\id MAT Sabaot New Testament Check / kōōkunyil, kwek not natural, akubeenaak, misyoo to yēmāksē? 
\h Mataayo 
\toc1 Mataayo 
\toc2 Mataayo 
\toc3 Mat. 
\mt1 Mataayo 
\is1 Taayta 
\im \bd Siriintēēt, yēē /kikēēsirē āk wōlēē ki wuunto ꞉ng'aleek ām taay\bd*: Kurubta keey āk wōlēē kimwooytooy ꞉booyikaab biikaab Kiriistō, ku kisirē ꞉lēbkēēyiintēēt Mataayo kitaabuuni ibooru soboonto āk yiisyēētaab Yēēsu nyoo ki kāāruruukiintēētaab syuuruut /ānkikēēkuurē ām kaayneet ake kule Laawi. /Kiisōōtyēēchinē kule /kisimkeesir kitaabuuni ām kitaabuunek ang'wan choo bo Lōkōōywēk chēē Kāroomēch. /Kisimkeesir ām Māārkō, Luuka āk Yoowaana. Tookunoot kule kisiree ꞉Mataayo kitaabuuni kuutiitaab Araameek nto nyēbo Iburaneek ām kwēēnuutaab kēnyiitaab 45 ākoy 50 /kumānāākēēsich Kiriistō (KK) nto yityo, /bokēēwēēkyi kuutiitaab Kirikiik. Wōlēē /kikeetetita ng'aleek āk wōlēē rōōtitooy, kubo kuutiitaab Iburaneek āmēēbērē nyēbo Kirikiik /ānkikēēsirchinē Yuutayeek. Bo koomānuut ām wōlēē mii ꞉Mataayo kōōkiimchi Yuutayeekyii choo kiikōōyēnchi Kiriistō kule mēēbērē kitay ꞉Yēēsu kiruutēk (siruutēkaab Muusa) kule mā kiy nto kule mātinyē manta. (Ng'ālyoontooni bo kiruutēk kuwēēku ng'ālyoontēētaab Iburaneek (Toora) nyēē ibooru ārōōruutēk nto mākuutēk.) /Kēēyēyiisyēē ng'ālyoontooni kooyum kitaabuunek muut choo bo taayta ām Biibilyaa nto ām bārooyinto, kōōbooru kiyēē mākyinē biich ꞉Yēyiin ānkōōmuuchē kōōbooru Kiirootyeet nyēbo Kēny. 
\ip Ānkoo ku wuu nyooto, i-ārōōru ꞉Mataayo kule ng'ālyoo nyēbo koomānuut kule leelach ꞉kāānēētēywēēkaab Yēēsu kusiir ātēbuutēkaab Yuutayeek. /Kisimkeeng'oor ng'aleechu ām Kiirootyeet nyoo bo Kēny. Kiityiich ꞉chōōnēētaab Yēēsu kiyēē /kikeeng'oor ām kitaabuunek muut choo bo taayta ām Biibilyaa. Kichāmchiin ꞉Yēēsu āk kiyēē kiirābchinē ꞉kiruutēk yu kibo taay nteenee tāchiintōōs āk alak choo /kibokēēmwoowunēē kuutuw buch choo /kibokēētāsyi. Kiitabaanee keey ꞉Yēēsu kēēlto nyēē miyaat nyoo kibokootaam ꞉Farisaayeek chēē chaang' āk kāānēētikaab kiruutēk. Mānāābāybāychi ꞉Mataayo Farisaayeek choo kiyibē keey kule churtootiin. Kinyalil ku kāāruruukiin bo syuuruut kubo kāāntosuurāt nyēē kinyōōr. 
\ip \bd Kiyēē mii āriit\bd*: Ng'āloolēē ꞉kitaabuuni soboontaab Yēēsu kung'eetee /kākēēsich ākoy yoo /kikēēkwērtoochinē murtooywoontēēt, ng'eeteetaab meet āk yoo kiwēētii kibkōōnkōy. Ng'āloolēē bāytooyiisyēēt nyēē lēēl nyēbo Yēyiin nyēē kiiboorunēē keey Yēēsu. Tēērchiintōōs ꞉kāānēētēywēēkaab Yēēsu āk chēbo Farisaayeek āk kāānēētikaab kiruutēk ām kēēlwookik chēē chaang' kurubta keey āk kule nee ꞉nyēē māchāktōōs ꞉chiito kuyey sukuchamta ꞉Yēyiin. Ikērkēēyēē ꞉Yēēsu kāānēētiisyēēnyii āk ‘tifaayiik chēē leelach’ chēē māyēmē /kēēroonkyi wōōnkiichēk chēē kimōkōkāniis ānku yōōsēch (kur. 9:17). Chuunnyēē ꞉kāānēētiisyēēnyii ntāsimuut bo saayeet nto ām kēēlto kōōtyiichē ng'al chēē chaang' chēē /kiikeeng'ooraan. Iyumē ꞉ng'ālooluutēk choo /kēērāru chēbo kitaabuuni, ng'ālooluutēkaab Yēēsu muut choo bo koomānuut nto chooto ku chu: 1. Wōlēē wuu ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin (kur. 5-7), 2. Wōlēē nērtooy ꞉Bāytooyiisyoonoo (kur. 10), 3. Ātiintoonik chēē rubtooy keey āk Bāytooyiisyooni (kur. 13), 4. Wōlēē māchāktōōs ku wuu ꞉soboonwēk ām Bāytooyiisyēētaab Yēyiin (kur. 18) nto nyēbo 5. Kurubtooy keey āk wōlēē chōōntooy ꞉tabantaab kōōrēēt āk churtaayeetaab Bāytooyiisyoonoo (kur. 24-25). Itēryēēchēē ꞉kitaabuuni kuursēēt nyēē wōō kule /keeba kōōrōōsyēk tukul bokeeyey biiko kuyēk rubiikaab Yēēsu. 
\ip \bd Kiyēē āmu\bd*: Kiyēē irābchinē ꞉Mataayo ku kōōboor kule Yēēsu ꞉nyoo mwooyē ꞉wōōrkooyoontiit nyoo mii Kiirootyeet nyēbo Kēny kule kimii chokutoowu bāytooyiisyēēt nyēē kerkeey āk nyoo kibo bāytooyiintēēt Tāwuti (ām kēnyiit nyēē /kiisōōtyinē kule ki 1000 KMK). Kunyoo, kiibooru kule chōōnēē ꞉Yēēsu kōōtaab Tāwuti āk nyēbo boontēēt nyēē wōō Abraam (kur. 1:1). Binuutēk sōmōk kunyil taman āk ang'wan chēē rōōbu yyootēēt kōōbooru kiy. Ibooru ꞉sōmōku kiyēē rubtooy keey āk Yēyiin, nto taman āk ang'wan kōōbooru bāytooyiintēēt Tāwuti. Kitōsōsyi Yuutayeek kuchāmchiin kule kimā bāytooyiintēēt ꞉Yēēsu nyēbo kōōrooni kuu wōloo kiwuunto ꞉Tāwuti. Nteenee kichāmchiintōōs ꞉chēē ng'ēri kule kibo ꞉Yēēsu kāāb Yēyiin, bāytooyiintēētaab soboontaab tāmirmiryēēt ām bāytooyiisyēētaab tāmirmiryēēt nyēē kimākuwōōyiit kusiir kiy ake tukul nyēē kikiikōōsōōtyi ꞉icheek. 
\ip Kitwech ꞉Mataayo wōōrkooyoontiit kunyil tāmānwookik tisab kung'eetee Kiirootyeet nyēbo Kēny kōōboorchinēē Yuutayeek kule Yēēsu ku Kāārārookiintēēt man nyoo /kikēēkuurtooy kule mākuchō. Ānkoo kuwuu nyooto, māyibē ꞉Mataayo kule ki Kāārārookiin ꞉Yēēsu ānku bāytooyiintēētaab Yuutayeek baateey (kur. 1:21), nteenee Kāārārookiintēētaab bōrōryōōsyēk tukul (kur. 4:13-16), Bāytooyiintēētaab soboontaab tāmirmiryēēt ānku Mokoryoontēētaab kōōrēēt kumukuul (kur. 28:19). 
\ip Ibooru ꞉ng'ālyoontēēt ‘Kiriistōōs’ ām kuutiitaab Kirikiik āk ‘Meesyaak’ (Meesaaya) ām kuutiitaab Iburaneek kule ‘Nyēē ng'aabaat’ ānkwoorōōru bāytooyiintēēt nyoo king'ōōrē ꞉wōōrkooyikaab Yēyiin kule mākuchō. Ibooru ꞉twēkuutēkaab Kiirootyeet nyēbo Kēny kule kinyach biich ꞉chōōnēētaab Yēēsu nteenee ki chōbuutēkaab Yēyiin choo chēē kiboonto kung'eetee kēnyiis āk kēnyiis. /Kēēyēyiisyēē ng'ālyoontēēt ‘wēritaab’ ām kuutiitaab Iburaneek ām kēēlto ake nyēē mārōōbu ng'aleekaab yyootēēt. Ibooru kērkēēyintaab ātēbuutēk chēē mii kwēēnuutaab ‘wēēriit’ āk ‘kwaan’. Wuu nyooto mbo ām wōlēē mii ꞉ng'ālyoontēēt ‘leekweet’. Kēēyēku lēēkōōk ām yyootēēt ānkēēyēku ꞉tukul lōkōkaab Yēyiin kuuyu kiyeyeech ankeekerkeeye āk inee ām kēēlto ake. Biiko tukul choo iyēnchinē Yēēsu ānkuyēk rubiikyii /kēēkuurē kule ‘lōkōkaab Yēyiin’ ām kēēltaab tāmirmiryēēt. /Kēēkuurē subak kule ‘biikaab Kiriistō’. 
\c 1  
\s1 Sālu ꞉Yēēsu Tāwuti ānkusālu Abraam 
\r (Luuka 3:23-38) 
\p  
\v 1 *Teteet ꞉nyi nyēē rōōbu siintaaryeetaab Yēēsu. Sālu ꞉Yēēsu *Kiriistō Bāytooyiintēēt *Tāwuti ānkusālu nkinee *Abraam.\x - \xo 1:1 \xt Mat. 20:30-31; Yēyuut. 13:23; Yoowa. 8:39-59; Kala. 3:6-9, 14-16; Toowu. 12:3; 22:18\x* 
\v 2 Ki kwaaniitaab\f + \fr 1:2 \ft Ām tetaani bo areet ibooru ng'ālyoontooni bo ‘kwaan’ ām āsiiswēk alak kule kuuko.\f* Isaka ꞉Abraam. Nto Isaka ki kwaaniitaab Yāākōbō. Ki kwaaniitaab Yuuta ākoo mbo ng'eetaabkaam ꞉Yāākōbō.\x - \xo 1:2 \xt Toowu. 21:2-3; 25:26; 29:32—30:24\x* 
\v 3 Ki kwaaniitaab Bērēēs ākoo Seera ꞉Yuuta. (Nto kaamet ku Tamaar.) Ki kwaaniitaab Ēsrōōn ꞉Bērēēs. Nto Raam ku kwaan ꞉Ēsrōōn.\x - \xo 1:3 \xt Toowu. 38:29-30\x* 
\v 4 Ki kwaaniitaab Aminataab ꞉Raam. Kwaaniitaab Nāāsyōōn ku Aminataab. Kwaaniitaab Sālmōōn ku Nāāsyōōn.  
\v 5 Nto Sālmōōn ku kwaaniitaab Boowaas. (Ki kaametiitaab Boowaas Raa-ab.) Ki kwaaniitaab Ōbēēt ꞉Boowaas. (Nto kaametiitaab Ōbēēt ku Ruut.) Kwaaniitaab Yēēsē ku Ōbēēt.  
\v 6 Kwaaniitaab Bāytooyiintēēt Tāwuti ku Yēēsē. 
\p Ki kwaaniitaab Sōlōmōōn ꞉Tāwuti. (Nto kaametiitaab Sōlōmōōn ku koorkoonoo kibo chiichoo /kikēēkuurēē Uriiya.)\x - \xo 1:6 \xt Ruut 4:18-22\x*\x - \xo 1:6 \xt 2Sām. 12:24\x* 
\v 7 Kwaaniitaab Reewoboowaam ku Sōlōmōōn. Kwaaniitaab Abiiya ku Reewoboowaam. Kwaaniitaab Aasa ku Abiiya.  
\v 8 Ki kwaaniitaab Yeewosyafaat ku Aasa. Kwaaniitaab Yooraam ku Yeewosyafaat. Nto kwaaniitaab Usiiya ku Yooraam.  
\v 9 Kwaaniitaab Choosam ku Usiiya. Nto Choosam ku kwaaniitaab A-aas. Ki kwaaniitaab Esekyaa ꞉A-aas.  
\v 10 Kwaaniitaab Mānāāsē ꞉Esekyaa. Nto kwaaniitaab Āmōōn ku Mānāāsē. Ki kwaaniitaab Choosaaya ꞉Āmōōn.  
\v 11 Kwaaniitaab Yeekonnyaa ākoo mbo ng'eetaabkaam ku Choosaaya. Bēsyōōsyēchooto ꞉chēē /kikēēnāmēē Yuutayeek /ānkēēyib bokuyēk motwoor ām *Bābulōōn.\x - \xo 1:11 \xt Cherem. 24:1; 2Bāy. 24:8-16; 1Tēt. 3:10-19\x* 
\p  
\v 12 Yu /kābokēēyib kuba Bābulōōn, kunyōōr ꞉Yeekonnyaa wēēriit nyēē /kikēēkuurēē Syeeltyeel. Kwaaniitaab Sērubābēēl ku Syeeltyeel.\x - \xo 1:12 \xt 1Tēt. 3:10-19\x*\x - \xo 1:12 \xt Akaay 1:1\x* 
\v 13 Kwaaniitaab Ābiyuut ku Sērubābēēl. Kwaaniitaab Elyaakim ꞉Ābiyuut. Nto kwaaniitaab Asoor ku Elyaakim.  
\v 14 Ki kwaaniitaab Sātōōk ꞉Asoor. Kwaaniitaab Ākiim ku Sātōōk. Nto kwaaniitaab Ēlyuut ku Ākiim.  
\v 15 Kwaaniitaab Elyeeser ꞉Ēlyuut. Kwaaniitaab Maatan ku Elyeeser. Kwaaniitaab Yāākōbō ku Maatan.  
\v 16 Nto kwaaniitaab Yōōsēēf ku Yāākōbō. Nto Yōōsēēf ku saanteetaab Maaryaa nyoo kaametiitaab Yēēsu nyoo /kēēkuurē kule *Kiriistō.\x - \xo 1:16 \xt Luuka 1:27\x* 
\p  
\v 17 Kunyoo kung'eetee Abraam ākoy Tāwuti, ku binuutēk taman āk ang'wan. Kung'eetee Tāwuti ākoy bēsyōōsyēchoo /kikēēyibēē Yuutayeek kuba Bābulōōn, ku binuutēk taman āk ang'wan. Nto kung'eetee bēsyōōsyēchooto /kikēēyibē Yuutayeek kuba Bābulōōn ākoy yoo /kikēēsichē Kiriistō, ku binuutēk alak taman āk ang'wan.\f + \fr 1:17 \ft Kas ām kāāboorunēētaab ng'aleek yoo ng'āloolēē ‘kāāyiitiisyēēt’.\f* 
\s1 Wōlēē /kikēēsikto Yēēsu 
\r (Luuka 2:1-7) 
\p  
\v 18 Wōlēē /kikēēsikto Yēēsu Kiriistō kumii kule: Kikiikuwo ꞉Yōōsēēf mākiisyō kumāchē koomut Maaryaa. Nteenee kutoombo kōōmutē keey, kutook kule kinyikiis ꞉Maaryaa. Kinyikiis ām kāāmuukēywēēkaab Tāmirmiryēētaab Yēyiin.\x - \xo 1:18 \xt Luuka 1:35\x* 
\v 19 Ki chii ꞉Yōōsēēf nyēē churtaat. Koosoot koochuchuuy keey simēēntosuur Maaryaa. 
\p  
\v 20 Nto yu tākumii kōōsōōtē ꞉Yōōsēēf ng'aleechu, kuchōōnchi *꞉malayikeet ām kiirwootik ānkumwoochi kule, “Yōōsēēf nyēbo kōōtaab Tāwuti, ‑meetay Maaryaa. Ntēē Tāmirmiryēētaab Yēyiin ꞉nyēē kayey kumanach ꞉Maaryaa.  
\v 21 Mākusich wēēriit ānku +mēētoochi kaayneet kule Yēēsu\f + \fr 1:21 \ft Ibooru ꞉kaaynaani ām kuutiitaab Iburaneek kule kāārārookiintēēt.\f* kuuyu makooraraach biiko ām ng'ōōkiswookikwaa.”\x - \xo 1:21 \xt Tyēēn. 130:8; Luuka 1:31; Yoowa. 3:17; Yēyuut. 4:12; Tiitō 2:14\x* 
\p  
\v 22 Kiyityiin ꞉ng'aleechu tukul kubo kiyēē kimwooy ꞉Yēyiin kubununēē *wōōrkooyoontēēt ake kule,  
\v 23 “Mākunyikisiit *꞉ārung'oonyoo ānkusich wēēro nyēē +/mākēēkuurēē Mānwēēl. (Ibooru ꞉kaaynaani bo Mānwēēl kule ‘Kēēboontē keey Yēyiin’.)”\x † \xo 1:23 \xt Isa. 7:14\x* 
\p  
\v 24 Nto mii lētuunoo yu kāwokung'eetee ꞉Yōōsēēf rwoo, koomut Maaryaa kuu yoo kimwooytoochinē ꞉malayikeetaab Yēyiin.  
\v 25 Kiibuurto ꞉Yōōsēēf Maaryaa nyēē mānāātuuyo ꞉tukwaay kut /kēēsich wēēroo. Yu /kākēēsich, kutoochi ꞉Yōōsēēf wēērooto kaayneet kule Yēēsu.\x - \xo 1:25 \xt Luuka 2:21\x* 
\c 2  
\s1 /Kikēēkutunkyi Yēēsu kuu Bāytooyiintēēt 
\p  
\v 1 /Kikēēsikyinē Yēēsu kiriinkēētaab Bēētēlēyēēm ām yēēmēētaab Yuuteeya kubāytooyiisyē *꞉Ērōōtē. Yu /kābokēēsich Yēēsu, kukwaanee ꞉biiko alake komostaab koong'asiis kukwa Yēērusālēēm, chēē kiboonto kiirnātēētaab kookeelik.\f + \fr 2:1 \ft Kaayneet ake ku kachayeek.\f*\x - \xo 2:1 \xt Luuka 2:4-7\x* 
\v 2 Yu kayit, kuteeb kule, “Miitē ānō ꞉Bāytooyiintēētaab Yuutayeek nyoo /kōkēēsichē? Kakeekasee wōlēē kēēbuurto ꞉kookeelyeet ām koong'asiis kule /kōōkēēsich, kunyi kaakeekwaa bokēēkutunkyi inee.”\x - \xo 2:2 \xt Cherem. 23:5; Mat. 27:11\x* 
\p  
\v 3 Yu kawokukas ꞉Bāytooyiintēēt Ērōōtē ng'aleechaa, kwaam mēt miisin. Kiiyiimset ꞉ng'aleechaa nkicheek biikaab Yēērusālēēm tukul.  
\v 4 Yooto kōōruruuch ꞉bāytooyiintoonoo mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch tukul ākoo kāānēētikaab kiruutēk tukul chēbo Yuutayeek ankuteebee kule, “+/Mākēēsikyi ānō *Kāārārookiintēēt nyoo kōkēēkānyē?”  
\v 5 Kuwālchi ꞉bichoo kule, “/Kēēsikyinē Bēētēlēyēēm ām Yuuteeya, kuuyu kimwooy ꞉Yēyiin kubununēē *wōōrkooyoontēēt ake kule, 
\q1  
\v 6 ‘Bēētēlēyēēm, ‑mēēmining' ꞉inyiing' mbo kisich 
\q2 ām kiriinkōōsyēkaab Yuuteeya, 
\q1 kuuyu mākurutunēēniing' ꞉bāytooyiintō 
\q2 ꞉nyēē makubayta biikyuu bo *Isrāyēēl.’\x † \xo 2:6 \xt Miika 5:2\x*”\x - \xo 2:6 \xt Yoowa. 7:42\x* 
\p  
\v 7 Nto tēē yoo, kōōyookto *꞉Ērōōtē kuutiit ām kibchamumu /bokēēkuurchi bichoo kiboonto kiirnātēētaab kookeelik sukumwoochi inee āsiiswēk bakeenke chēē kitookunēē ꞉kookeelyaanaa.  
\v 8 Yooto kumwoochi bichoo kule, “Obe Bēētēlēyēēm ankuboocheeng' lakwanaa kāroomin, nto yoo kōōnyōōru, bōōmwoowoo sāāwē ꞉nkanii wāākutunkyi.”  
\v 9-10 Yu keewaany ꞉Bāytooyiintēēt kung'āloolchi bichoo, kuba. Nto yu kakas ꞉icheek kookeelyaanaa kung'ērēkiis nyēbo kwōng'uut. Kiirēētoot ꞉kookeelyaanaa bo koong'asiis ākoy wokuteemanee barakuutaab ꞉lakwanaa. 
\p  
\v 11 Nto yu kēēwut ꞉bichoo kō, kunyōōr leekweet ākoo kaamet Maaryaa. Kukutunkyi lakwanaa. Nto tēē yoo kootyaach tukuuk chēbo kwōng'uut choo kibokōōkātēē lakwanaata, kunam wōlēē mii *꞉ta-aabuut āk tukuuk alak āyēēng' chēē boong'u nyēē anyiny.\x - \xo 2:11 \xt Tyēēn. 72:10, 15; Isa. 60:3, 6\x* 
\v 12 Nto yu iyēēyē ꞉bichoo kaa, kubeetee kēēlto ake kuuyu kikiikuket icheek ꞉Yēyiin ām kiirwootik kule ‑meeyeey wōlēē miitē *꞉Ērōōtē.\x - \xo 2:12 \xt Mat. 27:19\x* 
\s1 /Kikiimwēēyto leekweet kuwo Miisir 
\p  
\v 13 Yu kāākubēēchi keey ꞉bichoo kiboonto kiirnātēēt, kuchōōnchi Yōōsēēf *꞉malayikeetaab Yēyiin ām kiirwootik ānkumwoochi kule, “Mii ꞉Ērōōtē wokuchēēng'ē leekweet kule kubakach. Kunyi imwēēytē lakwanaa ākoo kaamet ākoy Miisir ānkubōōbuur wōlooto ākoy āyibuung' lōkōōy.”  
\v 14 Kung'eet ꞉Yōōsēēf kwēēmowuunooto ānkumwoochi kaametiitaab leekweet kule kōōmwēēyto tukwaay leekweet ākoy Miisir.  
\v 15 Kibokōōbuur wōlooto kut kume ꞉Ērōōtē. Kuyityiin ꞉yooto ākoo yoo kimwooyē ꞉Yēyiin kubununēē *wōōrkooyoontēēt ake kule, “Kyāākuur lakwanyuu kuchōōnēē Miisir.”\x † \xo 2:15 \xt Osee. 11:1\x* 
\s1 /Kikeebakach wēērin 
\p  
\v 16 Kikiikubēēr ꞉Ērōōtē yu kibo taay kule kikēnchi inee ꞉bichoo kibo kiirnātēēt. Yooto, kunyēēr miisin ānkumwooy kule /keebakach lēēkōōk tukul choo wēēriik ām Bēētēlēyēēm ākoo chēbo soong'wēk alak tukul choo ki laatoos. Kimwaayta /keebakach lēēkōōk choo boonto kēnyiisyēk āyēēng' ānkurēk kurubta keey āk wōlēē kimwaayta ꞉bichoo kibo kiirnātēēt.  
\v 17 Kunyoo kiyityiin ꞉yooto āk kiyoo kimwooyē ꞉wōōrkooyoontēēt Cheremnyaa kule, 
\q1  
\v 18 “Kichōōnēē ꞉kāānchōōyto Raama, 
\q2 nyēbo mēēysō āk ameetaab mbuy. 
\q1 Riirēē ꞉Rāāyēēl lōkōkyii āmāchāmē /keesaaysaay 
\q2 kuuyu mēēkumii ꞉lōkōchoo.”\x † \xo 2:18 \xt Cherem. 31:15\x* 
\s1 Kiiyēēwunēē ꞉Yōōsēēf Miisir ākoo Maaryaa 
\p  
\v 19 Nto yu kāwokume ꞉Ērōōtē, kuchōōnchi *꞉malayikeetaab Yēyiin Yōōsēēf ām kiirwootik kumii Miisir ānkumwoochi kule,  
\v 20 “Oyeey kōōrēētaab Isrāyēēl kuuyu kōōkubēk ꞉choo kimāchē kubakach leekweet.”\x - \xo 2:20 \xt Chuy. 4:19\x* 
\v 21 Kung'eetita ꞉Yōōsēēf leekweet ākoo kaamet ānkutākyi keey kōōrēētaab Isrāyēēl.  
\v 22 Nteenee kikiikookeer ꞉Arkelaawo kwaan kubayta Yuuteeya. Yooto, kunyokoriit kuwo ākoy wōlooto. Nto subak, kikiikung'āloolchi inee ꞉Yēyiin ām kiirwootik kunyoo, kiwo ākoy yēēmēētaab Kalilaaya.  
\v 23 Kiwokuminy ām wōlooto kiriinkēētaab Nāāsārēēt. Kiyityiin ꞉yooto ākoo yoo kimwooyē *꞉wōōrkooyik kule, “+/Mākēēkuurēē Nāāsārēētiin.\f + \fr 2:23 \ft Ibooru ꞉yuutēyu kule sokonnyeet nyēē inkātunēē musukyēēt. Kasee Isaaya 11:1.\f*”\x - \xo 2:23 \xt Māārkō 1:24; Luuka 2:39; Yoowa. 1:45; Isa. 11:1\x* 
\c 3  
\s1 Kiyēytoochi ꞉Yoowaana Yēēsu kēēlto 
\r (Māārkō 1:1-8; Luuka 3:1-18; Yoowaana 1:19-28) 
\p  
\v 1 Yu kakeeyta ꞉kēnyiisyēk chēē chaang', kutook ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Bātisāniintēēt Yoowaana nyēē kyoomtootēē lōkōōywēk suurkwēēnēētaab Yuuteeya.  
\v 2 Kimwooyē kule, “Oweeksee miyootyēēt kuuyu kaakuriik ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin!”\x - \xo 3:2 \xt Mat. 4:17; Luuka 3:3\x* 
\v 3 Inee ꞉nyoo king'āloolēē *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya yoo kimwooyē kule, 
\q1 “Miitē ꞉kuut nyēē kuuru ām suurkwēēn kule, 
\q1 ‘Ōchōb keey, 
\q2 ānkōōchuulchi Mokoryoontēēt kēēlto.’ ”\x † \xo 3:3 \xt Isa. 40:3\x* 
\p  
\v 4 Kiiloochē ꞉Yoowaana sireet nyēē /kikiikwoorunēē sabureekaab *tembes. Kimootee keey anweetaab suwe ānkwoomootē taalamik ākoo kimnyeteet.\x - \xo 3:4 \xt 2Bāy. 1:8; Laawi. 11:22-23\x* 
\v 5 Yooto kung'ēētyēē ꞉biiko Yēērusālēēm āk Yuuteeya kumukuul āk biitēētaab Yoortaan kutēē yēē tēē ānkubēēchi Yoowaana.  
\v 6 Kimwaayta ꞉bichoo ng'ōōkiswookikwaa ankubatisanee ꞉Yoowaana āynēētaab Yoortaan. 
\p  
\v 7 Nto bērē kukas ꞉Yoowaana kakwa *꞉Farisaayeek chēē chaang' ākoo *Satukaayeek kule /keebatisan, kumwoochi bichoo kule, “Ōyēku ng'oomng'ook kuu ēērēēnōōy! Ōbērē +moochililee ng'wooninto nyoo mākuchō ee?\x - \xo 3:7 \xt Mat. 12:34; 23:33; Room. 1:18\x* 
\v 8 Mākwook nanyuun ōyēyē ng'al chēē kāroomēch sōōtooku kule kooweeksee miyootyēēt,  
\v 9 āmōōkwērtē keey ōmwooyē kule, ‘Ntēē kēēbooyē Abraam.’ Āmwoowook man kule imuuchē ꞉Yēyiin kuyey rwoontōōchu kuyēk lōkōkaab *Abraam.\f + \fr 3:9 \ft Ibooru ‘lōkōkaab Abraam’ ām yuutēyu biiko chēē kāsyinē Yēyiin kuu Abraam.\f*\x - \xo 3:9 \xt Yoowa. 8:33, 39; Room. 2:28-29; 4:12; 9:7\x* 
\p  
\v 10 Itōrōōroot ꞉āywēēt nyēē māchē /keeyebee kēētit. Kunyi keet ake tukul nyoo kamayey lokoyeek chēē kāroomēch /kiiluultooy /ānkēētōōrchi ma.\x - \xo 3:10 \xt Mat. 7:19\x* 
\v 11 Ābātisānēēnook ꞉anii bēēko kōōboor kule kooweeksee miyootyēēt, nteenee miitē kuchōōnii ꞉chiito nyēē wōō kubiira anii. ‑Māāyēmē mbo ārēēkyi kwēyōōnik. +Machokubatisaneenaak Tāmirmiryēētaab Yēyiin āk maata.\x - \xo 3:11 \xt Luuka 3:16; Yēyuut. 1:8; 2:2-4; Māārkō 9:49; 1Bēt. 1:7\x* 
\v 12 Miitē chokusēēstooy mōōrōryēēk ankubeelee mōōrōryēēchoo maataab kibchuulyo nto yityo, kukonoree nkoonuuk chookē.” 
\s1 /Kikeebatisan Yēēsu 
\r (Māārkō 1:9-11; Luuka 3:21-22) 
\p  
\v 13 Nto mii yoo kung'eetee ꞉Yēēsu Kalilaaya ānkuwokubatisan ꞉Yoowaana ām āynēētaab Yoortaan.  
\v 14 Nteenee kumach kutay ꞉Yoowaana. Kimwooy kule, “Ntēē ichōōnii wōlēē āmiitē ānku ꞉inyiing' nyēē kātēērook ibatisanaa?”  
\v 15 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Yey ꞉inyiing' kuu nyooto raat kuuyu wuu nyooto ꞉wōlēē māktooy ꞉Yēyiin.” Kucham ꞉Yoowaana kubatisan Yēēsu.\x - \xo 3:15 \xt Mat. 6:33; Room. 9:30-32\x* 
\p  
\v 16 Nto yu /kaakeebatisan Yēēsu, kuloong'unēē bēēko āriit. /Kēēyootyi wōliin bo barak ankukas Tāmirmiryēētaab Yēyiin nyēē wuu chēēbtuukē kurēku ānkuchokōōbutyi inee.\x - \xo 3:16 \xt Yoowa. 1:51\x* 
\v 17 Yooto /kēēkuur ām barak kule, “Lakwanyuu ꞉nyi nyoo āchāmē ānkāāng'ērēkyinē.”\x - \xo 3:17 \xt Tyēēn. 2:7; Isa. 42:1; Mat. 12:18; 17:5; 2Bēt. 1:17-18\x* 
\c 4  
\s1 /Kikeetyem Yēēsu ām suurkwēēn 
\r (Māārkō 1:12-13; Luuka 4:1-13) 
\p  
\v 1 Nto miitē yoo, kōōrēētoot ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Yēēsu ākoy wōlēē suurkwēēn suwokutyem *꞉Kēniintēēt.\x - \xo 4:1 \xt Ibu. 4:15\x* 
\v 2 Nto yu kāwokubēēni ꞉Yēēsu wōlooto bēsyōōsyēk artam nyēē kimoomē kiy ake tukul, kwaam ꞉kēmēwuut.\x - \xo 4:2 \xt Chuy. 34:28; Mat. 6:16-18\x* 
\v 3 Kuchōōnchi ꞉Kēniintēēt ānkumwoochi kule, “Yoo inyiing' Lakwataab Yēyiin ii, iweech baa, rwoontōōchu kuyēk āmiik.”  
\v 4 Nteenee kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē mwooyē ꞉siruutēk kule, 
\q1 ‘Māsobēē ꞉chii āmit baateey 
\q2 nteenee sobēē ng'ālyoo ake tukul nyēē chōōnēē wōlēē mii ꞉Yēyiin.’\x † \xo 4:4 \xt Kiruu. 8:3\x*”\x - \xo 4:4 \xt Yoowa. 4:34\x* 
\p  
\v 5 Nto tēē yoo, kuwēēto ꞉Kēniintoonoo Yēēsu ākoy Yēērusālēēm ānkōōkoochi kōōyyoonyēē yēbo kotootyēēt ām barakuutaab tōōtēētaab *Kōōtaab Yēyiin.\f + \fr 4:5 \ft /Kikēētēēkyi yuutēyu kiy nyēē kiiyyoonyēē ꞉mbo *kibkōrōs sukukuutē aryeembuut kumāchē kōōbāroostoochi biikaab Yēērusālēēm ng'aleek.\f*\fig Kōōtaab Yēyiin ām Yēērusālēēm|src="lb00250b.tif" size="span" ref="4:5" \fig* 
\v 6 Yooto kumwoochi kule, “Yoo inyiing' man Lakwataab Yēyiin ii, 'iraantee yuutēyu ākoy ng'wēny, kuuyu mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘Mākōōyook ꞉Yēyiin malayikaanikyii bokutaaching' simēēbutyi rwaa kutuying'.’\x † \xo 4:6 \xt Tyēēnwookik 91:11-12\x*”  
\v 7 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē mwooyē subak ꞉siruutēk kule, ‘‑Meetyem Yēyiintēēng'uung'.’\x † \xo 4:7 \xt Kiruu. 6:16\x*” 
\p  
\v 8 Kuwēēto subak ꞉Kēniintoonoo Yēēsu lekemeet ake barak ānkōōboorchi bāytit nyēē mii kōōrōōsyēk tukul.  
\v 9 Kimwoochi kule, “+Māākōōniing' bāytiniin tukul yoo 'kēēkutung'woo.”  
\v 10 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Buunyoontooni, ng'eetee yu. Mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘Yēyiin ꞉nyēē māchāktōōs /kiiywēyē ānku inee nkit ꞉nyēē /kēēkutunkyinē.’\x † \xo 4:10 \xt Kiruu. 6:13\x*” 
\p  
\v 11 Kubakaakta ꞉Kēniintoonoo Yēēsu. Nto yityo kukwa ꞉malayikaanik ānkubokuyēētyēēchi. 
\s1 Kitoowunēē ꞉Yēēsu yiisyēēnyii yēēmēētaab Kalilaaya 
\r (Māārkō 1:14-15; Luuka 4:14-15) 
\p  
\v 12 Nto yu kawokukas ꞉Yēēsu kule /kookeekerta Yoowaana kō, kung'eetee Yuuteeya ankooyeey Kalilaaya.\x - \xo 4:12 \xt Mat. 14:3\x* 
\v 13 Nteenee yēē kātāminyē Nāāsārēēt, wokuminy Kaabernaam kulēēkitēē tōōliilēēt rōōrōōkoonoo kibo Sābulōōn āk Naftaali.\x - \xo 4:13 \xt Yoowa. 2:12\x* 
\v 14 Kiyityiin ꞉yooto ākoo yoo kimwooyē ꞉wōōrkooyoontēēt *Isaaya kule, 
\q1  
\v 15-16 “Kookukas ꞉bichoo minyē mēēnān lēbkēēyyēēt nyēē wōō 
\q2 ām rōōrōōkēētaab Sābulōōn āk nyēbo Naftaali 
\q1 wōloo lēēkitēē ꞉Tōōliilēētaab Kalilaaya āk āynēētaab Yoortaan, 
\q2 yēēmēētaab Kalilaaya wōloo miitē ꞉biich chēē sobooy. 
\q1 Kōōkuchōōnchi ꞉lēbkēēyyēēt 
\q2 bichoo minyē kōōr nyēē kitub ꞉mēēnānēētaab meet.”\x † \xo 4:15-16 \xt Isaaya 9:1-2\x*\x - \xo 4:15-16 \xt Luuka 1:79\x* 
\p  
\v 17 Kyaamtaat ꞉Yēēsu lōkōōywēk kuchakee yooto kumwooyootē kule, “Oweeksee miyootyēēt kuuyu kaakuriik ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin.”\x - \xo 4:17 \xt Mat. 3:2; 4:23; 6:10; 10:7\x* 
\s1 Kikuur ꞉Yēēsu rubiikyii chēbo taay 
\r (Māārkō 1:16-20; Luuka 5:1-11) 
\p  
\v 18 Nto mii bēsyēēt ake, yēē kimiitē ꞉Yēēsu kuwēēsyētēē sakaramteetaab Tōōliilēētaab Kalilaaya, kukas biiko alak āyēēng' chēē kituubcho. Kiwiirchinē ꞉bichoo nēētiinēkwaa tōōliil kunāmē *burburiinēk. /Kikēēkuurēē ake Simōōni nyoo /kibokēēkuur lētuunoo kule Bētērō nto nyiin ake ku Antereeya.  
\v 19 Kukuur ꞉Yēēsu bichoo kule, “Orubaa anii! +Maaneetaak wōlēē ōyisuntooy biiko.”  
\v 20 Kubākooktooy ꞉bichoo nēētiinēkwaa bakeenke ānkurubē Yēēsu. 
\p  
\v 21 Yu keenaata ꞉Yēēsu taay kisich, kukas subak biiko alak āyēēng' chēē kituubcho kutinyē keey kwaan ām mwēēng'. /Kikēēkuurēē ake Yāākōbō /kēēlē nyiin ake Yoowaana nto kwaan ku Sebetaayo. Kimiitē ꞉bichoo kuyēytooy nēētiinēkwaa. Yooto kukuur ꞉Yēēsu murēchooto āyēēng' choo kituubcho.  
\v 22 Kubākookyinē ꞉icheek kwaan mwēēng' ānkurubē Yēēsu.\x - \xo 4:22 \xt Mat. 8:21-22\x* 
\s1 Kyaamtaat ꞉Yēēsu lōkōōywēk ānkōōsooboot biiko ām Kalilaaya kumukuul 
\r (Māārkō 1:39; Luuka 4:42-44) 
\p  
\v 23 Yooto nanyuun, kuwēēsyētootēē ꞉Yēēsu Kalilaaya tukul kōōnēētiisyootēē kooriikaab saayeet bo Yuutayeek. Kyoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch chēbo bāytooyiisyēētaab Yēyiin ānkōōsoobootē biiko chēē kiboonto bōōrwoonik āk tānkuusyo ake tukul.\x - \xo 4:23 \xt Mat. 9:35\x* 
\v 24 /Kikyaamtaat ng'aleechaa bo kwōng'uut choo kiyēyē ꞉Yēēsu ākoy yēēmēētaab Siirya kutēē yēē tēē. Yooto /kiimutyi inee biiko tukul chēē kimnyoontōōs kunam wōlēē mii ꞉chēē kitinyē tāmirmirook chēē miyootēch, chēē kitinyē mēwuunkook āk chēē kichunkutootiin. Kiisoob ꞉Yēēsu bichoo tukul.  
\v 25 King'ēētyēē ꞉biiko chēē mātēē chu Kalilaaya, Teekabooli, Yēērusālēēm, Yuuteeya ākoo biitēētaab Yoortaan ankoosaab Yēēsu. 
\c 5  
\s1 Ng'erekweekaab manta 
\r (Luuka 6:20-23) 
\p  
\v 1 Kimii ꞉yēē kimāchē ꞉Yēēsu kwoomchi biiko lōkōōy. Kiiruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang'. Yu kakas kuu nyooto, kuwo ꞉inee āk rubiikyii yēē tōrōōr ānkutēbēē ng'wēny. Kōōnookyi ꞉rubiichoo\x - \xo 5:1 \xt Mat. 15:29\x* 
\v 2 ānkutoow ꞉Yēēsu kōōnēētiis. Kimwooy kule, 
\q1  
\v 3 “Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo imoong'tēē keey Yēyiin, 
\q2 kuuyu +mākōōwut bāytooyiisyēētaab Yēyiin.\x - \xo 5:3 \xt Isa. 57:15; 61:1\x* 
\q1  
\v 4 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo buntēē ng'woonin 
\q2 kuuyu mākukārāmchi ꞉ng'ala.\x - \xo 5:4 \xt Tyēēn. 126:5-6; Isa. 61:2\x* 
\q1  
\v 5 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo yibē keey ng'wēny, 
\q2 kuuyu mākuyēk nyeeng'waa ꞉kōōrēēt.\x - \xo 5:5 \xt Tyēēn. 37:11; Room. 4:13\x* 
\q1  
\v 6 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo chēēng'ē churtaayeet, 
\q2 kuuyu mākunyōōr. 
\q1  
\v 7 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo riirēē alak, 
\q2 kuuyu +/makeeriiree nkicheek.\x - \xo 5:7 \xt Mat. 18:33; 25:35-46; Yāāk. 2:13\x* 
\q1  
\v 8 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo leelach ꞉moonik, 
\q2 kuuyu makukas Yēyiin.\x - \xo 5:8 \xt Tyēēn. 24:3-5; Ibu. 12:14\x* 
\q1  
\v 9 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo wuulyēē ng'aleekaab kaalyeet, 
\q2 kuuyu +/mākēēkuur kule lōkōkaab Yēyiin.\x - \xo 5:9 \xt Room. 14:19; 8:14\x* 
\q1  
\v 10 Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo /kēēwusē yoo kayey kiyēē māchē ꞉Yēyiin, 
\q2 kuuyu mākōōwut Kaab Yēyiin.\x - \xo 5:10 \xt Mat. 25:34; 1Bēt. 3:14\x* 
\p  
\v 11 Ōbēruurootiin sōō, kule nee ꞉akweek choo ōyēnwoo anii, yoo /kākēēchubook /ānkēēwusook nto /kēēmōlōlchook ng'al chēē chaang'.\x - \xo 5:11 \xt Luuka 6:22; 1Bēt. 4:14\x* 
\v 12 Yoo /kākēēyēwook kuu nyooto, ōtyēēn kubo ng'erekweek, kuuyu mii ꞉kiy nyēbo kwōng'uut nyēē mākutuwēnēēnook ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy. Ntēē /kiikēēwusoon mbo nkicheek *wōōrkooyikaab Yēyiin choo kibo taay kuu nyooto.”\x - \xo 5:12 \xt 2Tēt. 36:16; Luuka 11:47-51; 13:34; Yēyuut. 7:52; 1Tēēs. 2:14-16; Yāāk. 5:10\x* 
\s1 Yiisyēētaab biikaab Kiriistō 
\r (Māārkō 9:50; 4:21; Luuka 14:34-35; 8:16) 
\p  
\v 13 Kimwooy ꞉Yēēsu kule, “Akweek ꞉muunyeetaab kōōrēēt.\f + \fr 5:13 \ft Kiyēyiisyēē ꞉Yuutayeek muunyeet kōōtiliilēē kōrōsēēkwaa kutoombo kōōkoochinē Yēyiin. /Kikēēyēyiisyēē mbo subak kōōbooru wōlēē inēmchintooy keey ꞉chiito soboontaab Tāmirmiryēēt.\f* Nteenee yoo kakuskusiit ꞉muunyeet, /kāmēētākiitōōysēē nteenee /kēēluluktooy kootartaar ꞉biiko.\x - \xo 5:13 \xt Chuy. 30:35; Laawi. 2:13; Kāāyiit. 18:19; 2Bāy. 2:20; Eesra 6:9; Ēsēk. 43:24; Māārkō 9:50\x* 
\p  
\v 14 Akweek ku lēbkēēyyēētaab kōōrēēt. Māwunyāktōōs *꞉kiriinkēēt nyoo /kikēētēēkyi tulwo,\x - \xo 5:14 \xt Yoowa. 8:12; 9:5\x* 
\v 15 āmāmii ꞉chii nyēē tābē taariit ānkōōkubuuyēē kērēbēēt, nteenee ikoochinē yēē itōrōōroot sukulēbkēchi biiko tukul ām kō.\x - \xo 5:15 \xt Māārkō 4:21\x* 
\v 16 Kunyoo māchāktōōs ōlēbkēchi biiko kubuntēē yēyuutēkwook chēē kāroomēch, si yoo kakasaak kookaasta Kōōn nyoo miitē kibkōōnkōy.”\x - \xo 5:16 \xt Ēfēēs. 5:8-9; Filib. 2:15; 1Bēt. 2:12\x* 
\s1 Kichokootyiich ꞉Yēēsu kiyēē /kikēēkuurto 
\p  
\v 17 “‑Meesoot ꞉chii kule kyāāchōōnii ꞉anii chāānēmtooy ng'aleek choo kisirē *꞉Muusa āk chēbo *wōōrkooyik, nteenee kyāāchōōnii chāātyiichē ng'aleechaa.\x - \xo 5:17 \xt Mat. 22:37-40; Room. 3:31; 7:4-6; Ēfēēs. 2:13-16; Ibu. 10:9\x* 
\v 18 Kubooyiit man, āmwoowook kule ākoy kukeeyta ꞉barak ākoo ng'wēny, māmii ꞉kiy nyēē +/mākiinēmto ām kiruutēchoo ānkoo ku mining' nyēē tyaa, ākoy kuyityiin ꞉ng'aleek tukul.\x - \xo 5:18 \xt Tyēēn. 119:89; Isa. 40:8; Mat. 24:35; Luuka 16:17\x* 
\v 19 Kunyoo, chii ake tukul nyēē kāmēto kiruutēchoo ānkoo mbo nyēē mining' nyēē tyaa ankuyey biiko alak kurub ng'aleekyii kumā chii ꞉nyoo ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nto nyoo karub kiruutēchoo ankuyey alak kurub, /kiitōrōōrē nyooto ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 20 Āmwoowook kule, ‑mēēwutē ꞉chii bāytooyiisyēētaab Yēyiin yoo kamachurta kusiir Farisaayeechaa ākoo kāānēētichoo bo kiruutēk.”\x - \xo 5:20 \xt Mat. 18:3; 23:23-28; Yoowa. 3:5\x* 
\s1 Ng'ālyoo kurubta keey āk siirmōōyto 
\p  
\v 21 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ābērē kyookas kule /kikēēmwoochi chiitaab kēny kule, ‘‑Meebakach chii. Nto chii ake tukul nyoo kābākākiis, ākoy /kiitiilchi ng'al.’\x † \xo 5:21 \xt Chuy. 20:13\x*\x - \xo 5:21 \xt Laawi. 24:17\x* 
\v 22 Nto anii āmwoowook kule chii ake tukul nyoo kānyēērchi ng'eetaabkaamet,\f + \fr 5:22 \ft Yoo /kākēēmwooy kule ng'eetaabkaamet ku chiitaab Kiriistō.\f* +/mākiitiilchi ng'al. Nto chiito nyoo kāmwoochi ng'eetaabkaamet kule, ‘Iberber’ +/mākiiyyoong'tēē kōōk /sikiitiilchi ng'aleek, nto nyoo kālēēnchi ng'eetaabkaamet, ‘Iyēku solwo’, kumisyinē /kiimut /bokēētōōrchi wōlēē bo maataab kibchuulyo.\x - \xo 5:22 \xt 1Yoowa. 3:15; Mat. 18:9; Yāāk. 3:6\x* 
\p  
\v 23 Kunyoo, yoo imāchē ituwēnchi Yēyiin kiy ankiisoot kule itinyē tisya ām wōlēē mii ꞉ng'eetaabkoomēt,  
\v 24 ibākookyi kiyoo yooto bo *Kōōtaab Yēyiin ānkiiwē wōlēē mii ꞉ng'eetaabkoomēt bōōchoomnyē kurook nto yityo wēētuwēntē kiyooto.\x - \xo 5:24 \xt Mat. 6:14-15\x* 
\v 25 Yoo miitē ꞉chiito ake kukwēring' kōōk kubo bēsēnnyii nyēē iboontē, kumāchāktōōs simōkāsyiinē ām kēēltaab too kutoombo ōyitē kōōk. Yoo kameeyey kuu nyooto, kukwēriing' ꞉nyiin kōōk ānkōōyokoochiing' boontēētaab kōōk. Makunaming' ꞉boontoonoo bo kōōk ānkōōrēkēērchiing' chiito nyoo riibē kibratiisyek kukertiing' kō.  
\v 26 !Kāāmwoowook, +mēētēbii wōlooto ākoy iyaakte bēsēnoo tukul.”\x - \xo 5:26 \xt Mat. 18:34\x* 
\s1 Ng'ālyoo kurubta keey ākoo martaayeet 
\p  
\v 27 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiichoo kule, “Ābērē kyookas ꞉akweek kule /kikēēmwooy kēny kule, ‘‑'Meemarte.’\x † \xo 5:27 \xt Chuy. 20:14\x* 
\v 28 Nto anii, āmwoowook kule, chii ake tukul nyoo kāsē koorko ānkuchōrōkyi kuwuu nyēē kaakumarta.\x - \xo 5:28 \xt Kāālēw. 6:25; 2Bēt. 2:14\x* 
\v 29 Kunyi, yoo kēēsākyiing' koong'uung' isuuchi ng'ōōki, ilōōtu. Kaykay iboot komosta akeenke nyēbo bōōrng'uung' kusiir /kēēwiirchi bōōrng'uung' tukul wōlēē bo maataab kibchuulyo.  
\v 30 Nto yoo kēēsākyiing' ꞉āwung'uung' isuuchi ng'ōōki, itilte. Kaykay iboot komosta akeenke nyēbo bōōrng'uung' kusiir /kēēwiirchi bōōrng'uung' tukul wōlēē bo maataab kibchuulyo.”\x - \xo 5:30 \xt Māārkō 9:43-47\x* 
\s1 Bareetaab kooyēēy 
\r (Mataayo 19:9; Māārkō 10:11-12; Luuka 16:18) 
\p  
\v 31 Kimwooy ꞉Yēēsu subak kule, “Kyookas mbo subak /kēēmwooyē kule chii ake tukul nyēē māchē kubar kooyēēy kumāchāktōōs kusirchi koorkēēt barweet nyēē kakwetee.\x - \xo 5:31 \xt Kiruu. 24:1-4; Mat. 19:7\x* 
\v 32 Nto anii āmwoowook kule, chii ake tukul nyoo kakwet koorkēēnyii kubo ng'aleek alak chēē mānāmē keey ākoo martaayeet, kāākōōsākyi koorkoonoo kuyēk choonchooyēn. Nto chiito nyēē keemut koorkoonooto, kaakumarta ꞉nkinee.”\x - \xo 5:32 \xt Mat. 19:9; 1Kōōr. 7:10-11\x* 
\s1 Kaawaaleetaab keey 
\p  
\v 33 Kimwooy ꞉Yēēsu subak kule, “Kyookas ꞉akweek kule /kikēēmwoochi chiitaab kēny kule, ‘Yoo kēēwoolchi keey ꞉chii Yēyiin kule makuyey kiy, kumāmāchāktōōs kwiiri kiyooto nteenee māchāktōōs kootyiich.’\x † \xo 5:33 \xt Kāāyiit. 30:2\x*\x - \xo 5:33 \xt Laawi. 19:12; Kiruu. 23:21\x* 
\v 34 Nto anii āmwoowook kule mātēbi ꞉chii kut koowaal keey. ‑Meewaal keey ꞉chii kutwēchē wōliin bo kibkōōnkōy kuuyu bāytooyiisyēē ꞉Yēyiin wōlooto.  
\v 35 Āmātēbi ꞉chii kut kulē, ‘Kwaama ꞉teng'et’, kuuyu tyichē ꞉Yēyiin wōlooto. ‑Meewaalee keey ꞉chii kiriinkēētaab Yēērusālēēm kuuyu bo ꞉wōlooto Bāytooyiintēēt nyoo wōō.\x - \xo 5:35 \xt Isa. 66:1; Yēyuut. 7:49\x*\x - \xo 5:35 \xt Tyēēn. 48:2; 76:2\x* 
\v 36 ‑'Meewaalee keey mbo mēting'uung' i-asante, kuuyu ‑mēēmuuchē mbo kut iyey buutyoontēēt akeenke ām mēting'uung' kulēēliit nto kutuuyiit.  
\v 37 Yoo 'kēēchāmē kiito ake, kuyēmē imwaay kule: ‘Ēē, wuu nyooto.’ Nto yoo itāyē, imwaay kule: ‘Acha, māwuu nyoo.’ Yoo 'keemwaay ng'al chēē siirē chuutēchu kukwoonēē ꞉choo wōlēē miitē ꞉Kibrōkōsyoontēēt.”\x - \xo 5:37 \xt Mat. 23:16-22; Yāāk. 5:12\x*\x - \xo 5:37 \xt Yāāk. 5:12; Mat. 6:13; Yoowa. 17:15\x* 
\s1 ‑Mēēyooku miyootyo 
\r (Luuka 6:29-30) 
\p  
\v 38 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kyookas mbo subak /kēēmwooyē kule, ‘Koong' āk koong', keelta āk keelta.’\x † \xo 5:38 \xt Chuy. 21:24; Laawi. 24:20; Kiruu. 19:21\x* 
\v 39 Nteenee āmwoowook ꞉anii kule, ‑mēēkōrōmchi chii nyēē miyaat. Yoo kasyeeching' ꞉chiito ake kibkermetuut komosta ake, iwēēkyi komosta nyiin ake kusyeech.\x - \xo 5:39 \xt Luuka 6:29; Room. 12:17, 19; 1Bēt. 3:9\x* 
\v 40 Nto yoo kākwēring' ꞉chii kōōk kumāchē kaansuung'uung', imuytoochi mbo nkinee kābuutiit.\x - \xo 5:40 \xt 1Kōōr. 6:7; Ibu. 10:34\x* 
\v 41 Yoo kākērchiing' ꞉chii koong' ikālābchi tukuukyii ām asiista akeenke, itāsyi asiista ake.  
\v 42 Nto yoo kāsooming' ꞉chii kiito ake, ikoochi. Nto yoo kēēbēsēēniing' ꞉chii kiy, ikoochi.” 
\s1 Chamateetaab Yēyiin 
\r (Luuka 6:27-28, 32-36) 
\p  
\v 43 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kyookas mbo subak /kēēmwooyē kule, ‘Ichāmē laatyeeng'uung' ānkiiwēchē buunyoontēēng'uung'!’\x † \xo 5:43 \xt Laawiik 19:18; Kiruutēk 7:1-2\x*\x - \xo 5:43 \xt 2Sām. 22:38-43; Tyēēn. 139:21-22\x* 
\v 44 Nteenee āmwoowook anii kule, ōchāmē buunikwook ānkōōsoochinē choo wusook\x - \xo 5:44 \xt Luuka 6:27-28; Room. 12:20; 1Bēt. 2:20-23\x* 
\v 45 sookerkeyiitu Kōōn nyoo miitē kibkōōnkōy. Yēyē ꞉Yēyiin kōōluuchi ꞉asiisnyii biiko choo kāroomēch āk choo miyootēch. Yēyē mbo subak roobta kurōōbēnchi biiko choo kāroomēch āk choo miyootēch.\x - \xo 5:45 \xt Ēfēēs. 5:1\x* 
\v 46 Ōbērē ꞉akweek tōōs mākutuwēnook ꞉Yēyiin yoo ōchāmē baateey biiko choo chāmook ee? Ntēē yēyē ꞉chii ake tukul kuu nyooto.  
\v 47 Nto yoo ōng'āloolchinē biiko choo chēēkwook baateey ii, ōnyōōru nee nyēē karaam? Ntēē yēyē ꞉nkicheek choo ‑mēēnkētē Yēyiin kuu nyooto.  
\v 48 Churtaat ꞉Yēyiin nyoo miitē kibkōōnkōy, kunyoo, māchāktōōs ōchurtootiin ꞉nkakweek.”\x - \xo 5:48 \xt Laawi. 19:2; Luuka 6:36; 1Bēt. 1:16\x* 
\c 6  
\s1 Wōlēē /kēētoorētitooy bānoonik 
\p  
\v 1 Kimwooy subak ꞉Yēēsu kule, “Ōriib keey. Mayey ꞉chii ng'ālyoo nyēē karaam ām taayeetaab biiko kumāchē kule sukutook. Yoo kayey kuu nyooto, mānyōōru kiy ām wōlēē mii ꞉Kwaan nyoo miitē kibkōōnkōy.\x - \xo 6:1 \xt Mat. 23:5\x* 
\p  
\v 2 Yoo 'kēētoorēt banan, ‑mēērook ing'asaatee keey kuu wōloo yēytooy ꞉kiblembechiisyek ām kooriikaab saayeet āk wōloo bo kēēltaab too, kule sukookaasta ꞉biiko. Kāāmwoowook, mānyōōru kiy ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.  
\v 3 Nteenee yoo iyēētyēēchinē chiito ake, kumāmāchāktōōs ikany kukas mbo ꞉choorweeng'uung'.  
\v 4 Yooto, mākutuwēniing' ꞉Kōōn nyoo kāsē kiy ake tukul nyēbo wung'aan.” 
\s1 Wōlēē /kēēsooytooy 
\r (Luuka 11:2-4) 
\p  
\v 5 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo ōsooyē, marub ꞉chii ātēbuutēkaab kiblembechiisyek. Kicham ꞉kiblembechiis kusooyē nyēē kātōōnōōn ām kooriikaab saayeet āk wōloo chaang' ꞉biich, sukung'eet kutook. Kāāmwoowook, kisimkunyōōr ꞉bichoo kiyēē kimāchē.\x - \xo 6:5 \xt Luuka 18:10-14\x* 
\v 6 Nteenee, ikērtooy keey ꞉inyiing' kō ankiisaay Kōōn nyoo ‑/mākēēkāsē. Nto yooto mākutuwēniing' ꞉Kōōn nyoo kāsē kiy ake tukul nyēē wunyaat.” 
\p  
\v 7 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo ōsooyē, ‑mōōbōloobōlē kuu biich choo ‑mēēnkētē Yēyiin kuuyu isōōtē ꞉choo kule yoo kāmwooy ng'al chēē chaang', /kēēkāsyinē.  
\v 8 Wuu nyooto kuuyu simkōōnkētē ꞉Kōōn kiyēē ‑mōōboontē kutoombo mbo kut osaay.\x - \xo 6:8 \xt Mat. 6:32\x* 
\v 9 Kunyoo māchāktōōs ōsooyē kule: 
\q1 Baaba Yēyiin nyoo imiitē kibkōōnkōy, 
\q2 kutōrōriit ꞉kaayneeng'uung'.\x - \xo 6:9 \xt Cherem. 3:19; Mal. 2:10; 1Bēt. 1:17\x* 
\q1  
\v 10 Kuyit ꞉bāytooyiisyēēng'uung' 
\q2 kuyeyakay ām wōlēēb ng'wēny ꞉kiyēē imāchē 
\q2 kuu wōloo wuunto ām kibkōōnkōy.\x - \xo 6:10 \xt Mat. 7:21; 12:50; 21:31-32; 26:39, 42; Yoowa. 6:38\x* 
\q1  
\v 11 Ikōōnēēch kiyēē kyoomē ām bēsyō ake tukul.\x - \xo 6:11 \xt Mat. 6:24-34\x* 
\q1  
\v 12 Inyōōwēēch kaat ām choolwookātēēnyoo, 
\q2 kuu yoo kēēnyōōchinē ꞉nkacheek kaat 
\q2 choo choolwookēnchēēch. 
\q1  
\v 13 Itiiyēēch /simakeekenteech, 
\q2 nteenee isateeneech wōlēē mii ꞉Buunyoontēēt.\f + \fr 6:13 \ft /Kichokēētāsyinootē ām siruutēk alak ng'aleechu: “Kuuyu inyiing' nyēē ibāytooyiisyē, cheekuuk ꞉kāāmuukēywēēk ānkiitōrōōroot ākookoy. Kuwuuyiit nyooto.”\f*\x - \xo 6:13 \xt Mat. 26:41; Māārkō 14:38; Luuka 11:4; 22:40, 46; Yoowa. 17:15; 1Tēm. 6:9; 2Tēm. 4:18\x* 
\p  
\v 14 Yoo ōnyōōchinē kaat biiko alak choo choolwookēnchook, kunyōōwook kaat ꞉nkinee Kōōn nyoo mii kibkōōnkōy.\x - \xo 6:14 \xt Ēfēēs. 4:32\x* 
\v 15 Nto yoo ‑mōōyēyē kuu nyooto kumānyōōwook kaat ꞉Kōōn.”\x - \xo 6:15 \xt Mat. 5:24; Māārkō 11:25; Luuka 6:37\x*\x - \xo 6:15 \xt Mat. 18:35\x* 
\s1 *Kiriisyēētaab āmiisyēēt 
\p  
\v 16 Kimwooy ꞉Yēēsu subak kule, “Yoo *kirē ꞉chii āmiisyēēt, kumāmāchāktōōs kusāng'utiitu kuu wōloo yēytooy ꞉kiblembechiisyechaa māchē kule sukukas ꞉biiko. !Kāāmwoowook, kiikunyōōr ꞉bichoo kuyem kiyēē kimāchē.  
\v 17 Nteenee yoo ōkirē āmiisyēēt, kumāchāktōōs ōbārē buutēēkwook, ōwuunē koonyekwook ankooyiil ōtililiitu\x - \xo 6:17 \xt Isa. 58:5; Mat. 17:20-21; Luuka 2:37; 18:12; Yēyuut. 13:2-3; 14:23\x* 
\v 18 simēēnkētook ꞉chii kule ōkirē āmiisyēēt. Nteenee Kōōn nkityō nyoo ‑/mākēēkāsē ꞉nyēē inkētē. Nto yooto, mākutuwēniing'.” 
\s1 ‑Mēētukuulchi keey bāytitaab kōōrooni 
\r (Luuka 12:33-34; 11:34-36; 16:13) 
\p  
\v 19 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi biiko kule, “‑Mōōtukuulchi keey bāytitaab kōōrooni kuuyu nyēērēē ꞉kuutyek, tuurtōōs /ānkēēchōōrē.\x - \xo 6:19 \xt Yāāk. 5:2-3\x* 
\v 20 Nteenee ōkōnōrchi keey bāytit ām Kaab Yēyiin wōloo māmiitē ꞉kiy nyēē nyēērēē āmāmii ꞉chōōriin.\x - \xo 6:20 \xt Mat. 19:21; Luuka 12:33; 1Tēm. 6:19\x* 
\v 21 Tiiyēē ꞉chii mēt wōloo miitē ꞉bāytinyii. 
\p  
\v 22 Koong'uung' nyēē ikoochinē bōōrng'uung' lēbkēēyyēēt. Yoo kāstooy ꞉koong'uung' nyēē karaam, iboontē lēbkēēyyēēt.  
\v 23 Nto yoo mākāstooy nyēē karaam, imiitē mēēnān nyēē mā mining'. Kunyi, yoo kāmis ꞉lēbkēēyyēēt nyoo 'kēēboontē, imiitē mēēnānēēt kutukul! 
\p  
\v 24 Māmii ꞉chii nyēē imuuchē kōōmēlchiin kirōkōōn āyēēng'. Yoo kasyeem, kulāyē ꞉ake. Kunyoo, mānoomtōōs ꞉yiisyēētaab Yēyiin āk muchastaab beesaan.” 
\s1 Ōmoymooy bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\r (Luuka 12:22-31) 
\p  
\v 25 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi bichoo kule, “Kunyoo, !kāāmwoowook, ‑mookany kwaamaak mēt kule ō-āmē nee, ōyyēē nee nto kule ōloochē nee. Wōō oob ꞉soboontaab chii kusiir āmit nto ku sirooy?\x - \xo 6:25 \xt Filib. 4:6\x* 
\v 26 Māchē ōkāsēē tāriitēk choo ‑mēēnkētē kule /kēēchoonsē kule nee /ānkēēkēsiisyē kule nee āmātinyē mbo chookēēn, nteenee bāyē ꞉Kōōn nyoo miitē kibkōōnkōy. Chāmook akweek oob ꞉Yēyiin kusiir tāriitēchoo?\x - \xo 6:26 \xt Mat. 10:29-31\x* 
\v 27 Yoo keeyiimee keey ꞉chii ng'al chēbo kōōrooni ii, ara imuuchē ꞉yooto kutāsyi bēsyōōsyēk chēē minyēē kōōrēēt?  
\v 28 Ām nee sōōyiimēē keey ng'aleekaab sirooy? Okas baa, wōlēē wuu ꞉taabta ake tukul ām wuuyēēt! Māchiiryootē sukukaraaraniit.  
\v 29 Kāāmwoowook, ānkoo kiboonto ꞉Sōlōmōōn bāytit nyēē tyaa, kimāboonto sirooy chēē kāroorānēch kuu toobtōōchu.\x - \xo 6:29 \xt 1Bāy. 10:1-25\x* 
\v 30 Nto akweek chu ‑mōōkoosēēnoo keey kuyem ii, yoo imuuchē ꞉Yēyiin kookaraaran toobtōōy choo lēēltōōs nto nyēē mā tyaa kurarach ii, kucham nee wōlēē makoolaaktaak nkakweek?\x - \xo 6:30 \xt Mat. 14:31\x* 
\v 31 Kunyoo ‑mooyiimee keey kule, ‘+Makyaam nee?’ Nto kule, ‘Kēēyyēē nee?’ Nto mbo kule, ‘Kiiloochē nee?’  
\v 32 Biiko choo ‑mēēnkētē Yēyiin ꞉chēē imoymooyē tukuuchoo tukul, nteenee inkētē ꞉Kōōn nyoo miitē kibkōōnkōy kule misyook akweek ōnyōōru tukuuchoo tukul.\x - \xo 6:32 \xt Mat. 6:8\x* 
\v 33 Kuchamta ꞉chii kurook bāytooyiisyēētaab Yēyiin ākoo churtaayeet. Yooto, mākurōōrōōt ꞉tukuuk chuut alake.\x - \xo 6:33 \xt 1Bāy. 3:11-14; Tyēēn. 37:4\x* 
\v 34 Kunyoo, ‑mooyiimee keey ng'aleekaab tuun, kuuyu boonto ꞉bēsyēētaab tuun ng'aleekyii chēē mākubooryēē.”\x - \xo 6:34 \xt Chuy. 16:4, 19-20\x* 
\c 7  
\s1 Masiming'alaalee chii nyēē miyaat 
\r (Luuka 6:37-38, 41-42) 
\p  
\v 1 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Masiming'alaalee chii nyēē miyaat.\x - \xo 7:1 \xt Room. 14:4, 13; 1Kōōr. 4:5; Yāāk. 4:11-12\x* 
\v 2 Yoo 'keeng'alaalee chiito ake nyēē miyaat, ku +/makeeng'alaaleeniing' nkinyiing' kuu nyooto. Nto kiyoo 'kēēyēchi chiito ake, /kēēyēwuung' nkinyiing' kuu nyooto.\x - \xo 7:2 \xt Māārkō 4:24; Room. 2:1; 14:10-12\x* 
\p  
\v 3 Ām nee siikāsē ꞉inyiing' sikitityaa nyēē miitē koong'taab ng'eetaabkoomēt ameekas musukyēēt nyēē miitē koong'ta nyeeng'uung'?  
\v 4 Imuuchē kule nee imwoochi ng'eetaabkoomēt kule, ‘Kany ānēmuung' sikitityaa ām koong'ta,’ nto kutēē yooto tukul kumiitē ꞉musukyēēt koong'uung' nkityō?  
\v 5 Kiblembechaantaani! Māchāktōōs inēmu kurook musukyēēt nyoo mii koong'uung' nkityō siikaste kāroomin siinēmchi ng'eetaabkoomēt sikitityaanteet ām koong'nyii. 
\s1 ‑'Mēēntosuur kiy nyēē karaam 
\p  
\v 6 ‑Mēēkoochi ng'ōōk kiy nyēē churtaat kuuyu wēēkyiing' keey ankusankataniing', nto iwiirchi sanayeekuuk tōōrōōy kuuyu itārtoorē.” 
\s1 Chiito nyoo soomsē, /kiikoochinē 
\r (Luuka 11:1-13) 
\p  
\v 7 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo kēēsoom, /kēēkōōning', yoo kēēchēēng'sē, inyōōru, nto yoo kēēng'ēētiisyē, /kēēyootuung'.\x - \xo 7:7 \xt Cherem. 29:13-14; Mat. 18:19; 21:22; Yoowa. 15:16; Yāāk. 1:5\x* 
\v 8 Chiito nyoo soomsē, /kiikoochinē, nyoo chēēng'sē kunyōōru, nto nyoo ing'ēētiisyē, /kēēyootyinē.  
\v 9 Ara miitē ꞉chiito ām akweek nyēē yoo kāsoom ꞉lakwanyii mukaatiit kōōkoochinē rwaanteet?  
\v 10 Nto yoo kamach *burburyoontēēt, kōōkoochi eereeneet?  
\v 11 Kunyi, yoo chāmē ꞉biiko buch kōōkoochi lōkōkwaa tukuuk chēē kāroomēch ii, /keemwa nee nanyuun Yēyiin ām kibkōōnkōy? Mākōōnēm keey ꞉nyoo miisin kukōōn tukuuk chēē kāroomēch yoo kōōsoom!”\x - \xo 7:11 \xt Yāāk. 1:17\x* 
\s1 Kiruutyēēt nyēbo koomānuut 
\p  
\v 12 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ōyēchinē biiko alak kuu wōloo kātōōmāchē ꞉akweek /kēēyēytoowook. Iyumē ꞉ng'aleechuutēchu kiruutēkaab *Muusa ākoo kāānēētēywēēkaab *wōōrkooyikaab Yēyiin.”\x - \xo 7:12 \xt Room. 13:8-10; Kala. 5:14\x* 
\s1 Mariich ꞉oreetaab Kaab Yēyiin 
\r (Luuka 13:24) 
\p  
\v 13 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Obeetee oreet nyoo mariich. Mii ꞉kēēlto nyēē baraay nyēē tinyē oreet nyēē baraay. Choong'ēch ꞉biiko chēē bēētēē kēēlooto wēētii ārbub.  
\v 14 Nteenee mii ꞉kēēlto nyēē keweel nyēē tinyē oreet nyēē mariich. Ng'ērinēch ꞉biiko chēē bēētēē kēēlooto tākyinē keey *soboontaab kibchuulyo.”\x - \xo 7:14 \xt Luuka 13:24\x* 
\s1 Wōōrkooyik chēē mābo man 
\r (Luuka 6:43-45) 
\p  
\v 15 Kitas taay Yēēsu kumwooy kule, “Ōriibēē keey *wōōrkooyichoo mābo man choo iyēēloonunēē ruunkuun sumboot nteenee ām moonikwaa ku miyootēch kuu suuyiik.\x - \xo 7:15 \xt Kiruu. 13:1-3; Cherem. 14:13-15; Mat. 24:11, 24; Yēyuut. 20:29; 2Kōōr. 11:13-15; 2Bēt. 2:1; 1Yoowa. 4:1\x* 
\v 16 Ōnkētēē bichoo ng'aleek chēē yēyē. Māyēyē ꞉cheebkateet mbuuniik āmāyēyē ꞉siikoowēēt lamayeek.  
\v 17 Mākyiintōōs keet ake tukul nyoo karaam kuyēyē lokoyeek chēē kāroomēch nto kēētit nyoo miyaat kuyēyē lokoyeek chēē miyootēch.\x - \xo 7:17 \xt Kala. 5:19-23\x* 
\v 18 ‑Mēēmuuchē ꞉kēētit nyēē karaam kuyey lokoyeek chēē miyootēch āmēēbērē imuuchē ꞉kēētit nyēē miyaat kuyey lokoyeek chēē kāroomēch.\x - \xo 7:18 \xt Mat. 12:33\x* 
\v 19 Nto keet ake tukul nyoo kāmāchāktōōs kuyey lokoyeek chēē kāroomēch āmēēbērē kayey, /kiiluulto /ānkēētōōrchi ma.\x - \xo 7:19 \xt Mat. 3:10; Luuka 3:9; Yoowa. 15:2, 6\x* 
\v 20 Kunyoo, ōnkētēē bichoo ng'aleek choo yēyē.” 
\s1 ‑Mēēwutē ꞉biiko tukul Kaab Yēyiin 
\r (Luuka 13:26-27) 
\p  
\v 21 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “‑Mēēwutē Kaab Yēyiin ꞉biiko tukul choo mwooyē kule, ‘Mokoryoontēēt, Mokoryoontēēt.’ Nteenee chēē iwutē baateey ku choo yēyē kiyēē mākyinē ꞉Baaba ām kibkōōnkōy.\x - \xo 7:21 \xt Mat. 21:28-31; 25:11; Room. 2:13; Yāāk. 1:22-25; 2:14-26\x* 
\v 22 Choong'ēch ꞉biiko chēē mākumwoowoo ām bēsyēētaab tabanta kule, ‘Mokoryoontēēt, Mokoryoontēēt, ntēē kikyoomtēē lōkōōywēk kaayneeng'uung', kiibēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch ānkēēyēyē tukuuk chēē mātēē chu chēbo kwōng'uut!’  
\v 23 Yooto +māāmwoochi ꞉anii bichoo kule, ‘Kibng'ōōkisiisyēchu, ‑māānkētook ꞉anii! Ōng'ēētyēē yu.’ ”\x - \xo 7:23 \xt Mat. 25:12; 2Tēm. 2:19\x* 
\s1 Tēēkiik āyēēng' 
\r (Luuka 6:47-49) 
\p  
\v 24 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule. “Chii ake tukul nyēē kakas ng'aleekyuu ankurub kukerkeey chii nyēē ng'oom nyēē kitēēkyi kōōnyii kitaweet.  
\v 25 Yoo kārōōbēn ꞉roobta kooyiin ꞉āynōōsyēk kutwoor keey ꞉bēēko ānkōōsoonkiiy ꞉wusōōnēēt kōyooto, māluulē ꞉kōyoo, kuuyu /kikēētēēkyi yēbo kitaweet.  
\v 26 Nto chii ake tukul nyoo kakas ng'aleekyuu amarub, kukerkeey chii nyēē berber nyēē kitēēkyi kōōnyii yēbo ng'aayneet.  
\v 27 Yoo kārōōbēn ꞉roobta, kooyiin ꞉āynōōsyēk kutwaarta ng'aayneet ānkōōsoonkiiy ꞉wusōōnēēt kōōtkēy, kuluulē ꞉kōōt!” 
\s1 Kāāmuukēywēēkaab Yēēsu 
\p  
\v 28 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechaa, koolat ꞉biiko  
\v 29 kuuyu kimēēnēētiisyē kuu kāānēētikaab kiruutēk, nteenee kiinēētiisyē ām kāāmuukēywēēk.\x - \xo 7:29 \xt Māārkō 1:22\x* 
\c 8  
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēbo makereen 
\r (Māārkō 1:40-45; Luuka 5:12-16) 
\p  
\v 1 Yu kārēkunēē ꞉Yēēsu lekem barak, kurub ꞉biiko chēē chaang'.  
\v 2 Yooto kuchō ꞉chiito ake nyēē kiboonto makereen ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwooy kule, “Mokoryoontēēt, yoo ichāmē, isooboo sāātililiitu kuuyu ānkētē kule imuuchē.”  
\v 3 Yooto nanyuun kuchuul ꞉Yēēsu āwunyii kutiiny chiichoo ānkumwooy kule, “Āchāmē, kunyi itililiitu!” Kusob ꞉chiichoo areet akeenke.  
\v 4 Nto mii yoo kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “‑Mēētēbii kut imwoochi chii ng'aleechu, nteenee wēēboorchi keey kibkōrōs ānkiikoochi tukuuk chēē kabeelee kōrōsēēk kurub kuu yoo kimwooyē *꞉Muusa sukōōboor yooto kule 'kēētililiitu.”\x - \xo 8:4 \xt Laawi. 14:2-32; Māārkō 5:43; Luuka 17:14\x* 
\s1 Kiikoosēē keey Yēēsu ꞉chii nyēē kimā Yuutāyiin 
\r (Luuka 7:1-10) 
\p  
\v 5 Yu kayit ꞉Yēēsu Kaabernaam, kuchō ꞉chiito ake nyēē ki kāāntōōyiintēētaab lukēētaab booryēēt nyēbo Rooma ānkumwoochi Yēēsu kule,  
\v 6 “Mokoryoontēēt, miitē ꞉motwooriintēēnyuu kaa kusubsubē ām kitiintiri.”  
\v 7 Kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Imāchē āchōō anii kang'uung' chāāsoob?”  
\v 8-9 Kuwālchi ꞉kāāntōōyiintoonoo Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, ānkētē anii kule māyēmāktōōs iwut ꞉inyiing' kōōng'waanii. Āmiitē ꞉anii ng'wēnyuutaab kāāmuukēywēēk ānkāābāytooy biikaab lukēēt. Yoo kāāmwoochi chii nyēē mii ng'wēnyuunyuu kule, ‘Wē’ kuwēētii, nto yoo kāāmwoochi ake kule, ‘Chōō’ kuchōōnii. Yoo kāāmwoochi motwooriintēēnyuu kule, ‘Yey kiy’ kuyēyē. Kunyoo, imwaay baateey ng'ālyoo, yooto mākusob ꞉motwooriintēēng'waanii.” 
\p  
\v 10 Yu kakas ꞉Yēēsu ng'aleekaab chiichoo, koolat ānkumwoochi bichoo kirubootē inee kule, “!Kāāmwoowook, kubooyiit man manaakas yēēt ake *Isrāyēēliin nyēē ikoosēēnoo keey kuu chiichi.  
\v 11 Kāālēēnchook makukwaanee ꞉biiko chēē chaang' koong'asiis āk tinkeey ānkubokwoomchiin ākoo *Abraam, Isaka ākoo Yāākōbō ām Kaab Yēyiin.\x - \xo 8:11 \xt Tyēēn. 107:3; Isa. 49:12; Luuka 13:29\x* 
\v 12 Nteenee +/mākēētōōrchi mēēnān ꞉biiko choo bērē nyeeng'waa ꞉Yēyiin bokuriirunee ng'wēny.”\x - \xo 8:12 \xt Mat. 13:42, 50; 22:13; 24:51; 25:30; Luuka 13:28\x* 
\p  
\v 13 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kumwoochi kāāntōōyiintoonoo kibo lukēēt kule, “Iyeey kaa. Kaakuyeyakay kuu wōloo 'kēēmāktooy kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey.” Nto yooto bakeenke kusob ꞉motwooriintēētaab kāāntōōyiintoonoo.\x - \xo 8:13 \xt Mat. 9:22, 29; 15:28; Luuka 7:50\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biiko chēē chaang' 
\r (Māārkō 1:29-34; Luuka 4:38-41) 
\p  
\v 14 Nto yu kāwo ꞉Yēēsu kaytaab Bētērō, kukas cheebyoosyeetaab biikooy nyēbo Bētērō kukāru ānkumnyoonē.  
\v 15 Yu kātiiny ꞉Yēēsu āwutaab cheebyoosyaanaa, kusob ānkubāyiis. 
\p  
\v 16 Nto miitē bēsyoonooto kosolēny kukararakta ꞉asiista, /kiimutyi Yēēsu biiko chēē chaang' chēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch. Kyaankung'alaal ꞉Yēēsu, kung'ēētyēē ꞉tāmirmiroochoo biiko. Kiisoob mbo biiko tukul chēē kimnyoontōōs.  
\v 17 Kuyityiin ꞉yooto ākoo kiyoo kimwooyē *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya kule, 
\q1 “Kikālābwēēch nyāliluutēkyoo 
\q2 ānkōōmuuktoowēēch tānkuusyēēnyoo.”\x † \xo 8:17 \xt Isaaya 53:4\x* 
\s1 Wuuy ꞉kēēltaab Yēēsu 
\r (Luuka 9:57-62) 
\p  
\v 18 Nto mii bēsyēēt ake, yu kēēruruukyi keey ꞉biiko Yēēsu, kumwoochi rubiikyii kule, “Okany kyaay tōōliilēēt keebe biitooniin.”  
\v 19 Nteenee kuchō ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk ānkumwoochi Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, ārubiing' ꞉anii ānkoo 'kēēwē ānō.”  
\v 20 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Boonto ꞉kimōkōyiinēk ng'wēēnoonik chēē minyē, kuboonto ꞉tāriitēk kooriikwaa, nteenee māboonto *꞉Wēritaab Chii wōlēē imuunyēē.”\x - \xo 8:20 \xt 2Kōōr. 8:9\x* 
\p  
\v 21 Kumwoochi subak ꞉chiito ake Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kany kut amuy baaba, nto ārubiing'.”  
\v 22 Nteenee kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Ikany kumuy keey ꞉muuswēk, ankiirubwaa.”\x - \xo 8:22 \xt Mat. 4:20, 22; 9:9; 19:21; Luuka 5:11; Yoowa. 1:43; 21:19-22\x* 
\s1 Kiyey ꞉Yēēsu kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko 
\r (Māārkō 4:35-41; Luuka 8:22-25) 
\p  
\v 23 Yooto nanyuun, kulaany ꞉Yēēsu mwēēnkēēt āk rubiikyii ankuba.  
\v 24 Kumii tōōliil kwēēn, kuchō ꞉wusōōnēēt ānkōōsoonkiiy mwēēnkēēt. Yooto tukul kumii ꞉Yēēsu kāruchi keey.  
\v 25 Koong'eet ꞉rubiik Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, ntēē kākēēbēku, sārwēēch!”  
\v 26 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē kōōmuuyē nyēē tēē nyi? Ākoo ‑mōōkoosēēnoo keey kuyem?” Kung'eet ānkōōburyoong'to wusōōnēēt ākoo bēēko. Yooto, kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko.\x - \xo 8:26 \xt Tyēēn. 65:7; 89:9; 107:29; Mat. 14:30-32\x* 
\v 27 Koolat ꞉rubiichoo ankuteebee keey kule, “Chii nee ꞉chiito nyi kāsyinē mbo ꞉wusōōnēēt āk bēy?” 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch 
\r (Māārkō 5:1-20; Luuka 8:26-39) 
\p  
\v 28 Nto yu kāwokuyit ꞉Yēēsu biitēēt nyiin ake nyēbo tōōliilēēt ām rōōrōōkēētaab Kataara,\f + \fr 8:28 \ft Mwooyē ꞉siruutēk alake kule ‘Kerkeesa’ nto ‘Keraasa’.\f* kuchuwunee ꞉biiko alake āyēēnku kochonkoosyek chēē /kēēmuchinē biiko ānkutākyi keey Yēēsu. Kiboonto ꞉bichoo tāmirmirook chēē miyootēch ānkikōrkōrēch miisin nyēē kimāmii ꞉chii nyēē kiimuuchē kumur yooto.  
\v 29 Kubōlchi ꞉tāmirmiroochoo miyootēch Yēēsu kule, “Imāchēēnēēch nee ōō, Lakwataab Yēyiin? Kēēchōō cheenyaliileech acheek kutoombo kuyitu ꞉bēsyēēt nyoo /kiikeekwey?”\x - \xo 8:29 \xt Māārkō 3:11; 1Kōōr. 15:24\x* 
\v 30 Kilēēkitēē yooto ꞉ākwootiitaab tōōrōōk chēē kyookēētē.  
\v 31 Kusoom ꞉tāmirmiroochoo miyootēch Yēēsu kule, “Yoo 'keekweteech, ikōōnēēch bokiiwut tōōrōōchuut.”  
\v 32 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Obe.” Kuchuwu ꞉tāmirmiroochoo miyootēch bakeenke ānkubokōōwutē tōōrōōchoo. Kōōwutē kuu nyooto, kōōtuultēē keey ꞉tōōrōōchoo tukul lekem kusoor tōōliil ānkubokutōōrchi keey āriit ānkubēk! 
\p  
\v 33 Kukāsē ꞉biiko chēē kyookooy tōōrōōchoo ng'aleechaa, kumwēyē ākoy kiriing' ānkwoomchinē biiko ng'aleekaab tōōrōōk āk chēbo bichoo kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch.  
\v 34 Kukāsē ꞉biikaab kiriinkoonoo ng'aleechaa, kung'ēētōōs ꞉tukul bokukas Yēēsu. Kunyōōru, kusaaysaay kule kung'eetee saang'waa. 
\c 9  
\s1 Kāāmuukēywēēkaab Yēēsu kunyōōchi biiko kaat 
\r (Māārkō 2:1-12; Luuka 5:17-26) 
\p  
\v 1 Yooto kulaany ꞉Yēēsu mwēēng' ankwaay āk rubiikyii kooyeey Kaabernaam.  
\v 2 Kuyitē, /kiimutyi chiito ake nyēē kisōnkōchoot /kēēkālāboonunēē tiirbeet. Nto bērē kukas ꞉Yēēsu kule kiikoosēē keey ꞉bichooto inee, kumwoochi chiichoo kule, “Wēnyoo, kimkim, /kāākēēnyōōwuung' kaat ām choolwookātēēng'uung'.”\x - \xo 9:2 \xt Tyēēn. 103:3; Māārkō 2:5\x* 
\p  
\v 3 Yooto, kumwoochi keey ꞉kāānēētikaab kiruutēk kule, “Kāākōōwuuytēē keey ꞉chiichi Yēyiin.”  
\v 4 Kōōnkēt ꞉Yēēsu kiyēē kimiitē kōōsōōtē ꞉bichoo ānkumwooy kule, “Ām nee yu ōsōōtēē moo ng'al chēē miyootēch?  
\v 5 Kuskus /kēēmwooy kule, ‘/Kāākēēnyōōwuung' kaat ng'ōōkiswookikuuk’ nto /kēēmwooy kule, ‘Ng'eet ānkiiwēēsyēt’?  
\v 6 Ōkāsē ra kule āboontē ꞉anii, *Wēritaab Chii, kāāmuukēywēēk ām kōōrooni chēē āmuuchēē ānyōōchi biiko kaat.” Yooto bakeenke kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot kule, “Yyoony ankiinam tiirbeeng'uung', ānkiiwēēchi keey kaa.”\x - \xo 9:6 \xt Tān. 7:13-14; Yoowa. 5:36\x* 
\v 7 Kung'eet ꞉chiichooto kisōnkōchoot bakeenke ānkuwēēchi keey kaa.  
\v 8 Yu kakas ꞉biiko chēē kimii yooto ng'aleechaa, kumuuyo ānkusilto Yēyiin nyi kiikoochinē chii kāāmuukēy chēē wuu choo. 
\s1 Chāmē ꞉Yēēsu mbo choo ‑/mākiiriiku 
\r (Māārkō 2:13-17; Luuka 5:27-32) 
\p  
\v 9 Yu katas taay ꞉Yēēsu āk baannyii, kukas chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Mataayo kumii kēēbuur kēryō kōōruruuchē *syuuruut. Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Rubwaa.” Kung'ēētē bakeenke ānkurubē Yēēsu.\x - \xo 9:9 \xt Mat. 8:21-22\x* 
\p  
\v 10 Nto yu miitē ꞉Yēēsu kwoomiisyē ām kaab Mataayo, kukwa ꞉kāāruruukikaab syuuruut chēē chaang' ākoo biiko alak chēē ‑/kimākiiriiku bokwoomiis āk Yēēsu kuboonto keey rubiikyii.\x - \xo 9:10 \xt Mat. 11:19; Luuka 15:1-2; 19:7\x* 
\v 11 Nto yu kakas *꞉Farisaayeek kuu nyoo, kuteebee rubiikaab Yēēsu kule, “Ntēē āmiisyē ꞉kāānēētiintēēng'woong' āk kāāruruukikaab syuuruut ākoo biich chēē ‑/mākiiriiku?”  
\v 12 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Chēēng'ootē ꞉biiko choo imnyoontōōs kāānyooyiintēēt. Māchēēng'ootē ꞉choo sobchootiin.  
\v 13 Ibooru nee ꞉ng'aleechu /kikeesir: ‘Ākāykooyē chamateet kusiir kōrōsēēk.’\x † \xo 9:13 \xt Oseeya 6:6\x* Kyāāchōōnchinē ꞉anii biiko choo choolwookēnootiin, āmēēbērē choo isōōtē kule churtootiin.”\x - \xo 9:13 \xt Mat. 12:7\x* 
\s1 Kāānēētiisyēētaab Yēēsu nyēē lēēl 
\r (Māārkō 2:18-22; Luuka 5:33-39) 
\p  
\v 14 Kimii ꞉yēē kikwa ꞉rubiikaab Yoowaana ankuteebee Yēēsu kule, “Ām nee yu kēēkirē ꞉acheek āk *Farisaayeek āmiisyēēt āmākirē ꞉rubiikuuk?”  
\v 15 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “‑Mēērukuutē keey ꞉chōōrōōnuutēkaab saanteetaab leekwa ām saakweetaab kooyēēy yoo boonto keey saanteetaab leekwa. Makuyit ꞉bēsyēēt nyēē +/mākiinēmunēē saantaanaa wōlēē mii chōōrōōnuutēkyii, kunyi yooto ꞉yēē makoorukuut keey ꞉chōōrōōnuutēkyii.”\x - \xo 9:15 \xt Mat. 25:10; Yoowa. 3:29; Yēyuut. 13:2-3; 14:23; Ng'oong'. 19:7\x* 
\p  
\v 16 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “‑/Mākēētilē ankeet nyēē tākulēēl /ānkēēkinēē sireet nyēē yoos. Yoo /kakeeyey kuu nyooto kusirinyāktōōs ꞉ankaanaa ānkung'ēti yooto kubarayiit ꞉koong'ta miisin.  
\v 17 ‑/Mākēēroonkyinē mbo kibkeetiis choo /kātākēēyēyē wōōnkit nyēē yoos. Yoo /kakeeyey kuu nyooto, kōōtōlē ꞉wōōnkit kuwasta keey ꞉kibkeetiisyek. Nteenee /kēēroonkyinē kibkeetiisyek choo /kātākēēyēyē wōōnkit nyēē lēēl, nto yooto kumoomē ꞉kiy tukuuchoo ꞉tukwaay.” 
\s1 Sobē ꞉chii nyoo ikoosēē keey Yēēsu 
\r (Māārkō 5:21-43; Luuka 8:40-56) 
\p  
\v 18 Kutākung'āloolē ꞉Yēēsu, kuchō ꞉kāāntōōyiintēēt ake ānkukutunyēē taayeenyii ānkumwooy kule, “Kaakume ꞉chēēbnyuu! Ichōō chēētiinyēē āwung'uung' sukusob.”  
\v 19 Yooto, kuwēēto keey ꞉Yēēsu chiichoo kuboonto keey rubiikyii. 
\p  
\v 20 Kirubaat lēt Yēēsu ꞉cheebyoosyeet ake nyēē kikiikunam bōōrto ake nyēē kisāyē ꞉korotiik ām kēnyiisyēk taman āk āyēēng'. Yu kāākuriikyi Yēēsu, kutiiny *maaseekaab kotootyēētaab sireetaab Yēēsu.\x - \xo 9:20 \xt Laawi. 15:25-27; Mat. 14:36; Luuka 6:19\x* 
\v 21 Kiisōōtoonu ꞉cheebyoosyaanaa kule, “Yoo kāātiiny buch sireenyii āsobē.”  
\v 22 Yooto kuweech keey ꞉Yēēsu kukas cheebyoosyeetkēy ānkumwoochi kule, “Chēē, kimkim! /Kāākiisoobiing' kuuyu 'ikoosēēnoo keey.” Kisob ꞉cheebyoosyaanaa bakeenke.\x - \xo 9:22 \xt Mat. 8:13; Luuka 7:50\x* 
\p  
\v 23 Nto yu kēēwut ꞉Yēēsu kōōtaab kāāntōōyiintoonoo kunyōōr biiko chēē chaang' chēē kimēēysē. Kikuutē ꞉alake kurēēruunēk, kōōnchōōytōōs ꞉chuut.  
\v 24 Kumwoochi bichoo kule, “Obe saang'. Manaame ꞉chēēbi nteenee kāruchi keey.” Kuroorichi ꞉bichoo Yēēsu.\x - \xo 9:24 \xt Yoowa. 11:11-13\x* 
\v 25 Nto yu kaakuba ꞉bichoo saang', kuwo ꞉Yēēsu kisēēnkēētaab lakwanaa, kunam āwut ankoong'eet kōōyyo.\x - \xo 9:25 \xt Māārkō 5:41\x* 
\v 26 Kiyestee ꞉ng'aleechaa yēēmoonoo tukul. 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu cheebkoraatiisyek āyēēng' 
\p  
\v 27 Nto yu kang'eetee ꞉Yēēsu yooto, kurub lēt ꞉cheebkoraatiisyek alake āyēēnku. Kikuurchinootē ꞉bichoo barak kumwooyē kule, “Iriireeneech ōō, *Mōchōkōrēētaab Tāwuti.”  
\v 28 Nto yu kāwokōōwut ꞉Yēēsu kō, kuba ꞉nkicheek cheebkoraatiisyechaa kō. Yooto kuteebee ꞉Yēēsu icheek kule, “Ara ōyēnchinē kule āmuuchē ꞉anii āsoobook?” Kuwālchi kule, “Kiiyēnchinē ōō, Mokoryoontēēt.”\fig Ara ōyēnchinē kule āmuuchē ꞉anii āsoobook?|src="lb00312b.tif" size="span" ref="9:28" \fig* 
\v 29 Kutabtab ꞉Yēēsu koonyekwaa ānkumwoochi kule, “Kuu yoo kōōkoosēēnoo keey, kuyeyakay kuu nyooto.”\x - \xo 9:29 \xt Mat. 8:13\x* 
\v 30 Kukās ꞉cheebkoraatiisyechaa. Yooto nanyuun, kōōkāloonchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “‑Mābōōmwoochi chii ake tukul ng'aleechu.”\x - \xo 9:30 \xt Mat. 20:29-34\x*\x - \xo 9:30 \xt Māārkō 5:43\x* 
\v 31 Ānkoo kuwuu nyooto, kibokumwaaytaat ꞉bichoo ng'aleechaa kiyēyē ꞉Yēēsu kuyem kōōroonooto kumukuul.\x - \xo 9:31 \xt Māārkō 7:36\x* 
\s1 Kiityaach ꞉Yēēsu ng'elyebtaab chii 
\p  
\v 32 Nto yu miitē kubēēchinē keey ꞉mbo Yēēsu, /kiimutyi Yēēsu chiito ake nyēē kiboonto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat. Kikiyey ꞉tāmirmiryoonoo chiichoo kukwiilakay ꞉ng'elyeb nyēē ‑mēēmuuchē kung'alaal.  
\v 33 Nto yu /kākiibēbēēto tāmirmiryoonoo miyaat kung'eetee chiichoo, kootyaak ꞉ng'elyebta kung'alaal ꞉chiichooto. Kiilat ꞉bichoo kimiitē yooto kumwooyē kule, “Yyē! Manaakeekas bēsyēēt ake ng'ālyoo nyēē tēē nyi ām *Isrāyēēl.”  
\v 34 Nteenee kumwooy *꞉Farisaayeek kule, “Yyōōch! Yēyiisyēē ꞉chiichi bāytooyiintēētaab tāmirmirook chēē miyootēch sukōōbēbēēto tāmirmirook chuut.”\x - \xo 9:34 \xt Mat. 10:25; 12:24, 27; Yoowa. 8:48\x* 
\s1 Wōō ꞉kēsiisyēēt, nteenee ng'ēri ꞉kēsiik 
\p  
\v 35 Kiwēēsyētēē ꞉Yēēsu kiriinkōōsyēk āk soong'wēk tukul. Kiinēētiisyootēē kooriikaab saayeet kwoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch kurubta keey āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin ānkōōsoobē biiko chēē kiboonto bōōrwoonik chēē makerkeey āk tānkuusyo ake tukul.\x - \xo 9:35 \xt Mat. 4:23\x* 
\v 36 Nto yu kakas ꞉Yēēsu biiko chēē chaang', kukāsyi kiisayta kuuyu /kikiisomsoomē ānkunyāliltōōs kuu kēēchiir chēē kābotyi ꞉ākiintō.\x - \xo 9:36 \xt Kāāyiit. 27:17; 1Bāy. 22:17; 2Tēt. 18:16; Ēsēk. 34:5; Seka. 10:2; Māārkō 8:2\x* 
\v 37 Yooto, kumwoochi rubiikyii kule, “Wōō ꞉kēsiisyēēt, nteenee ng'ēri ꞉kēsiik.  
\v 38 Kunyoo, ōsoom kutās ꞉Chiitaab yiisyēēt kēsiik alak.” 
\c 10  
\s1 Kiiyookto ꞉Yēēsu lēbkēēyikyii taman āk āyēēng' 
\r (Māārkō 3:13-19; Luuka 6:12-16) 
\p  
\v 1 Kikuur ꞉Yēēsu rubiikyii taman āk āyēēng' ānkōōkoochi kāāmuukēywēēk kōōbēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch ānkōōsoobē biiko choo tinyē bōōrwoon alak tukul. 
\p  
\v 2 Lēbkēēyichooto ku chu: Simōōni (nyoo kaayneenyii ake ku Bētērō), ng'eetaabkaamet Antereeya, Yāākōbō araab Sebetaayo kuboonto keey ng'eetaabkaamet Yoowaana.\x - \xo 10:2 \xt Luuka 6:13\x* 
\v 3 Filibō ākoo Baatolomaayo, Toomaas ākoo Mataayo kāāruruukiintoonoo kibo *syuuruut, Yāākōbō araab Alfaayo ākoo Taataayo,  
\v 4 Simōōni Kananaayo\f + \fr 10:4 \ft Ibooru ꞉kaaynaani ām kuutiitaab Yuutayeek kule ‘nyēē kāng'unoot’.\f* ākoo Yuuta Iskaryoot nyoo kichokuchoomtooy Yēēsu.\x - \xo 10:4 \xt Yoowa. 1:40-44; Yēyuut. 1:13\x* 
\p  
\v 5 Yooto, kumwoochi kule, “‑Moobe wōlēē miitē ꞉biiko choo mā Yuutayeek āmōōwut kiriinkēēt ake tukul nyēbo biikaab *Samaaryaa,\x - \xo 10:5 \xt Luuka 10:33\x* 
\v 6 nteenee obe wōlēē miitē ꞉biikaab Isrāyēēl choo kiikubootyo kuu kēēchiir.\x - \xo 10:6 \xt Cherem. 50:6; Mat. 15:24; Yēyuut. 13:46\x* 
\v 7 Ō-āmtootē kule, ‘Kaakuyit ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin.’\x - \xo 10:7 \xt Mat. 4:17\x* 
\v 8 Ōsoobootē choo mnyoontōōs, ōng'ēētootēē meet choo kiikubēk, ōsoobē choo boonto *makereenik, ānkōōbēbēētootē tāmirmirook chēē miyootēch. /Kākēēkōōnook kāāmuukēywēēchu buch, kunyi ōkooytooy ꞉nkakweek buch.  
\v 9 Manamaat ꞉chii *ta-aabuut mbo kisich, *feetaanik nto ku beesaan alak tukul ām mbisinyeenyii.  
\v 10 Manam mbo lool nto ku sira nyēē iliiktēē keey, kwēyōōn nto mbo kirōk, kuuyu yēmē chii nyoo kāākubirto nkuruukyii /kēēkwēchi kiy.\x - \xo 10:10 \xt 1Kōōr. 9:14; 1Tēm. 5:18\x* 
\p  
\v 11 Yoo kōōwut kiriing' nto ku saang'ta ake tukul, ocheeng' kaytaab chii nyēē sikēn ānkōōbuur kayaata ākoy yoo ōbēēchinē keey.  
\v 12 Yoo kōōwut kaab chii, ōsoomchi bērur.  
\v 13 Nto yoo nyoolchinē /kiibēruur, kunyōōr kaalyeet. Nto yoo mānyoolchinē /kiibēruur, kutēbi.\x - \xo 10:13 \xt Luuka 2:14\x* 
\v 14 Yoo kamataachaak ꞉chii nto kumakas ng'aleekwook, olelekte tēērtit ām kērēēnkōōkwook yoo ōng'ēētyēē kayaata nto kiriinkoonooto kōōboorchi kule tākōōbuurtooy ng'ōōkisng'waa.\x - \xo 10:14 \xt Yēyuut. 13:51\x* 
\v 15 Lēyyē, !kāāmwoowook, +/mākiing'woonchi bichoo bo kiriinkoonooto miisin kusiir ng'wooninto nyēē nyōōru ꞉biikaab Komoora āk Sōtōm bēsyoonoo itiilchinē ꞉Yēyiin ng'aleek biiko ām kōōrēēt.”\x - \xo 10:15 \xt Luuka 10:4-12\x*\x - \xo 10:15 \xt Toowu. 18:20; 19:1-29; Mat. 11:24; Luuka 10:12\x* 
\s1 Nyāliluutēk āk wusiisyēēt 
\r (Māārkō 13:9-13; Luuka 21:12-17; 12:2-9, 51-53; 14:26-27) 
\p  
\v 16 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Āyooktook ꞉anii bōōyēyiisyootē okerkeeye kēēchiir chēē miitē suuyiik kwēēn. Kunyoo ōkāsu ānkōōyibē keey ng'wēny.\x - \xo 10:16 \xt Luuka 10:3\x* 
\v 17 Ōriib keey, kuuyu mākōōyyoong'tēēnook ꞉biiko kōōk ānkubirook ām wōloo bo kooriikwaa bo saayeet.\x - \xo 10:17 \xt Yēyuut. 5:40; 2Kōōr. 11:24\x* 
\v 18 +/Makiimutaak taayeetaab bāytooyik kubo anii. Okany kuyēk ꞉nyooto bārooyinto nyēē kōōmwoochinēē bichooto ākoo choo mā Yuutayeek kiyēē ōyēnchinē.  
\v 19 ‑Mookany kooyiimaak mētēwoy ꞉kiyēē ōmwooyē nto wōlēē ōmwooytooy kiyooto. +/Mākiiboorwook yooto kiyēē ōmwooyē  
\v 20 kuuyu mēēbērē akweek ꞉chēē +mōōng'āloolē, nteenee Tāmirmiryēētaab Baaba ꞉nyēē mākung'āloolē kubuntēēnook.\x - \xo 10:20 \xt Luuka 12:11-12\x* 
\p  
\v 21 Makuchaamta ꞉chii ng'eetaabkaamet /keebakach, kuchaamta ꞉chii lakwanyii ānkuwēēkyi keey ꞉lēēkōōk sikiikwaa kuyey /keebakach.\x - \xo 10:21 \xt Mat. 10:35; Māārkō 13:12; Luuka 21:16\x* 
\v 22 Mākuwēchook ꞉biiko kubo anii. Nteenee chiito nyoo kamuyta ankookaaseenaa keey ākoy tabanta, +/makiiraraach.\x - \xo 10:22 \xt Mat. 24:9-14; Yoowa. 16:1-4\x*\x - \xo 10:22 \xt Luuka 6:22; Yoowa. 15:18-19\x* 
\v 23 Yoo /kākēēwusēēnook *kiriinkēēt ake, ōmwēchi ake. !Kāāmwoowook, ‑mōōmuutu kiriinkōōsyēkaab Isrāyēēl tukul kumānāāyitu *꞉Wēritaab Chii.”\x - \xo 10:23 \xt Yēyuut. 8:1\x* 
\p  
\v 24 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Mā wōō ꞉rubiintēēt kusiir kāānēētiintēēnyii āmā wōō ꞉motwooriintō kusiir mokoryoontēēnyii.  
\v 25 Nyoolchinē /kēēyēchi rubiintēēt kiyēē /kēēyēchinē kāāntōōyiintēēnyii, ānku ākoy /kēēyēchi motwooriin kiyēē /kēēyēchinē mokoryoontēēnyii. Yoo /kēēkuurēēnoo anii *Bēēlsēbuul ānkāāyēku chiitaab kayta ii, kucham nee biiko choo mii kanyuu?\x - \xo 10:25 \xt Yoowa. 13:16\x*\x - \xo 10:25 \xt Mat. 9:34\x* 
\p  
\v 26 ‑Mōōmuyēē choo wusook. +/Makeeng'aany kiy ake tukul nyēē iyēēnoot ānku +/mākiiboor kiy ake tukul nyēē wunyaat.\x - \xo 10:26 \xt Māārkō 4:22; Luuka 8:17\x* 
\v 27 Ōbāroostooy ng'aleechu ā-āmwook kumākāsē ꞉chii /keekas kāroomin. Nto kiyēē /kēēchoomwook, ōkuurtē kukas ꞉biiko tukul.  
\v 28 ‑Mōōmuyēē choo bākāchē bōōrto āmēēmuuchē kubakach tāmirmiryēēt. Nteenee ōmuyēē nyoo imuuchē koo-armuusee bōōrto āk tāmirmiryēēt maataab kibchuulyo.\x - \xo 10:28 \xt Tyēēn. 56:4\x* 
\v 29 /Kyooltēē oob kootiitiiyēēnik āyēēng' beesaan chēē mābo laat? Ānkoo kuwuu nyooto, ‑mēēsuuwu mbo ꞉akeenke yoo manaacham ꞉Baaba Yēyiin.  
\v 30 Ntēē inkētē mbo ꞉Yēyiin wōlēē tēē ꞉buutēēk ām mētitaab chiito.\x - \xo 10:30 \xt Luuka 21:18\x* 
\v 31 Kunyoo, ‑mōōmuuyē, kuuyu chāmook akweek ꞉Yēyiin miisin kusiir kootiitiiyēēn chēē chaang'. 
\p  
\v 32 Chii nyoo kachamta ām taayeetaab biiko kule chāmoo, +maachamte ꞉nkanii chiichooto ām taayeetaab Baaba.  
\v 33 Nto nyoo katayeenaa taayeetaab biiko, +maatayee ꞉nkanii taayeetaab Baaba.”\x - \xo 10:33 \xt Māārkō 8:38; 2Tēm. 2:12\x* 
\p  
\v 34 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “‑Moosoot kule kyāāchōōntooy ꞉anii tāloosyēēt kōōrēēt, nteenee kyāāyibu ng'ot,  
\v 35 kuuyu kichāāwuulyē biiko. Tooytōōs ꞉wēēro ākoo kwaan, kutooyo ꞉chēēbto āk kaamet ānkutooyo ꞉koorkēētaab wēēriit ākoo cheebyoosyeetaab biikooy.\x - \xo 10:35 \xt Mat. 10:21; 24:10; Māārkō 13:12; Luuka 12:52-53\x* 
\v 36 Mākuwēchē keey ꞉biich chēē tilyōōnuut.\x - \xo 10:36 \xt Miika 7:6\x* 
\p  
\v 37 Chii nyoo chāmē kwaan nto kaamet kusiir wōlēē chāmtoo anii, māyēmē ꞉nyoo kuyēk rubiintēēnyuu. Nto nyoo chāmē wērinyii nto ku chēēbnyii kusiir wōlēē chāmtoo anii, māyēmē ꞉nkinee kuyēk rubiintēēnyuu.\x - \xo 10:37 \xt Mat. 19:29\x* 
\v 38 Nto chii nyoo kamachamta soboonnyii\f + \fr 10:38 \ft Mwooyē ꞉yuutēyu kule ‘kamakalab murtooywoontēēnyii’ yoo /kākēēwēēkyiin ng'ālyoo āk ng'ālyoo. Ām bēsyōōsyēchooto, ki yoo kakalabaat ꞉chiito *murtooywoontēēt kōōbooru kule miitē /bokēēbākāchē.\f* kubo anii sukuruba, māyēmē ꞉nkinee kuyēk rubiintēēnyuu.  
\v 39 Nyoo kāyēētyi keey soboontaab kōōrooni, mākōōboot soboonnyii bo kibchuulyo. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni kubo anii, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 10:39 \xt Mat. 16:24-25; Luuka 17:33; Yoowa. 12:25-26\x* 
\p  
\v 40 Chiito nyoo kataachaak kaakutaacha nkanii, nto nyoo kataacha anii kaakutaach Yēyiin nyoo kiiyookwoo.\x - \xo 10:40 \xt Mat. 18:5; Yoowa. 13:20; Kala. 4:14\x* 
\v 41 Chii nyoo tōrōōchē *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin kuuyu wōōrkooyoo, kunyōōru kiyēē /kēētuwēnēē wōōrkooyoontēēt. Nto chii nyoo tōrōōchē chiito nyoo churtaat kuuyu churtaat kunyōōru kiyēē /kēētuwēnēē ꞉chiichooto churtaat.  
\v 42 Kāāmwoowook, chii nyoo kārāmchi mbo bēy rubiintēēnyuu ānkoo kumātookunoot ꞉rubiintoonoo, +/mākēētuwēn chiichoo.” 
\c 11  
\s1 Kiititiir ꞉Yēēsu Yoowaana 
\r (Luuka 7:18-23) 
\p  
\v 1 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii taman āk āyēēng' ng'aleechaa, kung'eetee yooto ānkuwokōōnēētiisyoot kwaamtaat lōkōōywēk ām kiriinkōōsyēkaab wōlooto.  
\v 2-3 Yu kakas ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana nyēē kirataat ng'aleek chēē kimii kuyēyē *꞉Kāārārookiintēēt, kumwoochi rubiikyii āyēēng' kule, “Obe wōlēē mii ꞉Yēēsu ankooteebee yoo inee man ꞉Kāārārookiintēēt nyoo /kōkēēbērē mākuchō, nto tākumii ꞉ake nyēē kēēkānyoonu.”\x - \xo 11:2-3 \xt Mat. 3:11-12; 8:1—9:34; 14:3; Yoowa. 1:15, 27; 3:31; 11:27\x* 
\v 4 Yu /kabokeeteebee Yēēsu kuu nyooto, kuwālchi rubiichoo kule, “Oyeey ānkubōōmwoochi Yoowaana kiyēē kookas.  
\v 5 Kāstooy ra ꞉cheebkoraatiisyek, bēēsyētē ra ꞉choo kisōnkōchootiin, kōōkusobcho ꞉choo bo makereenik, kāsē ra ꞉cheemiinyiisyek ng'aleek, /kookiing'eetee meet choo kikiikuba *kāābkwoombiich /ānkōōkyoomchi mbo nkicheek bānoonik lōkōōywēk chēē kāroomēch.\x - \xo 11:5 \xt Isa. 35:4-6; 61:1; Luuka 4:18\x* 
\v 6 Kunyi, bōōkiimchi Yoowaana kule ibēruuroot ꞉chii ake tukul nyoo mānēētuukyoo batay.” 
\s1 Kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu kurubta keey Yoowaana 
\r (Luuka 7:24-28) 
\p  
\v 7 Yu kāākubēēchi keey ꞉rubiichoo kiiyooktooy ꞉Yoowaana, kumwoochi ꞉Yēēsu biiko kule, “Kyōōbēētii bōōkāsē nee ām kōōr nyēē suurkwēēn? Ara ki tōōywoo nyēē kiimuuchē kōōsooyēn ꞉yoomat yoo kāwus?  
\v 8 Ara ki chii nyēē kikiilaach sirooy chēē kāroorānēch? Acha, /kēēnyōōrchinē chēē iloochē sirooy chēbo barak kaab bāytooyik.  
\v 9 Ara kyōōbēētii bōōkāsē ng'oo nanyuun? Ara ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉nyi kibōōnyōōru? Kubooyiit man, kyōōnyōōru wōōrkooyoontēēt nyēē wōō kusiir wōōrkooyoo ake tukul.  
\v 10 Inee ꞉nyoo ng'āloolēē ꞉Yēyiin ām yoo /kikeesir kule, ‘+Māāyooktē kiiyookiintēēnyuu koonto wokuyēytoowuung' kēēlto.’\x † \xo 11:10 \xt Mal. 3:1\x*\x - \xo 11:10 \xt Luuka 1:76\x* 
\v 11 !Kāāmwoowook, māmii ꞉chii kōōrooni nyēē wōō kusiir Yoowaana, nteenee wōō ꞉nyoo mātookunoot nyēbo laat ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin kusiir inee.” 
\s1 Kitay ꞉biiko chēē chaang' Yoowaana āk Yēēsu 
\r (Luuka 7:30-35) 
\p  
\v 12 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Nto kuchakee yoo kitoowu ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana kwoomtooy lōkōōywēk ākoy kura, kiyōōt ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin ām wusiisyēēt ānkusyēēmē ꞉biiko chēbo wōōrōōryēēt kōōsōrto.  
\v 13 King'alaalee ng'aleechu *꞉wōōrkooyik tukul ākoo siruutēkaab *Muusa ākoy mbo nkinee Yoowaana.  
\v 14 Nto yoo ōmuuchē ōyēnchi, inee ku *Eliiya nyoo /kikēēng'āloolē kule mākuchō.\x - \xo 11:14 \xt Mal. 4:5-6; Mat. 17:10-13; Luuka 1:17; Yoowa. 1:21\x* 
\v 15 Nyoo yēbē yiit kukas. 
\p  
\v 16 Kunyoo, +maakerkeeyee nee biich chēē wuu chu? Kerkeey lēēkōōy chēē mii wōlēē chaang' ꞉biich āmāchāmē ng'aleekaab chuut yoo /kēēkuurchinē kule, 
\q1  
\v 17 ‘Yoo kakeekuutwaak kurēēruut 
\q2 ‑mōōtuumē, 
\q1 kēēlē kēēriiryē, 
\q2 otay ōmēēysē.’ 
\p  
\v 18 Wuu nyooto wōlēē kiyibto ꞉biiko Yoowaana āk anii. Kimoomē ꞉Yoowaana āmit chēbo leles nto kuyyēē *tifaayiin. Yooto /kēēmwooy kule, ‘Boonto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat.’\x - \xo 11:18 \xt Mat. 3:4; Luuka 1:15\x* 
\v 19 Kuchō *꞉Wēritaab Chii nyēē kyoomiis ānkuyyēē tifaayiik /kēēlē, ‘Kimooroong'nyaa, kibōōkityoo ānku choorweetaab kāāruruukikaab *syuuruut āk biich choo ‑/mākiiriiku.’ Nteenee inkētē ꞉chii kiyēē yibu ꞉ng'oomnān yoo karub kāānēētēywēēkyuu.”\x - \xo 11:19 \xt Mat. 9:10-11\x* 
\s1 Ng'wooninto nyēē mākunyōōr kiriinkōōsyēk choo kitay Yēēsu 
\r (Luuka 10:13-15) 
\p  
\v 20 Yooto kung'alaalee ꞉Yēēsu nyēē miyaat kiriinkōōsyēk choo mēēbērē kiweeksee miyootyēēt ānkoo kikiikuyeyee ꞉inee wōlooto ng'al chēbo kwōng'uut.  
\v 21 Kimwooyē kule, “Wuusyō, wēē, kiriinkoonēēb Koorasiin āk Beetsaayta! Tyaa, ꞉ng'woonin nyēē mii kukānyoonwook akweek choo kyookas ng'al chēbo nkoolat choo kyāāyēyē. Nto ki biikaab Tiirō nto ku chēbo Sitōōn chēē kyāāyēchinē ng'aleechu bo nkoolat, nto kiiloochē sirookaab mēēysō ānkōōbuurēē aryaanteet kōōboor kule kaakuweeksee miyootyēēt.\x - \xo 11:21 \xt Isa. 23:1-18; Ēsēk. 26:1—28:26; Chōōw. 3:4; Āmōōs 1:9; Yoona 3:6-9; Seka. 9:2-4\x* 
\v 22 Kiriinkōōsyēchu, !kāāmwoowook, mākunyōōr ꞉biikwook ng'wooninto nyēē siirē nyoo nyōōru ꞉biikaab Tiirō ākoo Sitōōn bēsyoonoo itiilchinē ꞉Yēyiin biiko ng'aleek.  
\v 23 Biikaab Kaabernaam, ōbērē ꞉nkakweek +moobe kibkōōnkōy? Achicha, ōbēētii kāābkwoombiich! Nto /kikikeeyeyee Sōtōm ng'al chēbo nkoolat, choo /kikēēyēwook akweek, nto manaakarbus.\x - \xo 11:23 \xt Isa. 14:13-15; Toowu. 19:24-28\x* 
\v 24 !Kāāmwoowook, ōnyōōru ꞉akweek biikaab Kaabernaam ng'woonin nyēē siirē nyoo mākunyōōr ꞉biikaab Sōtōm bēsyoonoo itiilchinē ꞉Yēyiin biiko ng'al.”\x - \xo 11:24 \xt Mat. 10:15; Luuka 10:12\x* 
\s1 Imuunkyinē biich ꞉Yēēsu 
\r (Luuka 10:21-22) 
\p  
\v 25 Nto miitē yoo, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Āsiltiing' inyiing' Baaba Yēyiin, nyoo ibāwu barak āk ng'wēny, kuuyu 'kwēēboorchi biiko choo yibē keey ng'wēny kiyēē iwunyēē biiko choo isōōtē kule ng'oomēch.\x - \xo 11:25 \xt Isa. 29:14; 1Kōōr. 1:18-29\x* 
\v 26 Kōōnkōy, Baaba, kuuyu wuu nyooto ꞉wōlēē imāktooy ꞉inyiing'. 
\p  
\v 27 Kikōōno ꞉Baaba kiy ake tukul nyēē āboontē. Baaba nkit ꞉nyēē inkētē wōlēē āwuuyē ꞉anii, āmēēbērē mii subak ꞉chii nyēē inkētē wōlēē wuu ꞉Baaba, nteenee lakwanyii nkit ākoo biiko choo kyaakwey āboorchi.”\x - \xo 11:27 \xt Yoowa. 1:18; 3:35; 10:15\x* 
\v 28 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Okwaa wōlēē āmiitē ꞉anii akweek tukul choo ōchoosyootiin ānkōōng'irook ꞉tukun sāāmuung'wook.\x - \xo 11:28 \xt Mat. 23:4; Yoowa. 7:37; Ibu. 4:1-11\x* 
\v 29 Āyēku tala ānkāāyibē keey ng'wēny. Kunyi, ōrookēē keey muchōōkiinyuu ankookany aneetaak. Yoo kooyey kuu nyooto, +mōōmuung'iisyē.\x - \xo 11:29 \xt Isa. 28:12; Cherem. 6:16\x* 
\v 30 Mānyikisyinē biich ꞉muchōōkiinyuu ānku kuskus ꞉yiisyēēnyuu.”\x - \xo 11:30 \xt 1Yoowa. 5:3\x* 
\c 12  
\s1 Bāwu ꞉Yēēsu bēsyēētaab Sabaato 
\r (Māārkō 2:23-28; Luuka 6:1-5) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake yēē ki *Sabaato, kumur ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mbareet ake nyēē kibo nkoonuuk. Kyoomootiin rubiikyii ꞉kēmēy yooto, kutoow kuswech mētēwookaab nkoonuuk ankwaam.\x - \xo 12:1 \xt Kiruu. 23:24-25\x* 
\v 2 Nto bērē kukas *꞉Farisaayeek kuu nyoo, kumwoochi Yēēsu kule, “Kas, ntēē miitē ꞉rubiikuuk kwiiryēē kiruutyēēt nyoo māchāmu /kēēkēsiis yēē bēsyēētaab Sabaato.”\x - \xo 12:2 \xt Chuy. 20:8-10\x* 
\v 3 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Manoosuman ꞉akweek, kiyēē kiyey ꞉Bāytooyiintēēt Tāwuti yoo kyoomē ꞉kēmēwuut ākoo lukēēnyii?  
\v 4 Kiwo *Kōōtaab Yēyiin /ānkiikoochi mukaatiinek choo /kikēēchāmchinē mbo *kibkōrōs nkit kwaam. Kyaam ꞉Tāwuti mukaatiinechaa ānkōōkoochi nkicheek biikaab lukēēnyii kwaam.\x - \xo 12:4 \xt Laawi. 24:5-9; 1Sām. 21:1-6\x* 
\v 5 Nto mbo subak ii, manoosuman ꞉akweek ām siruutēkaab *Muusa kule iryēē kiruutēk ꞉mbo kibkōrōs yoo yēyiisyēē Kōōtaab Yēyiin ām bēsyēētaab *Sabaato ‑/āmākēēyibē kule kaleel?\x - \xo 12:5 \xt Kāāyiit. 28:9-10\x* 
\v 6 !Kāāmwoowook, miitē yu ꞉chii nyēē wōō kubiir Kōōtaab Yēyiin. 
\p  
\v 7 Nto ōnkētē kiyēē kiibooru ꞉Yēyiin yoo kimwooyē ām siruutēk kule, ‘Ākāykooyē chamateet kusiir kōrōsēēk,’\x † \xo 12:7 \xt Osee. 6:6\x* nto kāmōōng'āloolēē nyēē miyaat biich chēē māboonto lēēlis.\x - \xo 12:7 \xt Mat. 9:13\x* 
\v 8 Bāwu *꞉Wēritaab Chii bēsyēētaab Sabaato.” 
\s1 Kiisoobiis ꞉Yēēsu ām bēsyēētaab Sabaato 
\r (Māārkō 3:1-6; Luuka 6:6-11) 
\p  
\v 9 Kutas taay ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii ākoy kōōto ake nyēbo saayeet.  
\v 10 Kimiitē kōyooto ꞉chiito ake nyēē kisōnkōchoot ꞉āwut. Yooto kuteebee *꞉Farisaayeek chēē kimii kōyooto Yēēsu kule, “Ara chāmwēēch ꞉kiruutēk /kiisoobso yēē bēsyēētaab *Sabaato?” Kitēēbē ꞉bichoo kuu nyooto kutēchē Yēēsu subokōōyyoong'tēē kōōk.  
\v 11 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Yoo boonto ꞉chii ām akweek kēēchiiryēēnyii ānkōōsuuchi ꞉kēēchiiryoonoo ng'wēēn yēē bēsyēētaab Sabaato, ichuutu oob bakeenke ām ng'wēēn?\x - \xo 12:11 \xt Luuka 14:5\x* 
\v 12 Bo koomānuut ꞉chii miisin kusiir kēēchiir. Kunyoo, chāmwēēch ꞉kiruutēk keeyey kiy nyēē karaam bēsyēētaab Sabaato.”\x - \xo 12:12 \xt Luuka 13:15-16\x* 
\p  
\v 13 Yu keewaany Yēēsu kumwooy ng'aleechaa, kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot ꞉āwut kule, “Chuul āwut.” Yu kachuul, kukaramiit kuu nyiin ake.  
\v 14 Kukāsē ꞉Farisaayeechaa kuu nyooto, kuchuytooy saang' ānkubokuyēchinē Yēēsu ruurumuut koowaang'ta.\x - \xo 12:14 \xt Māārkō 11:18; Yoowa. 7:1\x* 
\v 15 Nto yu kēēnkēt ꞉Yēēsu ng'aleek chēē kimii ꞉bichoo kuchōbē, kung'eetee yooto. 
\s1 Kiyibchi ꞉Yēēsu biiko manta 
\p Kirub ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu ānkōōsooboot bōōrwoonik chēē kiboonto ꞉biiko wōlēē wōō.  
\v 16 Nto yooto kōōkāloonchi ꞉Yēēsu bichooto, kumāmwoochi chii kiy kurubta keey āk ꞉inee.\x - \xo 12:16 \xt Māārkō 5:43\x* 
\v 17 Kiyityiin ꞉yooto āk yoo kimwooyē ꞉Yēyiin kubununēē wōōrkooyoontēēt *Isaaya kule, 
\q1  
\v 18 “Chiinyuu nyēbo yiisyēēt ꞉nyi nyēē kyaakwey. 
\q2 Āchāmē ānkāāng'ērēkyinē. 
\q1 +Māāng'oobchi Tāmirmiryēēnyuu 
\q2 ānku inee ꞉nyēē mākuyibchi bōrōryōōsyēk tukul manta.\x - \xo 12:18 \xt Mat. 3:17\x* 
\q1  
\v 19 Mēēbērē mākuwookuutyēē chii nto kubōloot, 
\q2 āmēēbērē /mākēēkāsyi kēēltaab too kubōlootē. 
\q1  
\v 20 Mākoy kwiiri tōōywoo nyēē ng'asng'as, 
\q2 nto kōōmiis nōmōryoo nyēē meeymeeyaat, 
\q3 ākoy kukas kule kēēbēliis ꞉manta. 
\q1  
\v 21 Mākōōkoosēē keey inee ꞉biiko tukul ām kōōrēēt kumukuul.”\x † \xo 12:21 \xt Isaaya 42:1-4\x* 
\s1 ‑Mēēntosuur ꞉chii Tāmirmiryēētaab Yēyiin 
\r (Māārkō 3:20-30; Luuka 11:14-23; 12:10; 6:43-45) 
\p  
\v 22 Nto mii yoo /kiimutyi Yēēsu chiito ake nyēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch ankukoraat āmēēmuuchē kung'alaal. Yooto kōōsoob ꞉Yēēsu chiichoo kukasta ankootyaak kung'alaal.  
\v 23 Yu kakas ꞉biiko tukul chēē kimii yooto kiyēē kiyeyakay, kumuuyo miisin ānkumwooy kule, “Ara *Kāārārookiintēēt ꞉chiichi nyoo kōkēēkānyoonu?”\x - \xo 12:23 \xt Mat. 20:30-31\x* 
\v 24 Nteenee yu kakas *꞉Farisaayeek ng'aleechaa, kumwooy kule, “Māwuu nyoo, ntēē yēyiisyēē ꞉chiichi *Bēēlsēbuul nyoo bāytooyiintēētaab tāmirmiroochooto yoo ibēbēētooy tāmirmiroochu miyootēch.”\x - \xo 12:24 \xt Mat. 9:34\x* 
\v 25 Kuuyu kiinkētē ꞉Yēēsu kiyēē kiisōōtē ꞉bichoo, kumwooy kule, “Yoo kaakubar keey ꞉lukēētaab booryēēt nyēbo kōōrēēt ake, kuburyētē ꞉kōōroonoo. Nto yoo kaakukwiil keey ꞉nkinee mbo kiriing' nto ku kayta ake, kuburyētē.  
\v 26 Kunyi, yoo ākoo miitē ꞉Kibrōkōsyoontēēt kubooryēē keey nkit ii, kōōyyoonyē man ꞉bāytooyiisyēēnyii?  
\v 27 Nto yoo āyēyiisyēē ꞉anii *Bēēlsēbuul ābēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch, kuyēyiisyēē ng'oo ꞉rubiikwook yoo ibēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch? Oteebee, baa, akweek kumwooy chēbo man.  
\v 28 Nteenee yoo āyēyiisyēē Tāmirmiryēētaab Yēyiin ābēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch kōōbooru kule kōōkuyityook ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin. 
\p  
\v 29 Nto subak ii, imuuchāksē kule nee kutur ꞉chiito ake kaytaab murēnēēt ake nyēē tinyē nkuruuk ānkōōnēm tukuukaab chiichooto? Yoo kamarat chiitaab kayta, māturē kōōto.”\x - \xo 12:29 \xt Isa. 49:24-25\x* 
\p  
\v 30 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi biiko kule, “Chii ake tukul nyoo māmii komosnyuu, ku nyooto ꞉nyēē miitē kubāloo. Nto chii ake tukul nyoo māyēētyēēchoo kiiruruukiisyē, ku nyooto ꞉nyēē isērēētē.”\x - \xo 12:30 \xt Māārkō 9:40\x* 
\v 31 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kāāmwoowook, /kēēnyōōchinē kaat chiito ām ng'ōōki ake tukul āk kōchōōng'nāt ake tukul, nteenee ‑/mākēēnyōōchinē kaat nyoo intosuurē Tāmirmiryēētaab Yēyiin.  
\v 32 Chii ake tukul nyoo kang'alaalee *Wēritaab Chii nyēē miyaat, /kēēnyōōchinē kaat, nteenee chii ake tukul nyoo koobuch Tāmirmiryēētaab Yēyiin, ku ‑/mākēēnyōōchinē nyoo kaat ra nto mbo ām bēsyōōsyēk choo kwoonii.”\x - \xo 12:32 \xt Mat. 12:24\x* 
\p  
\v 33 Kimwooy subak ꞉Yēēsu kule, “Yoo karaam ꞉kēētit ku kāroomēch ꞉nkicheek lokoyeekyii nto yoo miyaat ꞉kēētit ku miyootēch ꞉nkicheek lokoyeekyii. Kunyi /kiinkētēē kāroomnyēētaab kēētit lokoyeekyii.\x - \xo 12:33 \xt Mat. 7:16-18\x* 
\v 34 Ōyēku sōō ng'oomng'ook nyēē tyaa! Choolwookichu, ōmuuchē ꞉akweek omwaay ng'ālyoo nyēē karaam bēsyō? Kiyēē chōōnēē kuutiitaab chii ku nyēē mii mētinyii.\x - \xo 12:34 \xt Mat. 3:7\x* 
\v 35 Yoo karaam ꞉mētitaab chii kuyēyē tukuuk chēē kāroomēch, nto yoo miyaat ꞉mētit kuyēyē tukuuk chēē miyootēch.  
\v 36 Kāāmwoowook, makukwaanee chii kubo ng'ālyoo nyēē mayemaat nyēē kiikumwooy, yoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek.  
\v 37 Kunyi, mākubēēr ꞉ng'aleekuuk yoo ibēērē keey nto yēmē /kiiruustiing'.”\x - \xo 12:37 \xt Yāāk. 3:6-10\x* 
\s1 +/Mākiing'woonchi biiko choo tāyē Yēēsu 
\r (Luuka 11:29-32) 
\p  
\v 38 Yooto kumwoochi *꞉Farisaayeek alake ākoo kāānēētikaab kiruutēk Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, kēēmāchē iyēwēēch kiy nyēbo kwōng'uut nyēē iboorunēēnēēch kule iboontē kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy.”\x - \xo 12:38 \xt Yoowa. 6:30\x* 
\v 39 Kuwālchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kibrōkōsiis āk choo chuunnyēē Yēyiin ꞉chēē tēēbē /kiiboorchi kiy nyēbo kwōng'uut. Ng'al baateey chēbo kwōng'uut chēē +/mākiiboorchi ku choo kibo wōōrkooyoontēēt Yoona.\x - \xo 12:39 \xt Mat. 16:1-4\x* 
\v 40 Kuu yoo kibēēnnyēē ꞉Yoona mooyēētaab tyoony bo araaray bēsyōōsyēk sōmōk, mākubēēni ꞉nkinee *Wēritaab Chii ng'wēny bēsyōōsyēk sōmōk.\x - \xo 12:40 \xt Yoona 1:17; Mat. 16:21; 27:63\x* 
\v 41 Mākōōyyoong'iis ꞉biikaab Ninaawi bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek ankooruusta biiko chēē wuu chutēchu, kuuyu kiweek ꞉icheek yoo kyoomchinē ꞉Yoona lōkōōywēk. Nteenee mii yu ra ꞉nyēē wōō kusiir Yoona.\x - \xo 12:41 \xt Yoona 3:5-10\x* 
\v 42 Mākōōyyo ꞉cheebyoosya nyēē kibāytooy kōōrēētaab Sōōy bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. Makooruusta biiko chēē wuu chutēchu, kuuyu kichōōnēē ꞉inee lōōyin chokuyēbchinē yiit ng'aleekaab ng'oomnān choo kimwoowu ꞉Sōlōmōōn. Nteenee mii yu ra ꞉nyēē wōō kubiir Sōlōmōōn.”\x - \xo 12:42 \xt 1Bāy. 10:1-10\x* 
\s1 Imuuchē kōōyēēchi ꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat chiito 
\r (Luuka 11:24-26) 
\p  
\v 43 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo /kāākiibēbēēto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat kuchuwunee chiito, makoombakaatee suurkwēēnēēt nyēē kilay ꞉asiis kuchēēng'ē wōlēē kēēmuunyēē. Nto yoo kāmānyōōr wōlēē kāminy,  
\v 44 kumwooyē kule, ‘Kaykay ayeey wōloo kyāāminyē.’ Yoo kēēyēēw, kunyōōru wōlooto kumasaat ankuyeytaat nyēē karaam.  
\v 45 Yooto, kōōyēēyē ānkuwokuchōōntooy keey tāmirmirook alak tisab chēē miyootēch kusiir inee ānkōōwut ꞉tukul chiichooto. Kunyi, miyātiitu ꞉chiichoo kusiir yoo kibo taay. Kunyoo mākuwuuyiit nyooto ām wōlēē miitē ꞉biiko choo kiikuchuunnyēē Yēyiin.”\x - \xo 12:45 \xt 2Bēt. 2:20\x* 
\s1 Tuubchēēt Yēēsu nyēbo man 
\r (Māārkō 3:31-35; Luuka 8:19-21) 
\p  
\v 46 Nto yu tākumiitē ꞉Yēēsu kung'āloolchinē biiko chēē chaang', chokōōyyoonyēē ꞉kaamet ākoo mbo ng'eetaabkaamet saang' kumāchē kung'āloolchi.  
\v 47 Kumwoochi ꞉chiito ake Yēēsu kule, “Mii ꞉koomēt saang' ākoo mbo ng'eetaabkoomēt kumāchē kung'ālooluung'.”  
\v 48 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Ng'oo nyēē moomo anii ānku ng'oo ꞉chēē mbo ng'eetaabiya?”  
\v 49 Yooto koong'welyeel rubiikyii ānkumwooy kule, “Bichu kēēboontē keey ꞉chēē mbo ng'eetaabiya ānku mbo moomo.  
\v 50 Chii ake tukul nyoo yēyē ng'aleek choo māchē ꞉Baaba ām kibkōōnkōy, nyēē ng'eetaabiya anii, cheebiya anii ānku moomo anii.”\x - \xo 12:50 \xt Mat. 6:10\x* 
\c 13  
\s1 Makerkeey ꞉teng'eek 
\r (Māārkō 4:1-9; Luuka 8:4-8) 
\p  
\v 1 Nto ām bēsyoonooto kung'eetee ꞉Yēēsu kō ānkuwokutēbēē sakaramteetaab Tōōliilēētaab Kalilaaya.  
\v 2 Yu kēēruruukyi keey inee ꞉biiko chēē chaang', kulaany mwēēnkēēt nteenee kiiyyoong'iis ꞉biiko chuut tukul sakaramteetaab tōōliilēēt.  
\v 3 Kooneet ꞉Yēēsu bichoo ng'aleek chēē choong'ēch ām tyoonkōōchoy kule, “Kiwokuyis ꞉kāābātiintēēt ake nkoonuuk.  
\v 4 Yu kāyis nkoonuuchoo, kōōsuuchi ꞉alake kēēltaab too. Nto tēē yoo kukwa ꞉tāriitēk ankukwey.  
\v 5 Kōōsuuchi ꞉alake kitaweet wōlēē kitewerer ꞉teng'nyaanteet. Kubiityo ꞉choo areet akeenke.  
\v 6 Nteenee yu kalay ꞉asiista kōōsiis nkoonuuchoo kuuyu kimāmii wōlēē kikwērtoochinē keey ꞉tiikiitēk.  
\v 7 Kōōsuuchi ꞉alake wōlēē miitē ꞉kātook. Yu kābiityo ꞉kātoochoo kōōrēēwoon nkoonuuk kut kumanaayey āmit.  
\v 8 Kōōsuuchi ꞉alake teng'eek chēē kāroomēch. Kibiityo ꞉choo nyēē karaam. Kiyey ꞉alake āmiik chēē ng'ēri, kuyey ꞉alake chēē kāykāyēch, nto alak kuyey chēē choong'ēch.  
\v 9 Nyoo yēbē yiit, kukas.” 
\s1 Kiibāng'boonkyi ꞉Yēēsu rubiikyii ng'aleek 
\r (Māārkō 4:10-12; Luuka 8:9-10) 
\p  
\v 10 Nto mii lētuunoo, kukwoonchi ꞉rubiik Yēēsu ankuteebee kule, “Ām nee siing'āloolchinēē ꞉inyiing' biiko tyoonkōōchoy?”  
\v 11 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “/Kookeekweyaak akweek ōnkēt kiyēē iyeelaat kurubta keey bāytooyiisyēētaab Yēyiin, nteenee /mānāākiiboorchi alak.\x - \xo 13:11 \xt Mat. 11:25\x* 
\v 12 Chiito nyoo yēyiisyēē kiyēē inkēt +/mākēētāsyi ake. Nto nyoo māyēyiisyēē, +/mākiibootēē mbo nyoo kāboonto.\x - \xo 13:12 \xt Mat. 25:29\x* 
\v 13 Āmwoowunēē ng'aleek tyoonkōōchoy kuuyu ānkoo kakasee koong', mākāsē kiy, nto yoo kāyēbchi yiit, kumēēnkētē kiy.  
\v 14 Yityiintōōs ām bichu ꞉kiyoo kimwooyē ꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin Isaaya kule, 
\q1 ‘+Mōōyēbchinē yiit, 
\q2 āmōōnkētē kiy. 
\q1 +Mōōkāsēē koong', 
\q2 āmōōkāsē kiy. 
\q1  
\v 15 Kuuyu kiyoomcho bichu ꞉mētēwoy, 
\q2 kiimiiny ꞉bichoo yiitin 
\q2 ānkiimiis koonyay. 
\q1 Nto kōmāwuu nyoo, 
\q2 nto kāsēē koonyekwaa, 
\q1 kuyēbchinēē yiit yiitiikwaa 
\q2 ānkōōnkētēē mētēwookwaa ānkuwēēkiis 
\q1 ānkāāsoob icheek.’\x † \xo 13:15 \xt Isaaya 6:9-10\x* 
\p  
\v 16 Nteenee ōbēruurootiin sōō, ꞉akweek nyēē tyaa chu kāstooy ꞉koonyekwook ānkuyēbiitē ꞉yiitiikwook.  
\v 17 !Kāāmwoowook, kiikukanyaan *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin chēē chaang' āk biiko chēē chaang' choo churtootiin, kule nto kas kiyēē ōmiitē ꞉akweek ōkāsē nteenee maneemuuch. Kukanyaan kule kuyēbchi yiit kiyēē kyookas ꞉akweek nteenee mānēēnkēt kiyooto.”\x - \xo 13:17 \xt 1Bēt. 1:10-12\x* 
\s1 Kiibāng'boonkyi ꞉Yēēsu rubiikyii tyoonkōōchoonoo 
\r (Māārkō 4:13-20; Luuka 8:11-15) 
\p  
\v 18 “Kunyi okany baa ābāng'boong'wook tyoonkōōchoonēēb kāābātiintooni kiyisē nkoonu.  
\v 19 Kerkeey ꞉biiko alake āk kēēltaab too. Kāsē ng'ālyoontēēt nyēē rubtooy keey bāytooyiisyēētaab Yēyiin āmēēnkēt kiyēē mwooyē ꞉lōkōōywēchoo. Yoo kāchō ꞉Kibrōkōsyoontēēt kusārē.  
\v 20 Kukerkeey ꞉alake āk kitaweet. Kāsē ng'ālyoontēēt ankutorooch areet akeenke kukāng'ērēkyi.  
\v 21 Nteenee māchutitēē icheek ꞉ng'ālyoontoonoo, ibuurtooy nto nyēē mā tyaa, yoo /kākēēwēch /ānkēēwus kubo ng'ālyoontēēt, koochuchuuy keey.  
\v 22 Kerkeey ꞉biiko alake teng'eek chēē kibiitee ꞉kātook. Kāsē ng'ālyoontēēt, nteenee bēng'tēē tukuukaab kōōrooni āk muchastaab bāytit. Irēēwoonē ꞉tukuuchoo ng'ālyoontēētaab Yēyiin kumayey kiy.\x - \xo 13:22 \xt 1Tēm. 6:9-10\x* 
\v 23 Kerkeey ꞉biiko alake teng'eek choo kāroomēch. Kāsē ng'ālyoontēēt ānkukiilchi. Yēyiisyēē ꞉alake ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuyi keey kisich, kuyi keey ām alak kukaykay, nto alak kuyi keey miisin.” 
\s1 Tyoonkōōchēētaab suuswoo ām mbar 
\p  
\v 24 Nto mii yoo kumwoochi ꞉Yēēsu biiko tyoonkōōchēēt ake subak kule, “King'eet ꞉chiito ake kuchaan kēbuswēēk chēē kāroomēch mbareenyii.  
\v 25 Nto mii kwēēmooy kukāruuyo ꞉biiko, kuchō ꞉buunyoontēēt ānkuyis suuswoontēēt ake nyēē wuu nkoonnyoontēēt wōlooto bo mbareen ānkuwēēchi keey.  
\v 26 Kibiityiin ꞉nkoonuuchoo āk suuswēchoo ankuyey mētēwook.  
\v 27 Nto miitē yoo, kumwoochi ꞉motwoorik chiitaab mbareet kule, ‘Mokoryoontēēt, 'kiichaan oob ꞉inyiing' kēbuswēēk chēē kāroomēch mbareen? So, kokwaanee ānō ꞉suuswēk?’  
\v 28 Kuwālchi ꞉chiitaab mbareet kule, ‘Buunyoontēēt ꞉nyooto koyey ng'aleechaa.’ Kumwoochi ꞉motwoorikyii kule, ‘Ara keebe ꞉acheek bokiitutu suuswēchoo?’  
\v 29 Kukētyi motwoorik kule, ‘Acha. Yoo kōōlē boong'ey, ōmuuchē ong'eyte nkoonuuk.  
\v 30 Kunyi okany kubiityiin kuu nyooto ākoy yoo /kēēkēsiisyē. Nto yooto +māāmwoochi biiko choo kēsiisyē kulēkwēl suuswēk ankurat /sikeebeel, nto yityo kōōruruuch nkoonuuk ānkuyib kukwa chookē.’ ”\x - \xo 13:30 \xt Mat. 3:12\x* 
\s1 Wōlēē nērtooy ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\r (Māārkō 4:30-32; Luuka 13:18-21) 
\p  
\v 31 Kumwooy ꞉Yēēsu tyoonkōōchēēt ake kurubta keey āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin kule, “Kichaan ꞉chiito ake mbareenyii kēbuswoontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē *aritaaliit.\x - \xo 13:31 \xt Mat. 17:20; Luuka 17:6\x* 
\v 32 Ānkoo ku kēbuswoo nyēē mining' ām kēbus alak tukul chēē /kēēchoonē, biitē ku wōōyiit kusiir keetiik chuut ānkuyēyē sokonaak chēē tēēkyinē ꞉tāriitēk kooriikwaa.” 
\p  
\v 33 Kimwooy subak ꞉Yēēsu kule, “Kerkeey ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin tukun choo yoo /kakeetankwarta bus kuchututēē busyeek tukul kukuut.” 
\s1 Kiyēyiisyēē ꞉Yēēsu tyoonkōōchoy ām wōlēē mii ꞉biiko alake 
\r (Māārkō 4:33) 
\p  
\v 34 Kiyēyiisyootēē ꞉Yēēsu tyoonkōōchoy yoo king'āloolchinootē biiko.  
\v 35 Kiyityiin yooto ꞉kiyoo kimwooyē *꞉wōōrkooyoontēēt ake kule, 
\q1 “Āmiitē wāāmwoowunēē ng'aleek tyoonkōōchoy, 
\q2 ābooru ng'al chēē kiiyēēlootiin kung'eetee /kakeeyey kōōrēēt.”\x † \xo 13:35 \xt Tyēēn. 78:2\x* 
\s1 Kiibanybaany ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo kibo suuswoontēēt 
\p  
\v 36 Yooto, kubakaakta ꞉Yēēsu bichoo ki chaang' ānkuwo kō. Nto tēē yoo kōōnookyi ꞉rubiikyii ankuteebee inee kule, “Mwoowēēch, ibooru nee ꞉tyoonkōōchoonoo bo suuswoontēēt?”  
\v 37 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Chiichoo kichoonē kēbuswēēchoo kāroomēch ku *Wēritaab Chii.  
\v 38 Mbareet ku kōōrēēt, nto nkoonuuk ku biikaab bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nto suuswoontēēt ku biikaab Kibrōkōsyoontēēt.  
\v 39 Nto ꞉nyēē kichoonē suuswoontoonooto ku *Kēniintēēt. Kiyēē +/makeekes ku biiko chēē +/mākiitiilchi ng'aleek ām bēsyēētaab tabanta. Nto kēsiik ku malayikaanik.  
\v 40 Kuu yoo /kēētilē suuswoontoonoo miitē mbareen /ankeebeelee maata, kuwuuyiitu nyooto ām tabantaab kōōrēēt.  
\v 41 Mākōōyook *꞉Wēritaab Chii malayikaanikyii chokōōnēmto ām Bāytooyiisyēēnyii ꞉biiko tukul choo tēwēchootē biiko alak āk kibng'ōōkisiis alak tukul.\x - \xo 13:41 \xt Mat. 24:31\x* 
\v 42 Mākutōōrchi bichoo maata nyēē irikitiitē, wōlēē mābokung'woonchi ankuriirunee ng'wēny.\x - \xo 13:42 \xt Mat. 8:12\x* 
\v 43 Mākōōluuw ꞉choo churtootiin kuu asiista ām Kaab Kwaan. Nyoo yēbē yiit kukas.”\x - \xo 13:43 \xt Tān. 12:3\x* 
\s1 Karaaran ꞉Kaab Yēyiin 
\p  
\v 44 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kerkeey ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin yoo /kakeewunyee tukun chēbo koomānuut mbareen nto tēē yoo kunyōōr ꞉chiito ake ānkōōyēēn subak. Wēētii ꞉chiichoo ām ng'erekweek ānkuwokwaalta tukuukyii tukul chēē boonto ankwaal mbaraanaata.”\x - \xo 13:44 \xt Mat. 19:21; Filib. 3:7-14\x* 
\p  
\v 45 Kimwooy ꞉Yēēsu subak kule, “Kerkeey ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin āk yoo chēēng'ē ꞉chiito ake sanayeek chēē kāroorānēch,  
\v 46 nto yoo kānyōōr sanayaanteet akeenke nyēbo koomānuut wokwaalta kiy ake tukul nyēē boonto ankwaal sanayaantaanaata.” 
\s1 Tyoonkōōchēētaab lēkwēlēēt 
\p  
\v 47 Kimwooy subak ꞉Yēēsu kule, “Kerkeey ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin yoo keeluumta ꞉biiko alake nēētiit tōōliilēēt āriit ankunam *burburiinēk chēē chaang' chēē makerkeey.  
\v 48 Yoo kaakunyiy ꞉burburiinēk nēētiit, kōōchuut ꞉tēkiik kuchō sakaramteet. Nto yityo kōōbuur ng'wēny ānkulēkwēl burburiinēk choo kāroomēch ānkōōkoochi kērēb ānkumēto choo miyootēch.\fig Burburiinēk chēē kaakunam ꞉nēētiit|src="lb00212b.tif" size="span" ref="13:48" \fig* 
\v 49 Wuu nyooto ām bēsyēētaab tabantaab kōōrooni! Makukwa ꞉malayikaanik ānkulēkwēlunēē biiko choo miyootēch wōlēē mii ꞉choo churtootiin.  
\v 50 +/Mākēētōōrchi biiko choo miyootēch wōlēē bo maat nyēē irikitiitē wōlēē mākung'woonchi ꞉soboon ankuriirunee ng'wēny.” 
\s1 Kāānēētiisyēēt nyēē lēēl āk nyoo kibo kēny 
\p  
\v 51 Yu kēēwoong' ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechaa, kuteebee rubiikyii kule, “Ōkāsē ng'aleechuutēchu?” Kukēt rubiikēy kule, “Ēē, kēēkāsē.”  
\v 52 Yooto nanyuun kumwoochi icheek kule, “Kunyoo, kāānēētiin ake tukul nyēē /kiikiineet kurubta keey bāytooyiisyēētaab Yēyiin, kukerkeey chii nyēē inēmu ām chookēēnyii tukuuk chēē leelach āk chēē yōōsēch.” 
\s1 Kitay Yēēsu ꞉biikaab saang'nyii 
\r (Māārkō 6:1-6) 
\p  
\v 53 Yu keewaany ꞉Yēēsu kōōnēētiisyēē tyoonkōōchoochoo, kung'eetee yooto.  
\v 54 Nto lētuunoo kuyit Nāāsārēēt wōloo kinērēē. Yooto kōōnēētiis ām *kōōtaab saayeet. Yu kakas ꞉biiko wōlēē kiinēētitooy, koolat ankuteebee keey kule, “Wōlēē kinyōōrtooy ꞉chiichi ng'oomnātooni āk kāāmuukēywēēchu bo kwōng'uut ku ānō?\x - \xo 13:54 \xt Yoowa. 7:15\x* 
\v 55 So! Mābo nee ꞉wēēriitēnyi kāātoong'iintoonoo? Mā kaamet nyoo /kēēkuurēē Maaryaa ānku ng'eetaabkaamet oob Yāākōbō, Yōōsēēf, Simōōni ākoo Yuuta?\x - \xo 13:55 \xt Yoowa. 6:42\x* 
\v 56 Kēēboontē keey oob mbo cheebkaamet tukul? Kunyi ii, konyoorta ānō ꞉chiichi ng'aleechu tukul?”  
\v 57 Kitay ꞉bichoo Yēēsu. 
\p Nto tēē yoo kumwoochi ꞉Yēēsu bichooto kule, “‑/Mākēēkoonyitē *wōōrkooyoo ām saang'nyii nto kōōng'waa, nteenee koonyitē ꞉biikaab saang'ta ake.”\x - \xo 13:57 \xt Yoowa. 4:44\x* 
\p  
\v 58 Manaayeyee wōlooto ꞉Yēēsu ng'aleek chēē chaang' chēbo kwōng'uut kuuyu kimēēkoosēē keey ꞉biiko inee. 
\c 14  
\s1 Ki ng'oo man ꞉Yēēsu? 
\r (Māārkō 6:14-29; Luuka 9:7-9) 
\p  
\v 1 Kikas ꞉Bāytooyiintēēt *Ērōōtē /kyoomtooy Yēēsu.  
\v 2 Kumwoochi motwoorikyii kule, “Bātisāniintēēt Yoowaana ꞉nyooto nyēē kookung'eetee meet! Kiyooto nyi ōkāsē kuyēyiisyēē kāāmuukēywēēchoo bo kwōng'uut.”\x - \xo 14:2 \xt Mat. 16:14\x* 
\p  
\v 3-4 Kimiitē yēē kichoomnyo ꞉Ērōōtē āk Erootyaa koorkēētaab ng'eetaabkaamet nyēē /kikēēkuurēē Filibō. Kimwoochinē ꞉Yoowaana Ērōōtē kule, “Makaraam 'intii ng'eetaabkoomēt kusobē.” Yooto kōōwuruur ꞉Erootyaa Ērōōtē kukerta Yoowaana kōōtaab kibratiisyek.\x - \xo 14:3-4 \xt Luuka 3:19-20; Chuy. 20:14; Laawi. 18:16; 20:21\x* 
\v 5 Kimāchē yooto ꞉Ērōōtē kubakach Yoowaana nteenee kiiywey biiko, kuuyu kichāmtooy ꞉bichoo kule *wōōrkooyoontēēt ꞉Yoowaana.\x - \xo 14:5 \xt Mat. 21:26\x* 
\p  
\v 6 Nto miitē yēē /kikyoomē saakweet nyēē king'ērēkyinēē ꞉Ērōōtē bēsyēēt nyēē /kikēēsichēē, chokutuumēē ꞉chēēbtaab Erootyaa taayeetaab biiko. Yooto kung'erech ꞉Ērōōtē kut  
\v 7 kōōwoolchi keey chēēbooto kule ikoochinē kiyēē kateeb.  
\v 8 Wokuteebee ꞉chēēboo kaamet nto tēē yoo chokumwoochi Ērōōtē kule, “Āmāchē mētitaab Yoowaana /kēēyibunēēnoo kibseesweet!”  
\v 9 Yooto kwoorookēn ꞉Bāytooyiintēēt, nteenee kuuyu kikiikōōwoolchi keey chēēboo ām taayeetaab tāyēēkyii, kumwaayta /kēēyēchi kiyooto kitēēbē.  
\v 10 Kunyoo /kibokeechwenta mētitaab Yoowaana ām kāābrātiisyō  
\v 11 nto yityo /kēēyibchinēē chēēbkēy kibseesweet. Kunam ꞉chēēboo mētooto ānkuyibchi kaamet.  
\v 12 Lētuunoo bokumuy Yoowaana ꞉rubiikyii nto yityo bokumwoochi Yēēsu. 
\s1 Kibay ꞉Yēēsu biiko chēē kikēēytēē kisyēērōōk muut 
\r (Māārkō 6:30-44; Luuka 9:10-17; Yoowaana 6:1-13) 
\p  
\v 13 Yu /kābokyoomchi Yēēsu ng'aleechaa, kung'ēētyēē wōlooto kimii ānkwooyyēē mwēēnkēēt kumāchē kuba yēē kimālēēkit ꞉chii. Nto kukāsē ꞉biiko kuu nyooto, koosaab sakaramteetaab tōōliilēēt kwaalach Yēēsu.  
\v 14 Kurēkunēē ꞉Yēēsu mwēēng', ankukas biiko chēē ki chaang' miisin, kukāsyi kiisayta ānkōōsoobchi bōōrwēk.\x - \xo 14:14 \xt Māārkō 8:2\x* 
\p  
\v 15 Nto kwiimēnē ꞉kōōrēēt, kōōnookyi ꞉rubiik ānkumwoochi kule, “Ntēē kāākwiimēn ꞉kōōrēēt ānku suurkwēēnnyoo ꞉wōli! Mwoochi bichu simkuroot subokwaalaat āmiik chēē kāriibēē moonikwaa.”  
\v 16 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Mēērook kuba. Ōkoochi ꞉akweek kiyēē kaam.”  
\v 17 Kukētyi ꞉rubiik Yēēsu kule, “Ntēē mukaatiinek muut āk *burburiinēk āyēēng' baateey chēē kēēboontē!”  
\v 18 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōkōōnoo baa āmiichooto.”  
\v 19 Kumwooy ꞉Yēēsu kule kōōbuur ꞉biiko yoo bo saatyeet. Nto miitē yoo kunam mukaatiinekēy muut āk burburiinēkēy āyēēng' ankukas barak kubirchi Yēyiin kōōnkōy. Nto yityo kubcheyaabchey ānkōōkoochi rubiikyii kubchēchinoot biiko.  
\v 20 Kyoomiis ꞉bichoo tukul kut kubiyoong'iis. Nto bērē kōōruruuchoot ꞉rubiik āmiik chēē /kikiituuchaat, kunyiy kērēboonik taman āk āyēēng'.  
\v 21 Biiko chēē kyaam āmiichu ku murēnik kisyēērōōk muut /kumānāākiiyiitito chēēbyōōsōōk āk lēēkōōk.\x - \xo 14:21 \xt Mat. 15:32-39\x* 
\s1 Kiwēēsyētēē ꞉Yēēsu bēēko barak 
\r (Māārkō 6:45-52; Yoowaana 6:15-21) 
\p  
\v 22 Yooto bakeenke, kōōkiimchi ꞉Yēēsu rubiikyii kulaany mwēēnkēēt simkoonto kutākumii ꞉inee kōō-āmiisē biiko.  
\v 23 Nto yu kāākōō-āmiis bichoo, kootooch nkityō lekemeet ake barak wokusaay. Kwiimēnē ꞉kōōrēēt kutākumii ꞉inee wōlooto nkityō.\x - \xo 14:23 \xt Luuka 5:16\x* 
\v 24 Yooto tukul, kikiikuwo ꞉mwēēnkēēt tōōliil kwēēn ānkimiitē kōōsooyēnē ꞉wusōōnēēt.  
\v 25 Nto yu kāng'ēēyēn ꞉kōōrēēt, kuwēēsyētēē ꞉Yēēsu bēēko barak ākoy wōlēē kimii ꞉rubiikyii.\x - \xo 14:25 \xt Āyub 9:8\x* 
\v 26 Nto bērē kukas ꞉rubiikyii kuwēēsyētoonunēē tōōliilēēt, kumuuyo miisin ānkumwooy kule, “Chii ēē, nto āyiin!” Kumwooyē kuu nyooto kōōnchōōytōōs bakeenke nyēē kāākubōōtoon.\x - \xo 14:26 \xt Luuka 24:37\x* 
\v 27 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “‑Mōōmuuyē! Nto yu anii nyoo.”  
\v 28 Kukāsē ꞉Bētērō kuu nyoo, kumwooyē kule, “Yoo inyiing' ii, Mokoryoontēēt, imwoowoo āwēēsyētēē bēēko barak ākoy wōloo imiitē.”  
\v 29 Kuwālchi ꞉Yēēsu Bētērō kule, “Chōō naas.” Kurēkunēē ꞉Bētērō mwēēng' ankootaar bēēko barak ānkutākyi keey Yēēsu.  
\v 30 Yu kakas wusōōnēēt, kunyokoriit ānkutoow kuling'taat. Yooto kutooree kāānchōōyto kule, “Wōōy, ānkiisārwoo wē, Mokoryoontēēt!”  
\v 31 Kōōyokooyto ꞉Yēēsu āwut ankunam Bētērō. Nto tēē yoo kumwoochi kule, “So, ntēē iyābē kuu nyi? ‑Mēēkoosēēnoo keey?”\x - \xo 14:31 \xt Mat. 6:30; 8:26; 16:8; 17:20\x* 
\v 32 Nto yu kaakulaany ꞉tukwaay mwēēng', kuteeman ꞉wusōōnēēt.  
\v 33 Kukutunkyi ꞉biiko choo kimiitē mwēēng' Yēēsu kumwooyē kule, “Kubooyiit man, inyiing' Lakwataab Yēyiin.”\x - \xo 14:33 \xt Mat. 16:16; 27:54; Māārkō 15:39; Yoowa. 1:34\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biikaab Keneesareet 
\r (Māārkō 6:53-56) 
\p  
\v 34 Nto yu kaakwaay, bokōōyyoonyēē yēē /kikēēkuurēē Keneesareet.  
\v 35 Yu kēēnkēt ꞉biikaab wōlooto kule ki Yēēsu ꞉nyooto, kukuurootēē biiko soong'wēk chēē ki laatoos. Kikiimutyi Yēēsu biiko tukul chēē kimnyoontōōs.  
\v 36 Kusoom ꞉bichooto kimnyoontōōs Yēēsu kule, “Ichāmwēēch kēētiiny buch maaseekaab kotootookaab sireeng'uung'.” Kisob ꞉chii ake tukul nyēē kitiiny maaseechaa.\x - \xo 14:36 \xt Mat. 9:20\x* 
\c 15  
\s1 Tooytoochiintōōs ꞉mākuutēkaab Yēyiin āk kiruutēkaab Farisaayeek 
\r (Māārkō 7:1-13) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kukwaanee *꞉Farisaayeek alake āk kāānēētikaab kiruutēk Yēērusālēēm ankuteebee Yēēsu kule,  
\v 2 “Ām nee yu mārubē ꞉rubiikuuk ntāsimuutēkaab mbo kuuko? Ntēē ‑mēēntāsiimē ꞉icheek āwunnyēk nto āmiisyē?”\x - \xo 15:2 \xt Luuka 11:38\x* 
\v 3 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē ōkwētyinē akweek mākuutēkaab Yēyiin ankoorub ātēbuutēkaab mbo kuukoong'?  
\v 4 Kimwooy oob ꞉Yēyiin kule, ‘Iywey kōōn āk koomēt?\x † \xo 15:4 \xt Chuy. 20:12; Kiruu. 5:16\x* Chii nyoo chubē kwaan nto kaamet, kunyoolchinē ꞉meet.’\x † \xo 15:4 \xt Chuy. 21:17; Laawi. 20:9\x* 
\v 5 Nteenee ōmwooyē ꞉akweek kule yoo kāmwoochi ꞉chii kaamet nto kwaan kule, ‘Kiito ake tukul nyoo kātāākōōnook, kukyaasat kubo Yēyiin,’  
\v 6 nto yooto mēēbērē māchāktōōs kooywey sikiikyii. Ōmōōntooy ꞉akweek kuu nyiitēnyi ng'ālyoontēētaab Yēyiin ankoorub ātēbuutēkwook nkit.  
\v 7 Ōyēyē keey sōō kutyaa kule ōchurtootiin! Kibēēr ꞉wōōrkooyoontō bo Yēyiin *Isaaya yoo kimwooyē kule: 
\q1  
\v 8 ‘Koonyitēēnoo ꞉bichoo kuutuw, 
\q2 āmāboontēēnoo moo. 
\q1  
\v 9 Ānkoo kasaaya ꞉bichoo, ‑māākāsyinē, 
\q2 kuuyu chōōnēē ꞉kāānēētiisyēēng'waa wōlēē mii ꞉biich buch.’\x † \xo 15:9 \xt Isaaya 29:13\x*” 
\s1 Nee ꞉nyēē yēyē chiito kumātililiit ām wōlēē mii ꞉Yēyiin? 
\r (Māārkō 7:14-23) 
\p  
\v 10 Nto miitē yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu biiko kuyisyi keey inee nto yityo kumwoochi kule, “Okas baa ng'ālyoontooni:  
\v 11 Mēēbērē kiyēē iwutē kuutiitaab chii ꞉nyēē yēyē chiichoo kumātililiit, nteenee nyēē yēyē kumātililiit ku kiyoo chōōnēē kuutiinyii.” 
\p  
\v 12 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kōōnookyi ꞉rubiikyii, ānkumwoochi kule, “'Kēēnkēt ꞉inyiing' kule kāng'woonchi *Farisaayeek ꞉ng'aleechaa 'kēēmwooyē?”  
\v 13 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “+/Makeeng'eeyta keet ake tukul nyēē kimāchoonē ꞉Baaba nyoo mii kibkōōnkōy.  
\v 14 Kunyi ‑mooyiimee keey ꞉akweek Farisaayeechaa. Kōryootiin ꞉bichoo. Nto yoo kēēntōōchi ꞉cheebkoraatyaanteet ake ake, kōōsuuchinē ꞉tukwaay ng'wēēn.”\x - \xo 15:14 \xt Mat. 23:16, 24; Luuka 6:39; Room. 2:19\x* 
\p  
\v 15 Yooto kumwooy ꞉Bētērō kule, “Iboorwēēch ng'aleechaa bo tiliilinto.”  
\v 16 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “So, ākoo mānōōnkēt kura?  
\v 17 ‑Mōōnkēt ꞉akweek kule kiy ake tukul nyoo wēētēē kuut kuwēētii moo ānkuwokuwo saang'?  
\v 18 Nto ng'aleek choo kwoonēē kuut kukwoonēē ꞉choo mēt ānku chooto chēē yēyē chiito kumātililiit.  
\v 19 Kiyēē chōōnēē mēt ku kāāsōōtēywēēk chēē miyootēch kuu chēbo rumiisyēēt, martaayeet, sikornateet, chōōrsēēt, mōlōlchinooyēētaab ng'al āk ng'ōōmsēēt.\x - \xo 15:19 \xt Kala. 5:19-21\x* 
\v 20 Tukuuk chooto chēē yēyē chiito kumātililiit. Nteenee yoo koomiis ꞉chiito kumaneentasiim āwut, māyēyē ꞉yooto kumātililiit ꞉chiichoo ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.” 
\s1 Kiyēētyēēchi ꞉Yēēsu cheebyoosya nyēē kimā Cheebyuutayaa 
\r (Māārkō 7:24-30) 
\p  
\v 21 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu yooto ākoo rubiikyii, kuwo ākoy kōōrēētaab kiriinkēētaab Tiirō āk Sitōōn.  
\v 22 Yooto kuchōōnchi ꞉cheebyoosyeet ake nyēē kimā Cheebyuutayaa. Kibōloobōl kumwooyē kule, “Mokoryoontēēt, *Mōchōkōrēētaab Tāwuti, ankiiriireenaa! Mii kōōyiimē chēēbnyuu ꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat.”\x - \xo 15:22 \xt Mat. 20:30-31\x* 
\p  
\v 23 Mānāāwālchi ꞉Yēēsu cheebyoosyaanaa ng'ālyoo ām baanaa. Yooto kubēēchi ꞉rubiik Yēēsu ankusaaysaay kule, “Mwoochi, naas, kuwēēchi keey ntēē kābōloobōloot kuu nyi.” 
\p  
\v 24 Kuwālchi ꞉Yēēsu cheebyoosyaanaa kule, “Cheebyoos, /kikiiyookwoo anii baateey wōlēē miitē ꞉biikaab *Isrāyēēl choo kēēchiir chēē kiikubootyo.”\x - \xo 15:24 \xt Mat. 10:6; Room. 15:8\x* 
\v 25 Kōōnookyi ꞉cheebyoosyeet Yēēsu, kukutunyēē taayeenyii ānkumwoochi kule, “Ānkiiyēētyēēchoo ōō, Mokoryoontēēt!”  
\v 26 Kulēēnchi ꞉Yēēsu, “Makaraam /kiinēm āmnyoontēētaab lēēkōōk /ānkēēmētyi ng'ōōkin.”  
\v 27 Kuwālchi ꞉cheebyoosyaanaa kule, “Wuu nyooto sinee ōō, Mokoryoontēēt, ntēē āmē mbo ꞉ng'ōōkin seeserik yoo āmiisyē ꞉biikwaa.”  
\v 28 Yu kāmwooy ꞉cheebyoosyaanaa kuu nyooto, kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Cheebyoos, kuuyu 'ikoosēēnoo keey miisin, /kāākēēchāmuung' kuu wōloo 'kēēmāktooy.” Kumwooyē ꞉Yēēsu kuu nyooto kusobē bakeenke ꞉chēēbtaab cheebyoosyaanaa.\x - \xo 15:28 \xt Mat. 8:13; 9:22\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biich chēē chaang' chēē kimā Yuutayeek 
\r (Māārkō 7:31-37) 
\p  
\v 29 Nto tēē yoo kung'eetee ꞉Yēēsu yooto kumur sakaramteetaab Tōōliilēētaab Kalilaaya, kiitooch yēē tōrōōr ānkōōbuur ng'wēny sukōōnēētiis.\x - \xo 15:29 \xt Mat. 5:1\x* 
\v 30 /Kikiimutyi biiko chēē chunkutootiin, chēē kōryootiin, chēē sōnkōchootiin, chēē kirātākiis ꞉ng'ēlyēēbik āk alak chēē chaang' /ānkiikoochi taayeetaab Yēēsu. Kōōsoob ꞉Yēēsu bichooto tukul.  
\v 31 Yu kakas ꞉biiko kung'āloolē ꞉choo kikirātākiis ꞉ng'ēlyēēbik, kāsobcho ꞉choo kisōnkōchootiin, kubeesyet ꞉choo kichunkutootiin ankukasta ꞉choo kikōryootiin, koolat ānkusilto Yēyiintēētaab *Isrāyēēl. 
\s1 Kibay ꞉Yēēsu biiko chēē kikēēytēē kisyēērōōk ang'wan 
\r (Māārkō 8:1-10) 
\p  
\v 32 Nto miitē yoo kukuur ꞉Yēēsu rubiikyii ānkumwoochi kule, “Ntēē kaariiree bichu. Kōōkiibuurtē keey bēsyōōsyēk sōmōk āmāmii ꞉kiyēē āmē! Mēēbērē +māāmwoochi kuba kumanaa-am kiy kuuyu imuuchē kōōmiistoochi ꞉kēmēwuut kēēltaab too.”\x - \xo 15:32 \xt Māārkō 9:36\x* 
\p  
\v 33 Kuwāl ꞉rubiikyii kule, “Nto wōlēē sikeenyoorte āmit chēē yēmē biich chēē tēē chu ām suurkwēēnooni ku ānō?”  
\v 34 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Ōboontē mukaatiinek ata?” Kuwālchi ꞉rubiik kule, “Kēēboontē tisab āk *burburiinēk chēē ng'ēri.” 
\p  
\v 35 Yooto, kumwoochi biiko kōōbuur ng'wēny nyēē katet keey.  
\v 36 Nto tēē yoo kunam mukaatiinechaa tisab āk burburiinēk, nto yu kāākubirchi Yēyiin kōōnkōy, kubcheyaabchey ānkōōkoochi rubiik kubchēchinoot biiko.  
\v 37 Kwoomiis ꞉biiko tukul kut kubiyoong'iis. Nto yu kēēruruuchoot ꞉rubiik āmiik chēē king'ēt, koonyiit kērēboonik tisab.  
\v 38 Nto laatitaab biiko chēē kyoomiis, ki kisyēērōōk ang'wan /kumānāākiiyiitito chēēbyōōsōōk āk lēēkōōk. 
\p  
\v 39 Nto mii yoo nanyuun, kōō-āmiis ꞉Yēēsu biiko kubēēchi keey ankulaany ꞉inee mwēēnkēēt ākoo rubiikyii ānkuwo ākoy saang'ta ake nyēē /kikēēkuurēē Makataan.\x - \xo 15:39 \xt Mat. 14:13-21\x* 
\c 16  
\s1 Kitay ꞉Farisaayeek kōōyēnchi Yēēsu 
\r (Māārkō 8:11-13; Luuka 12:54-56; 11:29) 
\p  
\v 1 Nto miitē bēsyēēt ake, kukwoonchi *꞉Farisaayeek ākoo *Satukaayeek Yēēsu kumāchē kutyem. Kimwoochi kuyēchi icheek kiy nyēbo kwōng'uut sukōōnkētēē kule boonto ꞉inee kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy.  
\v 2 Nteenee kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Yoo imēnē, ōmwooyē ꞉akweek kule, ‘Mākumusēs tuun ꞉kōōrēēt, kuuyu arraa ꞉wōliin bo barak.’  
\v 3 Nto yoo bo kōrrōōn, ōmwooyē kule, ‘Yiiwoot ra, kuuyu kaarraniit ꞉wōliin bo barak ānkutuuluunkēnoot.’ Ōnkētē ꞉akweek kiyēē ibooru ꞉wōliin bo barak yoo kaarraniit ‑āmōōnkētē kiyēē ibooru ꞉ng'aleek chu ōkāsē kuyēyāktōōs.  
\v 4 Biich chēē miyootēch choo kiikutēwēchākiis ꞉chēē tēēbē /kēēyēchi kiy nyēbo kwōng'uut. Ng'aleek baateey chēbo kwōng'uut chēē +/mākiiboorchi ku choo kibo Yoona.” 
\p Yooto kubakaakta ꞉Yēēsu bichooto ānkuwēētēē mwēēnkēēt āk rubiikyii.\x - \xo 16:4 \xt Mat. 12:38; Luuka 11:16; Yoowa. 6:30\x* 
\s1 Ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeek āk *Satukaayeek 
\r (Māārkō 8:14-21) 
\p  
\v 5 Nto yu kayit tōōliilēēt biitooniin, koosoot ꞉rubiik kule kikiikuwuutyēē mukaatiinek.  
\v 6 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeek āk *Satukaayeek.”\x - \xo 16:6 \xt Luuka 12:1\x* 
\v 7 Kung'alaalee ꞉rubiichoo ng'aleechaa ānkumwooy kule, “Kāmwooy kuu nyooto kuuyu manaakeenamaanu mukaatiinek.”  
\v 8 Nto yu kēēnkēt ꞉Yēēsu kiyēē king'āloolēē ꞉rubiikyii, kuteebee kule, “‑Mōōkoosēēnoo keey kāroomin? Ām nee yu ōmiitē ōmwooyē kule manoonamaanu mukaatiinek?\x - \xo 16:8 \xt Mat. 14:31\x* 
\v 9 Mānōōnkēt kiy ākoy kura? ‑Mōōsōōtē mukaatiinechaa ki muut choo kyoomē ꞉biiko kisyēērōōk muutu āk kaatuukanik choo kyōōruruuchē kunyiy kērēboonichoo?\x - \xo 16:9 \xt Māārkō 6:52\x*\x - \xo 16:9 \xt Mat. 14:20\x* 
\v 10 Nto mbo naas mukaatiinechaa ko tisab choo kwoomē ꞉biiko kisyēērōōk ang'wanu āk kaatuukanik choo kwōōruruuchē kunyiy kērēboonichoo?\x - \xo 16:10 \xt Mat. 15:37\x* 
\v 11 Ām nee simōōnkēt kule kāmāāng'āloolwook kurubta keey āmiik? !Kāāmwoowook, ōriibēē keey kiyēē bāyēēnook ꞉Farisaayeechaa āk Satukaayeechaa!”  
\v 12 Yooto nanyuun, kōōnkēt ꞉rubiichoo kule mēēbērē kimwoochinē icheek ꞉Yēēsu kuriibēē keey āmiik nteenee kimwoochinē kuriibēē keey kāānēētuutēkaab Farisaayeek āk chēbo *Satukaayeek. 
\s1 King'oonkyi ꞉Yēyiin Bētērō kule ki ng'oo ꞉Yēēsu 
\r (Māārkō 8:27-30; Luuka 9:18-21) 
\p  
\v 13 Yu kāwokuyit ꞉Yēēsu ākoo rubiik rōōrōōkēētaab *kiriinkēētaab Kayisareeya Filiibi, kuteebee rubiikyii kule, “Mwooyē ꞉biiko kule *Wēritaab Chii, ku ng'oo?”  
\v 14 Kuwālchi ꞉rubiik kule, “Mwooyē ꞉alake kule inyiing' Bātisāniintēēt Yoowaana, kubērē ꞉alake *Eliiya, nto alak kumwooyē kule Cheremnyaa nto ku ake ām *wōōrkooyikaab Yēyiin nyēē kaakung'eetee *kāābkwoombiich.”\x - \xo 16:14 \xt Mat. 14:2; 17:10-13; 21:11\x* 
\v 15 Kulēēnchi Yēēsu, “Nto akweek, ōbērē anii ku ng'oo?”  
\v 16 Kumwooy ꞉Simōōni Bētērō kule, “Inyiing' *Kāārārookiintēēt, Lakwataab Yēyiin.”\x - \xo 16:16 \xt Mat. 4:3; 14:33; Yoowa. 6:69; Yēyuut. 14:15\x* 
\p  
\v 17 Yooto kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Simōōni araab Yoona, ibēruuroot. Mā chii ꞉nyēē kāng'oong'uung' ng'aleechu, nteenee Baaba anii nyoo miitē kibkōōnkōy.  
\v 18 Kunyi, +māākuuriing' kule Bētērō\f + \fr 16:18 \ft Ibooru ꞉kaaynaani kule kitaweet.\f* ānku +māātēēkyi kitawaani kōōnyuu nyēē ‑mēēbēlē ꞉Buunyoontēēt.\x - \xo 16:18 \xt Luuka 22:32; Yoowa. 1:42; 21:15-17; Kala. 2:6-9; Ēfēēs. 2:20\x* 
\v 19 +Māākōōniing' kāāmuukēywēēk chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Kiy ake tukul nyēē ikērē ām kōōrooni, +/makeeker ām kibkōōnkōy. Nto nyēē iyootē ām kōōrooni, +/makeeyaat ām kibkōōnkōy.”\x - \xo 16:19 \xt Mat. 18:18; Luuka 11:52; Yoowa. 20:23\x* 
\v 20 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kōōkiimchi rubiikyii masimkumwaaytaat kule inee ꞉Kāārārookiintēēt.\x - \xo 16:20 \xt Māārkō 8:30; 9:9\x* 
\s1 King'alaalee ꞉Yēēsu meenyii āk ng'eeteenyii bo meet 
\r (Māārkō 8:31-33; Luuka 9:22) 
\p  
\v 21 Kuchakee yooto kuwo taay kutoow ꞉Yēēsu kumwoochinē rubiikyii kule ākoy kuwo ꞉inee Yēērusālēēm ānkubuntēē nyāliluutēk chēē chaang' ām āwunnyēkaab booyik, mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk. Kimwooy mbo subak kule ākoy /keebakach inee nto miitē bēsyēētaab sōmōk /kiing'eetee meet. 
\p  
\v 22 Yooto kuwēēto ꞉Bētērō Yēēsu komos ānkumwoochi kule, “Acha ōō, Mokoryoontēēt! Mēērook kuyēyākiis ꞉ng'ala chēē wuu choo ām wōlēē imiitē!” 
\p  
\v 23 Yooto kōōtuukyi Bētērō batay ānkumwoochi kule, “Sateenaa keey wē, Syeetaani! ‑Mēēyēku kāānākuut ām wōlēē āmiitē. 'Isōōtē kuu wōlēē isōōtitooy ꞉biiko, āmēēbērē kuu wōloo māktooy ꞉Yēyiin.” 
\s1 Wuuyinto nyēē buntēē ꞉rubiintēētaab Yēēsu 
\r (Māārkō 8:34—9:1; Luuka 9:23-27) 
\p  
\v 24 Nto tēē yoo kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Chii ake tukul nyoo māchē kurub ng'aleekyuu, kutay kiyēē māchē ꞉mooyēēnyii amanyokoriit meet.\f + \fr 16:24 \ft Yoo /kākēēwēēkyiin yuutēyu ng'ālyoo āk ng'ālyoo kumwooyē kule ‘ankunam murtooywoontēēnyii’. Ām bēsyōōsyēchooto, ki yoo kanamaat ꞉chiito murtooywoontēēt kōōbooru kule miitē /bokēēbākāchē.\f* Yoo kaakucham kuyey kuu nyooto, kuruba.\x - \xo 16:24 \xt Mat. 10:38-39; Luuka 14:27; 1Bēt. 2:21\x* 
\v 25 Nyoo kāyēētyi keey soboontaab kōōrooni, mākōōboot soboonnyii bo kibchuulyo. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni kubo anii, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 16:25 \xt Luuka 17:33; Yoowa. 12:25 \x* 
\v 26 Kāroomnyo nee nyēē nyōōru ꞉chii yoo kēētukuulchi keey tukuukaab kōōrooni ānkōōboot soboonnyii bo kibchuulyo? Nto kiy nee nyēē imuuchē ꞉chii kuwalee soboonooto?  
\v 27 Āmiitē ꞉anii, *Wēritaab Chii wāāchōōnii ām Lēbkēēyyēētaab Baaba āk malayikaanikyii, ānkuchāāyēchi chii ake tukul kurubta keey kiyēē kiikuyey.\x - \xo 16:27 \xt Tyēēn. 62:12; Cherem. 17:10; Mat. 13:41-42; 25:31-46; Yoowa. 5:29; Room. 2:6; Ng'oong'. 22:12\x* 
\v 28 !Kāāmwoowook, mii ꞉biiko alake yu chēē mābēku kumanaakas Wēritaab Chii kuyibu bāytooyiisyēēnyii.” 
\c 17  
\s1 Kiweek ꞉eertaab Yēēsu 
\r (Māārkō 9:2-8; Luuka 9:28-36) 
\p  
\v 1 Nto yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk lo, kulaang'ta ꞉Yēēsu ākoy tulwēēt ake barak, kuboontootē keey Bētērō, Yāākōbō āk Yoowaana ng'eetaabkaametiitaab Yāākōbō.\x - \xo 17:1 \xt Mat. 26:37; Māārkō 5:37; 13:3\x* 
\v 2 Kumiitē wōlooto, kuweek ꞉eertaab Yēēsu kukāsē rubiik, koolekecheech kuu asiista. Kileelakiitu ꞉nkicheek sirookyii kule mang'!  
\v 3 Yooto kukas ꞉rubiichoo *Muusa āk *Eliiya kwoomē lōkōōy āk Yēēsu.  
\v 4 Kulēēnchi ꞉Bētērō Yēēsu, “Mokoryoontēēt, karaam nyēē tyaa kēēmiitē yuutēyu. Kany ateech kēryōōnik sōmōk, nyeeng'uung', nyēbo Muusa ākoo nyēbo *Eliiya.” 
\p  
\v 5 Kutākung'āloolē ꞉Bētērō, kuchō ꞉boolteet nyēē ki lebkeey miisin ankoolaambuuch icheek ānkuchōōnēē ꞉kuutiit booltaanaata kumwooyē kule, “Lakwanyuu ꞉nyi nyēē āchāmē ānkāāng'ērēkyinē. Kunyoo, ōkāsyinē kiyēē mwooyē.”\x - \xo 17:5 \xt Kiruu. 18:15; Mat. 3:17\x* 
\p  
\v 6 Yu kakas ꞉rubiichoo kuutiinaa, kumuuyo ānkōōbutyi ng'wēny kukubuy kuut.  
\v 7 Kuwo ꞉Yēēsu yooto ankutabtab icheek kumwoochinē kule, “‑Mōōmuuyē, ōng'ēētyē.”  
\v 8 Nto yu kēētōrōōr ꞉rubiichoo mētēwook, māmiitē ꞉chii ake tukul nteenee Yēēsu nkit.\x - \xo 17:8 \xt 2Bēt. 1:16-18; Ng'oong'. 1:16\x* 
\p  
\v 9 Yu kimii kurēkunēē lekem, kōōkiimchi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “‑Mōōmwoochi chii kiyēē kookas, ākoy yoo /kaakiing'eetee *Wēritaab Chii meet.” 
\s1 Kiineet ꞉Yēēsu wōlēē kiwuu ꞉chōōnēētaab *Eliiya 
\r (Māārkō 9:11-13) 
\p  
\v 10 Kuteebee ꞉mbo Bētērō Yēēsu kule, “Ām nee naas, sukumwooyē ꞉kāānēētikaab kiruutēk kule māchāktōōs kōōyēēw *꞉Eliiya kurook, nto chōōnii *꞉Kāārārookiintēēt?” 
\p  
\v 11 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Mwooyē ꞉bichoo man. Intōōwu ꞉Eliiya sukukaramiit ꞉kiy ake tukul.\x - \xo 17:11 \xt Mal. 4:5-6; Mat. 16:14\x* 
\v 12 !Kāāmwoowook, kiikuchō Eliiya ānkimēēnkētē ꞉bichoo, nteenee kiyeyee kiy ake tukul nyēē kimāchē. Nto ām kēēlto nyēē wuu nyooto, makunyalil *꞉Wēritaab Chii ām āwunnyēkaab bichooto.”  
\v 13 Yooto nanyuun kōōnkēt ꞉rubiichoo kule kimiitē ꞉Yēēsu kung'āloolēē Bātisāniintēēt Yoowaana.\x - \xo 17:13 \xt Mat. 11:14\x* 
\s1 Imuuchāktōōs ꞉kiy ake tukul ām chii nyoo ikoosēē keey Yēyiin 
\r (Māārkō 9:14-29; Luuka 9:37-43a) 
\p  
\v 14 Yu kāākurēk ꞉Yēēsu āk rubiichoo, kuba ākoy yoo kimiitē ꞉rubiik chuut alake kuboonto keey biiko chēē kichoong'ēch chēē kikiikōōruruuch keey. Yooto, kuchō ꞉chiito ake ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu  
\v 15 ānkumwoochi kule, “Mokoryoontēēt, riiree wērinyuu nyēē boonto mēwuunkook. Iyiimē ꞉bōōroo miisin kutōōrchinē kwaak mā nto ku bēēko.  
\v 16 Kāāmutyi rubiikuuk nteenee manaakoomuuch.” 
\p  
\v 17 Yooto kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Kunuurēch sōō, ꞉biiko alake nyēē tyaa. Nto yu manookaaseenaa keey! +Māābuurtook ākoy āyu? +Māāmuytoochook ākoy āyu? Omutwaa anii wēēroo.”  
\v 18 Kōōbēbēēto ꞉Yēēsu tāmirmiryoonoo miyaat kung'eetee wēēroo. Yooto, kusob ꞉wēēroo bakeenke. 
\p  
\v 19 Nto miitē yoo kuboonto keey Yēēsu āk rubiikyii, kuteebee ꞉rubiik kule, “So, ām nee simakiimuuch ꞉acheek tāmirmiryoonoo miyaat?”  
\v 20 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Kuuyu ‑mōōkoosēēnoo keey kāroomin. Kāāmwoowook, nto ōboontē kaakaaseet nyēē mining' nyēē tēē kēbuswoontēētaab *aritaaliit, nto ōmuuchē ōmwoochi tulwooni kule, ‘Ng'eetee yu ānkiiwē yuun’ kung'ēētē. Māmii ꞉kiy nyēē ibēlook.\x - \xo 17:20 \xt Mat. 13:31; 14:31; 21:21\x* 
\v 21 Mēēmuuchāktōōs ꞉tāmirmiryēēt nyēē wuu nyooto, yoo manoosaay ānkōōkir āmiisyēēt.”\f + \fr 17:21 \ft Mātinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 21.\f* 
\s1 King'alaalee ꞉Yēēsu subak meenyii āk ng'eeteetaab meet 
\r (Māārkō 9:30-32; Luuka 9:43b-45) 
\p  
\v 22 Nto yēē kimiitē kubēēsyētē ꞉tukul ām Kalilaaya, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Mii /bokiiyokoochinē *Wēritaab Chii āwunnyēkaab biikaab kōōrooni.  
\v 23 +/Makeebakachaa nto miitē bēsyēētaab sōmōk /kiing'eeteenaa meet.” Kiyey ꞉yooto kwoorookēniis ꞉rubiik miisin.\x - \xo 17:23 \xt Mat. 28:6; Māārkō 8:31\x* 
\s1 Kikweyta ꞉Yēēsu syuuruutaab Kōōtaab Yēyiin 
\p  
\v 24 Yu kayit ꞉Yēēsu āk rubiikyii Kaabernaam, kukwa ꞉kāāruruukikaab *syuuruutaab *Kōōtaab Yēyiin ankuteebee Bētērō kule, “Mākwēyē ꞉kāānēētiintēēng'woong' syuuruut nyēbo Kōōtaab Yēyiin?”\x - \xo 17:24 \xt Chuy. 30:13-14\x* 
\v 25 Kuwālchi ꞉Bētērō kule, “Kwēyē.” Kuwo ꞉Bētērō kō, nto baanta nyooto māchē kung'alaal, kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ikāsē ꞉inyiing' kule nee ōō, Simōōni? Ng'oo ꞉nyēē kwēchinē bāytooyikaab kōōrooni syuuruut? Lōkōkwaa nto biiko alak?”  
\v 26 Kuwālchi ꞉Bētērō kule, “Kwēchinē ꞉biiko alake.” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ākoo tookunoot kule mākwēyē kiy ꞉lēēkōōy.  
\v 27 Nteenee yoo simākēēkustoochi bichu, iwē ākoy tōōliil ānkiiwiirchi ntawaaniit bēēko. Nto *burburyoontēēt nyoo bo taayta inam, ing'aany kuutiinyii. +Meenyoorte āriit beesyaanteet nyēē yēmē kukweytee ꞉biiko āyēēnku syuuruut. Iyibchi bichoo kubo syuuruut nyeenyuu ākoo nyeeng'uung'.” 
\c 18  
\s1 Ng'oo ꞉nyēē wōō? 
\r (Māārkō 9:33-37; Luuka 9:46-48) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kule, “Ng'oo ꞉nyēē wōō ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin?”\x - \xo 18:1 \xt Luuka 22:24\x* 
\v 2 Kukuur ꞉Yēēsu leekwa nyēē mining' kōōyyoong'to keey rubiik  
\v 3 ānkulē, “!Kāāmwoowook, yoo kamooweekse ōbuur kuu wōloo wuunto ꞉lēēkōōy chēē minkēēch, mākoy kōōwut ꞉chii ām akweek bāytooyiisyēētaab Yēyiin.\x - \xo 18:3 \xt Mat. 19:14\x* 
\v 4 Kunyi, nyoo yibē keey ng'wēny kuu leekwa, ku wōō ꞉nyooto miisin ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin.\x - \xo 18:4 \xt Mat. 23:12\x* 
\v 5 Nto nyoo tōrōōchē chii nyēē wuu lakwani ām kaayneenyuu, kukaakutoroochaa anii.\x - \xo 18:5 \xt Mat. 10:40\x* 
\s1 Ōriibēē keey kentaayeet 
\r (Māārkō 9:42-48; Luuka 17:1-2) 
\p  
\v 6 Chii nyoo kaken ake nyēē takukuskus ām kāāyēnēēt, kumisyinē /kēērātyi rwaa nyēē wōō kaat /ānkēētōōrchi araaray kuling'ta.  
\v 7 Tyaa sōō ꞉ng'wooninto nyēē mākunyōōr ꞉biiko choo kēntooy biich. Mii ꞉biiko chēē makuken biiko alak kutaya, nteenee mākung'woonchi sōō kule nee chiichoo kēnē ake. 
\p  
\v 8 Yoo kēēsākyiing' ꞉āwung'uung' nto kereenkeeng'uung' itayaa, itilte! Kaykay inyōōru *soboontaab kibchuulyo iboontē āwut akeenke nto ku kereeng' akeenke kusiir iboontē āwunnyēk tukwaay nto ku kērēēnkōōk tukwaay /ānkēētōōrchiing' wōlēē bo maataab kibchuulyo.  
\v 9 Yoo kēēsākyiing' koong'uung' itayaa, ilōōtu! Kaykay inyōōru *soboontaab kibchuulyo iyuu kimekoong'nyaa kusiir iboontē koonyek tukwaay /ānkēētōōrchiing' wōlēē bo maataab kibchuulyo.”\x - \xo 18:9 \xt Mat. 5:29-30\x* 
\s1 Māmāchē ꞉Yēyiin kubot ꞉chii ake tukul 
\r (Luuka 15:3-7) 
\p  
\v 10 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Ōriibē keey! ‑Mōōmōōntooy ake tukul ām chu tākung'ārng'ār. Kubooyiit man, tinyē ꞉icheek malayikaanikwaa chēē boonto keey Baaba ām kibkōōnkōy ākookoy.\f + \fr 18:10 \ft Tinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 11: Kichōōnii ꞉Wēritaab Chii chokōōrāroochē choo kiikubootyo.\f* 
\v 12 Yoo boonto ꞉chii kēēchiirēkyii bokol ānkubot ꞉akeenke ii, kuyēyē kule nee? Bākooktooy oob chuut tāmānwookik sokool āk sokool ankuwokucheeng'aat nyoo kābotē?  
\v 13 Kubooyiit man, ng'ērēchē miisin kubo nyooto akeenke kusiir chuut alak.  
\v 14 Ām kēēlto nyēē wuu nyooto, māchāmē ꞉kōōn nyoo mii kibkōōnkōy kubot mbo ꞉akeenke ām bichooto tākung'ārng'ār.”\x - \xo 18:14 \xt Yoowa. 10:11-15\x*\x - \xo 18:14 \xt Luuka 3:6; Room. 15:16; Ibu. 5:9; 2Bēt. 3:9\x* 
\s1 Choolwookātēēt ākoo nyooyeetaab kaat 
\r (Luuka 17:3-4; Mataayo 16:19) 
\p  
\v 15 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo kāchoolwookēnchiing' ꞉ng'eetaabkoomēt iwēētē komos ānkuwēēboorchi lēēluutyēēnyii. Nto yoo kākāsuung', 'kukēēyisu inee.\x - \xo 18:15 \xt Laawi. 19:17; Kala. 6:1\x* 
\v 16 Nteenee yoo kāmākāsuung', iwēētē keey chiito ake nto ku biich āyēēng', sukumiitē ꞉biiko āyēēnku nto sōmōku ꞉chēē chāmchiintōōs kule wuu nyooto /sikiitiil ng'ālyoo.\x - \xo 18:16 \xt Kiruu. 19:15; Yoowa. 8:17; 2Kōōr. 13:1; 1Tēm. 5:19; Ibu. 10:28\x* 
\v 17 Nto yoo kāmākāsyi bichoo, ōmwoochi booyikaab kanisa ng'aleek tukul. Nto yoo kāmākāsyi booyichoo, ōyib inee kuu wōloo /kēēyibtooy chii nyoo ‑mēēnkētē Yēyiin nto kuu kāāruruukiintēētaab *syuuruut.”\x - \xo 18:17 \xt Room. 16:17; 1Kōōr. 6:1-6; 2Kōōr. 6:17; Tiitō 3:9-11\x* 
\p  
\v 18 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kiy ake tukul nyēē ōkērē ām kōōrooni, +/makeeker ām kibkōōnkōy. Nto kiyēē ōyootē ām kōōrooni, +/makeeyaat ām kibkōōnkōy.\x - \xo 18:18 \xt Mat. 16:19; Yoowa. 20:23\x* 
\p  
\v 19 Āmwoowook subak kule, yoo kākāsyiin ꞉biiko āyēēnku ām kōōrooni yoo sooyē kumāchē kiito ake, kuyēchinē ꞉Baaba nyoo mii kibkōōnkōy kuu wōlēē kāmāktooy.\x - \xo 18:19 \xt Mat. 7:7\x* 
\v 20 Yoo kātuuyo ꞉biiko āyēēnku nto ku sōmōk kuyēyiisyēē kaayneenyuu, āboontē keey āk icheek.” 
\s1 /Kēēnyōōchinē keey kaat 
\p  
\v 21 Nto miitē yoo kuteebee ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, māchāktōōs ānyōōchi kaat ng'eetaabiya areet ata yoo kāchoolwookēnchoo? Ara, ākoy areet tisab?”  
\v 22 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “‑Mēēnyōōchinē kaat areet tisab baateey, nteenee kunyil tāmānwookik tisab āk tisab.”\x - \xo 18:22 \xt Toowu. 4:24\x* 
\p  
\v 23 Yooto kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Wuu nyi ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin: Kimwoochi ꞉bāytooyiintēēt wootwookikyii kukwa /bokeeng'alaalee wōlēē kiwuu ꞉yiisyōōnuutēkwaa.\x - \xo 18:23 \xt Mat. 25:19\x* 
\v 24 Kiboonto ꞉wootwookiintēēt nyēē kibo taay bēsēnto nyēē wōō miisin.\f + \fr 18:24 \ft Kiyēmē ꞉beesaanichu kwaal tuuka kisyēērōōk konom.\f* 
\v 25 Nto kuuyu ki wōō ꞉bēsēnoo nyēē kimēēmuuchē kuyaakta, kumwooy ꞉mokoryoontēēt kule /kyaalta wootwookiintoonoo āk kanyii tukul kunam wōlēē mii ꞉cheebyoosyeenyii, lōkōkyii āk kiy ake tukul nyēē kiboonto /keeyaaktee bēsēnooto.  
\v 26 Kukutunyēē ꞉wootwookiintoonoo taayeetaab mokoryoontēēnyii ankuriiree keey kule, ‘Lēyyē, mokoryoontēēt, tēēkōōnoo sōō bārooyinto sāāyookuung' bēsēnng'uung' tukul.’  
\v 27 Kuriiree ꞉mokoryoontoonoo chiichoo ānkōōmiisyi bēsēnooto kootyaaktaayakay.\x - \xo 18:27 \xt Luuka 7:42\x* 
\p  
\v 28 Nto yu chuytooy ꞉wootwookiintoonoo saang' kutuuyēē wootwookiintēēt nyiin ake. Kiboonto ꞉nyoo bēsēntaab nyiitēnyi nyēē mābo laat.\f + \fr 18:28 \ft Kiyēmē keey ꞉bēsēnoo āk tuch āyēēng' baateey.\f* Yooto kutēryēkyinē nyiin kumāchē kookeet ānkubērē, ‘Yookwoo bēsēnnyuu!’  
\v 29 Kukutuny ꞉nyiin ankusaaysaay murēētkēy kule, ‘Murooni, tēēkōōnoo bārooyinto ēē, wē, sāāyookuung' bēsēnng'uung'.’  
\v 30 Nteenee kitāyiis ꞉chiichoo ānkukwēr nyiin ākoy kōōk wokurat ākoy bēsyēēt nyēē kayaaktee bēsēnoo!  
\v 31 Nto yu kakas ꞉wootwookik chuut alake kiyēē kayeyakay, kunērēēkiis miisin ānkubokumwoochi mokoryoontēēng'waa kiyēē kiyeyakay. 
\p  
\v 32 Yu kakas ꞉mokoryoontēēt ng'aleechaa, kukuur wootwookiintoonoo ānkumwoochi kule, ‘Iyēku sikoran. Yu kwēēriirēē keey ꞉inyiing' āmiisuung' anii bēsēnoo kwēēboontē tukul.  
\v 33 So, kwaaming' ꞉nee simeeriiree ꞉nkinyiing' wootwookiintēēt nyiin ake?’\x - \xo 18:33 \xt Mat. 5:7\x* 
\v 34 Kinyēēr ꞉mokoryoontoonoo ankunam chiichoo kukerta kō kung'woonchi ākoy kuyaakta bēsēntaab biich tukul.\x - \xo 18:34 \xt Mat. 5:26\x* 
\p  
\v 35 Kunyi, mākuyēwook ꞉Baaba nyoo mii kibkōōnkōy kuu nyooto yoo ‑mōōnyōōchinē keey kaat.”\x - \xo 18:35 \xt Mat. 6:14-15; Ēfēēs. 4:32; Kolos. 3:13; Yāāk. 2:13\x* 
\c 19  
\s1 Kiineet ꞉Yēēsu kule miyaat ꞉bareetaab kooyēēy 
\r (Māārkō 10:1-12) 
\p  
\v 1 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechaa, kung'eetee Kalilaaya ānkutākyi keey yēēmēētaab Yuuteeya. Kisyēbunēē biitēētaab koong'asiis nyēbo āynēētaab Yoortaan.  
\v 2 Kurub ām wōlooto ꞉biiko chēē chaang' ānkōōsoob choo kimnyoontōōs. 
\p  
\v 3 Nto tēē yoo, kukwoonchi *꞉Farisaayeek alake Yēēsu kumāchē kutyem, ankuteebee kule, “Chāmwēēch ꞉kiruutēk kukwet ꞉chii koorkēēnyii kubo ng'ālyoo ake tukul?”  
\v 4 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Manoosuman ꞉akweek siruutēk yoo mwooyē kule, yu kitoowu ꞉Yēyiin kuyēyē kōōrēēt, ‘Kiyey murēn āk koorko,’\x † \xo 19:4 \xt Toowu. 1:27\x* 
\v 5 ānkumwooy kule, ‘Kiyooto nyēē yēyē murēn kung'eetee kōōtaab kwaan āk kaamet ankoomut koorkēēnyii ānkunoomnyo ꞉tukwaay kuyēk kiy akeenke.’\x † \xo 19:5 \xt Toowu. 2:24\x*\x - \xo 19:5 \xt Ēfēēs. 5:31\x* 
\v 6 Mēēbērē tāku biich āyēēng', nteenee kāākuyēk kiy akeenke. Kunyoo ‑mēēbēēsyo ꞉chii kiyēē kiikōōnoomnyo ꞉Yēyiin.” 
\p  
\v 7 Kuteeb subak ꞉Farisaayeechaa kule, “Ām nee sukumwooy *꞉Muusa kule, kusirchinē ꞉saanteet koorkēēt barweet nyēē bārēē kooyēēyto nto kwētē koorkēēt?”\x - \xo 19:7 \xt Kiruu. 24:1-4; Mat. 5:31\x* 
\v 8 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Kichāmwook akweek ꞉Muusa ōkwētē kooruukwook kuuyu wuuyēch ꞉mukuulēywēkwook. Nteenee kimāwuu nyoo yu kibo taay.  
\v 9 !Kāāmwoowook, chii nyoo kwētē koorkēēnyii ām ng'aleek chēē mānāmē keey āk martaayeet, ānkulē keemut koorkēēt ake, kukaakumarta ꞉chiichoo.”\x - \xo 19:9 \xt Mat. 5:32; 1Kōōr. 7:10-11\x* 
\p  
\v 10 Yooto kumwoochi ꞉rubiik Yēēsu kule, “Yoo ākoo wuu chu ꞉ng'aleek ām wōlēē miitē ꞉murēno āk koorkēēnyii kukaykay kumēēmutiis ꞉chii.”  
\v 11 Kuwālchi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “‑Mēēmuuchē ꞉chii ake tukul kucham ng'aleechu, nteenee choo kiikung'oonkyi ꞉Yēyiin.  
\v 12 Choong'ēch ꞉ng'aleek chēē yēyē biiko kumākēēsyo. Miitē ꞉alake chēē /kikēēsichē kumēēmuuchē kusich, kukilātē alak ꞉biiko nto alak, kitay kēēsyēēt kubo bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nyoo imuuchē kucham, kucham.” 
\s1 Biiko chēē iwutē bāytooyiisyēētaab Yēyiin? 
\r (Māārkō 10:13-16; Luuka 18:15-17) 
\p  
\v 13 Nto miitē yoo, /kiimutyi Yēēsu lēēkōōk kule kutiinyēē āwunnyēk kōōbēruur. Nteenee kiiburyoong'to ꞉rubiikaab Yēēsu bichoo.  
\v 14 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “‑Mooraany, nteenee ōbāroochi lōkōchu minkēēch kukwa wōlēē āmiitē, kuuyu biiko chēē wuu chuutēchu ꞉chēē iwutē bāytooyiisyēētaab Yēyiin.”\x - \xo 19:14 \xt Mat. 18:3\x* 
\v 15 Yooto, kōōbēruur lōkōchoo, nto yityo kuwēēchi keey. 
\s1 Wuuy kōōwut ꞉chii nyēē boonto bāytit Kaab Yēyiin 
\r (Māārkō 10:17-27; Luuka 18:18-27) 
\p  
\v 16 Nto miitē bēsyēēt ake kuchō ꞉chiito ake ankuteebee Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, nee ꞉nyēē karaam nyēē māchāktōōs ayey sāānyōōru *soboontaab kibchuulyo?”  
\v 17 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ām nee yu 'keeteebeenaa kurubta keey kiy nyēē karaam? Yēyiin baateey ꞉nyēē karaam. Nto yoo imāchē siiminy nyēē karaam, iriib kiruutēkaab Yēyiin.”  
\v 18 Kuteebee ꞉chiichoo Yēēsu kule, “Imwooyē kiruutēk nkōchō?” Kulēēnchi ꞉Yēēsu, “‑Meebakach chii, ‑meemarte, ‑mēēchōōrsē, ‑mēērātyi chii ng'wiiynan,  
\v 19 iywey kōōn āk koomēt ankiicham laatyeeng'uung' kuu wōloo ichāmtooy keey.”\x † \xo 19:19 \xt Chuytaayeet 20:12-16; Kiruutēk 5:16-20; Laawiik 19:18\x*\x - \xo 19:19 \xt Chuy. 20:12-16; Laawi. 19:18\x*\x - \xo 19:19 \xt Māārkō 12:31\x* 
\v 20 Kumwooy ꞉chiichoo kule, “Ntēē ārubē kiruutēchu tukul. Ara nee nyēē taakustaat?”  
\v 21 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Yoo imāchē siichurte, wee-alte kiy ake tukul nyēē iboontē ānkiikoochi bānoonik kiyēē 'kēēnyōōru. Yoo 'keeyey kuu nyooto, irubwaa. +Mēēnyōōru bāytit nyēbo man ām Kaab Yēyiin.”\x - \xo 19:21 \xt Mat. 8:21-22; Luuka 12:33\x* 
\v 22 Yu kakas ꞉chiichoo kuu nyoo, kusimikta nyēē kāng'woonchi, kuuyu ki wōō ꞉bāytit nyēē kiboonto.\x - \xo 19:22 \xt Tyēēn. 62:10\x* 
\p  
\v 23 Nto tēē yoo kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Wuuy sōō kule nee kucham ꞉chiito nyēē boonto bāytit bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 24 !Kāāmwoowook, nyumnyum kōōwut *꞉tembes koong'taab sintaaniit kusiir kōōwut ꞉chii nyēē boonto bāytit Kaab Yēyiin.”  
\v 25 Yu kakas ꞉rubiik ng'aleechaa, kumuuyo miisin ānkumwooy kule, “Ara ng'oo, naas, ꞉nyēē imuuchē /kiiraraach?”  
\v 26 Yooto kōōrōōtoot ꞉Yēēsu rubiichoo ānkumwooy kule, “Mēēmuuchāktōōs ꞉ng'aleechu ām wōlēē mii ꞉chiito, nteenee imuuchāktōōs ꞉kiy tukul ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.”\x - \xo 19:26 \xt Toowu. 18:14; Āyub 42:2; Cherem. 32:17; Luuka 1:37; 18:27\x* 
\s1 Kiyēē nyōōru ꞉biiko choo kaakurub Yēēsu 
\r (Māārkō 10:28-31; Luuka 18:28-30) 
\p  
\v 27 Yooto, kumwooy ꞉Bētērō kule, “Kēēnyōōru nee ꞉acheek chu kookeebakaakte kiy ake tukul ankeerubiing'?”  
\v 28 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, yoo bāytooyiisyē *꞉Wēritaab Chii āk Yēyiin ām kōōrēēt nyoo lēēl, +mōōbāytooyiisyē ꞉akweek rubiikyuu tamanu āk āyēēng'. +Mōōtiilchinē ng'aleek ārootunwēēk taman āk āyēēng' chēbo Isrāyēēl.\x - \xo 19:28 \xt Mat. 25:31; Luuka 22:30; 1Kōōr. 6:2; Ng'oong'. 3:21\x* 
\v 29 Nto chii ake tukul nyēē kaakubakaakta koorin nto mbo ng'eetaabkaamet nto mbo cheebkaamet nto kwaan nto kaamet nto lēēkōōk nto ku mbareenik kubo anii, mākunyōōr tukuuchoo kunyil bokol nto miisin, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 19:29 \xt Mat. 6:33; 10:37; 25:46\x* 
\v 30 Nteenee biiko choo yibē keey barak ām kōōrooni mākubooyiit lēt ām Kaab Yēyiin, nto choo yibē keey ng'wēny ām kōōrooni mākubooyiit taayta ām Kaab Yēyiin.”\x - \xo 19:30 \xt Mat. 20:16\x* 
\c 20  
\s1 Biikaab yiisyēēt ām mbareetaab musābiibuunēk 
\p  
\v 1 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy tyoonkōōchēēt ake kule, “Wuu nyi ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Kimii ꞉chiito ake nyēē kiboonto mbareenyii nyēbo *musābiibuunēk. Kimusta ꞉chiichoo bēsyēēt ake kōrrōōn wokucheeng' biiko chēē kāyēchi yiisyēēt ām mbaraanaa.  
\v 2 Yooto kukāsyiin ꞉chiichoo āk biikaab yiisyēēt kule mākukwēchi bichooto beesaanik chēē /kikēēyēyiisyēē ām bēsyēēt akeenke. Yooto nanyuun kukwēr bichoo mbareen. 
\p  
\v 3 Nto yēē ki āsiiswēk sōmōk chēbo kōrrōōn, kuwo ꞉chiichoo wōlēē kiiruruukyinē keey ꞉biiko kumāchē yiisyēēt.  
\v 4 Kumwoochi chiichoo bichoo kule, ‘Obe ꞉nkakweek bōōyēyiisyē mbareeng'waanii, sāākwēwook kiyēē yemaat.’  
\v 5 Kuba ꞉bichoo. 
\p Kiiyeey ꞉chiichoo yooto āsiiswēk chēē kimāchē kuyitē lo āk yēē kimii āsiiswēk sokool wokukwēr biiko alak.  
\v 6 Chokuwo subak yēē kimāchē kumii ꞉asiista taman āk akeenke. Kunyōōr subak biiko alak chēē kimii kēēyyoong'iis. Kuteebee choo kule, ‘Ām nee yu sōōyyoonyēē ꞉akweek yu kwiimēn?’  
\v 7 Yooto kuwāl ꞉bichoo kule, ‘Kēēmiitē yu kuuyu māmii ꞉chii nyēē kaakusireech kēēyēchi yiisyēēt.’ Kumwoochi ꞉chiichoo bichoo kule, ‘Okwaa ꞉nkakweek bōōyēyiisyē ām mbareeng'waanii.’ 
\p  
\v 8 Nto yu kararakta ꞉asiista, kumwoochi ꞉chiichoo kibo mbaraanaa chiinyii nyēē kiiyyoonkyinē yiisyēēt kule, ‘Kuur biikaab yiisyēēt tukul ānkiikwēchi beesaanikwaa choo kāyēyiisyēē. Itoowunēē choo /kākēēsirē lēt ankiitas taay ākoy choo /kākēēsirē taay.’\x - \xo 20:8 \xt Laawi. 19:13; Kiruu. 24:15\x* 
\v 9 Yooto nanyuun, kukwa ꞉biikaab yiisyēēt choo /kikēēsirē asiistaab taman āk akeenke /ānkēēkwēchi beesaanik chēē /kikēēyēyiisyēē bēsyēēt akeenke.  
\v 10 Nto yu kakwa ꞉choo /kikēēnyōōyēē /kēēsirē, kubērē tōōs +/mākēēkwēchi chēē chaang' kusiir chuut, nteenee /kikēēkwēchi icheek tukul beesaanik chēē /kikēēyēyiisyēē bēsyēēt akeenke.  
\v 11 Kutoow ꞉akeenke kuwookuutyēē chiitaab mbareet  
\v 12 kumwoochinē kule, ‘So, ntēē kāyēyiis ꞉bichu /kātākēēsirē asiista akeenke buch, ānkii-āyēēchēēnēēch acheek chu kakyaamee keey yiisyēēt ānkēēyōōtu asiistaab bēēt?’ 
\p  
\v 13 Kuwālchi ꞉chiitaab mbareet chiichooto kule, ‘Lēyyē, tilyaani, nee ꞉nyēē miyaat? Kākēēkāsyiinē oob kule +/mākēēkwēwuung' beesaanik chēbo bēsyēēt akeenke?  
\v 14 Wēēchi keey! Kaacham ākwēchi chiito nyoo kāchōōnii lēt beesaanik chēē tēē cheekuuk.  
\v 15 Ākoo ‑māāboontē ꞉anii kāāmuukēywēēk ayeyee beesaanikyuu kiyēē āmāchē ayeyee? Nto katuuyiitiing' keey ꞉moo kubo mooyēēnyuu nyēē lēēl ōō?’ ” 
\p  
\v 16 Yooto kooteryeech ꞉Yēēsu kule, “Nteenee biiko choo yibē keey ng'wēny mākubooyiit taayta, nto choo yibē keey barak mākubooyiit lēt.”\x - \xo 20:16 \xt Mat. 19:30; Luuka 13:30\x* 
\s1 Nyēbo sōmōk kung'āloolēē ꞉Yēēsu meenyii āk ng'eeteenyii 
\r (Māārkō 10:32-34; Luuka 18:31-34) 
\p  
\v 17 Nto yu kimiitē ꞉Yēēsu kōōtōōchē Yēērusālēēm kuwēēto rubiikyii taman āk āyēēng' komos ānkumwoochi kule,  
\v 18 “!Kookas, kēēmiitē kēēbēētii ākoy Yēērusālēēm. +/Mābokiiyokoochi *Wēritaab Chii mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk. Makooruustaa /keebakachaa  
\v 19 ānkōōyokoochoo biikaab Rooma. Mākōōntosuuroo ꞉choo ānkubirsēētoo kulālchoo ānkukwērtoochoo *murtooywoontēēt. Nto miitē bēsyēētaab sōmōk +/makiing'eeteenaa meet.”\x - \xo 20:19 \xt Māārkō 8:31\x*\x - \xo 20:19 \xt Mat. 27:26-31; 28:6\x* 
\s1 Wōō ꞉ng'oo ām biikaab Kiriistō 
\r (Māārkō 10:35-45; Luuka 22:24-27) 
\p  
\v 20 Nto miitē yoo, kuchōōnto ꞉cheebyoosyeetaab Sebetaayo wērikyii ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu kumāchē kusoomso.  
\v 21 Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Imāchē nee?” Kuwāl ꞉cheebyoosyaanaa kule, “Chāmwoo kōōbuurunēēniing' ꞉wērinyuu ake āwutaab taay kōōbuurunēē ꞉ake āwutaab kaataam ām Bāytooyiisyēēng'uung' nyoo chōōnii.”\x - \xo 20:21 \xt Mat. 19:28\x* 
\v 22 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “‑Mōōnkētē kiyēē ōsoomē. Ōmuuchē ꞉akweek ocham ōbuntēē nyāliluutēk chēē +māānyōōru ꞉anii?” Kuwālchi ꞉bichoo Yēēsu kule, “Kiimuuchē.”\x - \xo 20:22 \xt Mat. 26:39; Yoowa. 18:11\x* 
\v 23 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “+Mōōnyāliilchē sinee kuu anii, ānkoo kuwuu nyooto, ‑māāboontē kāāmuukēywēēk ākōōnook ātēbto nyēbo āwutaab taay nto ku nyēbo kaataam. Baaba Yēyiin ꞉nyēē yēytoochinē biiko bārooyinwēchoo.”\x - \xo 20:23 \xt Yēyuut. 12:2\x* 
\p  
\v 24 Yu kakas ꞉rubiik chuut alake tamanu ng'aleechaa, kunyēērchi murēchooto āyēēng'.  
\v 25 Yooto kukuur ꞉Yēēsu rubiichoo tukul ānkumwoochi kule, “Ōnkētē kule bāytooyik chēē mii kōōrooni kumāchē kōōboorchi biiko alak kule icheek ꞉chēē bāytooyiisyē ānkuboonto kāāmuukēywēēk kubiir chuut.  
\v 26 Nteenee ‑mookany kuwuuyiit nyooto ām wōlēē ōmiitē ꞉akweek. Kunyoo yoo māchē ꞉chii ām akweek kuyēk nyēē wōō, kumāchāktōōs kuyēētyēēchinē chuut.  
\v 27 Nto nyoo māchē kubāytooyiis, kumāchāktōōs kuyēchinē chuut yiisyēēt.\x - \xo 20:27 \xt Mat. 23:11\x* 
\v 28 Kyāāchōōnii *Wēritaab Chii sichāāyēchi biiko yiisyēēt, āmēēbērē kyāāchōōnii /subokēēyēwoo. Kichāākooytē soboonnyuu sukusobcho ꞉biiko chēē chaang'.” 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu cheebkoraatiisyek āyēēng' 
\r (Māārkō 10:46-52; Luuka 18:35-43) 
\p  
\v 29 Nto yu ng'ēētēē ꞉Yēēsu Yēērikō ākoo rubiikyii, kurub lēt ꞉biiko chēē chaang'.  
\v 30 Kimii ꞉biiko alake āyēēnku chēē kikōryootiin kēēbuurēē kēēlto komos. Yu kēēnkēt kule ki Yēēsu ꞉nyi kimii kukēēytooy, kukuurchi barak kule, “*Mōchōkōrēētaab Tāwuti, iriireeneech, ankiiriireeneech!”  
\v 31 Kōōburyoong'to ꞉biiko kule, “Ōsiisyē!” Nteenee kukuurchi barak ꞉bichoo miisin kule, “Mōchōkōrēētaab Tāwuti, ankiiriireeneech!”\x - \xo 20:31 \xt Mat. 1:1; 9:27; 12:23; 15:22; 21:9, 15; 22:41-46; Māārkō 11:10; Luuka 1:32, 69; 2:11; Yoowa. 7:42; Ng'oong'. 5:5\x* 
\v 32 Kōōyyo ꞉Yēēsu ankuteebee cheebkoraatiisyechaa kule, “Ōmāchē āyēwook nee?”  
\v 33 Kuwālchi kule, “Mokoryoontēēt, kēēmāchē keekaste.”  
\v 34 Kukāsyi ꞉Yēēsu bichoo kiisayta ānkutiiny koonyekwaa. Kukasta ꞉bichoo areet akeenke ankurub Yēēsu.\x - \xo 20:34 \xt Mat. 9:27-30\x* 
\c 21  
\s1 /Kikeetorooch Yēēsu ām Yēērusālēēm kuu Bāytooyiin 
\r (Māārkō 11:1-11; Luuka 19:28-38; Yoowaana 12:12-19) 
\p  
\v 1 Nto yu kariikta ꞉Yēēsu āk rubiikyii saang'ta ake nyēē /kikēēkuurēē Beetfaaka ām Lekemeetaab *Musēytuuniinēk,  
\v 2 kumwoochi rubiikyii āyēēng' kule, “Obe ākoy saang'iin. +Mābōōnyōōru sikiryo nyēē siirwaak nyēē boonto keey kaamet. Otyaach tukwaay ānkōōkwērwoo.  
\v 3 Nto yoo kateebeenaak ꞉chii ng'ālyoo, ōlēēnchi māchē ꞉Mokoryoontēēt ānkumākukēt areet akeenke.” 
\p  
\v 4 Kiityiich ꞉ng'aleechu kiyoo kimwooyē *꞉wōōrkooyoontēēt ake kule, 
\q1  
\v 5 “Ōmwoochi biikaab Yēērusālēēm kule. 
\q1 Ong'nyoo bāytooyiintēēng'woong'. 
\q2 Miitē kuchōōnii wōlēē ōmiitē. 
\q1 Yiboot keey ng'wēny 
\q2 ānkuchōōnēē sikiryo nyēē siirwaak.”\x † \xo 21:5 \xt Seka. 9:9\x*\x - \xo 21:5 \xt Mat. 5:5\x* 
\p  
\v 6 Yooto nanyuun kuba ꞉rubiichoo āyēēnku ankubokuyey kuu yoo kimwoochinē ꞉Yēēsu.  
\v 7 Kibokootyaach ānkukwēr siirwaakaanaa bo sikiryo āk kaamet. Yu kayit, kwaalyaktee sikiroochoo tukwaay sirookwaa chēē /kiiliiktēē keey, nto tēē yoo kutēbēē ꞉Yēēsu nyoo ki siirwaak.  
\v 8 Yooto kōōyiitoochinoot ꞉biiko chēē chaang' sirookwaa kēēltaab too, nto alak kubutoot sokēēkaab sōōsik kōōkoochinoot kēēlooto kōōboor koonyit.\fig /Kikiiyiitoochi Yēēsu sirook kuwēēsyētēē|src="lb00315b.tif" size="span" ref="21:8" \fig*\x - \xo 21:8 \xt 2Bāy. 9:13\x* 
\v 9 Kityēēnchinootē barak ꞉biiko chēē kimii taay āk chēē kimii lēt kumwooyē kule, 
\q1 “Kutōrōriit *꞉Mōchōkōrēētaab Tāwuti! 
\q2 Ibēruuroot ꞉nyi chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin! 
\q1 Kutōrōriit ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy!”\x † \xo 21:9 \xt Tyēēnwookik 118:26\x*\x - \xo 21:9 \xt Mat. 20:30-31\x* 
\p  
\v 10 Kuyitu Yēērusālēēm, kōōwāywooytōōs ꞉biiko tukul ānkutēēbē kule, “So, ng'oo ꞉nyi?”  
\v 11 Kuwāl ꞉bichoo kikwoontooy keey Yēēsu kule, “Wōōrkooyoontēēt Yēēsu ꞉nyi, nyoo bo Nāāsārēēt ām Kalilaaya.”\x - \xo 21:11 \xt 1Bāy. 1:38-40\x*\x - \xo 21:11 \xt Kiruu. 18:15; Mat. 16:14; 21:46; 26:68; Luuka 7:16; Yoowa. 1:21, 25; 6:14; 7:40\x* 
\s1 Nyēbo āyēēng' kukwētēē ꞉Yēēsu biiko biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin 
\r (Māārkō 11:15-19; Luuka 19:45-46; Yoowaana 2:13-22) 
\p  
\v 12 Nto tēē yoo, kōōwut ꞉Yēēsu biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kimii yooto ꞉biiko chēē kiwālāng'tooy beesaanik āk alak chēē kyooltooy chēēbtuukēēnikaab kōrōsēēk āk cheemung'aariisyek alak. Kuwunukto ꞉Yēēsu meesoosyekaab bichoo kiwālāng'tooy beesaanik kōōtyēēlākiis. Kiityeel mbo nkicheek ng'ēchērōōkaab choo kyooltooy chēēbtuukēēnik ankukwet bichoo tukul kuba saang'.  
\v 13 Kimwoochinē ꞉Yēēsu bichoo kule, “Mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘Bo ꞉Kōōnyuu saayeet,’\x † \xo 21:13 \xt Isa. 56:7\x* nteenee kyooweech ꞉akweek ‘kuyēk kēbēnnyoo nyēbo sāsiik.’\x † \xo 21:13 \xt Cherem. 7:11\x*” 
\p  
\v 14 Yooto /kiimutyi Yēēsu cheebkoraatiisyek āk chēē kichunkutootiin. Kōōsoob ꞉Yēēsu bichoo.\x - \xo 21:14 \xt Mat. 11:5-6; 15:29-31\x* 
\v 15 Kinyēēr ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk miisin yu kakas ng'aleek chēbo kwōng'uut chēē kiyey ꞉Yēēsu āk wōlēē kityēēntooy ꞉lēēkōōk ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin kōōkoostooy Yēyiin kule, “/Kiikaasta *Mōchōkōrēētaab Tāwuti!”  
\v 16 Yooto, kumwoochi ꞉bichoo Yēēsu kule, “Imiitē ikāsē kiyēē mwooyē ꞉lōkōchu ēē?” Kulēēnchi ꞉Yēēsu, “Ēē, ākāsē. Manoosuman ꞉akweek yēēt ake ām siruutēk yoo mwooyē kule, ‘Kiiyey ꞉inyiing' Yēyiin kookaastiing' ꞉lēēkōōy āk chēērērōōk?’\x † \xo 21:16 \xt Tyēēnwookik 8:2\x*”\x - \xo 21:16 \xt Mat. 11:25\x* 
\p  
\v 17 Kung'eetee ꞉Yēēsu Yēērusālēēm ānkuwokurwoowunēē *kiriinkēētaab Beetannyaa. 
\s1 Mutiiniit nyēē kimaayey āmit 
\r (Māārkō 11:12-14, 20-24) 
\p  
\v 18 Nto yu kāyyēēkunēē kumiitē ꞉Yēēsu kōōyēēyē Yēērusālēēm, kwaam ꞉kēmēy.  
\v 19 Kukas kēētit ake nyēē /kēēkuurēē *mutiiniit nyēē kimii kēēlto komos, kuwo yooto. Kimanaayey ꞉kēētoo lokoyeek nteenee kitinyē sokēēk chēē kituumtuumēn kityō. Kuchub ꞉Yēēsu kēētooto kule, “‑Mataweeyey lokoyeek yēēt ake!” Kumwooyē kuu nyooto kuyoomē ꞉kēētoo bakeenke.\x - \xo 21:19 \xt Cherem. 8:13; Luuka 13:6\x* 
\p  
\v 20 Kukāsē ꞉rubiik ng'aleechu kumuuyo ankuteebee keey kule, “So, keeyaam ꞉nee mutiiniini areet akeenke?” 
\p  
\v 21 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “!Kāāmwoowook, yoo ōkoosēē keey Yēyiin ām mooyēēt akeenke, ōmuuchē oyey kiyēē kāāyēchi ꞉anii mutiiniini, āmēēbērē nyooto sōō, baateey, nteenee ōmuuchē mbo ōmwoochi lekemeet kule, ‘Ng'eet ānkuwēēwiirchi keey araaray,’ kuyēyē ꞉lekemaanaa kuu nyooto.\x - \xo 21:21 \xt Mat. 17:20; Luuka 17:6; 1Kōōr. 13:2; Yāāk. 1:6\x* 
\v 22 Yoo ōkoosēēnoo keey, ōnyōōru kiy ake tukul nyoo ōsooyē.”\x - \xo 21:22 \xt Mat. 7:7\x* 
\s1 Kāāntōōyikaab Yuutayeek chēē ki kāwōōt 
\r (Māārkō 11:27-33; Luuka 20:1-8) 
\p  
\v 23 Nto yu kēēyēēw ꞉Yēēsu biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin, kutoow kōōnēētiis. Yooto kukwa ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyik ankuteebee kule, “Kāāmuukēy nee chēē iyēyēē ꞉inyiing' ng'aleechu? Ānku ng'oo ꞉nyēē kōōniing' kāāmuukēywēēchooto?” 
\p  
\v 24 Kuwālchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “+Maateebeenaak ꞉nkanii tēēbuutyēēt akeenke. Yoo kōōwālwoo, +māāmwoowook chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.  
\v 25 Ātēēbē kule ii, kikwoonēē ānō ꞉kāāmuukēywēēk choo kiibātisāniisyēē ꞉Yoowaana? Ara kikwoonēē wōlēē mii ꞉Yēyiin nto wōlēē mii ꞉biich?” Kulēēnchi keey ꞉bichoo nkityōōniin, “Yoo kakeemwaay kule kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē miitē ꞉Yēyiin kutēēbēēnēēch kule, ‘Ntēē simōōyēnchi?’  
\v 26 Nteenee kēēnyōkōōrēch keemwaay kule kikwoonēē wōlēē mii ꞉biiko, kuuyu chāmchiintōōs ꞉biiko tukul kule ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yoowaana.”\x - \xo 21:26 \xt Mat. 11:9; 14:5\x* 
\p  
\v 27 Yooto kuwālchi ꞉bichoo Yēēsu kule, “‑Mākiinkētē.” Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “‑Māāmwoowook ꞉nkanii chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.” 
\s1 Tyoonkōōchēētaab wēērin āyēēng' 
\p  
\v 28 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Mii yu ꞉ng'ālyoo. Kimii yēēt ake ꞉chiito ake nyēē kiboonto wērikyii āyēēng'. Nto tēē yoo, kumwoochi ꞉kwaan wēēriit nyēē wōō kule, ‘Wēnyoo, iwē ra mbareetaab *musābiibuunēk wēēyēyiisyē.’  
\v 29 Kulēēnchi ꞉wēēroo kwaan, ‘‑Māāmāchē.’ Nto nyēē mā tyaa, kuweech kāāsōōtēywēēkyii ānkuwo. 
\p  
\v 30 Kuwēēchi ꞉boontoonoo wēēriit nyēē mining' ānkumwoochi nkinee kuu yoo kāmwoochinē nyiin. Kumwooy ꞉nyoo kule, ‘Āwēētii ōō, āboonyuu,’ āmāwo.  
\v 31 Nkōnō ām wērichoo ꞉nyēē kiyey kiyēē kimāchē ꞉kwaan?” 
\p Yu kateeb ꞉Yēēsu kuu nyooto, kuwālchi ꞉bichoo kule, “Nyoo ki wōō.” Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “!Kāāmwoowook, imuuchāktōōs kuba Kaab Yēyiin ꞉kāāruruukikaab *syuuruut ākoo chēēmurēniisyēk tōōmiitē ꞉akweek.\x - \xo 21:31 \xt Mat. 7:21\x* 
\v 32 Āmwooyē kuu nyooto kuuyu kichokōōboorwook ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana kēēlto nyēbo churtaayeet ankootay ꞉akweek ōyēnchi, nteenee kiiyēnchi ꞉kāāruruukikaab syuuruut ākoo chēēmurēniisyēk. Ānkoo mbo yu kabookas kēēyēnchi ꞉bichoo, manooweeksee ng'ōōkiswookikwook ānkōōyēnchi.”\x - \xo 21:32 \xt Luuka 7:29-30\x* 
\s1 Kiisyoor ꞉Yēēsu miyootyēētaab kāāntōōyikaab Yuutayeek 
\r (Māārkō 12:1-12; Luuka 20:9-19) 
\p  
\v 33 Kimwoochi subak ꞉Yēēsu bichoo kule, “Ōyēbchi yiit subak tyoonkōōchooni: King'eet ꞉chiito ake kuchaan *musābiibuunēk mbareenyii ankuker. Nto yityo kubal ng'wēēnēēt nyēē sukurōōtyinē ꞉muumēēkaab lokoyeekaab kēētoo yoo /kakiireem. Kiteech mbo kēryēēt nyēē sukuriibēē ꞉chiito mbaraanaa. Nto tēē yoo, kumwoochi biiko alak bokuriibchi mbaraanaa si yoo kāākururyo ꞉musābiibuunēchoo kubchēchiin. Nto kāākuyityo, kuruuto ꞉chiitaab mbareet.\fig Wōlēē /kikiiruruung'tooy musābiibuunēk|src="lb00106b.tif" size="span" ref="21:33" \fig*\x - \xo 21:33 \xt Isa. 5:1-7\x* 
\v 34 Yu kābokururyo ꞉lokoyeechaa, kōōyook ꞉chiitaab mbareet motwoorikyii bokuyibchi inee kereeryaanteet nyeenyii nyēbo musābiibuunēk.  
\v 35 Yu kayit, kunam ꞉bichoo kiriibē mbaraanaa motwooriintēēt akeenke ānkubirsēēt. Kibakach ake nto nyiin ake, kuwiiraatee rwoontōōk.\x - \xo 21:35 \xt Mat. 22:6\x* 
\v 36 Kōōyookto subak ꞉chiichoo motwoorik alak chēē kēēytēē choo kibo taay. Nteenee /kibokēēyēchi nkicheek ng'aleek chēē wuu choo /kikēēyēchinē chuut.  
\v 37 Nto nyēbo lēt kutukul kōōyookto ꞉chiichoo wērinyii kuwo mbaraanaa kubērē tōōs makooywey ꞉bichooto.  
\v 38 Nteenee kukāsē ꞉bichoo wēritaab chiichoo, kukuurē keey bakeenke kule, ‘Murēchu, ong'nyi lakwataab chiichiito! Okany keebakach sikēēyibchi keey mbaraani.’  
\v 39 Kunam ꞉bichoo wēēroo ānkukwēryoot kuwo tuuyta saang' ankubakach!\x - \xo 21:39 \xt Ibu. 13:12\x* 
\p  
\v 40 Kunyoo, yoo chōōnii ꞉chiitaab mbareet ii, chokuyēyēē nee bichooto kiriibē mbareenyii?”  
\v 41 Kuwāl ꞉biiko kule, “Bākāchē kibng'ōōkisiisyēchoo ānkōōkoochi mbaraanaa biiko alak chēē imuuchē kuriibchi sukōōkoochinē inee kereeryaanteet nyeenyii.”\x - \xo 21:41 \xt Mat. 22:7\x* 
\p  
\v 42 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kyoosuman oob ām siruutēkaab Yēyiin yoo mwooyē kule, 
\q1 ‘Rwaanteet nyoo kitāyē ꞉biiko kuteekta 
\q2 ꞉nyēē kōōkuyēk tiiyēywoontēētaab kōōto. 
\q1 Kōkōōnu ꞉Yēyiin tiiyēywoontooni 
\q2 ānkubo kwōng'uut sōō nyēē tyaa yoo kēēkāsē!’\x † \xo 21:42 \xt Tyēēnwookik 118:22-23\x* 
\p  
\v 43 Kunyoo āmwoowook kule +/mākiinēmunēēnook bāytooyiisyēētaab Yēyiin /ānkiikoochi biiko choo makuyey ng'aleek chēē chāmē ꞉Yēyiin.  
\v 44 Chii ake tukul nyēē karyaach rwaantaanaa, makutirtir. Nto nyoo kēēsuuchi ꞉rwaantaanaata, kuruurumē.”\f + \fr 21:44 \ft Mātinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni.\f*\x - \xo 21:44 \xt Isa. 8:14-15\x* 
\p  
\v 45 Nto yu kakas ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo *Farisaayeek tyoonkōōchoonoo, kōōnkēt kule king'āloolēē ꞉Yēēsu icheek.  
\v 46 Yooto kucheeng' kēēlto nyēē kanamee Yēēsu, nteenee kinyōkōriitu biiko chēē ki chaang' ām yooto kuuyu kiiyēnchiintōōs ꞉bichooto kule *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yēēsu.\x - \xo 21:46 \xt Mat. 21:11; 26:4-5\x* 
\c 22  
\s1 Tyoonkōōchēētaab saakweetaab kooyēēyto 
\r (Luuka 14:15-24) 
\p  
\v 1 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi biiko tyoonkōōchēēt ake subak kule,  
\v 2 “Wōlēē wuu ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin kumii kule: Kimii ꞉bāytooyiintēēt ake nyēē kiyēytoochi wērinyii saakweetaab kooyēēyto.\x - \xo 22:2 \xt Mat. 9:15\x* 
\v 3 Nto tēē yoo, kōōyookto motwoorikyii bokukuuroot tāyēēk chēē kimāchāktōōs kukwa saakweet. Nteenee kutay ꞉tāyēēchoo kukwa.  
\v 4 Kōōyookto subak motwoorikyii alak kule, ‘Bōōmwoochinootē tāyēēchooto kule kaayeeny yeeyiik āk wuunōōk chēē lumlumēch. Ōkwoonchi keey kyaam saakweenyoo kuuyu kāāchōb ꞉anii kiy ake tukul.’  
\v 5 Nteenee kitay ꞉bichoo ng'aleechaa ānkubēēchi keey. Kiwokuyēyiis ꞉ake ām mbareenyii nto ake kuwo mung'aareenyii.  
\v 6 Kunam ꞉choo king'ētu motwoorikaab chiichoo, koonyaliilset ankubakach alak.\x - \xo 22:6 \xt Mat. 21:35; 23:37\x* 
\v 7 Yooto kunyēēr ꞉bāytooyiintoonoo ānkōōyookto biikyii bo lukēēt bokwaaraanta rumiichoo ankubeel kiriinkēēng'waa.\x - \xo 22:7 \xt Mat. 21:41\x* 
\v 8 Nto tēē yoo kumwoochi motwoorikyii kule, ‘Kāākuchōbākoy ꞉saakwaanēēb kooyēēy. Nteenee kāmēētākunyoolunoot kukwa ꞉biiko choo kwāākuurē.  
\v 9 Kunyoo, obe wōloo bo sachaaraan bōōmwoochi chii ake tukul nyēē kōōnyōōru kuchō saakwaani.’\x - \xo 22:9 \xt Mat. 28:18-20\x* 
\v 10 Kubeetaat ꞉motwoorichoo bokōōruruuch biiko tukul chēē kiimuuch kunyōōr nyēē mātiny kule ng'oo ꞉ng'oo. Kiwool keey ꞉tāyēēk kut kunyiy ꞉kōōtaab saakwa. 
\p  
\v 11 Nteenee yu kāwokuchō ꞉bāytooyiintēēt chokukas tāyēēk, kukas chiito ake nyēē kimaneelaach sirook chēbo saakweetaab kooyēēyto choo /kikiikiikoochi.  
\v 12 Kuteebee ꞉boontēētaab saakwa chiichoo kule, ‘Nto ii, tilyeenyuu, 'kēēchōō ꞉inyiing' kule nee kō āmā sirookaab saakweetaab kooyēēyto?’ Kusiis ꞉chiichoo āmā ng'ālyoo.  
\v 13 Nto tēē yoo kumwoochi ꞉bāytooyiintēēt motwoorikyii kule, ‘Orat chiichi āwunnyēk ākoo kērēēnkōōk ānkōōwiirchi saang' wōliin bo mēēnānēēt wokung'woonchi ꞉soboon ankuriirunee ng'wēny.’ ”\x - \xo 22:13 \xt Mat. 8:12\x* 
\v 14 Kiiwoong' ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo kumwooyē kule, “Chaang' ꞉biiko chēē kuurootiin nteenee churtooy ꞉chēē ng'ēri.” 
\s1 Kibokutech ꞉kāāntōōyik alake Yēēsu 
\r (Māārkō 12:13-17; Luuka 20:20-26) 
\p  
\v 15 Kikwaany keey ꞉moonikaab *Farisaayeek nto yooto, bokung'alaalee kiyēē makutechee Yēēsu sukunam.  
\v 16 Yooto, kōōyookto ꞉bichoo biikwaa āk chēbo *Ērōōtē kubēēchi Yēēsu. Kuyitē kumwoochinē Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, kiinkētē kule 'ibooyē manta ānkiinēētē biiko ām kēēlto nyēbo man kōōnkēt kiyēē māchē ꞉Yēyiin. Māwēēchiing' ꞉chii ānkoo ku inee ku ng'oo.  
\v 17 Kunyi ii, mwoowēēch, baa, kāāsōōtēywēēkuuk, ara karaam kēēkwēchinē bāytooyiintēētaab Rooma *syuuruut nto miyaat?”  
\v 18 Nto kuuyu kiinkētē ꞉Yēēsu ruurumuung'waa, kumwoochi kule, “Ōyēku sōō, kiblembechiis nyēē tyaa! Kābōōtēkyoo nee?  
\v 19 Ōbooru baa, ꞉akweek beesyaantaanaata /kēēkwēytēē syuuruut.” /Kiiboorchi beesyaanteetkēy.  
\v 20 Kuteebee bichoo kule, “Bo ng'oo ꞉mēti āk kaaynaani mii beesyaantaani?”  
\v 21 Kuwāl ꞉biikēy kule, “Bo bāytooyiintēētaab Rooma.” Yooto nanyuun, kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Māchāktōōs ōkoochi bāytooyiintoonoo kiinyii, nto Yēyiin, ōkoochi nyēē nyeenyii.”\x - \xo 22:21 \xt Room. 13:7\x* 
\p  
\v 22 Yu kakas ꞉bichoo ng'aleechaa, koolat, nto tēē yoo kubēēchi keey. 
\s1 Ng'eeteetaab meet 
\r (Māārkō 12:18-27; Luuka 20:27-40) 
\p  
\v 23 Nteenee kukwoonchi subak Yēēsu *꞉Satukaayeek alake bēsyoonooto. Kiiyēnchinē ꞉bichoo kule yoo kaakume ꞉chiito, kukaakume kutukul nyēē mēēbērē wokung'ēētēē meet bēsyēēt ake. 
\p  
\v 24 Yooto, kuteebee ꞉bichooto Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, mwooyē ꞉kiruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu *꞉Muusa kule yoo kame ꞉chiito āmānāāsikyiin leekwa ākoo koorkēēnyii, kōōntiiyē ꞉ng'eetaabkaametiitaab chiichooto koorkoonoo, sukusikyi nyiin lēēkōōk chēē /sikēēkuurtēē.\x - \xo 22:24 \xt Toowu. 38:8; Kiruu. 25:5-6\x* 
\v 25 Kunyoo ii, ntēē kimii ꞉chiito ake kēny nyēē kiboonto wērikyii tisab. Nto yu kāwokuwōōyiit ꞉wēēriit kibooreetyeet, kukēēsyo. Nto mii yoo, kumēēchi keey nyēē mānāāsikyi ꞉koorkoonoo leekwa.  
\v 26 Kōōntiiyiis ꞉wēēriit nyēē kirubu nyooto kimēē. Kiibuurchiin ꞉nkinee ākoo koorkoonoo ankume āmānāāsikyiin āk koorkoonoo leekwa. Kōōntiiyiis ꞉wēēriit nyēē kibo sōmōk. Kōōbuurto keey ꞉nyoo nkinee koorkoonoo, nto mii yoo, kume ꞉nkinee nyēē mānāānyōōr leekwa. Kiyeyakay kuu nyooto kut kubēk ꞉wērichoo tukul āmā lēēkōōy.  
\v 27 Nto mii lētuunoo, kume ꞉nkinee koorkoonoo.  
\v 28 Kunyoo, kēēmāchē imwoowēēch: Mākubooyiit ng'oo ꞉koorkoonoo kōōyyiin kāng'ēētyēē ꞉bichooto tukul meet, kuuyu kubooyiit man, kiikoomut ꞉bichoo tukul koorkoonoo?” 
\p  
\v 29 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ōkustootiin kuuyu ‑mōōnkētē ꞉akweek kiyēē ibooru ꞉siruutēkaab Yēyiin āk wōlēē wuu ꞉kāāmuukēywēēkyii.  
\v 30 Yoo kāākung'ēētyēē ꞉biiko meet, mēēbērē tākōōmutē keey subak. Ibuurē kuu ꞉malayikaanikaab Yēyiin.  
\v 31 Nteenee kurubta keey ng'eeteetaab meet nyēbo biiko choo kiikubēk ii, mwoowook nee ꞉Yēyiin  
\v 32 yoo mwooyē kule, ‘Anii Yēyiintēētaab *Abraam, Isaka ākoo Yāākōbō’?\x † \xo 22:32 \xt Chuy. 3:6\x* Yoo /kakeemwa kule bo ꞉Yēyiin anum, kōōbooru ꞉yooto kule tākusoboot ꞉chiichooto ānkoo kiikume kēny.” 
\p  
\v 33 Yu kakas ꞉bichoo ng'aleechaa, koolat wōlēē kiinēētitooy ꞉Yēēsu. 
\s1 Kiruutyēēt nkōnō ꞉nyēē wōō? 
\r (Māārkō 12:28-34) 
\p  
\v 34 Nto yu kakas *꞉Farisaayeek kule kaakoomuukta ꞉Yēēsu *Satukaayeek, kōōruruuch keey.  
\v 35 Nto tēē yoo, kutyem ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk Yēēsu, kuteebee kule,  
\v 36 “Nto ii, kāānēētiintēēt, kiruutyēēt nkōnō ꞉nyēē wōō ām kiruutēkaab *Muusa?”  
\v 37 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Mwooyē ꞉siruutēk kule, 
\q1 ‘Icham Yēyiintēēng'uung' 
\q2 ām mooyēēng'uung' tukul, 
\q2 soboonng'uung' tukul, 
\q2 āk kāāsōōtēywēēkuuk tukul.’\x † \xo 22:37 \xt Kiruu. 6:5\x* 
\m  
\v 38 Kiruutyēēt ꞉nyiitēnyi nyēbo koomānuut ānku wōō ām tukul.  
\v 39 Nto nyēbo āyēēng' kōōrōōbērē nyiin kumwooyē kule, ‘Icham laatyeeng'uung' kuu wōloo ichāmtooy keey.’\x † \xo 22:39 \xt Laawi. 19:18\x* 
\v 40 Iyumē ꞉kiruutēchuutēchu āyēēnku kiruutēkaab Muusa tukul ākoo siruutēkaab *wōōrkooyik.”\x - \xo 22:40 \xt Mat. 7:12\x* 
\s1 Ng'oo ꞉Kāārārookiintēēt? 
\r (Māārkō 12:35-37; Luuka 20:41-44) 
\p  
\v 41 Kumiitē *꞉Farisaayeek kukēēruruuch keey, kuteebee ꞉Yēēsu kule,  
\v 42 “Ōsōōtē nee ꞉akweek kurubta keey *Kāārārookiintēēt nyoo ōkānyoonu? Chōōnēē kōōtaab ng'oo?” Kuwāl ꞉bichoo kule, “Kōōtaab *Tāwuti.”  
\v 43 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ām nee, naas, sukumwoochi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Tāwuti kukuur Kāārārookiintēēt kule ‘Mokoryoontēēt’? Kimwooy oob ꞉Tāwuti kule, 
\q1  
\v 44 ‘Kimwoochi ꞉Yēyiin Mokoryoontēēnyuu kule: 
\q1 Ibuurunēē āwunyuu nyēbo taay 
\q2 ākoy yoo kaayeyiing' itēbēē buunikuuk.’\x † \xo 22:44 \xt Tyēēn. 110:1\x*\x - \xo 22:44 \xt Māārkō 12:36\x* 
\m  
\v 45 Kunyi, yoo kuurē ꞉Tāwuti Kāārārookiintēēt kule ‘Mokoryoontēēnyuu’ kōōmuuchāktōōs kule nee kuchōōnēē ꞉Kāārārookiintēēt kōōtaab Tāwuti?”  
\v 46 Mānāākēt ꞉chii ake tukul ng'ālyoo amanaatakukany ꞉bichoo kuteebee Yēēsu tēēbuut ake tukul kung'eetee yooto kuwo taay.\x - \xo 22:46 \xt Mat. 20:30-31\x*\x - \xo 22:46 \xt Māārkō 12:34; Luuka 20:40\x* 
\c 23  
\s1 Kiikiimchi ꞉Yēēsu biiko kumarub ātēbuutēkaab Farisaayeek 
\r (Māārkō 12:38-40; Luuka 20:45-47) 
\p  
\v 1 Nto miitē yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii ākoo biiko chēē kimii yooto kule,  
\v 2 “Yibē keey *꞉Farisaayeek āk kāānēētikaab kiruutēk kule icheek chēē inkētē koobanybaany siruutēkaab *Muusa.  
\v 3 Ōkāsē sinee kiy ake tukul nyēē mwoowook, nteenee ‑moorub yēyuutēkwaa kuuyu māyēyē ꞉icheek kiyēē inēētē.\x - \xo 23:3 \xt Room. 2:21-23\x* 
\v 4 Ing'irēē biich ꞉bichu tukuuk chēē nyikiisēch āmāmāchē ꞉icheek mbo kut kutiiny tukuuchooto. 
\p  
\v 5 Yēyē kiy ake tukul kumāchē kule sukukas ꞉biiko kule kiikōōnēmchi keey ꞉icheek Yēyiin. Iwōōyiitē tukuuk chēē mii ꞉siruutēkaab Yēyiin ānkuryookyi keey tokoch āk wōlēēb āwuun. Ikōōyiitē mbo maaseekaab sirookwaa kusiir chēbo biiko alak /sikēēbērē tōōs sooyē ꞉icheek miisin!\fig Kiyēē kiryookyinē ꞉Farisaayeek tokoch|src="hk00274b.tif" size="col" ref="23:5" \fig*\x - \xo 23:5 \xt Chuy. 13:9; Kiruu. 6:8; 22:12; Mat. 6:1\x* 
\v 6 Kicham ꞉bichoo kutēbēē wōloo /kēēkoonyitē ām sookwoonuut āk ng'ēchērōōk choo bo taay ām kooriikaab saayeet.\x - \xo 23:6 \xt Luuka 14:7\x* 
\v 7 Kicham /kiisubooyootē nyēbo koonyit ām wōlēē chaang' ꞉biich ankicham /kēēkuurē ām koonyit kule ‘Mokoryoontēēt’. 
\p  
\v 8 ‑Mookany kukuurook ꞉chii kule ‘Mokoryoontēēt’ kuuyu Mokoryoontēēt ku akeenke baateey ānkōōtuubchē ꞉akweek tukul.\x - \xo 23:8 \xt Yoowa. 13:13\x* 
\v 9 Āmōōtōrōōr chii ām kōōrooni kule ‘Baaba,’ kuuyu ōboontē Kōōn akeenke ānkumiitē kibkōōnkōy.  
\v 10 ‑Moocham kukuurook ꞉chii kule ‘Kāāntōōyiin nyēē wōō’ kuuyu ōboontē Kāāntōōyiintēēt nyēē wōō akeenke nto nyooto ku *Kāārārookiintēēt.  
\v 11 Nyēē wōō miisin ām akweek ku nyoo yēētyēēchinē chuut.\x - \xo 23:11 \xt Mat. 20:26-27; Māārkō 9:35; Luuka 9:48\x* 
\v 12 Chii nyoo yibē keey barak +/makiichuchuuk nto nyoo yibē keey ng'wēny, +/mākiitōrōōr.”\x - \xo 23:12 \xt 1Sām. 2:8; Tyēēn. 18:27; Kāālēw. 3:34; Isa. 57:15; Mat. 18:4; Luuka 1:52; 14:11; 18:14\x* 
\s1 Kiiburyoong'to ꞉Yēēsu kiblembechiis 
\r (Luuka 11:42-52) 
\p  
\v 13 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk ākoo *Farisaayeek, kiblembechiisyechu! Ōkērēē keey kurkeet nyēē wēētii Kaab Yēyiin nyēē ‑mōōbāroochinē biiko alak kōōwut āmēēbērē ōwutē ꞉akweek mbo nkityō.\f + \fr 23:13 \ft Tinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 14: Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk āk Farisaayeek! Kiblembechiisyechu! Ōlātu koor chēē musuuk ōyibēē tukuukwaa, ānkōōsooyē miisin ōyēyē keey kule ōchurtootiin. Mākōōng'woonchook ꞉Yēyiin miisin kusiir chii ake tukul nyēē kiikukusta.\f* 
\p  
\v 15 Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk āk Farisaayeek, kiblembechiisyechu! Ōmbākootēē tōōliiloon āk rōōrōōkiis ōmāchē ōnyōōru chiito akeenke nyēē karubaak. Nto yoo kōōnyōōru, oyey bichoo koolaambuuch ꞉ng'ōōkistaab Kibrōkōsyoontēēt kusiirook. 
\p  
\v 16 Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek cheebkoraatiis choo ōrēētootē alak! Ōnēētē kule, ‘Yoo keewaalee keey ꞉chii *Kōōtaab Yēyiin, māmii ꞉ng'ālyoo, nteenee yoo keewaalee keey *ta-aabuutaab Kōōtaab Yēyiin kunāmē muumeekyii.’\x - \xo 23:16 \xt Mat. 15:14\x* 
\v 17 Cheebkoraatiisyechu, ōbērbērēch sōō, nyēē tyaa. Nkōnō nyēbo koomānuut kubiir ake: ta-aabuut nto Kōōtaab Yēyiin nyoo itiliilē ta-aabuut?  
\v 18 Ōmwooyē mbo subak kule, ‘Yoo keewaalee keey ꞉chii *kāābkōrōs ām Kōōtaab Yēyiin, kumāmii ꞉ng'ālyoo, nteenee yoo keewaalee keey kiyēē tuwēntooy kubo kōrōsēēk, kunāmē ꞉muumeekyii.’  
\v 19 Ōkōryootiin sōō, nyēē tyaa. Nkōnō nyēbo koomānuut kusiir ake: kōrōsēēk nto kāābkōrōs nyoo itiliilē kōrōsēēk?  
\v 20 Kunyoo, yoo keewaalee keey ꞉chii kāābkōrōs, kaakoowaalee keey nkinee kiito nyoo /kākēēsooytooy ām kāābkōrōs.  
\v 21 Nto nyoo iwoolēē keey Kōōtaab Yēyiin, kaakoowaalee keey Kōyooto ākoo nyoo minyē āriit.\x - \xo 23:21 \xt 1Bāy. 8:13\x* 
\v 22 Nto nyoo iwoolēē keey kibkōōnkōy, kaakoowaalee keey ng'echereetaab bāytooyiisyēēt bo Yēyiin ākoo nyoo ibuurēē ng'echeraanaata.”\x - \xo 23:22 \xt Mat. 5:33-37\x* 
\p  
\v 23 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk ākoo *Farisaayeek, kiblembechiisyechu! Ōkoochinē Yēyiin akeenke ām taman nyēbo tukuuchoo /kiitōōyēē āmiik. Nteenee kyookweeste ng'aleekaab koomānuut ām Mākuutēkaab Yēyiin. Chooto ku manta, kiisayta ākoo kaakaaseet. Karaam ōkoochinē Yēyiin ng'ooluutyēēng'woong' nteenee karaam miisin ōyēyē ng'aleechaa alak.\x - \xo 23:23 \xt Laawi. 27:30; Miika 6:8; Seka. 7:8-10; Mat. 9:13; 12:7; 22:34-40; Luuka 18:12\x* 
\v 24 Cheebkoraatiisyechu irēētootē biich! Ōyiimēē keey tukun chēē minkēēch ankoobakaakte tukun chēbo koomānuut.\x - \xo 23:24 \xt Mat. 15:14\x* 
\v 25 Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk ākoo Farisaayeek! Kiblembechiisyechu! Okerkeeye tērēkōōy chēē /kiiwuunē wōlēēb saang' nto wōliin bo āriit kutuuryootiin.\x - \xo 23:25 \xt Māārkō 7:4\x* 
\v 26 Ōkōryootiin ꞉Farisaayeek! Ōwuunē kurook terekyeet āriit nto kāākuyityo mākutililiit ꞉nkinee wōlēēb saang'.\x - \xo 23:26 \xt Yoowa. 9:40\x* 
\p  
\v 27 Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk āk Farisaayeek, kiblembechiisyechu! Okerkeeye mbēērōōs chēē /kikeemas kuleelakiitu wōlēēb barak nto wōliin bo āriit kunyiyaat ꞉koyikaab muuswēk āk kiy ake tukul nyēē mā tiliil.\f + \fr 23:27 \ft /Kikiiyiilēē chookayit nyēē lēēl kochonkoosyechaa /kikēēmuchinē biiko simātiiny ꞉chii kumēēnkētē. /Kikēēyibē chiito nyoo kātiiny muusyoontēēt nto kochonkoosyechaa kule mā tiliil. Nto yooto nanyuun kimāyēmāksē wokusaay āk Yuutayeek chuut.\f* 
\v 28 Okerkeeye ꞉akweek mbēērōōsyēchoo kuuyu ōboorunēē wōlēēb saang' kule ōchurtootiin nteenee ām āriit, kyoowung'te keey ng'ōōki ānkōōyēku kiblembechiis miisin.”\x - \xo 23:28 \xt Luuka 16:15\x* 
\p  
\v 29 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ōmiitē sōō, nyēē miyaat kule nee ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk āk Farisaayeek, kiblembechiisyechu! Ōtēēkyinē *wōōrkooyikaab kēny tukuuk chēē /kiisōōtēē ānkōōkāroorānē mbēērōōsyēkaab biiko choo churtootiin,  
\v 30 sōōmwooyē kule, ‘Nto kikēēmiitē kōōrēēt ām bēsyōōsyēkaab mbo kuuko, nto kimākēēwāstooy korotiikaab wōōrkooyichu kuu wōloo kiyēytooy ꞉biikyoo chēbo kēny.’\x - \xo 23:30 \xt Mat. 5:12\x* 
\v 31 Nto kuuyu ōkuurē bichu kule mbo kuuko, ōchāmchiintōōsii nkityō kule okerkeeye mbo kuukoong'.  
\v 32 Kunyi, otas taay naas, ōyēyē ng'ōōkistaab mbo kuukoong'!  
\v 33 Ng'oomng'ookichu! Ōmuuchē kule nee ochilil ‑/makiiruusteenaak maataab kibchuulyo?\x - \xo 23:33 \xt Mat. 3:7\x* 
\v 34 Āmiitē āyookwook wōōrkooyik, biiko chēē boonto kiirnātēēt āk kāānēētik. +Mōōkwērtoochi alak murtooywōōsyēk obakach, nto alak +mōōbir ām kooriikwook bo saayeet ankookwetaatee kiriinkōōsyēk.\x - \xo 23:34 \xt Mat. 13:52; 1Tēēs. 2:15\x* 
\v 35 Kunyoo +/mākiing'woonchook kubo biiko tukul choo /kikeebakach buch, koonaamee Ābēl ākoy Sekaryaa Araab Berekyaa nyoo kyōōbākākyinē kwēēnuutaab Kōōtaab Yēyiin ākoo *kāābkōrōs.\x - \xo 23:35 \xt Toowu. 4:8-10; 2Tēt. 24:21\x* 
\v 36 !Kāāmwoowook, biiko chēē wuu chuutēchu ꞉chēē nyōōru ng'wooninoo tukul.” 
\s1 Kāwōōtyoontiitaab Yēērusālēēm 
\r (Luuka 13:34-35) 
\p  
\v 37 Kibōlchi ꞉Yēēsu Yēērusālēēm kumwoochinē kule, “Wōōy, wēē, Yēērusālēēm, wē, Yēērusālēēm! Irumē wōōrkooyik ānkiiwiirēē rwoontōōk biiko choo iyooku ꞉Yēyiin kule kuyisuung'! Kyaasyeem kunyil areet chēē chaang' kule āyisu biikuuk kuu wōloo yisuntooy ꞉nkokya kinyiinyiiyēēnik kōōwut kebebaakyii, nteenee mānēēkōōnoo kut ayey kuu nyooto.\fig Kuurē ꞉nkokya kinyiinyiiyēēnikyii|src="lb00061b.tif" size="span" ref="23:37" \fig*\x - \xo 23:37 \xt Mat. 22:6; 5:12\x* 
\v 38 Kunyi mākuyoochiin ꞉Kōōtaab Yēyiin.\x - \xo 23:38 \xt 1Bāy. 9:7-8; Cherem. 22:5\x* 
\v 39 !Kāāmwoowook kuchakee raat kuwo taay mātābōōkāsoo subak, ākoy omwaay kule, ‘Ibēruuroot ꞉nyoo chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin.’\x † \xo 23:39 \xt Tyēēn. 118:26\x*” 
\c 24  
\s1 +/Mākiiturbuub Kōōtaab Yēyiin 
\r (Māārkō 13:1-2; Luuka 21:5-6) 
\p  
\v 1 Nto yu miitē ꞉Yēēsu kuwēēchinē keey kukang'eetee *Kōōtaab Yēyiin, kōōnookyi ꞉rubiikyii ānkōōboorchi inee wōlēē /kikeeteekta Kōōtaab Yēyiin.  
\v 2 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “‑Mōōbēng'tēē ōchōrōkyinē tukuuk tukul chēē wuu chu. Kāāmwoowook, +/mākiiturbuub tukuuchu tukul nyēē māmii ꞉rwaa mbo akeenke nyēē ng'ētu kookemeeraat keey ake.”\x - \xo 24:2 \xt Luuka 19:44\x* 
\s1 Nyāliluutēk āk wusiisyēēt 
\r (Māārkō 13:3-13; Luuka 21:7-19) 
\p  
\v 3 Nto yu mii ꞉Yēēsu kēēbuurēē Lekemeetaab *Musēytuuniinēk āk rubiikyii nkit, kuteebee ꞉rubiik kule, “Mwoowēēch, āyu yēē yēyāktōōs ꞉ng'aleechaa 'kēēmwooyē? Kiy nee ꞉nyēē +makeekasee yēē iyēēwunēē ꞉inyiing' āk yēē yitu ꞉tabantaab kōōrēēt?” 
\p  
\v 4 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōriib keey! ‑Mookany /kiiberbeeraak.  
\v 5 Choong'ēch ꞉biiko chēē makukwaanaat ankuyey keey ꞉ake tukul kule inee ku kāārārookiintēēt. Mākōōbotbootoot ꞉bichoo biiko chēē chaang'.\x - \xo 24:5 \xt Mat. 24:24; 2Tēēs. 2:9-10; 1Yoowa. 2:18\x* 
\v 6 +Mookas kubārē keey ꞉biiko ām kōōrēēt /ānkyoomu ng'al chēbo booryoot, nteenee ‑mōōmuuyē. Māsimkuyitu ꞉tabantaab kōōrēēt ānkoo kāyēyākiis ꞉tukuuchoo.  
\v 7 Mākubooryo ꞉bōrōryēēt ake āk ake, kubooryo ꞉kōōrēēt ake āk ake. Mākuchō ꞉kēmēwuut ānkutookunootēē ꞉kibring'ring'nyēēt komoswookik chēē chaang'.  
\v 8 Ng'wooninto nyēē kāāmunēē moroontoon ꞉nyoo nto yitu ꞉kōōrēēt nyēē lēēl. 
\p  
\v 9 +/Makeechaamtaak, /kēēwusook, /keebakachaak /ānkēēwēchook ām kōōrōōsyēk tukul kuuyu ōyēnwoo.\x - \xo 24:9 \xt Luuka 6:22\x* 
\v 10 Makoochuchuuyee keey ꞉biich chēē chaang' kaakaaseet ankuchaamtaat keey āmēēkōōriiku keey.\x - \xo 24:10 \xt Mat. 10:35; 1Tēm. 4:1\x* 
\v 11 Makuyey keey ꞉biiko chēē chaang' kuyēk *wōōrkooyikaab Yēyiin ānkutēwēch biiko chēē chaang'.\x - \xo 24:11 \xt Mat. 7:15\x* 
\v 12 Mākuwōōyiit ꞉ng'ōōkisto kut kubot ꞉chamateet.\x - \xo 24:12 \xt 2Tēm. 3:1-5\x* 
\v 13 Nteenee +/makiiraraach chiito nyoo kamuyta ākoy tabanta.\x - \xo 24:13 \xt Mat. 10:22; Ng'oong'. 14:12\x* 
\v 14 Nto subak, +/makyaamtee Lōkōōywēchu Kāroomēch bo Kaab Yēyiin kōōrēēt kumukuul kukas ꞉biikaab yēēmōōsyēk tukul, nto yitu ꞉tabanta.”\x - \xo 24:14 \xt Mat. 10:17-22; Yoowa. 16:1-4\x*\x - \xo 24:14 \xt Mat. 28:19\x* 
\s1 Wōlēē +/makiiserweetita Yēērusālēēm 
\r (Māārkō 13:14-20; Luuka 21:20-24) 
\p  
\v 15-16 Kimwooy ꞉Yēēsu subak kule, “Yoo kookas ‘kiyoo ‑mēēriiku ꞉Yēyiin’\x † \xo 24:15-16 \xt Tānnyēēl 9:27; 11:31; 12:11\x* nyoo king'āloolēē ꞉wōōrkooyoontēēt Tānnyēēl kukēēyyoonyēē Kōōtaab Yēyiin, māchāktōōs kumwēchi ꞉biiko choo miitē Yuuteeya lekem. (Kuyeb yiit ꞉chii nyoo sumānē ng'aleechu.)  
\v 17 Nto yoo kanyoorta ꞉ng'aleechu chii kumii kōōnyii barak, ‑mēēwut kō kule kōōnēm kiy ake tukul nyēē sukumwēyto,\fig Kēsyēkuutaab bēsyōōsyēchooto|src="hk00232b.tif" size="span" ref="24:17" \fig* 
\v 18 ameeyeey ꞉chii nyoo miitē mbareen kaa kule wokunam sireet nyēē iliiktēē keey.\x - \xo 24:18 \xt Luuka 17:31\x* 
\v 19 Lēyyē, mākuwuuyiityi sōō kule nee ām bēsyōōsyēchooto kooruuk choo kōōyootiin āk choo irēēriisyē!  
\v 20 Osaay Yēyiin kule māyēyākiis ꞉ng'aleechu yoo yiiwoot nto ku bēsyēētaab *Sabaato.  
\v 21 Mākuwōōyiit ꞉ng'woonintaab bēsyōōsyēchooto kusiir ng'woonin ake tukul nyēē kiikutook kuchakee kayey ꞉Yēyiin kōōrēēt, āmākoy kutook ꞉ng'woonin ake nyēē tēē nyoo bēsyēēt ake.\x - \xo 24:21 \xt Ēsēk. 5:9\x* 
\v 22 Nteenee kiikoonwaakiit ꞉Yēyiin bēsyōōsyēchooto kuuyu mii ꞉biikyii chēē kiikukwey nyēē nto kimanaakoonwaakiit, nto māmii ꞉chii nyēē kātāwokusobē. 
\s1 Kāārārookik chēē mābo man 
\r (Māārkō 13:21-23; Luuka 17:23-24) 
\p  
\v 23 Yoo kāmwoowook ꞉chii ake tukul kule ong'nyi *Kāārārookiintēēt nto ong'nyiin, ‑mōōyēnchi,  
\v 24 kuuyu makukwa ꞉biiko chēē makuyey keey kuyēk kāārārookik āk *wōōrkooyikaab Yēyiin. Makuyey ꞉bichu ng'al chēbo kwōng'uut sukung'eet, yoo imuuchāktōōs, kutēwēch biikaab Kiriistō choo kwēyootiin.\x - \xo 24:24 \xt Mat. 7:15; 24:5; 2Tēēs. 2:1-12\x* 
\v 25 Kāsimāsōōwook, kookas? 
\p  
\v 26 Kunyoo, yoo kāmwoowook ꞉chiito ake kule, ‘Ong'nyiin Kāārārookiintēēt miitē suurkwēēn,’ ‑moobe wōlooto, nto kumwoowook kule, ‘Ong'nyi kawunyee keey kisēēnkē’, ‑moocham.  
\v 27 Kuu yoo iwēchēē koong'asiis /bokeekasee tinkeey, kukērkēyiitu nyooto ꞉wōlēē chōōntooy *꞉Wēritaab Chii.\x - \xo 24:27 \xt Luuka 17:24; 1Tēēs. 5:1-3; Yāāk. 5:7-8\x* 
\v 28 Wōloo mii ꞉mōtōōng'wēk, kumii yooto ꞉muuswēk.”\x - \xo 24:28 \xt Luuka 17:37\x* 
\s1 Kiyēē ibooru chōōnēētaab Yēēsu 
\r (Māārkō 13:24-27; Luuka 21:25-28) 
\p  
\v 29 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo bēku ꞉nyāliluutēchoo bo bēsyōōsyēchooto, 
\q1 ‘Mākumis ꞉asiista, 
\q2 āmēētākōōluuwu ꞉araaweet. 
\q1 Mākōōtimtiimākoy ꞉wōliin bo barak 
\q2 ānkōōsuuw ꞉kookeelik.’\x † \xo 24:29 \xt Isa. 13:10; 34:4\x*\x - \xo 24:29 \xt Isa. 13:10; 34:4; Chōōw. 2:10; Akaay 2:6, 21\x* 
\p  
\v 30 Yooto +māābooru keey *꞉Wēritaab Chii ām barak. Mākuriiryo ꞉biikaab kōōrooni tukul yoo kakasa āchōōnēē boolik barak ām kāāmuukēywēēk āk lēbkēēyyēētaab Yēyiin.\x - \xo 24:30 \xt Seka. 12:10-14; Māārkō 13:26\x* 
\v 31 Yoo /kēēkuutē koontiit kuchēchi barak, +māāyooktē malayikaanikyuu kuba komosta ake tukul nyēbo kōōrēēt bokōōruruukoot biiko choo kwēyootiin.”\x - \xo 24:31 \xt Mat. 13:41; 1Kōōr. 15:52; 1Tēēs. 4:16\x* 
\s1 Bēsyēēt nyoo iyēēwu ꞉Yēēsu 
\r (Māārkō 13:28-32; Luuka 21:29-33) 
\p  
\v 32 Kumwooy subak ꞉Yēēsu kule, “Yoo inkātu ꞉kēētoo /kēēkuurēē *mutiiniit, kōōbooru kule kaakuriik kumusēs.  
\v 33 Ām kēēlto nyēē wuu nyooto, yoo ōkāsē kuyēyāktōōs ꞉tukuuchoo tukul, ōnkēt kule kaakuriik ꞉bēsyēēt nyoo āyēēwunēē.  
\v 34 !Kāāmwoowook, mābootōōs ꞉biikyuu choo kyaakwey ānkoo kāyēyākiis ꞉tukuuchoo tukul.  
\v 35 Mākubot ꞉barak āk ng'wēny, nteenee mābotē ꞉ng'ālyoontēēnyuu.  
\v 36 Māmii ꞉chii nyēē inkētē bēsyēēt nyēē āyēēwunēē. ‑Mēēnkētē ꞉malayikaanik āmāānkētē mbo ꞉nkanii, nteenee Baaba nkit ꞉nyēē inkētē.\x - \xo 24:36 \xt Yēyuut. 1:7\x* 
\s1 Ōchōb keey 
\r (Māārkō 13:35; Luuka 17:26-36; 12:39-40) 
\p  
\v 37 Kērkēyiitu ꞉yoo kariik āyēēwunēē ꞉anii *Wēritaab Chii āk bēsyōōsyēchoo kibo Noowa.  
\v 38 Kutoombo kuchōōnii yooto ꞉taambiliilyeet, kyoomiisyē ꞉biiko, kuyyēēsyē, kōōmutiisyē /ānkiimutē chuut ākoy bēsyoonoo kiiwutē ꞉Noowa mwēēng'.  
\v 39 Kimēēnkēt ꞉bichoo kiyēē kimii wokuyēyāktōōs ākoy yoo kichōōnii ꞉taambiliilyeet ankubakach bichoo tukul. Makukerkeyiit nyooto bēsyoonoo chōōnii ꞉Wēritaab Chii.\x - \xo 24:39 \xt Toowu. 6:11-13; 7:7-13; 2Bēt. 3:6\x* 
\v 40 Yoo mii ꞉murēnik āyēēnku mbareen, +/mākēēyib akeenke /keebakaakta ake.  
\v 41 Nto yoo mii ꞉kooru āyēēnku kung'ooysēē rwaanteet, +/mākēēyib akeenke /keebakaakta ake.\fig Kooruuk āyēēng' chēē ng'ooysē|src="lb00133b.tif" size="span" ref="24:41" \fig* 
\v 42 Kunyi, ōriib keey kuuyu ‑mōōnkētē bēsyēēt nyēē chōōnēē ꞉Mokoryoontēēng'woong'.  
\v 43 Ōrōōtootē ng'ālyoontooni: Nto inkētē ꞉chiitaab kayta āsiiswēk chēē chōōnēē ꞉chōōriintēēt, nto riibsē ‑/mākēēbut kanyii.\x - \xo 24:43 \xt 1Tēēs. 5:2; 2Bēt. 3:10; Ng'oong'. 3:3\x* 
\v 44 Kunyoo māchāktōōs ōchōbootiin ꞉nkakweek, kuuyu mākuchō *꞉Wēritaab Chii ām āsiiswēk chēē ‑mōōmoonkyinē.\x - \xo 24:44 \xt Mat. 25:13\x* 
\s1 Motwooriin nyēē /kiikoosēē keey 
\r (Luuka 12:41-46) 
\p  
\v 45 Ara ng'oo nanyuun nyēē motwooriin nyēē /kiikoosēē keey ānku ng'oom? Nyēē kiikoosēē keey ku nyoo itōōrchinē ꞉mokoryoontēēt biikaab kanyii kubāyē nyēē māmii ꞉wuuyin.  
\v 46 Ibēruuroot ꞉chiichoo yoo kānyōōr ꞉mokoryoontēēnyii kuyēyē yiisyoonoo nyēē karaam!  
\v 47 !Kāāmwoowook, mākōōkoochi ꞉mokoryoontoonoo motwooriintoonoo kōōyyoonkyi tukuukyii tukul chēē boonto.\x - \xo 24:47 \xt Mat. 25:21-23\x* 
\p  
\v 48 Nteenee yoo miyaat ꞉motwooriintoonoo, mākumwooy kule, ‘Lōō yēē chōōnii ꞉mokoryoontēēnyuu.’\x - \xo 24:48 \xt 2Bēt. 3:4\x* 
\v 49 Yooto mākubirsēēt motwoorik chuut ānkung'āsyānchi keey kwoomiis ānkuyyēēsyo ākoo kibōōkitiis.  
\v 50 Nto yoo kāchō ꞉mokoryoontēēnyii ām bēsyēēt nyēē ‑mēēmoonkyinē ꞉motwooriintoonoo,  
\v 51 māchokōōng'woonchi motwooriintoonoo ānkutōōrchi wōlēē mii ꞉kiblembechiisyek chuut, wokuriirunee ng'wēny.”\x - \xo 24:51 \xt Mat. 8:12 \x* 
\c 25  
\s1 Tyoonkōōchēētaab tiibiik taman 
\p  
\v 1 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Okany āmwoowook wōlēē wuu ꞉chōōnēētaab bāytooyiisyēētaab Yēyiin nyēē lēēl. King'eet ꞉tiibiik alake tamanu kunam taariinekwaa bokutorooch saanteet nyēē mākiisyē.\x - \xo 25:1 \xt Luuka 12:35-36\x* 
\v 2 Kibērbērēch ꞉muutu kung'oomēch ꞉chuut muutu.\fig Tiibiik muut chēē ki bērbērēch āk muut chēē ki ng'oomēch|src="lb00318b.tif" size="span" ref="25:2" \fig* 
\v 3 Kinam ꞉choo kibērbērēch taariinek cheekwaa amanaanamtaat keey mwaaniinek.  
\v 4 Nteenee kinamtaat keey ꞉choo king'oomēch mwaaniinek.  
\v 5 Yooto wokooliiny ꞉saanteetkēy. Kukās ꞉tibichoo kut kōōnuukiis ānkuruuyo. 
\p  
\v 6 Nto miitē kwēēmooy kwēēn, /kēēkuur kule, ‘Kaakuyit ꞉saanteet! Nyoo, okwaa baa, otorooch!’  
\v 7 Kung'ēētyo ꞉tibichoo tukul ankuyeyta taariinekwaa.  
\v 8 Yooto kumwoochi ꞉chu kibērbērēch chu king'oomēch kule, ‘Ntēē miitē kumistōōs ꞉taariinekyoo acheek, ōroong'wēēch mwaaniinek.’  
\v 9 Kukētyi ꞉choo king'oomēch kule, ‘Acha. Nto nyuun kurārchēēch acheek. Boo-al chēēkwook.’  
\v 10 Kung'ēētyo bokwooliis. Nto kumiitē kēēltaab too kubēētii, kuyitu ꞉saanteet. Yooto kōōwutē ꞉choo kichōbootiin kōōtaab saakweet āk saanteet /ānkēēkērē kurkeet. 
\p  
\v 11 Nto tēē yoo kuyit ꞉nkicheek chu kibēētii mwaanik ānkōōng'ēētiis kule, ‘Iyootwēēch! Iyootwēēch! Yootwēēch kurkeet!’  
\v 12 Nteenee kuwālchi ꞉chiichoo kule, ‘‑Māānkētook ꞉anii.’ ”\x - \xo 25:12 \xt Luuka 13:25\x*\x - \xo 25:12 \xt Mat. 7:23\x* 
\p  
\v 13 Kiiwoong' ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo kule, “Kunyoo, ōriib keey naas, kuuyu ‑mōōnkētē bēsyēēt nto ku āsiiswēk chēē āyēēwunēē anii.”\x - \xo 25:13 \xt Mat. 24:42, 44, 50; Māārkō 13:33, 35; Luuka 21:34-36\x* 
\s1 Ikaaman kiyēē /kākēēkōōning' 
\r (Luuka 19:11-27) 
\p  
\v 14 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy tyoonkōōchēēt ake kurubta keey bāytooyiisyēētaab Yēyiin kule, “Kimii ꞉chii nyēē kimāchē kuwo ruutooy, kukuur motwoorikyii ānkōōtōōrchi chii tukuuk chēē kiimuuchē kuriib.  
\v 15 Kiitōōrchi nyēbo taay beesaanik kisyēērōōk konom, kōōtōōrchi ake kisyēērōōk tibtēm nto ake kōōtōōrchi nyoo kisyēērōōk taman. Nto kāākuyityo, kuruuto.\x - \xo 25:15 \xt Māārkō 13:34\x*\x - \xo 25:15 \xt Room. 12:6\x* 
\v 16 Kiwokuyēyiisyēē ꞉nyoo /kikiitōōrchinē kisyēērōōk konom beesaanichaa areet akeenke kubāsunēē alak kisyēērōōk konom.  
\v 17 Kunyōōr ꞉nkinee nyoo /kikiitōōrchinē kisyēērōōk tibtēm kisyēērōōk alak tibtēm.  
\v 18 Nteenee kiwokubal ꞉nyoo /kikiitōōrchinē kisyēērōōk taman ng'wēēnēēt ankukonor beesaanikaab mokoryoontēēnyii. 
\p  
\v 19 Nto kaakukeeyta bēsyōōsyēk chēē chaang', kōōyēēwunēē ꞉mokoryoontoonoo ruutooy. Kikuur ake tukul ām motwoorichoo chokumwooy wōlēē kibeeta ꞉ng'aleekaab beesaanichaa.\x - \xo 25:19 \xt Mat. 18:23\x* 
\v 20 Kuchō ꞉nyoo /kikiikoochinē kisyēērōōk konom ānkumwooy kule, ‘Mokoryoontēēt, 'kikiitōōrwoo beesaanik kisyēērōōk konom, kunyi kas, baa, mii ꞉kisyēērōōk alake konomu barak.’  
\v 21 Kuwālchi ꞉mokoryoontēēnyii motwooriintoonoo kule, ‘Kweeyey nyēē karaam /ānkiikoosēēniing' keey! Kuu yoo 'kweemuuch ikaaman tukuuk chēē ng'ēri kut kubās keey, +māākōōniing' ibāwu tukuuk chēē choong'ēch. Chōōnchi keey keetankas ꞉tukwaay!’  
\v 22 Nto tēē yoo kuchō ꞉nkinee nyoo /kikiikoochinē kisyēērōōk tibtēm, ānkumwooy kule, ‘Mokoryoontēēt, 'kikiitōōrwoo beesaanik kisyēērōōk tibtēm, kunyi kas, baa, kōōkutāsyi keey ꞉kisyēērōōk tibtēmu.’  
\v 23 Kuwālchi ꞉mokoryoontēēt kule, ‘Kweeyey nyēē karaam, /ānkiikoosēēniing' keey! Kuu yoo 'kweemuuch ikaaman tukuuk chēē ng'ēri kut kubās keey, +māākōōniing' ibāwu tukuuk chēē choong'ēch. Chōōnchi keey keetankas ꞉tukwaay!’\x - \xo 25:23 \xt Mat. 24:45-47; Luuka 16:10\x* 
\p  
\v 24 Nto mii yoo, kuchō ꞉nyoo /kikiikoochinē kisyēērōōk taman, ānkumwoochi mokoryoontēēt kule, ‘Mokoryoontēēt, kwāānkētē kule iyēku chii nyēē kōrōōm nyēē 'kiicham ikēsē kiyēē kimēēchoonē ānkiiruruuchēē wōlēē mānēēyis kēbus.  
\v 25 Kwaanyokoriitu, kunyoo kiwāābālchi beesaanikuuk ng'wēny akonor. Neennyi, onkyu beesaanikuuk.’  
\v 26 Kuwālchi ꞉mokoryoontēēt kule, ‘Imiyaat ānkiiburēn! Ākoo kiinkētē ꞉inyiing' kule ākēsēē ꞉anii āmiik wōlēē manaachaan ānkāāruruuchēē wōlēē mānāāyis ee?  
\v 27 Karaam, nto kiikonoree lēnkuunēk wōloo bāsu keey, nto kāchāānyōōru kōōkutāsyi keey.  
\v 28 Ōnēmunēē nyi beesaanichaa ānkōōkoochi chiito nyoo kāboonto beesaanik kisyēērōōk bokol.  
\v 29 Chiito nyoo kāyēyiisyē kiyēē /kākiikoochi, +/mākēētāsyi. Nto nyoo kāmāyēyiisyē /kiinēmunēē mbo nyooto /kākiikoochinē.\x - \xo 25:29 \xt Mat. 13:12; Māārkō 4:25; Luuka 8:18\x* 
\v 30 Nto motwooriintooni kēwēyiin, ōwiirchi saang' wōliin bo mēēnānēēt wokung'woonchi ꞉soboon ankuriirunee ng'wēny.’ ”\x - \xo 25:30 \xt Mat. 8:12\x* 
\s1 Mākōōtiilchi ꞉Yēēsu biiko ng'aleek 
\p  
\v 31 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo chōōnii *꞉Wēritaab Chii ām wōōyinnyii kuu bāytooyiin kuboontoonu keey malayikaanik tukul, mākōōbuurēē ng'echereenyii bo bāytooyiisyēēt.\x - \xo 25:31 \xt Mat. 16:27; Yoowa. 5:22; Yuuta 14-15\x* 
\v 32 +/Mākiiruruukyi biiko tukul taayeenyii. Yooto, mākōōbēēsyo biiko kuu yoo ibēēstōōs ꞉ākiintēēt kēēchiirēk ākoo ng'oroorik.  
\v 33 Mākutēbunēē ꞉kēēchiirēk āwutaab taay kutēbunēē ꞉ng'oroorik āwutaab kaataam.  
\v 34 Mākumwoochi yooto choo miitē āwutaab taay kule, ‘Okwaa ꞉choo kiikōōbēruurook ꞉Baaba. Onam bārooyinng'woong' ām Kaab Yēyiin nyoo /kisimkēēchōbwook kuchakee /kakeeyey kōōrēēt.  
\v 35 Ki yoo kaama ꞉kēmēy, ōbāyoo, nto yoo kaama ꞉melel, ōkōōnoo bēy chēē kaayyee nto yoo kāāruutoochook, ōtoochoo.  
\v 36 Ki yoo māātinyē sira, ōloochoo, nto yoo kaamnyaan, ōrwoomoo, nto yoo /kikēērātoo, bookasaa.’\x - \xo 25:36 \xt Isa. 58:7\x* 
\p  
\v 37 Yooto mākukētyi ꞉choo churtootiin kule, ‘Āyu yēē kyoomiing' inyiing' ꞉kēmēy ankeebayiing' ꞉acheek ōō, Mokoryoontēēt, ku āyu yēē kyoomiing' ꞉melel ānkēēkōōniing' bēy chēē 'keeyyee?  
\v 38 Ki āyu yēē 'kiiruutoochēēch ankeetaachiing' ꞉acheek, ku āyu yēē kimēētinyē sira ankiilaachiing'?  
\v 39 Āyu yēē 'kiimnyoonē ꞉inyiing' ku āyu yēē 'kiirataat ankubokiirwaamiing' ꞉acheek?’  
\v 40 Mākukēt yooto kule, ‘Kāāmwoowook, kiyēē kyōōyēchi ake tukul ām mbo ng'eetaabiya choo kuskus, kyōōyēwoo anii.’ 
\p  
\v 41 Nto tēē yoo kumwoochi choo miitē āwutaab kaataam kule, ‘Ōng'ēētyēē yu ꞉chu ōruustooyootiin bōōkārbusyi wōlēē bo maataab kibchuulyo nyoo /kikēēyēytoochi Kibrōkōsyoontēēt ākoo tāmirmirookyii bo rōkōs.\x - \xo 25:41 \xt Ng'oong'. 19:20; 12:7, 9\x* 
\v 42 Kyaama ꞉kēmēy, ‑amoobayaa, kwaama ꞉melel, ‑āmōōkōōnoo bēy.  
\v 43 Āruutoochook, ‑amootaachaa. Āwē āmā sira, amanoolaachaa, amnyaan, amaboorwaamaa /ankeerata amabookasaa.’  
\v 44 Mākumwoochi yooto ꞉nkicheek bichooto kule, ‘Āyu yēē kyaaming' ꞉kēmēy, melel, nto iruutoochēēch, nto yēē kimēētinyē sira, nto yēē kiimnyoonē, nto kiirataat, āmākēēyēētyēēchiing' ōō, Mokoryoontēēt?’  
\v 45 Nto yooto mākukēt kule, ‘Kāāmwoowook, yoo mānōōyēchi kiy biikyuu choo kuskus, mēēbērē kyōōyēwoo anii kiy.’\x - \xo 25:45 \xt Kāālēw. 14:21; Mat. 10:40, 42\x* 
\v 46 Yooto nanyuun +/makiimut bichooto wōlēē wokung'woonchinē ꞉soboon ākookoy /ankiimut choo churtootiin kuba wōlēē bo *soboontaab kibchuulyo.”\x - \xo 25:46 \xt Mat. 16:27\x*\x - \xo 25:46 \xt Tān. 12:2; Yoowa. 5:29; Room. 2:8; Yāāk. 2:13\x* 
\c 26  
\s1 Kicheeng' ꞉buunikaab Yēēsu wōlēē makunamta inee 
\r (Māārkō 14:1-2; Luuka 22:1-2) 
\p  
\v 1 Yu kēēwoong' ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechu tukul, kumwoochi rubiikyii kule,  
\v 2 “Kuu yoo ōnkētē, kāākung'ēt ꞉bēsyōōsyēk āyēēnku /kyaam *Saakweetaab Keeytaayeet, nto yooto +/mākiiyokooytoo anii, *Wēritaab Chii, /bokēēkwērtoochoo murtooywoontēēt.”\x - \xo 26:2 \xt Māārkō 8:31\x* 
\p  
\v 3 Kiiruruukyi keey ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo booyikaab Yuutayeek kaytaab *kibkōrōs nyēē wōō nyēē /kikēēkuurēē Kayaafa.\x - \xo 26:3 \xt Luuka 3:2; Yoowa. 11:49; 18:13, 24; Yēyuut. 4:6\x* 
\v 4 Yooto kuchōb wōlēē makunamta Yēēsu /subokeebakach.  
\v 5 Kimwooy kule, “‑Mookany keenam chiichi /kyoomē Saakweetaab Keeytaayeet, kuuyu imuuchē ꞉biiko kuyey wōōrōōryēēt.”\x - \xo 26:5 \xt Mat. 21:46\x* 
\s1 Kiraang'tee ꞉koorkēēt ake Yēēsu mwaayta mēt 
\r (Māārkō 14:3-9) 
\p  
\v 6 Nto yu miitē ꞉Yēēsu Beetannyaa ām kaab Simōōni chiichoo kikiikunāmē *꞉makereenik,  
\v 7 kuchō ꞉koorkēēt ake nyēē kiboontoonu mwaay nyēē kiboong'u nyēē anyiny nyēbo beesaan chēē chaang' miisin. Nto kumiitē ꞉Yēēsu kāmurēē keey yēē /kyoomiisyēē, chokuraang'tee ꞉koorkoonoo mētinyii mwaayaa.  
\v 8 Bērē kukas ꞉rubiikaab Yēēsu kuu nyoo, kung'woonchi ānkumwooy kule, “Ntēē sukunyarta ꞉koorkooni mwaay kuu nyi?  
\v 9 /Kātākyooltēē mwaayi beesaan chēē chaang' /ānkiikoochi bānoonik.” 
\p  
\v 10 Kiinkēt ꞉Yēēsu kiyēē kimii kumwooyē ꞉icheek. Yooto, kumwoochi rubiikyii kule, “Ōmāchēē nee ꞉akweek koorkooni? Ntēē kāākuyēwoo anii ng'ālyoo nyēē karaam.  
\v 11 Kookas, ōboontē keey ꞉akweek bānoonik ākookoy, nteenee mēēbērē ōboontē keey anii ākookoy.\x - \xo 26:11 \xt Kiruu. 15:11\x* 
\v 12 Yoo kāroong'tēē ꞉koorkoonoo mwaayi mēt, kāmiitē kuyēytoo /subokeemuya.  
\v 13 !Kāāmwoowook, ‑/mākēēwuutyēē koorkooni ām kiyēē kaakuyey yoo /kyoomtooy lōkōōywēk chēē kāroomēch ām kōōrēēt tukul.” 
\s1 Kiinēm keey ꞉Yuuta kuchaamta Yēēsu 
\r (Māārkō 14:10-11; Luuka 22:3-6) 
\p  
\v 14 Nto miitē yoo kung'eet ꞉Yuuta Iskaryoot nyoo ki akeenke ām rubiikaab Yēēsu taman āk āyēēng' ānkuwo wōlēē kimiitē ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch.  
\v 15 Kiwokuteebee bichoo kule, “Kiy nee ꞉nyēē ōkōōnoo yoo kāāchōbwook kēēlto onam chiichi?” /Kēēchāmchi *feetaanik sosom.\f + \fr 26:15 \ft Ki laatitaab beesaanik ꞉chu chēē kinyōōru ꞉wootwookiintō nyēē kāyēyiis yiisyēētaab ārook ang'wan. Ki tēē nyooto mbo ꞉laatit nyēē /kikyooltēē motwooriin nto /keekweyee mēt.\f*\x - \xo 26:15 \xt Chuy. 21:32; Seka. 11:12\x* 
\v 16 Nto kuchakee yooto kuwo taay kucheeng' ꞉Yuuta bārooyinto nyēē kachaamtee Yēēsu.\x - \xo 26:16 \xt Yoowa. 11:57; 13:2\x* 
\s1 /Kikeeyeyta wōlēē /kyoomēē Saakweetaab Keeytaayeet 
\r (Māārkō 14:12-16; Luuka 22:7-13) 
\p  
\v 17 Nto yēē ki bēsyēētaab taayta nyēbo Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin, kōōnookyi ꞉rubiik yēē kimii ꞉Yēēsu ankuteebee kule, “Ānō wōlēē imāchē keeyeyte /sikyaamee *Saakweetaab Keeytaayeet?”  
\v 18 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Boocheeng'aate chii ām kiriing' ānkōōmwoochi kule, ‘Kāmwooy ꞉Kāānēētiintēēt kule: Kaakuyit ꞉bēsyōōsyēkyuu. Kunyi, āmiitē āk rubiikyuu, chāā-āmēē Saakweetaab Keeytaayeet kōōng'uung'.’ ”  
\v 19 Bokuyeyta ꞉rubiichoo saakwaanaa kuu wōloo kāmwooytoochinē ꞉Yēēsu. 
\s1 Kiiboor ꞉Yēēsu chiito nyēē kimii wokuchoomtooy 
\r (Māārkō 14:17-21; Luuka 22:21-23; Yoowaana 13:21-30) 
\p  
\v 20 Nto kumii kurātoorātē ꞉kōōrēēt, kōōbuur ng'wēny ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii taman āk āyēēng' kwoomiis.  
\v 21 Kumii kwoomiisyē, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, mii ꞉akeenke ām akweek nyēē makuchaamtaa.”  
\v 22 Kung'woonchi ꞉rubiichoo ānkutoow ꞉ake tukul kuteeb kule, “Ara anii ōō, Mokoryoontēēt?”  
\v 23 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Nyoo kiilābloobtooy ꞉tukwaay mukaatiit terekyeet akeenke ꞉nyēē makuchaamtaa.\x - \xo 26:23 \xt Tyēēn. 41:9\x* 
\v 24 Makume *꞉Wēritaab Chii kuu yoo siraat. Nteenee mākung'woonchi sōō kule nee ꞉chiito nyoo makuchaamtaa! Kaykay nto /kimākēēsich chiichoo.”\x - \xo 26:24 \xt Isa. 53:8-9; Mat. 18:7; Luuka 24:26-27\x* 
\v 25 Kumwooy ꞉Yuuta kule, “Anii mbonō oob ōō, Mokoryoontēēt?” Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Ēē, inyiing'.”\x - \xo 26:25 \xt Yoowa. 13:2, 21-30\x* 
\s1 Kitoow ꞉Yēēsu saakweet nyēē lēēl 
\r (Māārkō 14:22-26; Luuka 22:19-20; 1 Kōōriintēēk 11:23-25) 
\p  
\v 26 Nto mii yoo, kunam ꞉Yēēsu mukaatiit ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy ankubetes nto yityo kōōkoochi rubiikyii kumwoochinē kule, “Bōōrnyuu ꞉nyi, o-am.” 
\p  
\v 27 Kunam terekyeet nyēē kimiitē *꞉tifaayiik ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy ānkōōkoochi rubiikyii kumwooyē kule, “Oyyee ꞉akweek tukul.  
\v 28 Korotiikyuu ꞉chu chēbo *kiirootyeet nyēē lēēl\f + \fr 26:28 \ft Mātinyē ꞉siruutēk alake ng'ālyoontēēt ‘nyēē lēēl’.\f* chēē +/makiitaata /sikēēnyōōchi kaat biiko chēē chaang' kubo ng'ōōkiswookik.\x - \xo 26:28 \xt 1Kōōr. 10:16; 11:23-26\x*\x - \xo 26:28 \xt Chuy. 24:6-8; Seka. 9:11; Māārkō 14:24; Ibu. 9:20; 10:29; 13:20\x* 
\v 29 !Kāāmwoowook, ‑māwāāyyēē subak tifaayiichu ākoy bēsyoonoo āyyēē āk akweek tifaayiik chēē leelach ām Kaab Baaba.” 
\p  
\v 30 Nto tēē yoo, kutyēēn kōōkoostooy Yēyiin, ānkung'ēētyo kutākyi keey Lekemeetaab *Musēytuuniinēk.\x - \xo 26:30 \xt Luuka 22:39\x* 
\s1 Kiiboor ꞉Yēēsu kule makutuuch keey ꞉Bētērō 
\r (Māārkō 14:27-31; Luuka 22:31-34; Yoowaana 13:36-38) 
\p  
\v 31 Kumiitē kēēltaab too, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōmiitē ꞉akweek tukul bōōmwēyēēnoo kwēēmowuuniitēnyi, kuu yoo mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘+Maabakach ākiintēēt kusērēēt ꞉kēēchiirēk.’\x † \xo 26:31 \xt Seka. 13:7\x*\x - \xo 26:31 \xt Mat. 26:56; Yoowa. 16:32\x* 
\v 32 Nto yoo kaang'eetee meet, +maantooy Kalilaaya.”\x - \xo 26:32 \xt Mat. 28:7, 10, 16\x* 
\v 33 Kuwālchi ꞉Bētērō kule, “Ānkoo kāmwēyēēniing' ꞉chuut tukul mākoy abakaaktiing' ꞉anii.” 
\p  
\v 34 Kukētyi ꞉Yēēsu Bētērō kule, “Kāāmwoowuung', ām kwēēmowuuni, kutoombo kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit, +meetuuch keey ꞉inyiing' areet sōmōk kule ‑mēēnkētoo.”  
\v 35 Kuwāl ꞉Bētērō kule, “Mākoy atuuch keey kule ‑māānkētiing'. Yoo kābo meet kēēbēku ꞉tukwaay.” Kōōruumchi ꞉nkicheek rubiik chuut tukul kuu nyooto.\x - \xo 26:35 \xt Luuka 22:34-35; Yoowa. 13:36-38\x* 
\s1 Kiwokusaayee ꞉Yēēsu Ketesemaane 
\r (Māārkō 14:32-42; Luuka 22:39-46) 
\p  
\v 36 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii yēē /kēēkuurēē Ketesemaane, kumwoochi kule, “Okanyaa yuutēyu, āwē ꞉anii yuun waasaay.”  
\v 37 Kuwēēto keey Bētērō ākoo wērichoo āyēēng' bo Sebetaayo. Kyaam ꞉ng'uusng'uus Yēēsu kut kulōōklōōkēn.  
\v 38 Nto tēē yoo, kumwoochi mbo Bētērō kule, “Kāāmuy ꞉anii kut wuu nyēē +maameey. Kunyi, ōng'ētunēē yuutēyu ānkōōkāsu.”  
\v 39 Yooto koonaakta taay kisich ānkukutuny ānkuyim kutiiny tokochta ng'wēny kusaay kule, “Baaba, yoo imuuchāktōōs, inēmtoowoo nyalili. Nteenee kuyeyakay kuu wōloo imāktooy, mēēbērē wōloo āmāktooy ꞉anii.”\x - \xo 26:39 \xt Mat. 6:10; 20:22; Yoowa. 18:11; Ibu. 10:9\x* 
\p  
\v 40 Nto yu keeyeey wōloo kimii ꞉rubiikyii sōmōku kunyōōr kuruuytōōs. Kumwoochi Bētērō kule, “Kāmōōmuuchē kēēkāsu tukul mbo asiista akeenke?  
\v 41 Māchāktōōs ōkāsu ānkōōsooyē simōō-āsyi keey tyēmiisyēēt. Ōbērē nto oyey, āmāmii ꞉nkuruuk.”\x - \xo 26:41 \xt Mat. 6:13; Ēfēēs. 6:18; 1Bēt. 5:8\x* 
\v 42 Yooto kooyeey subak ankusaay kule, “Lēyyē, Baaba, yoo mēēmuuchāktōōs /kiinēmtoowoo nyalili, kuyeyakay kuu wōloo imāktooy.”\x - \xo 26:42 \xt Mat. 6:10\x* 
\p  
\v 43 Yu kēēyēēw ꞉Yēēsu nyēbo āyēēng', kunyōōr mbo Bētērō kāruuyo subak, kuuyu kiboonto rwoonik chēē nyikiisēch.  
\v 44 Kubakaakta rubiichoo ankuwokusaay nyēbo sōmōk kumwooyē kuu yoo kābo taay.\x - \xo 26:44 \xt 2Kōōr. 12:8\x* 
\v 45 Nto tēē yoo kooyeey wōloo kimiitē ꞉rubiik ānkumwoochi kule, “Ākoo tōōbēng'tēē rwoonik? Okas, kaakuyit ꞉āsiiswēk /kiiyokoochi *Wēritaab Chii āwunnyēkaab kibng'ōōkisiis!\x - \xo 26:45 \xt Yoowa. 12:23; 13:1; 17:1\x* 
\v 46 Ong'nyiin choomtooyiintēēt kāākuchō! Ōng'ēētyē bokēētuuyēē.”\x - \xo 26:46 \xt Luuka 5:16; Ibu. 5:7-8\x* 
\s1 /Kikeenam Yēēsu nteenee kitay /kēēsār 
\r (Māārkō 14:43-50; Luuka 22:47-53; Yoowaana 18:3-11) 
\p  
\v 47 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kuyitu ꞉Yuuta nyoo ki akeenke ām rubiikaab Yēēsu taman āk āyēēng'. Kiboontoonu keey biiko chēē chaang' chēē kitinyē chōōkiinēk ākoo syaariinek chēē kiiyooku ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo booyik.  
\v 48 Kikiisimkumwoochinē ꞉Yuuta bichoo kule, “Nyoo ōkāsē ātōrōōchē, ōnāmē nyooto.”  
\v 49 Kutākyinē keey ꞉Yuuta Yēēsu bakeenke ānkutōrōōchē kumwooyē kule, “Aase, Mokoryoontēēt.”  
\v 50 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Kāchēētōrōōchoo man ōō, murooni?” Kutēryēkyinē ꞉bichoo Yēēsu bakeenke. 
\p  
\v 51 Kukāsē ꞉rubiintēēt ake nyēbo Yēēsu kuu nyoo, kung'usu chōōkiit nto bērē kuyeb motwooriintēētaab *kibkōrōs nyēē wōō, kuchwenta yiitit kōōsuuyto.  
\v 52 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiintoonoonyii kule, “Kētyi chōōkiing'uung' kiraaru, kuuyu iwoong'tooy ꞉chōōkiit chii nyoo kicham chōōki.  
\v 53 ‑Mōōnkētē kule āmuuchē ꞉anii ākuur Baaba kuyēētyēēchoo areet akeenke ānkōōmuuchē kōōyookwoo lukōōsyēk taman āk āyēēng' chēbo malayikaanik?  
\v 54 Kāyityiin ꞉ng'aleechu āk siruutēkaab Yēyiin.” 
\p  
\v 55 Kuwēēkyi keey ꞉Yēēsu bichoo ānkumwoochi kule, “Ōbērē āntōōchinē ꞉anii lukēēt nyēē māchē kuweech kōōrēēt sookwaante chōōkiinēk āk syaariinek boonamaa? Ntēē kwāāboontē keey ꞉anii akweek kwaak ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin ānēētiisyē. Kwaamaak ꞉nee simoonamaa yooto?  
\v 56 Nteenee ityiichē ꞉ng'aleechu tukul siruutēkaab *wōōrkooyik.” Kimwēyēē ꞉rubiik Yēēsu!\x - \xo 26:56 \xt Mat. 26:31; Luuka 24:44\x* 
\s1 Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab kōōkwēēt nyēē wōō nyēbo Yuutayeek 
\r (Māārkō 14:53-65; Luuka 22:54-55, 63-71; Yoowaana 18:13-14, 19-24) 
\p  
\v 57 Nto mii yoo kukwēryoot ꞉bichooto Yēēsu kaab Kayaafa, kibkōrōs nyoo wōō. Kikiikōōruruukyi keey wōlooto ꞉kāānēētikaab kiruutēk ākoo booyik.  
\v 58 Kiinaamaat ꞉Bētērō Yēēsu ākoy kiyēnkuutaab kaytaab chiichoo bo kōrōs ānkōōbuur āk riibiikaab kayaata sukukas kiyēē makuyeyakay. 
\p  
\v 59 Kimach *꞉kōōkwēētaab Yuutayeek tukul kōōyyoonkyinē ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch, kule kunyōōr ng'ālyoo nyēē miyaat nyēē nāmē Yēēsu /sikiitiilchi meet.  
\v 60 Nteenee mānāānyōōr ng'ālyoo ānkoo kisyeem ꞉biich chēē chaang' kumōlōlchi Yēēsu ng'al. Nto yityo kōōnēm keey ꞉biiko alake āyēēnku  
\v 61 ānkumwooy kule, “Kimwooyē ꞉chiichi kule imuuchē kōōturbuub Kōōtaab Yēyiin ankuteechee bēsyōōsyēk sōmōk.”\x - \xo 26:61 \xt Yoowa. 2:19\x* 
\v 62 Kōōyyo *꞉kibkōrōs nyēē wōō ankuteebee Yēēsu kule, “Itinyē wōlēē ituuktooy keey ām ng'aleechu mwooyē ꞉bichu?”  
\v 63 Kusiisyi keey ꞉Yēēsu. Kumwoochi subak ꞉kibkōrōs nyoo wōō Yēēsu kule, “Ātēēbēēniing' ām taayeetaab Yēyiin kule ii, ‘Inyiing' man *Kāārārookiintēēt, Lakwataab Yēyiin?’ ”  
\v 64 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Ēē, wuu nyooto, 'keemwaay. Nteenee āmwoowook akweek tukul kule: +Mookas *Wēritaab Chii kōōbuurunēē āwutaab taay nyēbo Nyoo bo Kāāmuukēy ankookas kuchōōnēē boolik.”\x - \xo 26:64 \xt Tān. 7:13; Māārkō 12:36; 13:26\x* 
\p  
\v 65 Kikwaany keey ꞉moo chiichoo wōō bo kōrōs kut kubaach sirookyii ānkumwooy kule, “!Kookas, kaakookerkeeyee keey ꞉chiichi Yēyiin! Nee ake ꞉nyēē /tākēēmwoowēēch kurubta keey āk chiichi? Kookas oob wōlēē kāākōōntosuurto Yēyiin?\x - \xo 26:65 \xt Laawi. 24:16; Chōōw. 2:13; Yoowa. 10:33; 19:7\x* 
\v 66 Ōbērē nee ꞉akweek?” 
\p /Kēēlēēnchi, “Misyinē ꞉meet.”  
\v 67 King'utyinē ꞉alake koonyek ānkōōtuluuchē, kusyēēchē ꞉alake\x - \xo 26:67 \xt Isa. 50:6; 53:5; Mat. 27:30\x* 
\v 68 sukumwoochinē kule, “Kāārārookiintooni, ng'oo ꞉nyoo kābiring'?”\x - \xo 26:68 \xt Mat. 21:11\x* 
\s1 Kituuch keey ꞉Bētērō 
\r (Māārkō 14:66-72; Luuka 22:56-62; Yoowaana 18:15-18, 25-27) 
\p  
\v 69 Yooto kumiitē ꞉Bētērō yoo kibo biiy, kuchō ꞉chēēbto ake nyēē ki motwooriin ānkumwoochi kule, “Kwēēboontootē keey ꞉nkinyiing' Yēēsu nyēbo Kalilaaya.”  
\v 70 Nteenee kutuuch keey ꞉Bētērō ām taayeetaab biiko tukul kule, “‑Māānkētē kiyēē imiitē imwooyē.”  
\v 71 Nto tēē yoo kōōnookyi ꞉Bētērō yēbo oreet nyēē wēētii kayaata. Bērē kukas ꞉chēēbto ake, kumwoochi biiko kule, “Kiboontootē keey ꞉chiichi Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt.”  
\v 72 Kutuuch keey subak ꞉Bētērō kut kuchubchinē keey kule, “‑Māānkētē ꞉anii chiichi!”  
\v 73 Nto nyēē mā tyaa kōōnookyi Bētērō ꞉biiko chēē kikiiyyoonyēē yooto ānkumwoochi kule, “Kubooyiit man, inyiing' ꞉ake. Kerkeey ꞉ng'elyebng'uung' nyēbo chiichi.”  
\v 74 Kuchubchi keey ꞉Bētērō kule, “‑Māānkētē ꞉anii chiichi!” Kubēkunēē ꞉ng'aleechaa kuutiinyii, kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit bakeenke. 
\p  
\v 75 Yooto nanyuun koosoot ꞉Bētērō yoo kimwooyē ꞉Yēēsu kule, “Kutoombo kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit, +meetuuch keey ꞉inyiing' areet sōmōk kule ‑mēēnkētoo.” Yooto kuwo saang' ānkuwokuriir nyēē ng'waa miisin.\x - \xo 26:75 \xt Mat. 26:34\x* 
\c 27  
\s1 /Kikēēkwērchi Yēēsu Bilaato 
\r (Māārkō 15:1; Luuka 23:1; Yoowaana 18:28) 
\p  
\v 1 Nto yu kāmwook ꞉asiista, kootiil mbo kibkōrōs chēē wōōyēch tukul āk booyikaab Yuutayeek kule /keebakach Yēēsu.  
\v 2 Yooto, /keerat ꞉Yēēsu /ānkēēkwērchi *꞉Bilaato nyoo kāāyyoong'iintēētaab Rooma. 
\s1 Kiriirunee ꞉Yuuta ng'wēny 
\r (Yēyuutēk 1:18-19) 
\p  
\v 3 Nto yu kakas ꞉Yuuta nyoo kichoomtooy Yēēsu kule /kaakiiruusta Yēēsu, kuriirunee ng'wēny. Kikētyi feetaanichaa ki sosom mbo kibkōrōs choo wōōyēch āk booyik.\x - \xo 27:3 \xt Mat. 26:15\x* 
\v 4 Kimwoochi kule, “Kwaayey ng'ōōki achaamte chii nyēē bēērē keey.” Yooto kukētyi ꞉bichoo kule, “Kukwaaneeniing'!” 
\p  
\v 5 Yooto nanyuun kuwiirchi ꞉Yuuta feetaanichaa *Kōōtaab Yēyiin ānkuwokookeet keey.  
\v 6 Yu kānyōōr ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch feetaanichaa kumwooy kule, “Sālootiin ꞉beesaanichu koroti, kunyi mēērook /kiikoochi lēnkuutaab Kōōtaab Yēyiin.”  
\v 7 Kung'alaal ꞉bichoo nto mii yoo, kootiil kule /bokyaalee mbareet nyēē /sikēēmuchinē biich chēē sobooy. /Kikēēkuurēē mbaraanaa Mbaraab Kibtērēēn.  
\v 8 Kiyooto nyēē kiyey /kēēkuurē wōlooto ākoy kura kule, “Mbaraab Koroti”.\x - \xo 27:8 \xt Yēyuut. 1:18-19 \x* 
\p  
\v 9 Kuyityiin ꞉yooto āk kiyēē kimwooyē *꞉wōōrkooyoontēēt Cheremnyaa kule, “/Keenam betekik sosom chēbo feeteet choo kyooltēē inee *꞉Isrāyēēliik  
\v 10 ankwaalee mbaraab kibtērēēn kuu wōloo kimwooytoowoo ꞉Yēyiin.”\x † \xo 27:10 \xt Sekaryaa 11:12-13; Cheremnyaa 19:1-13; 32:6-9\x* 
\s1 Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab Bilaato 
\r (Māārkō 15:2-5; Luuka 23:3-5; Yoowaana 18:33-38) 
\p  
\v 11 Nto kumii ꞉Yēēsu taayeetaab *Bilaato, kuteebee ꞉bāytooyiintoonoo kule, “Inyiing' ꞉bāytooyiintēētaab Yuutayeek?” Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Wuu nyooto sinee.”\x - \xo 27:11 \xt Mat. 2:2; 27:29, 37, 42; Yoowa. 1:49; 12:13\x* 
\p  
\v 12 Nto yu keeteeyee keey ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyikaab Yuutayeek kurubta keey Yēēsu, kusiisyi keey.  
\v 13 Kuteebee ꞉Bilaato kule, “‑Mēēkāsē wōlēē tēē ꞉ng'aleek chēē mwooyē ꞉bichu kule !kiiyey?”  
\v 14 Mānāākēt ꞉Yēēsu ng'ālyoo mbo kisich. Kubotyi ꞉tonkoy bāytooyiintoonoo.\x - \xo 27:14 \xt Māārkō 14:61\x* 
\s1 Kiisimchi ꞉kāāntōōyikaab Yuutayeek Bilaato kubakach Yēēsu 
\r (Māārkō 15:6-15; Luuka 23:13-25; Yoowaana 18:39—19:16) 
\p  
\v 15 Kiityooktooy ꞉bāytooyiintēēt ām kēnyiit ake tukul kibratyaanteet akeenke nyoo kaakutool ꞉biiko. /Kikēēyēyē kuu nyooto yoo /kyoomē *Saakweetaab Keeytaayeet.  
\v 16 Kimii ām bēsyōōsyēchooto chiito ake nyēē kikiikuchiis miisin kut /kikiikeerat. /Kikēēkuurēē chiichoo Baraaba.  
\v 17 Kunyoo, kuteebee ꞉Bilaato biiko chēē kikiiruruukyi keey yooto kule, “Ng'oo ꞉nyēē ōmāchē ꞉akweek ātyooktoowook, Baraaba nto Yēēsu nyoo /kēēbērē *Kāārārookiintēēt?”  
\v 18 Kimwooyē ꞉bāytooyiintoonoo kuu nyooto kōōnkētē kule kiituuyiityi ꞉icheek Yēēsu moo. 
\p  
\v 19 Kutākumiitē ꞉Bilaato kēēbuurēē ng'echereenyii bo bāytooyiisyēēt, kōōyookyi ꞉koorkēēnyii ng'ālyoo kule, “Kweeyiimaa ꞉kiirwootik kuyyeech kubo chiichoo. Kunyi, ‑meeyeyee kiy kuuyu bēērē keey.”\x - \xo 27:19 \xt Luuka 23:47\x* 
\v 20 Kutēē yooto tukul, kitas taay ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyikaab Yuutayeek kōōwuruur bichoo kumwaayta /kiityaakta Baraaba /ankeebakach Yēēsu.  
\v 21 Kuteeb subak ꞉bāytooyiintoonoo kule, “Nkōnō ām bichu āyēēng' nyēē ōmāchē ꞉akweek ātyooktoowook ꞉anii?” Kulē, “Baraaba.”  
\v 22 Kuteeb subak ꞉Bilaato kule, “Ayeyee nee Yēēsu nyoo /kēēbērē *Kāārārookiintēēt?” Kōōruumchi ꞉bichoo tukul kule, “/Keebakach!”  
\v 23 Kumwooy ꞉bāytooyiintoonoo kule, “Rōkōs nee ꞉nyēē koyey ꞉chiichi?” Kubōloobōl ꞉bichoo kumwooyē kule, “/Keebakach! /Keebakach!” 
\p  
\v 24 Yu kakas ꞉Bilaato kule kāmēētākōōmuuchē bichoo ānkiimuuchē koong'etng'eet wōōrōōryēēt, kuram bēēko ānkōōwuunēē āwunnyēk taayeetaab bichoo kumwooyē kule, “Kukwaaneenaak ꞉korotiikaab chiichi, ābēērē keey ꞉anii.”\x - \xo 27:24 \xt Kiruu. 21:6-8\x* 
\v 25 Yooto, kuwāl ꞉bichoo tukul kule, “Kany kwaameech acheek ꞉korotiikaab chiichi āk lōkōkyoo!”\x - \xo 27:25 \xt Choos. 2:19; Cherem. 26:15; Mat. 21:37-41; 22:7; Yēyuut. 5:28\x* 
\p  
\v 26 Yooto kōōtyooktoochi ꞉Bilaato bichoo Baraaba ānkōōkoochi /kiityōōlsēt Yēēsu nto tēē yoo kōōyokooyto /bokēēkwērtoochi murtooywoontēēt. 
\s1 Kiintosuur ꞉biikaab lukēēt Yēēsu 
\r (Māārkō 15:16-20; Yoowaana 19:2-3) 
\p  
\v 27 Kukwēryoot ꞉biikaab lukēēt Yēēsu kaytaab bāytooyiintēēt *Bilaato nto tēē yoo, kōōruruukyi keey ꞉lukēētaab booryēēt tukul Yēēsu.  
\v 28 Kubuutēē Yēēsu sirook ānkōōlookyi sireet nyēē arraa,\x - \xo 27:28 \xt Luuka 23:11; Yoowa. 19:2\x* 
\v 29 kutaay kuutwēētaab kātook ānkōōkēmēērchi mēt kuyey wuu nyēē bāytooyiin. /Kikiikoochi kunamee kirōkto āwunyii nyēbo taay ānkubokukutunyēē ꞉bichoo taayeenyii kuyey keey wuu nyēē kākoonyit Yēēsu kumwoochinē kule, “Kimkim! Bāytooyiintēētaab Yuutayeek!”\x - \xo 27:29 \xt Mat. 27:11\x* 
\v 30 Kung'utyi ānkōōsōrunēē kirōkoo kimii āwut ānkōōkōryōōnyēē mēt.\x - \xo 27:30 \xt Mat. 26:67\x* 
\v 31 Yu /kāākiintosuur, /kiirēēkunēē siraanaa arraa /ānkiilookyi sirookyii choo kōbo kwaak nto tēē yoo, /keebeeta /subokēēkwērtoochi murtooywoontēēt.\x - \xo 27:31 \xt Mat. 20:19\x* 
\s1 /Kikēēkwērtoochi Yēēsu murtooywoontēēt /ānkiinchuruur 
\r (Māārkō 15:21-32; Luuka 23:26-43; Yoowaana 19:17-27) 
\p  
\v 32 Kumii /kēēbēētooy, /kēētuuyēē chiito ake nyēē kibo Kurēēn nyēē /kikēēkuurēē Simōōni. /Kēēkērchinē nyoo koong' bakeenke kukalab murtooywoontēētaab Yēēsu.  
\v 33 Nto yu /kakeeyit yēē /kikēēkuurēē Kolkoota (kaayneet nyēē ibooru kule ‘Rōkyēētaab Mēt’)  
\v 34 /kiikoochi Yēēsu *tifaayiik chēē /kikiikeetasee saakityeek\f + \fr 27:34 \ft /Kikēēyēyiisyē saakityeechaa kōōboot ng'wooninto.\f* alak kule kuyye. Nto bērē kuchamcham, kutay kuyye.\x - \xo 27:34 \xt Tyēēn. 69:21\x* 
\p  
\v 35 Nto yu kāākukwērtoochi ꞉bichoo Yēēsu murtooywoontēēt, kubar *sēkēēryēēt sukōōnkētēē kule ng'oo ꞉nyēē mākuyib sireet nkōnō.\x - \xo 27:35 \xt Tyēēn. 22:18\x* 
\v 36 Nto kāākuyityo, kutēbēē ꞉bichoo yooto kuriib Yēēsu.  
\v 37 /Kikiikēēsirchi kiito ake ng'aleek chēē kiyey /sikiitiilchi Yēēsu meet chēē kimwooyē kule: YĒĒSU ꞉NYI NYOO BĀYTOOYIINTĒĒTAAB YUUTAYEEK. /Kikēēkwērtoochi kiyooto yoo bo mētitaab Yēēsu barak ām murtooywoontēēt.\x - \xo 27:37 \xt Mat. 27:11\x* 
\v 38 /Kikēēkwērtoochi nkicheek kibng'ōōkisiis āyēēng' murtooywōōsyēkwaa. /Kikiiyyoong'to ake kutābān āwutaab Yēēsu nyēbo taay /ānkiiyyoong'to ake komostaab kaataam.\fig Yēēsu āk sāsiichoo ki āyēēng'|src="lb00328b.tif" size="span" ref="27:38" \fig*\x - \xo 27:38 \xt Isa. 53:12\x* 
\v 39 Kiinchuruurē ꞉biiko chēē kimurē yooto Yēēsu ānkukwērtooy mētēwook\x - \xo 27:39 \xt Tyēēn. 22:7; 109:25\x* 
\v 40 kumwoochinē kule, “Ntēē kwēēbērē +mēēturbuub *Kōōtaab Yēyiin ankiiteechee bēsyōōsyēk sōmōk? Iraraach keey, naas. Yoo inyiing' ꞉Lakwataab Yēyiin, irēkunēē murtooywoontoonoo!”\x - \xo 27:40 \xt Māārkō 15:39; Yoowa. 2:19\x* 
\p  
\v 41 Kiinchuruur Yēēsu ꞉nkicheek mbo kibkōrōs chēē wōōyēch, kāānēētikaab kiruutēk ākoo booyik.  
\v 42 Kimwooyē kule, “Kiisoobē ꞉chiichi biiko alak, ntēē ‑mēēsoob keey naas. Mā inee ꞉bāytooyiintēētaab *Isrāyēēl? Yoo keemuuch kurēkunēē murtooywoontooni, +mākiiyēnchi.\x - \xo 27:42 \xt Mat. 27:11\x* 
\v 43 Kwēēkoosēē keey oob ꞉chiichi Yēyiin ānkumwooyē kule, ‘Āyēku Lakwataab Yēyiin?’ Kany kusār naas ꞉Yēyiin yoo chāmē.”\x - \xo 27:43 \xt Tyēēn. 22:8; Māārkō 15:39\x* 
\v 44 Kiinchuruur ꞉nkicheek kibng'ōōkisiisyēchoo /kikēēkwērtoochinē murtooywoontēēt āk inee. 
\s1 Kime ꞉Yēēsu 
\r (Māārkō 15:33-41; Luuka 23:44-49; Yoowaana 19:28-30) 
\p  
\v 45 Kichō ꞉mēēnānēēt bēēt nyēē kiker kōōrēēt tukul, kung'eetee āsiiswēk lo ākoy āsiiswēk sokool.\x - \xo 27:45 \xt Āmōōs 8:9\x* 
\v 46 Yu kayit āsiiswēk sokool, kōōnchō ꞉Yēēsu kule, “Yēyiintēēnyuu, Yēyiintēēnyuu, ntēē 'keebakaaktaa anii!”\x † \xo 27:46 \xt Tyēēn. 22:1\x* (Kimwooyē yooto ām kuutiinyii kule, “Ēli, ēli, lema sabaktani?”) 
\p  
\v 47 Yu kakas ꞉biikaab lukēēt chēē kimii yooto, kulē, “Miitē kukuurē *Eliiya.”  
\v 48 Yooto kulabatee ꞉akeenke ām icheek kiroonkuryēēt ankooluumta *tifaayiik chēē ki tāytāy ānkurutyi kiroonkuryoonoo kēētit nto yityo kōōyokoochi kuutiitaab Yēēsu.\x - \xo 27:48 \xt Tyēēn. 69:21\x* 
\v 49 Kimwooyē ꞉alake kule, “Okany keekas yoo mākuchō ꞉Eliiya chokooraraach!” 
\p  
\v 50 Kiinchō ꞉Yēēsu ankung'et. 
\p  
\v 51 Yooto bakeenke, kukērēērunēē keey āyēēng' kuchakee barak ākoy ng'wēny ꞉ankeet nyēē ki rikimim nyoo /kikiiyēēlēē Kitōōkiitaab *Kōōtaab Yēyiin. Kiitimtiimākoy ꞉kōōrēēt ānkōōtēēsiis ꞉rwoontōōk.\fig Kikērēērunēē keey āyēēng' ꞉ankeet nyēē kikiiyeel Kitōōkiitaab Kōōtaab Yēyiin|src="lb00265b.tif" size="span" ref="27:51" \fig*\x - \xo 27:51 \xt Chuy. 26:31-33; Ibu. 10:19-20\x* 
\v 52 Kiitēēsiis ꞉kochonkoosyek kuyootākiis ānkung'ēētyo ꞉biiko chēē chaang' choo kikiikubēk ānki churtootiin.  
\v 53 King'ēētyēē ꞉bichoo kochonkoosyek, nto yu /kaakiing'eetee Yēēsu meet, kuba Yēērusālēēm ānkōōboorchi keey biiko chēē chaang'. 
\p  
\v 54 Yu kakas ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt āk biikyii choo kiriibē Yēēsu kibring'ring'nyoonoo ākoo ng'aleek tukul chēē kiyēyākiis, kumuuyo ānkumwooy kule, “Kubooyiit man, ākoo Lakwataab Yēyiin ꞉chiichi!”\x - \xo 27:54 \xt Mat. 14:33; 26:63\x* 
\p  
\v 55 Kikiiyyoong'iis ꞉chēēbyōōsōōk alake chēē chaang' yēē lōō kutoobēnē kiyēē kiyēyāktōōs. Chēēbyōōsōōchooto ꞉choo kiboontootē keey Yēēsu kuchakee Kalilaaya kuyēētyēēchinootē.  
\v 56 Alak ām chooto ku Maaryaa nyēbo Maktaala, Maaryaa kaametiitaab Yāākōbō āk Yōōsēēf ākoo kaametiitaab wērichoo kibo Sebetaayo.\x - \xo 27:56 \xt Luuka 8:2-3\x* 
\s1 Wōlēē /kikeemuyta Yēēsu 
\r (Māārkō 15:42-47; Luuka 23:50-56; Yoowaana 19:38-42) 
\p  
\v 57 Nto yu kēēmēn ꞉kōōrēēt, kuchō ꞉chiito ake nyēē ki rubiintēētaab Yēēsu ānkiboonto bāytit nyēē wōō. Kibo *kiriinkēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Arimataaya nto kaayneenyii ku Yōōsēēf.  
\v 58 Kiwo ꞉chiichoo wōlēē kimii ꞉Bilaato ānkusoom /kiikoochi bōōrtaab Yēēsu. Kuchāmchi ꞉Bilaato /kiikoochi.\x - \xo 27:58 \xt Kiruu. 21:22-23\x* 
\v 59 Kimwaayta ꞉Yōōsēēf /kiirēēkunēē bōōrtaab Yēēsu murtooywoontēēt /ankeeratee ankeet nyēē tiliil.  
\v 60 Nto tēē yoo, wokōōkoochi kochonkeenyii nyēē kitākōōwōrē /ānkimānāākēēmuchi chii. Yooto kuwunukyi rwaanteet nyēē wōō kuker kurkeetaab kochonkaanaa ānkuwēēchi keey.  
\v 61 Kikiibuurēē ꞉Maaryaa nyēbo Maktaala ākoo Maaryaa nyiin ake yooto kukas kochonkaanaa. 
\s1 /Kikēēriib wōloo /kikēēmuchinē Yēēsu 
\p  
\v 62 Nto yu kāyyēēkunēē, yēē ki bēsyēētaab *Sabaato, kubēēchi ꞉mbo kibkōrōs ākoo *Farisaayeek *Bilaato ānkumwoochi kule,  
\v 63 “Mokoryoontēēt, kimwooyē ꞉ng'wiintoonoo bo chii yooto kitākusoboot kule, ‘+Maang'eetee meet yoo kaakukeeyta ꞉bēsyōōsyēk sōmōku,’\x - \xo 27:63 \xt Mat. 12:40\x* 
\v 64 kunyi mwaayte /kēēriib kochonkaanaa ākoy bēsyoonoo bo sōmōk. Nto buch, imuuchē ꞉rubiikyii bokuchoor muusto nto tēē yoo kumwoochi biiko kule /kookiing'eetee meet. Makumiyatiit yooto ꞉ng'wiiynaneet nyiitēnyi bo lēt kusiir nyoo kibo taay.”\x - \xo 27:64 \xt Mat. 28:13\x* 
\v 65 Kuwālchi ꞉Bilaato kule, “Obeete riibiik alak bōōriib kochonkaanaa kuriibākoy kuu wōloo ōmuuktooy.” 
\p  
\v 66 Kuba ꞉bichoo ānkubokōōtiiny kurkeetaab kochonkaanaa kāroomin kumoolchi rwaantaanaa yooto ānkōōkoochi riibiichoo kuriib.\x - \xo 27:66 \xt Tān. 6:17\x* 
\c 28  
\s1 King'eetee ꞉Yēēsu meet 
\r (Māārkō 16:1-8; Luuka 24:1-12; Yoowaana 20:1) 
\p  
\v 1 Yu kēērir ꞉kōōrēēt kukookukeeyta ꞉bēsyēētaab *Sabaato, kuwo ꞉Maaryaa nyēbo Maktaala ākoo Maaryaa nyiin ake bokoorwaam kochonkaanaa.  
\v 2 Yooto, kōōring'riing' ꞉kōōrēēt miisin kuuyu kikiikurēkunēē *꞉malayikeetaab Yēyiin barak, kiwo ākoy kochonkaanaa ānkuwunukto rwaanteet ānkōōbuurēē barak.  
\v 3 Kiilēkēchēēchē ꞉malayikaanaa kuu yoo keewech ꞉kōōrēēt anki leelach ꞉sirookyii kuu kweyaanteet.  
\v 4 Yooto kumuuyo ꞉riibiichoo kimii yooto ānkubōōtoon kut wuu nyēē mākubēk. 
\p  
\v 5 Kumwoochi ꞉malayikeet chēēbyōōsōōchoo kule, “‑Mōōmuuyē, ānkētē ꞉anii kule ōchēēng'ē ꞉akweek Yēēsu nyoo /kōkēēkwērtoochinē murtooywoontēēt.  
\v 6 Māmiitē yu nteenee kaakung'eetee meet kuu yoo kimwooyē. Okwaa bookas wōloo kōmiitē\x - \xo 28:6 \xt Mat. 12:40; 16:21; 17:23; 20:19\x* 
\v 7 ankoobe areet akeenke bōōmwoochi rubiikyii kule, ‘Kaakung'eetee ꞉Yēēsu meet ankumakoonto Kalilaaya wōlēē bōōnyōōrchinē.’ Kookas oob?”\x - \xo 28:7 \xt Mat. 26:32; Māārkō 14:28\x* 
\p  
\v 8 Yooto kung'ēētyo ꞉chēēbyōōsōōchoo areet akeenke ankulabat bokumwoochi rubiikaab Yēēsu ng'aleechaa. Kitinyē bōōtoonik chēē katasta keey ng'erekweek chēē chaang'.  
\v 9 Kumii tākulābātē, kutuuyēē Yēēsu. Kootaakwees icheek ꞉Yēēsu nto yityo kukutuny kukōōb kērēēnkōōkaab Yēēsu nyēē kākutunkyi.  
\v 10 Nto tēē yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “‑Mōōmuuyē. Bōōmwoochi mbo ng'eetaabiya kuba Kalilaaya bokēēnyōōryē wōlooto.”\x - \xo 28:10 \xt Mat. 12:50; Yoowa. 20:17\x* 
\s1 Kiyēē kimwooy ꞉riibiik 
\p  
\v 11 Kumiitē ꞉chēēbyōōsōōchoo kubēētii, kikiikung'ēētyo ꞉riibiik alake ankuba kiriing' bokumwoochi mbo kibkōrōs chēē wōōyēch kiy ake tukul nyēē kaakuyeyakay.  
\v 12 Nto yu kāākutuuyo ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo booyik kuchōb ng'aleek. Kiikoochi riibiichoo beesaanik chēē chaang'  
\v 13 ānkumwoochi kule, “Omwaay kule, ‘Kokwa ꞉rubiikaab Yēēsu kwēēmooy ankuchoor muustaab Yēēsu kukākēēruuyē!’\x - \xo 28:13 \xt Mat. 27:64\x* 
\v 14 Nto yoo kāyityi ꞉ng'aleechu bāytooyiintēēt, +mākēēmwoochi ꞉acheek kāroomin āmēēbērē makunamaak akweek ꞉ng'ala.”  
\v 15 Kunam ꞉riibiichoo beesaanichaa ankuyey kuu yoo /kākēēmwoochinē. /Kikyaamtaatee ng'aleechaa kimwooyē ꞉riibiichoo wōlēē miitē ꞉Yuutayeek ākoy kura. 
\s1 Ng'aleekaab lētuut chēē kiikiimchi ꞉Yēēsu rubiikyii 
\r (Māārkō 16:15-18) 
\p  
\v 16 Kiba ꞉rubiichoo ki taman āk akeenke lekem ām Kalilaaya wōloo kimwoochinē ꞉Yēēsu kule kuba.\x - \xo 28:16 \xt Mat. 26:32\x* 
\v 17 Nto yu kakas ꞉rubiichoo Yēēsu, kukutunkyi. Nteenee manaacham ꞉alake kule ki Yēēsu ꞉nyooto.\x - \xo 28:17 \xt Mat. 14:31\x* 
\v 18 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “/Kōōkēēkōōno anii kāāmuukēywēēk tukul chēē miitē kibkōōnkōy āk chēē miitē ng'wēny.\x - \xo 28:18 \xt Tān. 7:13-14; Yoowa. 3:35\x* 
\v 19 Kunyoo obeetaate bōrōryōōsyēk tukul ankooyey biiko kuyēk rubiikyuu. Ōbātisānē ām kaayneetaab Baaba, nyēbo Leekweet ākoo nyēbo Tāmirmiryēētaab Yēyiin.\x - \xo 28:19 \xt Mat. 24:14; Māārkō 16:15-16; Luuka 24:47; Yēyuut. 1:8; 2:38; 8:16; Room. 6:3-4; 1Kōōr. 1:13-16; 10:2; 2Kōōr. 1:13; Kala. 3:27; Ēfēēs. 4:5\x* 
\v 20 Ōnēētē bichooto kooywey kiy ake tukul nyēē kāāmwoowook. Nto kubooyiit man, āboontē keey akweek ākoy tabantaab kōōrēēt.”\x - \xo 28:20 \xt Yoowa. 14:26; Yēyuut. 2:42; 18:10\x*