ꞉bārooyinto nyēē kiimuuchē ꞉bichoo kukasee Yēēsu, kubeeta chiichoo ākoy kōōto barak ānkubut kēsyēkuut kutook yēē kiimuuchē kōōyokooytēē chiichooto. Kōōyokooyto chiichoo kumii tiirbeet ākoy yēē kimii ꞉Yēēsu.\fig Kibut kēsyēkuut ānkōōyokooytēē chiito nyēē kimnyoonē|src="lb00305b.tif" size="span" ref="2:4" \fig* 
\v 5 Yu kakas ꞉Yēēsu kule kiikoosēē keey ꞉bichoo inee, kumwoochi chiichoo kichunkutoot kule, “Wēnyoo, /kāākēēnyōōwuung' kaat ām choolwookātēēng'uung'.”\x - \xo 2:5 \xt Luuka 5:20; 7:48\x* 
\p  
\v 6 Kimii yooto ꞉kāānēētikaab kiruutēk alake chēē kiing'unyng'uung'tōōs kumwooyē kule,  
\v 7 “Ām nee yu ng'āloolē ꞉chiichi kuu nyi? Kāyib keey kule inee ku Yēyiin sōō? Ng'oo ꞉nyēē imuuchē kunyōōchi biiko kaat ām choolwookātēēng'waa, yoo mā Yēyiin nkit?” 
\p  
\v 8 Nteenee kōōnkēt ꞉Yēēsu ām tāmirmiryēēnyii kiyēē kimii kōōsōōtē ꞉kāānēētichoo. Kumwoochi kule, “Ām nee soosoot ꞉akweek kuu nyooto?  
\v 9 Kuskus nkōnō? Āmwoochi chiichi chunkutoot kule, ‘/Kākēēnyōōwuung' kaat,’ nto kule, ‘Ng'eet, ankiinam tiirbeeng'uung', ānkiiwēēsyēt’?  
\v 10 +Mookas raat kule āboontē ꞉anii, *Wēritaab Chii, kāāmuukēywēēk ām kōōrooni chēē āmuuchēē ānyōōchi biiko kaat ām choolwookātēēt.”\x - \xo 2:10 \xt Tān. 7:13-14; Yoowa. 5:36\x* 
\v 11 Yooto bakeenke kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Yyoony, ankiinam tiirbeeng'uung', ānkiiwēēchi keey kaa.” 
\p  
\v 12 /Kēēmwoochinē chiichooto kichunkutoot kuu nyooto, kung'ēētē ānkunāmē tiirbeenyii ānkuwēēchinē keey, kukāsē ꞉biiko tukul. Kiilat ꞉biiko ankookaasta Yēyiin, kuuyu ki ng'al ꞉choo chēē kimānāāyēyākiis bēsyēēt ake. 
\s1 Chāmē ꞉Yēēsu mbo biiko chēē ‑/mākiiriiku 
\r (Mataayo 9:9-13; Luuka 5:27-32) 
\p  
\v 13 Nto mii bēsyēēt ake, kuwo ꞉Yēēsu subak sakaramteetaab Tōōliilēētaab Kalilaaya. Kirub ꞉biiko chēē chaang' ankooneet ꞉inee ng'ālyoontēētaab Yēyiin. 
\p  
\v 14 Kutākumii kuwēēsyētootē, kukas chiito ake nyēē kimii kēēbuur kēryō kōōruruuchē *syuuruut. /Kikēēkuurēē chiichoo Laawi araab Alfaayo. Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Rubwaa!” Kung'eet ꞉Laawi ankurub. 
\p  
\v 15 Kuwēēto keey ꞉Yēēsu lētuunoo rubiikyii, kāāruruukikaab syuuruut chēē chaang' ākoo mbo biiko chēē /kikeetay choo kiboontootē keey tukul ānkubokwoomiis kaab Laawi.  
\v 16 Yu kakas *꞉Farisaayeek alake chēē ki kāānēētikaab kiruutēk kuu nyooto, kumwoochi rubiikaab Yēēsu kule, “Ām nee yu āmiisyē ꞉chiichi ākoo kāāruruukichu bo syuuruut ākoo mbo alak chēē ‑/mākiiriiku?” 
\p  
\v 17 Kumwoochi ꞉Yēēsu kāānēētichoo bo kiruutēk kule, “Chēēng'ootē ꞉biiko choo imnyoontōōs kāānyooyiintēēt. Nteenee māchēēng'ootē ꞉choo sobchootiin. Kyāāchōōnii ꞉anii chāākuurē biiko choo choolwookēnootiin, mēēbērē choo isōōtē kule churtootiin.”\x - \xo 2:17 \xt Luuka 19:10; 1Tēm. 1:15\x* 
\s1 Kāānēētiisyēētaab Yēēsu nyēē lēēl 
\r (Mataayo 9:14-17; Luuka 5:33-39) 
\p  
\v 18 Kikirē ām bēsyōōsyēchooto ꞉rubiikaab Bātisāniintēēt Yoowaana ākoo Farisaayeek āmiisyēēt. Nto mii yoo, kukwoonchi ꞉biiko Yēēsu ankuteebee kule, “Ām nee yu kirē ꞉rubiikaab Yoowaana ākoo choo bo Farisaayeek āmiisyēēt, āmēēbērē kirē ꞉cheekuuk?”\x - \xo 2:18 \xt Mat. 6:16-17; 11:18-19; Yēyuut. 13:2\x* 
\p  
\v 19 Kukētyinēē ꞉Yēēsu bichoo tyoonkōōchēēt kule, “‑Mēērukuutē keey ꞉chōōrōōnuutēkaab saanteetaab leekwa ām saakweetaab kooyēēy yoo mii ꞉saanteetaab leekwa.\x - \xo 2:19 \xt Mat. 9:15\x* 
\v 20 Makuyit ꞉bēsyēēt nyēē +/mākiinēmunēē saantaanaa wōlēē mii chōōrōōnuutēkyii. Ku yooto ꞉yēē makoorukuut keey ꞉chōōrōōnuutēkyii.”  
\v 21 Kumwoochi subak tyoonkōōchēēt ake kule, “‑/Mākēētilē ankeet nyēē tākulēēl /ānkēēkinēē sireet nyēē yoos. Yoo /kakeeyey kuu nyooto, kusirinyāktōōs ꞉ankaanaa ānkung'ēti yooto kubarayiit ꞉koong'ta miisin.  
\v 22 Nto subak ‑/mākēēroonkyinē kibkeetiis chēē /kātākēēyēyē wōōnkit nyēē yoos, kuuyu yoo kakuut ꞉kibkeetiisyechaa, kung'ētyēē wōōnkoo kuwasta keey *꞉tifaayiik. Nteenee māchāktōōs /kēēroonkyinē tifaayiik choo /kātākēēyēyē wōōnkit nyēē lēēl.” 
\s1 Bāwu ꞉Yēēsu bēsyēētaab Sabaato 
\r (Mataayo 12:1-8; Luuka 6:1-5) 
\p  
\v 23 Nto mii bēsyēēt nyēē ki *Sabaato, kumur ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mbareetaab nkoonuuk. Kumii kumurē yooto, kuswech ꞉rubiikyii mētēwookaab nkoonuuk, kubiiriir ankwaam.\x - \xo 2:23 \xt Kiruu. 23:24-25\x* 
\v 24 Yu kakas *꞉Farisaayeek alake chēē kimiitē yooto kiyēē kayey ꞉rubiichoo, kumwoochi Yēēsu kule, “Kas! Ām nee yu mii ꞉rubiikuuk kwiiryēē kiruutyēēt nyoo yēētē /kēēkēsiis ām bēsyēētaab Sabaato.”\x - \xo 2:24 \xt Chuy. 20:8-10\x* 
\p  
\v 25 Kukētyi ꞉Yēēsu Farisaayeechaa kule, “Manoosuman ꞉akweek, yoo ki-iryēē ꞉Bāytooyiintēēt *Tāwuti kiruutēk, yoo kyoomē ꞉kēmēwuut ākoo biiko choo kiboonto keey?  
\v 26 Yoo ki *kibkōrōs nyēē wōō ꞉Abyataar, kuwo ꞉Tāwuti *Kōōtaab Yēyiin /ānkiikoochi mukaatiinek choo /kikēēchāmchinē mbo *kibkōrōs nkit. Kyaam ꞉Tāwuti mukaatiinechaa ānkōōkoochi nkicheek biiko choo kiboonto keey.\x - \xo 2:26 \xt Laawi. 24:5-9; 1Sām. 21:1-6\x* 
\p  
\v 27 Kunyoo, bāwu ꞉chiito Sabaato āmēēbērē bāwu ꞉Sabaato chiito.\x - \xo 2:27 \xt Kiruu. 5:14\x* 
\v 28 Kunyi, bāwu *꞉Wēritaab Chii bēsyēētaab Sabaato.”\x - \xo 2:28 \xt Luuka 13:10-17; 14:1-6; Yoowa. 5:1-18; 7:21-24; 9:1-16\x* 
\c 3  
\s1 Kiisoobiis ꞉Yēēsu ām bēsyēētaab Sabaato 
\r (Mataayo 12:9-14; Luuka 6:6-11) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kōōwut subak ꞉Yēēsu *kōōtaab saayeet. Kimii ꞉chiito ake kōyooto nyēē kisōnkōchoot ꞉āwut.  
\v 2 Kimii yooto ꞉nkicheek *Farisaayeek chēē kimāchē kukas yoo kēēsoobiis ꞉Yēēsu ām bēsyēētaab *Sabaato subokōōyyoong'tēē kōōk.  
\v 3 Yu kakas ꞉Yēēsu chiichoo kisōnkōchoot ꞉āwut, kukuur kuchō taay. Nto yityo,  
\v 4 kuteebee bichoo kule, “Chāmwēēch ꞉kiruutēkyoo /keeyey kiy nyēē karaam ām bēsyēētaab Sabaato, nto nyēē miyaat? /Kiisoobiis, nto /kēēbākākiis?” Kisiisyo ꞉bichoo.  
\v 5 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu bichoo nyēē kāng'woonchi, kuuyu kimātinyē ꞉icheek kiisayta. Kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot ꞉āwut kule, “Chuul āwut.” Kuchuulē kuu nyooto, kukārāmiitu ꞉āwut.  
\v 6 Kukāsē ꞉Farisaayeechaa kuu nyooto, kung'ēētōōs, bokutuuytōōs ākoo biikaab *Ērōōtē kusat koowaang'ta Yēēsu.\x - \xo 3:6 \xt Yoowa. 7:1\x* 
\s1 Kikwoonchi ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu 
\p  
\v 7 Nto mii yoo, kuwo ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii ākoy Tōōliilēētaab Kalilaaya. Kirub ꞉biiko chēē chaang' chēē kikwoonēē komoswookik alak chēbo yēēmēētaab Kalilaaya.  
\v 8 Kibo ꞉alake chēē chaang' *kiriinkēētaab Yēērusālēēm ām yēēmēētaab Yuuteeya ākoo komoswookik alak chēbo yēēmoonooto. Kikwoonēē ꞉alake yēēmēētaab Itumeeya, kukwoonēē ꞉alake yēēmōōsyēk chēē kimii biitēētaab āynēētaab Yoortaan. Nto alak kibo yēēmēētaab Tiirō ākoo Sitōōn. Kikwoonii ꞉bichoo bokukāsē kiyēē kimii ꞉Yēēsu kuyēyē. 
\p  
\v 9 Nto kuuyu kikiikuchaang'iit ꞉biiko ānkimii kāwunuk keey kut kāākuriikyi ꞉Yēēsu sakaramteetaab tōōliilēēt, kōōyookto ꞉Yēēsu rubiikyii bokuyib mwēēnkēēt sukung'eet kōōnēētiis kumii kēēbuur mwēēng' ām tōōliil.  
\v 10 Kiwunuk keey ꞉biiko chēē kimnyoontōōs sukutiiny Yēēsu, kuuyu kikiikōōsoob ꞉inee biiko chēē chaang'.  
\v 11 Kimii ꞉biiko chēē kiiyiimē ꞉tāmirmirook chēē miyootēch. Ki yoo kakas ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu, kuyēyē bichoo kukutuny ām taayeetaab Yēēsu ānkōōnchōōyiis kule, “Inyiing' Lakwataab Yēyiin!”\x - \xo 3:11 \xt Māārkō 1:1, 24; 5:7; Luuka 4:41\x* 
\v 12 Kiker koong' ꞉Yēēsu tāmirmiroochoo miyootēch ‑mēēboor wōlēē kiwuu ꞉inee.\x - \xo 3:12 \xt Māārkō 1:34\x* 
\s1 Kikwey ꞉Yēēsu lēbkēēyik taman āk āyēēng' 
\r (Mataayo 10:1-4; Luuka 6:12-16) 
\p  
\v 13 Nto mii bēsyēēt ake, kukwey ꞉Yēēsu biikyii ānkuwēēto lekem.  
\v 14 Bichooto ku taman āk āyēēng' ānkukuurēē chooto *lēbkēēyik. Kimāchē kule kōōbuurtooy keey sukōōyooktooy bokwoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch  
\v 15 ānkōōkoochi mbo kāāmuukēywēēk chēē ibēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko.\x - \xo 3:15 \xt Māārkō 6:12-13; 16:17\x* 
\p  
\v 16 Lēbkēēyichoo taman āk āyēēng' choo kikwēyē ꞉Yēēsu ku: Simōōni nyēē kitoochi ꞉Yēēsu kaayneet ake kule Bētērō,  
\v 17 Yāākōbō araab Sebetaayo ākoo ng'eetaabkaamet Yoowaana. Kikuur ꞉Yēēsu bichoo tukwaay kule ‘Bōnēērkē’. (Kaayna nyēē ibooru kule murēnēētaab iileet.)  
\v 18 Chuut alak ku Antereeya, Filibō, Baatolomaayo, Mataayo, Toomaas, Yāākōbō araab Alfaayo, Taataayo, Simōōni Kananaayo, (kiibooru kaaynaani bo Kananaayo kule ki murēn nyēbo booryēēt)  
\v 19 ākoo Yuuta Iskaryoot nyoo kichokuchoomtooy Yēēsu lētuunoo.\x - \xo 3:19 \xt Yoowa. 1:40-44; Yēyuut. 1:13\x* 
\s1 /Kikiisōōtē kule kiikubun ꞉mēt Yēēsu 
\r (Mataayo 12:24-32; Luuka 11:15-23; 12:10) 
\p  
\v 20 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu lekem, kooyeey Kaabernaam. Kirub ꞉biiko chēē chaang' subak kut kimēēmuuchē ꞉inee ākoo rubiikyii kwoomiis.  
\v 21 Yu kāyityi kaamet ākoo mbo ng'eetaabkaamet ꞉ng'aleechaa, kuba kumāchē bokukwēryoon kuchō kaa, kuuyu /kikēēmwooyē kule kiikubun ꞉mēt.\x - \xo 3:21 \xt Yoowa. 7:5; 8:48\x* 
\p  
\v 22 Kimii ꞉kāānēētikaab kiruutēk alake chēē kikwoonēē Yēērusālēēm bokukāsē kiyēē kiinēētē ꞉Yēēsu. Kimwooyē ꞉kāānēētichoo kule, “Kookunam chiichi ꞉Bēēlsēbuul nyoo kāāyyoong'iintēētaab tāmirmirook chēē miyootēch. Nyooto ꞉nyēē miitē kōōkoochinē nkuruuk chēē kwētēē tāmirmirook chēē miyootēch.”\x - \xo 3:22 \xt Mat. 9:34\x* 
\v 23 Yu kakas ꞉Yēēsu kuu nyooto, kukuur kāānēētichoo ānkōōboorchinēē ng'al tyoonkōōchoy. Kiteebee kule, “Imuuchē ꞉Kibrōkōsyoontēēt kukwet tāmirmirookyii?  
\v 24 Yoo kaakubchey keey ꞉lukēētaab booryēēt nyēbo kōōrēēt ake, ankubar keey nkit, ibuurtooy ānō ꞉kōōroonoo? Māburyētē?  
\v 25 Nto kubo kwaak yoo kāākutooytoochiin ꞉kayta ake, mābotē ꞉kayaa?  
\v 26 Kunyoo, yoo kāākukōōno ꞉Kibrōkōsyoontēēt kāāmuukēywēēk chēē ākwētēē lukēēnyii, mābotē ꞉bāytooyiisyēēnyii?  
\v 27 Mii ꞉ng'oo nyēē imuuchē kōōwut kaytaab chii nyēbo nkur ānkōōnēmunēē tukuukyii? Yoo kamarat chiichoo, mākoy kōōnēmunēē tukuukyii.\x - \xo 3:27 \xt Isa. 49:24-25\x* 
\v 28 Kāāmwoowook, imuuchāktōōs kunyōōchi ꞉Yēyiin kaat chii ām choolwookātēēnyii tukul āk mbo kōchōōng'nāt ake tukul.  
\v 29 Nteenee ‑/mākēēnyōōchinē kaat chii nyoo kōchōnkyinē Tāmirmiryēētaab Yēyiin. Kunyoo, kiikurat chiichoo ꞉choolwookātēēt ākookoy.”\x - \xo 3:29 \xt Luuka 12:10\x* 
\v 30 Kimwooyē ꞉Yēēsu ng'aleechu, kuuyu kiintosuur ꞉bichoo Tāmirmiryēētaab Yēyiin kumwooyē kule boonto ꞉Yēēsu *tāmirmiryēēt nyēē miyaat. 
\s1 Ng'oo man ꞉nyēē tuubchēē Yēēsu? 
\r (Mataayo 12:46-50; Luuka 8:19-21) 
\p  
\v 31-32 Kimii ꞉biiko chēē chaang' kēēruruukyi keey Yēēsu. Yooto, kuyit ꞉kaamet ākoo mbo ng'eetaabkaamet ānkōōyookto /kēēkuurchi Yēēsu kuchō saang', kuuyu kimāmii ꞉bārooyinto wōlēē kiimuuchē kukasee inee. /Kēēmwoochi Yēēsu kule, “Mii kukuuriing' ꞉koomēt ākoo mbo ng'eetaabkoomēt ām saang'.”\x - \xo 3:31-32 \xt Māārkō 3:21\x* 
\v 33 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Moomo anii ꞉ng'oo ānku mbo ng'eetaabiya anii ꞉ng'oo?”  
\v 34 Kukasaakasta ānkulē, “Bichu kēēboontē keey ꞉chēē mbo ng'eetaabiya ānku moomo.  
\v 35 Chii ake tukul nyoo yēyē ng'aleek choo māchē ꞉Yēyiin, ku nyooto ꞉nyēē ng'eetaabiya anii, cheebiya anii ānku moomo anii.”\x - \xo 3:35 \xt Mat. 6:10; Yoowa. 7:17; Yēyuut. 20:25; Room. 2:17-21; 8:27; 2Kōōr. 8:5; Ēfēēs. 6:6; Kolos. 1:9; 4:12; 1Tēēs. 5:18; Ibu. 10:36\x* 
\c 4  
\s1 Makerkeey ꞉teng'eek 
\r (Mataayo 13:1-9; Luuka 8:4-8) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kuwo ꞉Yēēsu subak sakaramteetaab Tōōliilēētaab Kalilaaya. Kiiruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang'. Kunyoo, kōōwut mwēēnkēēt ake ānkōōbuur ng'wēny nto yityo, kooneet bichoo kikiiyyoong'iis ām sakaramteetaab tōōliilēēt.\x - \xo 4:1 \xt Māārkō 3:7-9; Luuka 5:1-3\x* 
\v 2 Kiineet biiko ng'aleek chēē chaang' kubuntēē tyoonkōōchoy. 
\p  
\v 3 Kimwooy kule, “King'eet ꞉kāābātiintēēt ake kuyis nkoonuuk.  
\v 4 Yu kāyis, kōōsuuchi ꞉alake kēēltaab too. Yooto kukwa ꞉tāriitēk ānkukwēchi keey.  
\v 5 Kōōsuuchi ꞉alake kitaweet wōlēē kitewerer ꞉teng'nyaanteet. Kubiityo ꞉choo areet akeenke,  
\v 6 nteenee yu kalay ꞉asiista kubeel kusisyo kuuyu kimāmii wōlēē kinērchinē ꞉tiikiitēk.  
\v 7 Kōōsuuchi ꞉alake wōlēē miitē ꞉kātook. Kubiityiin ꞉choo āk kātoochoo kookiich keey kut kumayey ꞉nkoonuuk āmit.  
\v 8 Nteenee kōōsuuchi ꞉alake teng'eek chēē kāroomēch. Kibiityo ꞉choo ankuyey āmiik. Kiyeyaatee āmiik chēē ng'ēri, chēē kāykāyēch, āk chēē choong'ēch.”  
\v 9 Yu keewaany ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo, kumwooy kule, “Nyoo yēbē yiit, kukas.” 
\s1 Kiiboorchinē ꞉Yēēsu rubiikyii ng'aleek choo iyēēlootiin 
\r (Mataayo 13:10-17; Luuka 8:9-10) 
\p  
\v 10 Kuboonto keey ꞉Yēēsu rubiikyii taman āk āyēēng' ākoo rubiik chuut alak, kuteebee ꞉rubiichoo Yēēsu kōōboorchi tyoonkōōchoonoo.  
\v 11 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “/Kookeekweyaak akweek ōnkēt kiyēē iyeelaat kurubta keey āk wōlēē wuu ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nteenee mākukāsēē ꞉alake ng'aleek tukul tyoonkōōchoy.\x - \xo 4:11 \xt Mat. 11:25\x* 
\v 12 Kuu yoo siraat kule, 
\q1 ‘Nto yoo kakasee koong', 
\q2 mākāsē kiy. 
\q1 Nto yoo kāyēbchi yiit, 
\q2 ‑mēēnkētē kiy. 
\q1 Nto kikas ꞉icheek ānkōōnkēt, 
\q1 nto kiikuweek ām miyootyēēng'waa, 
\q2 sukung'eet ꞉Yēyiin, 
\q2 kunyōōchi kaat.’\x † \xo 4:12 \xt Isaaya 6:9-10\x*”\x - \xo 4:12 \xt Yoowa. 12:40; Yēyuut. 28:26-27\x* 
\s1 Kirārchi ꞉Yēēsu rubiikyii kiyēē ibooru ꞉tyoonkōōchoonoo bo teng'eek 
\r (Mataayo 13:18-23; Luuka 8:11-15) 
\p  
\v 13 Nto kurubta keey āk tyoonkōōchēētaab nkoonuuchoo, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “Ākoo mānōōnkēt kiyēē mwooyē ꞉tyoonkōōchooni? Yoo mānōōnkēt mbo nyiitēnyi ii, +mōōnkētēē nee, naas, chuut tukul? 
\p  
\v 14 Okany āboorwook. /Kikiikerkeeyee ng'ālyoontēētaab Yēyiin kēbuswēēchoo /kikēēyisē.  
\v 15 Kerkeey ꞉biiko alake kēēltaab too. Kāsē ng'ālyoontēēt, nteenee chōōnii ꞉Syeetaani areet akeenke ankusaree ng'ālyoontoonoo.  
\v 16 Kukerkeey ꞉alake kitaweet. Toochē ng'ālyoontēēt ām ng'erekweek,  
\v 17 nteenee chutitēē ꞉ng'ālyoontoonoo kisich. Nto yoo /kākēēwēch /ānkēēwus, kubo ng'ālyoontēētaab Yēyiin, koochuchuuy keey.  
\v 18 Kerkeey ꞉alake teng'eek chēē kibiityēē ꞉kātook. Kāsē ng'ālyoontēēt,  
\v 19 nteenee bēng'tēē tukuukaab kōōrooni āk muchastaab bāytit. Irēēwoonē ꞉tukuuchoo ng'ālyoontēētaab Yēyiin kumayey kiy.\x - \xo 4:19 \xt 1Tēm. 6:9-10\x* 
\v 20 Kukerkeey ꞉biiko alake teng'eek chēē kāroomēch. Kāsē ng'ālyoontēēt ānkukiilchi. Yēyiisyēē ꞉alake ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuyi keey kisich, kuyi keey ām alak kukaykay, nto ām alak kuyi keey miisin.” 
\s1 Okany kutook ꞉lēbkēēyyēēng'woong' 
\r (Luuka 8:16-18) 
\p  
\v 21 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Māmii ꞉chii nyēē tābē taariit ānkōōkubuuyēē kērēbēēt, nto kōōkoochi kurērē, nteenee /kiikoochinē taariit yēē itōrōōroot sukoolebkeey kōōto.\x - \xo 4:21 \xt Mat. 5:15\x* 
\v 22 Kunyoo, kiyēē wunyaat, mākutook. Nto kiyēē iyēēnoot, +/makeeng'aany.\x - \xo 4:22 \xt Mat. 10:26\x* 
\v 23 Yoo yēbē yiit ꞉chii, kukas.” 
\p  
\v 24 Kumwoochi ꞉Yēēsu subak kule, “Māchē ōyēbē yiit, ānkōōrōōtootē kiyēē /kēēmwoowook. Yoo kōōkoochi biiko alak lēbkēēyyēētaab ng'ālyoontēētaab Yēyiin, mākukōōnook ꞉Yēyiin lēbkēēyyēēt nyēē wuu nyooto, ānkumākutāswook ake.\x - \xo 4:24 \xt Mat. 7:2\x* 
\v 25 Nyoo yēyiisyēē kiyēē boonto, +/mākēētāsyi ake, nto nyoo māyēyiisyēē, +/mākiinēmunēē mbo kiyēē boonto.”\x - \xo 4:25 \xt Mat. 25:29\x* 
\s1 Wōlēē nērtooy ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\r (Mataayo 13:31-32; Luuka 13:18-21) 
\p  
\v 26 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi biiko tyoonkōōchēēt ake subak nyēē kiikerkeeyee bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Kimwoochi kule, “Yisē ꞉kāābātiintēēt nkoonuuk mbareen.  
\v 27 Rwēē kwēēmooy ānkukāsu bēēt. Nteenee kumii ꞉kēbuswēēk kubiitōōs kutēē yooto tukul āmēēnkētē ꞉inee wōlēē biititooy.  
\v 28 Bārbāru ꞉kēbuswēēchoo ankuyey kiriintōōk nto mii yoo kuyey mētēwook chēē ām lētuunoo kuyēchi āmiik. Teng'eek nkit ꞉chēē inēērē kēbuswēēk kut kuyey āmiik.  
\v 29 Nto yoo kāākururyo ꞉nkoonuuchoo, wokukēsiis ꞉chiitaab mbareet.”\x - \xo 4:29 \xt Chōōw. 3:13; Ng'oong'. 14:14-15\x* 
\p  
\v 30 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo subak kule, “+Maakerkeeyee nee bāytooyiisyēētaab Yēyiin? Nto tyoonkōōch nee ꞉nyēē sāāboorunēē? 
\p  
\v 31 Ōyēbchi yiit, baa. Miitē ꞉kēbuswoontēēt ake nyēē /kēēkuurēē *aritaaliit. Mining' ꞉kēbuswoontooni ām kēbus alak tukul choo /kēēchoonē.  
\v 32 Nteenee yoo kabiit, kukēēytēē keet alak tukul choo /kēēchoonē mbareen. Yēyē sokonaak chēē wōōyēch chēē tēēkyinē ꞉tāriitēk kiyōōnchōōkwaa kuuyu iyēēlē ꞉sokonaachaa ānkuyēchinē wuurwēēt.” 
\s1 Kiinēētēē ꞉Yēēsu biiko chuut alak tyoonkōōchoy 
\r (Mataayo 13:34) 
\p  
\v 33 Kyoomchi Yēēsu biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin kubuntēē tyoonkōōchook chēē wuu chuutēchu kurubta keey āk wōlēē kitēēnto ꞉ng'oomnātēēng'waa.  
\v 34 Kimwoochinēē choo kimā rubiikyii ng'aleek tyoonkōōchēēt. Nto yoo kiboonto keey ꞉inee rubiikyii nkit, kōōboorchinē choo ng'aleek tukul. 
\s1 Kiyey ꞉Yēēsu kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko 
\r (Mataayo 8:23-27; Luuka 8:22-25) 
\p  
\v 35 Nto mii bēsyoonooto kosolēny, yu kaakoowaany ꞉Yēēsu kōōnēētiis, kumwoochi rubiikyii kule, “Okany kyaay tōōliilēēt kebe biitooniin.”  
\v 36 Kiwēētēē ꞉Yēēsu mwēēnkēēt āk rubiikyii ankurub ꞉nkicheek mwēēnkōōsyēk alake chēē kimii yooto.  
\v 37 Kumiitē tōōliil kwēēn, kuchō ꞉wusōōnēēt nyēē wōō ānkōōsooyēn mwēēnkēēt kusyōōlchi ꞉bēēko mwēēng' kut kitanyiy.  
\v 38 Yooto tukul, kimii ꞉Yēēsu rwoo ām mwēēng' lēt. Bokoong'eet ꞉rubiikyii kule, “Kāānēētiintēēt! ‑Mēēkāsē ꞉inyiing' kule kākēēbēku?”  
\v 39 Kung'eet ꞉Yēēsu ānkōōburyoong'to wusōōnēēt āk bēēko. Yu kayey kuu nyooto, kusiis ꞉wusōōnēēt ānkutēēmoon ꞉bēēko.\x - \xo 4:39 \xt Tyēēn. 89:9; Māārkō 6:51\x* 
\p  
\v 40 Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ntēē kōōmuuyē nyēē tēē nyi? Ākoo ‑mōōkoosēēnoo keey?”  
\v 41 Kiiywey ꞉icheek Yēēsu miisin, ānkulē, “Chii nee ꞉chiito nyi kāsyinē mbo ꞉wusōōnēēt āk bēēko?” 
\c 5  
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēbo tāmirmiroy chēē miyootēch 
\r (Mataayo 8:28-34; Luuka 8:26-39) 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii saang'taab Keraasa ām biitēēt ake nyēbo tōōliilēēt.  
\v 2-3 Yu kāloong'unēē ꞉Yēēsu mwēēng', kuchuwunee ꞉chiito ake nyēē kiboonto *tāmirmirook chēē miyootēch kochonkoosyek wōlēē /kikēēmuchinē biiko. Kimāmii ꞉chii nyēē kitākōōmuuchē chiichoo ānkoo /kakeeratee nyōrōōrōōnik.  
\v 4 Ki yoo /kakeeratee biinkōōnik āwunnyēk /ankeeratee nyōrōōrōōnik kērēēnkōōk kung'ētyēē choo.  
\v 5 Kiinchōōyootēē wōloo bo kochonkoosyek ākoo wōloo bo lekemoosyek kwiimēn āk kuyyeech ānkuboochēē keey rwoontōōk. 
\p  
\v 6 Yu kākāsyi ꞉chiichoo Yēēsu yēē lōō, kulābātyi ānkukutunkyi.  
\v 7-8 Kumwoochi ꞉Yēēsu tāmirmiryoonoo miyaat nyi kiiyiimē chiichoo kule, “Chuwu!” Kubōloobōl ꞉chiichoo kumwooyē kule, “Imāchēēnoo nee ōō, Yēēsu Lakwataab Yēyiin, nyoo Iyweyaat. Āsooyiing' ām kaayneetaab Yēyiin kule ‑'meenyaliilaa.”\x - \xo 5:7-8 \xt Māārkō 3:11\x* 
\v 9 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “/Kēēkuurēēniing' ng'oo?” Kulē, “/Kēēkuurēēnoo ‘Lukēēt,’ kuuyu kēēchoong'ēch.”  
\v 10 Kisaaysaay ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu kut kukētyinē keey kumakeekwetee icheek saang'aata. 
\p  
\v 11 Kimiitē ꞉ākwootiitaab tōōrōōk kwookēētēē yēbo lekemeet nyēē kilēēkitēē yooto.  
\v 12 Kusoom ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu kule, “Ichāmwēēch kiiwut tōōrōōchuut.”  
\v 13 Kuchāmchi ꞉Yēēsu. Kuchuwu bakeenke ānkōōwutē tōōrōōchoo. Kiitiroomiis ꞉tōōrōōchoo kiyitē kisyēērōōk āyēēng' bokōōtuultēē keey lekem ānkōōsuuchi tōōliil kubēk. 
\p  
\v 14 Kimii ꞉biiko alake chēē kiriibē tōōrōōchoo. Yu kakas kiyēē kiyeyakay, kulabat bokwoomchi biikaab saang'aa tukul. Kukwa ꞉biiko bokukas kiyēē kayeyakay.  
\v 15-16 Bērē kuyit yēē kimii ꞉Yēēsu, /kēēmwoochi kiyēē kiyeyakay ām wōlēē mii ꞉chiichoo kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch ākoo kiyēē kyaam tōōrōōk. Yooto, kukas chiichoo kukaakukaramiit ānkēēbuur ng'wēny koolaakaat. Kiiywey ꞉bichoo Yēēsu,  
\v 17 ānkumwoochi kule, “Ng'eetee kōōrēēnyoo.” 
\p  
\v 18 Kumii ꞉Yēēsu kuloonyē mwēēng', kusoom ꞉chiichoo /kikiisoobē kule, “Kany keebeete keey tukwaay.”  
\v 19 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Iwē kaa ānkuwēēmwoochi biikwook kiyēē kāākuyēwuung' ꞉Yēyiin kubo kiisaynyii.”  
\v 20 Kunyoo, kyaamtaatee ꞉chiichoo yēēmoonoo bo Teekabooli kiyēē kiyēchi ꞉Yēēsu. Kiilat ꞉biiko tukul ng'aleechaa. 
\s1 Sobē ꞉chii nyoo ikoosēē keey Yēēsu 
\r (Mataayo 9:18-26; Luuka 8:40-56) 
\p  
\v 21 Kiiyeeyee ꞉Yēēsu mwēēnkēēt ākoo rubiikyii ākoy biitoonoo kikwoonēē. Yu kayit, kukwa ꞉biiko chēē chaang' ānkōōruruukyi keey. Kutākumii sakaramteetaab tōōliilēēt,  
\v 22 kuchō ꞉kāāntōōyiintēēt ake nyēbo *kōōtaab saayeet nyēē /kikēēkuurēē Chāyirō. Yu kayit yēē kimii ꞉Yēēsu, kukutuny.  
\v 23 Yooto, kuriirchi Yēēsu kule, “Ātinyē chēēbnyuu nyēē imnyoonē ankaakulalakay miisin. Chōō, baa, chēētiinyēē āwung'uung' nto anyuun kusob ꞉lakwanyuu.”  
\v 24 Kucham ꞉Yēēsu ānkuwēēto keey. 
\p Kirub ꞉biiko chēē chaang' miisin kut kōōkiichootē keey.  
\v 25 Kimii yooto ꞉koorkēēt ake nyēē kikiikumnyaan kēnyiisyēk taman āk āyēēng' kusāyē ꞉korotiik.\x - \xo 5:25 \xt Laawi. 15:25-27\x* 
\v 26 Kikiikōōbootyi tukuuk tukul chēē kiboonto cheebsaakitiis chēē chaang' āmāsobē. Kitāsē taay ꞉bōōrto kumiyātiitu miisin.  
\v 27-28 Kikiikukas /kyoomtooy Yēēsu. Yooto kumwoochi keey kule, “Yoo kāātiiny mbo sireenyii baateey, kāāsob.” Yu keesoot kuu nyooto, kuchō ām lēt ānkutiiny sireetaab Yēēsu.\fig Kitiiny ꞉koorko sireetaab Yēēsu ānkusob|src="lb00310b.tif" size="span" ref="5:27-28" \fig* 
\v 29 Kōōyyoong'iis ꞉korotiik. Kukas ām bōōrnyii kule kāākusob. 
\p  
\v 30 Yu kēēnkēt ꞉Yēēsu ām tāmirmiryēēt kule kāākōōsoobiis ꞉kāāmuukēywēēkyii, kuweech keey ankuteeb kule, “Ng'oo ꞉nyēē kāākutiiny sireenyuu?”  
\v 31 Kumwoochi ꞉rubiikyii kule, “‑Mēēkāsē kule chaang' ꞉biiko yoo imiitē ānkiitēēbē kule ng'oo ꞉nyi kātiinying'?”  
\v 32 Kukasta ꞉Yēēsu kumāchē kōōnkēt chiichooto kātiinyē sireenyii.  
\v 33 Kuuyu kiinkēt ꞉koorkoonoo kiyēē kaakuyeyakay ām bōōrnyii, kuchō nyēē kaakubootan ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwoochi kiyēē kaakuyeyakay ām soboonnyii.  
\v 34 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Chēē, 'kēēsob kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey! Mākoy tawokooyiimiing' ꞉bōōroo subak. Iwēētē bāybooyyēēt.”\x - \xo 5:34 \xt Luuka 7:50\x* 
\p  
\v 35 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kukwaanee ꞉biiko alake kaab kāāntōōyiintoonoo bo *kōōtaab saayeet ānkumwoochi kule, “Kaakume ꞉lakwang'uung'. ‑Mateemakee kiy kāānēētiintēēt.”  
\v 36 Kisiil yiit Yēēsu ꞉ng'aleechaa. Yooto kulēēnchi kāāntōōyiintoonoo, “‑Mēēmuy, ikaaseenaa keey.”  
\v 37 Mānāāwēēto ꞉Yēēsu biiko tukul nteenee kichāmchi baateey Bētērō, Yāākōbō āk Yoowaana nyoo ki ng'eetaabkaametiitaab Yāākōbō. 
\p  
\v 38 Yu kayit kukas kāānchōōytaab biiko chēē kibirtooy keey, kuriirtōōs ānkwoomē mbuy.  
\v 39 Kuwo kō ānkulē, “Kiy nee nyēē ōbirtoochinē keey? Ōnchōōchinē nee? So, ōbērē kaakume ꞉leekweet? Ntēē mii kāruchi keey baateey.”\x - \xo 5:39 \xt Yoowa. 11:11-13\x* 
\v 40 Yu kamwa ꞉Yēēsu kuu nyooto, kuroorchi ꞉biiko. Kukwet ꞉Yēēsu biiko tukul kuba saang' ānkukuur sikiikaab leekweet ākoo rubiichoo ki sōmōk ankuba ꞉tukul yēē kimii ꞉leekweet.  
\v 41 Kunam ꞉Yēēsu lakwanaa āwut ānkulē, “Ng'eet, baa ōō, chēē!”\x - \xo 5:41 \xt Māārkō 1:31; 9:27; Yēyuut. 9:41\x* 
\v 42 Kung'eet bakeenke ꞉chēēboo ānkuwēēsyēt. Kiboonto lakwanaa kēnyiisyēk taman āk āyēēng'. Kinam biich kuut.  
\v 43 Kiikiimchi ꞉Yēēsu bichoo mabokwaamtaat ng'aleechaa ānkumwoochi sikiik kubay leekweet.\x - \xo 5:43 \xt Māārkō 1:44; 3:12; 7:36; 9:9; Luuka 8:56\x* 
\c 6  
\s1 Kitay Yēēsu ꞉biikaab saang'nyii 
\r (Mataayo 13:53-58) 
\p  
\v 1 Nto lētuunoo, kung'eetee ꞉Yēēsu yooto ākoo rubiikyii ankooyeey Nāāsārēēt wōloo kinērēē.  
\v 2 Yu ki bēsyēētaab *Sabaato, kuwo *kōōtaab saayeet ānkōōnēētiis. Kiilat ꞉biiko tukul chēē kiyēbchi yiit ng'aleechaa ānkulē, “Kinyoorta ānō ꞉chiichi ng'aleechu? Ng'oomnān nee ꞉nyēē /kikiikoochi chiichi? Kāāmuukēy nee ꞉chēē boonto ꞉inee sukuyēyē ng'al chēbo kwōng'uut?\x - \xo 6:2 \xt Yoowa. 7:15\x* 
\v 3 Ntēē kiinkētē chiichi! Mā kāātoong'iintēēt wēēroo bo Maaryaa? Mbo ng'eetaabkaamet oob ꞉Yāākōbō, Yōōsē, Yuuta ākoo Simōōni? Mā mbo cheebkaamet chu kēēboontē keey ām yu?” Kunyoo, kitay ꞉bichoo ng'aleekaab Yēēsu.\x - \xo 6:3 \xt Yoowa. 6:42\x* 
\v 4 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “/Kēēkoonyitē *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin, nteenee ‑/mākēēkoonyitēē saang'nyii āmākoonyitē ꞉tilyōōnuutēkyii ākoo mbo biikaab kōōng'waa.”\x - \xo 6:4 \xt Yoowa. 4:44\x* 
\p  
\v 5-6 Kiilat ꞉Yēēsu, kuuyu kitay ꞉bichoo kōōyēnchi ng'aleekyii. Manaayey ng'al chēē tyaa chēbo kwōng'uut. Kitiinyēē biiko chēē ng'ēri chēē kimnyoontōōs āwunnyēk ānkōōsoob. Yooto, kuwo soong'wēk alak wokōōnēētiis. 
\s1 Kiiyookto ꞉Yēēsu rubiikyii taman āk āyēēng' 
\r (Mataayo 10:5-15; Luuka 9:1-6) 
\p  
\v 7 Nto mii bēsyēēt ake, kukuur ꞉Yēēsu rubiichoo ki taman āk āyēēng' kumāchē kōōyookto kubeetaatee āyēēng' āyēēng', bokwaamtaat ng'ālyoontēētaab Yēyiin. Kumanaaba, kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Kāākōōnook kāāmuukēywēēk ōbēbēētē tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko.”  
\v 8-9 Kumwoochi subak kule, “Kunam ꞉chii kirōknyii. ‑Moonam āmnyoo, lool, beesyaa, sira nto mbo kwēyōōn.  
\v 10 Yoo kataachaak ꞉chiito ake ām kanyii, ōbuur kayaata ākoy ōng'ēētyēē saang'aata.  
\v 11 Nto yoo koobe saang'ta ake amataachaak ꞉biiko ankutay kukas kiyēē ōmwooyē, olelekte tēērtit ām kwēyōōnikwook kōōboorchi kule tākōōbuurto ng'ōōkisng'waa, nto yityo, ōbēēchi keey.” 
\p  
\v 12 Kibokwoomchinoot ꞉rubiichoo biiko kuweeksee miyootyēēt.  
\v 13 Kiibēbēēto tāmirmirook chēē miyootēch chēē chaang', ankooyiilee mwaayta biiko chēē chaang' choo kimnyoontōōs ānkōōsoob.\x - \xo 6:13 \xt Yāāk. 5:14\x* 
\s1 Kyaam mēt ꞉Ērōōtē kule ki ng'oo ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 14:1-12; Luuka 9:7-9) 
\p  
\v 14 King'alaalee ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu kut kuyityi Bāytooyiintēēt *Ērōōtē ꞉ng'aleechaa. Kimwooyē ꞉biiko alake kule, “Kaakung'eetee ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana meet, suku inee ꞉nyi mii kuyēyē ng'aleechu /kiilātē tukul.”  
\v 15 Kulē ꞉alake, “Acha! Wōōrkooyoontēēt *Eliiya ꞉nyi nyēē kāākōōyēēw.” Nto alak kumwooyē kule, “Wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉nyi nyēē kerkeey āk *wōōrkooyik choo kibo kēny.”\x - \xo 6:15 \xt Māārkō 8:28\x*\x - \xo 6:15 \xt Luuka 7:16\x* 
\p  
\v 16 Yu kakas ꞉Ērōōtē kuu nyooto, kumwooy kule, “Ākoo kookung'eetee ꞉Yoowaana meet, chiichoo kyāāchwēntooy mētit!”  
\v 17-18 Kimwooy ꞉Ērōōtē kuu nyooto, kuuyu ki inee ꞉nyi kibākāchē Yoowaana. Nto wōlēē kichōōnto ꞉meetaab Yoowaana kimii kule: Kiboonto ꞉Ērōōtē ng'eetaabkaamet nyēē /kikēēkuurēē Filibō. Kitinyē ꞉Filibō koorkēēt nyēē /kikēēkuurēē Erootyaa. Kung'eet ꞉Ērōōtē koomut koorkoonoo kutākusobē ꞉Filibō. Yu kakas ꞉Yoowaana kiyēē kiyey ꞉Ērōōtē, kutuukyi kule, “Makaraam kōōnti ꞉chii koorkēētaab ng'eetaabkaamet, yoo tākusobē ꞉nyiin.” Yu kāmwooy ꞉Yoowaana kuu nyooto, kunam ꞉Ērōōtē ankukerta kō.\x - \xo 6:17-18 \xt Luuka 3:19-20; Chuy. 20:14; Laawi. 18:16; 20:21\x* 
\v 19 Kiwēch ꞉Erootyaa Yoowaana kut kumach mbo kule /keebakach nteenee kimēēmuuchāktōōs.  
\v 20 Kiiywēyē ꞉Ērōōtē Yoowaana, kuuyu ki chii ꞉Yoowaana nyēbo man, ānki churtaat. Ānkoo kiiyiimē mēt Ērōōtē ꞉ng'aleekaab Yoowaana, kitākuyēbchinē yiit kiyēē kimwooyē. 
\p  
\v 21 Nto mii bēsyēēt ake, kunyākyi Erootyaa ꞉bārooyinto. Kiyey ꞉Ērōōtē saakweet nyēē king'ērēkyinēē bēsyēēt nyēē /kikēēsichēē. Kikuur ꞉Ērōōtē biikyii chēē wōōyēch. Kikuur mbo kāāntōōyikaab lukēētaab booryēēt ākoo biiko alak chēē kitookunootiin ām Kalilaaya. 
\p  
\v 22-23 Kichō ꞉chēēbtaab Erootyaa ānkutuumēē yooto koong'ereech Ērōōtē āk tāyēēkyii. Kōōwoolchi keey ꞉Ērōōtē kule, “Ātuwēnēēniing' kiy ake tukul nyēē imāchē kubo ng'erekweekyuu ām wōlēē kēētuumtē! Ānkoo yoo imāchē kereeryaanteetaab tukuuk tukul chēē āboontē, ākōōniing'!”\x - \xo 6:22-23 \xt Eesta 5:3\x* 
\p  
\v 24 Yu kakas ꞉chēēboo kuu nyoo, kuwo wōlēē mii ꞉kaamet ankuteebee kule, “Moomo, waamwaayte /kēētuwēnēēnoo nee?” Kukētyi ꞉kaamet kule, “/Kēēkōōning' mētitaab Bātisāniintēēt Yoowaana.”  
\v 25 Kooyeey ꞉chēēbi areet akeenke wōlēē mii ꞉Ērōōtē ānkumwooy kule, “Āmāchē ikōōnoo mētitaab Yoowaana /kēēyibunēē kibseesweet areet akeenke!”  
\v 26 Kuteryekta ꞉mukuulēytaab Ērōōtē. Nteenee kuuyu kikiikoowaal keey ām taayeetaab tāyēēkyii, kuchāmchiin.  
\v 27 Kōōyookto ꞉Ērōōtē riibiintēēnyii kuwo wōloo /kikeekerta Yoowaana wokuchwen kaatit ānkuyib mētit.  
\v 28 Kuyibunēē ꞉nyoo mētoo kibseesweet ānkōōkoochi chēēbi. Kunam ꞉chēēboo ānkuyibchi kaamet. 
\p  
\v 29 Yu kakas ꞉rubiikaab Yoowaana kule kaakume, bokumuy. 
\s1 Kibay ꞉Yēēsu biiko chēē kikēēytēē kisyēērōōk muut 
\r (Mataayo 14:13-21; Luuka 9:10-17; Yoowaana 6:1-13) 
\p  
\v 30 Yu kēēyēēw ꞉lēbkēēyichoo ki taman āk āyēēng' choo kiiyooktooy ꞉Yēēsu, kumwoochi inee kiyēē kibokuyey āk nyēē kiineet.\x - \xo 6:30 \xt Luuka 10:17\x* 
\p  
\v 31 Yooto tukul kiiliichinē keey biiko chēē chaang' Yēēsu kut kimāmii ꞉bārooyinto nyēē kyoomiisyēē āk rubiikyii. Kumwoochi rubiikyii kule, “Keebe wōlēē mālēēkitēē ꞉chii, subōōmuuny kisich.”  
\v 32 Kung'ēētyo ankubeetee mwēēnkēēng'waa kutākyinē keey wōlēē kimālēēkitēē ꞉chii. 
\p  
\v 33 Nto yu kakas ꞉biiko kuwēētii ꞉Yēēsu, kulabat koosaab sakaramteetaab tōōliilēēt kwoolāk taay. Kumii ꞉bichoo kubēētii, kutuuytōōs ākoo biiko alak chēē kiminyē kiriinkōōsyēk choo kimurē ꞉icheek. Kulumchinē ꞉nkicheek baanaa. 
\p  
\v 34 Nto yu kāwokuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii komosta nyi kimāchē bokōōmuunyēē, kurēkunēē mwēēng'. Bērē kukas ꞉Yēēsu bichoo kēēruruuch keey kumii kukānyiisyē, kuriiree, kuuyu kikerkeey kēēchiir chēē māboonto ākiin. Kooneet bichooto ng'aleek chēē chaang'.\x - \xo 6:34 \xt Kāāyiit. 27:17; 1Bāy. 22:17; Ēsēk. 34:5; Māārkō 8:2\x* 
\p  
\v 35 Kumii kwiimēnē ꞉kōōrēēt, kubēēchi Yēēsu ꞉rubiikyii, ānkumwoochi kule, “Nto yu kāākwiimēn, ānkēēmiitē suurkwēēn.  
\v 36 Mwoochi bichu kuroot bokucheeng'aat kiyēē kaal sukwaam.”  
\v 37 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ōkoochi ꞉akweek kiyēē kaam.” Kuwēēkyi ꞉rubiikyii kule, “Imwooyē kule bokyaal mukaatiinek chēē yēmē bichu tukul? Chaang' ꞉beesaanik choo miisin!”  
\v 38 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Ata mukaatiinek chēē ōboontē? Obe bookas.” Bērē bokukas ꞉rubiichoo, kunyōōr mukaatiinek muut āk *burburiinēk āyēēng' baateey.  
\v 39 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kumwoochi biiko kutetaatee keey lukōōsyēk ānkutēbēē ng'wēny yēbo saatyeet.  
\v 40 Kutetaatee keey konom konom ām tētuutēk bokol.  
\v 41 Kunam ꞉Yēēsu mukaatiinechaa ki muut ākoo burburiinēk āyēēng', kukas barak, ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy. Nto yityo, kubcheyaabchey mukaatiinechaa ānkōōkoochi rubiikyii kōōkoochinoot biiko. Kubcheyaabchey nkicheek burburiinēchoo āyēēng' ānkōōkoochi biiko.  
\v 42 Kyoomiis ꞉biiko tukul kut kubiyoong'iis.  
\v 43 Nto mii yoo, kōōruruuch ꞉rubiik kaatuukanik koonyiit kērēboonik taman āk āyēēng'.  
\v 44 Biiko chēē kyaam āmiichu ku ꞉murēnik kisyēērōōk muut.\x - \xo 6:44 \xt Māārkō 8:1-10\x* 
\s1 Kiwēēsyētēē ꞉Yēēsu bēēko barak 
\r (Mataayo 14:22-33; Yoowaana 6:15-21) 
\p  
\v 45 Yu keewaany ꞉rubiik kōōruruuch kaatuukanik, kumwoochi ꞉Yēēsu kulaany mwēēnkēēt koonto Beetsaayta, kutākōō-āmiisē ꞉inee biiko.  
\v 46 Yu kaakuba ꞉biiko, kuwo ꞉Yēēsu lekem ankuwokusaay Yēyiin.\x - \xo 6:46 \xt Luuka 5:16\x* 
\p  
\v 47 Kutuuyiitu ꞉kōōrēēt, kitākumii ꞉mwēēnkēēt baan, nteenee kimii ꞉Yēēsu nkit lekem.  
\v 48 Kiwusē ꞉yoomeet nyēē nyikiis kuchōōnēē taay. Kiinkētē ꞉Yēēsu kule kimii kāwuuyiityi rubiikyii kukwaany bēēko. Nto yu kāng'ēēyēn ꞉kōōrēēt, kuwēēsyētēē bēēko barak kutākyi keey rubiik.  
\v 49 Kukaakuriik ꞉Yēēsu, kukas ꞉rubiik. Yooto kulē, “Chii ēē, nto āyiin?”\x - \xo 6:49 \xt Luuka 24:37\x* 
\v 50 Kumuuyo ꞉tukul. Yooto, bakeenke kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “‑Mōōmuuyē! Ōkāng'u! Nto yu anii nyoo.”  
\v 51 Kulaany ꞉nkinee mwēēnkēēt. Yu kalaany, kuteeman ꞉yoomeet. Kiilat ꞉rubiik miisin,\x - \xo 6:51 \xt Māārkō 4:39\x* 
\v 52 kōōboor kule ānkoo kikiikukas ꞉icheek bāyiisyoonoo bo biiko kisyēērōōk muut, manaakoomuuch kubēēr Yēēsu, ng'ālyoo nyēē tookunoot kule kiwuuyēch ꞉mētēwookwaa.\x - \xo 6:52 \xt Māārkō 8:16-21\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biiko ām Keneesareet 
\r (Mataayo 14:34-36) 
\p  
\v 53 Kumii ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mwēēnkēēt, kutākyi keey Keneesareet. Yu kayit wōlooto, /kiiyyoong'to mwēēnkēēt /ankeerat simeenaata.  
\v 54 Yu kārēkunēē mwēēnkoonoo, kōōnkēt ꞉biikaab kōōroonooto Yēēsu areet akeenke.  
\v 55 Kulabataatee kōōroonooto tukul kumwaaytaat kule kāākuchō ꞉Yēēsu. Yu kakas ꞉biiko ng'aleechu, /keekalabaan biiko choo kimnyoontōōs ām tiirboosyek kukwa wōlēē kimii ꞉Yēēsu.  
\v 56 /Kikiimut choo kimnyoontōōs kukwa sōkōōniinēk ām soong'wēchoo āk kiriinkōōsyēchoo kiwēēsyētēē ꞉Yēēsu. Kisaay ꞉biiko Yēēsu kutiiny ꞉bichoo kimnyoontōōs *maaseek chēbo kotootookaab sireenyii sukusobcho. Kisob ꞉chii ake tukul nyēē kitiiny maaseechaa.\x - \xo 6:56 \xt Mat. 9:20\x* 
\c 7  
\s1 Tooytoochiintōōs ꞉Mākuutēkaab Yēyiin ākoo kiruutēkaab Farisaayeek 
\r (Mataayo 15:1-9) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kōōruruukyi keey Yēēsu *꞉Farisaayeek alake ākoo kāānēētik alak chēbo kiruutēk. Kikwoonēē ꞉bichu Yēērusālēēm bokukāsē kiyēē kiyēyē ꞉Yēēsu.  
\v 2 Nyēē mā tyaa, kukas ꞉bichoo rubiik alak chēbo Yēēsu kwoomiisyēē āwunnyēk chēē /kimanaakiintasiim kuu yoo mwooyē ꞉kiruutēkwaa.  
\v 3 Ām Farisaayeek āk Yuutayeek alak, kimāāmiisyē ꞉chii ake tukul yoo mānāākōōtiliil āwunnyēk kuu yoo kimwooyē ꞉booyikaab kēny.  
\v 4 Ki yoo kakwaanee ꞉bichu kōōkwēēt ake, kimāāmiisyē yoo mānāākōōtiliil keey. Kirubē kiruutēk alak chēē chaang' chēbo booyikaab kēny chēē /kiintāsiimē tērēkōōkwaa.\x - \xo 7:4 \xt Mat. 23:25; Luuka 11:38-39; Kolos. 2:21-22\x* 
\p  
\v 5 Kubōlchi ꞉Farisaayeechaa ākoo kāānēētichoo bo kiruutēk Yēēsu kule, “Nto yu āmiisyē ꞉rubiikuuk, āmēēbērē itiliilē āwunnyēk kuu yoo mwooyē ꞉kiruutēk?”  
\v 6 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Kibēēr *꞉Isaaya yoo king'āloolē kurubta keey akweek choo ōyēyē keey kule ōchurtootiin ām yoo siraat kule: 
\q1 ‘Koonyitēēnoo ꞉bichoo kuutuw, 
\q2 āmāboontēēnoo moo. 
\q1  
\v 7 Ānkoo kasaaya, ‑māākāsyinē, 
\q2 kuuyu chōōnēē ꞉kāānēētiisyēēng'waa wōlēē mii ꞉biich buch.’\x † \xo 7:7 \xt Isa. 29:13\x*” 
\p  
\v 8 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi kule, “Ākoo karaam akweek sōō, yu kyoobakaakte mākuutēkaab Yēyiin ānkōōriib kiruutēkaab biiko?  
\v 9 Ōboontē ng'oomnātēēt ake nyēē ōsātyinē Mākuutēkaab Yēyiin komos soorub kiruutēkwook.  
\v 10 Kimwooy ꞉siruutēkaab Muusa kule, ‘Iywey kōōn āk koomēt.’\x † \xo 7:10 \xt Chuy. 20:12; Kiruu. 5:16\x* Kumwooy subak kule, ‘Chii nyoo chubē kwaan nto kaamet, kunyoolchinē ꞉meet.’\x † \xo 7:10 \xt Chuy. 21:17; Laawi. 20:9 \x* 
\v 11 Nto akweek ōmwooyē kule, ‘Karaam yoo kēēkoochi ꞉chii Yēyiin kiinyii kubo kōrōsēēk ām *Kōōtaab Yēyiin, kusiir yoo kātāyēētyēēchinēē kiyooto kwaan nto kaamet.’  
\v 12 Kiy ꞉nyoo nyēē kyooyeetee chiichoo kuyēētyēēchi kwaan nto kaamet.  
\v 13 Kēēlto ake ꞉nyi nyēē kyōōtub kiyēē kimwooyē ꞉Yēyiin ankookeeree kiruutēkwook ānkōōtāsē ōyēyē ng'aleek alak chēē chaang' chēē wuu chooto.” 
\s1 Tukun nee chēē yēyē chiito kumātililiit ām taayeetaab Yēyiin? 
\r (Mataayo 15:10-20) 
\p  
\v 14 Nto mii yoo, kukuur ꞉Yēēsu biiko chēē chaang' ānkumwoochi kule, “Ōyēbchi yiit ānkōōsōōtyēēchi kiyēē āmwooyē:  
\v 15 Māyēyē chii ꞉tukuuk choo iwutē moo kumātililiit, nteenee yēyē ꞉choo kwoonēē moo.”\f + \fr 7:15 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni 16: Yoo yēbē yiit ꞉chii, kukas.\f*\x - \xo 7:15 \xt Yēyuut. 10:15; 1Tēm. 4:4; Tiitō 1:15\x* 
\p  
\v 17 Yooto kubakaakta ꞉Yēēsu bichoo ankubeeta keey rubiikyii kayta nyēē kitēbunēē. Yu kayit wōlooto, kuteebee ꞉rubiikyii Yēēsu kōōboorchi kiyēē kāmwoochinē biiko.  
\v 18 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ākoo manookas ꞉nkakweek kiyēē kāāmwooyē! ‑Mōōnkētē ꞉akweek kule kiyēē kēēwut mooyēētaab chiito kuchōōnēē saang', āmāyēyē chii kumātililiit?  
\v 19 Āmiik choo āmē ꞉chiito mēēbērē iwutē mētinyii, nteenee iwutē mooyēēnyii nyēē makuwasta tukuuchooto kuba saang'.” (Kumwooyē ꞉Yēēsu kuu nyooto, kiibooru kule tiliilēch ꞉āmiik tukul.) 
\p  
\v 20 Kumwooy subak kule, “Tukuuk chēē kwoonēē āriinyii ꞉chēē yēyē kumātililiit.  
\v 21 Kwoonēē ꞉kāāsōōtēywēēk chēē miyootēch mētitaab chiito. Yēyē chiito kumarta, kuchōōrso, kurumiis,  
\v 22 kumooroong'nan, kusikorakay, kōōbērbēēriis, kuyēk kimuchasyaa, kuyey tuuyintaab moo, kuyeyaat seemseemnyeet, kukāsē keey āk ng'al alak tukul chēbo bēērbēēryo.\x - \xo 7:22 \xt Kala. 5:19-21\x* 
\v 23 Kunyoo, yēyuutēchu miyootēch tukul chēē yēyē chiito kumātililiit ām taayeetaab Yēyiin.” 
\s1 Kiyēētyēēchi ꞉Yēēsu cheebyoosya nyēē kimā Cheebyuutayaa 
\r (Mataayo 15:21-28) 
\p  
\v 24 Nto mii yoo, kung'eetee ꞉Yēēsu Kalilaaya ānkuwo ākoy saang'taab Tiirō ām kōōrēētaab Fōyinikē ānkōōwut kōōto ake. Kimāchē kule nto ‑mēēnkēt ꞉chii ake tukul kule kāākuchō ꞉inee. Nteenee kimēēmuuchē kut kuwuny keey.  
\v 25-26 Kimii ꞉cheebyoosyeet ake nyēē kibo kōōroonooto bo Fōyinikē nyēē kimā Cheebyuutayaa. Kiboonto ꞉cheebyoosyaani chēēbnyii nyēē kiiyiimē *꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat. Yu kēēnkēt ꞉cheebyoosyaanaa kule kāākuchō ꞉Yēēsu, kuwo ānkukutunyēē taayeenyii ānkusoom wokōōbēbēēto tāmirmiryēēt nyēē miyaat kung'eetee chēēbnyii.  
\v 27 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Kany kwoomiis ꞉lōkōkyuu kurook. Makaraam /kiinēm āmnyoontēētaab lēēkōōk /ānkēēmētyi ng'ōōkin.”  
\v 28 Kulē ꞉cheebyoosyeet, “Wuu nyooto ōō, Mokoryoontēēt. Ntēē imuuchē mbo ꞉ng'ōōkiik kukwey āmiik choo isuuytooy, yoo mii kwoomiisyē ꞉lēēkōōk.”  
\v 29 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey, kāāyēwuung' kuu wōloo 'kēēmāktooy. Kunyi, wēēchi keey, wēēnyōōru chēēbng'uung' kukaakung'eetee ꞉tāmirmiryoonoo miyaat.”  
\v 30 Kuwo ꞉cheebyoosyaanaa kaa. Kiwokunyōōr lakwanyii kukaakukaramiit ānkimii kāru ām kitiintiriit. 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chiito ake nyēē kimiing'aat ankubalyaat 
\p  
\v 31 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu saang'taab Tiirō, kumur *kiriinkēētaab Sitōōn ānkuwo ākoy Yēēmēētaab Teekabooli koong'asiis yēbo Tōōliilēētaab Kalilaaya.  
\v 32 Yu kāwokuyit wōlooto, kōōmutyi ꞉biiko cheemiinyaanteet ake nyēē kibalyaat. Kisoom ꞉bichoo Yēēsu kutiiny chiichoo sukusob.  
\v 33 Kunam ꞉Yēēsu cheemiinyaantaanaa ankootabaanee wōlēē kimii ꞉biiko. Nto yityo, kōōwutēē mooriik yiitiikaab chiichoo ānkung'utyi moorineenyii ānkutiinyēē ng'elyebtaab chiichoo.\x - \xo 7:33 \xt Māārkō 8:23\x* 
\v 34 Kukas barak ānkulēēnchi chiichoo, “Iyaatakse ankiityaakse!”  
\v 35 Yu kāmwooy kuu nyooto, kuyootākiis ꞉yiitiik, kootyaak ꞉ng'elyebta koochuurta ng'aleek. 
\p  
\v 36-37 Ānkoo kiikiimchi ꞉Yēēsu biiko kule mamwaaytaat ng'aleechaa, kiilat ꞉bichoo miisin ankwaamtaat kiyēē kikas. Kimwooyē kule, “Nto yu kaakuyey ꞉Yēēsu kiy ake tukul kukaramiit. Yēyē biiko choo miinkyootiin kukas ng'aleek ākoo choo bālyootēch kung'alaal nyēē karaam.”\x - \xo 7:36-37 \xt Mat. 9:31; Māārkō 5:43; 1:45; Isa. 35:5-6\x* 
\c 8  
\s1 Kibay ꞉Yēēsu biiko chēē kikēēytēē kisyēērōōk ang'wan 
\r (Mataayo 15:32-39) 
\p  
\v 1 Kimii ꞉bēsyēēt ake subak yēē kiiruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu. Yu kaakoowaany ꞉Yēēsu kwoomchi bichoo lōkōōywēk, kukuur rubiikyii ānkulēēnchi,  
\v 2 “Ntēē kaariiree bichu. Kōōkiibuurtē keey bēsyōōsyēk sōmōk, āmāmii ꞉kiyēē āmē.\x - \xo 8:2 \xt Mat. 9:36; Māārkō 6:34\x* 
\v 3 Kwoonēē ꞉bichu alake lōōyin. Yoo kāāmwoochi kuba āmēēbērē kāāchēēnkyi kiyēē kaam, ākoy kōōmiistoot alak ꞉kēmēwuut ām kēēltaab too.”  
\v 4 Kumwooy ꞉rubiikyii kule, “Ara nyōōrchinē ānō ꞉chii mukaatiin ām suurkwēēnooni chēē /kakeebayee bichu tēē chu?”  
\v 5 Kuteebee ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “Ōboontē mukaatiinek ata?” Kulē ꞉rubiik, “Tisab.” 
\p  
\v 6 Kumwoochi ꞉Yēēsu biiko kōōbuur ng'wēny. Kunam mukaatiinechaa tisab, kubirchi Yēyiin kōōnkōy ankubcheyaabchey ānkōōkoochi rubiikyii kōōkoochinoot biiko.  
\v 7 Kiboonto *burburiinēk chēē ng'ēri. Kunam ꞉Yēēsu burburiinēchoo, kubirchi Yēyiin kōōnkōy ānkōōkoochi rubiikyii kubcheytaat. 
\p  
\v 8-9 Kyoomiis ꞉biiko chēē kiyitē wōloo bo kisyēērōōk ang'wan kut kubiyoong'iis. Yu /kāākyoomiis kubēk, kōōruruuch ꞉rubiik kaatuukanik koonyiit kērēboonik tisab. Lētuunoo, kumwoochi ꞉Yēēsu biiko kubēēchi keey  
\v 10 ankulaany ꞉inee mwēēng' ākoo rubiikyii kutākyi keey saang'taab Talmanuuta.\x - \xo 8:10 \xt Māārkō 6:32-44\x* 
\s1 Kitay ꞉Farisaayeek kōōyēnchi Yēēsu 
\r (Mataayo 16:1-4; Luuka 12:54-56; 11:29) 
\p  
\v 11 Nto miitē bēsyēēt ake, kukwoonchi Yēēsu *꞉Farisaayeek alake chēē kimāchē kukwiil ānkumwoochi kuyēchi kiy nyēbo kwōng'uut nyēē kēēboorchinēē kule boonto ꞉inee kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy. Kimiitē yooto kutyēmē.\x - \xo 8:11 \xt Yoowa. 6:30\x* 
\v 12 King'woonchi Yēēsu, ānkulē, “Lēyyē! Ām nee yu māchē ꞉biiko alake kiy nyēbo kwōng'uut? !Kāāmwoowook, māmii ꞉kiy nyēē +/mākiiboorchi biiko chēē wuu chooto.”\x - \xo 8:12 \xt Mat. 12:38-40\x* 
\v 13 Kubakaakta ꞉Yēēsu bichoo ankooyeey wōlēē kimii ꞉mwēēnkēēt kumāchē kuba ākoo rubiikyii komosta ake. 
\s1 Ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeek āk Ērōōtē 
\r (Mataayo 16:5-12) 
\p  
\v 14 Kikiwuutyēē ꞉rubiik kunam mukaatiinek ām wōloo kikwoonēē nteenee ki mukaatiit akeenke baateey nyēē kimii mwēēng'.  
\v 15 Yooto kōōkāloonchi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook *꞉Farisaayeek āk *Ērōōtē.”\x - \xo 8:15 \xt Luuka 12:1\x* 
\v 16 Kiisōōtē ꞉rubiichoo kule king'āloolēē ꞉Yēēsu mukaatiinek. Kuteebee keey kule, “Kamwaaytee nee ꞉Yēēsu ng'aleechaa? Kuuyu ‑mākēēboontē mukaatiinek?”  
\v 17 Kiinkēt ꞉Yēēsu kiyēē kimwooyē ꞉rubiik. Yooto kuteebee kule, “Ām nee yu ōmwooyē kule ‑mōōboontē mukaatiinek? So, mānōōsēwu kura? Ākoo tākuwuuyēch ꞉mētēwookwook.  
\v 18 Bo nee ꞉koonyek chu ōboontē? Ānku bo nee ꞉yiitiik?\x - \xo 8:18 \xt Māārkō 6:52\x* 
\v 19 Kyōōwuutyēē mbo yoo kyāābāyēē mukaatiinechaa muut biiko kisyēērōōk muut? Kiinyiit ꞉kaatuukanik kērēboonik ata?” Kulē ꞉rubiik, “Taman āk āyēēng'.”\x - \xo 8:19 \xt Māārkō 6:43\x* 
\v 20 Kuteebee ꞉Yēēsu subak kule, “Nto yoo kwāābāyēē mukaatiinechaa tisab biiko kisyēērōōk ang'wan, konyiy ꞉kaatuukanik kērēboonik ata?” Kulē ꞉rubiik, “Tisab.”\x - \xo 8:20 \xt Māārkō 8:8\x* 
\v 21 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “‑Mōōkāsēē mbo chooto?” 
\s1 Kiyey ꞉Yēēsu kukasta ꞉chii nyēē kikoraat 
\p  
\v 22 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Beetsaayta. Yooto, kōōmutyi ꞉biiko alake cheebkoraatyaanteet ake. Kisoom ꞉bichoo Yēēsu kutiiny chiichoo sukusob.  
\v 23 Kunam ꞉Yēēsu āwutaab cheebkoraatyaantaanaa ānkukwēryoot ākoy wōlēē kimālēēkitēē ꞉chii. King'utyi koonyekaab chiichoo ankutabtab. Yu kēēnēm āwunnyēk, kuteebee kule, “Ikāsē kiy?”\x - \xo 8:23 \xt Māārkō 7:33; Yoowa. 9:6\x* 
\v 24 Kukasta ꞉chiichoo ānkulē, “Ākāsē biiko, nteenee wuu keet chēē bēēsyētē.”  
\v 25 Kutabtab subak koonyekaab chiichoo. Yooto, kukās ꞉koonyekaab chiichoo nyēē karaam.  
\v 26 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Iwē kaa, nteenee ‑maweemwaaytaate kiyēē kāāyēwuung'.” 
\s1 King'oonkyi ꞉Yēyiin Bētērō kōōnkēt wōlēē kiwuu ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 16:13-20; Luuka 9:18-21) 
\p  
\v 27 Nto mii yoo, kuwēēto keey ꞉Yēēsu rubiikyii soong'wēk chēē kilēēkitēē *kiriinkēētaab Kayisareeya Filiibi. Kumii kēēltaab too, kuteebee rubiikyii kule, “Mwooyē ꞉biiko kule anii ng'oo?”  
\v 28 Kukētyi ꞉rubiik kule, “Mwooyē ꞉biiko alake kule inyiing' Bātisāniintēēt Yoowaana, kubērē ꞉alake *Eliiya, nto alak kumwooyē kule akeenke ām *wōōrkooyikaab Yēyiin.”\x - \xo 8:28 \xt Māārkō 6:14-15; 9:11-12; Luuka 7:16\x* 
\v 29 Yooto kuteebee ꞉Yēēsu icheek kule, “Nto akweek ōbērē anii ng'oo?” Kulē ꞉Bētērō, “Inyiing' *Kāārārookiintēēt nyoo kikēēkānyē kuchōōnēē Kaab Yēyiin.”\x - \xo 8:29 \xt Mat. 14:33; Yoowa. 1:49; 10:24-25; 11:27\x* 
\v 30 Kulē ꞉Yēēsu, “Wuu nyooto! Nteenee masimomwaaytaate.”\x - \xo 8:30 \xt Māārkō 9:9\x* 
\s1 King'alaalee ꞉Yēēsu meenyii ākoo bēsyēēt nyēē makung'eetee meet 
\r (Mataayo 16:21-23; Luuka 9:22) 
\p  
\v 31 Nto mii yoo, kutoow ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Ākoy kubuntēē *꞉Wēritaab Chii nyāliluutēk chēē chaang'. Makutay ꞉booyik, mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk. +/Makeebakach nto miitē bēsyēētaab sōmōk /kiing'eetee meet.”\x - \xo 8:31 \xt Mat. 12:40; Māārkō 9:30-32; 10:32-34\x* 
\v 32 Kimwooy ꞉Yēēsu ng'aleechaa kutook. Yu kakas ꞉Bētērō kuu nyoo, kuwēēto Yēēsu komos ankootaayee ng'aleechaata kāmwooyē.  
\v 33 Nteenee kōōtuukyi ꞉Yēēsu Bētērō batay ānkōōburyoong'to Bētērō kule, “Sateenaa keey, Syeetaani! Bo ꞉kāāsōōtēywēēkuuk biich buch nyēē ‑mēēnkētē wōlēē māktooy ꞉Yēyiin.” 
\s1 Wuuyinto nyēē buntēē ꞉rubiintēētaab Yēēsu 
\r (Mataayo 16:24-28; Luuka 9:23-27) 
\p  
\v 34 Kukuur ꞉Yēēsu biiko choo kiboontootē keey rubiikyii ānkumwoochi kule, “Chii ake tukul nyoo māchē kurub ng'aleekyuu, manyokoriit meet\f + \fr 8:34 \ft Yoo /kākēēwēēkyiin ng'ālyoo āk ng'ālyoo kumwooyē kule ‘ankunam murtooywoontēēnyii’. Ām bēsyōōsyēchooto, ki yoo kanamaat ꞉chiito murtooywoontēēt kōōbooru kule miitē /bokēēbākāchē.\f* ankusaanee keey kiyēē māchē ꞉mooyēēnyii. Yoo kaakucham kuyey kuu nyooto, kuruba.\x - \xo 8:34 \xt Mat. 10:38; 1Bēt. 2:21\x* 
\v 35 Nyoo kāyēētyi keey soboontaab kōōrooni, mākōōboot soboonnyii bo kibchuulyo. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni kubo anii ākoo kāānēētēywēēkyuu, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 8:35 \xt Mat. 10:39; Yoowa. 12:25\x* 
\v 36 Kāroomnyo nee ꞉nyēē nyōōru ꞉chii yoo kēētukuulchi keey tukuukaab kōōrooni ānkōōboot soboonnyii bo kibchuulyo?  
\v 37 Nto kiy nee ꞉nyēē imuuchē ꞉chii kuwalee soboonooto?  
\v 38 Chii ake tukul nyoo kataya āk ng'aleekyuu ām kōōroonēēb kibng'ōōkisiisyēchu, +maatay ꞉nkanii, *Wēritaab Chii, bēsyoonoo āchōōntooy keey malayikaanik ām lēbkēēyyēētaab Baaba.”\x - \xo 8:38 \xt Mat. 10:33\x* 
\c 9  
\p  
\v 1 Kimwoochi ꞉Yēēsu subak kule, “!Kāāmwoowook, kumānāābēk ꞉biiko alake chēē mii yu, makukas bāytooyiisyēētaab Yēyiin nyēē chōōntooy kāāmuukēywēēk.” 
\s1 Kiweek ꞉eertaab Yēēsu 
\r (Mataayo 17:1-8; Luuka 9:28-36) 
\p  
\v 2 Yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk lo, kuwēēto keey ꞉Yēēsu Bētērō, Yāākōbō ākoo Yoowaana tulwēēt ake nyēē ki suurkwēēnnyoo. Kumii wōlooto kukas ꞉rubiik kukaakuweek ꞉eertaab Yēēsu.  
\v 3 Kiweek ꞉nkicheek sirookyii kuleelakiitu kut kōōlēkēchēēchtōōs. Ki leelach lēēlinto ake nyēē ‑mēēmuuchē ꞉chii bēsyēēt ake kōōlēēliit sira nyēē lēēl kuu nyooto!  
\v 4 Kukas ꞉rubiik *Eliiya ākoo *Muusa kung'āloolē ākoo Yēēsu.  
\v 5 Yooto, kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, karaam kule nee kēēmiitē yu. Kany keeyeyte kēryōōsyēk sōmōk, nyeeng'uung', nyēbo Muusa ākoo nyēbo Eliiya.”  
\v 6 Kimēēnkēt ꞉Bētērō kiyēē kimwooyē. Kiiywēyiis ꞉rubiichoo miisin ām kiyēē kiyeyakay. 
\p  
\v 7 Nyēē mā tyaa, kōōyuung' ꞉boolteet, ankoolaambuuch icheek tukul choo kimii yooto. Kumwooy ꞉Yēyiin ām booltaanaa āriit kule, “Lakwanyuu ꞉nyi nyēē āchāmē. Kunyoo, ōkāsyi kiyēē mwooyē.”\x - \xo 9:7 \xt Kiruu. 18:15; Māārkō 1:11\x* 
\v 8 Kukasta ꞉rubiichoo nto bērē kulē, kumākāsē chii, nteenee ki Yēēsu nkit. 
\p  
\v 9 Yu kimii kurēkunēē lekem, kōōkiimchi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “‑Mōōmwoochi chii ake tukul kiyēē kookas ākoy bēsyēēt nyēē kaakung'eetee *꞉Wēritaab Chii meet.”\x - \xo 9:9 \xt Māārkō 8:30; 5:43\x* 
\v 10 Kisiista ꞉rubiichoo ng'aleechaa ankuteebee keey kule, “Ibooru nee ꞉ng'ālyoontooni bo ng'eeteetaab meet?” 
\s1 Kiineet ꞉Yēēsu wōlēē kiwuu ꞉chōōnēētaab Eliiya 
\r (Mataayo 17:10-13) 
\p  
\v 11 Nto mii yoo, kuteebee ꞉rubiichoo Yēēsu kule, “Ntēē mwooyē ꞉kāānēētikaab kiruutēk kule māchāktōōs kōōntōōw ꞉Eliiya ām Kāārārookiintēēt?”  
\v 12-13 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Man, sinee intōōwu ꞉Eliiya sukukaramiit ꞉kiy ake tukul. Kāāmwoowook, kisimkuchō ꞉Eliiya /ānkiikēēyēchi kiy ake tukul nyēē kimāchē ꞉biich kuu wōloo mwooytooy ꞉siruutēk. Yoo ākoo kiikukaramiit ꞉kiy ake tukul, ām nee /sikeesir ām kitaabuutaab Yēyiin kule makunyalilee ꞉Wēritaab Chii tukuuk chēē chaang' ānku +/mākiintosuur?”\x - \xo 9:12-13 \xt Mal. 4:5; Māārkō 8:28\x*\x - \xo 9:12-13 \xt Mat. 11:14; Luuka 1:17\x* 
\s1 Imuuchāktōōs ꞉kiy ake tukul ām chii nyoo ikoosēē keey Yēyiin 
\r (Mataayo 17:14-21; Luuka 9:37-43a) 
\p  
\v 14 Yu kārēkunēē ꞉Yēēsu lekem ākoo rubiichoo ki sōmōk, kunyōōr rubiik choo kibākooktooy kukēēruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang'. Kimii ꞉nkicheek kāānēētikaab kiruutēk alake kukwiilē keey ākoo rubiichoo.  
\v 15 Yu kakas ꞉biiko Yēēsu, kung'ērēkyi ankutorooch bokoosubaay.  
\v 16 Kuteeb ꞉Yēēsu kule, “Ōmiitē ōkwiilēē keey nee?”  
\v 17 Kumwooy ꞉chiito ake ām kwēēnuutaab bichoo kule, “Kāānēētiintēēt, kātāāmutu lakwanyuu nyēē boonto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat nyēē kiikuyey kuratakay ꞉ng'elyebta.  
\v 18 Yoo kātēryēkyi ꞉tāmirmiryoonoo leekweet, kōōryookyinē ng'wēny kukabus, nyiyē keelek, ankukwiilakay ꞉bōōrto tukul. Kāāmwoochi rubiikuuk kōōbēbēēto tāmirmiryooni miyaat, nteenee maneemuuch.”  
\v 19 Kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Wuu nee ꞉mētēwookwook ēē! Manookaaseenaa keey! Sāābuurtook ākoy āyu? Nto +māāmuytoochook ākoy āyu? Omutwaa wēēroo.”  
\v 20 /Kiimutyi. Yu kakas ꞉tāmirmiryoonoo Yēēsu, kōōsimsiim wēēroo ānkōōryookyi ng'wēny. Koomilmiil kut kukabus.  
\v 21 Kuteebee ꞉Yēēsu kwaaniitaab wēēroo kule, “Kung'eetee āyu ꞉yēē kiwuu nyiitēnyi ꞉wēēri?” Kulē ꞉kwaan, “Kung'eetee leekwaanti.  
\v 22 Kiikusyeem ꞉tāmirmiryoonoo ām bēsyōōsyēk chēē chaang' kule kubakach wēēri. Kiwunukyinē mā, nto kutōōrchinē bēēko. Wuusyō! Iriireeneech, ānkiisārwēēch ēē, wē, yoo 'imuuchē!”  
\v 23 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “'Keemwaayte ānō kule yoo āmuuchē? Imuuchāktōōs ꞉kiy ake tukul ām chii nyoo ikoosēē keey Yēyiin.”\x - \xo 9:23 \xt Āyub 42:2\x* 
\v 24 Kuriiree keey ꞉kwaaniitaab wēēroo kule, “Ākoosēē keey sinee ꞉anii Yēyiin, nteenee akuskus ām kaakaaseet. Ititiiroo saakaasee keey Yēyiin miisin.” 
\p  
\v 25 Yu kakas ꞉Yēēsu biiko kālābāt ānkōōruruukyi keey yooto, kōōbēbēēto tāmirmiryoonoo miyaat nyēē kiyey wēēri kumiiny ankuratakay ꞉ng'elyeb kule, “Chuwunee wēēri āmāwēēkētyi keey subak.”  
\v 26 Kōōnchō ꞉tāmirmiryoonoo ānkōōsimsiim wēēroo ankuchuyta! Kulyelta ꞉wēēroo wuu nyēē kame. Kulē ꞉biiko, “Kaakume!”  
\v 27 Kunam ꞉Yēēsu āwutaab wēērooto ankoong'eet kōōyyo. Kukaramiit ꞉wēēroo.\x - \xo 9:27 \xt Māārkō 5:41\x* 
\p  
\v 28 Yu kiboonto keey ꞉Yēēsu rubiikyii ām kō, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kule, “Ām nee yu kāmākiimuuchē ꞉acheek kiibēbēētē tāmirmiryoonoo?”  
\v 29 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Mēēmuuchāktōōs ꞉tāmirmiryēēt nyēē wuu nyoo yoo manoosaay āmānōōkir āmiisyēēt.”\f + \fr 9:29 \ft Māmiitē ꞉ng'aleek ‘āmānōōkir āmiisyēēt’ ām siruutēk alak.\f* 
\s1 King'alaalee ꞉Yēēsu subak meenyii āk ng'eeteetaab meet 
\r (Mataayo 17:22-23; Luuka 9:43b-45) 
\p  
\v 30-31 King'eetee ꞉Yēēsu yooto ākoo rubiikyii ānkubēēchi keey. Kibeesyetaatee Yēēmēētaab Kalilaaya nto kuuyu kimii kōōnēētootē rubiikyii, manaamach kule kōōnkēt ꞉chii ake tukul wōlēē kimii ꞉icheek. Kimwoochi rubiichoo kule, “+/Mākiiyokoochi *Wēritaab Chii biiko. +/Makeebakach, nto mii bēsyēētaab sōmōk, +/makiing'eetee meet.”  
\v 32 Kimēēnkēt ꞉rubiik kiyēē kimwooyē ꞉Yēēsu nteenee kiiywey kuteebee.\x - \xo 9:32 \xt Māārkō 8:31\x* 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē wōō? 
\r (Mataayo 18:1-5; Luuka 9:46-48) 
\p  
\v 33 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Kaabernaam. Kumii kō, kuteebee ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Kiy nee nyi kōōkwiiloonunēē keey ām kēēltaab too?”  
\v 34 Mānāāwāl kiy ꞉rubiik, kuuyu kimii kukwiilēē keey kule ng'oo ꞉nyēē wōō.\x - \xo 9:34 \xt Luuka 22:24\x* 
\v 35 Kōōbuurto ꞉Yēēsu rubiikyii ānkumwoochi kule, “Nyoo māchē kōōntōōchi alak, kuyib keey ng'wēny, ānkuchāmē kuyēētyēēchinē chuut.”\x - \xo 9:35 \xt Māārkō 10:43-44\x* 
\v 36 Yooto, kukuur ꞉Yēēsu leekweet ake ānkōōyyoong'tēē taayeetaab rubiik ānkōōmuuryēē lakwanaa āwunyii ānkulē,  
\v 37 “Chii ake tukul nyēē toochē chii nyēē wuu lakwani ām kaayneenyuu, kaakutaacha, nto nyoo kataacha, kaakutaach Yēyiin nyoo kiiyookwoo.”\x - \xo 9:37 \xt Mat. 10:40; Luuka 10:16; Yoowa. 13:20\x* 
\s1 Nyoo mākwiilēēch ku nyēēnyoo 
\r (Luuka 9:49-50) 
\p  
\v 38 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kumwoochi ꞉Yoowaana kule, “Kāānēētiintēēt, kikeekas chiito ake nyēē kiibēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch kuyēyiisyēē kaayneeng'uung'. Kikeeyeetee, kuuyu kimā rubiintēēng'uung' ake.”  
\v 39 Kumwooy ꞉Yēēsu kule, “‑Mooyeetee. Yoo mii ꞉chiito nyēē yēyē ng'aleek chēē /kiilātē ām kaayneenyuu, mēēbērē makung'alaaleenaa nyēē miyaat.  
\v 40 Nyoo mākwiilēēch ku nyēēnyoo.\x - \xo 9:40 \xt Mat. 12:30; Luuka 11:23\x* 
\p  
\v 41 !Kāāmwoowook kule, chii nyoo kāyēētyēēchook bēēko chēē kooyyee, kuuyu ōyēku cheechuu, ku ākoy /kēētuwēn. 
\s1 Ōriibēē keey kentaayeet 
\r (Mataayo 18:6-9; Luuka 17:1-2) 
\p  
\v 42 Chiito nyoo kaken chii nyēē takung'arng'ar ām choo iyēnwoo kutaya, kumisyinē nyoo /kēērātyi kaat rwaa nyēē /kēēng'ooysēē /ānkēētōōrchi araaray kuling'ta. 
\p  
\v 43 Yoo kēēsākyiing' ꞉āwung'uung' itayaa, itilte, kuuyu kaykay inyōōru *soboontaab kibchuulyo iboontē āwut akeenke kusiir iboontē āwunnyēk tukwaay /ānkēētōōrchiing' wōlēē bo maataab kibchuulyo.\f + \fr 9:43 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 44: Mābēku ꞉mōkiik, āmāmisē ꞉ma kēnyiis.\f*\x - \xo 9:43 \xt Mat. 5:30\x* 
\p  
\v 45 Yoo kēēsākyiing' ꞉kereenkeeng'uung' itayaa, itilte, kuuyu kaykay ing'waalee kereenkeet akeenke ānkiinyōōru soboontaab kibchuulyo kusiir iboontē kērēēnkōōk tukwaay /ānkēētōōrchiing' wōlēē bo maataab kibchuulyo.\f + \fr 9:45 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni 46: Mābēku ꞉mōkiik, āmāmisē ꞉ma kēnyiis.\f* 
\p  
\v 47 Nto yoo kēēsākyiing' ꞉koong'uung' itayaa, ilōōtu. Kaykay iwē Kaab Yēyiin iyēku kimekoong'nyaa, kusiir iboontē koonyek tukwaay ānku /bokēētōōrchiing'\x - \xo 9:47 \xt Mat. 5:29\x* 
\v 48 wōlēē ‘Mābēku ꞉mōkiik, āmāmisē ꞉ma kēnyiis.’\x † \xo 9:48 \xt Isa. 66:24\x* 
\p  
\v 49 Chii nyoo rubiintēēnyuu mākubuntēē ng'wooninto sukutililiit.\x - \xo 9:49 \xt Laawi. 2:13; Ēsēk. 43:24\x* 
\p  
\v 50 Karaam yoo 'kēēnēmchi keey yiisyēētaab Yēyiin. Nto yoo 'keechuchuyee keey yiisyoonoo, +'meeyey kule nee sitēēyēchi Yēyiin yiisyēēt. Kunyoo, ōnēmchinē keey yiisyēētaab Yēyiin ānkōōchoomtōōsii.”\x - \xo 9:50 \xt Mat. 5:13; Luuka 14:34, 35; 1Kōōr. 7:15; Kolos. 3:15; 1Tēēs. 5:13\x* 
\c 10  
\s1 Kiineet ꞉Yēēsu kule miyaat ꞉bareetaab kooyēēy 
\r (Mataayo 19:1-12; Luuka 16:18) 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kung'eetee ꞉Yēēsu yooto, kwaay āynēētaab Yoortaan ānkutākyi keey Yēēmēētaab Yuuteeya. Kiiruruukyinootē keey ꞉biiko chēē chaang' kutēē yooto tukul. Kooneet ꞉Yēēsu biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuu yoo kwēēnēētē kwaak. 
\p  
\v 2 Yooto, kukwoonchi *꞉Farisaayeek alake chēē kimāchē kutyem, ankuteebee kule, “/Kēēchāmē ām kiruutēkyoo kukwet ꞉chii koorkēēnyii?”  
\v 3 Kukētyi ꞉Yēēsu ām tēēbuutyēēt kule, “Kimwoochi nee *꞉Muusa mbo kuukoong'?”  
\v 4 Kumwooy ꞉bichoo kule, “Kichāmchi ꞉Muusa saanteet kusirchi barweet nyēē bārēē kooyēēyto.”\x - \xo 10:4 \xt Kiruu. 24:1-4\x* 
\v 5 Kumwoochi ꞉Yēēsu Farisaayeechaa kule, “Kichām ꞉Muusa barwaanaa, kuuyu wuuyēch ꞉mukuulēywēkaab biiko.  
\v 6 Yu kitoowu ꞉Yēyiin kuyēyē kōōrēēt, ‘Kiyey murēn āk koorko.’\x † \xo 10:6 \xt Toowu. 1:27\x* 
\v 7 ‘Kunyoo, kiyooto nyēē yēyē murēn kung'eetee kōōtaab kwaan āk kaamet ankoomut koorkēēnyii  
\v 8 ānkunoomnyo ꞉tukwaay kuyēk kiy akeenke.’\x † \xo 10:8 \xt Toowu. 2:24\x* Mēēbērē tāku biich āyēēng', nteenee kāākuyēk kiy akeenke.  
\v 9 Kunyi, mēēbēēsyo ꞉chii kiyēē kiikōōnoomcho ꞉Yēyiin.” 
\p  
\v 10 Kumii kō, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kōōboorchi ng'ālyoontoonoo.  
\v 11 Kumwoochi kule, “Chii nyoo kakwet koorkēēnyii ankoomut ake, kāākuchoolwookēnchi koorkoonoo kākwētē.  
\v 12 Nto nkinee koorkēēt nyoo katay saanteenyii ankoomut keey ākoo chiito ake, kāākuchoolwookēnchi saantaanaa kātāyē.”\x - \xo 10:12 \xt Mat. 5:32; 1Kōōr. 7:10-11\x* 
\s1 Biiko chēē iwutē bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\r (Mataayo 19:13-15; Luuka 18:15-17) 
\p  
\v 13 Kimii ꞉biiko alake chēē kiimutyi Yēēsu lēēkōōk sukutiinyēē āwunnyēk kōōbēruur, nteenee kiiburyoong'to ꞉rubiik bichoo. 
\p  
\v 14 Yu kakas ꞉Yēēsu kiyēē kiyey ꞉rubiik kukōrōmchi kule, “Ōbāroochi lōkōchoo minkēēch kukwa wōlēē āmiitē! ‑Mooraany kuuyu biiko chēē wuu chuutēchu ꞉chēē iwutē bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 15 !Kāāmwoowook, chii nyoo ‑mēēkoosēē keey Yēyiin kuu wōloo yēytooy ꞉lōkōchoo, ‑mēēwutē ꞉nyoo Kaab Yēyiin.”\x - \xo 10:15 \xt Mat. 18:3\x* 
\v 16 Kutorooch ꞉Yēēsu lōkōchoo ānkutiiny āwunnyēk ankusaay Yēyiin kōōbēruur. 
\s1 Wuuy kōōwut Kaab Yēyiin ꞉chii nyēē boonto bāytit 
\r (Mataayo 19:16-26; Luuka 18:18-27) 
\p  
\v 17 Yu katas taay ꞉Yēēsu ākoo baannyii, kulābāt ꞉chiito ake ānkukutunyēē taayeenyii ānkulē, “Kāānēētiintēēt! Ikaraam ꞉inyiing'. +Maayey nee sāānyōōru *soboontaab kibchuulyo?”  
\v 18 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ām nee siikuuroo kule āwuu karaam? Yēyiin nkit ꞉nyēē karaam.  
\v 19 Ābērē 'inkētē kiruutēkaab Yēyiin choo kimwooyē *꞉Muusa kuu: ‘‑Meebakach chii, ‑meemarte, ‑mēēchōōrsē, ‑mēērātyi chii ng'wiiynan, ‑mēēlātu chii, iywey kōōn āk koomēt.’\x † \xo 10:19 \xt Chuytaayeet 20:12-16; Kiruutēk 5:16-20\x*”  
\v 20 Kumwooy ꞉chiichoo kule, “Kāānēētiintēēt, kyāākir ng'aleechaa kung'eetee āmining'.”  
\v 21 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu chiichoo. Kung'ērēkyi ānkumwoochi kule, “Botuung' ꞉kiito akeenke. Wee-alte kiy ake tukul nyēē iboontē, 'ānkiisārunēē bānoonik. Yoo 'keeyey kuu nyooto, irubwaa. +Mēēnyōōru bāytit nyēbo man ām Kaab Yēyiin.”\x - \xo 10:21 \xt Mat. 6:20; Luuka 12:33\x* 
\v 22 Kuteryekta ꞉mukuulēynyii ankusimikta nyēē kāng'woonchi, kuuyu kiboonto bāytit nyēē wōō.\x - \xo 10:22 \xt Tyēēn. 62:10\x* 
\p  
\v 23 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu rubiikyii ānkumwooy kule, “Wuuy sōō nyēē tyaa kucham ꞉biich chēē mokorēēn bāytooyiisyēētaab Yēyiin.”  
\v 24 Kiilat ꞉rubiik ng'aleechaa. Kiikiimchi ꞉Yēēsu subak kule, “Biikyuu, wuuy sōō kule nee kōōwut ꞉chii nyēē wuu nyoo Kaab Yēyiin.  
\v 25 Nyumnyum mbo kōōwut ꞉tembes koong'taab sintaaniit kusiir kōōwut ꞉chii nyēē boonto bāytit Kaab Yēyiin.”  
\v 26 Kiilat ꞉rubiik subak miisin ankuteebee keey kule, “Ara ng'oo, naas, ꞉nyēē imuuchē /kiiraraach?”  
\v 27 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu rubiichoo, ānkulē, “Mēēmuuchāktōōs sinee ām wōlēē mii ꞉chiito, nteenee, imuuchāktōōs ām wōlēē mii ꞉Yēyiin, kuuyu māmii ꞉kiy nyēē biirē Yēyiin.”\x - \xo 10:27 \xt Āyub 42:2\x* 
\s1 Kiyēē nyōōru ꞉biiko choo karub Yēēsu 
\r (Mataayo 19:27-30; Luuka 18:28-30) 
\p  
\v 28 Nto mii yoo, kuteebee ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Kas kookeebakaakte ꞉acheek kiy ake tukul ankeerubiing'?”  
\v 29-30 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, chii ake tukul nyēē kaakubakaakta tukuukyii tukul sukuruba kwoomtootē ng'aleekaab Yēyiin, +/mākēēkētyi tukuuchoo ām bēsyōōsyēchu kusiir choo kiboonto. Yoo ki mbareet nto kooriik chēē kibakaakta, mākunyōōr. Nto yoo ki tuubchōōsyēk chēē kibakaakta, mākunyōōr. Yoo ki kwaan nto kaamet nto lēēkōōk chēē kibakaakta, mākunyōōr nkicheek. Nto subak, +/mākēēwus ām kōōrooni nteenee mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo ām kōōrēēt nyoo chōōnii.\x - \xo 10:29-30 \xt Mat. 10:37\x* 
\v 31 Biiko chēē chaang' choo tookunootiin ām soboontaab kōōrooni, mākubooyiit lēt ām Kaab Yēyiin. Nto biiko chēē chaang' choo mātookunootiin ām soboontaab kōōrooni, mākubooyiit taay ām Kaab Yēyiin.”\x - \xo 10:31 \xt Mat. 20:16; Luuka 13:30\x* 
\s1 King'alaalee ꞉Yēēsu areet nyēbo sōmōk meenyii ākoo ng'eeteenyii 
\r (Mataayo 20:17-19; Luuka 18:31-34) 
\p  
\v 32 Kutāsē taay Yēēsu āk rubiikyii ām baanaa bo Yēērusālēēm, kimii ꞉Yēēsu kukeentooy ānkurubu ꞉rubiik ām lēt muut kwoomoonu mēt ꞉kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu. Kikimuuyo mbo ꞉biiko alake choo kimii ꞉nkicheek kurubē Yēēsu. Yooto, kukuur ꞉Yēēsu rubiichoo taman āk āyēēng', ānkumwoochi kule,  
\v 33 “!Kookas, kēēmiitē kēēbēētii ākoy Yēērusālēēm. +/Mābokiiyokoochi *Wēritaab Chii mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk. Makooruusta ꞉bichoo Wēritaab Chii /keebakach ānkōōyokoochi biikaab Rooma.  
\v 34 Mākōōntosuur ꞉choo, kung'utyi, kubirsēēt kulālchi ankubakach. Nto mii bēsyēētaab sōmōk, makung'eetee meet.”\x - \xo 10:34 \xt Māārkō 8:31\x*\x - \xo 10:34 \xt Māārkō 15:15-20\x* 
\s1 Wōō ꞉ng'oo ām biikaab Kiriistō 
\r (Mataayo 20:20-28; Luuka 22:24-27) 
\p  
\v 35 Nto mii yoo, kuwēēchi ꞉Yoowaana ākoo Yāākōbō, choo ki ꞉wērikaab Sebetaayo, Yēēsu ankuteebee kule, “Kāānēētiintēēt, mii ꞉kiito ake nyēē kēēmāchē iyēwēēch.”  
\v 36 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Nee ꞉nyooto?”  
\v 37 Kukētyi ꞉rubiichoo kule, “Kākēēmāchē ꞉acheek ichāmwēēch kōōbuurunēēniing' ꞉ake āwutaab taay, kōōbuurunēēniing' ꞉ake nyēbo kaataam bēsyoonoo ibāytooyiisyē ām lēbkēēyyēētaab Yēyiin.”  
\v 38 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “‑Mōōnkētē kiyēē ōsoomē. Ōmuuchē ꞉akweek okalab nyāliluutēk chēē +maakalab ꞉anii nto ōmuuchē ōbuntēē nyāliluutēk chēē +māābuntēē ꞉anii?”\x - \xo 10:38 \xt Māārkō 14:36; Luuka 12:50; Yoowa. 18:11\x* 
\v 39 Kumwooy ꞉rubiichoo kule, “Kiimuuchē.” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “+Mōōnyōōru nyāliluutēk chēē +māānyōōru ꞉anii, ānku +mōōbuntēē nyāliluutēk chēē +māābuntēē ꞉anii.\x - \xo 10:39 \xt Yēyuut. 12:2\x* 
\v 40 Ānkoo kuwuu nyooto, ‑māāboontē kāāmuukēywēēk chēē āmuuchē ākoochi chii kōōbuurunēēnoo āwunyuu nyēbo taay nto nyēbo kaataam. Yēyiin nkit ꞉nyēē kiikukwey chēē mākōōkoochi bārooyinooto.” 
\p  
\v 41 Yu kēēnkēt ꞉rubiik chuut tamanu kiyēē kimāchē ꞉Yāākōbō ākoo Yoowaana, kunyēērchi murēchooto.  
\v 42 Kukuur ꞉Yēēsu rubiik tukul, ānkumwoochi kule, “Tookunoot kule māchē ꞉bāytooyik chēē mii kōōrooni kōōboorchi biiko alak kule icheek ꞉chēē bāytooyiisyē ānkuboonto kāāmuukēywēēk kubiir chuut.  
\v 43 Nteenee ‑māmāchāktōōs kuwuuyiit nyoo ām wōlēē ōmiitē ꞉akweek. Yoo māchē ꞉chii ām akweek kuyēk nyēē wōō, kumisyinē kuyibē keey ng'wēny.  
\v 44 Nto nyoo māchē kubāytooyiis, kumāchāktōōs kuyēētyēēchinē chuut.\x - \xo 10:44 \xt Mat. 23:11\x* 
\v 45 Kyāāchōō ꞉anii *Wēritaab Chii, sichāāyēētyēēchi biiko, āmēēbērē kyāāchōōnii /subokēēyēētyēēchoo. Chāākooytooy soboonnyuu sukusobcho ꞉biiko chēē chaang'.”\x - \xo 10:45 \xt Isa. 53:12; 1Kōōr. 6:20; 7:23; Kala. 1:4; 1Bēt. 1:18-19\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu Bartimaayo nyēē kikoraat 
\r (Mataayo 20:29-34; Luuka 18:35-43) 
\p  
\v 46 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii *kiriinkēētaab Yēērikō. Nto kumii kung'ēētōōs, kurub ꞉biiko chēē chaang'. Kimii ꞉cheebkoraatyaanteet ake nyēē kikiibuur kēēlto komos kusoomsē. /Kikēēkuurēē chiichoo Bartimaayo (Araab Timaayo).  
\v 47 Yu kakas ꞉chiichoo kule Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt ꞉nyēē kimii kukēēytooy, kukuurso kule, “Yēēsu, inyiing' *Mōchōkōrēētaab Tāwuti, iriireenaa!”  
\v 48 Kōōburyoong'to ꞉biiko chēē chaang' kule, “Siis!” Nteenee kikuurchi ꞉chiichoo barak kule, “Mōchōkōrēētaab Tāwuti, ankiiriireenaa!”\x - \xo 10:48 \xt Mat. 20:30-31\x* 
\v 49 Kōōyyo ꞉Yēēsu, ānkumwoochi biiko kule, “Ōmwoochi kuchō.” /Kēēmwoochi kule, “Ing'erech, ānkiiyyoony, kuuriing' ꞉Yēēsu.”  
\v 50 Kukāsē kuu nyooto, kung'ēētē bakeenke ānkumētooy sireet nyēē kikiiliiktēē keey, /ānkiirēētoot ākoy yēē kimii ꞉Yēēsu.  
\v 51 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Imāchē āyēwuung' nee?” Kukētyi ꞉chiichoo kule, “Mokoryoontēēt, āmāchē akaste.”  
\v 52 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “/Kāākēēyēwuung' kiyēē 'kēēmāchē, kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey.” Yu kāmwooy ꞉Yēēsu kuu nyooto, kukasta ꞉chiichoo ānkuwēēto keey Yēēsu.\x - \xo 10:52 \xt Luuka 7:50\x* 
\c 11  
\s1 /Kikeetorooch Yēēsu ām Yēērusālēēm kuu Bāytooyiin 
\r (Mataayo 21:1-11; Luuka 19:28-38; Yoowaana 12:12-19) 
\p  
\v 1 Yu kikiikuriik ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Yēērusālēēm, kumur *kiriinkēētaab Beetannyaa yēē kilēēkitēē Lekemeetaab *Musēytuuniinēk. Nto mii kēēltaab too, kukēē-āyēēchēē keey saang'taab Beetfaaka,  
\v 2 kumwoochi rubiikyii āyēēng' kule, “Obe ākoy saang'iin. Yoo kooyit wōlooto, +mōōnyōōru sikiryo nyēē siirwaak kurataat amanaakesen chii bēsyēēt ake. Otyaach ānkōōkwēru.  
\v 3 Nto yoo kateebeenaak ꞉chii kule ōmāchēē nee, ōlēēnchi māchē ꞉Mokoryoontēēt ānkumākukēt areet akeenke.” 
\p  
\v 4 Kuba ꞉rubiichoo ānkubokunyōōr sikiryoonoo /kākēērātyi kurkat saang' ankootyaach.  
\v 5 Nto bērē kukas ꞉biiko alake chēē kimii yooto, kuteebee rubiichoo kule, “Ōtyookyinē nee sikiryēēt?”  
\v 6 Kukētyi ꞉rubiichoo kuu wōloo kimwooytoochinē ꞉Yēēsu. /Kēēchāmchi kubeeta sikiryēēt.  
\v 7 Kukwēr ꞉rubiichoo sikiryoonoo ākoy yēē kimii ꞉Yēēsu. 
\p Yu kayit yooto, kōōrēēk kāāliikoonikwaa ankwaalyaktee bataytaab sikiryoonooto sukōōbuurēē ꞉Yēēsu. Kōōbuurēē ꞉Yēēsu bataytaab sikiryoonoo ankutas taay āk baanta.  
\v 8 Kiirēēk ꞉biiko chēē chaang' chēē kimii yooto kāāliikoonikwaa ānkōōyiito kēēltaab too. Kubut ꞉alake sokēēk ānkōōyiito nkicheek.\x - \xo 11:8 \xt 2Bāy. 9:13\x* 
\v 9 Kityēēnchinootē barak ꞉biiko chēbo taay ākoo chēbo lēt kumwooyē kule, 
\q1 “Kutōrōriit ꞉Yēyiin! 
\q1 Ibēruuroot ꞉nyi chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin!\x † \xo 11:9 \xt Tyēēnwookik 118:25-26\x* 
\q2  
\v 10 Ibēruuroot *꞉Mōchōkōrēētaab Tāwuti! 
\q1 Kutōrōriit ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy!”\x - \xo 11:10 \xt Tyēēn. 148:1; Mat. 20:30-31\x* 
\p  
\v 11 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu Yēērusālēēm ānkōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kumarar wōlēē kiwuu ꞉kiy ake tukul. Nto mii yoo, kooyeey ākoo rubiikyii tukul choo ki taman āk āyēēng' ākoy Beetannyaa, kuuyu kimii kwiimēnē ꞉kōōrēēt. 
\s1 Tiliil, āmāmii ꞉kiy āriit 
\r (Mataayo 21:18-19) 
\p  
\v 12 Nto yu kāyyēēkunēē, kung'eetee ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Beetannyaa ankooyeey Yēērusālēēm. Kwaam Yēēsu ꞉kēmēwuut.  
\v 13 Nto yu kimii kubēētii, kutoobēnchi kēētit ake nyēē /kēēkuurēē *mutiiniit wōlēē lōō. Kiboonto ꞉kēētoo sokēēk chēē nyāliilēch nyēē kibērē ꞉chii tōōs kiikuyey lokoy. Nto bērē kuyit yooto, koosyaach kēētoo kubērē nto nyōōr lokoyeek. Nteenee kuuyu kimā bēsyōōsyēk ꞉chooto chēē kiyēyē ꞉kēētoo lokoyeek, mānāānyōōr ꞉inee lokoyaa ake tukul.\x - \xo 11:13 \xt Luuka 13:6\x* 
\v 14 Yooto, kuchub ꞉Yēēsu kēētoo kukāsē ꞉rubiik kule, “Mēērook /kyaameeniing' kiy bēsyēēt ake.” 
\s1 Nyēbo āyēēng' kukwētēē ꞉Yēēsu biiko biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin 
\r (Mataayo 21:12-17; Luuka 19:45-46) 
\p  
\v 15 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Yēērusālēēm, kōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kimii yooto ꞉biiko chēē kiwālāng'tooy beesaanik āk alak chēē kyooltooy chēēbtuukēēnik chēē /sikēēbēēlēē kōrōsēēk. Kimiitē ꞉nkicheek cheemung'aariisyek alake yooto. Yooto, kootyeelaat ꞉Yēēsu meesoosyekaab bichoo kiwālāng'tooy beesaanik āk ng'ēchērōōkaab choo kyooltooy chēēbtuukēēnik ankukwet bichoo tukul kuba saang'.\fig Kikwet ꞉Yēēsu biiko ām biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin|src="lb00316b.tif" size="span" ref="11:15" \fig* 
\v 16 Mānāāchāmchi mbo chii nyēē kiboontootē kiy ake tukul nyēē kyooltooy kubuntēē biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin.  
\v 17 Kimwooy kule, “Mwooyē ꞉Yēyiin ām siruutēk kule, ‘Bo ꞉Kōōnyuu saayeet wōlēē mākusooyēē ꞉biikaab kōōrōōsyēk tukul.’\x † \xo 11:17 \xt Isa. 56:7\x* Nteenee kyooweech ꞉akweek kuyēk kēbēnnyoo nyēē wunyēē keey ꞉sāsiik!\x † \xo 11:17 \xt Cherem. 7:11\x*” 
\p  
\v 18 Yu kakas ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk kiyēē kiyey ꞉Yēēsu, kung'woonchi. Yooto, bokusat wōlēē sukubakakta inee kuuyu kiilātē ꞉biiko kubo kāāmuukēywēēk chēē kiboonto.\x - \xo 11:18 \xt Māārkō 12:12; 14:1-2\x* 
\p  
\v 19 Yu kāākwiimēn ꞉kōōrēēt, kung'eetee ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kiriinkoonoo ānkubēēchi keey wōlto ake. 
\s1 Māchē ikoosēē keey Yēyiin yoo isooyē 
\r (Mataayo 21:20-22) 
\p  
\v 20 Yu kāyyēēkunēē, kooyeey ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii Yēērusālēēm. Kumii kubēētii, kukas ꞉icheek kēētoo kōchubē ꞉Yēēsu.  
\v 21 Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kas, ntēē kookuyaam ꞉kēētitkoonye kwēēchubē!”  
\v 22 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Māchē ōkoosēē keey Yēyiin.  
\v 23 Kāāmwoowook yoo ikoosēē keey ꞉chii Yēyiin ām mooyēēt akeenke, kōōmuuchē kumwoochi lekemeet wokōōsuuchi araaray ankuyeyakay.\x - \xo 11:23 \xt Luuka 17:6\x* 
\v 24 Kunyi, yoo ōtēēbē kiito ake ām saayeet ānkōōchāmtooy kule kaakukas ꞉Yēyiin, ōnyōōru.\x - \xo 11:24 \xt Mat. 7:7\x* 
\v 25 Nto yoo isooyē Yēyiin ānkumii ꞉kiyēē miyaat nyēē kiikuyēwuung' ꞉chiito ake, inyōōchi chiichoo kaat kurook sukung'eet kunyōōwuung' nkinyiing' ꞉Yēyiin kaat ām choolwookātēēng'uung'.\x - \xo 11:25 \xt Mat. 7:1\x* 
\v 26 Nto yoo ‑mōōyēyē kuu nyooto kumānyōōwook ꞉Yēyiin kaat.”\f + \fr 11:26 \ft Mātinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni.\f* 
\s1 Kāāntōōyikaab Yuutayeek chēē ki kāwōōt 
\r (Mataayo 21:23-27; Luuka 20:1-8) 
\p  
\v 27 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii subak Yēērusālēēm, kōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kumii kuwēēsyētēē wōlooto, kukwoonchi ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk āk booyik  
\v 28 ankuteebee kule, “Ng'oo ꞉nyēē kikōōniing' kāāmuukēywēēk iyey ng'aleechu?”  
\v 29 Kuwālchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kany ateebeenaak ꞉nkanii tēēbuutyēēt nto yoo kōōkētwoo, +māāmwoowook chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.  
\v 30 Ātēēbēēnook kule ii, yoo kiibātisāniisyē ꞉Yoowaana, kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Yēyiin, nto wōlēē mii ꞉biiko?” 
\p  
\v 31 Kwaam mēt bichoo ānkumwoochi keey kule, “Yoo kakeemwaay kule kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Yēyiin, makuteebeeneech kule ām nee simākiiyēnchi.  
\v 32 Nto yoo kākēēlē, ‘Wōlēē mii ꞉biiko.’ Achicha!” Kiiywey kumwooy, kuuyu kiinkētē kule kichāmchiintōōs ꞉biiko tukul kule ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yoowaana.\x - \xo 11:32 \xt Mat. 14:5\x* 
\p  
\v 33 Yooto kuwālchi Yēēsu kule, “‑Mākiinkētē.” Kumwoochi nkinee ꞉Yēēsu kule, “Yoo wuu nyooto, ‑māāmwoowook ꞉nkanii chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.” 
\c 12  
\s1 Kiisyoor ꞉Yēēsu miyootyēētaab kāāntōōyikaab Yuutayeek 
\r (Mataayo 21:33-46; Luuka 20:9-19) 
\p  
\v 1 Kumwoochinēē ꞉Yēēsu kāāntōōyichoo bo Yuutayeek tyoonkōōch kule, “King'eet ꞉chiito ake kēny kuchaan *musābiibuunēk mbareenyii ankuker. Kibal ng'wēēnēēt nyēē sukurōōtyinē ꞉bēēkaab lokoyeekaab kēētoo yoo /kakiiruruuny ankuteech kēryēēt nyēē /sikēēriibēē mbaraanaa. Nto yityo, kumwoochi biiko alak bokuriibchi mbaraanaa sukubchēchiin lokoyeek. Yooto, kuwo ruutooy.\fig Kēryēēt nyēē /kēēriibsēē|src="lb00104b.tif" size="span" ref="12:1" \fig*\x - \xo 12:1 \xt Isa. 5:1-7\x* 
\v 2 Yu kāruryo ꞉lokoyeechaa, kōōyookto ꞉chiichoo motwooriintēēnyii wokuyibchi kereeryaanteet nyeenyii.  
\v 3 Yu kayit ꞉motwooriintoonoo wōlooto, kunam ꞉bichoo ānkubir ankukwet āmēēkoochi kiy.  
\v 4 Kōōyookto subak ꞉chiichoo motwooriintēēnyii ake. /Kēēbir nkinee nyoo /keelal /kiitaatee /ānkiintosuur.  
\v 5 Kōōyookto subak motwooriintēēt nyēbo sōmōk. Yu kayit ꞉nyoo, /keebakach. Kōōyookto subak alak kurub keey. Kuyitē ꞉nkicheek choo wōlooto, /kēēbirē alak /kiinyāliilē, nto alak /kēēbākāchē.  
\v 6 Nteenee kiboonto ꞉chiichoo kibo mbareet wērinyii akeenke nyēē kichāmē miisin. Kōōyookto wēērootonyii kubērē tōōs makooywey ꞉bichoo.\x - \xo 12:6 \xt Māārkō 1:11\x* 
\v 7 Kuyitē ꞉nyoo, kukuurē keey ꞉bichoo kule, ‘Murēchu, ong'nyi lakwataab murooniito! Okany keebakach sukuyēk ꞉mbaraani nyēēnyoo.’  
\v 8 Kunam ꞉bichoo wēēroo ankubakach nto yityo bokumētyi tuuyta saang'. 
\p  
\v 9 Yoo koosoot ii, kiy nee ꞉nyēē kichokuyēchi ꞉chiitaab mbareet bichoo? Okany āmwoowook, machokubakach bichoo tukul ānkōōkoochi biiko alak kuriib mbaraanaa.”  
\v 10 Kumwoochi ꞉Yēēsu subak kule, “Ābērē kyoosuman siruutēkaab Yēyiin yoo mwooyē kule, 
\q1 ‘Rwaanteet nyoo kitāyē ꞉biiko kuteekta 
\q2 ꞉nyēē kōōkuyēk tiiyēywoontēētaab kōōto. 
\q1  
\v 11 Kōkōōnu ꞉Yēyiin tiiyēywoontooni 
\q2 ānkubo kwōng'uut sōō nyēē tyaa yoo kēēkāsē!’\x † \xo 12:11 \xt Tyēēnwookik 118:22-23\x*” 
\p  
\v 12 Yooto, kumach ꞉kāāntōōyichoo bo Yuutayeek kule kunam Yēēsu ankukerta kō, kuuyu kiinkētē kule kimii kung'āloolēē icheek ām tyoonkōōchoonoo. Nteenee kibakaakta ꞉bichoo Yēēsu ānkubēēchi keey kuuyu ki chaang' ꞉biiko yooto.\x - \xo 12:12 \xt Māārkō 11:18\x* 
\s1 Kibokutech ꞉kāāntōōyik alake Yēēsu sukunam 
\r (Mataayo 22:15-22; Luuka 20:20-26) 
\p  
\v 13 Kibokōōyook ꞉kāāntōōyichoo bo Yuutayeek lētuunoo *Farisaayeek alak āk biikaab *Ērōōtē bokutech Yēēsu /sikeenam. 
\p  
\v 14 Yu kayit ꞉bichoo wōlēē mii ꞉Yēēsu, kumwoochi kule, “Kāānēētiintēēt! Kiinkētē kule ibooyē manta āmāwēēchiing' ꞉chii kuuyu ām inyiing', mātiny kule ng'oo ꞉ng'oo. Inēētē biiko ām kēēlto nyēbo man kōōnkēt kiyēē māchē ꞉Yēyiin. Kunyoo ii, ara karaam kēēkwēchinē *syuuruut bāytooyiintēētaab Rooma  
\v 15 nto mēērook kēēkwēyē?” 
\p Yooto kōōnkēt ꞉Yēēsu miyootyēēt nyēē kiisōōtē ꞉bichoo ānkumwoochi kule, “Kōōkwoonii bōōtēchoo? Kōōbooru baa ꞉chii beesyaanteet nyēē boonto.”  
\v 16 Yu /kākiiboorchi, kuteebee bichoo kule, “Bo ng'oo ꞉mēti āk kaaynaani mii beesyaantaani?” Kukētyi ꞉bichoo kule, “Bo bāytooyiintēēt nyēē wōō nyēbo Rooma.” 
\p  
\v 17 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōkoochi bāytooyiintoonoo kiinyii, nto Yēyiin, ōkoochi nyeenyii.” Kiilat ꞉bichoo ām kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu.\x - \xo 12:17 \xt Room. 13:7\x* 
\s1 Ng'eeteetaab meet 
\r (Mataayo 22:23-33; Luuka 20:27-40) 
\p  
\v 18 Nto mii yoo, kukwoonchi subak Yēēsu ꞉biiko alake chēē /kikēēkuurēē *Satukaayeek. Kiiyēnchinē ꞉bichoo kule yoo kaakume ꞉chiito, kaakume kutukul nyēē māwokung'ēētēē meet bēsyēēt ake. Kuteebee ꞉bichooto Yēēsu kule,\x - \xo 12:18 \xt Yēyuut. 4:1; 23:8; 1Kōōr. 15:12\x* 
\v 19 “Kāānēētiintēēt, kisirweech *꞉Muusa kiruutyēēt nyēē mwooyē kule yoo keemut ꞉chii koorkēēnyii ankume ꞉chiichoo āmānāāsikyi ꞉koorkoonoo leekwa, kōōntiiyē ꞉ng'eetaabkaametiitaab chiichoo koorkoonoo sukusikyi nyiin lēēkōōk chēē /sikēēkuurtēē.\x - \xo 12:19 \xt Toowu. 38:8; Kiruu. 25:5-6\x* 
\v 20 Kimii ꞉biiko alake chēē tisabu chēē kituubcho mooyēēt akeenke. Kiimutiis ꞉nyēē ki wōō ankusimkume kumānāāsikyi ꞉koorkoonoo leekwa.  
\v 21 Kōōntiiyiis ꞉nyēē kirubē chiichoo. Kume ꞉nkinee nyoo, āmānāāsikyi ꞉koorkoonoo leekwa. Kōōntiiyiis subak ꞉nyēē kibo sōmōk ankume ꞉nkinee āmānāāsikyiin āk koorkoonoo leekwa.  
\v 22 Kiyeyakay kuu nyooto ākoy chiito nyēē kibo tisab. Kibēk ꞉bichoo tukul āmā leekwa. Nto mii yoo, kume nkinee ꞉koorkoonoo.  
\v 23 Kunyoo, kēēmāchē imwoowēēch, mākubooyiit ng'oo ꞉koorkoonoo kōōyyiin kāng'ēētyēē ꞉bichoo tukul meet āk koorkoonoo?” 
\p  
\v 24 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ōsōōtyēēchinē nyēē miyaat, kuuyu ‑mōōnkētē ꞉akweek kiyēē ibooru ꞉siruutēkaab Yēyiin āk wōlēē wuu ꞉kāāmuukēywēēkyii.  
\v 25 Yoo kāākung'ēētyēē ꞉biiko meet, mēēbērē tākōōmutē keey subak. Ibuurē kuu ꞉malayikaanik ām barak.  
\v 26 Nto kurubta keey ng'eeteetaab meet, ābērē kyoosuman siruutēkaab *Muusa yoo kimwoochinē ꞉Yēyiin ām sōntiinoo kilāyē kule, ‘Anii Yēyiintēētaab *Abraam āk Isaka ākoo Yāākōbō.’\x † \xo 12:26 \xt Chuy. 3:6\x* 
\v 27 Yoo /kakeemwa kule bo ꞉Yēyiin anum, kōōbooru ꞉yooto kule tākusoboot ꞉chiichooto ānkoo kiikume kēny. Ōsōōtē bebe!” 
\s1 Kiruutyēēt ꞉nkōnō nyēē wōō? 
\r (Mataayo 22:34-40) 
\p  
\v 28 Kimii yooto ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk nyēē kimii kuyēbchinē yiit kiyēē king'āloolēē ꞉Yēēsu ākoo Satukaayeechaa. Kikas ꞉kāānēētiintoonoo bo kiruutēk kule kikētyi ꞉Yēēsu bichoo kiyēē kiteebee ām kēēlto nyēē karaam. 
\p Yooto, kuteebee Yēēsu kule, “Ām kiruutēk tukul choo kikōōnu ꞉Yēyiin, nkōnō ꞉nyēē wōō?”  
\v 29 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Siraat kule, 
\q1 ‘Oyeb yiit ōō, biikaab Isrāyēēl: 
\q2 Yēyiin nkit ꞉nyēē /kēēkutunkyinē ānku Yēyiin ku akeenke. 
\q1  
\v 30 Icham Yēyiintēēng'uung' 
\q2 ām mooyēēng'uung' tukul 
\q2 soboonng'uung' tukul, 
\q2 kāāsōōtēywēēkuuk tukul, 
\q2 āk nkuruukuuk tukul.’\x † \xo 12:30 \xt Kiruutēk 6:4-5\x* 
\m Kiruutyēēt ꞉nyooto nyēē wōō.  
\v 31 Nto ake kumwooyē kule: 
\q1 ‘Icham laatyeeng'uung' 
\q2 kuu wōloo ichāmtooy keey.’\x † \xo 12:31 \xt Laawi. 19:18\x* 
\m Māmii subak ꞉kiruutēk alake chēē siirē chu.”\x - \xo 12:31 \xt Mat. 5:43; 19:19; Room. 13:9; Kala. 5:14; Yāāk. 2:8\x* 
\p  
\v 32 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kulēēnchi ꞉chiichoo, “Kōōnkōy, Kāānēētiintēēt, 'keemwaay man kule Yēyiin ku akeenke, māmiitē ꞉ake.\x - \xo 12:32 \xt Kiruu. 4:35; Luuka 20:39\x* 
\v 33 Kunyi, karaam yoo kacham ꞉chii Yēyiin ām mooyēēnyii tukul ānkumāchē mbo kōōsōōtē Yēyiin kwaak ānkuyēyē yiisyēētaab Yēyiin ām nkuruukyii tukul ankucham laatyeenyii kuu wōloo chāmtooy keey. Karaam /keerub ng'aleechu kusiir yoo /kātākēēyēyootē kōrōs choo /kēēbēēlē kutukul āk alak tukul.”\x - \xo 12:33 \xt Isa. 1:10-20\x* 
\p  
\v 34 Yu kakas ꞉Yēēsu kule kākēt ꞉chiichoo nyēē karaam, kumwoochi kule, “'Kāmēēlōō ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin.” 
\p Kung'eetee yooto, māmii ꞉chii nyēē kitākukāng' kuteebee Yēēsu ng'ālyoo kumāchē kutech.\x - \xo 12:34 \xt Mat. 22:46; Luuka 20:40\x* 
\s1 Ng'oo ꞉Kāārārookiintēēt? 
\r (Mataayo 22:41-46; Luuka 20:41-44) 
\p  
\v 35 Nto tēē yoo, kumii ꞉Yēēsu kōōnēētē biiko ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin, kumwooy kule, “Imuuchē kule nee kumwooy ꞉kāānēētikaab kiruutēk kule chōōnēē *꞉Kāārārookiintēēt kōōtaab Tāwuti?  
\v 36 Nto yu kiyey ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Tāwuti kumwooy kule, 
\q1 ‘Kimwoochi ꞉Yēyiin Mokoryoontēēnyuu kule: 
\q1 Ibuurunēē āwunyuu nyēbo taay 
\q2 ākoy yoo kaayeyiing' itēbēē buunikuuk.’\x † \xo 12:36 \xt Tyēēnwookik 110:1\x*\x - \xo 12:36 \xt Tān. 7:13-14; Yēyuut. 2:33-35; 1Kōōr. 15:24, 27; Ibu. 8:1\x* 
\p  
\v 37 Kunyi, yoo kuurē ꞉Tāwuti Kāārārookiintēēt kule ‘Mokoryoontēēnyuu’ ii, kōōmuuchāktōōs kule nee kuchōōnēē ꞉Kāārārookiintēēt kōōtaab Tāwuti?” 
\p Kiyēbchi yiit ꞉biiko ng'aleechaa bo Yēēsu ām ng'erekweek.\x - \xo 12:37 \xt Mat. 20:30-31\x* 
\s1 Kichuur ꞉Yēēsu kiblembechiisyek 
\r (Mataayo 23:1-12; Luuka 20:45-47) 
\p  
\v 38 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi bichoo kule, “Ōriibēē keey ꞉kāānēētichoo bo kiruutēk, āmōōrubē ātēbuutēkwaa. Kicham ꞉bichu kōōloochē sirook chēē yoo /kakeekas /simkiinkētē kule icheek kiirwookik. Bēēsyētootēē wōlēē chaang' ꞉biiko /sikiisubooyootē nyēē /kākēēkoonyit.  
\v 39 Lēkwēlootē ng'ēchērōōk chēē mii taay yoo /kēēmii kooriikaab saayeet. Mbo yoo /kēēmii saakwa ake tukul, kōōmoymooyē ꞉bichu ng'ēchērōōk chēbo taay.\x - \xo 12:39 \xt Luuka 11:43\x* 
\v 40 Lātunootē koor chēē musuuk kuyibēē tukuukwaa ānkusooyē miisin kuyēyē keey kule churtootiin. +/Mākiing'woonchi miisin biich chēē wuu chuutēchu kusiir chii ake tukul nyēē kiikukusta.” 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē kiinēm chēē chaang'? 
\r (Luuka 21:1-4) 
\p  
\v 41 Kumii ꞉Yēēsu kēēbuur ng'wēny ām *Kōōtaab Yēyiin yēē kilēēkitēē ꞉looloonik chēē /kikiiruruukyinē beesaanik chēbo yiisyēētaab Yēyiin, kukas wōlēē kiikoochintooy ꞉biiko beesaanik looloonichoo. Kiikoochinē ꞉biiko chēē ki mokorēēnik beesaanik chēē chaang' looloonichoo.\x - \xo 12:41 \xt 2Bāy. 12:9\x* 
\v 42 Nto mii yoo, kuchō ꞉cheebyoosyeet ake nyēē ki musuk ankubanan. Kiinēm ꞉nyoo beesaanikyii chēē ng'ēri anku tukul chēē kiboonto. 
\p  
\v 43 Kukuur ꞉Yēēsu rubiikyii ānkumwoochi kule, “!Kāāmwoowook, cheebyoosyaani musuk ꞉nyēē kēēnēm beesaanik laatit nyēē wōō kusiir chuut tukul.  
\v 44 Kāng'ōmōrunēē ꞉mokorēēnik laatit nyoo kēēkooytooy wōlēē bo chēē boonto, nteenee kābār ꞉cheebyoosyaanaa loolēēnyii tukul.”\x - \xo 12:44 \xt 2Kōōr. 8:12\x* 
\c 13  
\s1 +/Mākiiturbuub Kōōtaab Yēyiin 
\r (Mataayo 24:1-2; Luuka 21:5-6) 
\p  
\v 1 Kumii ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kung'ēētyēē yooto kibo biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin, kumwoochi ꞉rubiintēēnyii ake kule, “Kāānēētiintēēt, wōōyēch ꞉rwoontōōchu /kikeeteechee Kōyi bo Yēyiin ānku kāroorānēch nyēē tyaa!”  
\v 2 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Kookas, kāroorānēch ꞉kooriichu, nteenee +/mākiiturbuub tukuuchu tukul nyēē māmii ꞉rwaa mbo akeenke nyēē ng'ētu kookemeeraat keey ake.”\x - \xo 13:2 \xt Luuka 19:44\x* 
\s1 Nyāliluutēk āk wusiisyēēt 
\r (Mataayo 24:3-14; Luuka 21:7-19) 
\p  
\v 3 Nto mii yoo, kuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii biitēēt nyēē kibo Lekemeetaab *Musēytuuniinēk yēē kitoobēnē keey ākoo Kōōtaab Yēyiin ānkōōbuur ng'wēny. 
\p  
\v 4 Kuteebee ꞉Bētērō, Yāākōbō, Yoowaana āk Antereeya Yēēsu kule, “Āyu yēē yēyāktōōs ꞉ng'aleechaa kātēēmwooyē ānku kiy nee ꞉nyēē +makeekasee yoo yityiintōōs ꞉ng'aleechaa?” 
\p  
\v 5 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōriib keey! ‑Mookany /kiiberbeeraak.  
\v 6 Choong'ēch ꞉biiko chēē makukwaanaat ankuyey keey ꞉ake tukul kule inee ku kāārārookiintēēt. Mākōōbotbootoot ꞉bichoo biiko chēē chaang'. 
\p  
\v 7 +Mookas kubārē keey ꞉biiko ām kōōrēēt /ānkyoomu booryoot, nteenee ‑mōōmuuyē. Ākoy kuyēyākiis ꞉tukuuchoo, nto yitu ꞉tabanta.  
\v 8 Mākubooryo ꞉bōrōryēēt ake āk ake, kubooryo ꞉kōōrēēt ake āk ake. Mākōōring'riing'oot ꞉komoswookik chēē chaang' ām kōōrēēt ānkuchō ꞉kēmēwuut. Ng'wooninto nyēē kāāmunēē moroontoon ꞉nyoo nto yitu ꞉kōōrēēt nyēē lēēl.” 
\p  
\v 9 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōriib keey. +/Makeenamaak /ānkiiyyoong'tēēnook kōōk ām kooriikaab saayeet /ānkēēbirook ām wōlooto. +/Makiimutaak taayeetaab bāytooyik kubo anii. Bārooyinto ꞉nyooto nyēē +mōōmwoochinēē bichooto kiyēē ōyēnchinē.  
\v 10 /Kyoomtooy kurook lōkōōywēk chēē kāroomēch kukas ꞉biiko tukul ām kōōrēēt kumukuul nto yitu ꞉tabantaab kōōrēēt. 
\p  
\v 11 Yoo /kaakeenamaak /ānkiiyyoong'tēēnook kōōk, ‑mookany kooyiimaak mēt ꞉kiyēē +moomwaay. +/Mākiiboorwook yooto kiyēē ōmwooyē kuuyu mēēbērē akweek chēē +mōōng'āloolē nteenee ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin nyēē mākung'āloolē.\x - \xo 13:11 \xt Luuka 12:11-12\x* 
\v 12 Mākung'ōmto ꞉chii ng'eetaabkaamet /keebakach ānkung'ōmto ꞉kwaan lakwanyii /keebakach. Makutay ꞉lēēkōōk mbo kwaan āk mbo kaamet ānkung'ōmto /keebakach.\x - \xo 13:12 \xt Mat. 10:35\x* 
\p  
\v 13 Kunyi, mākuwēchook ꞉biiko, kuuyu ōyēnwoo. Nteenee chiito nyēē kamuyta ākoy tabanta ꞉nyēē makooraraach ꞉Yēyiin.”\x - \xo 13:13 \xt Mat. 10:17-22\x*\x - \xo 13:13 \xt Yoowa. 15:21\x* 
\s1 Wōlēē +/makiiserweetita Yēērusālēēm 
\r (Mataayo 24:15-25; Luuka 21:20-24) 
\p  
\v 14 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Yoo kookas ‘kiyoo ‑mēēriiku ꞉Yēyiin’\x † \xo 13:14 \xt Tān. 9:27; 11:31; 12:11\x* kukēēyyoonyēē yēē ‑/mākēēmākyinē, ōmwēy ꞉biikaab Yuuteeya ākoy lekem barak. (Kuyēbchi yiit ꞉chii nyoo sumānē ng'aleechu.)  
\v 15 Yoo kanyoorta ꞉ng'aleechu chii kumii kōōnyii barak, ‑mēēwut kō kule kōōnēm kiy ake tukul nyēē sukumwēyto,  
\v 16 ameeyeey ꞉chii nyoo miitē mbareen kaa kule wokunam sireet nyēē iliiktēē keey.\x - \xo 13:16 \xt Luuka 17:31\x* 
\v 17 Lēyyē, mākuwuuyiityi sōō kule nee ām bēsyōōsyēchooto kooruuk choo kōōyootiin āk choo irēēriisyē!  
\v 18 Osaay Yēyiin kule māyēyākiis ꞉ng'aleechu yoo yiiwoot.  
\v 19 Mākuwōōyiit ꞉ng'woonintaab bēsyōōsyēchooto kusiir ng'woonin ake tukul nyēē kiikutook kuchakee kayey ꞉Yēyiin kōōrēēt, āmēēbērē mākutook ꞉ng'wooninto ake nyēē tēē nyoo bēsyēēt ake.\x - \xo 13:19 \xt Tān. 12:1\x* 
\v 20 Nteenee kiikoonwaakiit ꞉Yēyiin bēsyōōsyēchooto kuuyu mii ꞉biikyii chēē kiikukwey nyēē nto kimanaakoonwaakiit, nto māmii ꞉chii nyēē kātāwokusobē. 
\s1 Kāārārookik chēē mābo man 
\r (Mataayo 24:23-28; Luuka 17:23-24) 
\p  
\v 21 Yoo kāmwoowook ꞉chii ake tukul kule ong'nyi *Kāārārookiintēēt nto ong'nyiin, ‑mōōyēnchi,  
\v 22 kuuyu makukwa ꞉biiko chēē makuyey keey kuyēk kāārārookik āk *wōōrkooyikaab Yēyiin. Makuyey ꞉bichu ng'al chēbo kwōng'uut sukung'eet, yoo imuuchāktōōs, kutēwēch biikaab Kiriistō choo kwēyootiin.\x - \xo 13:22 \xt Mat. 7:15; 24:24; 2Tēēs. 2:9-10\x* 
\p  
\v 23 Kunyoo, ōriib keey. !Kāāsim āmwoowook tukul kumanaayit ꞉bēsyēēt.” 
\s1 Kiyēē ibooru chōōnēētaab Yēēsu 
\r (Mataayo 24:29-31; Luuka 21:25-28) 
\p  
\v 24 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Yoo bēku ꞉nyāliluutēchoo bo bēsyōōsyēchooto 
\q1 ‘Mākumis ꞉asiista āmēētākōōluuwu ꞉araaweet. 
\q2  
\v 25 Mākōōtimtiimākoy ꞉wōliin bo barak kōōsuuw ꞉kookeelik.’\x † \xo 13:25 \xt Isaaya 13:10; 34:4\x*\x - \xo 13:25 \xt Mat. 24:29\x* 
\m  
\v 26 +/Makeekasa anii, *Wēritaab Chii, āchōōnēē boolik ām kāāmuukēywēēk āk lēbkēēyyēētaab Yēyiin.\x - \xo 13:26 \xt Tān. 7:13; Mat. 24:27; 26:64; 1Kōōr. 15:23; 1Tēēs. 4:15-16; 2Tēēs. 2:1; Ng'oong'. 1:7\x* 
\v 27 +Māāyooktē malayikaanikyuu kōōruruukoot biiko choo kwēyootiin kung'eetee kōōrēēt komosta ake ākoy ake.”\x - \xo 13:27 \xt Seka. 13:7; Mat. 13:41\x* 
\s1 Bēsyēēt nyoo iyēēwu ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 24:32-36; Luuka 21:29-33) 
\p  
\v 28 Kumwoochi subak kule, “Yoo kēēnkāt ꞉kēētoo /kēēkuurēē *mutiiniit, kōōbooru kule kaakuriik kumusēs.  
\v 29 Ām kēēlto nyēē wuu nyooto, yoo ōkāsē kuyēyāktōōs ꞉tukuuchoo, ōnkēt kule kaakuriik ꞉bēsyēēt nyoo āyēēwunēē. 
\p  
\v 30 !Kāāmwoowook, mābootōōs ꞉biikyuu choo kyaakwey ānkoo kāyēyākiis ꞉tukuuchoo tukul.  
\v 31 Mākubot ꞉barak āk ng'wēny, nteenee mābotē ꞉ng'ālyoontēēnyuu. 
\p  
\v 32 Māmii ꞉chii nyēē inkētē bēsyēēt nyēē āyēēwunēē. ‑Mēēnkētē ꞉malayikaanik āmāānkētē mbo nkanii, nteenee inkētē ꞉Baaba.\x - \xo 13:32 \xt Yēyuut. 1:7\x* 
\s1 Ōchōb keey 
\r (Mataayo 24:42-44; Luuka 12:35-40) 
\p  
\v 33 Ōriib keey ankooyeyte keey, kuuyu ‑mōōnkētē yēē yitu ꞉bēsyoonooto. 
\p  
\v 34 Kerkeey yoo māchē ꞉chii nyēbo kanyii kuwo ruutooy. Bākookyinē motwoorikyii yiisyēēt nyēē makuyey ankutool ake kuriib kayta.  
\v 35 Ōriib keey, kuuyu ‑mōōnkētē yēē rōōtunēē ꞉chiitaab kayta. Imuuchē kuyit kukararakta ꞉asiista, kwēēmooy kwēēn, kumānēērir ꞉kōōrēēt nto kumānāāmwook ꞉asiista.\x - \xo 13:35 \xt Mat. 25:13-15\x* 
\v 36 Yoo kāchō, māchāktōōs kunyōōrwook ōkāsu. 
\p  
\v 37 Okas ng'aleechu! Mā akweek nkit chēē āmiitē āmwoowook ng'aleechu, nteenee māchāktōōs kuyeyta keey ꞉biiko tukul.” 
\c 14  
\s1 Kicheeng' ꞉buunikaab Yēēsu wōlēē makunamta inee 
\r (Mataayo 26:1-5; Luuka 22:1-2) 
\p  
\v 1 Kikiikung'ēt ꞉bēsyōōsyēk āyēēnku kuyit ꞉bēsyēēt nyēē kyoomēē ꞉Yuutayeek *Saakweetaab Keeytaayeet ākoo Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin. Kimii kuchēēng'ē ꞉mbo *kibkōrōs ākoo kāānēētikaab kiruutēk wōlēē makunamta Yēēsu kumākāsē ꞉chii sukubakach.  
\v 2 Kimwooy kule, “‑Mookany keeyey ng'aleechu yoo bo *Saakweetaab Keeytaayeet, kuuyu imuuchē ꞉biiko kuyey wōōrōōryēēt.”\x - \xo 14:2 \xt Māārkō 11:18\x* 
\s1 Kiraang'tee ꞉koorkēēt ake Yēēsu mwaayta mēt 
\r (Mataayo 26:6-13) 
\p  
\v 3 Kimii ꞉yēē kyoomiisyē ꞉Yēēsu ām Beetannyaa kumiitē kaab Simōōni, chiichoo kikiikunāmē *꞉makereenik. Yooto, kuchō ꞉koorkēēt ake kō nyēē kiboonto mwaay nyēē kiboong'u nyēē anyiny /ānkikyooltēē beesaan chēē chaang' miisin. Yooto, kuraang'tee ꞉koorkoonoo Yēēsu mwaayaa mēt. 
\p  
\v 4-5 Yu kakas ꞉biiko alake chēē kimii yooto kiyēē kayey ꞉koorkoonoo, kumwooy nyēē kāng'woonchi kule, “Nto yu sukunyarta ꞉koorkooni mwaay nyēē ālē beesaan chēē chaang' miisin kuu nyi! Nto yu /kātākyooltooy /ānkiikoochi bānoonik beesaanik.” Kinyēērchi ꞉bichoo koorkoonoo miisin. 
\p  
\v 6 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “‑Moomakee kiy koorkoonoo. Ntēē kāākuyēwoo anii ng'ālyoo nyēē karaam.  
\v 7 Ōboontē keey ꞉akweek bānoonik ākookoy ānku +mōōyēētyēēchinē kuu wōlēē ōchāmtooy. Nteenee ‑mōōboontē keey anii ākookoy.\x - \xo 14:7 \xt Kiruu. 15:11\x* 
\v 8 Kaakuyey ꞉koorkooni kuu wōlēē kēēmuuktooy kuroonkyi mwaayaa mētinyuu kuyeytaa nto yitu ꞉yēē /kēēmuyēēnoo.  
\v 9 !Kāāmwoowook, ‑/mākēēwuutyēē koorkooni ām kiyēē kaakuyey yoo /kyoomtooy lōkōōywēk chēē kāroomēch ām kōōrēēt tukul.” 
\s1 Kiinēm keey ꞉Yuuta kuchaamta Yēēsu 
\r (Mataayo 26:14-16; Luuka 22:3-6) 
\p  
\v 10 Nto mii yoo, kuwo ꞉Yuuta Iskaryoot nyoo ki akeenke ām rubiikaab Yēēsu choo ki taman āk āyēēng', wōlēē kimii ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch wokuchaamta Yēēsu.\x - \xo 14:10 \xt Māārkō 3:19; Yoowa. 12:4\x* 
\v 11 Yu kayit wōlooto /kēēng'ērēkyi. /Kikēēmwoochi kule, “Yoo kēēyēwēēch kēēlto wōlēē +makeenamte Yēēsu, kēēkōōniing' beesaanik.” Kuwo ꞉Yuuta wokucheeng' wōlēē /sikeenamta Yēēsu. 
\s1 /Kikeeyeyta wōlēē /kyoomēē Saakweetaab Keeytaayeet 
\r (Mataayo 26:17-19; Luuka 22:7-13) 
\p  
\v 12 Ām bēsyēētaab taayta nyēbo Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin, kiyēēnyē ꞉Yuutayeek mēēnkit nyēē sukwaam bēsyoonooto. 
\p Yu kayit ꞉bēsyooni, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kule, “Ānō wōlēē +mawee-amee *Saakweetaab Keeytaayeet bokēēyēytoowuung'?”\x - \xo 14:12 \xt Chuy. 12:1-20\x* 
\v 13 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii āyēēng' kule, “Obe ākoy Yēērusālēēm. +Mōōtuuyēē murēn nyēē boontoonu tērēētaab bēēko. Orub chiichoo lēt ākoy kōōto nyēē kēēwut.  
\v 14 Yoo kooyit kōyooto, ōmwoochi chiitaab kōōto kule māchē ꞉Kāānēētiintēēt wōlēē sukwoomiisyēē ākoo rubiikyii ām Saakweetaab Keeytaayeet.  
\v 15 Mākōōboorwook ꞉chiichoo kisēēnkēēt nyēē wōō nyēbo koroofa nyēē mii ꞉tukuuk tukul chēbo ātēbto. Ōyēytoowēēch āmiik.” 
\p  
\v 16 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwoochi rubiichoo kuu nyooto, kuba ākoy Yēērusālēēm ānkubokunyōōr ng'aleek tukul kuu wōloo kāmwooytooy ꞉Yēēsu. Kuyeyta āmiikaab saakwaanaa. 
\s1 Kiiboor ꞉Yēēsu chiito nyēē kimii wokuchoomtooy 
\r (Mataayo 26:20-25; Luuka 22:21-23; Yoowaana 13:21-30) 
\p  
\v 17 Kumii kurātoorātē ꞉kōōrēēt, kuwo ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii taman āk āyēēng' ākoy kōyooto ānkutoow kwaam saakweet. 
\p  
\v 18 Kumii kwoomiisyē, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, mii ꞉akeenke ām akweek nyēē kēēmiitē kyoomiisyē ꞉tukul nyēē makuchaamtaa.”\x - \xo 14:18 \xt Tyēēn. 41:9\x* 
\v 19 Kung'woonchi rubiik ankuteebee ꞉ake tukul Yēēsu kule, “Ara anii?”  
\v 20 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Nyoo kiilābloobtooy ꞉tukwaay mukaatiit terekyeet akeenke nyēē makuchaamtaa.  
\v 21 Makume *꞉Wēritaab Chii kuu yoo /kikeesir kurubta keey āk inee. Nteenee mākung'woonchi sōō kule nee ꞉chiito nyoo makuchaamtaa. Kaykay nto /kimākēēsich chiichoo.”\x - \xo 14:21 \xt Yoowa. 13:2, 21-30\x* 
\s1 Kitoow ꞉Yēēsu saakweet nyēē lēēl 
\r (Mataayo 26:26-30; Luuka 22:19-20; 1 Kōōriintēēk 11:23-25) 
\p  
\v 22 Yu kimii kwoomiisyē, kunam ꞉Yēēsu mukaatiit ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy. Nto tēē yoo kubetes mukaatiinaa ānkōōkoochi rubiikyii kōōnēmunoot. Kimwoochi kule, “Bōōrnyuu ꞉nyi. Kunyi, o-am.”  
\v 23 Kunam subak terekyeet nyēē kimii *꞉tifaayiik ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy ānkōōkoochi rubiichoo kumōōsoot.  
\v 24 Kimwoochi kule, “Korotiikyuu ꞉chu chēbo *kiirootyeet nyēē lēēl.\f + \fr 14:24 \ft Māmwooyē ꞉siruutēk alake kule ‘nyēē lēēl’.\f* +/Makiitaata sukusobcho ꞉biiko chēē chaang'.\x - \xo 14:24 \xt 1Kōōr. 10:16; 11:23-25\x*\x - \xo 14:24 \xt Chuy. 24:8; Cherem. 31:31; Ibu. 7:22; 9:15-20\x* 
\v 25 !Kāāmwoowook, ‑māwāāyyēē subak tifaayiik ākoy bēsyoonoo wāāyyēē chēē leelach ām Kaab Yēyiin.” 
\p  
\v 26 Nto tēē yoo, kutyēēn ꞉bichoo kōōkoostooy Yēyiin ānkung'ēētyo kutākyi keey Lekemeetaab *Musēytuuniinēk.\x - \xo 14:26 \xt Luuka 22:39\x* 
\s1 Kiiboor ꞉Yēēsu kule makutuuch keey ꞉Bētērō 
\r (Mataayo 26:31-35; Luuka 22:31-34; Yoowaana 13:36-38) 
\p  
\v 27 Kumii kēēltaab too, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “+Mōōmwēyēēnoo ꞉akweek tukul kuu yoo mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘+Maabakach ākiintēēt kusērēēt ꞉kēēchiirēk.’\x † \xo 14:27 \xt Sekaryaa 13:7\x*\x - \xo 14:27 \xt Māārkō 14:50-52; Yoowa. 16:32\x* 
\v 28 Nteenee yoo kaang'eetee meet, +maantooy Kalilaaya.”\x - \xo 14:28 \xt Māārkō 16:7\x* 
\v 29 Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Ānkoo kāmwēyēēniing' ꞉chuut tukul, ‑māābākooktiing' ꞉anii.”  
\v 30 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Bētērō! Kāāmwoowuung', kumānēēturkuuchē ꞉kirkōōnkiit nyēbo āyēēng' kwēēmowuuni, +meetuuch keey ꞉inyiing' areet sōmōk kule ‑mēēnkētoo.”  
\v 31 Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu subak kule, “Mākoy atuuch keey! Yoo kābo meet kēēbēku ꞉tukwaay.” Kōōruumchi ꞉nkicheek rubiik chuut kuu nyooto.\x - \xo 14:31 \xt Luuka 22:33-34; Yoowa. 13:36-38\x* 
\s1 Kiwokusaayee ꞉Yēēsu Ketesemaane 
\r (Mataayo 26:36-46; Luuka 22:39-46) 
\p  
\v 32 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii yēē /kēēkuurēē Ketesemaane, kumwoochi kule, “Ōbuurēē yu, waasaay ꞉anii.”  
\v 33 Koonaata kisich ākoo Bētērō, Yāākōbō ākoo Yoowaana. Kwaam ꞉ng'uusng'uus Yēēsu kut kulōōklōōkēn.  
\v 34 Kumwoochi rubiichooto sōmōk kule, “Kāāmuy ꞉anii kut wuu nyēē +maameey. Ōng'ētunēē yuutēyu ānkōōkāsu!” 
\p  
\v 35-36 Yooto koonaata ꞉inee kisich kukutuny ānkuyim kutiiny ꞉tokochta ng'wēny ankusaay kule, “Baaba! Imuuchāktōōs ꞉tukuuk tukul ām wōlēē imiitē. Inēmtoowoo nyalili. Nteenee kuyeyakay kuu wōloo imāktooy ꞉inyiing' mēēbērē kuu wōloo āmāktooy ꞉anii.”\x - \xo 14:35-36 \xt Yoowa. 12:27; Mat. 6:10; Māārkō 10:38; Room. 8:15; Ibu. 10:9\x* 
\p  
\v 37 Yu kēēyēēwunēē ꞉Yēēsu wōloo kāwokusooyēē, kunyōōr rubiik choo sōmōk kuruuytōōs. Kumwoochi Bētērō kule, “Simōōni, ākoo kēēru? 'Kāmēēmuuchē mbo ikāsu ām asiista akeenke?  
\v 38 Ōkāsu ankoosaay simōō-āsyi keey tyēmiisyēēt. Ōbērē nto oyey, āmāmii ꞉nkuruuk.”\x - \xo 14:38 \xt Mat. 25:13; Ēfēēs. 6:18; Ibu. 2:18\x* 
\v 39 Kooyeey ꞉Yēēsu subak ankuwokusaay kuu yoo kābo taay.  
\v 40 Nto iyēēwu nyēbo āyēēng', kunyōōr mbo Bētērō kuruuytōōs subak, kuuyu kichoosyootiin miisin. Kuchusyo ꞉rubiichoo.  
\v 41 Kiiyeey ꞉Yēēsu subak ankuwokusaay nyēbo sōmōk, nto yu kaweech keey, kumwoochi rubiichoo kule, “Ākoo tōōbēng'tēē rwoonik? Kaakuyem. Okas kaakuyit ꞉āsiiswēk /kiiyokoochi *Wēritaab Chii āwunnyēkaab kibng'ōōkisiis.  
\v 42 Ong'nyiin choomtooyiintēēt kāākuchō! Ōng'ēētyē bokēētuuyēē.”\x - \xo 14:42 \xt Luuka 5:16; Ibu. 5:7-8\x* 
\s1 /Kikeenam Yēēsu nteenee kitay /kēēsār 
\r (Mataayo 26:47-56; Luuka 22:47-53; Yoowaana 18:3-11) 
\p  
\v 43 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kuyitu ꞉Yuuta nyoo ki akeenke ām rubiichoo ki taman āk āyēēng'. Kiboontoonu keey biiko chēē chaang' chēē kitinyē chōōkiinēk ākoo syaariinek chēē kiiyooku ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo booyik.  
\v 44 Kikiisimkumwoochinē ꞉Yuuta bichoo kule, “Nyoo ōkāsē ātōrōōchē, ōnāmē nyooto ānkōōriibootē simāmwēy.”  
\v 45 Kuyitu ꞉Yuuta, kutōrōōchē Yēēsu kule, “Aase, Mokoryoontēēt!”  
\v 46 Kutēryēkyinē ꞉bichoo Yēēsu bakeenke. 
\p  
\v 47 Kukāsē ꞉rubiintēēt ake kuu nyooto, kung'usu chōōkiit, nto bērē kuyeb motwooriintēētaab kibkōrōs nyēē wōō, kuchwenta yiitit kōōsuuyto. 
\p  
\v 48 Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kināmē inee kule, “Ōbērē āntōōchinē ꞉anii lukēēt nyēē māchē kuweech kōōrēēt sookwaante chōōkiinēk āk syaariinek boonamaa?  
\v 49 Ntēē kwāāboontē keey ꞉anii akweek kwaak ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin ānēētiisyē. Kwaamaak ꞉nee simoonamaa yooto? Nteenee ityiichē ꞉ng'aleechu tukul siruutēkaab Yēyiin.”\x - \xo 14:49 \xt Luuka 24:46\x* 
\p  
\v 50 Yu kāmwooy ꞉Yēēsu kuu nyooto, kumwēchi keey ꞉rubiikyii.\x - \xo 14:50 \xt Māārkō 14:27\x* 
\v 51 Kimii ꞉murēno nyēē kiinoomootē Yēēsu nyēē kikyaalyaktee keey ankeet baateey. Nto yu kibērē /keenam,  
\v 52 kuchiwit kuchururchi ankaanaa yooto ānkumwēchi keey kibchuraat. 
\s1 Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab kōōkwēēt nyēē wōō nyēbo Yuutayeek 
\r (Mataayo 26:57-68; Luuka 22:54-55, 63-71; Yoowaana 18:13-14, 19-24) 
\p  
\v 53 /Kikēēkwēryoot Yēēsu ākoy kaytaab *kibkōrōs nyēē wōō. Kikiiruruukyi keey wōlooto ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch, booyik ākoo kāānēētikaab kiruutēk.  
\v 54 Kiinaamaat ꞉Bētērō Yēēsu ākoy kuyit kiyēnkuutaab kaytaab bichoo bo kōrōs. Kumii wōlooto kōōbuur ꞉nkinee ng'wēny kuyu maata nyēē kimii kuywēē ꞉biiko chēē kiriibē kayaa. 
\p  
\v 55 Kimach *꞉kōōkwēētaab Yuutayeek tukul kōōyyoonkyinē ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch, kule kunyōōr ng'ālyoo nyēē miyaat nyēē nāmē Yēēsu /sikiitiilchi meet. Nteenee mānāānyōōr ng'ālyoo.\fig Kōōkwēētaab Yuutayeek|src="lb00284b.tif" size="span" ref="14:55" \fig* 
\v 56 Ānkoo kimōlōlchi ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu ng'al, kichuunchuun ꞉ng'aleekwaa.\x - \xo 14:56 \xt Kiruu. 19:15; Tyēēn. 35:11\x* 
\v 57 Kimwooy ꞉alake subak kule,  
\v 58 “Kikeekas ꞉acheek kumwooyē ꞉chiichi kule mākōōturbuub *Kōōtaab Yēyiin nyoo kitēēchē ꞉biiko ankuteech ake nyēē mēēbērē tēēchē ꞉biiko. Kālē makuteechee nyooto bēsyōōs sōmōk.”\x - \xo 14:58 \xt Yoowa. 2:19\x* 
\v 59 Kichuunchuun ꞉nkicheek ng'aleekaab bichoo.  
\v 60 Yooto kōōyyo ꞉chiichoo wōō bo kōrōs ankuteebee Yēēsu kule, “Itinyē wōlēē ituuktooy keey ām ng'aleechu mwooyē ꞉bichu?”  
\v 61 Kusiisyi keey ꞉Yēēsu. Kumwoochi subak ꞉chiichooto wōō bo kōrōsēēk Yēēsu kule, “Inyiing' man *Kāārārookiintēēt, Lakwataab Nyoo Tōrōōr?”\x - \xo 14:61 \xt Isa. 53:7; Māārkō 15:3-5, 39; Yoowa. 19:9\x* 
\v 62 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule: “Anii ꞉nyooto anku +mookas *Wēritaab Chii kōōbuurunēē āwutaab taay nyēbo Nyoo bo Kāāmuukēy ankookas kuchōōnēē boolik.”\x - \xo 14:62 \xt Māārkō 12:36; 13:26\x* 
\v 63 Kikwaany keey ꞉moo chiichoo wōō bo kōrōs kut kubaach sirookyii ānkumwooy kule, “Nee ake ꞉nyēē /tākēēmwoowēēch kurubta keey āk chiichi?  
\v 64 Kookas oob wōlēē kāākōōntosuurto Yēyiin? Kunyi, ōbērē nee akweek?” Kōōruumchi ꞉kiirwookik tukul kule, “Misyinē kume.”\x - \xo 14:64 \xt Mat. 26:65\x* 
\v 65 Kung'utyi ꞉kiirwookik alake Yēēsu ankurat koonyek. Kurātootiin ꞉koonyek, /kiituluuksēt /ankeeteebee kule, “Mwoowu, baa, ng'oo ꞉nyi kēētuluuchiing'!” Yooto, koorabaakset ꞉bichoo kiriibē kayaata.\x - \xo 14:65 \xt Isa. 50:6; 53:5; Luuka 7:16\x* 
\s1 Kituuch keey ꞉Bētērō 
\r (Mataayo 26:69-75; Luuka 22:56-62; Yoowaana 18:15-18, 25-27) 
\p  
\v 66 Kumii ꞉Bētērō kēēbuur biiy, chokumur yooto ꞉chēēbto ake nyēē kiyēchinē kibkōrōs nyēē wōō yiisyēēt.  
\v 67 Kōōrōōtoot ꞉chēēbooto Bētērō ānkulē, “Kwēēboontootē keey ꞉nkinyiing' oob chiichi bo Nāāsārēēt!”  
\v 68 Kutuuch keey ꞉Bētērō. Kimwooy kule, “‑Māānkētē kiyēē imwooyē.” Kōōnookyi ꞉Bētērō yēbo oreet nyēē wēētii kayaata. Yooto, kooturkuuch kirkōōnkiit.  
\v 69 Kutākumiitē ꞉Bētērō yooto bo oreet, kukas ꞉chēēbkēy subak, ānkumwoochi biiko chēē kimii yooto kule, “Lēyyē! Rubiintēētaab Yēēsu ꞉chiichi!”  
\v 70 Kutuuch keey ꞉Bētērō subak. Nyēē mā tyaa, kumwoochi ꞉biiko chēē kimii yooto kule, “Kubooyiit man! Inyiing' rubiintēētaab Yēēsu kuuyu isālu Kalilaaya.”  
\v 71 Kuchubchi keey ꞉Bētērō kule, “‑Māānkētē chiichi ōmiitē ōng'āloolēē.”  
\v 72 Yooto, kooturkuuch ꞉kirkōōnkiit nyēbo āyēēng'. Koosoot ꞉Bētērō yoo kāmwoochinē ꞉Yēēsu kule, “Kumaneeturkuuch ꞉kirkōōnkiit nyēbo āyēēng', +meetuuch keey ꞉inyiing' areet sōmōk kule ‑'mēēnkētoo.” 
\p Kuriir ꞉Bētērō nyēē ng'waa.\x - \xo 14:72 \xt Māārkō 14:30\x* 
\c 15  
\s1 Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab Bilaato 
\r (Mataayo 27:1-2, 11-14; Luuka 23:1-5; Yoowaana 18:28-38) 
\p  
\v 1 Nto yu kāmwook ꞉asiista, kootiil *꞉kōōkwēētaab Yuutayeek tukul kunam wōlēē mii ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch, booyik āk kāānēētikaab kiruutēk kurat Yēēsu ānkukwēryoot ākoy kaab *Bilaato. 
\p  
\v 2 Yu /kakiiyiitita kaab Bilaato, kuteebee ꞉nyoo Yēēsu kule, “Inyiing' ꞉bāytooyiintēētaab Yuutayeek?” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule: “Wuu nyooto, sinee.”  
\v 3 Kiiteeyee keey ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch kule kiikuyey ꞉Yēēsu ng'al chēē chaang'.  
\v 4 Kuteebee ꞉Bilaato Yēēsu kule, “Māmii ꞉kiyēē 'ikētu kurubta keey ng'aleechu mwooyē ꞉bichu kule !kiiyey?”  
\v 5 Mānāākēt ꞉Yēēsu ng'ālyoo. Kubotyi ꞉tonkoy Bilaato.\x - \xo 15:5 \xt Māārkō 14:61\x* 
\s1 Kiisimchi ꞉kāāntōōyikaab Yuutayeek Bilaato kubakach Yēēsu 
\r (Mataayo 27:15-26; Luuka 23:13-25; Yoowaana 18:39—19:16) 
\p  
\v 6 Kiityooktooy ꞉bāytooyiintēēt ām kēnyiit ake tukul kibratyaanteet akeenke nyoo kaakutool ꞉biiko. /Kikēēyēyē kuu nyooto yoo /kyoomē *Saakweetaab Keeytaayeet.  
\v 7 Kimii ām bēsyōōsyēchooto ꞉biiko alake chēē kikwiilē bāytooyiisyēētaab Bilaato ānkikiikubākākiis kut /kikiikeerat. Akeenke ām bichooto ku nyēē /kikēēkuurēē Baraaba.  
\v 8 Yooto kōōruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang' kaytaab Bilaato. Kusoom ꞉bichoo Bilaato kōōtyooktoochi chiito akeenke nyēē rataat kuu yoo kwēētyooktoochinē kwaak yoo mii ꞉saakwaanaa.  
\v 9 Kuteeb ꞉Bilaato kule, “Ōmāchē ātyooktoowook bāytooyiintēētaab Yuutayeek?”  
\v 10 Kitēēbēē ꞉Bilaato bichoo kuu nyooto kōōnkētē kule kēētuuyiityi ꞉mbo kibkōrōs Yēēsu moo.  
\v 11 Nteenee kōōwuruur ꞉mbo kibkōrōs biiko tukul kumwoochi Bilaato kootyaakta Baraaba yoo kātēētyooktooy Yēēsu.  
\v 12 Kuteeb ꞉Bilaato kule, “Kunyi, ōmāchē ayeyee nee naas chiichi ōbērē bāytooyiintēētaab Yuutayeek?”  
\v 13 Kōōruumchi ꞉biiko tukul kule, “Ibakach!”  
\v 14 Kumwoochi ꞉Bilaato biiko kule, “Ara koleel nee ꞉chiichi?” Kubōloobōl ꞉biiko kule, “Obakach! Obakach!”  
\v 15 Nto kuuyu kimāmāchē ꞉Bilaato kunyēēr ꞉biiko, kōōtyooktoochi Baraaba. /Kikiityōōlsēt Yēēsu, nto tēē yoo kōōyokooyto /bokēēkwērtoochi *murtooywoontēēt. 
\s1 Kiintosuur ꞉biikaab lukēēt Yēēsu 
\r (Mataayo 27:27-31; Yoowaana 19:2-3) 
\p  
\v 16 Kubeeta ꞉biikaab lukēēt Yēēsu ākoy kaytaab *Bilaato āriit ānkukuur lukēētaab booryēēt tukul. 
\p  
\v 17 Kōōlookyi sireet nyēē arraa ankutaay kuutwēētaab kātook ankookemeer mētinyii wuu nyēē kāyēk bāytooyiintēēt.\x - \xo 15:17 \xt Luuka 23:11\x* 
\v 18 Yu /kāākiilookyi tukuuchoo, /kēētoow /keeyey keey kule /kākēēsilto Yēēsu /kēēmwooyē kule, “Kimkim! Bāytooyiintēētaab Yuutayeek!”  
\v 19 Kiikōryōōnyēē ꞉bichoo Yēēsu kirōkto mēt ānkung'utyinē kibtaman ānkukutunyēē taayeenyii kuyēyē keey kule kākoonyit.\x - \xo 15:19 \xt Māārkō 14:65\x* 
\p  
\v 20 Yu /kāākiintosuur, /kiirēēkunēē siraanaa arraa /ānkiilookyi sirookyii choo bo kwaak nto tēē yoo, /kēēkwēryoot /bokēēkwērtoochi murtooywoontēēt. 
\s1 /Kikēēkwērtoochi Yēēsu murtooywoontēēt /ānkiinchuruur 
\r (Mataayo 27:32-44; Luuka 23:26-43; Yoowaana 19:17-27) 
\p  
\v 21 /Kēēmii /kēēbēētooy /kēētuuyēē chiito ake nyēē kibo kōōrēētaab Kurēēn. /Kikēēkuurēē chiichoo Simōōni nyēē ki kwaaniitaab Alekisaanta ākoo Ruufō. /Kēētuuyēē kuu nyooto, /kēēkērchinē koong' kukalab murtooywoontēētaab Yēēsu.\x - \xo 15:21 \xt Room. 16:13\x* 
\p  
\v 22 Kikwēryoot ꞉bichoo Yēēsu ākoy yēē /kēēkuurēē Kolkoota, (kaayneet nyēē ibooru kule ‘Rōkyēētaab Mēt’).  
\v 23 Nto bērē kōōkoochi ꞉bichoo Yēēsu *tifaayiik chēē /kikeetasee saakityeek\f + \fr 15:23 \ft /Kikēēyēyiisyē saakityeechaa kōōboot ng'wooninto.\f* alak, kutay kuyye. 
\p  
\v 24 Kukwērtoochi ꞉bichoo Yēēsu murtooywoontēēt. Nto yu mākubchēchi keey sirookyii, kubar *sēkēēryēēt sukōōnkētēē kule ng'oo ꞉nyēē mākuyib sireet nkōnō.\x - \xo 15:24 \xt Tyēēn. 22:18\x* 
\p  
\v 25 Ki asiistaab sōmōk nyēbo kōrrōōn, yu /kikēēkwērtoochinē Yēēsu murtooywoontēēt.  
\v 26 /Kikiikēēsirchi kiito ake ng'aleek chēē kiyey /sikiitiilchi Yēēsu meet chēē kimwooyē kule: BĀYTOOYIINTĒĒTAAB YUUTAYEEK.\x - \xo 15:26 \xt Mat. 27:11\x* 
\p  
\v 27 /Kikēēkwērtoochi nkicheek kibng'ōōkisiis āyēēng' murtooywōōsyēkwaa. /Kikiiyyoong'tēē ake āwutaab taay nyēbo Yēēsu /ānkiiyyoong'to ake nyēbo kaataam.\f + \fr 15:27 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni 28: Kiityiich ꞉yuutēyu siruutēkaab Yēyiin choo mwooyē kule, ‘/Kikeetasta kibng'ōōkisiis.’\f*\x - \xo 15:27 \xt Isa. 53:12\x* 
\p  
\v 29 Kiinchuruurē ꞉biiko chēē kimurē yooto Yēēsu ānkukwērtooy mētēwook kumwoochinē kule, “Ntēē kwēēbērē ꞉inyiing' +mēēturbuub *Kōōtaab Yēyiin ankiiteechee subak bēsyōōsyēk sōmōk?\x - \xo 15:29 \xt Yoowa. 2:19; Māārkō 14:58; Yoowa. 2:19\x* 
\v 30 Iraraach keey naas. Irēkunēē murtooywoontoonoo!” 
\p  
\v 31 Kiinchuruur ꞉nkicheek mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk Yēēsu kumwoochinē keey kule, “Kiisoobē ꞉chiichi biiko alak, ntēē ‑mēēsoob keey naas.  
\v 32 Kēēmāchē keekas ra kāārārookiintooni kuurē keey kule bāytooyiintēētaab *Isrāyēēliik. Yoo keemuuch kurēkunēē murtooywoontooni, +mākiiyēnchi.” Kiinchuruur ꞉nkicheek kibng'ōōkisiisyēchoo kimii murtooywōōsyēkwaa.\x - \xo 15:32 \xt Tyēēn. 22:7; 109:25\x* 
\s1 Meetaab Yēēsu 
\r (Mataayo 27:45-56; Luuka 23:44-49; Yoowaana 19:28-30) 
\p  
\v 33 Kichō ꞉mēēnānēēt bēēt nyēē kiker kōōrēēt tukul, kung'eetee āsiiswēk lo ākoy āsiiswēk sokool.\x - \xo 15:33 \xt Āmōōs 8:9\x* 
\v 34 Yu kayit āsiiswēk sokool kōōnchō ꞉Yēēsu kule, “Yēyiintēēnyuu, Yēyiintēēnyuu, ntēē 'keebakaaktaa!”\x † \xo 15:34 \xt Tyēēn. 22:1\x* (Kimwooyē yooto ām kuutiinyii kule, “Ēlōōy, Ēlōōy, lema sabaktani?”) 
\p  
\v 35 Yu kakas ꞉biikaab lukēēt chēē kimii yooto, kulē, “Okas, miitē kukuurē *Eliiya.”  
\v 36 Kulabatee ꞉chiito ake kiroonkuryēēt ankooluumta *tifaayiik chēē tāytāy. Kurutyi kiroonkuryoonoo kēētit ānkōōyokoochi kuutiitaab Yēēsu ānkulē, “Okany keekas yoo mākuchō ꞉Eliiya chokōōrēēkunēē murtooywoontooni!”\x - \xo 15:36 \xt Tyēēn. 69:21\x* 
\p  
\v 37 Kiinchō ꞉Yēēsu ankung'et. 
\p  
\v 38 Yooto bakeenke, kukērēērunēē keey āyēēng' kuchakee barak ākoy ng'wēny ꞉ankeet nyēē ki rikimim nyoo /kikiiyēēlēē Kitōōkiitaab *Kōōtaab Yēyiin.\x - \xo 15:38 \xt Chuy. 26:31-33; 2Tēt. 3:14; Ibu. 10:19-20\x* 
\p  
\v 39 Yu kakas ꞉chiito nyēē wōō nyēbo lukēētaab booryēēt\f + \fr 15:39 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake kule ‘wōlēē kiinchōōyto āk’.\f* wōlēē kameeta ꞉Yēēsu, kumwooy kule, “Kubooyiit man, ākoo Lakwataab Yēyiin ꞉chiichi.”\x - \xo 15:39 \xt Mat. 27:11; Māārkō 1:1, 11\x* 
\p  
\v 40 Kikiiyyoong'iis ꞉chēēbyōōsōōk alake yēē lōō kutoobēnē kiyēē kiyēyāktōōs. Chēēbyōōsōōchoo alak ku Maaryaa nyēbo Maktaala, Sālōōmē ākoo Maaryaa kaametiitaab Yōōsē āk Yāākōbō nyoo mining'.  
\v 41 Kirubootē ānkiyēētyēēchinootē ꞉chēēbyōōsōōchoo Yēēsu, yoo kimii Kalilaaya. Kimii ꞉nkicheek chēēbyōōsōōk alake yooto chēē chaang' chēē kiinaam Yēēsu ākoy Yēērusālēēm.\x - \xo 15:41 \xt Luuka 8:2-3\x* 
\s1 Wōlēē /kikeemuyta Yēēsu 
\r (Mataayo 27:57-61; Luuka 23:50-56; Yoowaana 19:38-42) 
\p  
\v 42-43 Ki bēsyēēt ꞉nyooto nyēē kichōbēē keey ꞉Yuutayeek kukānyoonu bēsyēētaab *Sabaato. Kimii ꞉boontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Yōōsēēf nyēbo *kiriinkēētaab Arimataaya nyēē ki kiirwookiin nyēē kitookunoot ām *kōōkwēētaab Yuutayeek. Kikiikōōyēnchi ꞉boontoonoo kule kichōōnēē ꞉Yēēsu Kaab Yēyiin chokuyēk Bāytooyiintēēt nyoo /kikēēmii /kēēkānyē. Yu kakas ꞉boontoonoo kule kaakuriik ꞉āsiiswēk chēē toowu ꞉bēsyēētaab *Sabaato ānkutākumii ꞉Yēēsu murtooywoontēēt, kukāng' ānkuwo kaab *Bilaato wokusoom /kēēchāmchi kōōnēm muustaab Yēēsu sukumuy, kumanaarataarat ꞉kōōrēēt.  
\v 44 Kiilat ꞉Bilaato yu kakas kule kaakume ꞉Yēēsu. Kikuur chiito nyēē wōō nyēbo lukēēt ankuteebee kule, “Kaakume ꞉Yēēsu, man?”  
\v 45 Kumwoochi ꞉nyoo kule, “Kaakume.” Kuchāmchi Yōōsēēf wokuyib muustaab Yēēsu.  
\v 46 Kiwokwaal ꞉Yōōsēēf ankeet ānkuwokōōrēēk muustaab Yēēsu ām murtooywoontēēt ankuratee ankaanaata. Kunam muusto ānkuwokōōtōōr kochonkeet ake nyēē /kikiikiiwōr. Nto yityo, kuwunukyi rwaanteet nyēē wōō kuker kochonkaanaa. 
\p  
\v 47 Kikāsē ꞉Maaryaa nyēbo Maktaala ākoo Maaryaa, kaametiitaab Yōōsē, yēē /kikeekonoree Yēēsu. 
\c 16  
\s1 King'eetee ꞉Yēēsu meet 
\r (Mataayo 28:1-8; Luuka 24:1-12; Yoowaana 20:1) 
\p  
\v 1 Yu kāākubēk ꞉bēsyēētaab *Sabaato kukararakta ꞉asiista, kuwo ꞉Maaryaa nyēbo Maktaala, Sālōōmē, ākoo Maaryaa kaametiitaab Yāākōbō, wokwaal mwaanik chēē boong'u nyēē anyiny subokooyiilee muustaab Yēēsu. 
\p  
\v 2 Yu kēērir ꞉kōōrēēt, kubeeta mwaanichaa ākoy wōloo /kikēēmuchinē Yēēsu.  
\v 3-4 Kumii kēēlto, kutēēbootēē keey kule, “Ng'oo ꞉nyēē wokuwunuktoowēēch rwaantaanaa tēē nyoo ēē?” Yu kayit, kukasta, nto bērē kulē, /kiikēēwunukto rwaanteet kuyaatakay ꞉kochonkeet.  
\v 5 Kōōwut kochong'. Yooto, kukas murēn nyēē kikiibuur āwutaab taay ām kochong'. Kikiilaach sireet nyēē lēēl anku kooy nyēē kiilēkēchēēchē miisin. Kumuuyo ꞉chēēbyōōsōōchoo miisin yu kakas chiichoo.  
\v 6 Kumwoochi ꞉chiichoo kule, “‑Mōōmuuyē! Ānkētē kule kōōmāchē Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt nyoo /kōkēēkwērtoochinē murtooywoontēēt. Kaakung'eetee meet, neennyi māmii yu. ‑Mōōkāsē yu /kikiitōōrē!\x - \xo 16:6 \xt Māārkō 8:31\x* 
\v 7 Bōōmwoochi Bētērō ākoo rubiik chuut kule, ‘Makoonto ꞉Yēēsu Kalilaaya wōlēē +mābōōnyōōrchi kuu wōloo kimwooytoowook.’ ”\x - \xo 16:7 \xt Māārkō 14:28\x* 
\v 8 Kichuwunee ꞉chēēbyōōsōōchoo kochonkaanaa nyēē kābōōtoon. Kilabat āmānāāng'āloolchi chii ake tukul ām kēēltaab too. 
\s1 Kiiboorchi keey ꞉Yēēsu Maaryaa nyēbo Maktaala 
\r (Mataayo 28:9-10; Yoowaana 20:11-18) 
\p [  
\v 9 King'ēētēē ꞉Yēēsu meet kukāng'ēēyēn ꞉kōōrēēt ām bēsyēēt nyēē kirubē bēsyēētaab *Sabaato. Nto chiito nyēbo taay kōōboorchi keey ꞉inee ku Maaryaa nyēbo Maktaala, nyoo kiibēbēētoochinē tāmirmirook chēē miyootēch tisab.  
\v 10-11 Kuwo ꞉Maaryaa nyi bo Maktaala ākoy wōlēē kimii kuriiryēē ꞉rubiikaab Yēēsu ānkumwoochi kule, “!Kaakas Yēēsu! Soboot!” Kuchweesta ꞉rubiichoo ng'aleekyii.\x - \xo 16:10-11 \xt Yoowa. 20:14-18\x*\x - \xo 16:10-11 \xt Luuka 24:9-11\x* 
\s1 Kiiboorchi keey ꞉Yēēsu rubiikyii āyēēng' 
\r (Luuka 24:13-35) 
\p  
\v 12 Kikiikuwalak ꞉eertaab Yēēsu kōōboorchinē keey rubiikyii āyēēng' chēē kimii kēēltaab too kukwoonēē Yēērusālēēm.  
\v 13 Yooto, kooyeey ꞉rubiichoo Yēērusālēēm bokumwoochi chuut kule, “!Kaakeekas Yēēsu.” Kuchweesta ꞉chuut ng'aleekwaa subak.\x - \xo 16:13 \xt Luuka 24:13-35\x* 
\s1 Kiiboorchi keey ꞉Yēēsu rubiik choo ki taman āk akeenke 
\p  
\v 14 Ām lētuunoo, kōōboorchi keey ꞉Yēēsu rubiik choo ki taman āk akeenke kumii kwoomiisyē. Kibōlchi ꞉Yēēsu rubiichoo, kuuyu kitay kōōyēnchi kule kiimuuchē ꞉inee kung'eetee meet ākoo mbo subak kule kichwees ng'aleekaab biiko choo kimwooy kule kiikukas inee ānkusoboot. 
\s1 Kimwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii bokwaamta lōkōōywēk chēē kāroomēch 
\p  
\v 15 Nto mii yoo, kumwoochi rubiikyii kule, “Obe kōōrōōsyēk tukul bōō-āmchinootē biiko tukul lōkōōywēk chēē kāroomēch.  
\v 16 Chii ake tukul nyēē kēēyēnwoo /ankeebatisan, makooraraach ꞉Yēyiin. Nto nyoo kāmēēyēnwoo, +/makiiruusta.\x - \xo 16:16 \xt Luuka 24:36-49; Yoowa. 20:19-23\x*\x - \xo 16:16 \xt Mat. 28:19\x*\x - \xo 16:16 \xt Yēyuut. 2:38\x* 
\v 17 +/Mākiikoochi biiko choo kēēyēnwoo kāāmuukēywēēk chēē imuuchē kuyey kiy nyēē ‑mēēmuuchē ꞉chii ām nkuruukyii. Imuuchē ām kaayneenyuu, kōōbēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko. Makung'alaal ng'ēlyēēbik chēē ‑mēēnkētē.\x - \xo 16:17 \xt Yēyuut. 2:4; 8:7; 10:46; 16:18; 19:6; 1Kōōr. 12:10; 14:1-40\x* 
\v 18 Yoo kanam eereen māyēyēē kiy, nto yoo kayye mbo ng'woonēēt mābākāchē. Yoo kātiinyēē chii nyēē imnyoonē āwunnyēk ankusaay Yēyiin, kusobē ꞉chiichoo.”\x - \xo 16:18 \xt Tyēēn. 91:13; Luuka 10:19; Yēyuut. 4:30; 5:16; 8:7; 28:5; Yāāk. 5:14-15\x* 
\s1 /Kikēēyib Yēēsu kuwo kibkōōnkōy 
\r (Luuka 24:50-51; Yēyuutēk 1:9) 
\p  
\v 19 Yu kaakoowaany ꞉Mokoryoontēēt Yēēsu kung'āloolchi rubiikyii, /kēēyib kuwo Kaab Yēyiin wokōōbuurēē āwutaab taay nyēbo Yēyiin.\x - \xo 16:19 \xt Māārkō 12:36; Luuka 24:50-51; Yēyuut. 1:9\x* 
\s1 Kyaamtaat ꞉rubiik lōkōōywēk chēē kāroomēch 
\p  
\v 20 Kiba ꞉rubiik kōōrēēt tukul bokwaamta ng'aleekaab Yēēsu. Yu kyoomtooy ng'aleechaa, kiyēyē ām kāāmuukēywēēkaab Yēēsu tukuuk chēē ‑mēēmuuchē ꞉chii kuyey. Tukuuchooto chēē kiyey biiko chēē chaang' kucham kule bo man ꞉lōkōōywēchooto.]\x - \xo 16:20 \xt Ibu. 2:4\x*