\id LUK  
\h Luuka 
\toc1 Luuka 
\toc2 Luuka 
\toc3 Luuka 
\mt1 Luuka 
\is1 Taayta 
\im \bd Siriintēēt, yēē /kikēēsirē āk wōlēē kiwuunto ꞉ng'aleek ām taay\bd*: Kisirē ꞉Kirikiintēēt Luuka lōkōōywēchu kāroomēch. Ki musookiin nyēbo kiirnān ānki toorētiintēētaab Bāwulō nyēē /kiikoosēē keey ām booniinēkyii alak. Mātookunoot nyēē tyaa kule /kikēēsirē āyu kitaabuuni nteenee /kiisōōtyinē kule imuuchē ku kēnyiitaab 50 KK nto ku 63 KK ām kōōrēētaab Rooma, Ēfēēsō nto ku Kayisareeya. 
\ip \bd Kiyēē mii āriit\bd*: Kisabsab ꞉Luuka siruutēk tukul ām keel nyēbo kiirnān āk ng'aleek tukul choo /kiikēērār kurubta keey āk soboontaab Yēēsu, meenyii āk ng'eeteetaab meet kumanaasir kitaabuuninyii. Kuuyu ki Kirikiin, kitet siruutēkyii kurōōb keey, ng'ālyoo nyēē tēērchiintōōs āk biiko choo kisālu Iburaneek choo mākāsē yēēt kiy yoo /kāmākēētēt siruut ām kēēlooto. I-ārōōru ꞉Luuka kule Yēēsu ku *Wēritaab Chii nyēē kiyibchi biiko tukul lōkōōywēk chēē kāroomēch. Ibooru ꞉inee mbo lōkōōywēk alak chēē maneemuuch ꞉siriik chuut alake kutwech ām siruutēkwaa. 
\ip \bd Kiyēē āmu\bd*: Yoo ikiimē ꞉Mataayo kule Kāārārookiintēētaab Yuutayeek ꞉Yēēsu ānkwoorōōru ꞉Māārkō kule yēchinē ꞉Yēēsu Yēyiin yiisyēēt, kumāchē ꞉Luuka kōōboor kule Yēēsu ku Yēyiintēēt nto subak, ku chii nyēē chōōnēē siintaaryeetaab Aatam (kur. 3:23-38). Ibooru ꞉Luuka ām yuutēyu kule Yēēsu ꞉nyēē bāwu kiy ake tukul ām kōōrēēt. 
\c 1  
\s1 Ārōōrunēēt 
\p  
\v 1 Boontēēt nyēē koonyitoot Tēyōfiilō, kiikusir ꞉biiko chēē chaang' ng'aleek chēē kiikuyēyākiis ām wōlēē kēēmiitē.  
\v 2 Kisir kuu wōloo kimwooytoowēēch ꞉biiko choo kikāsē ng'aleechaata rubtooy keey āk Yēēsu. Bichooto mbo ꞉chēē kibokwaamtaat ng'aleechaa.  
\v 3 Boontēēt nyēē koonyitoot, kuuyu kwāārōōtootē tukuuchoo tukul kung'eetee wōlēē kitoowunēē, kaasoot kule karaam asiruung' ām kēēlto nyēē chōboot\x - \xo 1:3 \xt Yēyuut. 1:1\x* 
\v 4 siinkēt kule man ꞉kiy ake tukul nyoo /kiikiineetiing'. 
\s1 Kiiboor ꞉malayikeet kule +/mākēēsich Bātisāniintēēt Yoowaana 
\p  
\v 5 Yu kibāytooy *꞉Ērōōtē kōōrēētaab Yuutayeek kumukuul, kimii *꞉kibkōrōs ake nyēē /kikēēkuurēē Sekaryaa nyēē kichōōnēē sokonnyeet nyēbo mbo *kibkōrōs nyēbo Abiiya. Nto cheebyoosyeenyii ku Ēliisābēēt nyēē kibo kōōtaab *Āārōn nyoo kiyootu mbo kibkōrōs.\x - \xo 1:5 \xt 1Tēt. 24:7-18\x* 
\v 6 Kiiywēyē ꞉Sekaryaa āk cheebyoosyeenyii Yēyiin ānkirubē kiruutēk tukul kuu wōlēē māktooy ꞉Yēyiin.  
\v 7 Kikiikōōbuurchiin ꞉tukwaay nyēē lōō āmānāānyōōr lēēkōōy, kuuyu ki sōōn ꞉Ēliisābēēt.\x - \xo 1:7 \xt Toowu. 25:21; Kāāyiit. 8:23-26\x* 
\p  
\v 8 Kimii ꞉yēē kiyēyiisyē ꞉Sekaryaa ām *Kōōtaab Yēyiin, kuuyu kibo kōōng'waa ꞉bārooyinto kuyēyiis.\fig Kibkōrōs nyēē mii kuyēyiisyē ām Kōōtaab Yēyiin|src="bk00278b.tif" size="span" ref="1:8" \fig*\x - \xo 1:8 \xt 1Tēt. 24:19\x* 
\v 9 /Keekwey inee ām bareetaab *sēkēēryēēt, kuu wōloo /kikēēyēytooy kwaak, kōōwut Kōōtaab Yēyiin wōloo kiiwutē ꞉mbo kibkōrōs nkit wokōōtuskēēn kiito ake nyēē boong'u nyēē anyiny.\x - \xo 1:9 \xt Chuy. 30:7-8\x* 
\v 10 Kisooyē ꞉biiko chuut tukul ām saang' ku tēē yooto tukul. 
\p  
\v 11 Kutākumii kō, kuchōōnchi *꞉malayikeet ake ānkōōyyoonyēē āwunyii nyēbo taay ām yoo kiituskēēnēē kiyoo.  
\v 12 Kuteryekta keey ꞉mukuulēy Sekaryaa ānkumuy miisin.\x - \xo 1:12 \xt Kiir. 6:22-23; 13:22; Tān. 8:17; Luuka 2:9\x* 
\v 13 Nteenee kumwoochi ꞉malayikaanaa kule, “Sekaryaa, ‑mēēmuy! Kaakukas ꞉Yēyiin saayeeng'uung'. Kunyoo, mākusikuung' ꞉cheebyoosyeeng'uung' leekweet nyēē wēēriit ānku +mēēkuurēē lakwanaata Yoowaana.\x - \xo 1:13 \xt Tān. 10:12, 19; Luuka 1:30; 2:10\x* 
\v 14 +Meeng'erech ānku mākung'ērēkiis ꞉nkicheek biiko chēē chaang' kubo ng'ālyoontooni.  
\v 15 Mākuyēk ꞉Yoowaana chii nyēē wōō ām taayeetaab Yēyiin. Mēēbērē makuyye *tifaayiik nto tukuuk alak tukul chēē ibōōkiitē biich. Mākōōnyiityi ꞉Yēyiin Tāmirmiryēēnyii ānkoo kutākumiitē mooyēētaab kaamet.\x - \xo 1:15 \xt Kāāyiit. 6:3-4; Luuka 7:33\x* 
\v 16 Makuweech biikaab *Isrāyēēl chēē chaang' kucham Yēyiintēēng'waa.  
\v 17 Makoonto ꞉inee taayeetaab Mokoryoontēēt ām tāmirmiryēēt āk kāāmuukēy chēē wuu choo kibo *Eliiya. Mākōōchoomnyo lēēkōōk ākoo sikiikwaa, makuweech biiko choo kāwōōt kukas ng'aleekaab choo churtootiin ankuyeyta biiko kutorooch Mokoryoontēēt.”\x - \xo 1:17 \xt Kiir. 13:3-5\x*\x - \xo 1:17 \xt Mal. 3:1; 4:5-6; Mat. 11:14; 17:10-11\x* 
\p  
\v 18 Kumwoochi ꞉Sekaryaa malayikaanaa kule, “Ntēē kōōkēēwōōyēkiitu ꞉tukwaay. +Māānkētēē nee kule man ꞉ng'aleechu?”\x - \xo 1:18 \xt Toowu. 17:17; 18:11-12; Luuka 1:34\x* 
\p  
\v 19 Kukētyi ꞉malayikaanaa kule, “Ntēē ꞉anii Kāāburyēēl, nyoo ālēēkityiintōōsii āk Yēyiin! /Kāākiiyookwoo āyibuung' lōkōōywēchu kāroomēch.\x - \xo 1:19 \xt Tān. 8:16\x* 
\v 20 Kas! Mākuyēyākiis ꞉ng'aleechu ām bēsyēēt nyēē kiikukwey ꞉Yēyiin. Nteenee kuuyu maneecham kiyēē kāāmwoowuung', makunaming' keey ꞉kuut ākoy kuyityiin ꞉bēsyoonooto.” 
\p  
\v 21 Kikānyiis ꞉biiko choo kimii saang' kut kulē, “So! Nto yu keekaay keey ra ꞉Sekaryaa ām kō kuu nyi ēē?”  
\v 22 Yu kāwokuchuw saang', kikiikunamakay ꞉kuutiit nyēē kimēēmuuchē kut kung'alaal. King'āloolchinēē biiko āwunnyēk baateey. Kōōnkēt yooto ꞉biiko kule kikiikutookyi Sekaryaa ꞉ng'ālyoo kuchōōnēē wōlēē mii ꞉Yēyiin. 
\p  
\v 23 Kitas taay ꞉Sekaryaa kuyēyiisyē ām *Kōōtaab Yēyiin ākoy kubēk ꞉bēsyōōsyēkyii. Nto mii yoo, kuwēēchi keey kaa. 
\p  
\v 24 Nyēē mā tyaa, kunam ꞉mooyēēt Ēliisābēēt. Kuwunyee keey kō ārook muut. Kumwoochi keey yooto kule,\x - \xo 1:24 \xt Toowu. 21:1-2; 1Sām. 1:19-20\x* 
\v 25 “Kaakuriireenaa ꞉Yēyiin kōōnēmtoowoo kāānchuruurēētaab biiko kuuyu mānāāsich.”\x - \xo 1:25 \xt Toowu. 21:6-7; 30:23\x* 
\s1 Kiiboor ꞉malayikeet wōlēē +/mākēēsikto Yēēsu 
\p  
\v 26 Ām araaweetaab lo kung'eetee kukānyikisiit ꞉Ēliisābēēt, kōōyookto ꞉Yēyiin malayikeet Kāāburyēēl kuwo ākoy Nāāsārēēt ām yēēmēētaab Kalilaaya.\x - \xo 1:26 \xt Tān. 8:16\x* 
\p  
\v 27 Kimii *꞉ārung'oonyoontēēt ake wōlooto nyēē /kikēēkuurēē Maaryaa. /Kikiikēēmākyi chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Yōōsēēf nyēē kichōōnēē kōōtaab Bāytooyiintēēt *Tāwuti.\x - \xo 1:27 \xt Mat. 1:16\x* 
\p  
\v 28 Kiwo ꞉malayikaanaata ākoy yēē kimii ꞉Maaryaa ānkumwoochi kule, “Ichāmu nee ōō, Maaryaa? Sērē, ichamaat ām taayeetaab Yēyiin.”\x - \xo 1:28 \xt Kiir. 6:12; Ruut 2:4\x* 
\v 29 Kibotyi ꞉Maaryaa kiyēē mākumwooy, yu kakas ng'aleechaa. Kiteebee keey kityō kule, “Ng'al nee ꞉chu ēē?” 
\p  
\v 30 Kumwoochi *꞉malayikeet kule, “‑Mēēmuy! Kāākōōbēruuriing' ꞉Yēyiin!\x - \xo 1:30 \xt Luuka 1:13\x* 
\v 31 Kunyi, imiitē wēēnyikisiitu ānku +mēēsich leekweet nyēē wēēro ānku +mēēkuurēē lakwanaa Yēēsu.\x - \xo 1:31 \xt Toowu. 16:11; 17:19; Kiir. 13:3; Isa. 7:14; Mat. 1:21; Luuka 1:59; 2:21\x* 
\v 32 Mākuyēk chii nyēē iyweyaat ānku Lakwataab Yēyiin. Mākōōkoochi ꞉Yēyiin kāāmuukēywēēk kubāytooyiis kuu Tāwuti.\x - \xo 1:32 \xt 2Sām. 7:16; Isa. 9:7; Mat. 20:30-31\x* 
\v 33 Makubayta biikaab *Isrāyēēl ām kēnyiisyēk chēē mābēku.”\x - \xo 1:33 \xt Tān. 2:44\x* 
\p  
\v 34 Kuteebee ꞉Maaryaa malayikaanaa kule, “Āmuuchē ꞉anii ānyōōru leekweet kule nee? Ntēē atiimaat.”\x - \xo 1:34 \xt Luuka 1:18\x* 
\p  
\v 35 Kukētyi ꞉malayikaanaa kule, “Mākuchōōnchiing' ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin ankoolaambuuchiing' ꞉kāāmuukēywēēkyii. Churtaat ꞉leekweet nyēē +mēēsich /ānkumākēēkuurēē lakwataab Yēyiin.\x - \xo 1:35 \xt Mat. 1:18\x* 
\v 36 Nto subak, ānkoo kimwooyē ꞉biiko kule ki sōōn ꞉tilyeeng'uung' Ēliisābēēt ānkimii kukēēytēē kēnyiisyēkaab yyootēēt, boonto ra mooyēēt nyēbo ārook lo.  
\v 37 Māmiitē ꞉kiy nyēē mēēmuuchāksē ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.”\x - \xo 1:37 \xt Āyub 42:2\x* 
\p  
\v 38 Kumwooy ꞉Maaryaa kule, “Āchāmē kiy ake tukul nyēē mākwoo ꞉Yēyiin. Kunyoo, kany kuyeyakay kuu wōloo 'keemwaayte.” 
\p Yooto, kuwēēchi keey *꞉malayikeet. 
\s1 Kiruutoochi ꞉Maaryaa Ēliisābēēt 
\p  
\v 39-40 Yooto bakeenke, kuruutoochi ꞉Maaryaa Ēliisābēēt āk boontēēnyii Sekaryaa chēē kiminyē *kiriinkēēt ake ām mosoobēytaab yēēmēētaab Yuuteeya. 
\p Kuyitē kayaata  
\v 41 ānkōōtookwēēsē Ēliisābēēt, kwoorēērēnē ꞉lakwataab Ēliisābēēt ām moo. Kōōnyiityi ꞉Yēyiin Ēliisābēēt tāmirmiryēēt  
\v 42 kukuurchi barak kumwoochinē Maaryaa kule, “Ibēruuroot kusiir kooruuk alak tukul! Ibēruuroot mbo ꞉leekweet nyēē +mēēsich.  
\v 43 Ng'ālyoo nyēbo koonyit sōō, kule nee kuchō ꞉kaametiitaab Mokoryoontēēnyuu kut chokukasa.  
\v 44 Yooto 'kēēchōōnii kō ānkiitookwēēsoo, kwoorēērēnē ꞉leekweet ām moo kubo ng'erekweek.  
\v 45 Ibēruuroot ꞉inyiing' nyoo 'kiiyēnchi kule makuyeyakay ꞉kiyēē kiikumwooy ꞉Yēyiin!”\x - \xo 1:45 \xt Toowu. 15:6\x* 
\s1 Tyēēntaab Maaryaa 
\p  
\v 46 Nto mii yoo, kutyēēn ꞉Maaryaa kule, 
\q1 “Āsiltooy Yēyiin ām mooyēēnyuu tukul. 
\q1  
\v 47 Baybay ꞉tāmirmiryēēnyuu 
\q2 kubo Kāārārookiintēēnyuu Yēyiin.\x - \xo 1:47 \xt Isa. 43:3; Aabak. 3:18\x* 
\q1  
\v 48 Kaakoosoot kōōbēruuroo, 
\q2 motwooriintēēnyii nyēē mining'. 
\q1 Kung'eetee raat kuwo taay, 
\q2 +/mākēēkuuro kule ‘nyēē kiikōōbēruur ꞉Yēyiin’. 
\q1  
\v 49 Kāākuyēwoo ꞉Yēyiin ng'ālyoo nyēē wōō miisin. 
\q2 Lēyyē, kusilākoy ꞉inee. 
\q1  
\v 50 Riirēē ꞉Yēyiin biiko tukul choo iywēyē inee 
\q2 kung'eetee binuut āk binuut.\x - \xo 1:50 \xt Tyēēn. 103:8, 17\x* 
\q1  
\v 51 Kāākōōboor kāāmuukēywēēkyii 
\q2 ānkōōsērwēētē choo ng'āsē keey.\x - \xo 1:51 \xt Kiruu. 5:15; 26:8\x* 
\q1  
\v 52 Ichuchuukunēē bāytooyik ng'ēchērōōkwaa 
\q2 ānkōōloong'tēē choo yibē keey ng'wēny.\x - \xo 1:52 \xt Tyēēn. 75:7; Mat. 23:12; Yāāk. 4:6, 10\x* 
\q1  
\v 53 Ibiyoonyēē biiko choo āmē ꞉kēmēwuut 
\q2 tukuuk tukul chēē kāroomēch 
\q1 ānkukwētē choo mokorēēn 
\q2 āmēēkoochi kiy.\x - \xo 1:53 \xt Tyēēn. 107:9; 34:10; Luuka 6:21\x* 
\q1  
\v 54-55 Kiikuyēētyēēchēēch acheek 
\q2 biikaab *Isrāyēēl choo motwoorikyii. 
\q1 Lēyyē! Kaakoosoot ra ꞉Yēyiin kiyēē kimwooyē 
\q2 kule makuriiree kōyoo bo *Abraam kēnyiis āk kēnyiis. 
\q1 Ng'aleechuutēchu ꞉choo kimwoochinē biikyoo 
\q2 choo kibo taay.”\x - \xo 1:54-55 \xt 1Sām. 2:1-10\x*\x - \xo 1:54-55 \xt Toowu. 17:7; Tyēēn. 98:3; Miika 7:20\x* 
\p  
\v 56 Kiibuurto keey ꞉Maaryaa Ēliisābēēt ārook chēē māchē kuyitē sōmōk nto iyēēyē kaa. 
\s1 Wōlēē /kikēēsikto Bātisāniintēēt Yoowaana 
\p  
\v 57 Nto mii yoo, kusich Ēliisābēēt leekweet nyēē wēēriit.  
\v 58 Yu kakas ꞉laatoosyek āk tilyōōnuutēk kiisayta nyēē kiiboorchi ꞉Yēyiin Ēliisābēēt, kung'ērēkiis ꞉tukul. 
\p  
\v 59 Kutinyē ꞉lakwanaa bēsyōōsyēk sisiit kuba ꞉laatoosyek āk tilyōōnuutēk saakweet nyēē */kikiimurootānēē lakwanaa. Kimāchē ꞉bichoo kule nto /kēēkuurtēē leekweet kaayneetaab kwaan kule Sekaryaa.\x - \xo 1:59 \xt Toowu. 17:12-13\x* 
\v 60 Nteenee kutāyiis ꞉kaamet. Kimwooy kule, “+/Mākēēkuurēē Yoowaana.”  
\v 61 Kumwooy ꞉biiko kule, “O, ntēē māmii ꞉chii ām kōōng'woong' nyēē /kēēkuurē kuu nyoo!”  
\v 62 /Keeteebee Sekaryaa /kēēng'āloolchinēē āwunnyēk kōōboor wōlēē +/mākēēkuurto leekweet.  
\v 63 Kumwaayta /kiikoochi kiyēē kasir. Yu kasir kule, “+/Mākēēkuurēē lakwani Yoowaana,” koolat ꞉biiko.\x - \xo 1:63 \xt Luuka 1:13\x* 
\p  
\v 64 Kootyaak ꞉ng'elyebtaab Sekaryaa bakeenke ānkusilto Yēyiin.\x - \xo 1:64 \xt Luuka 1:20\x* 
\p  
\v 65 Kimuuyo ꞉laatoosyek miisin. /Kikyaamtaat ng'aleechaa kuyit komoswookik tukul chēbo mosoobēytaab Yuuteeya.  
\v 66 Kiteebee keey ꞉chii ake tukul kule, “Ara māchokuyēk nee ꞉lakwani?” Kitookunoot ꞉lakwanaa kule tinyē kāāmuukēywēēkaab Yēyiin. 
\s1 Tyēēntaab Sekaryaa 
\p  
\v 67 Nto mii yoo, kōōnyiityi ꞉Yēyiin Sekaryaa tāmirmiryēēt kutyēēn kule, 
\q1  
\v 68 “Kutōrōriit ꞉Yēyiintēētaab *Isrāyēēl, 
\q2 kuuyu kachokooraraach biikyii.\x - \xo 1:68 \xt Tyēēn. 41:13; 72:18; 111:9; Luuka 4:18-21; 7:16; 19:44\x* 
\q1  
\v 69 Mii kōōyookwēēch Kāārārookiintēēt 
\q2 kuchōōnēē kōōtaab *Tāwuti, 
\q2 nyēē boonto kāāmuukēywēēk miisin,\x - \xo 1:69 \xt Tyēēn. 132:17; Mat. 20:30-31\x* 
\q1  
\v 70 kuu wōloo kimwooytooy ꞉Yēyiin kēny 
\q2 kubununēē wōōrkooyikyii.\x - \xo 1:70 \xt Isa. 9:2-7; Miika 5:2-4; Room. 1:2\x* 
\q1  
\v 71 Makooraraacheech ām wōlēē mii ꞉buunikyoo 
\q2 ākoo mbo ām wōlēē mii ꞉biiko chēē wēchēēch.\x - \xo 1:71 \xt Tyēēn. 106:10\x* 
\q1  
\v 72-73 Kaakuriiree ꞉Yēyiin man mbo kuuko 
\q2 kootyiich *kiirootyeet nyoo kimwoochinē *Abraam.\x - \xo 1:72-73 \xt Laawi. 26:42; Tyēēn. 105:8-9; 106:45; Toowu. 22:16-18; Miika 7:20\x* 
\q1  
\v 74 Mākukōōnēēch mbo bārooyinto 
\q2 nyēē kēēyēchinē yiisyēēnyii nyēē ‑mākēēmuuytōōsii. 
\q1 Mākusārunēēnēēch wōlēē mii ꞉buunikyoo 
\q1  
\v 75 ankuyeyeech kēētililiitu 
\q2 ankeechurte ākookoy ām taayeetaab Yēyiin.\x - \xo 1:75 \xt Tiitō 2:12, 14\x* 
\q1  
\v 76 Nto inyiing' ii, lakwanyuu, 
\q2 +mēēyēku *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin. 
\q1 +'Meentooy wēēyēytoochi Mokoryoontēēt kēēlto.\x - \xo 1:76 \xt Mal. 3:1; Mat. 11:10; Māārkō 1:2\x* 
\q1  
\v 77 +Māwēēboorchi biiko kōōnkēt wōlēē /kiirārooktooy 
\q2 yoo kāsoom /kēēnyōōchi kaat.\x - \xo 1:77 \xt Cherem. 31:34\x* 
\q1  
\v 78 Riirēēnēēch ꞉Yēyiin 
\q2 ām mooyēēnyii nyēē lēēl. 
\q1 Mākōōyook lēbkēēyyēēt kuchōōnēē kibkōōnkōy\x - \xo 1:78 \xt Chuy. 34:6; Mal. 4:2\x* 
\q1  
\v 79 chokōōluuchi biiko choo kiikoolaambuuch 
\q2 ꞉mēēnānēētaab mēēyinto. 
\q1 Mākōōrēētootēēch ꞉lēbkēēyyooni 
\q2 kēēnyōōru tāloosyēēt.”\x - \xo 1:79 \xt Isa. 9:2, 6; 42:6-7; Mat. 4:16; Luuka 2:14\x* 
\p  
\v 80 Kinerta ꞉Yoowaana ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām nkuruukyii tukul. Kiminyootē suurkwēēn ākoy bēsyēēt nyēē kichokōōboorchi keey biikaab *Isrāyēēl.\x - \xo 1:80 \xt Kiir. 13:24-25; 1Sām. 2:26; Luuka 2:40, 52\x* 
\c 2  
\s1 Wōlēē /kikēēsikto Yēēsu 
\r (Mataayo 1:18-25) 
\p  
\v 1 Kimii ꞉bāytooyiintēēt ake ām bēsyōōsyēchooto nyēē kibāytooy Rooma ākoo kōōrōōsyēk alak chēē chaang'. /Kikēēkuurēē bāytooyiintoonoo *Kayisaar Ākuustō. Kimwaayta ꞉kāāntōōyiintoonoo /kiiyiit biiko tukul ām kōōrōōsyēchooto.  
\v 2 Kibo taay ꞉kāāyiitiisyoonoo ām nyoo kichokuyēyāktōōs kubāytooy *꞉Kirēēnnyō kōōrēētaab Siirya.  
\v 3 /Kikēēmwooy kule /bokiiyiitēē ꞉chii wōlēē /kikēēsikyinē. 
\p  
\v 4 Nto kuuyu kibo ꞉Yōōsēēf kōōtaab Tāwuti, king'eetee Nāāsārēēt ām yēēmēētaab Kalilaaya ānkuwo kiriinkēēng'waa Bēētēlēyēēm ām yēēmēētaab Yuuteeya wōloo /kikēēsikyinē Bāytooyiintēēt *Tāwuti.  
\v 5 Kiwēēto keey Maaryaa nyi kimāchē kule sukoomut ānkoo kikiikuriik kucham keey. 
\p  
\v 6 Kumii wōlooto, kwaam Maaryaa ꞉mooyēēt.  
\v 7 Nyēē mā tyaa kutwaat wēēriit. Kōōyēēn leekweet ānkōōmukoonchi mwēēnkēēt nyēē /kiing'ēēng'sēē ām mchoor, kuuyu kimāmii ꞉bārooyinto kōōtaab tāyēēk.\x - \xo 2:7 \xt Mat. 2:1; Yoowa. 7:42\x* 
\s1 Malayikaanik ākoo ākiik 
\p  
\v 8 Kimii ꞉ākiik alake kwēēmowuunooto chēē kyookooy kēēchiirēk ām yeecheyta nyēē kilēēkitēē Bēētēlēyēēm. 
\p  
\v 9 Kuchōōnchi *꞉malayikeet ākiichoo ām lēbkēēyyēētaab Yēyiin ankookweny icheek. Kinam bichoo ꞉muyātēēt kut kubōōtoon.\x - \xo 2:9 \xt Luuka 1:12\x* 
\v 10 Nteenee kumwoochi ꞉malayikaanaa kule, “‑Mōōmuuyē! Āyibwook ꞉anii lōkōōywēk chēē makuyey biiko tukul ām kōōrēēt kung'ērēkiis miisin.\x - \xo 2:10 \xt Luuka 1:13\x* 
\v 11 /Kāākēēsikwook raat ām Bēētēlēyēēm *Kāārārookiintēēt nyoo kwōōkānyoonu. Nyooto ku Mokoryoontēēng'woong'.\x - \xo 2:11 \xt Mat. 20:30-31; Luuka 22:67; Yoowa. 4:42; Yēyuut. 5:31; 13:23; 2Bēt. 1:11; 1Yoowa. 4:14\x* 
\v 12 Yoo sōōnyōōru lakwanaa, +mookas /kāākiiyēēnēē sirook /ānkiimukoonchi mwēēnkēēt nyēē /kiing'ēēng'sēē.” 
\p  
\v 13 Nyēē mā tyaa, kurēkunēē ꞉lukēētaab malayikaanik kibkōōnkōy, kuyēmo āk nyiin ānkutyēēn ꞉tukul kōōkoostooy Yēyiin kule, 
\q1  
\v 14 “Wōō ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy! 
\q2 Mii kuchōōnchinē ꞉tāloosyēēt biiko, 
\q1 choo makuchamta ꞉Yēyiin, 
\q2 kule churtootiin.”\x - \xo 2:14 \xt Isa. 9:6; 52:7; 57:19; Luuka 1:79; 10:5-6; 12:51; 19:38, 42; 24:36; Yoowa. 14:27; Yēyuut. 10:36\x* 
\p  
\v 15 Yu keeyeey ꞉malayikaanichaa kibkōōnkōy, kumwooy ꞉ākiik kule, “Murēchu, okany keebe Bēētēlēyēēm bokeekas ng'ālyoontooni kāākōōboorwēēch ꞉Yēyiin.”  
\v 16 Yu kāmwooy kuu nyooto, kulabat ākoy wōlooto ānkubokunyōōr Maaryaa, Yōōsēēf āk leekweet nyēē /kāākiimukoonchi mwēēnkēēt.  
\v 17 Yooto, kumwoochi ꞉ākiichoo biiko ng'aleekaab malayikaanaa chēē kirubtooy keey lakwanaa.  
\v 18 Kiilat ꞉biiko tukul ng'aleechaa kyoomu ꞉ākiik nteenee  
\v 19 kinamtaat ꞉Maaryaa mēt.\x - \xo 2:19 \xt Luuka 2:51\x* 
\p  
\v 20 Kiikoostootē ꞉ākiichoo Yēyiin kumii kōōyēēyē wōloo kimii ꞉kēēchiirēk kubo lōkōōywēk chēē kinyōōr. Kikas leekweet kuu wōloo /kikēēmwooytoochinē. 
\s1 /Kikiimuraatan Yēēsu /ānkēētoochi kaayneet 
\p  
\v 21 Nto mii bēsyēētaab sisiit kung'eetee /kākēēsich lakwanaa, /keeyey saakweet nyēē */kikiimurootānēē /ānkēētoochinēē kaayneet. Yu /kaakiimuraatan /kēētoochi kaayneet kule Yēēsu, kaaynaanaa kisimkutoochinē *꞉malayikeet /kumanaakeemanach.\x - \xo 2:21 \xt Luuka 1:31\x* 
\s1 /Kibokiitāboonchi Yēēsu Yēyiin 
\p  
\v 22-24 /Kikeesir ām kiruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu *꞉Muusa kule ibuurē ꞉koorko nyēē kāsich wēēro bēsyōōsyēk artam nto /kēēlābchinē. Nto yoo /sikēēlābchi, kimāchāktōōs kuwēētooy chēēbtuukēēnik āyēēng' chēē wōōyēch nto āyēēng' chēē minkēēch /bokēēyēchinēē ntāsimuutēk. /Kikeesir mbo subak kule, leekwa ake tukul nyēē /kākēēsich nyēē kibooreetyeet ānku wēēro, /kiitāboonē nyoo kubo yiisyēētaab Yēyiin. 
\p Kunyoo, yu kikiikukeeyta ꞉bēsyōōsyēchoo bo tōmōnoontiit, kuwēēto keey ꞉Maaryaa Yōōsēēf kuboontootē leekweet Yēēsu. Kiba ākoy *Kōōtaab Yēyiin nyēē kimii Yēērusālēēm. Kimāchē /bokēēyēchi ntāsimuutēk ām wōlooto kuu wōloo mwooytooy ꞉kiruutēk ānkubokōōkooyto Yēēsu kubo yiisyēētaab Yēyiin.\fig Kiriinkēētaab Yēērusālēēm|src="hk00379b.tif" size="span" ref="2:22-24" \fig*\x - \xo 2:22-24 \xt Laawi. 12:1-4, 7-8; Chuy. 13:2, 12\x* 
\p  
\v 25 Kimii ꞉chiito ake Yēērusālēēm nyēē /kikēēkuurēē Simiyōōn nyēē ki lēēl ꞉moo ankichamaat ng'ālyoontēētaab Yēyiin miisin. /Kikikiinyiityi Tāmirmiryēētaab Yēyiin ānkikānyoonu *Kāārārookiintēēt kuchō.  
\v 26 Kikiikōōboorchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule kumanaame ꞉inee, makukas Kāārārookiintēēt nyoo mākōōyook ꞉Yēyiin.\x - \xo 2:26 \xt Luuka 2:11\x* 
\p  
\v 27 Kikiikōōrēētoot ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin bēsyoonooto Simiyōōn kuwo *Kōōtaab Yēyiin. Kuyitē ꞉Yōōsēēf āk Maaryaa wōlooto,  
\v 28 kunāmē ꞉Simiyōōn leekweet ankookaasta Yēyiin kule,  
\v 29-31 “Bāytooyiintēēnyuu Yēyiin, yoo kaameey ra, māmii ng'ālyoo, kuuyu kaakas leekweet kuu yoo 'kwēēmwoowu. Kaakas *Kāārārookiintēētaab kōōrēēt nyoo 'kiikuurtoowēēch kukāsē ꞉biiko tukul.\x - \xo 2:29-31 \xt Luuka 10:23-24\x* 
\v 32 Mākuyēk lēbkēēyyēētaab bōrōryōōsyēk tukul ankuyey /kēēkoonyit biikaab *Isrāyēēl tukul.”\x - \xo 2:32 \xt Isa. 42:6; 49:6\x* 
\v 33 Kiiyyo ꞉Yōōsēēf ākoo Maaryaa yooto kōōlātē kiyēē kimii ꞉Simiyōōn kumwooyē kurubta keey Yēēsu. 
\p  
\v 34 Kōōbēruur ꞉Simiyōōn icheek tukwaay ānkumwoochi Maaryaa kule, “Makuyey ꞉lakwani /kiiraraach biikaab Isrāyēēl alak nto alak mākubootyo. Mākōōboor kāāmuukēywēēkaab Yēyiin ām Isrāyēēl, nteenee makukwiil ꞉biiko chēē chaang'.\x - \xo 2:34 \xt Isa. 28:16; 1Bēt. 2:8; Room. 9:33\x* 
\v 35 Yooto, mākōōboor keey ꞉miyootyēēt nyēē kiwung'ta keey ꞉bichoo. Mākung'woonchiing' ꞉ng'aleechaa miisin kukerkeyiit nyēē /kākēērutēēniing' chōōkiit kubun.”\x - \xo 2:35 \xt Yoowa. 19:25\x* 
\p  
\v 36 Kimii ꞉nkinee cheebyoosyeet ake *Kōōtaab Yēyiin bēsyoonooto nyēē /kikēēkuurēē Ana. Kikiikuyoosiit miisin ānki *wōōrkooyoo nyēbo Yēyiin. Ki lakwataab boontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Fānwēēl nyēē kibo kōōtaab Asyeer. Kiming'to keey saanteenyii kēnyiisyēk tisab nto yityo kume ꞉saanteet.  
\v 37 Kōōbuur ku musuk ākoy yēē kiboonto kēnyiisyēk tāmānwookik sisiit āk ang'wan. Kiwēētii ꞉cheebyoosyaanaa Kōōtaab Yēyiin ku tēē yooto tukul wokukutunkyinē Yēyiin bēēt nto kwēēmooy ānkukirē āmiik kibtaman.\x - \xo 2:37 \xt Mat. 6:16-18; 1Tēm. 5:5\x* 
\p  
\v 38 Kiwo ꞉cheebyoosyaanaa yoo king'āloolchinēē ꞉Simiyōōn Maaryaa ākoo Yōōsēēf. Kubirchi ꞉nkinee Yēyiin kōōnkōy ānkumwoochi chii ake tukul nyēē kimii kukānyoonu kooraraach ꞉Yēyiin Yēērusālēēm kule, “Kaakuyit *꞉Kāārārookiintēēt!”\x - \xo 2:38 \xt Luuka 2:25; 23:51; 24:21\x* 
\p  
\v 39 Yu /kāākēēyēchi ntāsimuutēchoo kuu wōloo māktooy ꞉kiruutēkaab Yēyiin, kooyeey ꞉Yōōsēēf āk Maaryaa *kiriinkēēng'waa Nāāsārēēt ām yēēmēētaab Kalilaaya.  
\v 40 Kineree ꞉Yēēsu wōlooto kut kukich. /Kikiibēruur /ānkiikoochi kiirnātēēt nyēē wōō.\x - \xo 2:40 \xt Luuka 1:80\x* 
\s1 Nyēbo taayta kōōwut ꞉Yēēsu Kōōtaab Yēyiin 
\p  
\v 41 Ām kēnyiit ake tukul, kibēētii sikiikaab Yēēsu Yēērusālēēm bokwoomē *Saakweetaab Keeytaayeet.\x - \xo 2:41 \xt Chuy. 12:1-20\x* 
\v 42 Yu kiboonto ꞉Yēēsu kēnyiisyēk taman āk āyēēng', /keebeeta saakwaanaa. 
\p  
\v 43 Yu kābēk ꞉saakweet, kung'ēētyo ꞉sikiikyii kooyeey kaa. Nteenee king'ētunēē ꞉Yēēsu Yēērusālēēm kumēēnkētē ꞉sikiik.  
\v 44 Kibērē ꞉sikiik tōōs tākuboontoonu keey ꞉inee chōōrōōnuutēkyii nto tilyōōnuutēk. Nto mii kosolēny, wokucheeng'aatee ꞉kwaan āk kaamet wōlēē mii ꞉chōōrōōnuutēk āk tilyōōnuutēk,  
\v 45 nteenee mānāānyōōr. Kooyeey yu kāyyēēkunēē ākoy Yēērusālēēm bokucheeng'aat. 
\p  
\v 46 Nto mii bēsyēētaab sōmōk bokunyōōr kumii kiirwookēētaab kāānēētikaab kiruutēk ām *Kōōtaab Yēyiin kukāsē kiyēē /kikēēmwooyē ānkukiirē ng'al.  
\v 47 Kiilat ꞉chii ake tukul nyēē kikāsē kiirnātēēt nyēē kiboonto ꞉Yēēsu āk wōlēē kiwāluntooy kiyēē /kikēētēēbēē.  
\v 48 Kinam kuut kwaan āk kaamet. Kulēēnchi ꞉kaamet, “Baaba, ng'ālyoo nee ꞉nyi 'kēēyēwēēch! Ntēē siikōōnēēch keeluyaatee wōli tukul?”  
\v 49 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ām ꞉nee soocheeng'aateenaa wōloo tukul? ‑Mōōnkētē ꞉akweek kule māchāktōōs āmiitē ꞉anii kōyi bo Baaba āyēyē ng'aleek chēē mākwoo ꞉Baaba?”\x - \xo 2:49 \xt Yoowa. 2:16\x* 
\p  
\v 50-51 Mānēēnkēt ꞉sikiik kiyēē kiibooru ꞉ng'aleechaa kimwooyē ꞉Yēēsu, nteenee kinamtaat ꞉Maaryaa mēt. Kicham ꞉Yēēsu kuwēēto keey kwaan āk kaamet. Kiwokukoonyit sikiikyii.\x - \xo 2:50-51 \xt Luuka 2:19; Ēfēēs. 6:1; Filib. 2:6-8; Kolos. 3:20; Ibu. 5:8\x* 
\p  
\v 52 Yooto tukul kumii kunērē ꞉Yēēsu, kutāsyinē keey ꞉ng'oomnānēēnyii ānkuchāmē ꞉Yēyiin āk biiko. 
\c 3  
\s1 Yoowaana, yēytooyiintēētaab kēēltaab Yēēsu 
\r (Mataayo 3:1-12; Māārkō 1:1-8; Yoowaana 1:19-28) 
\p  
\v 1 Ki kēnyiitaab taman āk muut kubāytooy ꞉Tibēēryō kōōrēētaab Rooma kumukuul. Ām bēsyōōsyēchooto, kibāytooy ꞉Bōōntyō *Bilaato yēēmēētaab Yuuteeya, kubāytooy *꞉Ērōōtē Antibaas\f + \fr 3:1 \ft Ērōōtē nyiitēnyi ku wēritaab Ērōōtē nyoo kimwooytooy /keebakach wēēriik.\f* yēēmēētaab Kalilaaya, nto ng'eetaabkaamet Filibō, kubāytooy ꞉nyoo yēēmōōsyēk āyēēng': nyēbo Itureeya ākoo nyēbo Traakoniit. Kibāytooy ꞉Lusaannya yēēmēētaab Abileen.  
\v 2 Nto mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ām bēsyōōsyēchooto ku *Anaas ākoo *Kayaafa. Ki yooto mbo yēē kiiyookyinē ꞉Yēyiin Yoowaana Araab Sekaryaa lōkōōywēk kumii suurkwēēn.\x - \xo 3:2 \xt Luuka 1:80\x* 
\v 3 Kunyoo, kyaamtaatee ꞉Yoowaana lōkōōywēk biitōōsyēk tukwaay chēbo āynēētaab Yoortaan kumwoochinootē biiko kuweeksee miyootyēēt nyoo kiikuyey /ankeebatisan sukunyōōchi ꞉Yēyiin kaat.\x - \xo 3:3 \xt Luuka 24:47; Yēyuut. 13:24; 19:4\x* 
\v 4 Kiityiich kuu yoo siraat ām kitaabuutaab *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya kule, 
\q1 “Miitē ꞉chiito ake kukuuru ām kōōr nyēē suurkwēēn kule, 
\q1 ‘Oyeyte keey, 
\q2 ānkōōbāroochi Mokoryoontēēt kēēlto. 
\q1  
\v 5 /Keeyeb tulōōntōōk 
\q2 /ānkēēsisinēē tuybēyōōsyēk. 
\q1 /Keechuul kēēlwookik choo moosootiin 
\q2 /ānkiirōōr choo sing'iirēch. 
\q1  
\v 6 Māchāktōōs ꞉biiko tukul kōōnkētē kule 
\q2 māchē ꞉Yēyiin kooraraach icheek.’ ”\x † \xo 3:6 \xt Isaaya 40:3-5\x* 
\p  
\v 7 Kimwoochi ꞉Yoowaana biiko chēē kimāchē /keebatisan kule, “Ng'oomng'ookichu! Ng'oo ꞉nyēē kāmwoowook ōmwēyēē ng'woonintaab Yēyiin nyoo mākuchōōnchook?\x - \xo 3:7 \xt Mat. 3:7; Luuka 21:5-36\x* 
\v 8 Ōboorunēē yēyuutēkwook kule kooweeksee miyootyēēt, āmōōkwērtē keey ōmwooyē kule, ‘Ntēē kēēbooyē Abraam.’ Āmwoowook man kule imuuchē ꞉Yēyiin kuyey rwoontōōchu kuyēk lōkōkaab *Abraam.\f + \fr 3:8 \ft Ibooru ‘lōkōkaab Abraam’ biiko chēē kāsyinē Yēyiin kuu Abraam.\f*\x - \xo 3:8 \xt Mat. 3:9; Luuka 13:16; 19:9; Yoowa. 8:33-47; Room. 4:12, 16-17; Kala. 3:7, 29\x* 
\v 9 Itōrōōroot ꞉āywēēt. Kunyi, keet ake tukul nyoo kamayey lokoyeek chēē kāroomēch, /kiiluultooy /ānkēētōōrchi ma.”\x - \xo 3:9 \xt Mat. 7:19\x* 
\p  
\v 10 Kuteebee ꞉biiko Yoowaana kule, “Kiy nee ꞉nyēē +mākiiboorunēē kule kookeebakaakte miyootyēēt?”  
\v 11 Kumwoochi ꞉Yoowaana kule, “Yoo boonto ꞉chii sirooy āyēēng', kubchēchi nyoo mātinyē sira. Nyoo boonto āmiik, kubchēchi nkinee nyoo mātinyē.” 
\p  
\v 12 Kikwa ꞉nkicheek kāāruruukikaab *syuuruut kumāchē kule /keebatisan ānkumwoochi Yoowaana kule, “Kāānēētiintēēt! Nto nkacheek, mākwēēch kule kēēyēyē nee?”  
\v 13 Kukētyi ꞉Yoowaana kule, “Boosaan ōtāsyinē laatit ake barak ām syuuruut nyoo /kikiitiilwook kule ōruruuchēē biiko.” 
\p  
\v 14 Kukwa ꞉nkicheek chēē riibē tāloosyēēt ankuteebee kule, “Nto nkacheek, mākwēēch keeyey nee?” Kukētyi ꞉Yoowaana kule, “‑Mōō-āmchi chii ng'ōōki ām kiyēē manaayey, āmōōsāsunēē chii tukuukyii. Oteeree beesaanik choo /kēēkwēwook ām yiisyēēng'woong'.” 
\p  
\v 15 Kikānyoonu ꞉chii ake tukul kuyit *꞉Kāārārookiintēēt ām lēēkitō. Kyoomē mēt kumwooyē kule, “Ara nyuun Kāārārookiintēēt ku Yoowaana?”  
\v 16 Kumwooy ꞉Yoowaana kule, “Ābātisānēēnook ꞉anii bēēko baateey, nteenee mākuchō ꞉chiito nyēē boonto kāāmuukēywēēk kubiira, nyēē ‑māāyēmē mbo ārēēkyi kwēyōōnik. +Machokubatisaneenaak ꞉inee Tāmirmiryēētaab Yēyiin āk maata.\x - \xo 3:16 \xt Yoowa. 1:26-27, 33; Luuka 4:18; Yēyuut. 1:5; 2:3; 11:16; 13:25; 19:2-4\x* 
\v 17 Machokuseesta mōōrōryēēk kung'ēt ꞉nkoonuuk ankubeelee mōōrōryēēchoo maataab kibchuulyo. Nto nkoonuuk, kukonoree choo chookē.” 
\p  
\v 18 Kitas taay ꞉Yoowaana kwoomchinē biiko lōkōōywēk chēē kāroomēch ānkōōkāloonchinē kutayee keey ng'ōōki. 
\p  
\v 19 Kiiburyoong'to ꞉Yoowaana Bāytooyiintēēt *Ērōōtē kuuyu kyoobuch ng'eetaabkaamet kōōnēmunēē koorkēēnyii Erootyaa. Kiiburyoong'to mbo subak kubo ng'al alak chēē chaang' chēē miyootēch.  
\v 20 Yooto, kunam ꞉Ērōōtē ankukerta kō. Kiinyikiis ꞉ng'ālyoontooni miyootyēētaab Ērōōtē miisin.\x - \xo 3:20 \xt Māārkō 6:17-18\x* 
\s1 /Kikeebatisanee Yēēsu bēēko āk Tāmirmiryēēt 
\r (Mataayo 3:13-17; Māārkō 1:9-11) 
\p  
\v 21 Yu kitākubātisāniisyootē ꞉Yoowaana, kuchō ꞉nkinee Yēēsu /ankeebatisan. Nto kumii ꞉Yēēsu kusooyē Yēyiin, kuyaatakay ꞉kibkōōnkōy\x - \xo 3:21 \xt Mat. 3:16; Luuka 5:16\x* 
\v 22 ānkurēkyi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin nyēē wuu chēēbtuukē. Kukuur ꞉Yēyiin ām barak kule, “Inyiing' lakwanyuu nyēē āchāmē ānkāāng'ērēkyinē.”\x - \xo 3:22 \xt Mat. 3:17; Luuka 4:18\x* 
\s1 Siintaaryeet wōlēē kichōōnēē ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 1:1-17) 
\p  
\v 23 Kitinyē ꞉Yēēsu kēnyiisyēk chēē kimāchē kukēēytēē sosom kutoowu yiisyēēnyii. Kikuurē ꞉biiko Yēēsu kule araab Yōōsēēf ānkoo kimābo Yōōsēēf. Kichōōnēē kōōtaab Ēēli.\x - \xo 3:23 \xt Toowu. 41:46; Kāāyiit. 4:3; 2Sām. 5:4\x* 
\v 24 Ēēli nyoo ki araab Maatat. Maatat araab Laawi, Laawi nyoo ki araab Mēlki, Mēlki nyoo kibo Yanaay, Yanaay nyoo ki araab Yōōsēēf.  
\v 25 Yōōsēēf araab Matatyaa nyoo ki araab Āmōōs. Kibo ꞉Āmōōs Nāwuum nyoo ki araab Ēsli, Ēsli araab Nakaay.  
\v 26 Nakaay araab Mayaat nyoo ki araab Matatyaa araab Sēmēyiin nyoo kibo Yōōsēk. Kibo ꞉Yōōsēk Yoota  
\v 27 nyoo ki araab Yowanaan nyoo ki araab Reesa, nyoo kibo Sērubābēēl, araab Syeeltyeel nyoo kibo Nēēri.  
\v 28 Kibo ꞉Nēēri Mēlki, nyoo ki araab Aati, nyoo kibo Koosam araab  
\v 29 Eer nyoo kibo Chooswa araab Elyeeser, nyoo kibo Yōōriim, nyoo ki araab Maatat. Kibo ꞉Maatat Laawi,  
\v 30 nyoo ki araab Simiyōōn nyoo kibo Yuuta, Yuuta araab Yōōsēēf nyoo kibo Yoonam araab Elyaakim.  
\v 31 Elyaakim araab Meleeya nyoo kibo Meena, Meena nyoo ki araab Mataata. Kibo ꞉Mataata Naasan, nyoo ki araab Tāwuti.\x - \xo 3:31 \xt 2Sām. 5:14\x* 
\v 32 Tāwuti nyoo kibo Yēēsē araab Ōbēēt nyoo ki kwaan ku Boowaas, Boowaas araab Sālmōōn nyoo kibo Nāāsyōōn,  
\v 33 nyoo ki araab Aminataab, nyoo ki araab Raam nyoo ki araab Ēsrōōn nyoo ki kwaan ku Bērēēs, nyoo kibo Yuuta.\x - \xo 3:33 \xt Ruut 4:18-22; 1Tēt. 2:1-14\x* 
\v 34 Kibo ꞉Yuuta Yāākōbō nyoo ki araab Isaka nyoo kibo *Abraam araab Teera. Kibo ꞉Teera Nayoor,  
\v 35 nyoo ki araab Sēruk, Sēruk araab Rēēwu nyoo kibo Belek nyoo ki kwaan ku Eber araab Syeela.  
\v 36 Kibo ꞉Syeela Kaynaan nyoo ki araab Arfaksaat, araab Syēēm, nyoo kibo Noowa. Kwaaniitaab Noowa ku Lameek,  
\v 37 nyoo ki araab Metuseela araab Enok nyoo kibo Chāārēēt araab Maalaleel nyoo kibo Kaynaan.  
\v 38 Kibo ꞉Kaynaan Ēnōs nyoo ki araab Sēēt. Kibo ꞉Sēēt Aatam, nyoo kiyēyē ꞉Yēyiin.\x - \xo 3:38 \xt Toowu. 5:1-32; 11:10-20; 25:19-26; 29:35\x* 
\c 4  
\s1 /Kikeetyem Yēēsu ām suurkwēēn 
\r (Mataayo 4:1-11; Māārkō 1:12-13) 
\p  
\v 1 Yu /kābokiinyiityi Yēēsu Tāmirmiryēētaab Yēyiin, kung'eetee komosaa kibo āynēētaab Yoortaan ānkōōrēētoot ꞉Tāmirmiryoonoo ākoy suurkwēēn.  
\v 2 Kiibuur wōlooto bēsyōōsyēk artam kukirē āmiisyēēt. Yu kābēk ꞉bēsyōōsyēchoo artamu, kwaam ꞉kēmēwuut miisin. Kutākumii ꞉Yēēsu wōlooto, kuchōōnchi *꞉Kēniintēēt kumāchē kutyem.\x - \xo 4:2 \xt Luuka 4:18; Ibu. 4:15\x* 
\v 3 Kimwoochi kule, “Yoo inyiing' man ku Lakwataab Yēyiin ii, imwoochi rwaantaani kuyēk āmnyoontēēt.”  
\v 4 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule, ‘Māsobēē ꞉chiito āmit baateey.’\x † \xo 4:4 \xt Kiruu. 8:3\x*” 
\p  
\v 5 Kuwēēto ꞉Kēniintēēt Yēēsu ākoy lekemeet ake barak ānkung'oonkyi kukas kiriinkōōsyēk tukul ām kōōrēēt.  
\v 6-7 Kumwoochi Yēēsu kule, “Yoo 'kēēkutung'woo, +māākōōniing' kāāmuukēywēēk ibayte kiriinkōōsyēchuut tukul kāroorānēch kut kōōtēnytēēnyē, kuuyu anii ꞉nyēē āboontē kāāmuukēywēēk ākoochi chii ake tukul nyoo kaacham.”\x - \xo 4:6-7 \xt Mat. 28:18\x* 
\v 8 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule māchāktōōs /kēēkutunkyinē Yēyiin /ānkiiywēyē inee nkit.”\x † \xo 4:8 \xt Kiruu. 6:13\x*\x - \xo 4:8 \xt Kiruu. 5:9\x* 
\p  
\v 9 Nto mii yoo, kuwēēto subak ꞉Kēniintoonoo Yēēsu ākoy Yēērusālēēm ānkōōkoochi kōōyyoonyēē yēē kotootyēēt ām barakuutaab tōōtēētaab *Kōōtaab Yēyiin.\f + \fr 4:9 \ft Yuutēyu yēē kiitōrōōroot ām tōōtēētaab Kōōtaab Yēyiin yēē kicham kukuutēē ꞉mbo kibkōrōs aryeembuut kumāchē kōōbāroostoochi biikaab Yēērusālēēm ng'aleek.\f* Yooto, kumwoochi ꞉Kēniintēēt kule, “Yoo inyiing' man Lakwataab Yēyiin ii, iraantee baa, yuutēyu\fig Kotootyeet nyēē mii tōōtēētaab Kōōtaab Yēyiin barak|src="lb00249b.tif" size="col" ref="4:9" \fig* 
\v 10 kuuyu mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule, ‘Mākōōyook ꞉Yēyiin malayikaanikyii bokuriibing'.  
\v 11 Makutaaching' malayikaanichaa ānkōōrēētootiing' simeenachiing' ꞉rwaa.’\x † \xo 4:11 \xt Tyēēnwookik 91:11-12\x*”  
\v 12 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule, ‘‑Meetyem Yēyiintēēng'uung'.’\x † \xo 4:12 \xt Kiruu. 6:16\x*” 
\p  
\v 13 Yu kaakutyem ꞉Kibrōkōsyoontēēt Yēēsu, kubakaakta ānkuwēēchi keey ākoy bēsyēēt ake. 
\s1 Kitoowunēē ꞉Yēēsu yiisyēēnyii yēēmēētaab Kalilaaya 
\r (Mataayo 4:12-17; Māārkō 1:14-15) 
\p  
\v 14 Yu kāwokunyōōr ꞉Yēēsu kāāmuukēywēēkaab Tāmirmiryēēt, kooyeey yēēmēētaab Kalilaaya ankuyey tukuuk chēē chaang' chēē /kiilātē. Kitookunēē ꞉kaayneenyii yēēmoonooto tukul.\x - \xo 4:14 \xt Luuka 4:18; Yēyuut. 1:8\x* 
\v 15 Kiikoostooy ꞉chii ake tukul wōlēē kiinēētitooy ām *kooriikaab saayeet. 
\s1 /Kikeetay Yēēsu ām saang'nyii 
\p  
\v 16 Nto mii yoo, kooyeey ꞉Yēēsu Nāāsārēēt wōloo kinērēē. Nto mii bēsyēētaab *Sabaato, kōōwut *kōōtaab saayeet kuu kwaak. Kumii kō, kung'eet kumāchē kusuman ng'ālyoontēētaab Yēyiin.  
\v 17 /Kiiyokoochi lōkōōywēk chēē kisir ꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya. Kung'aany yēē kimāchē ankusuman kule, 
\q1  
\v 18 “Āboontē Tāmirmiryēētaab Yēyiin, 
\q2 kuuyu kikweya ꞉Yēyiin 
\q1 ā-āmchinootē bānoonik 
\q2 lōkōōywēk chēē kāroomēch. 
\q1 Kiiyookwoo ꞉Yēyiin chāāmwoochi biiko 
\q2 kule +/makiityaakta choo rātootiin 
\q2 ām choolwookātēēt. 
\q1 Nto choo kōryootiin, 
\q2 +/mākēēng'oonkyi koonyek kukasta. 
\q1 Nto choo kiikōōtiiny ꞉biiko alake ām bāytooyiisyēēt, 
\q2 mākubāw keey.\x - \xo 4:18 \xt Luuka 1:35; 3:16, 22; 4:1, 14; 10:21; 24:49; Yēyuut. 1:2, 5, 8; 2:4, 17, 18, 33, 38\x* 
\q1  
\v 19 Kiiyookwoo ꞉Yēyiin chāāmwoochi biiko kule 
\q2 bēsyōōsyēk ꞉chu chēē makuchamee ꞉Yēyiin icheek.”\x † \xo 4:19 \xt Isaaya 61:1-2\x*\x - \xo 4:19 \xt Luuka 7:22\x* 
\p  
\v 20 Yu keewaany ꞉Yēēsu kusuman siruutēchoo, kukētyi chiito nyēē kiiyyoonkyinē saayeet ānkōōbuur ng'wēny sukoobanybaany ng'aleechaa. Kiirōōtoot ꞉biiko tukul Yēēsu miisin.  
\v 21 Kimwoochi bichoo kule, “Kāākuyityiin ꞉bēsyooni āk kiyēē mwooyē ꞉siruutēchu.”  
\v 22 King'ērēkyi ꞉biiko tukul chēē kimii yooto Yēēsu ankoolat miisin ām wōlēē king'ālooltooy, kuuyu ki kāroomēch ꞉ng'aleekyii. 
\p Nteenee kimwooy ꞉biiko alake kule, “Māchē ꞉chiichi kumwooy kule inee ku *Kāārārookiintēēt? Acha ēē, wē, ntēē araab Yōōsēēf.”\x - \xo 4:22 \xt Yoowa. 6:42\x* 
\v 23 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ānkēt kule ōmuuchē ōmwoowoo ng'ālyoontoonoo kimwooy ꞉booyoo nyēbo kēny kule, ‘Isoob keey kurook ꞉kāānyooyiintēēt.’ Ōmiitē ōmwooyē kule ntēē ‑māāyēyē ꞉anii ng'al chēbo kwōng'uut ām saang'nyuu kuu yoo kyāāyēyē ām Kaabernaam.  
\v 24 !Kāāmwoowook, ‑/mākēēchāmē *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ām saang'nyii.”\x - \xo 4:24 \xt Yoowa. 4:44\x* 
\p  
\v 25-26 Kumwoochi ꞉Yēēsu subak kule, “Osoot yoo kiyēyē ꞉Yēyiin kuwo ꞉roobta kēnyiisyēk sōmōk āk ārook lo. Kichō ꞉kēmēwuut kōōrēēt /ānkiiyookto wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Eliiya kuwo ākoy *kiriinkēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Sarefaat ām kōōrēētaab Sitōōn wōlēē kimii ꞉koorko nyēē ki musuk nyēē mēēbērē ki Cheebyuutayaa. Ntēē kimii naas, ꞉kooruuk alake chēē chaang' chēē ki Cheebyuutayiis āmēēbērē /kikiiyookto Eliiya kuwēēchi icheek?\x - \xo 4:25-26 \xt 1Bāy. 17:1, 8-16\x* 
\v 27 Okas, baa, mbo yoo kiisoobē ꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin Eliisya Naaman nyoo kikinam *꞉makereenik ānkibo kōōrēētaab Siirya. Ntēē kimii ꞉biiko chēē chaang' chēē ki Yuutayeek chēē kiboonto makereenik āmēēbērē /kikiisoob?”\x - \xo 4:27 \xt 2Bāy. 5:1-14\x* 
\p  
\v 28 King'woonchi ꞉ng'aleechaa bichoo ām kōyooto bo saayeet.  
\v 29 Kung'ēētyo ānkukwēryoot Yēēsu kumāchē kule wokuwunuktēē kēēbēēryēēt ake nyēē kilēēkitēē yooto.  
\v 30 Nteenee kibotēē ꞉Yēēsu yooto ānkuwēēchi keey.\x - \xo 4:30 \xt Yoowa. 7:30; 10:39\x* 
\s1 Kāāmuukēywēēkaab Yēēsu 
\r (Māārkō 1:21-28) 
\p  
\v 31 Kiwēēchi keey ākoy Kaabernaam. Kyoomchi biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām *kōōtaab saayeet yēē ki bēsyēētaab *Sabaato.\x - \xo 4:31 \xt Mat. 4:13\x* 
\v 32 Kiilat ꞉biiko ām wōlēē kiinēētitooy ꞉Yēēsu, kuuyu king'āloolē ām kāāmuukēywēēk.\x - \xo 4:32 \xt Mat. 7:28-29\x* 
\p  
\v 33 Kimii ꞉chiito ake kōyooto nyēē kiiyiimē *꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat. Kubōlchi Yēēsu ꞉tāmirmiryoonoo kule,  
\v 34 “Ō! Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt, imāchēēnēēch nee? Imāchē iwaang'teech? Ntēē ānkētiing' ꞉anii. Inyiing' nyoo ichurtaat ānkiichōōnēē Kaab Yēyiin.”\x - \xo 4:34 \xt Māārkō 3:11\x* 
\v 35 Kōōburyoong'to ꞉Yēēsu tāmirmiryoonoo kule, “Siis ankiichuwunee chiichi.” Kōōryookyinē ꞉tāmirmiryoonoo miyaat chiichoo ng'wēny kukāsē ꞉biiko tukul ānkuchuwu nyēē manaayeyee chiichoo kiy.  
\v 36 Kiilat ꞉biiko tukul ankuteebee keey kule, “Ng'al nee ꞉chu! Ntēē boonto ꞉chiichi kāāmuukēywēēk chēē ibēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch ānkukāsyi?” 
\p  
\v 37 Kiisambaakta ꞉ng'aleechaa kut kuyit yēēmoonooto tukul. 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biiko chēē chaang' 
\r (Mataayo 8:14-17; Māārkō 1:29-34) 
\p  
\v 38 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu *kōōtaab saayeet bēsyoonooto, kuwo ākoy kaab Simōōni. Kiimnyoonē cheebyoosyeetaab biikooy bo Simōōni miisin. /Keesaaysaay Yēēsu kule, “Isoob cheebyoosyaani.”  
\v 39 Wokōōyyoonyēē ꞉Yēēsu yēē kimii ꞉cheebyoosyeet ānkōōbēbēēto bōōrto. Kusob ꞉cheebyoosyaanaa areet akeenke ānkubāyiis. 
\p  
\v 40 Yu kararakta ꞉asiista bēsyoonooto kukāākubēk ꞉āsiiswēkaab *Sabaato, kōōmutyi ꞉biiko Yēēsu biiko chēē chaang' chēē kitinyē bōōrwoonik chēē makerkeey. Yu kātiinyēē ꞉Yēēsu bichoo āwunnyēk, kusobcho.  
\v 41 Kiibēbēētooy mbo tāmirmirook chēē miyootēch chēē chaang' chēē kiiyiimē biiko. Yu chuwu ꞉tāmirmiroochoo, kuwookyinē barak kumwoochinē Yēēsu kule, “Inyiing' ku Lakwataab Yēyiin!” Nteenee kuuyu kiinkētē ꞉tāmirmiroochoo miyootēch kule *Kāārārookiintēēt ꞉Yēēsu, kibōlchinē ꞉Yēēsu kusiisyo. 
\s1 Kyaamtaat ꞉Yēēsu lōkōōywēk chēē kāroomēch ām kooriikaab saayeet 
\r (Mataayo 4:23-25; Māārkō 1:35-39) 
\p  
\v 42 Yu kāyyēēkunēē, kuwēēchi keey ꞉Yēēsu wōlēē kimālēēkitēē ꞉chii. Kicheeng'aat ꞉biiko ām wōlto ake tukul. Nto yu /kābokēēnyōōr, /keesaaysaay kule tākōōbuur kiriinkoonooto bo Kaabernaam.  
\v 43 Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Māchāktōōs āwē kiriinkōōsyēk alak waa-amtaate lōkōōywēk chēē kāroomēch chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin, kuuyu chooto ꞉chēē kiyey /kiiyookwoo āchōō kōōrooni.”\x - \xo 4:43 \xt Mat. 4:17\x* 
\p  
\v 44 Kutas taay ꞉Yēēsu kwoomchinoot biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām kooriikaab saayeet ām kōōrēētaab Yuutayeek. 
\c 5  
\s1 Tēkiisyēētaab burburiinēk nyēē /kiilātē 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kwoomchinē biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām sakaramteetaab Tōōliilēētaab Keneesareet,\f + \fr 5:1 \ft /Kēēkuurēē Tōōliilēētaab Kalilaaya ām āsiiswēk alak kule Tōōliilēētaab Keneesareet.\f* kōōruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang'. Kiwunuk keey ꞉bichoo kut kuriich Yēēsu miisin.  
\v 2 Yooto, kukas ꞉Yēēsu mwēēnkōōsyēk alak āyēēng' chēē /kikiiyyoong'tēē tōōliil taban. Kimii ꞉biikaab mwēēnkōōsyēchoo kōōwuunē ānkuyēytooy nēētiinēk ām mwēēnkōōsyēchooto taban.  
\v 3 Yu kakas ꞉Yēēsu bichooto, kukuur nyēē /kikēēkuurēē Simōōni nyi ki nyeenyii ꞉mwēēnkēēt ake. Kulaany ꞉Yēēsu mwēēnkoonoo ānkumwoochi Simōōni kuwunukto takoonaata kisich kuwo bēēko sukunyōōr ꞉inee bārooyinto nyēē koomchinēē biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin. Kiwunukto mbo ꞉Simōōni mwēēnkoonooto ankulaany ꞉nkicheek āriit. Kōōbuur ꞉Yēēsu ng'wēny ām mwēēnkoonoo ānkwoomchi biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin. 
\p  
\v 4 Yu keewaany kumwoochi Simōōni kule, “Obe, baa, yuun chaang' bēēko bōōwiirchi nēētiinēk bēēko onam *burburiinēk.”  
\v 5 Kukētyi ꞉Simōōni kule, “Mokoryoontēēt, kokyaam booryēēt kuyyeech āmākēēnāmē kiy mbo kisich. Nteenee kuuyu 'keemwaay, +makeesyeem.”\x - \xo 5:5 \xt Yoowa. 21:3\x* 
\p  
\v 6 Nto bērē kusyeem, kunam burburiinēk chēē chaang' miisin kut wuu nyēē mākung'ētyo ꞉nēētiinēk.\x - \xo 5:6 \xt Yoowa. 21:6\x* 
\v 7 Yu kakas ꞉Simōōni kuu nyooto, kukuurēē āwut chōōrōōnuutēkwaa chēē kināmiisyootē tukul bokuyēētyēēchi kukālāb burburiinēchoo. Kubeeta ꞉choo mwēēnkēēng'waa. /Kikiinēm burburiinēk chēē kiinyiit mwēēnkōōsyēk tukwaay kut wuu nyēē makuling'ta.  
\v 8 Yu kēēnkēt ꞉Simōōni kiyēē kaakuyeyakay, kukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwoochi kule, “Ibakaaktaa ōō, mokoryoontēēt, ntēē ākoo āchoolwookēnoot nyēē mēērooko mbo ālēēkitēēniing'.”\x - \xo 5:8 \xt Luuka 18:13\x* 
\v 9 Kimwooy ꞉Simōōni kuu nyooto, kuuyu kiilat ꞉inee miisin āk biiko choo kiboonto keey ām burburiinēk chēē kinam.  
\v 10 Kiilat ꞉nkicheek Yāākōbō ākoo Yoowaana wērichoo kibo Sebetaayo, choo kiyēyiisyootē āk Simōōni. Kumwoochi ꞉Yēēsu Simōōni kule, “‑Mēēmuy! Kāmēētēēnāmootē burburiinēk kung'eetee raat ānkuwo taay, nteenee +mēēyisunootē biiko.”  
\v 11 Yu /kāākēēmwoochi kuu nyooto, kukwaanee mwēēnkōōsyēkwaa ākoy sakaramteet ānkubākookyi tukuuk tukul yooto sukuyēk rubiikaab Yēēsu.\x - \xo 5:11 \xt Mat. 8:21-22\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēē kiboonto makereenik 
\r (Mataayo 8:1-4; Māārkō 1:40-45) 
\p  
\v 12 Nto mii bēsyēēt ake, kuruutoochi ꞉Yēēsu *kiriinkēēt ake. Kichō ꞉chiito ake nyēē kiboonto *makereenik. 
\p Yu kakas ꞉chiichoo Yēēsu, kōōryookyi keey ng'wēny ānkumwoochi kule, “Mokoryoontēēt! Ānkētē kule 'imuuchē isooboo. Kunyoo, yoo ichāmē, itiliiloo ām bōōri.”  
\v 13 Kuchuul ꞉Yēēsu āwunyii kutiiny chiichoo ānkumwoochi kule, “Āchāmē! Kunyi, itililiitu.” Yu kāmwooy ꞉Yēēsu kuu nyooto, kusob ꞉chiichoo areet akeenke.  
\v 14 Yu kāākusob, kōōkiimchi ꞉Yēēsu kule, “‑Mēēmwoochi chii ng'aleechu, nteenee wēēboorchi keey kibkōrōs sukuyēwuung' kōrōsēēk kuu yoo kimwooyē *꞉Muusa ām kiruutēk, siitooku ām taayeetaab biiko kule 'kēētililiitu.”\x - \xo 5:14 \xt Laawi. 14:2-32; Māārkō 5:43; Luuka 17:14\x* 
\p  
\v 15 Nteenee /kikiibaraastaat ng'aleechaa miisin kuyit komoswookik tukul chēbo kōōroonooto. Yu kakas ꞉biiko ng'aleechaa, kuwoolchi Yēēsu bokuyēbchi yiit /ānkiisoob.\x - \xo 5:15 \xt Māārkō 7:36\x* 
\v 16 Kichāmē ꞉Yēēsu kuwēētii wōlēē mālēēkitēē ꞉chii wokusooyē.\x - \xo 5:16 \xt Māārkō 1:35; 6:46; Luuka 3:21; 6:12; 9:18, 28-29; 11:1; 22:39-46; Yēyuut. 12:5\x* 
\s1 Kāāmuukēywēēkaab Yēēsu kunyōōchi biiko kaat 
\r (Mataayo 9:1-8; Māārkō 2:1-12) 
\p  
\v 17 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kōōnēētiisyē, kimii *꞉Farisaayeek alake ākoo kāānēētikaab kiruutēk yooto. Kikwoonēē ꞉bichoo Yēērusālēēm ākoo saang'ta ake tukul ām yēēmēētaab Kalilaaya ākoo yēēmēētaab Yuuteeya. Kiyēyiisyēē ꞉Yēēsu kāāmuukēywēēk kukwaanee wōlēē mii Yēyiin kōōsoobēē biiko. 
\p  
\v 18 Yooto, kuyit ꞉biiko alake chēē kiimutu chiito ake nyēē kisōnkōchoot kukālāboonunēē tiirbeet. Kisyeem ꞉bichoo kule kubilbil biiko choo kikiiruruukyi keey yooto sukunyōōr Yēēsu,  
\v 19 nteenee maneemuuch. Kunyoo, kulaany kōōto barak ānkubut tukuuk chēē /kikeesyebee kutook ꞉koong'ta nyēē kēēyokooytēē chiichoo kumii tiirbeet ākoy yēē kimii ꞉Yēēsu. 
\p  
\v 20 Yu kēēnkēt ꞉Yēēsu kule kēēkoosēē keey inee ꞉bichoo, kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot kule, “Wēnyoo, /kākēēnyōōwuung' kaat ām choolwookātēēng'uung'.”\x - \xo 5:20 \xt Māārkō 2:5\x* 
\v 21 Kukāsē ꞉Farisaayeechaa ākoo ꞉kāānēētichoo bo kiruutēk kuu nyooto, kumwaayee moo kule, “Yibē keey ꞉chiichi kule inee ku ng'oo ēē? Bērē tōōs inee ku Yēyiin? Ng'oo ꞉ake nyēē imuuchē kunyōōchi biiko kaat ām choolwookātēēt yoo mā Yēyiin nkit?”\x - \xo 5:21 \xt Tyēēn. 130:4; Isa. 43:25\x* 
\v 22 Kiinkētē ꞉Yēēsu kiyēē kimii ꞉bichoo kōōsōōtē. Yooto, kuteebee kule, “Ām nee soosoot ꞉akweek kuu nyooto?  
\v 23 Nkōnō ꞉nyēē kuskus, āmwoochi chiichi kule, ‘/Kākēēnyōōwuung' kaat,’ nto āmwoochi kule, ‘Ng'eet, ānkiiwēēsyēt’?  
\v 24 Ōkāsē ra kule āboontē anii, *Wēritaab Chii, kāāmuukēy ām kōōrooni ānyōōchi biiko kaat ām choolwookātēēt.” Yooto, kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot kule, “Yyoony ankiinam tiirbeeng'uung' ānkiiwēēchi keey kaa.”\x - \xo 5:24 \xt Yoowa. 5:36\x* 
\v 25 Kung'eet ꞉chiichoo areet akeenke kukāsē ꞉biiko tukul ankunam tiirbeenyii ānkuwēēchi keey kaa. Kiikaastaat ꞉chiichoo Yēyiin miisin. 
\p  
\v 26 Kiilat ꞉chii ake tukul nyēē kimii yooto ānkumuy miisin. Nto tēē yoo, kookaastaat Yēyiin kut kōōyēēchinē kumwooyē kule, “Kaakeekas ra ng'ālyoo nyēē ‑/mākyoomu.” 
\s1 Chāmē ꞉Yēēsu mbo biiko chēē ‑/mākiiriiku 
\r (Mataayo 9:9-13; Māārkō 2:13-17) 
\p  
\v 27 Kumii ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kung'ēētyēē kiriinkoonooto, kukas chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Laawi\f + \fr 5:27 \ft /Kikēēkuurē Laawi ām kaayneet ake kule Mataayo.\f* kumii kēryō kōōruruuchē *syuuruut. Kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Irubwaa!”  
\v 28 Kubākooktooy ꞉nyoo kāāruruukiisyoonoo bo syuuruut ānkurubē Yēēsu.\x - \xo 5:28 \xt Mat. 8:21-22\x* 
\v 29 Nto yityo kumwoochi ꞉Laawi Yēēsu kule kuruutoochi ām kanyii. Kucham ꞉Yēēsu. 
\p Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kaab Laawi, kuyēchi ꞉Laawi saakweet. Kimii nkicheek ꞉kāāruruukikaab *syuuruut alake yooto ākoo tāyēēk alak chēē kyoomiis ākoo Yēēsu.\x - \xo 5:29 \xt Mat. 9:10\x* 
\p  
\v 30 Nteenee kiing'unyng'uunkyi *꞉Farisaayeek āk kāānēētikaab kiruutēk rubiikaab Yēēsu kule, “Ntēē ō-āmchiintōōsii āk kāāruruukichu bo syuuruut ākoo mbo alak chēē ‑/mākiiriiku!”  
\v 31 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Chēēng'ootē ꞉biiko choo imnyoontōōs kāānyooyiintēēt āmēēbērē chēēng'ootē ꞉choo sobchootiin.  
\v 32 Kichāākuurē ꞉anii biiko choo choolwookēnootiin āmā choo isōōtē kule churtootiin.”\x - \xo 5:32 \xt Luuka 19:10\x* 
\s1 Kāānēētiisyēētaab Yēēsu nyēē lēēl 
\r (Mataayo 9:14-17; Māārkō 2:18-22) 
\p  
\v 33 Nto mii yoo, kōōng'unyng'uunyiis ꞉biiko alake kumwoochinē Yēēsu kule, “Ntēē *kirē ꞉rubiikaab Bātisāniintēēt Yoowaana ākoo chēbo Farisaayeek āmiisyēēt ānkusooyē āmākirē ꞉cheekuuk?”\x - \xo 5:33 \xt Mat. 6:16-17; 11:18-19\x* 
\v 34 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “‑Mēērukuutē keey ꞉chōōrōōnuutēkaab saanteetaab leekwa ām saakweetaab kooyēēy yoo boonto keey saanteet.  
\v 35 Nteenee yitu ꞉bēsyēēt nyēē +/mākiinēmunēē saantaanaa wōlēē mii ꞉chōōrōōnuutēkyii. Yooto nanyuun ꞉yēē makoorukuut keey ꞉chōōrōōnuutēkyii.” 
\p  
\v 36 Kōōboorchinēē ꞉Yēēsu bichoo tyoonkōōchēēt kule, “/Mākēētilē ankeet nyēē tākulēēl /ānkēēkinēē sireet nyēē yoos. Yoo /kakeeyey kuu nyooto kusirinyāktōōs ꞉ankaanaa ānkung'ēti yooto kubarayiit ꞉koong'ta miisin.  
\v 37 ‑/Mākēēroonkyinē mbo kibkeetiis choo /kātākēēyēyē wōōnkit nyēē yoos. Yoo /kakeeyey kuu nyooto, kōōtōlē ꞉wōōnkit kuwasta keey ꞉kibkeetiisyek.  
\v 38 Māchāktōōs /kēēroonkyinē kibkeetiisyek choo /kātākēēyēyē wōōnkit nyēē lēēl.\fig Wōōnkit nyēē lēēl|src="lb00145b.tif" size="span" ref="5:38" \fig* 
\v 39 Yoo kiikunooyēē ꞉chii ātēbuutēkyii choo bo kēny, mēēbērē chāmē kurub kāānēētiisyēēt nyēē lēēl, kuuyu isōōtyēēchinē kule tōōs kāroomēch ꞉ātēbuutēchoochii.” 
\c 6  
\s1 Bāwu ꞉Yēēsu Sabaato 
\r (Mataayo 12:1-8; Māārkō 2:23-28) 
\p  
\v 1 Nto mii yēē ki *Sabaato, kumur ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mbareet ake nyēbo nkoonuuk. Yooto, kuswech ꞉rubiikyii mētēwookaab nkoonuuk ankubiiriir ānkulākyi kuut.\x - \xo 6:1 \xt Kiruu. 23:24-25\x* 
\p  
\v 2 Nto bērē kukas *꞉Farisaayeek alake chēē kimii yooto, kumwooy kule, “Ntēē ōmiitē ō-iryēē kiruutyēēt nyoo yēētē /kēēkēsiis ām bēsyēētaab Sabaato.”\x - \xo 6:2 \xt Chuy. 20:8-10\x* 
\p  
\v 3 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Manoosuman ꞉akweek, yoo ki-iryēē ꞉Bāytooyiintēēt *Tāwuti kiruutēk, yoo kyoomē kēmēwuut ākoo biiko choo kiboonto keey?  
\v 4 Kiwo ꞉Tāwuti *Kōōtaab Yēyiin /ānkiikoochi mukaatiinek choo /kikēēchāmchinē mbo *kibkōrōs nkit kwaam. Kyaam ꞉Tāwuti mukaatiinechaa ānkōōkoochi nkicheek biiko choo kiboonto keey kwaam.”\x - \xo 6:4 \xt Laawi. 24:5-9; 1Sām. 21:1-6\x* 
\v 5 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwoochi Farisaayeechaa kuu nyooto, kumwooy kule, “Bāwu *꞉Wēritaab Chii bēsyēētaab *Sabaato.” 
\s1 Kiisoobiis ꞉Yēēsu yēē ki Sabaato 
\r (Mataayo 12:9-14; Māārkō 3:1-6) 
\p  
\v 6 Kiwo ꞉Yēēsu subak ām bēsyēēt ake nyēbo *Sabaato kōōto ake nyēbo saayeet ānkōōnēētiis. Kimii kōyooto ꞉chiito ake nyēē kisōnkōchoot ꞉āwutaab taay  
\v 7 ānkimii ꞉nkicheek *Farisaayeek alake yooto ākoo kāānēētik alak chēbo kiruutēk. Kimāchē ꞉bichoo kukas yoo kēēsoobso ām bēsyēētaab Sabaato, subokōōyyoong'tēē kōōk. 
\p  
\v 8 Kiinkētē ꞉Yēēsu kiyēē kimii kōōsōōtē ꞉bichoo. Yooto, kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot ꞉āwut kule, “Chōō, baa, chēēyyoonyēē yu bo taay.” Kuwo ꞉chiichoo.  
\v 9 Kukēēyyo ꞉chiichoo yooto, kuteebee ꞉Yēēsu Farisaayeechaa āk kāānēētichoo bo kiruutēk kule, “Chāmwēēch ꞉kiruutēkyoo /keeyey kiy nyēē karaam ām bēsyēētaab Sabaato, nto nyēē miyaat? /Kiisoobiis nto /kēēbākākiis?”  
\v 10 Kiirōōtoot ꞉Yēēsu chii ake tukul. Nto mii yoo, kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot ꞉āwut kule, “Chuul āwut.” Kuchuulē āwunoo, kukārāmiitu. 
\p  
\v 11 Yu kakas ꞉Farisaayeechaa āk kāānēētichoo bo kiruutēk kuu nyooto, kunyēēr miisin ānkutoow kusat kiyēē makuyeyee Yēēsu.\x - \xo 6:11 \xt Yoowa. 7:1\x* 
\s1 Kwēyiisyēētaab lēbkēēyikaab Yēēsu taman āk āyēēng' 
\r (Mataayo 10:1-4; Māārkō 3:13-19) 
\p  
\v 12 Nto mii bēsyēēt ake, kuwo ꞉Yēēsu ākoy lekemeet ake wokusaay Yēyiin kuyyeech.\x - \xo 6:12 \xt Luuka 5:16\x* 
\p  
\v 13 Yu kayyeech ꞉kōōrēēt, kukuur rubiikyii, kukwey chēē kiyitē taman āk āyēēng' ānkukuur chooto kule *lēbkēēyik.\x - \xo 6:13 \xt Luuka 9:10; 11:49; 17:5; 22:14; 24:10; Yēyuut. 1:2, 21-22, 26; 2:42\x* 
\p  
\v 14 Kikwey Simōōni nyēē kitoochi kaayneet ake kule Bētērō, Antereeya nyēē ki ng'eetaabkaametiitaab Bētērō, Yāākōbō, Yoowaana, Filibō, Baatolomaayo,  
\v 15 Mataayo, Toomaas, Yāākōbō araab Alfaayo, Simōōni nyēē kāng'unoot,  
\v 16 Yuuta\f + \fr 6:16 \ft /Kikēēkuurē Yuuta araab Yāākōbō ām kaayneet ake kule Taataayo.\f* araab Yāākōbō ākoo Yuuta Iskaryoot nyoo kichokuchoomtooy Yēēsu lētuunoo.\x - \xo 6:16 \xt Yoowa. 1:40-44; Yēyuut. 1:13\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu biiko chēē chaang' 
\p  
\v 17 Yu kārēkunēē lekem, kōōruruukyi keey ꞉rubiik āk biiko alak chēē chaang' chēē kikwoonēē Yēērusālēēm, yēēmēētaab Yuuteeya tukul, yēēmēētaab Tiirō ākoo nyēbo Sitōōn chēē kimii sakaramteetaab araarayta.  
\v 18 Kikwoonii ꞉bichoo bokuyēbchinē yiit kiyēē kiinēētē ꞉Yēēsu ānkimāchē mbo kule /kiisoob. Kiisoob ꞉Yēēsu mbo alak chēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch.  
\v 19 Kimāchē ꞉bichoo tukul kule kutiiny Yēēsu, kuuyu kiboonto ꞉Yēēsu kāāmuukēywēēk chēē kyāānkutiiny ꞉chiito, kusobē.\x - \xo 6:19 \xt Mat. 9:20\x* 
\s1 Ng'erekweek āk nyalilta 
\r (Mataayo 5:1-12) 
\p  
\v 20 Nto mii yoo, kuweech keey ꞉Yēēsu ānkōōrōōtoot rubiikyii ānkumwoochi kule, 
\q1 “Ōmiitē sōō, nyēē karaam kule nee 
\q2 ꞉akweek choo ōmoong'tēē keey Yēyiin, 
\q1 kuuyu nyēēng'woong' 
\q2 ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. 
\q1  
\v 21 Ōmiitē sōō, nyēē karaam kule nee 
\q2 ꞉akweek choo ‑mōōboontē kiy, 
\q1 kuuyu +/mākēēkōōnook ām lētuunoo. 
\q1 Ōmiitē sōō, nyēē karaam kule nee 
\q2 ꞉akweek choo ōbuntēē wuuyin, 
\q1 kuuyu +moong'erech lētuunoo.\x - \xo 6:21 \xt Tyēēn. 126:5; Isa. 61:3\x* 
\m  
\v 22 Ōbēruurootiin ꞉akweek sōō kule nee yoo keenkwelaak ꞉biiko alake ankutayaak ānkuchubook ānkung'ōōmook, kuuyu ōyēnchinē *Wēritaab Chii.\x - \xo 6:22 \xt Mat. 10:22; 24:9; Yoowa. 15:18-19; 16:2; Yēyuut. 5:41; 1Bēt. 4:14\x* 
\v 23 Yoo kāyēwook kuu nyooto, ōtyēēn ankooraan kubo ng'erekweek, kuuyu mii ꞉kiito nyēē wōō nyēē mākutuwēnēēnook ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy. Ōmuytoochi kuuyu /kikiikēēyēchinoon nkicheek *wōōrkooyikaab Yēyiin choo kibo taay kuu nyooto.\x - \xo 6:23 \xt Mat. 5:2-12\x*\x - \xo 6:23 \xt 2Tēt. 36:16; Yēyuut. 7:52\x* 
\q1  
\v 24 Mii sōō, nyēē miyaat kule nee 
\q2 ꞉biiko choo mēēntōōs, 
\q1 kuuyu makung'etee ꞉ng'erekweekwaa 
\q2 kōōrooni.\x - \xo 6:24 \xt Mat. 19:23-24; Yāāk. 5:1\x* 
\q1  
\v 25 Mii sōō, nyēē miyaat kule nee 
\q2 ꞉biiko choo isōōtē kule boonto kiy ake tukul, 
\q1 kuuyu mākubotyi ꞉tukuuchooto 
\q2 ām lētuunoo. 
\q1 Mii sōō, nyēē miyaat kule nee 
\q2 ꞉biiko choo mii kung'ērēktōōs, 
\q1 kuuyu mākuriiryo 
\q2 ānkubuntēē ng'woonin lētuunoo.\x - \xo 6:25 \xt 1Kōōr. 4:8\x* 
\q1  
\v 26 Mii sōō, nyēē miyaat kule nee 
\q2 ꞉biiko choo /kēēng'āloolēē nyēē karaam kibtaman. 
\q1 Kuuyu, /kiikeeng'alaalaanunee *wōōrkooyikaab lembech 
\q2 choo kibo kēny kuu nyooto.”\x - \xo 6:26 \xt Cherem. 5:31; Yāāk. 4:4\x* 
\s1 Icham chii ake tukul ānkoo mbo nyēē buunyoo 
\r (Mataayo 5:38-48) 
\p  
\v 27 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kāāmwoowook akweek choo ōkāswoo kule ōchāmē buunikwook. Ōyēchi chii nyoo wēchook tukuuk chēē kāroomēch.  
\v 28 Ōsooyē Yēyiin kōōbēruur choo kāchubook ānkōōsoochinē choo yēwook ng'aleek chēē miyootēch.\x - \xo 6:28 \xt Mat. 5:44\x* 
\v 29 Yoo kasyeeching' ꞉chiito kwermetuut komosta ake, iwēēkyi ake. Yoo kamach ꞉chiito kābuutiing'uung', imuytoochi mbo kaansuut.\x - \xo 6:29 \xt Room. 12:17\x* 
\v 30 Yoo kāsooming' ꞉chii kiy, ikoochi. Nto, yoo kāyib ꞉chii kiing'uung', ‑mēēmwoochi kukētuung'.  
\v 31 Ōyēchinē biiko alak wuu wōloo ōmāktooy akweek /kēēyēytoowook.\x - \xo 6:31 \xt Mat. 7:12\x* 
\p  
\v 32 Kiy nee ꞉nyēē +mōōnyōōru yoo koocham baateey biiko choo chāmook? Ntēē yēyē mbo ꞉biiko choo ‑mēēnkētē Yēyiin kuu nyooto. 
\p  
\v 33 Kiy nee ꞉nyēē +mōōnyōōru, yoo kōōyēchi nyēē karaam biiko choo yēwook nyēē karaam? Yēyē nkicheek mbo ꞉biiko choo ‑mēēnkētē Yēyiin kuu nyooto. 
\p  
\v 34 Kiy nee ꞉nyēē +mōōnyōōru, yoo kōōbēsēēnchi biiko choo ōnkētē kule yookwook? Ntēē ibēsēēnchinē keey mbo ꞉biiko choo ‑mēēnkētē Yēyiin ānkumāchē ꞉nkicheek kule /kēēyookyi tukul.\x - \xo 6:34 \xt Luuka 14:12-13\x* 
\p  
\v 35 Nteenee kāāmwoowook, ōchāmē buunikwook ānkōōyēchinē ng'al chēē kāroomēch. Ōyēētyēēchinē mbo biiko choo māchāmē kuyēētyēēchook. Yoo kooyey kuu nyooto, mākutuwēnook ꞉Yēyiin miisin ānku +mōōyēyē tukuuk kuu wōloo yēytooy ꞉Yēyiin, kuuyu yēchinē ꞉Yēyiin biiko tukuuk chēē kāroomēch ānkoo mbo choo māng'ērēkyinē kiyēē /kākēēyēchi āk mbo choo sooy.\x - \xo 6:35 \xt Laawi. 25:35-37\x* 
\v 36 Māchāktōōs ōriirēē biiko kuu wōloo yēytooy ꞉Baaba. 
\s1 Masiming'alaalee chii nyēē miyaat 
\r (Mataayo 7:1-2) 
\p  
\v 37 ‑Mēēmwoochi chii kule miyaat ꞉kiyēē kayey kumānēērōōtootē, /simākēēyēwuung' nkinyiing' kuu nyooto. ‑'Meeruuste chii /simakiiruustiing' nkinyiing'. Yoo kāyēwuung' ꞉chii kiy nyēē miyaat, māchāktōōs inyōōchi kaat /sikēēnyōōwuung' nkinyiing' kaat.\x - \xo 6:37 \xt Mat. 6:14-15\x* 
\v 38 Yoo 'kēēkooytē kiyēē iboontē ām mooyēēt nyēē lēēl, mākukōōning' nkinyiing' ꞉Yēyiin alak ānkurisuung'. Chēē 'kēēkooytē, /kēēkētuung' chēē tēē chooto.”\x - \xo 6:38 \xt Māārkō 4:24\x* 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē yēmē kōōntōōchi chuut? 
\p  
\v 39 Kimwooy ꞉Yēēsu chēbo tyoonkōōchēēt kule, “Imuuchē man ꞉cheebkoraatyaanteet ake kōōrēētoot ake? Yoo kātēbi kut kuyey kuu nyooto, kōōsuuchinē ꞉tukwaay ng'wēēn.\x - \xo 6:39 \xt Mat. 15:14\x* 
\v 40 Mābiirē ꞉ng'oomnānēētaab mang'an nyēbo boonwookēēt, nteenee yoo kātitir nyoo ka mang'an kooneet keey mākunyōōr ng'oomnātēēt kukerkeyiit boonwookēēt.”\x - \xo 6:40 \xt Mat. 10:24-25; 23:8-10; Yoowa. 13:13-16\x* 
\p  
\v 41 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ām nee siikāsē ꞉inyiing' sikitityaa nyēē miitē koong'taab ng'eetaabkoomēt ameekas musukyēēt nyēē miitē koong'ta nyeeng'uung'?  
\v 42 Imuuchē kule nee imwoochi ng'eetaabkoomēt kule, ‘Kany ānēmuung' sikitityaa ām koong'ta,’ nto kutēē yooto tukul kumiitē ꞉musukyēēt koong'uung' nkityō? Kiblembechaantaani! Māchāktōōs inēmu kurook musukyēēt nyoo mii koong'uung' nkityō siikaste kāroomin siinēmchi ng'eetaabkoomēt sikitityaanteet ām koong'nyii.” 
\s1 /Kiinkētēē chiito ātēbuutēkyii 
\p  
\v 43 Kimwoochi subak ꞉Yēēsu kule, “‑Mēēmuuchē ꞉kēētit nyēē karaam kuyey lokoyeek chēē miyootēch, nto kuyey ꞉kēētit nyēē miyaat lokoyeek chēē kāroomēch.  
\v 44 /Kiinkētēē kēētit lokoyeek chēē yēyē. Māyēyē ꞉kateet mbuuniik āmāyēyē ꞉siikoowēēt lamayeek.  
\v 45 Yēyē ꞉chiito nyēē karaam tukuuk chēē kāroomēch, nto nyoo miyaat kuyēyē ꞉nyoo tukuuk chēē miyootēch. Kuuyu ng'aleek alak tukul choo isōōtē ꞉chiito, kukwoonēē kuutiinyii.” 
\s1 Rubiintēētaab Yēēsu nyēbo man 
\r (Mataayo 7:24-27) 
\p  
\v 46 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Ām nee sukukuuroo ꞉biiko alake kule, ‘Mokoryoontēēt,’ āmāyēyē kuu wōlēē āmāktooy.\x - \xo 6:46 \xt Mal. 1:6\x* 
\v 47 Rubiintēēt nyēbo man ku nyoo kāsē kiyēē āmwooyē ānkuyēyē kuu wōlēē āmāktooy.  
\v 48 Kerkeey ꞉rubiintoonooto āk chii nyēē bālē yēē māchē kutēēkyi kōōto kut wokunyōōr kitaweet nyēē kāsisinchi kōōto. Yoo keeyiin ꞉āynōōsyēk ānkutwoor keey ꞉bēēko, ‑mēēmuuchē kōōsimsiimākoy ꞉kōyooto mbo kisich, kuuyu /kikēētēēkyi yēē kiimoot.  
\v 49 Nteenee rubiintēēt nyēē mābo man ku nyoo kāsē kiyēē āmwooyē, āmāyēyē kuu wōlēē āmāktooy. Kerkeey ꞉nyooto chii nyēē tēēkyinē kōōto yēē ng'āsng'āsēch ꞉teng'eek. Yoo keeyiin ꞉āynōōsyēk ānkutwoor keey ꞉bēēko, kōōturbuubē kōyooto kule syō!”\x - \xo 6:49 \xt Mat. 7:21\x* 
\c 7  
\s1 Kiikoosēē keey Yēēsu ꞉chii nyēē kimā Yuutāyiin 
\r (Mataayo 8:5-13) 
\p  
\v 1 Yu keewaany ꞉Yēēsu kwoomchi biiko ng'aleechaa, kuwo ākoo rubiikyii ākoy Kaabernaam.  
\v 2 Kimii ām bēsyōōsyēchooto ꞉kāāntōōyiintēēt ake nyēbo lukēētaab booryēēt nyēē mēēbērē ki Yuutāyiin. Kiboonto ꞉chiichoo motwooriintēēnyii nyēē kichāmē miisin. 
\p Nto mii yoo, kumnyaan ꞉motwooriintoonoo miisin.  
\v 3 Yu kakas ꞉kāāntōōyiintoonoo /kyoomtooy Yēēsu, kōōyookto booyik alak chēbo Yuutayeek bokung'āloolchi Yēēsu chokōōsoobchi motwooriintēēnyii. 
\p  
\v 4 Yu kayit ꞉booyichoo yēē kimii ꞉Yēēsu, kusaaysaay kule, “Yoo mii ꞉chii nyēē māchē /kēēyēētyēēchi, ku chiichoo, lēyyē,  
\v 5 kuuyu kichameech acheek Yuutayeek miisin kut kiikutēēkwēēch *kōōtaab saayeet.”  
\v 6 Kucham ꞉Yēēsu kuwēēto keey booyichoo. 
\p Kumānāāyitē kaab chiichooto, kōōyooku ꞉kāāntōōyiintoonoo biiko alak kutōrōōk mbo Yēēsu. Kutuuyēē Yēēsu kēēltaab too, kumwoochinē kule kālē ꞉kāāntōōyiintoonoo, “Mokoryoontēēt, ‑'meeyiim keey ichōō kanyuu kuuyu mayemaat.  
\v 7 Nto subak, manaamuuch ꞉anii nkit ātōrōōkuung', kuuyu māāyēmē ayey kuu nyooto. Nteenee ing'alaal baateey ām yoo imiitē, mākusob ꞉motwooriintēēnyuu.  
\v 8 /Kēēbāytoo ānkumii ꞉biiko chēē ābāytooy ꞉nkanii. Yoo kāāmwoochi biikyuu kuyey kiyēē bērē nto nyēē bērē, kuyēyē. Nto mbo yoo kāāmwoochi motwooriintēēnyuu kuyey kiyēē bērē, kuyēyē. Kunyoo, yoo 'keemwaay buch kule kusob ꞉motwooriintēēnyuu, kusobē.”  
\v 9 Kiilat ꞉Yēēsu miisin yu kakas ng'aleechaa! Kōōrōōtoot biiko chēē kimii yooto ānkulē, “Manaakas bēsyēēt ake ām Yuutayeek tukul chii nyēē ikoosēēnoo keey kuu chiichi.” 
\p  
\v 10 Yu keeyeey ꞉bichoo /kikiiyooktooy, bokunyōōr motwooriintoonoo kimnyoonē kukāākusob. 
\s1 Kiing'eetee ꞉Yēēsu meet lakwataab cheebyoosya nyēē ki musuk 
\p  
\v 11 Yu kāyyēēkunēē kutākyi keey ꞉Yēēsu āk rubiikyii *kiriinkēētaab Nayiin ānkirubootē ꞉biiko chēē chaang'. 
\p  
\v 12 Yu makuyit oreetaab biiwuutaab kiriinkoonoo, kutuuyēē biiko alak kukālāboonu muustaab wēēro, kuboontoonu keey biiko chēē chaang' chēē kimēēysē. Ki leekwa akeenke baateey nyēbo cheebyoosya nyēē musuk.  
\v 13 Kikāsyi ꞉Yēēsu cheebyoosyaanaa kiisayta ānkumwoochi kule, “Cheebyoos, ‑mateeriir!”  
\v 14 Kuwo ꞉Yēēsu ankunam tiirbeet nyoo kimii ꞉muusyoontēēt. Yu kanam, kōōyyoong'iis ꞉bichoo. Yooto, kung'āloolchi ꞉inee muusyoontoonoo kule, “Wēnyoo, ng'eet baa!”  
\v 15 Kumwooyē kuu nyooto, kung'ēētē ꞉wēritkēy areet akeenke ānkōōbuurē ng'wēny ānkōōkoor. Nto mii yoo, kōōmutyi ꞉Yēēsu lakwanaa kaamet. 
\p  
\v 16 Kimuuyo ꞉biiko tukul miisin choo kimii yooto ānkumwooy kule, “Wōō ꞉Yēyiin, lēyyē! Kāākutook ra *꞉wōōrkooyoontēēt nyēē wōō ām kwēēnuunyoo. Kāākōōboorwēēch ra ꞉Yēyiin kāāmuukēywēēkyii.”\x - \xo 7:16 \xt Mat. 21:11; Māārkō 6:15; Luuka 1:68; 7:39; 24:19; Yoowa. 6:14\x* 
\p  
\v 17 /Kikyaamtaatee ng'aleechaa kōōrēētaab Yuutayeek kumukuul ākoy mbo kōōrōōsyēk choo ki laatoosyekyii. 
\s1 Kiititiir ꞉Yēēsu Yoowaana 
\r (Mataayo 11:2-6) 
\p  
\v 18 Nto mii yoo, kuba ꞉rubiikaab Bātisāniintēēt Yoowaana wōlēē /kikēērātyi Yoowaana ānkubokumwoochi ng'aleek tukul chēē kiikuyeyaan ꞉Yēēsu.  
\v 19 Kumwoochi ꞉Yoowaana rubiikyii āyēēng' kule, “Booteebee Yēēsu yoo inee man ku *Kāārārookiintēēt nyoo /kōkēēbērē mākuchō, nto mii ꞉ake nyēē tākēēkānyoonu.” 
\p  
\v 20-21 Kuyitē ꞉rubiichooto wōlooto, kimii ꞉Yēēsu kōōsoobē biiko chēē kiboonto bōōrwoonik chēē kimakerkeey ānkōōbēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko ānkōōsoobē cheebkoraatiisyek. Yooto, kumwoochi Yēēsu kule, “Kēēyookwēēch ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana bokeeteebeeniing' yoo inyiing' man ku Kāārārookiintēēt nyoo /kōkēēbērē mākuchō, nto mii ꞉ake nyēē tākēēkānyoonu.” 
\p  
\v 22 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Oyeey ānkubōōmwoochi Yoowaana kiyēē kookas: Kāstooy ra ꞉cheebkoraatiisyek, bēēsyētē ꞉choo kichunkutootiin, kōōkusobcho ꞉choo kikiikwaam *꞉makereenik, kāsē ra mbo ng'aleek ꞉choo kikiikumiinkyo, kōōkung'ēētyēē meet mbo ꞉choo kikiikubēk /ānkōōkyoomchi lōkōōywēk chēē kāroomēch choo imoong'tēē keey Yēyiin.  
\v 23 Kunyi, bōōmwoochi kule ibēruuroot ꞉chii ake tukul nyoo tākōōkoosēēnoo keey.” 
\s1 Kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu kurubta keey Yoowaana 
\r (Mataayo 11:7-11) 
\p  
\v 24 Yu kāākubēēchi keey ꞉rubiichoo kiiyooktooy ꞉Yoowaana, kumwoochi ꞉Yēēsu biiko kule, “Kyōōbēētii bōōkāsē nee ām kōōr nyēē suurkwēēn? Ara ki tōōywoo nyēē kiimuuchē kōōsooyēn ꞉yoomat yoo kāwus?  
\v 25 Ara ki chii nyēē kikiilaach sirooy chēē kāroorānēch? Acha, chēē chāmē leles ānkōōloochē sirooy chēē ālē beesaan chēē chaang' kuminyē kaab bāytooyik.  
\v 26 Ara kyōōbēētii bōōkāsē ng'oo nanyuun? Ara ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉nyi kibōōnyōōru? Kubooyiit man, kyōōnyōōru wōōrkooyoontēēt nyēē wōō kusiir wōōrkooyoo ake tukul.  
\v 27 Inee ꞉nyoo ng'āloolēē ꞉Yēyiin ām yoo /kikeesir kule, ‘+Māāyooktē kiiyookiintēēnyuu koonto wokuyēytoowuung' kēēlto.’\x † \xo 7:27 \xt Mal. 3:1\x*\x - \xo 7:27 \xt Luuka 1:76\x* 
\v 28 !Kāāmwoowook, māmii ꞉chii kōōrooni nyēē wōō kusiir Yoowaana, nteenee wōō ꞉nyoo mātookunoot nyēbo laat ām bāytooyiisyēētaab Yēyiin kusiir inee.” 
\s1 Kitay ꞉biiko chēē chaang' Yoowaana āk Yēēsu 
\r (Mataayo 11:12-19) 
\p  
\v 29 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Biiko chēē chaang' choo kikas kāānēētiisyēētaab Yoowaana ānkōōyēnchi Yēyiin, kubatisan ꞉Yoowaana ākoy mbo choo ki kāāruruukikaab syuuruut.\x - \xo 7:29 \xt Luuka 3:7, 12\x* 
\v 30 Nteenee kitay *꞉Farisaayeek ākoo kāānēētikaab kiruutēk mākuutēkaab Yēyiin āk bātisāniisyēēt.\x - \xo 7:30 \xt Mat. 21:32\x* 
\p  
\v 31 Kunyoo, +maakerkeeyee nee biich chēē wuu chu ōō, lēyyē?  
\v 32 Kerkeey lēēkōōy chēē mii wōlēē chaang' ꞉biich āmāchāmē ng'aleekaab chuut yoo /kēēkuurchinē kule, 
\q1 ‘Kakeekuutwaak kurēēruut 
\q2 āmōōtuum, 
\q1 kēēlē kēēriiryē, 
\q2 otay ōmēēysē.’ 
\p  
\v 33 Wuu nyooto wōlēē kiyibto ꞉biiko Yoowaana āk anii. Kimoomē ꞉Yoowaana āmit chēbo leles nto kuyyēē tifaayiin. Yooto /kēēmwooy kule, ‘Boonto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat.’\x - \xo 7:33 \xt Luuka 1:15\x* 
\v 34 Kuchō *꞉Wēritaab Chii kwoomiisyē ānkuyyēē tifaayiik, yooto omwaay kule, ‘Kimooroong'nyaa, kibōōkityoo ānku choorweetaab kāāruruukikaab *syuuruut āk biich choo ‑/mākiiriiku.’\x - \xo 7:34 \xt Mat. 9:14\x*\x - \xo 7:34 \xt Mat. 9:10; Luuka 5:29-30; 15:1-2\x* 
\v 35 Nteenee biiko choo rubē ng'aleekyuu ꞉chēē inkētē kule ng'oomnān ꞉nyooto.” 
\s1 Baybay ꞉chii miisin yoo /kākēēnyōōchi kaat ng'ōōki nyēē wōō 
\p  
\v 36 Nto mii yoo, kumwoochi ꞉akeenke ām *Farisaayeek Yēēsu kule bokwoomiis ām kanyii. Kucham ꞉Yēēsu.\x - \xo 7:36 \xt Luuka 11:37; 14:1\x* 
\p  
\v 37 Yu kēēnkēt ꞉koorkēēt ake nyēbo kiriinkoonooto nyēē ki chēēmurēnnyoo kule kimii ꞉Yēēsu kwoomiisyē ām kaab *Fārisooyiintoonoo, kuchōōnto mwaayta nyēē kiboong'u nyēē anyiny.  
\v 38 Kuyitē kōyooto, kōōyyoonyēē Yēēsu komos kuriikyi kērēēnkōōkyii ankuriir. Kitēchi ꞉lōōkik kērēēnkōōkaab Yēēsu kut koonuun. Nto mii yoo, kumasee buutēēk lōōkik choo kitēchinē kērēēnkōōkaab Yēēsu. Kuuyu kimāchē ꞉koorkoonoo kōōboor kule kākoonyit Yēēsu, kuchuuchun kērēēnkōōk ankooyiilee mwaayaa. 
\p  
\v 39 Yu kakas ꞉Fārisooyiintoonoo kibo ꞉kayta kuu nyooto, kumwaayee moo kule, “Nto kātinyē ꞉chiichi kāāmuukēywēēk kukwaanee wōlēē mii ꞉Yēyiin, nto kāākōōnkēt ng'ōōkistaab koorkooni.”\x - \xo 7:39 \xt Luuka 7:16\x* 
\v 40 Kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Simōōni! Mii ꞉kiyēē āmāchē āmwoowuung'.” Kumwooy ꞉Simōōni kule, “Kāānēētiintēēt, imāchē imwoowoo nee?”  
\v 41 Kumwoochinēē ꞉Yēēsu tyoonkōōchēēt kule, “King'eet ꞉chiito ake, kōōbēsēēnchi biiko alak āyēēng' beesaanik. Kiibēsēēnchi ake chēē chaang' miisin, nto ake kōōbēsēēnchi chēē ng'ēri.  
\v 42 Nto yu kabiir kibēsēniisyēchoo tukwaay kuyook beesaanichaa, kunyōōchi kaat ꞉chiichoo kutēērchi bēsēnoo. Kunyi ātēēbē kule ii, ng'oo ām bichooto tukwaay ꞉nyēē kibaybayiit miisin?”\x - \xo 7:42 \xt Mat. 18:27\x* 
\v 43 Kukētyi ꞉Simōōni kule, “Ām kāāsōōtēywēēkyuu, nyēē king'erech miisin ku ꞉nyoo kitinyē bēsēnto nyēē wōō.” Kulēēnchi ꞉Yēēsu, “'Keemwaay man!”  
\v 44 Kuweech keey ꞉Yēēsu ankukas koorkoonoo, ānkumwoochi Simōōni kule, “'Keekas koorkooni miitē yu? Kāākōōwuunēē lōōkikyii kērēēnkōōkyuu ankumasee buutēēkyii. Āyitu kang'uung', maneemuuch ꞉inyiing' mbo ikōōnoo bēēko chēē /kākiiwuuntoowunēēnoo tēērtit ām kērēēnkōōkyuu.\fig Kwēyōōnikaab bēsyōōsyēchooto|src="lb00161b.tif" size="span" ref="7:44" \fig*\x - \xo 7:44 \xt Toowu. 18:4; 1Tēm. 5:10\x* 
\v 45-46 Maneemuuch ꞉inyiing' itoroochaa kuu wōloo /kēētōrōōktooy tāyēēk, nto iyiil mētinyuu. Nteenee kāākukoonyitoo ꞉koorkooni kut koomuuch kooyiil kērēēnkōōkyuu. 
\p  
\v 47 Kunyoo, chamateet nyēē wōō nyi kāākōōboorwoo ꞉koorkooni, kōōbooru kule /kōōkēēnyōōchi kaat ng'ōōkisto nyēē wōō. Nto chii nyoo kōtinyē ng'ōōkisto nyēē mining' /ānkēēnyōōchi kaat, mā tyaa ꞉chamateet nyēē ibooru.” 
\p  
\v 48 Kumwoochi ꞉Yēēsu koorkoonoo kule, “Kāānyōōwuung' kaat ām choolwookātēēng'uung'.”\x - \xo 7:48 \xt Māārkō 2:5\x* 
\p  
\v 49 Yu kakas ꞉biiko chēē kimii kwoomiisyē ākoo Yēēsu ng'aleechaa, kuteebee keey kule, “Ng'oo ꞉chiichi ēē, nyi imuuchē kunyōōchi biiko kaat ām choolwookātēēt?” 
\p  
\v 50 Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu koorkoonoo kule, “Iwēētē kaalyeet. /Kaakiiraraachiing', kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey.”\x - \xo 7:50 \xt Mat. 8:13; Luuka 8:48; 17:19; 18:42; Yēyuut. 3:16\x* 
\c 8  
\s1 Chēēbyōōsōōk chēē kiyēētyēēchinootē Yēēsu 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kuwēēsyētootēē ꞉Yēēsu kiriinkōōsyēk āk soong'wēk chēē chaang' āk rubiikyii. Kyoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 2 Kiboontootē keey chēēbyōōsōōk alak ām baanaa. Kimii ām chēēbyōōsōōchoo ꞉chēē kikiikōōbēbēētoochi ꞉Yēēsu *tāmirmirook chēē miyootēch ākoo alak chēē kikiikōōsoobchi bōōrwoonik chēē kiboonto. Alak ām chēēbyōōsōōchooto ku Maaryaa nyēbo *kiriinkēētaab Maktaala, nyoo kikiikōōbēbēētoochi ꞉Yēēsu tāmirmirook chēē miyootēch tisab.  
\v 3 Nto ake ku Choowaan, cheebyoosyeetaab Kuusa nyoo kiiyyoonkyinē kaab Ērōōtē. Kikēēkuurē ake Susaana āk alak chēē chaang' chēē kiyēētyēēchinootēē Yēēsu ākoo rubiikyii tukuukwaa chēē kiboonto.\x - \xo 8:3 \xt Mat. 27:55, 56; Māārkō 15:40, 41; 16:1; Luuka 23:49, 55-56; 24:10; Yoowa. 19:25; Yēyuut. 1:14\x* 
\s1 Makerkeey ꞉teng'eek 
\r (Mataayo 13:1-9; Māārkō 4:1-9) 
\p  
\v 4 Kikwaanaatee ꞉biiko kiriinkōōsyēk ku chaang' ānkōōruruukyi keey Yēēsu. Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo tyoonkōōchēēt ake kule,  
\v 5 “King'eet ꞉kāābātiintēēt ake kuyis nkoonuuk. Kōōsuuchi ꞉alake kēēltaab too. Kootartaar choo ꞉biiko chēē kibēētēē kēēlooto ankukwey alak ꞉tāriitēk.  
\v 6 Kōōsuuchi ꞉alake kitaweet. Kubiityo ꞉choo. Nto mii yoo, kusisyo ānkubēk, kuuyu kitēwērēr ꞉teng'eek.  
\v 7 Kōōsuuchi ꞉alake wōlēē miitē ꞉kātook. Yooto kubiityo ꞉kātoochoo ānkōōrēēwoon nkoonuuk kut kumanaayey āmit.  
\v 8 Kōōsuuchi ꞉alake teng'eek chēē kāroomēch. Kubiityo ꞉choo nyēē karaam ankuyey āmiik chēē chaang'.” Yu keewaany ꞉Yēēsu kurār tyoonkōōchoonoo, kumwooy kule, “Nyoo yēbē yiit, kukas.” 
\s1 /Kiibāng'boonkyinē rubiik nkit ng'aleek 
\r (Mataayo 13:10-17; Māārkō 4:10-12) 
\p  
\v 9 Nto mii yoo, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kumwoochi kiyēē ibooru ꞉tyoonkōōchoonoo.  
\v 10 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “/Kookeekweyaak akweek ōnkēt kiyēē iyeelaat kurubta keey ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nteenee mākukāsēē ꞉biiko chuut alake ng'aleek tukul tyoonkōōchoy. Kuu yoo siraat kule, 
\q1 ‘+Mōōyēbchinē yiit, 
\q2 āmōōnkētē kiy. 
\q1 +Mōōkāsēē koong', 
\q2 āmōōkāsē kiy.’\x † \xo 8:10 \xt Isaaya 6:9\x*\x - \xo 8:10 \xt Māārkō 4:12\x* 
\s1 Kirārchi ꞉Yēēsu rubiikyii kiyēē ibooru ꞉tyoonkōōchoonoo bo teng'eek 
\r (Mataayo 13:18-23; Māārkō 4:13-20) 
\p  
\v 11 Okany āboorwook tyoonkōōchooni. /Kikiikerkeeyee ng'ālyoontēētaab Yēyiin kēbuswēēchoo.  
\v 12 Kerkeey ꞉biiko alake kēēltaab too. Kāsē ng'ālyoontēētaab Yēyiin, nteenee chōōnii *꞉Kēniintēēt areet akeenke ankusaree ng'ālyoontoonoo simēēyēnchi /ankiiraraach.  
\v 13 Kukerkeey ꞉biiko alake yēbo kitaweet. Kāsē ng'ālyoontēēt ankutorooch ām ng'erekweek, nteenee, māchutitooy ꞉ng'ālyoontoonoo mētēwookwaa. Nto yoo kakwa ꞉tyēmuutēk koochuchuuy keey.  
\v 14 Kerkeey ꞉biiko alake teng'eek chēē kibiityēē ꞉kātook. Kāsē ng'ālyoontēēt, nteenee, bēng'tēē tukuukaab kōōrooni, bāytit āk muchastaab tukuuk chēbo leles. Irēēwoonē ꞉tukuuchoo tukul ng'ālyoontēētaab Yēyiin kumayey kiy.\x - \xo 8:14 \xt 1Tēm. 6:9-10\x* 
\v 15 Kerkeey ꞉alake teng'eek chēē kāroomēch. Kāsē ng'ālyoontēēt ānkukiilchi ām manta āk mooyēēt nyēē lēēl. Yēyiisyēē ng'ālyoontoonoo ām muytaayeet sukuyi keey.” 
\s1 Kōōnu ꞉Yēēsu lēbkēēyyēēt 
\r (Māārkō 4:21-25) 
\p  
\v 16 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii subak kule, “Māmii ꞉chii bēsyēēt ake nyēē tābē taariit ankuwunyee tēr, nto kurērē. Nteenee /kēētābē taariit /ānkiikoochi yēē tōrōōr sukulēbkēchi biiko choo kwoonii kō,\x - \xo 8:16 \xt Mat. 5:15; Luuka 11:33\x* 
\v 17 kuuyu, kiyēē wunyaat, mākutook, nto nyoo iyēēnoot, +/makeeng'aany.\x - \xo 8:17 \xt Mat. 10:26; Luuka 12:2\x* 
\v 18 Kunyi, māchē ōyēbchinē yiit ng'aleek ām kēēlto nyēē karaam, kuuyu nyoo yēyiisyēē kiyēē boonto, +/mākēētāsyi ake, nto nyoo māyēyiisyēē, +/mākiinēmunēē mbo kiyēē isōōtē kule boonto.”\x - \xo 8:18 \xt Mat. 25:29; Luuka 19:26\x* 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē tuubchēē Yēēsu nyēbo man? 
\r (Mataayo 12:46-50; Māārkō 3:31-35) 
\p  
\v 19 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kwoomchinē biiko lōkōōywēk, kuyit ꞉kaamet ākoo mbo ng'eetaabkaamet. Nteenee kimēēmuuchē kut kuba kō wōloo kimii ꞉Yēēsu kuuyu kikiikiich keey ꞉biiko miisin.  
\v 20 Yooto, /kēēmwoochi Yēēsu kule, “Mii ꞉koomēt āk mbo ng'eetaabkoomēt kukuuriing' ām saang' kumāchē kukasing'.”  
\v 21 Kukētyi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Chii ake tukul nyoo kāsē ng'ālyoontēētaab Yēyiin ankuyey kuu wōloo māktooy ꞉Yēyiin nyēē moomo nto ku ng'eetaabiya.”\x - \xo 8:21 \xt Luuka 11:28\x* 
\s1 Kiyey ꞉Yēēsu kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko 
\r (Mataayo 8:23-27; Māārkō 4:35-41) 
\p  
\v 22 Nto mii bēsyēēt ake, kulaany ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mwēēnkēēt ānkumwoochi rubiik kutākyi mwēēnkēēt biitēēt nyiin ake.  
\v 23 Kumii kwooytōōs, kunam Yēēsu ꞉rwoonik. Kutākumii rwoo, kuchō ꞉wusōōnēēt nyēē nyikiis ānkuwus bēēko kusyōōlchi mwēēng' kut kimii ꞉mwēēnkēēt wokuling'tooy.  
\v 24 Yu kakas ꞉rubiik kuu nyooto, kuba yēē kimii ꞉Yēēsu ankoong'eet kule, “Mokoryoontēēt, Mokoryoontēēt, ing'eet! Ntēē kākēēbēku!” Kung'eet ꞉Yēēsu ānkōōburyoong'to wusōōnēēt āk bēēko. Kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko areet akeenke.\x - \xo 8:24 \xt Tyēēn. 89:9\x* 
\p  
\v 25 Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “‑Mōōkoosēēnoo keey?” Kinam kuut rubiik ānkumuuyo miisin ankuteebee keey kule, “Chii nee ꞉chiito nyi iburyoong'tooy mbo wusōōnēēt āk bēēko ānkukāsyinē?”\x - \xo 8:25 \xt Mat. 14:31\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēbo tāmirmiroy chēē miyootēch 
\r (Mataayo 8:28-34; Māārkō 5:1-20) 
\p  
\v 26 Kuyit ꞉Yēēsu biitēēt nyiin ake nyēbo yēēmēētaab Kataara,\f + \fr 8:26 \ft Mwooyē ꞉siruutēk alake kule, ‘Kerkeesa’ nto ‘Keraasa’.\f* 
\v 27 Yu kāloong'unēē ꞉Yēēsu mwēēng', kuchō ꞉chiito ake nyēē kimii kibchuraat nyēē kikiikooyiimaan *꞉tāmirmirook chēē miyootēch ām bēsyōōs chēē chaang'. Kiminyootē ꞉chiichoo kochonkoos chēē /kikēēmuchinē biiko.  
\v 28 Yu kayit yēē kimii ꞉Yēēsu, kōōnchō ānkōōryookyi keey ng'wēny, ānkubōloobōl kule, “Imāchēēnoo nee ōō, Yēēsu Lakwataab Yēyiin nyoo Iyweyaat? Āsooyiing' kule ‑'meenyaliilaa.”\x - \xo 8:28 \xt Māārkō 3:11\x* 
\v 29 Kimwooyē ꞉chiichoo kuu nyooto, kuuyu kimii ꞉Yēēsu kōōbēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch choo kikiikooyiimset. /Kikiikeeratee chiichoo nyōrōōrōōnik ākoo tiinkēēnik kule simāmwēy, nteenee king'ētyēē tukul ankusoor suurkwēēn. 
\p  
\v 30 Kuteebee ꞉Yēēsu chiichooto kule, “/Kēēkuurēēniing' ng'oo?” Kumwooy kule, “/Kēēkuurēēnoo ‘Lukēēt.’ ” Kimwooy kuu nyooto, kuuyu kiboonto lukēētaab tāmirmirook chēē miyootēch.  
\v 31 Kisaaysaay ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu kumakwet icheek kuba wōlēē +mābokunyāliil kibchuulyo. 
\p  
\v 32 Kimii ꞉ākwootiit nyēbo tōōrōōk yēbo lekemeet ake nyēē kilēēkitēē yooto. Kusoom ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu kuchāmchi icheek bokōōwut tōōrōōchoo. Kuchāmchi ꞉Yēēsu.  
\v 33 Kuchuwunee ꞉tāmirmiroochoo chiichoo ānkōōwut tōōrōōchoo. Yooto, kōōtiiriis ꞉tōōrōōchoo kōōtuultēē keey lekem ānkubokutōōrchi keey tōōliil kuliny ꞉bēēko ānkubēk!  
\v 34 Kukāsē ꞉biiko chēē kiriibē tōōrōōchoo kuu nyooto, kumwēy ankubokwaamtaat kiyēē kiyeyakay ām rōōrōōkiisyēk tukul āk kiriing'. 
\p  
\v 35 Kuba ꞉biiko yooto bokukas kiyēē kaakuyeyakay. Kuyitē, kunyōōru chiichoo kikiikooyiimset ꞉tāmirmirook chēē miyootēch kukaakukaramiit ankoolaakaat ānkumii kēēbuurto keey Yēēsu. Kimuuyo ꞉bichoo miisin yu kakas kiyēē kiyeyakay. 
\p  
\v 36 /Kēērārchi bichoo wōlēē /kākiisoobto chiichoo.  
\v 37 Yu kakas ꞉bichoo kuu nyooto, kumwoochi Yēēsu kung'eetee saang'aata, kuuyu kikiikumuuyo miisin. Kung'eet ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kumāchē kooyeey biitēēt nyoo kākwoonēē.  
\v 38 Nto baanta nyoo kāng'ēētyo, kusaaysaay ꞉chiichoo /kākiisoobē kule kubeeta keey tukul. Nteenee kimwoochi ꞉Yēēsu kule,  
\v 39 “Iwē kang'uung' ankuweemwaayte kiyēē kāākuyēwuung' ꞉Yēyiin.” Nto mii yoo, kung'ēētyo ankuba. Kiwo ꞉chiichoo ankuwokwaamtaat ng'aleechaa ām wōlooto tukul. 
\s1 Sobē ꞉chii nyoo ikoosēē keey Yēēsu 
\r (Mataayo 9:18-26; Māārkō 5:21-43) 
\p  
\v 40 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii biitoonooto kibēētii, kutorooch ꞉biiko chēē kimii kukānyiisyē.  
\v 41-42 Kimii ꞉chiito ake yooto nyēē /kikēēkuurēē Chāyirō nyēē ki kāāntōōyiintēētaab *kōōtaab saayeet. Kiboonto ꞉boontoonoo chēēbnyii nyēbo kēnyiisyēk taman āk āyēēng'. Ki lakwanyii ꞉nyooto baateey. Kimnyaanaat ꞉lakwanaa nyēē kikiikukasakay miisin. Kikutunyēē ꞉boontoonoo taayeetaab Yēēsu ānkuriirchi kuwēēto keey kanyii. Kucham ꞉Yēēsu. 
\p Kikiikiichaat ꞉biiko Yēēsu miisin yooto kubēētii.  
\v 43 Kimii ꞉nkinee koorkēēt ake baanaa nyēē kikiikumnyaan ām kēnyiisyēk taman āk āyēēng' kusāyē ꞉korotiik. Kikiikōōbootyi tukuukyii tukul cheebsaakitiisyek āmāsobē.  
\v 44 Kuchōōnēē ꞉koorkoonoo lēt ānkutiiny *maaseekaab kotootyēētaab sireetaab Yēēsu. Yu kātiiny maaseechaa, kōōyyoong'iis ꞉korotiik! 
\p  
\v 45 Yooto kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Ng'oo nyi kāākutiinyo?” Kutuuch keey ꞉chii ake tukul. Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, ikāsē oob kule keekiich keey ꞉biiko ām yēē imiitē?”  
\v 46 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ānkētē man kule kāākutiinyo ꞉chii, kuuyu kāākuyēyiis ꞉kāāmuukēywēēkyuu.”\x - \xo 8:46 \xt Luuka 6:19\x* 
\p  
\v 47 Yu kakas ꞉koorkoonoo kule kāākōōnkēt ꞉Yēēsu kiyēē kaakuyeyakay, kumuy kut kubōōtānē. Kuwo ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwoochi kiyēē keesach sukutiiny siraanaa āk wōlēē kāsobto areet akeenke.  
\v 48 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey ii, chēē, 'kēēsob. Kunyoo, iwēētē bāybooyyēēt.”\x - \xo 8:48 \xt Luuka 7:50\x* 
\p  
\v 49 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kuyitu ꞉chiito ake nyēē kichōōnēē kaab Chāyirō ānkumwoochi Chāyirō kule, “Boontēēt, ‑mateeyiim kāānēētiintēēt, ntēē kaakung'et ꞉lakwang'uung'!”  
\v 50 Kisiil yiit Yēēsu ꞉ng'aleechaa. Yooto, kumwoochi kwaaniitaab lakwanaa kule, “‑Mēēmuy, nteenee ikaaseenaa keey baateey. Mākusob ꞉leekweet.”\fig Lakwanaa kiing'ēētēē ꞉Yēēsu meet|src="lb00311b.tif" size="span" ref="8:50" \fig* 
\p  
\v 51 Yu kabokuyit ꞉icheek tukul kaab Chāyirō, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “‑Mēēwut ꞉chii ake tukul kōyi mii ꞉lakwani. Āmāchē baateey Bētērō, Yoowaana, Yāākōbō āk sikiikaab leekweet.”  
\v 52 Ki chaang' ꞉biiko kayaata chēē kiriirtōōs ānkōōnchōōytōōs. Kumwoochi ꞉Yēēsu bichooto kule, “‑Mātōōriiryē! Manaame ꞉lakwani nteenee mii kāruchi keey.”  
\v 53 Kiroorchi ꞉bichoo Yēēsu kuuyu kiinkētē ꞉icheek kule kaakume man ꞉leekweet.  
\v 54 Kuwo ꞉Yēēsu yēē kimii ꞉lakwanaa ankunam āwut ānkukuur kule, “Chēēmining', ing'eet!”  
\v 55 Yooto bakeenke kusob ꞉chēēboo. Kung'eet kōōyyo. Kumwaayta ꞉Yēēsu /keebay lakwanaa.  
\v 56 Kiilat ꞉kwaan āk kaamet. Nteenee kiichiich ꞉Yēēsu icheek kumāmwoochi chii ake tukul kiyēē kaakuyeyakay. 
\c 9  
\s1 Kiiyookto ꞉Yēēsu rubiikyii taman āk āyēēng' 
\r (Mataayo 10:5-15; Māārkō 6:7-13) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kukuur ꞉Yēēsu rubiikyii taman āk āyēēng' ānkumwoochi kule, “Kāākōōnook kāāmuukēywēēk chēē ōbēbēētēē *tāmirmirook tukul chēē miyootēch ānkōōsoob biiko chēē mnyoontōōs.  
\v 2 Kunyoo, boo-amtaate lōkōōywēkaab Bāytooyiisyēētaab Yēyiin ānkōōsoobootē biiko.” 
\p  
\v 3 Kumanaaba ꞉rubiichoo, kōō-āmiisēē ꞉Yēēsu ng'aleechu kule, “‑Moonamaate kiy ake tukul ām baani. Manam ꞉chii kirōk, lool, āmnyoo, beesaan nto ku sira.\x - \xo 9:3 \xt Luuka 22:35\x* 
\v 4 Yoo kōōruutoochi kayta ake, ōbuur yooto kut ōng'ēētyēē saang'aa.  
\v 5 Nto yoo kooyit saang'ta ake, amatoroochaak ꞉biikaab saang'aa, olelekte tēērtit ām kwēyōōnikwook ānkōōbēēchi keey kōōboor kule tākōōbuurto ng'ōōkisng'waa.”\x - \xo 9:5 \xt Yēyuut. 13:51\x* 
\p  
\v 6 Yu keewaany ꞉Yēēsu kōō-āmiisēē rubiikyii ng'aleechaa, kubeesyetaatee soong'wēkaab kōōroonooto kwoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch ānkōōsoobootē biiko chēē mnyoontōōs.\x - \xo 9:6 \xt Luuka 10:1-12\x* 
\s1 Kyaam mēt ꞉Ērōōtē kule ki ng'oo Yēēsu? 
\r (Mataayo 14:1-2; Māārkō 6:14-16) 
\p  
\v 7 Kiyityi Bāytooyiintēēt *Ērōōtē ꞉ng'aleek chēē kimii ꞉Yēēsu kuyēyē. Kimwooyē ꞉biiko alake kule ki Bātisāniintēēt Yoowaana ꞉Yēēsu nyēē kaakung'eetee meet.  
\v 8 Kimwooyē ꞉alake kule *Eliiya ꞉nyoo, nto alak, kumwooyē kule, “Wōōrkooyoontēēt ake ꞉nyoo nyēē wuu *wōōrkooyik choo kibo kēny nyēē kāākōōyēēw.”\x - \xo 9:8 \xt Māārkō 8:28\x*\x - \xo 9:8 \xt Mat. 16:14\x* 
\p  
\v 9 Kumwooy ꞉Ērōōtē kule, “Ntēē kyāābērē kyaachwente mētitaab Yoowaana. So, ng'oo ꞉ake subak nyi mii kuyēyē ng'aleechu tukul?” Kibotyi ꞉tonkoy. Yooto, kumach kule kōōnkēt chiichooto.\x - \xo 9:9 \xt Luuka 23:8\x* 
\s1 Kibay ꞉Yēēsu biiko chēē kikēēytēē kisyēērōōk muut 
\r (Mataayo 14:13-21; Māārkō 6:30-44; Yoowaana 6:1-13) 
\p  
\v 10 Yu kēēyēēw ꞉lēbkēēyichoo /kikiiyooktooy, kumwoochi Yēēsu kiyēē kibokuyey. 
\p Kung'eet ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kumāchē kuba yēē kimālēēkitēē ꞉chii ake tukul. Kibeetee mwēēnkēēt kutākyi keey *kiriinkēētaab Beetsaayta.\x - \xo 9:10 \xt Luuka 6:13; 10:17\x* 
\p  
\v 11 Yu kēēnkēt ꞉biiko kule kāākuwo ꞉Yēēsu, kurub inee koosaab sakaramteetaab tōōliilēēt. Yu kayit ꞉Yēēsu sakaramteet, kooneet bichooto kiyēē rubtooy keey āk Bāytooyiisyēētaab Yēyiin ānkōōsoob choo kimāchē /kiisoob. 
\p  
\v 12 Kumii ꞉kōōrēēt wokwiimēnē, kubēēchi ꞉rubiik ānkumwoochi kule, “Mwoochi bichu bokucheeng'aat kiyēē kaam āk wōlēē mākuruuyo kwēēmowuuni ām soong'wēchu lēēkitēē yuutēyu. Kuuyu, māmii kiyēē imuuchē kwaam ām suurkwēēnooni.”  
\v 13 Kukētyi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “Ōkoochi ꞉akweek kiyēē kaam.” Kumwooy ꞉rubiik kule, “Imiitē imwooyē nee? Ntēē kēēboontē mukaatiinek muut āk *burburiinēk āyēēng' baateey. Māyēmē ꞉choo /keebayee bichu. Kyoolēē nee āmit chēē sukuyem biich chēē tēē chu?”  
\v 14 Ki chaang' ꞉bichooto miisin nyēē kikēēytēē kisyēērōōk muut. Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Otet kōōbuurootēē konom.”  
\v 15 Kutet ꞉rubiik biiko kōōbuuroot kuu nyooto.  
\v 16 Kunam ꞉Yēēsu mukaatiinechaa āk burburiinēchoo, kukas barak ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy. Nto yityo, kubcheyaabchey mukaatiinek ākoo burburiinēk ānkōōkoochi rubiik kubchēchinoot bichoo.  
\v 17 Kyoomiis ꞉biiko kut kubiyoong'iis. /Kikiiruruuch āmiik chēē king'ēt koonyiit kērēbōōsyēk taman āk āyēēng'.\x - \xo 9:17 \xt Luuka 15:32-39\x* 
\s1 King'oonkyi ꞉Yēyiin Bētērō kule ki ng'oo ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 16:13-20; Māārkō 8:27-31) 
\p  
\v 18 Kimii ꞉yēē kisaay ꞉Yēēsu kuboonto keey ākoo rubiikyii nkit. Nto mii yoo, kuteebee rubiik kule, “Mwooyē ꞉biiko kule anii ku ng'oo?”\x - \xo 9:18 \xt Luuka 5:16\x* 
\v 19 Kukētyi ꞉rubiik kule, “Mwooyē ꞉biiko alake kule inyiing' Bātisāniintēēt Yoowaana nto *Eliiya. Nto alak kumwooyē kule inyiing' akeenke ām *wōōrkooyik choo kikiikubēk nyēē kaakung'eetee meet.”\x - \xo 9:19 \xt Mat. 14:1-2; Māārkō 6:14-15; Luuka 9:7-8 \x* 
\p  
\v 20 Kulēēnchi ꞉Yēēsu rubiik, “Nto akweek ōbērē anii ku ng'oo?” Kulēēnchi ꞉Bētērō, “Inyiing' ku *Kāārārookiintēēt nyēē kāākōōyookwēēch ꞉Yēyiin.”\x - \xo 9:20 \xt Luuka 22:67; Yoowa. 6:68-69\x* 
\v 21 Yu kāmwooy ꞉Bētērō kuu nyooto, kōōkiimchi ꞉Yēēsu icheek masimkumwaaytaat ng'aleechaa.\x - \xo 9:21 \xt Māārkō 9:9\x* 
\v 22 Kumwoochi subak kule, “Ākoy kubuntēē *꞉Wēritaab Chii nyāliluutēk chēē chaang'. Makutay ꞉booyik, mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo kāānēētikaab kiruutēk. Nto subak +/makeebakach nto miitē bēsyēētaab sōmōk /kiing'eetee meet.”\x - \xo 9:22 \xt Luuka 17:25; 24:6-7\x* 
\s1 Wuuyinto nyēē buntēē ꞉rubiintēētaab Yēēsu 
\r (Mataayo 16:24-28; Māārkō 8:34—9:1) 
\p  
\v 23 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiichoo āk biiko chēē kimii yooto kule, “Chii ake tukul nyoo māchē kurub ng'aleekyuu, kutay kiyēē māchē ꞉mooyēēnyii āmānyōkōriitu meet\f + \fr 9:23 \ft Yoo /kākēēwēēkyiin yuutēyu ng'ālyoo āk ng'ālyoo kumwooyē kule ‘ankunam murtooywoontēēnyii’. Ām bēsyōōsyēchooto, ki yoo kanamaat ꞉chiito murtooywoontēēt kōōbooru kule miitē /bokēēbākāchē.\f* ākookoy. Yoo kaakucham kuyey kuu nyooto, kuruba.\x - \xo 9:23 \xt 1Bēt. 2:21\x* 
\v 24 Nyoo kāyēētyi keey soboontaab kōōrooni, mākōōboot soboonnyii bo kibchuulyo. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni kubo anii, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 9:24 \xt Mat. 10:38-39; Luuka 14:27\x* 
\v 25 Kāroomnyo nee nyēē nyōōru ꞉chii yoo kēētukuulchi keey tukuuk tukul ām kōōrēēt ānkōōboot soboonnyii bo kibchuulyo?” 
\p  
\v 26 Kimwoochi subak ꞉Yēēsu biiko kule, “Chii ake tukul nyoo kataya āk ng'aleekyuu, +maatay ꞉nkanii, *Wēritaab Chii, bēsyoonoo āchōōnii ām lēbkēēyyēēnyuu āk nyēbo Baaba ākoo nyēbo malayikaanikyii.\x - \xo 9:26 \xt Luuka 12:9; 2Tēm. 1:8; 2:12\x* 
\v 27 !Kāāmwoowook, mii ꞉biiko alake yu chēē mābēku kumanaakas Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.” 
\s1 Kiweek ꞉eertaab Yēēsu 
\r (Mataayo 17:1-8; Māārkō 9:2-8) 
\p  
\v 28 Nto yu kābēk ꞉bēsyōōsyēk chēē māchē kuyitē sisiit kukāmwooy ꞉Yēēsu ng'aleechaa, kukuur rubiikyii sōmōk: Bētērō, Yoowaana ākoo Yāākōbō. Kuwēēto keey rubiichoo ākoy tulwēēt ake barak wokusaay.  
\v 29 Kumii ꞉Yēēsu kusooyē, kuweek ꞉eernyii koolekecheech miisin. Kuwēēkiis ꞉nkicheek sirook chēē kiiloochē kuleelakiitu kule mang'!\x - \xo 9:29 \xt Luuka 5:16\x* 
\p  
\v 30-31 Kutook *Muusa ākoo *Eliiya ām lēbkēēyyēētaab Yēyiin ankung'alaal ꞉tukwaay āk Yēēsu. King'āloolēē ruutooynyii nyēē kimii wokuyityiintōōs ām Yēērusālēēm.\x - \xo 9:30-31 \xt Luuka 24:25-27, 44-46; Yēyuut. 26:22-23\x* 
\p  
\v 32 Yu king'āloolē ꞉Yēēsu ākoo mbo Muusa, kikiikunam ꞉rwoonik Bētērō āk rubiik chuut āyēēng'. Nto bērē kukās, kukas Yēēsu kukeelaambuuch ꞉lēbkēēyyēēt ānkiboonto keey mbo Muusa.\x - \xo 9:32 \xt Yoowa. 1:14\x* 
\v 33 Yu keeteryeech ꞉Muusa ākoo Eliiya ng'aleekwaa kumāchē kuba, kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, karaam yu kēēmiitē yu. Kany keeyte kēryōōsyēk sōmōk, nyeeng'uung', nyēbo Muusa ākoo nyēbo Eliiya.” Kimēēnkēt ꞉Bētērō kiyēē kimwooyē. 
\p  
\v 34 Kutākumii ꞉Bētērō kung'āloolē, koolaambuuch nkicheek ꞉boolteet. Kimuuyo ꞉icheek miisin.  
\v 35 Yooto, kuchōōnēē ꞉kuutiit booltaanaa nyēē mwooyē kule, “Lakwanyuu ꞉nyi nyēē āchāmē.\f + \fr 9:35 \ft Mwooyē ꞉siruutēk alake kule ‘nyēē kyaakwey’.\f* Kunyoo, ōkāsyi kiyēē mwooyē.”\x - \xo 9:35 \xt Kiruu. 18:15; Isa. 42:1; Mat. 3:17; 12:18; Māārkō 1:11; Luuka 3:22\x* 
\p  
\v 36 Yu bēku ꞉ng'aleechaa, ki Yēēsu nkit āk rubiichoo chēē kimii yooto. Kisiista ꞉rubiichoo ng'aleechaa kiyēyāktōōs nyēē mānāātwēkyi chii ake tukul ākoy bēsyēēt ake.\x - \xo 9:36 \xt 2Bēt. 1:16-18\x*\x - \xo 9:36 \xt Luuka 9:21\x* 
\s1 Imuuchāktōōs ꞉kiy ake tukul ām chii nyoo ikoosēē keey Yēyiin 
\r (Mataayo 17:14-18; Māārkō 9:14-27) 
\p  
\v 37 Yu kāyyēēkunēē, kukāākurēkunēē ꞉Yēēsu ākoo rubiichoo ki sōmōk lekem, kutōrōōk ꞉biiko chēē chaang'. 
\p  
\v 38 Kooteeyee keey ꞉chiito ake ām kwēēnuutaab bichooto kule, “Kāānēētiintēēt, mii yu ꞉wērinyuu anku lakwanyuu nyooto baateey.  
\v 39 Tēryēkyinē *꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat kwaak. Yoo kātēryēkyi, kōōnchōōyē, kōōsōrsēētē ānkukābusē. Ryooksētē nyēē miyaat āmāwuntooy areet akeenke.  
\v 40 !Kwāātēēchi rubiikuuk kōōbēbēētoochi tāmirmiryoonoo, nteenee maneemuuch.” 
\p  
\v 41 Yooto, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Kunuurēch sōō, ꞉biiko alake nyēē tyaa. Nto yu manookaaseenaa keey! +Māābuurtook ānkāāmuytoochook ākoy āyu?” Yooto, kumwoochi kwaaniitaab wēērooto kule, “Imutu baa wēērooto.” 
\p  
\v 42 Kumii /kiimutu wēēriit, kutēryēkyi ꞉tāmirmiryoonoo ānkōōsōrsēēt. Kōōbēbēēto ꞉Yēēsu tāmirmiryoonoo miyaat kung'eetee wēēroo. Yooto, kusob ꞉wēēroo bakeenke /ānkēēkētyi kwaan. 
\p  
\v 43 Kiilat ꞉biiko tukul choo kimii yooto, yu kakas wōlēē kiwuu ꞉kāāmuukēywēēkaab Yēyiin. 
\s1 King'alaalee ꞉Yēēsu subak meenyii āk ng'eeteetaab meet 
\r (Mataayo 17:22-23; Māārkō 9:30-32) 
\p Kumii ꞉biiko tākōōlātē tukuuk chēē kiikuyeyaan ꞉Yēēsu, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule,  
\v 44 “Āmāchē ōyēbchi yiit kiyēē āmiitē wāāmwoowook ānkōōnāmtooy mēt. Mii /bokiiyokoochinē *Wēritaab Chii āwunnyēkaab biikaab kōōrooni.”  
\v 45 Mānēēnkēt ꞉rubiik kiyēē kimii kumwooyē ꞉Yēēsu. Kiiyeelaat, nteenee kinyōkōriitu kuteebee Yēēsu.\x - \xo 9:45 \xt Luuka 9:21-22\x*\x - \xo 9:45 \xt Luuka 18:34\x* 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē wōō? 
\r (Mataayo 18:1-5; Māārkō 9:33-37) 
\p  
\v 46 Kutoow ꞉rubiik kumooyo wōōyinto.  
\v 47 Nteenee kōōnkēt ꞉Yēēsu kiyēē kimii kumooytōōs ꞉icheek. Yooto, kōōyyoong'tēē leekweet ake yēē kimii ꞉inee ānkumwoochi rubiikyii kule,  
\v 48 “Chii ake tukul nyoo kataach leekwa kuuyu nyeenyuu ꞉lakwanaa, kaakutaacha anii. Nto yoo kataacha, kaakutaach Yēyiin nyoo kiiyookwoo. Wuu nyooto, nyoo yibē keey ng'wēny ām akweek, ku nyooto ꞉nyēē wōō.”\x - \xo 9:48 \xt Luuka 22:24-26\x*\x - \xo 9:48 \xt Mat. 10:40; 22:26\x* 
\s1 Nyoo mākwiilook ku nyēēng'woong' 
\r (Māārkō 9:38-40) 
\p  
\v 49 Kimwoochi ꞉Yoowaana Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kimii ꞉chiito ake nyēē kikeekas kōōbēbēētooy *tāmirmirook chēē miyootēch kuyēyiisyēē kaayneeng'uung'. Yooto, keeyeetee chiichoo kuyey kuu nyooto, kuuyu kimā rubiintēēng'uung' ake.”  
\v 50 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “‑Mooyeetee, kuuyu chii nyoo mākwiilook ku nyēēng'woong'.”\x - \xo 9:50 \xt Mat. 12:30; Luuka 11:23\x* 
\s1 Mēērook /kēēyookunēē miyootyēēt ake, ake 
\p  
\v 51 Yu kikiikuriikyi Yēēsu ꞉bēsyōōsyēkyii chēē +/mākēēyibēē kuwo kibkōōnkōy, kuwo ākoo rubiikyii nyēē kaakurat moo kutākyinē keey Yēērusālēēm.\x - \xo 9:51 \xt Māārkō 10:1; Luuka 9:31; 24:50-51; Yēyuut. 9:1, 22\x* 
\p  
\v 52 Kumii kwiimēnē ꞉kōōrēēt kikiikuriich ꞉Yēēsu ākoo rubiichoo saang'ta ake ām kōōrēētaab *Samaaryaa. Kōōyookto biiko alak kuba ākoy saang'aa bokukāsyi bārooyinto wōlēē sukōōmuunyēē.\x - \xo 9:52 \xt Luuka 10:33\x* 
\v 53 Nto yu kayit ꞉bichoo wōlooto, kutay ꞉biikaab saang'aata kutorooch, kuuyu kimii kuwēētii *Kōōtaab Yēyiin ām Yēērusālēēm. 
\p  
\v 54 Yu kāmwooy ꞉bichoo /kākiiyooktooy kule kātāyiis ꞉biikaab saang'aa, kumwoochi ꞉Yāākōbō ākoo Yoowaana Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, +makeeyeyee nee bichoo ēē? Ara kēēmwoochi Yēyiin kutōōrchi iileet kōōmukuus ēē, nto nee?”\x - \xo 9:54 \xt 2Bāy. 1:9-16\x* 
\v 55 Kuweech keey ꞉Yēēsu ānkōōburyoong'to rubiichoo āyēēng'.  
\v 56 Nto mii yoo, kutākyi keey saang'ta ake. 
\s1 Wuuy ꞉kēēltaab Yēēsu 
\r (Mataayo 8:19-22) 
\p  
\v 57 Nto mii bēsyēēt ake, kumii kēēltaab too kubēētii, kumwoochi ꞉chiito ake Yēēsu kule, “Ārubiing' ꞉anii ānkoo 'kēēwē ānō!”  
\v 58 Kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Boonto kimōkōyiinēk wōlēē minyē ānkuboonto nkicheek ꞉tāriitēk wōlēē minyē, nteenee māboonto *꞉Wēritaab Chii wōlēē imuunyēē.” 
\p  
\v 59 Kukuur ꞉Yēēsu chiito ake chokuyēk rubiintēēnyii ake, nteenee kumwoochi ꞉chiichoo Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kany kut amuy baaba, nto ārubiing'.”  
\v 60 Kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Ikany kumuy keey ꞉muuswēk ankiirubwaa, nteenee ichōō ꞉inyiing' chee-amtaate lōkōōywēkaab Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.”\x - \xo 9:60 \xt Mat. 8:21-22\x* 
\p  
\v 61 Kumwoochi ꞉nkinee chiito ake subak Yēēsu kule, “Āwēy, Mokoryoontēēt, āmiitē ꞉nkanii āchōōnii, nteenee kany kurook wāā-āmiis biiko ām kaa.”  
\v 62 Kukētyi ꞉Yēēsu nyoo kule, “Chii nyoo tēbēnē mōkōōnkē ānkukusē lēt, kumānyoolchinē Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.”\fig Chiito nyēē tēbēnē mōkōōnkē|src="lb00018b.tif" size="span" ref="9:62" \fig*\x - \xo 9:62 \xt Filib. 3:13\x* 
\c 10  
\s1 Kiiyookto ꞉Yēēsu rubiikyii alak tāmānwookik tisab 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kukwey ꞉Mokoryoontēēt Yēēsu rubiik alak chēē kiyitē tāmānwookik tisab\f + \fr 10:1 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake ng'aleechu ‘āk āyēēng'’.\f* kumāchē kōōyookto simkoonto. Kimāchē kule kubeetaatee āyēēng' āyēēng' ākoy kiriinkōōsyēk āk soong'wēk tukul chēē kikiikuchōb ꞉inee kuruutoochi lētuunoo. 
\p  
\v 2 Kumānāāng'ēētyo ꞉rubiik, kōō-āmiisēē ꞉Yēēsu ng'aleechu, “Wōō ꞉kēsiisyēēt, nteenee ng'ēri ꞉kēsiik. Kunyoo, ōsoom kutās ꞉chiitaab yiisyēēt biiko alak.\x - \xo 10:2 \xt Mat. 9:37-38\x* 
\p  
\v 3 Ōnkēt kule okerkeeye kēēchiir chēē iwēērē suuyiik kwēēn.\x - \xo 10:3 \xt Mat. 10:16\x* 
\v 4 Manam ꞉chii beesyaa nto lool nto mbo kwēyōōnik alak, amookaayaate keey ām kēēltaab too.\x - \xo 10:4 \xt 2Bāy. 4:29; Luuka 22:35\x* 
\p  
\v 5 Yoo kōōwut kayta ake tukul, ōmwoochi biikaab kayaata kule, ‘Ōnyōōru bērurto!’  
\v 6 Yoo yēmāktōōs kunyōōr ꞉bichoo bēruroo, mākunyōōr. Nto yoo māyēmāktōōs, mākōōyēēchook ꞉bēruroo.\x - \xo 10:6 \xt Luuka 2:14\x* 
\p  
\v 7-8 Nto yoo kōōwut saang'ta ake /ankeetoroochaak ām kayta ake, ‑mōōlumootēē koorin chēē chaang'. Ō-āmē ānkōōyyēē kiyēē kākōōnook ꞉biikaab kayaata kuuyu yēmē ꞉chii nyoo kāākubirto nkuruukyii /kiikoochi kiy.\x - \xo 10:7-8 \xt 1Kōōr. 9:6-14; 1Tēm. 5:18\x* 
\v 9 Ōsoob chēē mnyoontōōs ānkōōmwoochinē biiko kule, ‘Kāākuyityook ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.’ 
\p  
\v 10 Nteenee yoo katay ꞉biikaab *kiriinkēēt ake kutoroochaak, ōng'ēētyē ānkōōbēēchi keey. Ōmwoochi biikaab kiriinkoonoo kule,  
\v 11 ‘Kiibuukwook tēērtitaab kiriinkēēng'woong' nyi mii kērēēnkōōkyoo sōōsōōtēē keey, nteenee māchāktōōs ōnkētē kule kaakuriik ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.’\x - \xo 10:11 \xt Yēyuut. 13:51\x* 
\v 12 !Kāāmwoowook, +/mākiing'woonchi biikaab kiriinkoonooto miisin kusiir mbo ng'wooninto nyēē mākunyōōr ꞉biikaab *kiriinkēētaab Sōtōm ām bēsyoonoo itiilchinē ꞉Yēyiin ng'aleek biiko ām kōōrēēt.”\x - \xo 10:12 \xt Luuka 9:1-6\x*\x - \xo 10:12 \xt Toowu. 19:24-28; Mat. 10:15\x* 
\s1 Ng'wooninto nyēē mākunyōōr ꞉kiriinkōōsyēk choo kitay Yēēsu 
\r (Mataayo 11:20-24) 
\p  
\v 13 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kiriinkōōsyēkaab Koorasiin ākoo Beetsaayta, wuusyō! Tyaa sōō, ꞉ng'wooninto nyēē mii kukānyoonwook akweek choo kyāāyēwook ng'al chēbo kwōng'uut. Nto ki biikaab Tiirō nto ku chēbo Sitōōn ꞉chēē /kikēēyēchinē ng'aleechaa bo kwōng'uut, nto kiikōōbuurēē aryaanteet ankoolaach sirook chēē ibooru kule kookuweek ām miyootyēēt nyēē kōboonto.  
\v 14 Lēyyē, mākunyōōr ꞉biikwook ng'wooninto nyēē siirē nyoo mākunyōōr ꞉biikaab Tiirō ākoo Sitōōn bēsyoonoo itiilchinē ꞉Yēyiin biiko ng'al ām kōōrēēt.\x - \xo 10:14 \xt Isa. 23:1-16\x* 
\v 15 Nto akweek biikaab Kaabernaam ii, ōbērē +moobe ꞉nkakweek kibkōōnkōy ēē? Acha, +moobe ng'wēny!\x - \xo 10:15 \xt Isa. 14:13-15\x* 
\p  
\v 16 Chii ake tukul nyoo kākāswook kukāākukāswoo. Nto nyoo katayaak, kukaakutaya. Nto nyoo kaakutaya, kukaakutay Yēyiin nyoo kiiyookwoo.”\x - \xo 10:16 \xt Mat. 10:40\x* 
\s1 Kiyēē māchāktōōs koong'ereech rubiik 
\p  
\v 17 Nto yu kābokōōyēēw ꞉rubiichoo ki tāmānwookik tisab, kumwoochi Yēēsu ām ng'erekweek kule, “Mokoryoontēēt! Kāswēēch ra ꞉tāmirmirook chēē miyootēch, yoo kāākēēyēyiisyēē kaayneeng'uung'.”\x - \xo 10:17 \xt Luuka 9:10\x* 
\v 18 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Man sinee kāswook. Kwaakas /kēēwunuku Syeetaani kōōsuuwunēē barak kuu iilat nyēē kārārāk.\x - \xo 10:18 \xt Isa. 14:12; Yoowa. 12:31; Ng'oong'. 12:9\x* 
\p  
\v 19 Kāākōōnook kāāmuukēywēēk chēē ōtoortoorēē ēērēēnōōk āk kēnēyiisyēk ānkōōsyēēntēē kāāmuukēywēēk tukul chēbo Syeetaani.\x - \xo 10:19 \xt Kiruu. 8:15; Māārkō 16:18\x* 
\v 20 !Kāāmwoowook, ‑mōōng'ērēēkiisyē kule kāswook ꞉tāmirmirook chēē miyootēch, nteenee ōng'ērēēkiisyē, kuuyu sirootiin ꞉kooynōōkwook ām Kaab Yēyiin.”\x - \xo 10:20 \xt Ng'oong'. 3:5; 20:12\x* 
\s1 Ibēruurootiin ꞉choo kōōkōōnkēt wōlēē wuu ꞉Yēyiin 
\r (Mataayo 11:25-27; 13:16-17) 
\p  
\v 21 Yooto kōōnyiityi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Yēēsu ng'erekweek. Kusilto Yēyiin kumwooyē kule, “Āchāmtiing' inyiing' Baaba Yēyiin, nyoo ibāwu barak āk ng'wēny, kuuyu 'kwēēboorchi biiko choo yibē keey ng'wēny kiyēē iwunyēē biiko choo isōōtē kule inkētē chēē chaang' ānkung'oomēch. Kōōnkōy, Baaba, kuuyu wuu nyooto ꞉wōlēē imāktooy ꞉inyiing'.\x - \xo 10:21 \xt Luuka 4:18; 1Kōōr. 1:26-29\x* 
\v 22 Kikōōnoo ꞉Baaba kiy ake tukul nyēē āboontē. Baaba nkit ꞉nyēē inkētē wōlēē wuu ꞉lakwanyii, āmēēbērē mii subak ꞉chii nyēē inkētē wōlēē wuu ꞉Baaba, nteenee anii nkit ākoo biiko choo kyaakwey āboorchi ꞉chēē inkētē.”\x - \xo 10:22 \xt Mat. 11:27; 28:18; Yoowa. 1:18; 3:35; Yoowa. 10:15\x* 
\p  
\v 23 Nto mii yoo, kuwēēkyi keey ꞉Yēēsu rubiikyii ānkulēēnchi, “Ōbēruurootiin ām wōlēē mii ꞉Yēyiin ām kiyēē kookas!  
\v 24 !Kāāmwoowook, kiikukanyaan *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin chēē chaang' āk bāytooyik kule nto kas ānkuyēbchi yiit kiyēē ōmiitē ꞉akweek ōkāsē ānkōōyēbchinē yiit amanaakas.”\x - \xo 10:24 \xt Luuka 2:30-31; 1Bēt. 1:10-12\x* 
\s1 Chiitaab Samaaryaa nyēē kilēēl ꞉moo 
\p  
\v 25 Nto mii yoo, chokutyem Yēēsu ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk. Kiteebee kule, “Kāānēētiintēēt, māchāktōōs ayey nee sāānyōōru *soboontaab kibchuulyo?”\x - \xo 10:25 \xt Luuka 18:18\x* 
\v 26 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Mwooyē nee ꞉kiruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu *꞉Muusa?”  
\v 27 Kukētyi ꞉chiichoo kule, “Mwooyē kule icham Mokoryoontēēt Yēyiintēēng'uung' ām mooyēēt akeenke, soboonng'uung' tukul, nkuruukuuk tukul āk kāāsōōtēywēēkuuk tukul.\x † \xo 10:27 \xt Kiruu. 6:5\x* Māchāktōōs mbo icham laatyeeng'uung' kuu wōloo ichāmtooy keey.”\x † \xo 10:27 \xt Laawi. 19:18\x* 
\v 28 Kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Wuu nyooto! Kunyi, yoo 'keeyey kuu nyooto, +mēēnyōōru soboonto.”\x - \xo 10:28 \xt Laawi. 18:5; Mat. 19:17; Yoowa. 13:17; Room. 10:5\x* 
\p  
\v 29 Kimāchē ꞉chiichoo kōōboorchi biiko alak kule kichurtaat ꞉inee. Kunyoo, kuteebee Yēēsu kule, “Ng'oo ꞉laatyeenyuu ēē?” 
\p  
\v 30 Kōōboorchinēē ꞉Yēēsu chiichoo tyoonkōōchēēt kule, “Kimii bēsyēēt ake ꞉chiito ake nyēē ki Yuutāyiin nyēē kiwēētēē Yēērusālēēm kurēktooy Yēērikō. Kumii kēēltaab too kutuchi ꞉sāsiik alake. Kibuutēē ꞉sāsiichoo sirookyii ānkubirsēēt nyēē kitabakach ānkubākookyi kēēlto komos kukalyelta. 
\p  
\v 31 Kuchō *꞉kibkōrōs ake. Nto bērē kukas chiichoo kimii kāru kēēlto komos, kumur taban ankukeeyta. 
\p  
\v 32 Kuchō subak ꞉chiito ake nyēē kiyēētyēēchinē yiisyēēt ām *Kōōtaab Yēyiin. Yu kakas ꞉nkinee nyoo chiitkēy, kumur taban. 
\p  
\v 33 Nto yityo, kuchō ꞉chii nyēbo kōōrēētaab *Samaaryaa, nyēē kichōōnēē sikiryēēt. Nto bērē kukas chiichoo kuriiree.\x - \xo 10:33 \xt Mat. 10:5; Luuka 9:52; 17:11, 16; Yoowa. 4:9, 39-40; Yēyuut. 1:8; 8:1, 5, 14-17, 28; 9:31\x* 
\v 34 Kuwo yēē kimii ānkumāsyi ng'woowōōk, koonyaay ānkurātyi. Yu keewaany, kukālābchi sikiryēēt. Kikwēryoot ākoy kayta nyēē /kikiimuuchē /kyaalee kiyēē /kyoomē āk rwoonto ānkōōbuurto keey. 
\p  
\v 35 Yu kāyyēēkunēē, kōōnēm ꞉chiichooto beesaanik ānkōōkoochi chiitaab kayta. Kimwoochi kule, ‘Iriibwoo, baa, chiichi ākoy āyēēwu. Nto yoo kakeeytee ꞉beesaanik chēē 'kēēriibēē chu kāākōōning', +māchāātāsuung' laatit nyēē imāchē yoo kāāchōō.’ ” 
\p  
\v 36 Yu keewaany ꞉Yēēsu kurār tyoonkōōchoonoo, kuteebee kāānēētiintoonoo bo kiruutēk kule, “Yoo 'keekas ii, ng'oo ām bichuutēchu sōmōk ꞉nyēē ki laatyeetaab chiichoo kibirē ꞉sāsiik?”  
\v 37 Kukēt ꞉chiichoo kule, “Nyoo kiriiree.” Kulēēnchi ꞉Yēēsu chiichoo, “Man! Kunyoo, wēēbooru ꞉nkinyiing' kiisayta nyēē wuu nyooto.” 
\s1 Yēēsu, Maariita āk Maaryaa 
\p  
\v 38 Kitas taay ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii ām baanng'waa ākoy saang'ta nyēē kiminyē ꞉cheebyoosyeet ake nyēē /kikēēkuurēē Maariita. Yu kayit, kutorooch ꞉cheebyoosyaanaa kuba kōōnyii.\x - \xo 10:38 \xt Yoowa. 11:1-2; 12:1-3\x* 
\v 39 Kiboonto keey ꞉Maariita cheebkaamet nyēē /kikēēkuurēē Maaryaa. Kwoomu ꞉Yēēsu lōkōōywēk, kimii ꞉Maaryaa yēbo kērēēnkōōkyii kuyēbchinē yiit kiyēē kiinēētē.\x - \xo 10:39 \xt Luuka 11:28; Yēyuut. 16:14\x* 
\p  
\v 40 Nteenee kimii ꞉Maariita kusuuysuuyēē ng'aleekaab āmiik. Nto tēē yoo, kuwo yēē kimii ꞉Yēēsu ānkulēēnchi, “Mokoryoontēēt! Nto yu kānyikisyoo ꞉yiisyēētaab āmiik, kany chokuyēētyēēchoo ꞉Maaryaa.”\x - \xo 10:40 \xt Luuka 12:22, 29-31\x* 
\v 41 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Maariita, ntēē imiitē iyiimēē keey tukuuk chēē chaang',  
\v 42 nteenee, mii ꞉kiito akeenke nyēē māchāktōōs /keeyey. Kaakukwey ꞉Maaryaa kiy nyēē karaam nyēē mēēbērē /tākiinēmunēē.”\x - \xo 10:42 \xt Tyēēn. 27:4\x* 
\c 11  
\s1 Kiineet ꞉Yēēsu rubiikyii wōlēē /kēēsooytooy 
\r (Mataayo 6:9-13; 7:7-11) 
\p  
\v 1 Kimii bēsyēēt ake yēē kisooyē ꞉Yēēsu. Yu keewaany, kuwēēchi ꞉rubiintēēnyii ake ānkumwoochi kule, “Mokoryoontēēt, kēēmāchē 'ineeteech wōlēē /kēēsooytooy kuu wōloo kiinēētitooy ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana rubiik cheechii.”\x - \xo 11:1 \xt Luuka 5:16\x* 
\p  
\v 2 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōsooyē kule, 
\q1 ‘Baaba Yēyiin, 
\q1 kutōrōriit ꞉kaayneeng'uung', 
\q2 kuyit ꞉bāytooyiisyēēng'uung'. 
\q1  
\v 3 Ikōōnēēch kiyēē kyoomē ām bēsyēēt ake tukul. 
\q1  
\v 4 Inyōōwēēch kaat ām choolwookātēēnyoo, 
\q2 kuu yoo kēēnyōōchinē kaat ꞉nkacheek chii ake tukul nyoo choolwookēnchēēch. 
\q1 Itiiyēēch /simakeekenteech.’ ”\x - \xo 11:4 \xt Mat. 26:41; Māārkō 14:38; Luuka 20:40, 46; 1Tēm. 6:9\x* 
\p  
\v 5-6 Kutas taay ꞉Yēēsu takooneet rubiikyii kurubta keey ākoo saayeet kule, “Yoo kāchōōnchiing' ꞉toontēēt kwēēmooy, imuuchē wēēng'ēētiisyē kule, ‘Laatya, kāānyōōru toontēēt ēē, wē, āmāmii āmnyoo nyēē kaam. Kōōnoo, baa, mukaatiinek sōmōk.’  
\v 7 Imuuchē ꞉laatyaanaang'uung' kukuuruung' ām kō kule, ‘Kāākēēruuyē ākoo lēēkōōk kunyoo, ‑mēēmuuchē ꞉chii takuyaat kurkeet kwēēmooy ku tēē nyi. Kunyi, māmii ꞉wōlēē āyēētyēēchintiing'.’ ”  
\v 8 Yu keewaany ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo, kumwoochi rubiikyii kule, “!Kāāmwoowook, ānkoo ku choorweeng'uung' ꞉chiichoo, mēēbērē makung'eet areet akeenke ānkukōōning' kiyēē 'kēēmāchē. Nteenee yoo 'keetas taay ing'ēētiisyē, mākuyootuung' kurkeet ām lētuunoo ānkukōōning' kiyēē 'kēēmāchē kuuyu !kēēmuytoochi.\x - \xo 11:8 \xt Luuka 18:5\x* 
\p  
\v 9 Kunyoo, soomsē, /kēēkōōning', cheeng', inyōōru, ānkiing'ēētiisyē /kēēyootuung'.\x - \xo 11:9 \xt Mat. 7:7\x* 
\v 10 Chii nyoo soomsē, /kiikoochinē, nyoo chēēng'sē, kunyōōru, nto nyoo ing'ēētiisyē, /kēēyootyinē.” 
\p  
\v 11 Yu keewaany ꞉Yēēsu, kumwoochi rubiikyii kule, “Ātēēbēē chii ake tukul nyoo boonto leekwa kule ii, yoo kateeb ꞉lakwanaa *burburyoontēēt, ikoochi eereen?  
\v 12 Nto yoo kateeb mēkēyoo, ikoochi kēnēyoo?\fig Kēnēyoontēēt ꞉nyi|src="bk00058b.tif" size="span" ref="11:12" \fig* 
\v 13 Kunyi, yoo ōchāmē ꞉akweek choo ‑mōōchurtootiin ōkoochi lōkōkwook tukuuk chēē kāroomēch ii, /keemwa nee nanyuun Kōōn nyoo mii kibkōōnkōy? Inēmu keey ꞉nyoo miisin kukōōnook Tāmirmiryēēnyii, yoo kōōsoom.” 
\s1 Yēēsu āk Syeetaani 
\r (Mataayo 12:22-30; Māārkō 3:22-27) 
\p  
\v 14 Nto mii bēsyēēt ake, kōōbēbēēto ꞉Yēēsu *tāmirmiryēēt nyēē miyaat nyēē kikiikuyey chiito ake kunamakay ꞉kuut. Yu kēēbēbēēto tāmirmiryoonoo, kukaramiit ꞉chiichoo ankung'alaal nyēē karaam. Kiilat ꞉biiko  
\v 15 nteenee kumwooy ꞉alake kule, “Ānkoo sinee imuuchē kōōbēbēēto tāmirmirook chēē miyootēch, kwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Bēēlsēbuul nyoo kāāyyoong'iintēētaab tāmirmirook chēē miyootēch.”\x - \xo 11:15 \xt Mat. 9:32-34\x*\x - \xo 11:15 \xt Mat. 9:34\x* 
\p  
\v 16 Yooto kuteebee ꞉alake Yēēsu kumāchē kutyem kule, “Kiy nee ꞉nyēbo kwōng'uut nyēē +meeyey siiboorunēēnēēch kule iboontē kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy?”\x - \xo 11:16 \xt Mat. 12:38-39; Yoowa. 6:30\x* 
\v 17 Kuuyu kiinkētē ꞉Yēēsu kiyēē kimii ꞉bichoo kōōsōōtē, kumwooy kule, “Yoo kaakubar keey ꞉lukēētaab booryēēt nyēbo kōōrēēt ake, kuburyētē ꞉kōōroonoo. Nto yoo kaakukwiil keey ꞉kayta ake tukul, kuburyētē.  
\v 18 Ōmwooyē kule kikōōno anii ꞉Bēēlsēbuul kāāmuukēywēēk chēē ākwētēē lukēēnyii. Nto kikiikukōōno, nto mii kubooryēē keey nkit. Nto yēē kāākubooryēē keey nkit, kuburyētē ꞉bāytooyiisyēēnyii.  
\v 19 Nto yoo ākoo kāākukōōno anii ꞉Bēēlsēbuul kāāmuukēywēēk, kukiikoochinē ꞉ng'oo nkicheek rubiikwook kāāmuukēywēēk choo ibēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch? Oteebee, baa, akweek kumwooy.  
\v 20 Nteenee yēē ākoo ābēbēētooy ꞉anii tāmirmirook chēē miyootēch ānku Yēyiin nyēē kōōnoo kāāmuukēywēēk chēē āyēyiisyēē, kōōbooru ꞉yooto kule kāākuyityook ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 21 Yoo mii ꞉chii kanyii ānkukiimoot ānkutinyē kariikaab booryēēt chēē yēmootiin, kumāmii ꞉chii nyēē imuuchē kubooryēē kut kōōnēmunēē tukuukyii.\x - \xo 11:21 \xt Isa. 49:24\x* 
\v 22 Nto yoo kāchō ꞉ake nyēē kiimoot miisin ānkuboonto kariikaab booryēēt chēē kōlkōlēch, kōōsyēēntooy chiichoo ānkōōnēmunēē kariikaab booryēēt tukul choo kāyēētēē keey ankubcheyta tukuuchoo kābāru. 
\p  
\v 23 Chiito nyēē bāloo ku nyoo māmii komosnyuu. Nto chii ake tukul nyoo māyēētyēēchoo kiiruruuch tukuuk, ku inee ꞉nyēē isērēētē.”\x - \xo 11:23 \xt Māārkō 9:40; Luuka 9:50\x* 
\s1 Iyēēchinē chiito ꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat 
\r (Mataayo 12:43-45) 
\p  
\v 24 Kimwooy Yēēsu subak kule, “Yoo /kāākiibēbēēto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat kuchuwunee chiito, makoombakaatee suurkwēēnēēt nyēē kilay ꞉asiis kuchēēng'ē wōlēē kēēmuunyēē. Nto yoo kāmānyōōr, kumwooyē kule, ‘Kaykay ayeey wōloo kyāāminyē.’  
\v 25 Nto yoo kēēyēēw, kunyōōru wōlooto kumasaat ankuyeytaat nyēē karaam.  
\v 26 Kuwēētii ānkuwokuchōōntooy keey tāmirmirook alak tisab chēē miyootēch kusiir inee ānkubokōōwut ꞉tukul chiichooto. Kunyi, miyātiitu ꞉chiichoo kusiir yoo kibo taay.”\x - \xo 11:26 \xt 2Bēt. 2:20\x* 
\s1 Ibēruurootiin ꞉biiko choo Yēyē kiyēē māchē ꞉Yēyiin 
\p  
\v 27 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kukuurchi ꞉cheebyoosyeet ake nyēē kimii yooto kikiiruruukyi keey ꞉biiko kule, “Ibēruuroot ꞉koomēt nyoo kisiching' ānkōōrēēryiing'.”  
\v 28 Kukētyi ꞉Yēēsu cheebyoosyaanaa kule, “Man, nteenee chēē ibēruurootiin miisin ku biiko tukul choo kāsē ng'ālyoontēētaab Yēyiin ankuyey kuu wōlēē /kēēmāktooy.”\x - \xo 11:28 \xt Luuka 8:19-21\x* 
\s1 Mākunyōōr ng'wooninto ꞉biiko chēē tāyē Yēēsu 
\r (Mataayo 12:38-42) 
\p  
\v 29 Yu kachaang'iit ꞉biiko miisin ām yēē kimii ꞉Yēēsu, kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Miyootēch sōō, kule nee ꞉biiko alake chēē mii yuutēyu. Māchē kule /kiiboorchi kiy nyēbo kwōng'uut. Ng'aleek baateey chēbo kwōng'uut chēē +/mākiiboorchi ku choo kibo Yoona.  
\v 30 Kuu yoo kyoomchinē ꞉Yoona biiko chēbo *kiriinkēētaab Ninaawi kule kuweek ām miyootyēēt nyēē kiboonto, mii ꞉nkinee *꞉Wēritaab Chii kwoomchinē biiko kuu nyooto.”\x - \xo 11:30 \xt Mat. 12:38; 16:4; Māārkō 8:12; Yoowa. 6:30\x*\x - \xo 11:30 \xt Yoona 3:1-4\x* 
\p  
\v 31 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Mākōōyyo ꞉cheebyoosya nyēē kibāytooy kōōrēētaab Sōōy bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. Makooruusta biiko chēē wuu chuutēchu, kuuyu kichōōnēē ꞉cheebyoosyaanaa lōōyin chokuyēbchinē yiit ng'aleekaab ng'oomnātēēt chēē kimwoowu ꞉Sōlōmōōn. Nteenee miitē yu raat ꞉nyēē wōō kubiir Sōlōmōōn.\x - \xo 11:31 \xt 1Bāy. 10:1-10\x* 
\v 32 Mākōōyyoong'iis ꞉nkicheek biikaab Ninaawi bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. Makooruusta biiko chēē wuu chuutēchu, kuuyu kiikuwēēkiis ꞉icheek kurubta keey ākoo āmtooyiisyēētaab Yoona ānkumii yu ra ꞉nyēē wōō kusiir Yoona.”\x - \xo 11:32 \xt Yoona 3:5-10\x* 
\s1 Kōōnu ꞉kāānēētēywēēkaab Yēēsu lēbkēēyyēēt 
\r (Mataayo 5:15; Māārkō 4:21) 
\p  
\v 33 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Māmii ꞉chii nyēē tābē taariit ankuwuny, nto kōōkubuuyēē kērēbēēt. Nteenee /kiikoochinē yēē itōrōōroot sukulēbkēchi chii ake tukul nyoo chōōnii kō.”\x - \xo 11:33 \xt Luuka 8:16\x* 
\s1 Ing'oonkyinē keey lēbkēēyyēētaab Yēēsu 
\r (Mataayo 6:22-23) 
\p  
\v 34 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Koong'uung' ꞉nyēē ikoochinē bōōrng'uung' lēbkēēyyēēt. Yoo kāstooy ꞉koong'uung' nyēē karaam, iboontē lēbkēēyyēēt. Nto yoo mākāstooy nyēē karaam, imiitē mēēnān nyēē mā mining'.\x - \xo 11:34 \xt Yēyuut. 26:18; 2Kōōr. 4:6\x* 
\v 35 Kunyoo, ōriib keey ‑mookany ōbērē tōōs ōboontē lēbkēēyyēēt ākoo mēēnānēēt.\x - \xo 11:35 \xt 2Kōōr. 6:14; Ēfēēs. 5:8, 14; 1Tēēs. 5:5\x* 
\v 36 Yoo kēēng'oonkyi bōōrng'uung' tukul lēbkēēyyēēt nyēē māmii wōlēē kāng'ēt, kōōloombuuchiing' ꞉lēbkēēyyoonoo. Kerkeey ākoo yoo keekwenyiing' ꞉taariit nyēē māmii ꞉kiyēē kakerekta, lēbkēyiitu ꞉bōōrng'uung' tukul.” 
\s1 Kichuur ꞉Yēēsu Farisaayeek 
\r (Mataayo 23:23-27) 
\p  
\v 37 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kumwoochi *꞉Fārisooyiintēēt ake kubeeta keey inee kanyii bokwoomiis. Kucham ꞉Yēēsu.\x - \xo 11:37 \xt Luuka 7:36\x* 
\p  
\v 38 Yu kayit, /kiikoochi āmiik. Kwoomiis ꞉Yēēsu amaneentasiim āwunnyēk kuu wōlēē kiwuu ātēbuutēkaab Yuutayeek. Kiilat ꞉chiitaab kayta miisin. 
\p  
\v 39 Yu kakas ꞉Yēēsu kule kinam kuut Fārisooyiintoonoo ꞉kiyēē kiyeyakay, kulēēnchi, “Ōchāmē ꞉akweek *Farisaayeek ōtiliilē bōōrwoonikwook saang', nteenee ōbākooktooy āriit kutuur. Ōsāsunootēē biich tukuuk ānkōōyēyē ng'al chēē miyootēch.\x - \xo 11:39 \xt Māārkō 7:2-4\x* 
\v 40 Ōbērbērēch sōō nyēē tyaa! ‑Mōōnkētē ꞉akweek kule Yēyiin ꞉nyēē kiyēyē bōōrtaab chiito saang' ākoy āriit?  
\v 41 Ōkoochinē biiko choo bānoon kiyēē ōboontē kusiir yoo kātōōsāsunēē. Yoo !kooyey kuu nyooto, mākutililiit ꞉kiy ake tukul ām wōlēē ōmiitē.\x - \xo 11:41 \xt Luuka 12:33\x* 
\p  
\v 42 Ōmiitē sōō nyēē miyaat kule nee *꞉Farisaayeek! ‑Mōōkustooy ōnēmchi Yēyiin akeenke ām taman nyēbo kiy ake tukul nyēē ōnyōōru ānkoo ku mining' nyēē tyaa. Nteenee ‑mōōkāsē tukuuk chēē wōōyēch. Tukuuchooto ku ōyēchi chii ng'ālyoo nyēbo man āk kule ocham Yēyiin. Māchāktōōs nto kyōōyēyē tukuuchuutēchu wōōyēch ‑āmōōwuutyēē nkicheek choo minkēēch.\x - \xo 11:42 \xt Mat. 23:23\x* 
\p  
\v 43 Ōmiitē sōō nyēē miyaat kule nee, ꞉Farisaayeek! Kyoocham ōkwēyē ng'ēchērōōk choo bo taay ām *kooriikaab saayeet. Ōchāmē mbo /kiisubooyootook nyēbo koonyit ām wōlēē chaang' ꞉biich.\x - \xo 11:43 \xt Luuka 20:46\x* 
\p  
\v 44 Ōmiitē sōō mbo subak nyēē miyaat kule nee! Okerkeeye kiy nyēē tiliil ām saang' ankununaat ꞉wōliin bo āriit nyēē yoo kāsiir ꞉chii yēē ōmiitē, ‑mēēnkētē kule ōnuunnyootiin.” 
\s1 Kichuur ꞉Yēēsu nkicheek kāānēētikaab kiruutēk 
\r (Mataayo 23:4, 13, 29-36) 
\p  
\v 45 Kumwoochi ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, yoo 'keeng'alaal kuu nyooto, imiitē intosuurēēch nkacheek.” 
\p  
\v 46 Kumwoochi ꞉Yēēsu nyoo kule, “Ōmiitē sōō ꞉nkakweek kāānēētikaab kiruutēk nyēē miyaat kule nee! Kyoocham ōng'irēē biiko alak tukuuk chēē nyikiisēch āmōōmāchē ꞉akweek kut ōtiiny.\x - \xo 11:46 \xt Yēyuut. 15:10-11\x* 
\p  
\v 47 Ōmiitē nyēē miyaat kule nee! Kibākāchē mbo ꞉kuukoong' *wōōrkooyik choo kibo kēny ānkōōmiitē ꞉akweek ōtēēkyinē tukuuk chēē /sikiisōōtēē /kēēkoonyitē.  
\v 48 Yoo ōmiitē ōtēēchē tukuuchoo, ōchāmchiintōōsii kule karaam ꞉kiyēē kiyey mbo ꞉kuukoong'. Kibakach ꞉icheek wōōrkooyik ānkōōmiitē ꞉akweek ōtāsē taay ōnoomēē yooto kibākookyinē ꞉icheek.\x - \xo 11:48 \xt Mat. 5:12\x* 
\v 49 Ākoo man yoo kimwooyē ꞉Yēyiin kule, ‘+Māāyooktē wōōrkooyikyuu āk *lēbkēēyikyuu. +/Makeebakach alak nto alak +/mākēēwus.’  
\v 50 Kunyoo, +/mākiing'woonchook akweek kāānēētikaab kiruutēk āk biiko alak choo kiikuyey kuu nyooto kuuyu kyoobakachaanu biikaab Yēyiin kung'eetee yēē /kikeeyeyee kōōrēēt.  
\v 51 /Kikiinaamee yoo /kikēēbākāchē Ābēl ākoy yoo /kikēēbākākyinē Sekaryaa yoo kibo kwēēnuutaab *kāābkōrōs āk *Kōōtaab Yēyiin. Man, +/mākiing'woonchi bichoo tukul ꞉choo yēyē ng'aleechaa miyootēch.\x - \xo 11:51 \xt Toowu. 4:8-10; 2Tēt. 24:21\x* 
\p  
\v 52 Ōmiitē ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk nyēē miyaat kule nee! Ōbērē ōboontē ng'oomnānēēt nyēē wōō kurubta keey ākoo Yēyiin. Nteenee kyootay orub kiyēē mākwook ꞉Yēyiin kule oyey. Ōkērēktooy mbo biiko alak kuyey kiyēē mākyinē icheek ꞉Yēyiin.”\x - \xo 11:52 \xt Mat. 16:19; 23:13\x* 
\p  
\v 53 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu yooto ākoo rubiikyii, kwoowēsyi ꞉kāānēētichoo bo kiruutēk āk *Farisaayeek ānkutoow kuteebaatee tēēbuutēk chēē chaang'.  
\v 54 Kimāchē ꞉bichoo kule kutech Yēēsu ām kiyēē mākumwooy /sikeenam.\x - \xo 11:54 \xt Luuka 20:20\x* 
\c 12  
\s1 ‑Mookerkeyiitu ꞉nkakweek Farisaayeek 
\r (Mataayo 10:26-27) 
\p  
\v 1 Kikwa ꞉biiko ānkōōruruukyi keey yēē kimii ꞉Yēēsu kut kukuunykuuny ꞉mētēwook. Yooto, kung'āloolchi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōriibēē keey ng'aleekaab Farisaayeek, kuuyu yēyē keey ꞉bichu kule kāroomēch, nteenee māwuu nyoo.\x - \xo 12:1 \xt Mat. 16:6; Māārkō 8:15\x* 
\v 2 Kiy nyēē iyēēnoot +/mākiiboor, nto kiy nyēē wunyaat ākoy kutook bēsyēēt ake.\x - \xo 12:2 \xt Māārkō 4:22; Luuka 8:17\x* 
\v 3 Kiy nto ng'ālyoo ake tukul nyēē mwooyē ꞉chiito kōōsōōtē kule tōōs mēēbērē /makeekas, kusyooru keey ꞉ng'ālyoontoonoo bēsyēēt ake. Nto yoo kāchoomchi ꞉chii ake ng'al kumiitē kōōto nyēē maalaat, ākoy /kēēkāsunēē ng'aleechaa saang'.” 
\s1 Ōkēnēē keey Yēyiin 
\r (Mataayo 10:28-31) 
\p  
\v 4 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Biikyuu, ‑mōōmuyēē biiko choo boonto kāāmuukēywēēk kubakach bōōrwoonikwook, nteenee māboonto kāāmuukēywēēk kusiir yooto.  
\v 5 Mii ꞉nyēē māchāktōōs ōmuyēē! Boonto ꞉nyooto kāāmuukēywēēk kutōōrchook wōlēē bo maataab kibchuulyo, yoo kōōbēku.\x - \xo 12:5 \xt Ibu. 10:31\x* 
\p  
\v 6 /Kyooltēē oob kootiitiiyēēnik muut beesaan chēē mābo laat? Ānkoo kuwuu nyooto, mēēbērē mākuwuutyēē ꞉Yēyiin ake tukul.  
\v 7 Ntēē inkētē mbo ꞉Yēyiin wōlēē tēē ꞉buutēēk ām mētitaab chiito. Kunyoo, ‑mōōmuuyē, kuuyu isōōtook akweek ꞉Yēyiin miisin kusiir kootiitiiyēēn chēē chaang'.”\x - \xo 12:7 \xt Luuka 21:18\x* 
\s1 Ōkiilchi Yēēsu 
\r (Mataayo 10:32-33; 12:32; 10:19-20) 
\p  
\v 8 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiichoo kule, “Yoo kāchāmchiin ꞉chii ām taayeetaab biiko kule chāmoo, +maacham ꞉nkanii, *Wēritaab Chii, chiichoo ām taayeetaab *malayikaanikaab Yēyiin kule chiinyuu.  
\v 9 Nteenee nyoo kataya ām taayeetaab biiko, +maatay ꞉nkanii ām taayeetaab malayikaanichaa.\x - \xo 12:9 \xt Luuka 9:26\x* 
\p  
\v 10 +/Mākēēnyōōchi kaat biiko choo ng'āloolēēnoo nyēē miyaat, nteenee ‑/mākēēnyōōchinē kaat biiko choo chubē Tāmirmiryēētaab Yēyiin.\x - \xo 12:10 \xt Mat. 12:31-32; Māārkō 3:28-29; 1Yoowa. 5:16\x* 
\p  
\v 11 Yoo /kākiiyyoong'tēēnook kōōk ām kōōkwōōsyēkaab Yuutayeek āk chēbo bāytooyik alak, ‑mookany kooyiimaak mēt ꞉kiyēē +moomwaay nyēē ōtuuchēē keey.  
\v 12 Mākukōōnook yooto ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin ng'aleek chēē +moomwaay.”\x - \xo 12:12 \xt Mat. 10:19-20; Māārkō 13:11; Luuka 21:14-15; Yēyuut. 4:8\x* 
\s1 Berber ꞉nyēē tiiyēē mēt bāytitaab kōōrooni 
\p  
\v 13 Yu keewaany ꞉Yēēsu ng'aleechaa, kumwooy ꞉chiito ake ām biiko kwēēn kule, “Mokoryoontēēt, mwoochinoowoo baa ng'eetaabiya kubchēwoo tukuukaab baaba.”  
\v 14 Kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Mānāmoo ꞉ng'ala chēē wuu choo.” 
\p  
\v 15 Kumwoochi ꞉Yēēsu biiko kule, “Ōriib keey! Māmāchāktōōs ōtukuulchinē keey tukuuk ām kōōrooni, kuuyu mārubtooy keey ꞉soboonto nyēbo man āk bāytit nyēē boonto ꞉chii.”\x - \xo 12:15 \xt Luuka 18:22-25; 1Tēm. 6:9-10\x* 
\p  
\v 16 Kutas taay ꞉Yēēsu kurār tyoonkōōchēēt ake kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē kiboonto mbareenyii nyēē wōō. Kiyey ꞉āmiik ām mbaraanaa miisin.  
\v 17 Yooto, kumwaayee moo kule, ‘+Maayey kule nee? Ākōnōrēē ānō āmiichu tēē chu tukul?’  
\v 18 Kumwooy kule, ‘Kiito nyēē miitē, +maaburyeet chookēēnik choo kōbo kwaak ankaateech chēē wōōyēch. Mākukōōno ꞉chooto bārooyinto wōlēē +maakonoree āmiikyuu tukul āk tukuukyuu tukul.  
\v 19 Yoo kaakonor, āmwoochi keey kule: Kany atankas ankaabaybayiitu kuuyu kaakonor āmiik chēē yēmoo ām kēnyiisyēk chēē chaang' choo kwoonii.’  
\v 20 Nteenee kumwoochi ꞉Yēyiin chiichoo kule, ‘Iberber sōō kule nee! Mii /bokiinēmunēēniing' soboonng'uung' kwēēmowuuni. Kunyi ii, mākubooyiit ng'oo ꞉tukuuchoo 'keekonor?’\x - \xo 12:20 \xt Tyēēn. 49:10-20\x* 
\p  
\v 21 Kunyoo, berber ꞉chii nyoo itukuulchinē keey bāytit ām kōōrooni āmātinyē bāytit ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.”\x - \xo 12:21 \xt Luuka 12:33\x* 
\s1 Ikoosēē keey Yēyiin 
\r (Mataayo 6:25-34, 19-21) 
\p  
\v 22 Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Kunyoo, āmwoowook kule ‑mooyiimee keey kule ō-āmē nee, nto kule ōloochē nee.  
\v 23 Wōō ꞉soboon kusiir āmit nto sirooy.  
\v 24 Māchē ōkāsēē tāriitēk. Māchoonsē, mākēsiisyē āmātinyē mbo chookēēn, nteenee tākubāyē ꞉Yēyiin. Ntēē ōbooyē ꞉akweek koomānuut ām wōlēē mii ꞉Yēyiin kusiir tāriit!\x - \xo 12:24 \xt Tyēēn. 147:9\x* 
\v 25 Mātāsyinē keey ꞉bēsyēēt mbo akeenke yoo keeyiimee keey ꞉chii soboontaab kōōrooni.  
\v 26 Nto yēē ākoo ‑mēēmuuchē ꞉yooto kuyēētyēēchook kiy mbo kisich ii, nyēbo nee kooyiimaak ꞉tukun mētēwoy?” 
\p  
\v 27 Kutas taay ꞉Yēēsu tākumwooy kule, “Okas baa, wōlēē wuu ꞉taabta ake tukul ām wuuyēēt. Māchiiryootē āmāyēchinē keey sirooy. !Kāāmwoowook, ānkoo kiboonto ꞉Sōlōmōōn bāytit nyēē tyaa, kimāboonto sirooy chēē kāroorānēch kuu ꞉toobtōōchoo.\x - \xo 12:27 \xt 1Bāy. 10:1-29\x* 
\v 28 Nto akweek chu ‑mōōkoosēēnoo keey kuyem ii, yoo imuuchē ꞉Yēyiin kookaraaran toobtōōy choo lēēltōōs raat nto nyēē mā tyaa kurarach, kucham nee wōlēē makoolaaktaak akweek?\x - \xo 12:28 \xt Mat. 14:31\x* 
\p  
\v 29 ‑Mooyiimee keey ng'aleekaab āmiik nto ng'al alak tukul.  
\v 30 Biiko choo ‑mēēnkētē Yēyiin ꞉chēē wuulyootēē tukuuchoo tukul, nteenee inkētē ꞉Kōōn kule ōmāchē ꞉akweek tukuuchoo.  
\v 31 Kuchamta ꞉chii kurook bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Yooto, mākurōōrōōt ꞉tukuuk chuut alake. 
\p  
\v 32 ‑Mōōmuuyē ꞉akweek, biikyuu choo ōng'ērinēch, kuuyu kōōkuchāmwook ꞉Yēyiin kule ōwut Bāytooyiisyēēnyii.\x - \xo 12:32 \xt Mat. 14:27; 25:34; Luuka 22:29\x* 
\v 33 ‑Mōōtukuulchi keey tukuuk chēē ōboontē, nteenee ōyēētyēēchinēē choo boonto nyalilta. Yoo kooyey kuu nyooto, +mōōnyōōru bāytit nyēē mābēku ām Kaab Yēyiin. Māmii wōlooto ꞉chōōriin āmāmii ꞉kuutya nyēē makunyeeree.\x - \xo 12:33 \xt Mat. 6:20; Luuka 11:41; 18:22; Yēyuut. 2:45; 4:32-37; Yāāk. 5:2\x* 
\v 34 Tiiyēē ꞉chii mēt wōloo miitē ꞉bāytinyii.” 
\s1 Ōchōb keey 
\r (Mataayo 24:42-44; Māārkō 13:33-37) 
\p  
\v 35 Kutas taay ꞉Yēēsu subak kumwooy kule, “Oyeyte keey nyēē karaam obakaakte taariinek kulāytōōs.  
\v 36 Okerkeyiitu motwoorik chēē mii kukānyē mokoryoontēēng'waa kōōyēēwunēē saakweetaab kooyēēy. Yoo ōchōbootiin, +mōōyootyi mokoryoontēēt kurkeet areet akeenke, yoo kēēng'ēētiis.\x - \xo 12:36 \xt Mat. 25:1-4\x*\x - \xo 12:36 \xt Ng'oong'. 3:20\x* 
\v 37 +/Mākiibēruur motwoorik choo /kākēēnyōōr kukāsu. !Kāāmwoowook, mākuyēytoochi ꞉mokoryoontēēt motwoorichoo āmiik ankubay ꞉inee nkityō. 
\p  
\v 38 Imuuchē ꞉mokoryoontēēt kuyit ām āsiiswēk alak tukul. Imuuchē ku kwēēmooy kwēēn nto kumānēērir ꞉kōōrēēt. Nteenee ām asiista ake tukul nyēē kayit, +/mākiibēruur motwoorik choo kānyōōr kuchōbootiin. 
\p  
\v 39 Māchāktōōs ōrōōtootē ng'ālyoontooni: Nto inkētē ꞉chii āsiiswēk chēē isābunēē ꞉chōōriin, nto riibē kayta ‑/mākēēbut.  
\v 40 Kunyoo, ōchōbē keey ꞉nkakweek, kuuyu makucheeraak *꞉Wēritaab Chii.”\x - \xo 12:40 \xt Mat. 24:42-44; 25:13\x* 
\s1 Motwooriin nyēē /kiikoosēē keey 
\r (Mataayo 24:45-51) 
\p  
\v 41 Yooto, kuteebee ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, acheek nkit ꞉chēē imiitē imwoowēēch ng'aleechu, nto chii ake tukul?” 
\p  
\v 42 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Motwooriin ꞉nyēē ikoochinē ꞉mokoryoontēēnyii kōōyyoonkyi chuut ku nyēē /kiikoosēē keey ānku ng'oom.  
\v 43-44 !Kāāmwoowook, yoo karub ꞉motwooriintoonoo kuu wōlēē māktooy ꞉mokoryoontēēnyii, kōōbēruuroot. +/Makiilaang'tee kōōyyoonkyi tukuuk tukul chēbo kayta.\x - \xo 12:43-44 \xt Luuka 19:17-19; 16:10\x* 
\p  
\v 45 Imuuchē koosoot ꞉motwooriintoonoo kule lōō yēē wokōōyēēwunēē ꞉mokoryoontēēt. Yooto mākubirsēēt motwoorik chuut kusiir yēē kātāyibē nyēē karaam ānkōōbootyi āsiiswēkyii āmiisyēēt āk yyēēsyēēt.  
\v 46 Nto yoo kayit ꞉mokoryoontēēt kumēēnkētē ꞉motwooriintoonoo /ānkēēnyōōr kumiitē kuyēyē kuu nyooto, +/mākēēlālchi /ānkēēwēēkyi komosta nyoo bo choo ‑/mākiikoosēē keey.\x - \xo 12:46 \xt Ng'oong'. 21:8\x* 
\v 47 +/Mākiing'woonchi chiichoo miisin, kuuyu kēēnkētē kiyēē /kākēēmākyinē kule kuyey āmēēbērē kayey kuu nyooto.\x - \xo 12:47 \xt Yāāk. 4:17\x* 
\v 48 Nteenee chii ake tukul nyēē ‑mēēnkētē kiyēē /kēēmākyinē kule kuyey āmēēbērē kayey, mēēbērē nyōōru ꞉nyoo ng'wooninto nyēē wōō kuu nyoo inkētē. Chii nyoo /kākiikoochi bārooyinto nyēē wōō kuyeyee kiito ake, +/makeemakee kiy nyēē wōō. Nto yoo /kākiikoochi ake kāāmuukēywēēk kusiir chēbo ake, +/makeemakee kiy nyēē wōō kusiir nyēbo nyiin.” 
\s1 Kicham ꞉biiko alake Yēēsu, nteenee kitay ꞉alake 
\r (Mataayo 10:34-36) 
\p  
\v 49 Kumwooy ꞉Yēēsu subak kule, “Kichāātoowu maata nyēē mākōōtiliil biiko ām kōōrēēt. Lēyyē, ābērē nto /kaakiinaam mayi kuwōōyiit.  
\v 50 Nteenee +/mākiibuuntēēnoo nyāliluutēk ām bēsyōōsyēk choo kwoonii ankaakukinyaataa ꞉ng'aleechu ākoy bēsyēēt nyoo mākubēkunēē.\x - \xo 12:50 \xt Māārkō 10:38\x* 
\p  
\v 51 Ōsōōtē akweek kule āchōōntooy tāloosyēēt kōōrooni? Acha! Āyibu nyalilta ākoo bcheyateet.  
\v 52 Makubchey keey ꞉biikaab kayta ake. Yoo kā muut ꞉bichoo, makuchama ꞉sōmōku ankutaya ꞉chuut āyēēnku, nto mā nyoo, kuchama ꞉āyēēnku ankutaya ꞉sōmōku.  
\v 53 Makuchama ꞉wēēriit kutaya ꞉kwaan, nto kutaya ꞉wēēriit kuchama ꞉kwaan. Mākuchuunchuun ꞉chēēbto āk kaamet. Mākuyil ꞉koonyit nyēē kōboontēē keey ꞉koorkēētaab wēēriit āk cheebyoosyeetaab biikooy.”\x - \xo 12:53 \xt Luuka 14:26; 21:16\x*\x - \xo 12:53 \xt Miika 7:6\x* 
\s1 Mākuyōōt ꞉choo katay Yēēsu 
\r (Mataayo 16:2-3; 5:25-26) 
\p  
\v 54 Yooto, kuwēēkyi keey ꞉Yēēsu biiko ānkumwoochi kule, “Yoo kookas boolteet kuloong'unēē tinkeey, ōmwooyē kule, ‘Mākurōōbēn ra,’ kuyeyakay kuu nyooto.  
\v 55 Nto yoo kāwusunēē ꞉yoomeet komostaab sōōy, ōmwooyē kule, ‘Makulay ra ꞉asiista,’ kuyeyakay kuu nyooto.  
\v 56 Ōbērbērēch! Ōbērē tōōs ōnkētē chēē chaang'. Ōnkēt ōmwoowu kiyēē ibooru ꞉wōliin bo barak āk ng'wēny ‑āmōōnkētē kiyēē mii kuyēyāktōōs bēsyōōsyēchu. 
\p  
\v 57 Ām nee yu simōōnkētē ꞉akweek kiyēē bo man?  
\v 58 Yoo mii ꞉chiito ake wokōōyyoong'tēēniing' kōōk, kumāchāktōōs isyeem simōkāsyiinē āk chiichoo kutoombo kōōyiititiing' kōōk. Yoo kameeyey kuu nyooto, kōōmuuchē ꞉chiichoo wokurating'.\x - \xo 12:58 \xt Mat. 18:34\x* 
\v 59 Nto yoo /kaakeerating', mēēbērē /makiityaaktiing' ākoy yoo 'keeyaakte bēsēntaab biich.” 
\c 13  
\s1 Oweeksee miyootyēēt 
\p  
\v 1 Yooto, kukwoonchi ꞉biiko alake Yēēsu ānkumwoochi kule, “Kibakach *꞉Bilaato Yuutayeek alak chēbo Kalilaaya yoo kiyibu tukuuk /kēēbēēlchinēē kōrōsēēk ām *Kōōtaab Yēyiin.”  
\v 2 Kuteebee ꞉Yēēsu bichooto kule, “Ōbērē ꞉akweek kiboonto ꞉bichoo ng'ōōkisto nyēē wōō kusiir Yuutayeek alak? Ara ꞉kiyooto sōō nyēē kiyey /sikeebakach?  
\v 3 Acha! Māwuu nyoo. Nteenee yoo kamooweekse ām miyootyēēt nyēē ōboontē +mōōbēku ꞉nkakweek kutukul.\x - \xo 13:3 \xt Tyēēn. 7:12\x* 
\v 4 Nto yoo kiturbubchinē ꞉kiyoo ki kooy miisin ām Siloowaam biiko taman āk sisiit kubēk ii, ōbērē ꞉akweek kiboonto ꞉bichoo ng'ōōki nyēē wōō kusiir biiko tukul ām Yēērusālēēm?  
\v 5 Māwuu nyoo, nteenee yoo kamoobakaakte ng'ōōkiswookikwook +mōōbēku ꞉nkakweek kutukul.” 
\p  
\v 6 Nto mii yoo, kōōboorunēē ꞉Yēēsu tyoonkōōchēēt kule, “Kiboonto ꞉chiito ake mbareetaab *musābiibuunēk. Kimii ꞉kēētit ake mbaraanaa nyēē /kikēēkuurēē *mutiiniit. Kiirwoomē ꞉chiichoo kēētooto kwaak ānkōōsyoochē āmānyōōru lokoyaa.\x - \xo 13:6 \xt Kāālēw. 27:18; Isa. 5:1-7; Mat. 21:19; Māārkō 11:13\x* 
\p  
\v 7 Kinyit ꞉kēētoo chiichooto yooto, kumwoochi nyēē kiyēytooy mbareet kule, ‘Kēnyiitaab sōmōk ꞉nyi ārwoomē kēēti āmāānyōōru kiy! Ntēē kaker mbareet buch. Kunyi, iluultē!’  
\v 8 Kukētyi ꞉chiichoo kule, ‘Mokoryoontēēt, kany tākēēriibēē kēnyiiniitēnyi baateey! Āmāchē ayeyte ām kēēlto nyēē karaam kusiir kwaak āroonkyinē buurēēsik.  
\v 9 Yoo kātēbi kut kuyey lokoyeek, ku karaam, nto yoo kamayey, iluultē!’ ”\x - \xo 13:9 \xt 2Bēt. 3:9, 15\x* 
\s1 Kiiburyoong'to ꞉Yēēsu kāāyyoong'iintēētaab kōōtaab saayeet 
\p  
\v 10 Yu ki bēsyēētaab *Sabaato kōōnēētiis ꞉Yēēsu ām kōōto ake nyēbo saayeet.  
\v 11 Kimii ꞉cheebyoosyeet ake kōyooto nyēē kikuuykuuyoot ꞉suweet ām kēnyiisyēk taman āk sisiit. 
\p  
\v 12 Yu kakas ꞉Yēēsu cheebyoosyaanaa, kukuur kuchō taay ānkumwoochi kule, “Cheebyoos, kaatyaaktiing'!”  
\v 13 Kutiinyēē ꞉Yēēsu cheebyoosyeet āwunnyēk. Yooto, kuchuulakay ꞉suweetaab cheebyoosyaanaa bakeenke ānkusilto Yēyiin kubirchinē kōōnkōy.  
\v 14 Nteenee kinyēēr ꞉kāāyyoong'iintēētaab kōōtaab saayeet kuuyu kiisoobiis ꞉Yēēsu yēē ki *Sabaato. 
\p Kimwoochi biiko kule, “Mii ꞉bēsyōōsyēk lo chēē /kēēyēyēē yiisyēēt. Chooto ꞉chēē māchāktōōs ōkwoonii /bokiisoobook āmēēbērē bēsyēētaab *Sabaato.”\x - \xo 13:14 \xt Chuy. 20:9-10\x* 
\v 15 Yooto kulē ꞉Yēēsu, “Kiblembechiisyechu! Ntēē ōyēyiisyē ꞉nkakweek yēē Sabaato! Ōmāchē ōmwoowoo kule ‑mōōtyoochē tany nto ku sikiryo ānkōōkwēr wokuyye bēēko yēē bēsyēētaab Sabaato?  
\v 16 Kikiikurat ꞉Kibrōkōsyoontēēt cheebyoosyaani kēnyiisyēk taman āk sisiit. Nteenee kēēkoosēē keey Yēyiin kuu *Abraam. Ara kaayey ꞉anii ng'ālyoo nyēē miyaat atyaaktee nyalili ām bēsyēētaab Sabaato?”\x - \xo 13:16 \xt Luuka 14:5\x*\x - \xo 13:16 \xt Mat. 3:9; Luuka 3:8; 19:9; Yoowa. 8:33-47; Room. 4:12, 16-17; Kala. 3:7, 29\x* 
\p  
\v 17 Kichusyo ꞉buunikaab Yēēsu, nteenee king'ērēkiis ꞉biiko alake kubo tukuuk chēē /kiilātē chēē kiyey ꞉Yēēsu.\x - \xo 13:17 \xt Māārkō 2:27-28\x* 
\s1 Wōlēē nērtooy ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\r (Mataayo 13:31-33; Māārkō 4:30-32) 
\p  
\v 18 Kiineet ꞉Yēēsu ng'ālyoo kurubta keey āk Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Kiteebee biiko kule, “Wuu nee ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin? Nto +/mākiiboorunēē nee?  
\v 19 Okany āmwoowook, kerkeey kēbuswoontēēt ake nyēē mining' nyēē /kēēkuurēē *aritaaliit. Yoo kabiit ꞉kēbuswoontooni, kuwōōyiitu ankusabach kut koomuuch kuminy ꞉tāriitēk.”\x - \xo 13:19 \xt Ēsēk. 17:22-24; Mat. 13:31-32\x* 
\p  
\v 20 Kimwoochi subak ꞉Yēēsu biiko kule, “Kerkeey ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin  
\v 21 yoo kanam ꞉cheebyoosya tukun choo ikuutu bus ankutankwarta busyeek chēē chaang' kut kukuut miisin.”\fig Kooruuk chēē birē mukaatiinek|src="lb00136b.tif" size="span" ref="13:21" \fig* 
\s1 Kurkeet nyēē mariich 
\r (Mataayo 7:13-14, 21-23) 
\p  
\v 22 Nto mii yoo, kumur ꞉Yēēsu kiriinkōōsyēk āk soong'wēk kōōnēētiisyootē yooto tukul kutākyinē keey Yēērusālēēm.\x - \xo 13:22 \xt Luuka 9:51\x* 
\p  
\v 23 Yooto, kuteebee ꞉chiito ake kule, “Mokoryoontēēt, makooraraach ꞉Yēyiin biiko chēē ng'ēri sōō baateey?” Kukētyi ꞉Yēēsu kule,  
\v 24-25 “Mariich ꞉kurkeetaab Kaab Yēyiin. Kunyoo, kōōkiil keey ꞉chii sukōōwut kutakuyaataat ꞉kurkeet, kuuyu yoo kāākutēmēl ꞉chiitaab kōōto makusyeem ꞉biiko chēē chaang' kule kōōwut, nteenee mēēmuukāksē. Nto choo /kaakeekerta saang' ānkōōkōnykōōny kurkeet /kēēyootyi, kumwoochinē choo ꞉Mokoryoontēēt kule, ‘‑Māānkētook.’\x - \xo 13:24-25 \xt Māārkō 7:13-14; 1Kōōr. 9:25; Kolos. 1:29; 1Tēm. 6:12; Mat. 25:10-12\x* 
\v 26 Makuriiree keey ꞉bichoo kule, ‘Ntēē kikyoomiisyootē tukul 'ānkiinēētiisyootēē soong'wēkyoo!’  
\v 27 Mākumwooy ꞉Mokoryoontēēt kule, ‘‑Māānkētook, āmēēbērē +mōōwut kōyi kubo miyootyēēt nyoo ōboontē. Kunyoo, ōbēēchi keey!’\x - \xo 13:27 \xt Mat. 7:23; 2Tēm. 2:19\x* 
\v 28 +Mabokuriirunee ꞉biiko chēē chaang' ng'wēny kule nto kisimkusyeem kōōwut /kumanaakeeker kurkeet. Kumii kēēyyoong'iis saang', mākukāsē *Abraam, Isaka, Yāākōbō ākoo *wōōrkooyikaab Yēyiin tukul choo mii kibkōōnkōy.  
\v 29 Makukwaanee ꞉biiko komoswookik tukul ām kōōrēēt kumukuul ānkunyōōr ātēbng'waa ām Kaab Yēyiin.  
\v 30 Nteenee ōrōōtootē ng'ālyoontooni: Mākubooyiit lēt ꞉choo yibē keey barak, nto choo yibē keey ng'wēny, makoonto.”\x - \xo 13:30 \xt Mat. 19:30; 20:16\x* 
\s1 Kāwōōtyoontiitaab Yēērusālēēm 
\r (Mataayo 23:37-39) 
\p  
\v 31 Kikwoonchi yooto *꞉Farisaayeek alake Yēēsu ānkumwoochi kule, “Yoo imāchē isob, ing'eetee yu, kuuyu mii *꞉Ērōōtē kuchēēng'iing' kumāchē kubakachiing'.” 
\p  
\v 32 Kukētyi ꞉Yēēsu Farisaayeechaa kule, “Obe bōōmwoochi kimōkōyiinoo kule tāātāsē ꞉anii taay ābēbēētootē tāmirmirook chēē miyootēch ānkāāmiitē āsoobootē biiko raat āk tuun, nteenee +māāyityi tabanta ām bēsyēētaab sōmōk.  
\v 33 Man sinee kule +māāwēēsyētē raat, tuun āk kōōyyiin. Māyēmāktōōs kumēēchi *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin wōlto ake tukul yoo mā Yēērusālēēm. 
\p  
\v 34 Wōōy, wēē, Yēērusālēēm, wē, Yēērusālēēm! Irumē wōōrkooyik ānkiiwiirēē rwoontōōk biiko choo iyooku ꞉Yēyiin kule kuyisuung'! Kyaasyeem kunyil areet chēē chaang' kule āyisu biikuuk kuu wōloo yisuntooy ꞉nkokya kinyiinyiiyēēnik kōōwut kebebaakyii, nteenee mānēēkōōnoo kut ayey kuu nyooto.  
\v 35 Kunyi kuyoochiin ꞉kāng'woong'. !Kāāmwoowook, kuchakee raat kuwo taay mātābōōkāsoo, ākoy omwaay kule, ‘Ibēruuroot ꞉nyoo chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin.’\x † \xo 13:35 \xt Tyēēn. 118:26\x*”\x - \xo 13:35 \xt Cherem. 22:5\x* 
\c 14  
\s1 Kinyikisiit ꞉kwiilateet 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, yēē ki bēsyēētaab *Sabaato, kuwo ꞉Yēēsu kaytaab chiito ake nyēē ki akeenke ām *Farisaayeek chēē ki wōōyēch. Kimii nkicheek ꞉Farisaayeek alake kayaata. Kimii kuchēēng'ē kukas yoo makuchwees ꞉Yēēsu bēsyēētaab *Sabaato.\x - \xo 14:1 \xt Luuka 7:36\x* 
\v 2 Kimii ꞉nkinee chiito ake yooto nyēē kiikwaanaat ꞉bōōrto.  
\v 3 Kuteebee ꞉Yēēsu Farisaayeechaa āk kāānēētikaab kiruutēk kule, “Chāmwēēch ꞉kiruutēk /kiisoob chii yēē bēsyēētaab *Sabaato, nto acha?”  
\v 4 Mānāāwāl kiy ꞉bichoo. Yooto, kunam ꞉Yēēsu chiichoo āwut ānkōōsoob nto yityo, kumwoochi kuwēēchi keey. 
\p  
\v 5 Nto mii yoo, kuwēēkyi keey ꞉Yēēsu Farisaayeechaa ānkumwoochi kule, “Yoo kēēsuuchi ꞉lakwang'uung' nto ku teeng'uung' ng'wēēn yēē *Sabaato, ichuutunēē ng'wēēn oob areet akeenke?”\x - \xo 14:5 \xt Mat. 12:11; Luuka 13:15-16\x* 
\v 6 Mānāāwāl kiy ꞉bichoo.\x - \xo 14:6 \xt Māārkō 2:27-28\x* 
\s1 Ōyibē keey ng'wēny 
\p  
\v 7 Yu kakas ꞉Yēēsu wōlēē kimii ꞉tāyēēk kulēkwēltooy ātēbto /kēēmāchē /kyoomiis, kumwoochi kule,\x - \xo 14:7 \xt Luuka 20:46\x* 
\v 8 “Yoo /kākēēkuurook obe saakwa ake tukul, ‑mōōmoymooyē ng'ēchērōōk chēbo koonyit. Āmwooyē kuu nyooto, kuuyu imuuchē kuyit ꞉toontēētaab kayaata nyēē koonyitoot kusiiring'.  
\v 9 Mākukwēryoon ꞉chiitaab kayta toontoonoo ankuchokoong'eeteeniing' yoo 'kēēbuurēē ankookeering' ꞉toontoonoo. Yooto, +mēēchus ankiicheeng' ng'echer ake tukul nyēē kākēluung'.  
\v 10 Nto kiyēē māchāktōōs ōyēyē ku nyi: Ōtēbēē ng'ēchērōōk choo bo lēt. Inkētē ꞉ng'oo yoo kāchō ꞉chiitaab kayta ankukasing' imiitē 'kēēbuurēē yooto, makoong'eetiing' wēētēbēē ng'echereet nyēbo taay. Yooto, +/mākēēkoonyitiing' ām taayeetaab tāyēēk chuut.\x - \xo 14:10 \xt Kāālēw. 25:6-7\x* 
\p  
\v 11 Kunyoo, chii ake tukul nyoo yibē keey barak +/makiichuchuuk. Nto nyoo yibē keey ng'wēny, +/mākiitōrōōr.”\x - \xo 14:11 \xt Mat. 23:12\x* 
\s1 ‑Mēēyēyē kiy imāchē kule /kēēyookuung' 
\p  
\v 12 Nto mii yoo, kukētyi keey ꞉Yēēsu chiitaab kayta ānkumwoochi kule, “Yoo 'keeyey saakweet, māmāchāktōōs ikuurē baateey chōōrōōnuutēkuuk, mbo ng'eetaabkoomēt, tilyōōnuutēkuuk nto laatoosyekuuk choo mokorēēn, choo inkētē kule mākukuuring' nkinyiing' bēsyēēt ake.  
\v 13 Nteenee māchāktōōs ikuurē bānoonik, choo ing'wooltōōs, choo sōnkōchootiin āk cheebkoraatiisyek\x - \xo 14:13 \xt Kāālēw. 14:21; Luuka 6:32-34\x* 
\v 14 choo ‑mēēmuuchē kukuuring' bēsyēēt ake. Yooto, mākōōbēruuriing' ꞉Yēyiin ānkutuwēniing' ām bēsyoonoo ing'ēētēē meet biiko choo churtootiin.” 
\s1 Saakweet nyēē wōō 
\r (Mataayo 22:1-10) 
\p  
\v 15 Yu kakas ꞉chiito ake nyēē kyoomiisyē ākoo Yēēsu ng'aleechaa, kumwooy kule, “Ibēruurootiin sōō, kule nee ꞉biiko choo +mābokwoomiis ām saakweet nyoo bo Kaab Yēyiin.”\x - \xo 14:15 \xt Luuka 13:29; Ng'oong'. 19:9\x* 
\p  
\v 16 Kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “King'eet ꞉chiito ake kuyey saakweet nyēē wōō ānkukuur biiko chēē chaang' kukwa saakwaanaa.  
\v 17 Yu kayit ꞉bēsyēēt nyēē /kikyoomēē saakweet, kōōyookto motwooriintēēnyii wokumwoochinoot bichoo kukwa.  
\v 18 Nteenee kitoow ꞉ake tukul ām bichooto kusoom nyooyeetaab kaat kuuyu kimēēmuuchē kuchō. Kimwooy ꞉ake kule tākumiitē kumārārē mbareet nyēē kitākwoolē.  
\v 19 Kulē ꞉ake kitākwoolē yeeyiikyii taman kunyoo, kimii wokusyēēmtooy.  
\v 20 Nto ake kumwooy ꞉nyoo kule kitākōōmutiisyē kunyoo, kimēēmuuchē kut kuchō. 
\p  
\v 21 Yu keeyeey ꞉motwooriintoonoo kaa, wokumwaayta riirikaab bichoo. Yu kakas ꞉chiitaab kayta kuu nyooto, kunyēēr. Kōōyookto motwooriintēētkēy kubuntootēē kēēlwookik choo wōōyēch āk choo minkēēch ām *kiriinkēēng'waa wokukuuroot chii ake tukul nyēē banan nto nyēē sōnkōchoot nto nyēē ing'woolē ākoo nyēē koraat.\x - \xo 14:21 \xt Luuka 14:13\x* 
\v 22 Ānkoo kiyey ꞉chiichooto kuu nyooto, kitakubaraay ꞉kōōto.  
\v 23 Kumwoochi ꞉chiichoo motwooriintēētkēynyii subak kule, ‘Āmāchē tāwēēkuurootē biiko alak kukwaanaatee rōōrōōkiisyēk tukul chēbo yēēmooni. Kany kuchō ꞉chii ake tukul nyēē 'kēētuuyēē nto anyuun koonyiit kōyi.’  
\v 24 Māmii ꞉chii mbo akeenke ām bichoo /kōsimkēēkuur nyēē makucharee kiy mbo kisich nyoo /kōōkēēyēytoochi.”\x - \xo 14:24 \xt Mat. 21:43; Yēyuut. 13:46\x* 
\s1 Yoo sukuyēk ꞉chii rubiintēētaab Yēēsu 
\r (Mataayo 10:37-39; 5:13; Māārkō 9:50) 
\p  
\v 25 Yooto tukul, kimii kurubootē ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu. Kuweech keey ꞉Yēēsu kukas bichoo ānkumwoochi kule,  
\v 26 “Chii ake tukul nyoo māchē kuruba, kumāchāktōōs kuchama kusiir wōlēē chāmtooy kwaan, kaamet, koorkēēnyii, lōkōkyii, mbo ng'eetaabkaamet nto mbo cheebkaamet ankuchamta mbo soboonnyii kubo anii. Yoo māwuu nyoo, māyēku rubiintēēnyuu.\x - \xo 14:26 \xt Mat. 10:37; Luuka 12:51-53; 18:29\x* 
\v 27 Māmii ꞉chii nyēē imuuchē kuyēk rubiintēēnyuu yoo kamamuyta ng'wooninto nyēē mākunyōōr kubo anii.\x - \xo 14:27 \xt Mat. 10:38-39\x* 
\p  
\v 28 Ng'oo ām akweek ꞉nyēē imuuchē kuteech kōōto yoo mānēēbuur ng'wēny ānkōōyiit tukuuk chēē boonto yoo yēmē kutēēksēē?  
\v 29 Yoo ‑kāmēēyiit, kōōmuuchē kutoow tēēksēēt nto mii kwēēn āk kwēēn, kurār ꞉tukuuk. Yooto, mākuroorchi ꞉biiko kule,  
\v 30 ‘Kookas murooniin, kosyeem kutēēkso, nteenee kōsimkurārchi ꞉tukuuk kumanaayit ꞉kōōto teket.’ 
\p  
\v 31 Nto, māmii ꞉bāytooyiintō nyēē imuuchē kurat keey kule kuwo booryēēt, yoo mānēēbuur ng'wēny āk biikaab kōōkwēēnyii. Mākyiintōōs kukas yoo imuuchē ꞉lukēēnyii nyēbo murēnik kisyēērōōk taman, kōōbēl buunik kisyēērōōk tibtēm.  
\v 32 Yoo kāsē kule mēēmuuchāktōōs, kumāchāktōōs kōōyookto alamaalyeet wokung'āloolchi buunik kutākumii wōlēē lōō sukung'eet kōōchoomnyo keey. 
\p  
\v 33 Kunyoo, chii nyoo māchē kuyēk rubiintēēnyuu, māmāchāktōōs kuyēētyi keey soboontaab kōōrooni.\x - \xo 14:33 \xt Luuka 9:62\x* 
\v 34 Karaam ꞉muunyeet.\f + \fr 14:34 \ft Iyyoonkyinē ꞉ng'ālyoontooni bo ‘muunyeet’ kule /kiinēmchi keey yiisyēētaab Yēyiin.\f* Nteenee yoo kaakumiyatiit, mēēbērē tākumii wōlēē /kēēyēytooy sitakukaramiit.  
\v 35 Muunyeet nyoo ‑meekukaraam, mēēbērē /tākēēyēyēē kiy. ‑/Mākiisēērēē mbo mbareen kule sukooneer āmiik. Yoo kaakumiyatiit ꞉muunyaanaa kumāchāktōōs /kēēlulukto. Nyoo yēbē yiit, kukas.” 
\c 15  
\s1 Kēēchiiryo nyēē kibot 
\r (Mataayo 18:12-14) 
\p  
\v 1 Kimii ꞉yēē kikwoonchinē Yēēsu ꞉kāāruruukikaab *syuuruut chēē chaang' āk biiko alak chēē kiyēyootē ng'al chēē miyootēch. Kibokuyēbchinē yiit ꞉bichoo kiyēē kiinēētē ꞉Yēēsu.  
\v 2 Yooto kōōng'unyng'uunyiis *꞉Farisaayeek āk kāānēētikaab kiruutēk kumwooyē kule, “Ntēē toochē ꞉chiichi biich chēē kibng'ōōkisiis ānkwoomiisyē ꞉tukul?”\x - \xo 15:2 \xt Mat. 9:10; Luuka 5:29-30\x* 
\p  
\v 3 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule,  
\v 4 “Yoo iboontē kēēchiirēkuuk bokol ānkubot ꞉akeenke, ibākookyinē oob chuut tāmānwookik sokool āk sokool yeechey ankuweecheeng'aate nyoo kābotē?\x - \xo 15:4 \xt Ēsēk. 34:11-16\x* 
\v 5 Nto yoo 'kēēnyōōru, ikālābchinē oob buuy ānkiichōōntē kaa ām ng'erekweek?  
\v 6 Yoo 'keeyit kaa ii, ikuurē oob chōōrōōnuutēkuuk āk laatoosyekuuk ānkubōōng'ērēkiisyē ꞉tukul kuuyu 'kēēnyōōru kēēchiiryoonoo? 
\p  
\v 7 Ām kēēlto nyēē wuu nyiitēnyi, makung'erech ꞉nkinee Yēyiin kubo choolwookiintēēt akeenke nyoo kākēt keey kusiir biiko tāmānwookik sokool āk sokool choo kuurē keey kule churtootiin āmāmāchē kule kuweek.\x - \xo 15:7 \xt Yoowa. 10:11-15\x* 
\s1 Beesyaa nyēē kiisuuyto 
\p  
\v 8 Nto yoo boonto ꞉cheebyoosya beesaanikyii chēbo koomānuut ānkōōsuuyto ꞉akeenke, tābē oob taariit ānkōōbuuch kōōto tukul kuchēēng'so kut kunyōōr beesyaantaanaa?  
\v 9 Ara yoo kāākunyōōr ii, kuurē oob chōōrōōnuutēkyii āk laatoosyekyii ānkubokung'ērēkiis tukul? 
\p  
\v 10 Ām kēēlto nyēē wuu nyiitēnyi, mākung'ērēkiis *꞉malayikaanik, yoo kaweek ꞉choolwookiintēēt akeenke.” 
\s1 Wēēro nyēē kibot 
\p  
\v 11 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē kiboonto wērikyii āyēēng'.\x - \xo 15:11 \xt Mat. 21:28\x* 
\v 12 Kimii ꞉yēē kimwoochi ꞉wēēriit nyēē mining' kwaan kule, ‘Abayya, āmāchē irōōbwoo tukuuk chēē cheechuu.’ Kucham kwaan. Kunyoo, kirōōbchi wēēriit nyēē wōō cheechii ānkurōōbchi nkinee nyēē mining' cheechii. 
\p  
\v 13 Yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk chēē ng'ēri, kunam ꞉wēēriit nyi ki mining' cheechii ānkuwēēchi keey kōōr nyēē lōō. Kiwokwaamee tukuuchoo tukul keelat.\x - \xo 15:13 \xt Kāālēw. 29:3\x* 
\p  
\v 14 Kichō ꞉kēmēwuut kōōroonooto nyēē /kikēēbālē keey keelat. Kyaam wēēroo ꞉kēmēwuut.  
\v 15 Kunyoo, kuwo kaytaab chiito ake ām kōōroonooto ankuwokusaaysaay kule kōōbuurto keey sukuyēchinē yiisyō ake tukul. Kōōkoochi ꞉chiichoo kuriibē tōōrōōk.  
\v 16 Māmii ꞉chii nyēē kiikoochi kiyēē kaam kunyoo, kilal ꞉kēmēwuut kut kuriik kwaam āmiikaab tōōrōōk.  
\v 17 Koosootee keey ānkulē, ‘Ntēē nyōōru ꞉motwoorikaab baabaanii āmiik chēē yēmē kwaam kut kung'ēt ꞉alake. Ām nee sukubakachaa ꞉kēmēy ām wōli?  
\v 18 Kaykay ayeey kaa ānkuwāāmwoochi baaba kule: Kyāāchoolwookēnchi Yēyiin ākoo inyiing'.  
\v 19 Māyēmāktōōs tāāyēku lakwang'uung', nteenee iyiboo kuu motwooriintēēng'uung' ake tukul.’ 
\p  
\v 20 Yu keewaany ꞉wēēroo koosoot kuu nyooto, kunam baanta kooyeey kang'waa. Yu makuyit kaa, kutoobēn ꞉kwaan. Kōōnkēt kule ākoo ki wēēroonyii. Kukāsyi kiisayta ankulabat wokutorooch.  
\v 21 Nteenee kumwoochi ꞉wēēroo kwaan kule, ‘Baaba, kyāāchoolwookēnchi Yēyiin ānkāāchoolwookēnchiing'. Māyēmāktōōs tāāyēku lakwang'uung'.’ 
\p  
\v 22 Kumwoochi ꞉kwaan motwoorikyii kule, ‘Ōyibu areet akeenke sireet nyoo karaam ām tukul, kimoorineet āk kwēyōōnik ānkōōlookyi wēēri.  
\v 23 Ōkwēru wuunweet nyoo neraat kēēyēēnkyi. Māchāktōōs kēēng'ērēkyi  
\v 24 kuuyu ākoo tākusoboot ꞉wērinyuu nyi kyāābērē kiikume. Kikiikubot, neennyi kāākōōyēēw.’ Nto yityo, /kēētoow /kyaam saakweet.\x - \xo 15:24 \xt Ēfēēs. 2:5\x* 
\p  
\v 25 Yooto tukul kimiitē ꞉wēēriit nyēē wōō mbareen kuyēyiisyē. Nto yu rōōtu kaa, kukas kutyēēntōōs ꞉biiko.  
\v 26 Kukuur motwooriintēēt ake ankuteebee kule, ‘Nee ꞉nyi mii kutyēēnchinē ꞉biiko?’  
\v 27 Kukētyi ꞉motwooriintoonoo kule, ‘Kāākōōyēēw ꞉ng'eetaabkoomēt kuchāmē keey, kunyoo kayeeny ꞉kōōn wuunwaanaa koneraat kwaam ꞉biiko kung'ērēkiis.’  
\v 28 King'woonchi wēēroo ki wōō kut kutay kōōwut kō. Kuchō ꞉kwaan saang' ankuchokusaaysaay kule kuwo kō.  
\v 29 Nteenee kumwoochi kwaan kule, ‘So, abayya! Kwāāyēwuung' ꞉anii yiisyēēt ām kēnyiisyēk chēē chaang' nyēē mānāākēwēynoon āmēēbērē 'kiikōōnoo mbo kwesta abaybaayee keey ꞉nkanii āk chōōrōōnuutēkyuu.  
\v 30 Nto yu kēēyēēw ꞉wēēring'uung' ꞉nyi kiwokwaamee tukuukuuk keelat kōōbootyi chēēmurēniis, neennyi kāchēēyēēnkyi wuunwa nyēē kōnāmē ꞉koong'ta ām biiy ing'ērēkyi.’ 
\p  
\v 31 Kukētyi ꞉kwaan kule, ‘Wēnyoo, kēēboontē keey ꞉acheek āk inyiing' kwaak, anku nyeeng'uung' ꞉kiy ake tukul nyēē āboontē ꞉anii.  
\v 32 Āboontē man ayey saakwaani, kuuyu kikēēbērē kiikume ꞉ng'eetaabkoomēt, neennyi ākoo tākusoboot. Kikiikubot, neennyi kāākōōyēēw.’ ” 
\c 16  
\s1 Kāāyyoong'iin nyēē ki ng'oomng'ook 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii subak kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē ki mokoryoo nyēē kiboonto chiinyii nyēē kiiyyoonkyinē komosta nyēbo beesaanik. Kiyityi chiitaab kayta ꞉ng'aleek kule kimii ꞉chiichoo kwoomēē tukuuk keelat.  
\v 2 Kukuur ꞉chiitaab kayta chiichooto kuwo kō ānkumwoochi kule, ‘Kwaakas ng'al chēē mā kāroomēch ām wōlēē imiitē. Kunyoo, āmāchē ichōb kiy ake tukul nyēē karaam, kuuyu āmiitē wāāyyoong'tiing' ām yiisyēēt.’ 
\p  
\v 3 Koosootee keey ꞉chiichoo yu /kābokēēmwoochi kuu nyooto ānkulē, ‘Kāāboot yiisyēēnyuu! +Maayey nee? Ntēē ‑māāboontē nkur chēē sitaayeyaatee yiisyōōnuut chēē nyikiisēch ‑āmāāriiku soomsēēt.  
\v 4 Aay, kāānkēt wōlēē āyēytooy yoo sāānyōōru chōōrōōnuutēk chēē sukuriibo yoo kāāboot yiisyooni.’  
\v 5 Kikuur biiko choo kiboonto bēsēntaab mokoryoontoonoo. Yooto, kuteebee nyēē kibo taay kule, ‘/Kēēyoochiing' ata?’  
\v 6 Kulē ꞉nyoo, ‘Mwaaytaab *musēytuuniit wōōnkiichēk bokol.’ Kulē ꞉kāāyyoong'iintoonoo, ‘Man, kunyoo, isir kule konom.’  
\v 7 Kuteebee nyēē kiikēērē kule, ‘Ntēē inyiing' /kēēyoochiing' ata?’ Kulē ꞉nyoo, ‘Nkoonuuk kuniyaanik bokol.’ Kumwoochi nyoo nkinee kule, ‘Isir kule tāmānwookik sisiit.’ 
\p  
\v 8 Kumwooy ꞉mokoryoontoonoo kule, ‘Ntēē ākoo ng'oomng'ook man ꞉chiichi.’ ” 
\p Kunyoo, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Inkētē keey ꞉biikaab kōōrooni ām wōlēē yēytooy tukuukwaa kusiir wōlēē inkētitooy icheek ꞉biiko choo kiikunyōōr lēbkēēyyēētaab Yēyiin.”\x - \xo 16:8 \xt Yoowa. 12:36; Ēfēēs. 5:8; 1Tēēs. 5:5\x* 
\s1 Māchāktōōs /kēēyēyiisyēē beesaanik ām kēēlto nyēē karaam 
\p  
\v 9 Yooto, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Ōyisunēē beesaanik chōōrōōnuutēk chēē ām lētuunoo, yoo kāākuyēk buch ꞉beesaanik, +mabokutaachaak ōminy kooriikaab kibchuulyo ām Kaab Yēyiin.\x - \xo 16:9 \xt Luuka 12:33\x* 
\v 10 Chii nyoo /kiikoosēē keey ānkuriibē tukuuk chēē ng'ēri, kuriibē nkicheek chēē chaang'. Nto nyoo ‑/mākiikoosēē keey āmāriibē tukuuk chēē ng'ēri, kumāriibē mbo tukuuk chēē chaang'.\x - \xo 16:10 \xt Luuka 19:17-19\x* 
\v 11 Nto yoo ‑mōōriibē tukuuk chēbo mokornoontiitaab kōōrooni, ku ng'oo ꞉nyēē mākuchāmwook ōriib mokornoontiitaab soboontaab Tāmirmiryēēt.\x - \xo 16:11 \xt Luuka 12:42, 48\x* 
\v 12 Nto yoo ‑mōōmuuchē ōriibchi biiko alak beesaanikwaa kubo nee /kēēkōōnook chēēkwook? 
\p  
\v 13 Māmii ꞉chii nyēē imuuchē kōōmēlchiin kirōkōōn āyēēng' kuuyu ākoy kulay ꞉ake. Kunyoo, mēēmuuchāktōōs /kiinoomnyo yiisyēētaab Yēyiin āk muchastaab beesaan.”\x - \xo 16:13 \xt Mat. 6:24\x* 
\s1 Ng'aleek alak subak chēē kimwooy ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 11:12-13; 5:31-32; Māārkō 10:11-12) 
\p  
\v 14 Yu kakas *꞉Farisaayeek alake kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu, kuroorchi, kuuyu kicham ꞉icheek beesaan miisin.  
\v 15 Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōyēyē keey ꞉akweek kule ōchurtootiin ām taayeetaab biiko, nteenee inkētē ꞉Yēyiin tuuyintaab moo nyēē kyoowung'te keey. Kiyēē yibē ꞉biiko kule bo koomānuut, ku buch ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.\x - \xo 16:15 \xt Mat. 23:28; Ng'oong'. 2:23\x* 
\p  
\v 16 Kumanaachokwaamtaat ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana lōkōōywēk, ki siruutēk choo kikōōnu *꞉Muusa āk lōkōōywēk choo kiyibu *wōōrkooyik ꞉chēē /kikyoomu. Kung'eetee kāchō ꞉Yoowaana ākoy ra, lōkōōywēk chēē /kyoomtootē ku chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nteenee mii ꞉biiko chēē chaang' kukwiilē.\x - \xo 16:16 \xt Mat. 11:12, 13\x* 
\v 17 Imuuchē kubot ꞉barak āk ng'wēny nteenee mābotē ꞉ng'ālyoontēēt mbo akeenke ām siruutēchoo.  
\v 18 Chii ake tukul nyoo kakwet koorkēēnyii ankoomut ake, kaakubar kooyēēyto. Nto nyoo keemut koorko nyēē kaakukwet ꞉saanteenyii kāākōōntosuur ꞉nyoo kooyēēyoo.”\x - \xo 16:18 \xt Mat. 5:31-32; 19:9; Māārkō 10:11; 1Kōōr. 7:10-11\x* 
\s1 Lasaaro āk chii nyēē kiboonto bāytit 
\p  
\v 19 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kimii ꞉chiito ake nyēē kiiloochē sirooy chēē kāroorānēch chēbo āliisyō nyēbo barak. Kikicham ꞉chiichi kuyēyē sookwoonuut āk tukuuk chēbo leles.  
\v 20 Nteenee kimii ꞉ake nyēē /kikēēkuurēē Lasaaro nyēē kisyēnunoot ām ng'woowōōk miisin. /Kikikiimukoonchi kaytaab mokoryoontoonoo kurkat.  
\v 21 Kumii yooto bo kurkat kubērē nto nyōōr mbo seeserik, kukwoonii ꞉ng'ōōkiik bokumēēlē ng'woowōōk. 
\p  
\v 22 Nto mii lētuunoo chokume ꞉Lasaaro. Kuyib *꞉malayikaanik wokōōbuurto keey *Abraam. Nyēē mā tyaa, chokume ꞉nkinee chiichoo kiboonto bāytit. /Keemuy,  
\v 23 nteenee /kibokēētōōrchi tāmirmiryēēnyii wōlēē mii ꞉maata nyēē māmisē. Kumii wōlooto, kutoobēn Lasaaro kuboonto keey Abraam. 
\p  
\v 24 Kukuurso ꞉chiichoo kule, ‘Baaba Abraam! Ntēē keewaang'taa ꞉maata! Iriireenaa ānkiiyooku Lasaaro chokōōwutēē moorineet bēēko kutiswoo ng'elyebta.’  
\v 25 Nteenee kumwoochi ꞉Abraam kule, ‘Wēnyoo, māchāktōōs inkēt kule yoo kitēēsoboot, kiinyōōru tukuukuuk chēē kāroomēch chēē 'kiimāchē, nteenee kimii ꞉Lasaaro ng'woonin. Kunyi, miitoochi keey ra ꞉Lasaaro wōlēē nusaat, ānkiimiitē ꞉inyiing' ng'woonin.\x - \xo 16:25 \xt Luuka 1:51-53; 6:20-21, 24-25\x* 
\v 26 Nto subak, mii ꞉nkōriit nyēē wōō miisin kwēēnuunyoo nyēē yoo kālē ꞉chii ake tukul nyēē mii wōli kuchō komosaa, mēēmuuchāktōōs. Māmii mbo subak ꞉chii nyēē imuuchē kuchōōnēē komosta nyoo imiitē kuchō komosi.’  
\v 27 Kumwooy ꞉chiichoo kule, ‘Baaba Abraam, mwoochinoowoo naas Lasaaro kuwo kanyoo acheek  
\v 28 wokumwoochi mbo ng'eetaabiya muut kule kuriib keey /simākēētōōrchi nkicheek wōli tēē nyi ꞉ng'woonin kōōyyiin kābēk.’  
\v 29 Nteenee kukētyi ꞉Abraam kule, ‘Kany kuyēbchi yiit siruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu *꞉Muusa āk *wōōrkooyik.’\x - \xo 16:29 \xt 2Tēm. 3:16\x* 
\v 30 Kukētyi ꞉nkinee chiichoo Abraam kule, ‘Baaba, māyēmē kuu nyoo baateey, nteenee kaykay yoo /kāākiiyookto chiito ake nyēē kiikume. Imuuchē kuwēēkiis ām miyootyēēt nyēē kiikuyey.’  
\v 31 /Kēēkētyi chiichoo subak kule, ‘Yoo māmāchē raat mbo ꞉ng'eetaabkoomēt kukas kiyēē kimwooyē ꞉Muusa ākoo wōōrkooyik, ku mākoy kukāsyi chii ake tukul nyēē kang'eetee meet.’ ” 
\c 17  
\s1 Kentaayeet āk nyooyeetaab kaat 
\r (Mataayo 18:6-7, 15, 21-22; Māārkō 9:42) 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Mii ꞉biiko chēē makuken biiko alak kutaya, nteenee mākung'woonchi sōō kule nee chii nyoo kakenta ake.  
\v 2 Misyinē /kēērātyi chiichoo rwaa nyēē wōō kaat /ānkēētōōrchi araaray kuling'ta, kusiir yoo kātākēnē biikyuu choo tākukuskus ām kāāyēnēēt.  
\v 3 Kunyoo, ōriib keey! 
\p Yoo kāyēwuung' ꞉ng'eetaabkoomēt ng'ālyoo nyēē miyaat, iburyoong'tē. Nto yoo kāchokusooming' nyooyeetaab kaat, inyōōchi kaat.  
\v 4 Ānkoo kāyēwuung' nyēē miyaat kunyil areet tisab ām bēsyēēt ānkuchōōnii yooto tukul chokusoomē nyooyeetaab kaat, inyōōchinē.” 
\s1 /Kiikoosēē keey Yēyiin /ānkēēkāsyinē 
\p  
\v 5 Nto mii yoo, kumwoochi *꞉lēbkēēyik Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, teeyeyeech kiikaasee keey Yēyiin miisin.”\x - \xo 17:5 \xt Mat. 14:31; Luuka 6:13\x* 
\v 6 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Nto ōtinyē mbo kaakaaseet nyēē kisich nyēē tēē kēbuswoontēētaab *aritaaliit, nto imuuchē kukāswook mbo ꞉mōkōywooni, yoo kōōmwoochi kung'ēēwunēē keey tiikiit ankuwokuchaan keey araaray.\x - \xo 17:6 \xt Māārkō 11:23; 4:31\x* 
\p  
\v 7 Imuuchē ꞉chiito kuboonto motwooriintēēnyii nyēē ākiisyē nto nyēē ibātiisyē. Nto yoo kārōōt kaa, māchāmchinē ꞉mokoryoontēēnyii simkwoomiis,  
\v 8 nteenee māchāktōōs kubay mokoryoontoonoo kurook. Yoo kaakoowaany ꞉mokoryoontēēt āmiisyēēt, mākwoomiis ꞉motwooriintēēt.  
\v 9 ‑/Mākēēbirchinē kōōnkōy kuuyu kayey kiyēē /kākēēmākyinē.  
\v 10 Kunyoo, yoo kooyey ꞉akweek kiy ake tukul kuu wōloo /kēēmāktooy, ōmwooyē kule, ‘Yiisyēēnyoo ꞉nyooto.’ ”\x - \xo 17:10 \xt 1Kōōr. 9:16-17\x* 
\s1 /Kiirāroochē chii nyoo ikoosēē keey Yēyiin 
\p  
\v 11 Yu katas taay ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kumii kutākyinē keey Yēērusālēēm, kuyit yēē kibo kiyōōtēētaab yēēmēētaab Kalilaaya ākoo kōōrēētaab *Samaaryaa.\x - \xo 17:11 \xt Luuka 13:22\x* 
\p  
\v 12 Yu kayit saang'ta ake nyēē kimii yooto, kukas biiko alak taman chēē kiboonto *makereenik. Kimāmāchē ꞉bichoo kulēēkityi Yēēsu.\x - \xo 17:12 \xt Laawi. 13:45-46\x* 
\v 13 Kukuur Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt Yēēsu, ankiiriireeneech.”  
\v 14 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichooto kule, “Bōōboorchi keey kibkōrōs.” Kuba ꞉bichoo. Nto kumii kēēltaab too, kukas keey kule kāākusobcho!\x - \xo 17:14 \xt Laawi. 14:1-32; Luuka 5:14\x* 
\p  
\v 15 Kooyeey ꞉akeenke wōloo kimii ꞉Yēēsu ānkusilto Yēyiin kukuurchinē barak.  
\v 16 Kukutuny ānkuyim kutiiny ꞉tokochta ng'wēny ānkubirchi Yēēsu kōōnkōy ānkoo kibo kōōrēētaab *Samaaryaa ꞉chiichi.  
\v 17 Kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Kāmā taman ꞉bichoo kāāsoobē? Mii ānō ꞉chuut sokoolu?  
\v 18 Ntēē sukōōyēēw naas nyi ꞉soboyiintō akeenke chokubirchi Yēyiin kōōnkōy?” 
\p  
\v 19 Kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Ing'eet ānkiiwēēchi keey. 'Kēēsob kuchurta kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey.”\x - \xo 17:19 \xt Luuka 7:50\x* 
\s1 Wōlēē chōōntooy ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\p  
\v 20 Nto mii yoo, kuteebee *꞉Farisaayeek alake Yēēsu kule, “Chōōnii āyu ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin?” Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Māmii ꞉kiyēē ibooru yēē chōōnii ꞉bāytooyiisyoonoo kuu wōloo ōsōōtitooy ꞉akweek.  
\v 21 Māmii mbo ꞉chii nyēē mākumwooy kule, ‘Ong'nyiin’ nto ‘Ong'nyi.’ Ntēē ōboontē keey kēny Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.”\x - \xo 17:21 \xt Mat. 4:17, 23; 5:3, 20; 6:33; 7:21; 10:7; 13:11; 23:13\x* 
\s1 Kurubta keey āk yoo iyēēwu ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 24:26-27, 37-41) 
\p  
\v 22 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Makukwa ꞉bēsyōōsyēk chēē +moomwaay kule nto āyēēwu ꞉anii, *Wēritaab Chii. Nteenee ‑mōōkāsoo.  
\v 23 +Mōōkāsē /kēēmwooyē kule, ‘Kāākōōyēēw! Ong'nyiin mii yuun!’ nto ‘Ong'nyi mii yu!’ ‑Moobe kule boocheeng'aataa,\x - \xo 17:23 \xt Māārkō 13:21\x* 
\v 24 kuuyu mābotwook yoo kāāchōō. Makukerkeyiit yoo keewech kulebkeyiit ꞉kōōrēēt tukul.  
\v 25 Nteenee +maanyalil kurook nyēē ‑/mākyoomu ankutaya ꞉biiko choo ‑mēēyēnwoo.\x - \xo 17:25 \xt Luuka 9:21-22\x* 
\p  
\v 26 Makukerkeyiit mbo ꞉yoo kariik kōōyēēwunēē ꞉Wēritaab Chii āk bēsyōōsyēchoo kibo Noowa.  
\v 27 Kyoomiisyē yooto ꞉biich ānkuyyēēsyē ānkōōmutiisyē ākoy bēsyoonoo kiiwutē ꞉Noowa āk biikyii mwēēnkēēt. Nto mii yoo, kuchō ꞉taambiliilyeet kōōrēēt tukul nyēē kiimukuus biich. 
\p  
\v 28 Makukerkeyiit mbo subak ākoo bēsyōōsyēchoo kibo Lōōt. Kiwuulyootēē ꞉biiko yiisyōōnuutēkwaa kuu kwaak kwoomiisyē ānkuyyēēsyē, kiyēyē mung'aareeng'waa, kichoonsē ānkutēēchē kooriikwaa  
\v 29 ākoy bēsyēēt nyoo kibākooktooy ꞉Lōōt Sōtōm. Yooto, kuroong' ꞉Yēyiin aryaanteet ake nyēē layaat ām barak nyēē wuu roob. Kiimukuus biiko tukul.\x - \xo 17:29 \xt Toowu. 19:24-25\x* 
\v 30 Makunyach biich nkinee *꞉Wēritaab Chii ām kēēlto nyēē wuu nyooto. 
\p  
\v 31 Yoo kanyoorta ꞉ng'aleechu chii saang', ‑meeyeey kō wokōōruruuch tukuukyii ameeyeey kaa mbo ꞉choo mii mbareen.\x - \xo 17:31 \xt Māārkō 13:15-16\x* 
\v 32 Okasee kiyēē kiyeyakay ām wōlēē mii ꞉cheebyoosyeetaab Lōōt.\x - \xo 17:32 \xt Toowu. 19:26\x* 
\v 33 Nyoo kāyēētyi keey soboontaab kōōrooni, mākōōboot soboonnyii bo kibchuulyo. Nto nyoo kēēkooyto soboonnyii ām kōōrooni, mākunyōōr *soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 17:33 \xt Mat. 10:38-39\x* 
\p  
\v 34 Yoo mii ꞉biiko āyēēnku kuruuytōōs yēēt akeenke, +/mākēēyib akeenke /keebakaakta ake.  
\v 35 Nto yoo mii ꞉kooru āyēēnku kung'oosyē ām yēēt akeenke, +/mākēēyib akeenke /keebakaakta ake.\f + \fr 17:35 \ft Tāsyinē ꞉siruutēk alake kērēywoontooni 36: Nto yoo mii ꞉murēn āyēēnku kuyēyiisyē ām mbareen, +/mākēēyib ake /ankeebakaakta ake.\f*” 
\p  
\v 37 Kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, +makeenyoortiing' ānō?” Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Yoo mii ꞉mōtōōng'wēk, kumii yooto ꞉muuswēk.”\fig Wōlēē mii ꞉muuswēk kumii ꞉mōtōōng'wēk|src="lb00075b.tif" size="span" ref="17:37" \fig* 
\c 18  
\s1 Muytaayeet ꞉kirkit 
\p  
\v 1 Nyēē mā lōō, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii wōlēē kimāchāktōōs kusooytooy ākookoy ānkumuytooy.\x - \xo 18:1 \xt Room. 12:12; Ēfēēs. 6:18; Filib. 4:6; Kolos. 4:2; 1Tēēs. 5:17\x* 
\p  
\v 2 Kimwoochi kule, “Kimii ꞉chiito ake kiriinkēēt ake nyēē kiitiilē ng'al ām kōōk. Kimēēywēyē ꞉chiichoo Yēyiin āmākoonyitē biiko.  
\v 3 Kimii ꞉nkinee cheebyoosyeet ake kiriinkoonooto nyēē ki musuk. Kiwēētii ꞉cheebyoosyaanaa wōlēē mii ꞉chiichoo kibtaman kumāchē kule /kēēyēytoochi ng'aleekyii. 
\p  
\v 4 Kikwētyi ng'aleekaab cheebyoosyaanaa nyēē lōō. Nto mii lētuunoo kumwaayee moo kule, ‘Ānkoo ‑māāywēyē ꞉anii Yēyiin nto chii ake tukul,  
\v 5 +māāyēchi cheebyoosyaani manta, kuuyu kaakootaaraa kōōyiimsētoo mēt.’ ”\x - \xo 18:5 \xt Luuka 11:7-8\x* 
\p  
\v 6 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Yoo imuuchē ꞉choolwookiintō nyēē wuu nyoo kuyēchi cheebyoosyaanaa manta ii,  
\v 7 /bokeemwa nee Yēyiin? Muytoochinē kut kukas kule kāyēchi manta biikyii choo sooyē inee kibtaman.  
\v 8 !Kāāmwoowook, yoo kāākuyityiin, mākuyēchi biikyii manta areet akeenke. Nteenee kany ateebeenaak: Ata ꞉biiko chēē makumuyta kut ayitu ꞉anii *Wēritaab Chii, ānkāānyōōru kōōkoosēēnoo keey?” 
\s1 Māyib keey ꞉chii barak 
\p  
\v 9 Nto mii yoo, kurārchi Yēēsu ng'ālyoo biiko alak chēē kikuurē keey kule churtootiin ānkimōōntooy biich. Kimwoochi kule,  
\v 10 “Kimii ꞉biiko alake āyēēnku chēē kibokusaay ām *Kōōtaab Yēyiin. Ki *Fārisooyiin ꞉ake, nto ake ku kāāruruukiin bo *syuuru.  
\v 11 Kichō ꞉Fārisooyiintoonoo taay ankusaay kule, ‘Yēyiin, ābiruung' kōōnkōy, kuuyu ‑māāyēku choolwookiin kuu wōloo wuunto ꞉sāsiik, kibrōkōsiis, choo mārtootē āk mbo kāāruruukiintooniin bo syuuruut.  
\v 12 *Ākirē āmiisyēēt areet āyēēng' ām wiikiit ānkāākooytooy akeenke ām taman nyēbo kiy ake tukul nyēē ānyōōru.’\x - \xo 18:12 \xt Mat. 6:16-17; Luuka 11:42\x* 
\p  
\v 13 Nteenee kikiiyyo ꞉kāāruruukiintoonoo bo syuuruut wōliin bo lēt. Maneemuuch kukas barak, kusooyē, nteenee kinam keey kwermet ankuriiree keey ām wōlēē mii ꞉Yēyiin kumwoochinē kule, ‘Baaba Yēyiin, iriireenaa anii nyi kyāāchoolwookēn.’\x - \xo 18:13 \xt Cherem. 31:19; Luuka 5:32; 23:48\x* 
\p  
\v 14 !Kāāmwoowook, chiito nyēē kiiyeey kaa /kukāākēēnyōōchi kaat ku kāāruruukiintoonoo bo syuuruut nyoo kiyibē keey ng'wēny āmēēbērē Fārisooyiintoonoo. Kunyoo, chii nyoo yibē keey barak +/makiichuchuuk, nto nyoo yibē keey ng'wēny, +/mākiitōrōōr.”\x - \xo 18:14 \xt Mat. 23:12; Luuka 14:11; Yāāk. 4:6\x* 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē nyoolchinē bāytooyiisyēētaab Yēyiin? 
\r (Mataayo 19:13-15; Māārkō 10:13-16) 
\p  
\v 15 Nto mii bēsyēēt ake, kōōmutyi ꞉biiko alake Yēēsu lēēkōōk chēē minkēēch kumāchē kule kutiinyēē āwunnyēk ānkōōbēruur. Yu kakas ꞉rubiik bichoo, kōōburyoong'to.  
\v 16 Nteenee kimwooy ꞉Yēēsu kule, “Ōbāroochi lēēkōōy kukwa wōlēē āmiitē, kuuyu biiko chēē wuu chuutēchu ꞉chēē nyoolchinē Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 17 !Kāāmwoowook, mākoy kōōwut Bāytooyiisyēētaab Yēyiin ꞉chii nyoo māchāmtooy Bāytooyiisyoonoo kuu lōkōchoo.”\x - \xo 18:17 \xt Mat. 18:3\x* 
\s1 Wuuy kōōwut ꞉chii nyēē boonto bāytit Kaab Yēyiin 
\r (Mataayo 19:16-26; Māārkō 10:17-27) 
\p  
\v 18 Yooto, kuchōōnchi ꞉kāāntōōyiintēēt ake nyēbo Yuutayeek Yēēsu ānkumwoochi kule, “Kāānēētiin iyēku chii nyēē karaam! +Maayey kule nee sāānyōōru *soboontaab kibchuulyo?”\x - \xo 18:18 \xt Luuka 10:25\x* 
\v 19 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “'Kēēsōōtyēēchoo nee siimwaay kule akaraam ꞉anii? Ntēē Yēyiin nkit ꞉nyēē karaam!  
\v 20 Ābērē kiisuman kiruutēkaab Yēyiin choo kikōōnu ꞉Muusa choo mwooyē kule, ‘‑Meemarte, ‑mēērumiisyē, ‑mēēchōōrsē, ‑mēēmōlōlchi chii ng'ālyoo. Koonyit kōōn āk koomēt.’\x † \xo 18:20 \xt Chuytaayeet 20:12-16; Kiruutēk 5:16-20\x*”  
\v 21 Kumwooy ꞉chiichoo kule, “Ānkētē tukul choo 'keemwaay. Kyāākir kung'eetee āmining'.”  
\v 22 Kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Botuung' ꞉kiito akeenke. Wee-alte kiy ake tukul nyēē iboontē ānkiiyēētyēēchinēē bānoonik. Yoo 'keeyey kuu nyooto, irubwaa. +Mēēnyōōru bāytit nyēbo man ām Kaab Yēyiin.”\x - \xo 18:22 \xt Mat. 8:21-22; Luuka 12:33\x* 
\v 23 King'woonchi ꞉ng'aleechaa chiichoo, kuuyu kiboonto bāytit nyēē wōō.  
\v 24 Yu kakas ꞉Yēēsu wōlēē kāwēēto ꞉chiichoo, kumwooy kule, “Wuuy sōō kule nee kucham ꞉biiko choo boonto bāytit Bāytooyiisyēētaab Yēyiin.  
\v 25 Nyumnyum mbo kubuntēē *꞉tembes koong'taab sintaaniit kusiir kōōwut ꞉chiito nyēē boonto bāytit Kaab Yēyiin.” 
\p  
\v 26 Kumwooy ꞉biiko chēē kikas ng'aleechaa kule, “Ara ng'oo, naas, ꞉nyēē imuuchē /kiiraraach?”  
\v 27 Kukētyi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kiyēē mēēmuuchāktōōs ām wōlēē mii ꞉biiko, kōōmuuchāktōōs ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.”\x - \xo 18:27 \xt Āyub 42:2\x* 
\s1 Kiyēē nyōōru ꞉biiko choo kaakurub Yēēsu 
\r (Mataayo 19:27-30; Māārkō 10:28-31) 
\p  
\v 28 Kuteebee ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Kas kookeebakaakte ꞉acheek tukuukyoo tukul ankeerubiing'?”  
\v 29 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowook, chii ake tukul nyēē kaakubakaakta kooriikyii, koorkēēnyii, mbo ng'eetaabkaamet, kwaan āk kaamet nto lōkōkyii kubo yiisyēētaab Yēyiin,\x - \xo 18:29 \xt Luuka 9:59-62; 14:26\x* 
\v 30 mākōōkoochi ꞉Yēyiin chēē chaang' raat kusiir choo kōboonto. Mākunyōōr mbo *soboontaab kibchuulyo ām kōōrēēt nyoo chōōnii.” 
\s1 Nyēbo sōmōk kung'āloolēē ꞉Yēēsu meenyii āk ng'eeteenyii 
\r (Mataayo 20:17-19; Māārkō 10:32-34) 
\p  
\v 31 Kuwēēto ꞉Yēēsu rubiikyii choo ki taman āk āyēēng' komos ānkumwoochi kule, “!Kookas, kēēmiitē kēēbēētii Yēērusālēēm. Yoo kakeeyit wōlooto, mākuyityiin man kuu wōloo kikiikung'oorta ꞉wōōrkooyikaab Yēyiin kēny kurubta keey ākoo *Wēritaab Chii.\x - \xo 18:31 \xt Luuka 9:51\x* 
\v 32 +/Makeenam /ānkiiyokoochi biikaab Rooma chēē mākōōntosuur, kung'utyi,  
\v 33 kubirsēēt kulālchi ankubakach. Nto mii bēsyēētaab sōmōk, kung'eetee meet.” 
\p  
\v 34 Maneemuuch ꞉rubiik kōōnkēt kiyēē kimii ꞉Yēēsu kung'āloolēē. Kiiyeelaat ꞉ng'ālyoontēēt.\x - \xo 18:34 \xt Luuka 9:21-22\x*\x - \xo 18:34 \xt Luuka 9:45; 24:45; Yoowa. 20:9\x* 
\s1 Kiisoob ꞉Yēēsu cheebkoraatyaa 
\r (Mataayo 20:29-34; Māārkō 10:46-52) 
\p  
\v 35 Yu kikiikuriik kuyit ꞉icheek *kiriinkēētaab Yēērikō, kunyōōr cheebkoraatyaanteet ake nyēē kisoomsē ām kēēlto komos.  
\v 36 Yu kakas ꞉cheebkoraatyaantaanaa bōlātēētaab biiko chēē chaang' chēē kikēēytooy, kumwooy kule, “Ng'oo ꞉bichu mii kung'āloolootē ēē?”  
\v 37 /Kēēmwoochi kule Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt nyēē kimii kumurē yooto.  
\v 38 Kukuurchinē ꞉chiichoo barak bakeenke kule, “Yēēsu, *Mōchōkōrēētaab Tāwuti, iriireenaa!”  
\v 39 Kōōburyoong'to ꞉biiko chēē kimii taay kule kusiis. Nteenee kikuurchi barak miisin kule, “Mōchōkōrēētaab Tāwuti, ankiiriireenaa!”  
\v 40 Kōōyyo ꞉Yēēsu ānkumwoochi biiko kule, “Ōrēētoonu baa chiichoo kuchō yu.” Yu /kakiiyiit, kuteebee ꞉Yēēsu kule,  
\v 41 “Imāchē āyēwuung' nee?” Kulē ꞉chiichoo, “Mokoryoontēēt, āmāchē akaste.”  
\v 42 Kulēēnchi ꞉Yēēsu, “/Kāākiisoobiing', kuuyu 'kēētinyē kaakaaseet. Kunyoo, ikaste.”\x - \xo 18:42 \xt Luuka 7:50\x* 
\v 43 Kumwooyē ꞉Yēēsu kuu nyooto, kukāstooy ꞉chiichooto bakeenke ānkuwēēto keey Yēēsu kusiltootē Yēyiin. Kisilto nkicheek ꞉biiko tukul Yēyiin choo kikāsē ng'aleechaa. 
\c 19  
\s1 Yēēsu ākoo Sakaayo 
\p  
\v 1 Kitas taay ꞉Yēēsu āk rubiikyii ankuyit Yēērikō.  
\v 2 Kimii ꞉chiito ake wōlooto nyēē /kikēēkuurēē Sakaayo. Ki kāāruruukiintēētaab *syuuruut nyēē wōō ānkiboonto bāytit nyēē wōō miisin.  
\v 3 Kisyeem ꞉Sakaayo kule kukas Yēēsu, nteenee kimēēmuuchē, kuuyu ki chaang' ꞉biiko, nto subak kibar ꞉nwookinto.  
\v 4 Yu kakas kuu nyooto, kulabat taay ankuwokulaany mōkōywēēt ake sukukas Yēēsu nyēē karaam. \fig Kilaany ꞉Sakaayo mōkōywēēt|src="lb00313b.tif" size="span" ref="19:4" \fig* 
\v 5 Yu kayit ꞉Yēēsu yooto, kukas barak ānkumwooy kule, “Sakaayo, rēku baa areet akeenke, kuuyu āyēku ra toontēēng'uung'.”  
\v 6 Kukāsē ꞉Sakaayo kuu nyooto, kurēku areet akeenke ānkuwēēto keey Yēēsu ākoy kanyii nyēē kabaybayiit miisin.  
\v 7 Nteenee mānāāng'ērēkyi ꞉biiko alake ng'aleechaa. Kiing'unyng'uunyiis kule, “Nto yu kāruutoochi ꞉Yēēsu chii nyēē tinyē ng'ōōki kuu nyi?”\x - \xo 19:7 \xt Mat. 9:10\x* 
\p  
\v 8 /Kēēmii /kyoomiisyē, kōōyyo ꞉Sakaayo ānkumwooy kule, “Mokoryoontēēt, +māānēmu kisiincheetaab beesaanikyuu ānkāākoochi bānoonik. Nto yēē ākoo mii ꞉chii nyēē kyāānēmunēē cheechii chēē chaang' kusiir chēē /kikēēmāchēē āruruuchootē syuuruut, +māāyookyi kunyil ang'wan ām choo kyaa-am.”\x - \xo 19:8 \xt Chuy. 22:1; Ēsēk. 33:14-16\x* 
\v 9 Kumwooy ꞉Yēēsu kule, “/Kaakiiraraach ra kayi, kuuyu kēēkoosēē keey ꞉chiichi Yēyiin kuu Abraam.\x - \xo 19:9 \xt Mat. 3:9; Luuka 3:8; 13:16; Yoowa. 8:33-47; Yēyuut. 16:31; Room. 4:12, 16-17; Kala. 3:7, 29\x* 
\v 10 Kyāāchōōnii ꞉anii, *Wēritaab Chii, chāāchēēng'ootē ānku chāārāroochootē biiko chēē kiikubootyo.”\x - \xo 19:10 \xt Luuka 5:32; 1Tēm. 1:15\x* 
\s1 Iyēyiisyēē nyēē karaam kiyēē /kākēēkōōning' 
\r (Mataayo 25:14-30) 
\p  
\v 11 Kibērē ꞉biiko chēē chaang' tōōs mākubāytooyiis ꞉Yēēsu yoo kayit Yēērusālēēm. Nteenee mēēbērē kimii wokuyēyāktōōs kuu wōloo kiisōōtitooy ꞉icheek. Nto kumii ꞉Yēēsu tākōōmuunyē, kumwoochi biiko kule,\x - \xo 19:11 \xt Luuka 11:2; 24:21\x* 
\v 12 “Kimii ꞉mokoryoontēēt ake nyēē kimāchē kuwo kōōrēēt ake nyēē kilōō, /bokēēng'oobchi kāāmuukēywēēkaab bāytooyiisyēēt sichokubayta kōōrēēnyii.  
\v 13 Kumānāāwo, kukuur motwoorikyii taman ānkōōkoochinoot chii ake tukul beesaanik chēē tēē chēbo ake. Kimwoochi chii kuyēyiisyēē laatit nyeenyii kubās keey ākoy bēsyēēt nyēē kēēyēēwunēē ꞉inee.\x - \xo 19:13 \xt Māārkō 13:34; Yēyuut. 1:11; 2:33-36\x* 
\v 14 Nteenee kitay ꞉biikyii. /Kikiiyookto biiko alak wokumwaayta kule māmāchē ꞉icheek bāytooyiintoonoo.\x - \xo 19:14 \xt Yēyuut. 4:17; 5:28; 13:44-46; 28:25-28\x* 
\p  
\v 15 Yu kēēyēēw ꞉chiichoo ām ruutooy /kukaakeeng'aab kuyēk bāytooyiintēēt, kukuur motwoorikyii taman choo kiikoochinootē beesaanik chokōōboor ꞉chii ake tukul laatit nyeenyii nyēē kiikunyōōr.  
\v 16 Kumwooy ꞉nyēbo taay kule kibās keey ꞉cheechii kunyil taman.  
\v 17 Kulēēnchi nyoo ꞉bāytooyiintēēt, ‘Kuu yoo kwēēriib tukuuchoo kō ng'ēri nyēē karaam, +maayeyiing' ibayte kiriinkōōsyēk taman.’ 
\p  
\v 18 Kumwooy ꞉nyēbo āyēēng' kule, ‘Mokoryoontēēt, kookunyil ꞉cheechuu muut.’  
\v 19 /Kēēmwoochi nyoo kule, ‘+Meebayte ꞉inyiing' kiriinkōōsyēk muut.’\x - \xo 19:19 \xt Luuka 12:42-44; 16:10\x* 
\p  
\v 20 Kookeer ꞉ake kumwoochi bāytooyiintoonoo kule, ‘Beesaanikuuk ꞉chu. Kyaaratee ankeet ankaakonor nyēē māmii ꞉kiy nyēē kitwa.  
\v 21 Kyaakas kule iwuuy 'ankiicham ibirtooy biich ikēsē kiyēē kimēēchoonē ānkiiruruuchēē wōlēē mānēēyis.’  
\v 22 Yooto, kulē ꞉bāytooyiintēēt, ‘Imiyaat. Kubaring' ꞉ng'aleekuuk nkityō. Yoo ākoo inkētē ꞉inyiing' kule āwuuy ꞉anii ankyaacham ābirtooy biich ākēsē kiyēē kimāāchoonē ānkāāruruuchēē wōlēē mānāāyis ii,  
\v 23 kwaaming' ꞉nee simeekonoree beesaanikyuu lēnkuut sukubāsu keey? Nto 'kiiyey kuu nyooto, nto kāchāānyōōru beesaanichaa kukāākutāsyi keey ꞉kiy barak.’ 
\p  
\v 24 Kuweech keey ꞉bāytooyiintoonoo ānkumwoochi motwoorik alak kule, ‘Ōnēmunēē nyi beesaanichaa ānkōōkoochi chiito nyoo kōtāsyi keey ꞉cheechii miisin kusiir chēbo chuut tukul.’  
\v 25 Nteenee kimwooy ꞉choo kule, ‘Mokoryoontēēt, ntēē chaang' ꞉chēē boonto ꞉nyoo, bo nee /kēētāsyi alak?’  
\v 26 Kumwoochi ꞉bāytooyiintoonoo kule, ‘Kātāwuu nyooto sinee, nteenee chiito nyoo kāyēyiisyēē kiyēē /kākiikoochi, /kēētāsyinē ake, nto nyoo māyēyiisyēē, /kiinēmunēē mbo nyooto kāboonto.\x - \xo 19:26 \xt Mat. 25:29\x* 
\v 27 Nteenee kurubta keey ākoo buunichoo kāākuwēēkyoo keey, ōkwēru choo ankuboobakach ākāsē.’ ” 
\s1 /Kikeetorooch Yēēsu ām Yēērusālēēm kuu Bāytooyiin 
\r (Mataayo 21:1-11; Māārkō 11:1-11; Yoowaana 12:12-19) 
\p  
\v 28 Yu kāyyēēkunēē, kutas taay ꞉Yēēsu āk baanaa. Kimiitē ꞉Yēēsu taay kutēē yooto tukul kutākyinē keey Yēērusālēēm. Nto yityo bokurwoowunēē Beetannyaa. 
\p  
\v 29 Yu kāng'ēētyēē Beetannyaa, kuba nto yu kēē-āyēēchēē keey Beetfaaka ām yēē kibo Lekemeetaab *Musēytuuniinēk, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii āyēēng' kule,  
\v 30 “Obe ākoy saang'iin. Yoo kooyit yooto, +mōōnyōōru sikiryo nyēē tāku siirwaak kurataat amanaakesen chii bēsyēēt ake. Otyaach ānkōōkwērwoo.\x - \xo 19:30 \xt Luuka 23:53\x* 
\v 31 Nto yoo kateebeenaak ꞉chii kule ōtyookyinē nee sikiryēēt, ōlēēnchi ‘Māchē ꞉Mokoryoontēēt.’ ” 
\p  
\v 32 Kiba ꞉rubiichoo ānkubokunyōōr sikiryoonoo kuu wōloo kimwooytoochinē ꞉Yēēsu.  
\v 33 Kumii kōōtyoochē, kuteebee ꞉biikaab sikiryēēt kule, “Ōtyookyinē nee sikiryoonoo?”  
\v 34 Kukētyi ꞉rubiichoo bichoo kule, “Māchē ꞉Mokoryoontēēt.”  
\v 35 Kukwaanta sikiryoonoo ākoy yoo kimii ꞉Yēēsu. Kuyitu, kōōrēēku sirookwaa chēē kikiiliiktēē keey ānkwoolyāktēē bataytaab sikiryēēt sukutēbēē ꞉Yēēsu. 
\p  
\v 36 Kumii ꞉Yēēsu kuwēētii, kōōrēēkunoot ꞉biiko alake sirookwaa chēē kikiiliiktēē keey ānkōōyiitoot kēēltaab too.\x - \xo 19:36 \xt 2Bāy. 9:13\x* 
\v 37 Yu kayit ꞉icheek yēē kyoobuksēē ꞉kēēlto ām Lekemeetaab *Musēytuuniinēk, kutoow ꞉biiko kusilto Yēyiin ām ng'erekweek. Kityēēnootē yooto ꞉tukul kubo tukuuk chēbo kwōng'uut chēē kiikuyeyaan ꞉Yēēsu.\x - \xo 19:37 \xt Luuka 2:20; 24:52-53\x* 
\v 38 Kikuurchinootē ꞉bichoo barak kumwooyē kule, 
\q1 “Ibēruuroot ꞉Bāytooyiintēēt nyi chōōnii 
\q2 ām kaayneetaab Yēyiin. 
\q1 Chōōnēē ꞉tāloosyēēt kibkōōnkōy. 
\q2 Wōō ꞉Yēyiin, lēyyē.”\x - \xo 19:38 \xt 1Bāy. 1:38-40\x*\x - \xo 19:38 \xt Tyēēn. 118:26; Luuka 2:14\x* 
\p  
\v 39 Nteenee kimwoochi *꞉Farisaayeek alake chēē kimii yooto Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, ānkiiburyoong'tē bichukuuk kumātākumwooy ng'aleechu.”  
\v 40 Kukētyi ꞉Yēēsu Farisaayeechaa kule, “Kāāmwoowook, yoo kāsiisyo ꞉bichu, kung'āloolē ꞉rwoontōōk.”\x - \xo 19:40 \xt Aabak. 2:11; Luuka 19:44; 21:5-6, 20-24\x* 
\s1 Kiriiree ꞉Yēēsu biikaab Yēērusālēēm 
\p  
\v 41 Yu kātoobēn Yēērusālēēm, kuriiree biikaab kiriinkoonooto kut kutēy ꞉lōōkik.\x - \xo 19:41 \xt Isa. 22:4\x* 
\v 42 Kimwooyē kule, “Ābērē nto ōnkētē kiyēē māchāktōōs oyey sōōnyōōru tāloosyēēt. Nteenee ōmiitē mēēnān.\x - \xo 19:42 \xt Kiruu. 32:28-29; Yēyuut. 28:26-27; Room. 11:8, 10\x* 
\v 43 Mii ꞉bēsyēēt nyēē mākusēētyook ꞉buunik ānkōōkwēnkwēēnook nyēē māmii wōlēē ōchiirtēē.  
\v 44 +/Mākiimukuus kiriinkooni āk biikyii tukul nyēē māng'ētu mbo ꞉rwaa kukeekemeer keey ake, kuuyu kyoomoonte bārooyinto nyēē kikiikukōōnook ꞉Yēyiin.”\x - \xo 19:44 \xt Luuka 21:20-24\x*\x - \xo 19:44 \xt Luuka 21:6; 1:68\x* 
\s1 Nyēbo āyēēng' kukwētēē ꞉Yēēsu biiko biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin 
\r (Mataayo 21:12-17; Māārkō 11:15-19) 
\p  
\v 45 Yu kayit ꞉Yēēsu Yēērusālēēm, kōōwut biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin ānkutoow kukwet biiko chēē kimii kwooltooy tukuukwaa ām yooto,  
\v 46 kumwoochinē kule, “Mwooyē ꞉Yēyiin ām siruutēk kule, ‘Bo ꞉kanyuu saayeet,’ nteenee kyooweech ꞉akweek kuyēk kēbēnnyoo wōlēē wunyēē keey ꞉sāsiik.”\x - \xo 19:46 \xt Luuka 2:49\x* 
\s1 Kiyēbchi yiit ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu 
\p  
\v 47 Kiinēētiisyē ꞉Yēēsu kwaak ām *Kōōtaab Yēyiin ām bēsyōōsyēk chēē ng'ēri chēē kimii kukwoonii. Kimii ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk ākoo kāāntōōyik alak kuchēēng'ē kule kubakach Yēēsu.\x - \xo 19:47 \xt Mat. 26:55; Māārkō 11:18; Luuka 21:37; Yoowa. 7:1; 18:20\x* 
\v 48 Nteenee kimēēmuuchē kuuyu kiwoolchinē Yēēsu ꞉biiko chēē chaang' kwaak chēē kibokuyēbchinē yiit ng'aleekyii.\x - \xo 19:48 \xt Luuka 20:19; 21:38; 22:2\x* 
\c 20  
\s1 Kāāntōōyikaab Yuutayeek chēē ki kāwōōt 
\r (Mataayo 21:23-27; Māārkō 11:27-33) 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kōōnēētiisyē ānkwoomchinē biiko lōkōōywēk chēē kāroomēch ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin, kukwoonchi ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch, kāānēētikaab kiruutēk ākoo booyik.  
\v 2 Kuteebee ꞉bichooto Yēēsu kule, “Mwoowēēch, baa, ng'oo ꞉nyēē kikōōniing' kāāmuukēywēēk iyey ng'aleechu?”  
\v 3 Kuwālchi ꞉Yēēsu kule, “Kany ateebeenaak ꞉nkanii tēēbuutyēēt. Ōmwoowoo, baa,  
\v 4 yoo kiibātisāniisyē ꞉Yoowaana, kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Yēyiin, nto wōlēē mii ꞉biiko?” 
\p  
\v 5 Yooto kuteebee keey ꞉bichoo kule, “Yoo kakeemwaay kule kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Yēyiin, makuteebeeneech kule ām nee simākiiyēnchi.  
\v 6 Nto yoo kakeemwaay kule kikwoonēē wōlēē mii ꞉biiko, makuwiireeneech ꞉bichu tēē chu rwoontōōk kēēbēku, kuuyu kiikōōyēnchi ꞉icheek kule ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yoowaana.”\x - \xo 20:6 \xt Mat. 14:5\x* 
\p  
\v 7 Yooto kulēēnchi Yēēsu, “‑Mākiinkētē.”  
\v 8 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “‑Māāmwoowook ꞉nkanii chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.” 
\s1 Kiisyoor ꞉Yēēsu miyootyēētaab kāāntōōyikaab Yuutayeek 
\r (Mataayo 21:33-46; Māārkō 12:1-12) 
\p  
\v 9-10 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi biiko kule, “King'eet ꞉chiito ake kuchaan *musābiibuunēk mbareenyii. Yu kaakuchaan, kukāsyiin āk biiko alak kule kuyēytoochi inee mbaraanaa sukubchēchiin āmiik kōōyyiin yoo kāruryo. Nto mii yoo, kuruuto kuyēk kēny. Yu kāwokururyo ꞉āmiik, kōōyookto ꞉chiichoo kibo mbareet motwooriintēēnyii akeenke wokuyibchi kereeryaanteet nyēē ki nyeenyii. Yu kayit ꞉motwooriintoonoo wōlooto kibo mbareen, kubir ꞉bichoo /kikiikoochinē kuyeyta mbaraanaa ankukwet āmā kiy.\x - \xo 20:9-10 \xt Isa. 5:1-7\x* 
\v 11 Kōōyookto subak ꞉chiichoo motwooriintēēt ake. /Kēēbir nkinee nyoo /kiintosuur /ankeekwet āmā kiy.  
\v 12 Kōōyookto subak ake nyēbo sōmōk. /Kēēbir nyoo, /kiikōōtēn /ānkiichuutoot ākoy tuuyta saang'.\x - \xo 20:12 \xt 2Tēt. 36:15-16\x* 
\v 13 Koosoot ꞉chiitaab mbareet ānkulē, ‘Saayey nee?’ Nto mii yoo, kulē, ‘Mii ꞉kiyēē +maayey. +Māāyooktē wērinyuu nyi āchāmē. Tōōs imuuchē kooywey ra nyiitēnyi.’ Kōōyookto.\x - \xo 20:13 \xt Luuka 3:22\x* 
\v 14 Kuyitē ꞉lakwanaa wōlooto, kukuur keey ꞉bichooto kule, ‘Murēchu, ong'nyi ꞉lakwataab murooniito! Okany keebakach sukuyēk ꞉mbaraani nyēēnyoo.’  
\v 15 Yooto, kunam ꞉bichoo wēēroo ānkukwēryoot kuwo tuuyta saang' ankubakach. 
\p Kunyoo ii, yoo koosoot ꞉akweek chokuyēchinē nee ꞉chiitaab mbareet bichoo?  
\v 16 Okany āmwoowook, machokubakach bichooto tukul ānkōōkoochi biiko alak kuriibchi mbaraanaata.” Yu kāmwooy ꞉Yēēsu kuu nyooto, kumwoochi ꞉bichoo kule, “Bērē nto māyēyākiis ꞉ng'ala chēē wuu choo.”  
\v 17 Kōōrōōtoot ꞉Yēēsu ānkumwoochi kule, “Ibooru nee ꞉siruutēkaab Yēyiin ām yoo /kikeesir kule, 
\q1 ‘Tolochta nyoo kitāyē ꞉biiko 
\q2 nyēē kōōkuyēk tiiyēywoontēētaab kōōto.’\x † \xo 20:17 \xt Tyēēn. 118:22\x* 
\m  
\v 18 Chii ake tukul nyēē karyaach rwaantaanaa, +/makeetirtir. Nto nyoo kāluulchi ꞉rwaantaanaata, kuruurumē.”\x - \xo 20:18 \xt Isa. 8:14; Tān. 2:34-35, 44-45; 1Bēt. 2:8\x* 
\p  
\v 19 Yu kakas ꞉kāānēētikaab kiruutēk ākoo mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch ng'aleechaa kimwooyē ꞉Yēēsu, kōōnkēt kule kimii buch ꞉Yēēsu kukwērē ng'aleechaa liimō, nteenee king'āloolēē icheek. Kukwaany keey ꞉moo bichooto ankumach kule kunam Yēēsu, nteenee kinyōkōriitu, kuuyu ki chaang' ꞉biiko yooto.\x - \xo 20:19 \xt Luuka 19:48\x* 
\s1 Kibokutech ꞉kāāntōōyik alake Yēēsu sukunam 
\r (Mataayo 22:15-22; Māārkō 12:13-17) 
\p  
\v 20 Kiiyookto ꞉bichoo yōōtiik kuba wōloo kimii ꞉Yēēsu, wokuyey keey kule churtootiin. Kimāchē kunyōōr ng'ālyoo nyēē keechiwiit ꞉inee sukunam ānkōōyokoochi bāytooyiisyēētaab Rooma.\x - \xo 20:20 \xt Luuka 11:53-54\x* 
\p  
\v 21 Kikwēēskwēēsānchi ꞉yōōtiichoo Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, kiinkētē kule imwooyē manta, iyibē biiko tukul kwooyēēch ānkiinēētē biiko kōōnkēt kiyēē māchē ꞉Yēyiin ām kēēlto nyēbo man.  
\v 22 Mwoowēēch baa ng'ālyoontooni: Karaam kēēkwēchinē bāytooyiintēētaab Rooma *syuuruut nto miyaat?” 
\p  
\v 23 Yooto kōōnkēt ꞉Yēēsu kule kimii ꞉bichoo kutēchē inee. Kumwoochi kule,  
\v 24 “Ōboorwoo baa beesyaanteet.” Kuteebee yōōtiichoo kule, “Bo ng'oo ꞉mēti āk kaaynaani mii beesyaantaani?”  
\v 25 Kulē ꞉bichoo, “Bo bāytooyiintēēt nyēē wōō nyēbo Rooma.” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ōkoochi bāytooyiintoonoo kiinyii, nto Yēyiin, ōkoochi nyeenyii.”\x - \xo 20:25 \xt Room. 13:7\x* 
\p  
\v 26 Kinam kuut bichoo ꞉kiyēē kimwooy ꞉Yēēsu. Kunyoo, kubotyi ꞉wōlēē makunamta Yēēsu kukāsē ꞉biiko. 
\s1 Ng'eeteetaab meet 
\r (Mataayo 22:23-33; Māārkō 12:18-27) 
\p  
\v 27 Nto mii yoo, kukwoonchi subak Yēēsu ꞉biiko alake chēē /kikēēkuurēē *Satukaayeek. Kiiyēnchinē ꞉bichoo kule yoo kaakume ꞉chiito, kaakume kutukul nyēē mēēbērē wokung'ēētēē meet bēsyēēt ake. 
\p Kimwoochi ꞉bichoo Yēēsu\x - \xo 20:27 \xt Mat. 3:7; 16:1, 6, 11-12; 22:23; Yēyuut. 4:1-2; 5:17; 23:6-8\x* 
\v 28 kule, “Kāānēētiintēēt, kisirweech *꞉Muusa kiruutyēēt nyēē mwooyē kule yoo kame ꞉chiito āmānāāsikyiin leekwa ākoo koorkēēnyii, kōōntiiyē ꞉ng'eetaabkaamet koorkoonoo, sukusikyi nyiin lēēkōōk chēē sukuroobta kōōnyii.\x - \xo 20:28 \xt Toowu. 38:8; Kiruu. 25:5-6\x* 
\v 29 Kimii ꞉chiito ake kēny nyēē kiboonto wērikyii tisab. Yu kāwokuwōōyiit ꞉kibooreetyeet, kukēēsyo. Nto mii yoo, kumēēchi keey nyēē mānāāsikyi ꞉koorkoonoo leekwa.  
\v 30 Kōōntiiyiis ꞉wēēriit nyēē kirubu nyoo kimēē. Kōōbuurchiin ꞉nkinee ākoo koorkoonoo ankume āmānāāsikyiin āk koorkoonoo leekwa.  
\v 31 Kookeer ꞉wēēriit nyēbo sōmōk. Kōōbuurto keey ꞉nyoo nkinee koorkoonoo ankume ꞉nkinee āmā leekwa. Kiyeyakay kuu nyooto kut kubēk ꞉wērichoo tukul āmā lēēkōōy.  
\v 32 Nto mii lētuunoo, kume ꞉nkinee koorkoonoo.  
\v 33 Kunyoo, imwoowēēch: Booyiitu ng'oo ꞉koorkoonoo kōōyyiin kāng'ēētyēē ꞉bichooto tukul meet.” 
\p  
\v 34 Kukētyi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Ng'ētēē ꞉kāāmutiisyēēt kōōrooni.  
\v 35 Yoo /kaakiing'eetee chii meet ānkuwo Kaab Yēyiin, mēēbērē tākōōmutiisyē nto /tābokiimutē subak,  
\v 36 kuuyu māmēē subak. Makukerkeyiitu malayikaanik ānku lōkōkaab Yēyiin kuuyu kookoong'eetee ꞉Yēyiin meet.\x - \xo 20:36 \xt 1Yoowa. 3:1-2\x* 
\p  
\v 37 Nto kurubta keey ākoo ng'eeteetaab meet, kiichuurta *꞉Muusa ām sōntiinoo kilāyē yoo kimwooyē kule, ‘Yēyiintēētaab *Abraam, Isaka ākoo Yāākōbō.’\x - \xo 20:37 \xt Chuy. 3:2, 6\x* 
\v 38 Yoo /kakeemwa kule bo ꞉Yēyiin anum, kōōbooru ꞉yooto kule tākusoboot ꞉chiichooto ānkoo kikiikume kēny. Kunyoo, kurubta keey ākoo Yēyiin, sobchootiin ꞉biiko tukul ānkoo mbo choo kiikubēk.” 
\p  
\v 39 Kulē ꞉kāānēētikaab kiruutēk alake, “'Kēēkētu nyēē karaam, kāānēētiintēēt.”\x - \xo 20:39 \xt Māārkō 12:32\x* 
\v 40 Manaatakukany ꞉biiko kuteebaatee Yēēsu subak ng'al alak kutēchē.\x - \xo 20:40 \xt Mat. 22:46\x* 
\s1 Ng'oo ꞉Kāārārookiintēēt? 
\r (Mataayo 22:41-46; Māārkō 12:35-37) 
\p  
\v 41 Nto mii yoo, kuteebee ꞉Yēēsu bichooto kikwiilē inee kule, “Ām nee yu /kēēmwooyē kule chōōnēē *꞉Kāārārookiintēēt kōōtaab *Tāwuti?  
\v 42 Yoo wuu nyooto ii, kwaam ꞉nee sukusir ꞉Tāwuti ām kitaabuutaab Tyēēnwookik kule, 
\q1 ‘Kimwoochi ꞉Yēyiin Mokoryoontēēnyuu kule: 
\q1 'Itēbunēē āwunyuu nyēbo taay 
\q2  
\v 43 kēēbāytooyiisyē tukwaay 
\q2 ānku +maawaang'te buunikuuk.’ 
\p  
\v 44 Kunyi, yoo kuurē ꞉Tāwuti Kāārārookiintēēt kule ‘Mokoryoontēēnyuu’ ii, kōōmuuchāktōōs kule nee kuyēk muchōkōrēēnyii?”\x - \xo 20:44 \xt Mat. 20:30-31\x* 
\s1 Kiiburyoong'to ꞉Yēēsu kiblembechiis 
\r (Mataayo 23:1-12; Māārkō 12:38-40) 
\p  
\v 45 Kumii tākuyēbchinē yiit ꞉biiko kiyēē kimii ꞉Yēēsu kumwooyē, kuwēēkyi keey ꞉Yēēsu rubiikyii ānkumwoochi kule,  
\v 46 “Ōriibēē keey kāānēētichoo bo kiruutēk, ‑amoorub ātēbuutēkwaa. Kicham ꞉bichu kōōloochē sirooy chēē yoo /kakeekas, /simkiinkētē kule icheek kiirwookik. Kicham mbo subak kubēēsyētootēē wōlēē chaang' ꞉biich /sikiisubooyootē nyēē /kākēēkoonyit. Kicham subak kulēkwēlē ng'ēchērōōk choo bo taay ām kooriikaab saayeet ānkōōmoymooyē mbo ng'ēchērōōk chēbo taay ām kaab saakwa ake tukul.\x - \xo 20:46 \xt Luuka 11:43; 14:7\x* 
\v 47 Lātunootē mbo koor chēē musuuk sukuyibēē tukuukwaa. Sooyē miisin kuyēyē keey kule churtootiin. Biich chēē wuu chuutēchu chēē mākuyēchi ꞉Yēyiin ng'al chēē bichiiyēch kusiir choolwookiin ake tukul.” 
\c 21  
\s1 Ng'oo nyēē kiinēm chēē chaang'? 
\r (Māārkō 12:41-44) 
\p  
\v 1 Kutākumii ꞉Yēēsu *Kōōtaab Yēyiin, kukas wōlēē kiikoochintooy ꞉biiko chēē ki mokorēēn beesaanik loolēēt nyēē /kikiiruruukyinē beesaanik kubo yiisyēētaab Yēyiin.\x - \xo 21:1 \xt 2Bāy. 12:9\x* 
\v 2 Yooto, kuchō ꞉cheebyoosya nyēē ki musuk anki banan. Kibār ꞉nyoo beesaanikyii chēē ki ng'ēri. 
\p  
\v 3 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “!Kāāmwoowook, cheebyoosyaani musuk ꞉nyēē kēēnēm beesaanik laatit nyēē wōō kusiir chuut tukul.  
\v 4 Kāng'ōmōrunēē ꞉bichoo mokorēēn laatit nyoo kēēkooytooy wōlēē bo chēē boonto, nteenee kābār ꞉cheebyoosyaanaa loolēēnyii tukul.”\x - \xo 21:4 \xt 2Kōōr. 8:12\x* 
\s1 +/Mākiiturbuub Kōōtaab Yēyiin 
\r (Mataayo 24:1-2; Māārkō 13:1-2) 
\p  
\v 5 Yooto, kutoow ꞉rubiik kung'alaalee *Kōōtaab Yēyiin. Kimwooyē kule, “Kāroorānēch nyēē tyaa ꞉rwoontōōchu /kikeeteechee Kōyi bo Yēyiin! Kāroorānēch mbo nkicheek nyēē tyaa ꞉tukuuk chu /kikēēkōōnu /kiikaraaranee kōyi!” Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule,  
\v 6 “Mii ꞉bēsyēēt nyēē +/mākiiturbuub tukuuchu ōchōrōkyinē. +/Mākiiturbuub nyēē māmii ꞉rwaa mbo akeenke nyēē ng'ētu kukeekemeer keey ake.”\x - \xo 21:6 \xt Luuka 19:44\x* 
\s1 Nyāliluutēk āk wusiisyēēt 
\r (Mataayo 24:3-14; Māārkō 13:3-13) 
\p  
\v 7 Yooto, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, yēyāktōōs āyu ꞉ng'ālyoontoonoo ānkumākōōboor ꞉nee?” 
\p  
\v 8 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ōriib keey ‑/makiiberbeeraak. Choong'ēch ꞉biiko chēē makukwaanaat ankuyey keey ꞉ake tukul kule inee ku kāārārookiintēēt. Mākumwoowook ꞉alake kule, ‘Kaakuriik ꞉Mokoryoontēēt.’ Yoo kāmwooy, ‑mōōyēnchi.  
\v 9 +Mookas kubārē keey ꞉biiko ām kōōrēēt ānkukwiilē ꞉alake bāytooyiisyēētaab kōōrēēng'waa, nteenee ‑mōōmuuyē. Māsimkuyitu ꞉tabantaab kōōrēēt ānkoo kāyēyākiis ꞉tukuuchoo. 
\p  
\v 10 Mākubooryo ꞉bōrōryēēt ake āk ake, kubooryo ꞉kōōrēēt ake āk ake.  
\v 11 Mākutookunootēē ꞉kibring'ring'nyēēt kōōrēēt. Mākutookunootēē ꞉kēmēwuut nyēē wōō komoswookik chēē chaang' ām kōōrēēt ankukwaanaat ꞉bōōrwoonik chēē miyootēch. Mākutook ꞉tukun ām wōliin bo barak chēē ‑/mākyoomu.  
\v 12 Nto kumānāāyēyāktōōs ꞉ng'aleechaa tukul, +/mākēēwusook /ānkiiyyoong'tēēnook kōōk ām kooriikaab saayeet /ankeerataak kubo anii. Nto subak, +/mākiiyyoong'tēēnook taayeetaab bāytooyik kubo anii.\x - \xo 21:12 \xt Yēyuut. 12:1-4; 18:12-17\x* 
\v 13 Bārooyinto ꞉nyooto nyēē +mōōmwoochinēē bichooto kiyēē ōyēnchinē.  
\v 14 Kunyoo, ‑mookany kwaamaak mēt kule bōōmwooyē nee ām kōōk nyēē ōyēētēē keey.  
\v 15 +Māāboorwook ꞉anii kiyēē bōōmwooyē nyēē mākoy kukētwook ꞉chii ng'ālyoo.\x - \xo 21:15 \xt Luuka 12:11-12; Yēyuut. 6:10\x* 
\p  
\v 16 Makuchaamtaak ꞉sikiikwook, tuubchōōsyēkwook, tilyōōnuutēkwook ākoo chōōrōōnuutēkwook /keenam alak ām akweek /ankeerat, nto alak /keebakach.\x - \xo 21:16 \xt Mat. 10:35\x* 
\v 17 Mākuwēchook ꞉biiko kuuyu ōyēnwoo  
\v 18 nteenee ‑mā-āstook ꞉Yēyiin mbo kisich!\x - \xo 21:18 \xt 1Sām. 14:45; Luuka 12:7\x* 
\v 19 Yoo kōōmuytoochi ng'aleechaa, +mōōnyōōru soboonto nyēbo man ām lētuunoo.”\x - \xo 21:19 \xt Mat. 10:17-22\x*\x - \xo 21:19 \xt Mat. 10:22; Luuka 17:33\x* 
\s1 Wōlēē +/makiiserweetita Yēērusālēēm 
\r (Mataayo 24:15-24; Māārkō 13:14-20) 
\p  
\v 20 Kimwoochi ꞉Yēēsu subak kule, “Yoo ōkāsē kōōkwēnkwēēnē ꞉buunik Yēērusālēēm, ōnkēt kule kaakuriik ꞉bēsyēēt nyēē sērwētēē ꞉Yēērusālēēm.  
\v 21 Māchāktōōs ꞉biikaab Yuuteeya kumwēchi lekem ānkumwēy ꞉nkicheek choo mii Yēērusālēēm. Nto choo kanyoorta ꞉ng'aleechu saang', kumeeyeey kiriing'.  
\v 22 Kuu wōloo mwooytooy ꞉siruutēk, ku bēsyōōsyēchuutēchu ꞉chēē mākōōng'woonchinēē ꞉Yēyiin biiko choo kiikuchoolwookēn.\x - \xo 21:22 \xt Kiruu. 32:35; Cherem. 5:29; Ēsēk. 9:1; Tān. 9:26; Osee. 9:7; Miika 3:12; Luuka 11:49-51\x* 
\v 23 Lēyyē, mākuwuuyiityi bēsyōōsyēchooto sōō kule nee kooruuk choo kōōyootiin āk choo irēēriisyē! Mākuchō ꞉wuuyinto nyēē wōō kōōrēēt ānku mākōōng'woonchi ꞉Yēyiin biiko choo mārubē ng'aleekyii.  
\v 24 +/Makeebakach alak /ankeenam alak bokuyēkunoot motwoor ām kōōrōōsyēk tukul. Mākuminy ꞉bōrōryōōsyēk alake Yēērusālēēm ākoy yēē bēkunēē ꞉bēsyōōsyēkwaa.”\x - \xo 21:24 \xt Luuka 17:22-24\x*\x - \xo 21:24 \xt Luuka 19:41-44\x*\x - \xo 21:24 \xt Isa. 5:5; Isa. 63:18\x* 
\s1 Kiyēē ibooru chōōnēētaab Yēēsu 
\r (Mataayo 24:29-31; Māārkō 13:24-27) 
\p  
\v 25 Kimwoochi subak ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “+/Makeekasee mēēyintaab kōōrēēt wōlēē mākōōbuurto ꞉asiista, araaweet āk kookeelik. Mākumuuyo ꞉biiko ām kōōrēēt ānkubotyi ꞉tonkoy kule tākyinē keey ānō, kumwēyēē kaaruumeetaab bēēkaab araarayta.\x - \xo 21:25 \xt Mat. 24:29\x* 
\v 26 Mākōōtimtiimākoy ꞉wōliin bo barak ānkumuuyo ꞉biiko chēē chaang' kubo kiyēē mii wokuyēyāktōōs ām kōōrēēt, kut wuu nyēē mākubēk. 
\p  
\v 27 Yooto, makukas ꞉biiko āyēēwu ꞉anii, *Wēritaab Chii, ām boolteet ām kāāmuukēywēēk āk lēbkēēyyēētaab Yēyiin.\x - \xo 21:27 \xt Mat. 26:64; Māārkō 13:26; 14:62\x* 
\v 28 Yoo ōkāsē kutoowu keey ꞉tukuuchoo tukul, ōng'ērēkiisyē, kuuyu, ōmiitē bōōbēētii kōōrēēt nyēē lēēl.” 
\s1 Bēsyēēt nyoo iyēēwu ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 24:32-36; Māārkō 13:28-32) 
\p  
\v 29 Yooto subak, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Māchē ōkāsēē *mutiiniit āk keetiik alak.  
\v 30 Yoo inkātu ꞉sokēēkaab keetiichoo, ōnkēt kule kaakuriik kumusēs.  
\v 31 Ām kēēlto nyēē wuu nyooto, yoo ōkāsē kuyēyāktōōs ꞉tukuuchoo, ōnkēt kule kaakuriik ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. 
\p  
\v 32 !Kāāmwoowook, mābootōōs ꞉biikyuu choo kyaakwey ānkoo kāyēyākiis ꞉tukuuchoo tukul.  
\v 33 Mākubot ꞉barak āk ng'wēny, nteenee mābotē ꞉ng'ālyoontēēnyuu.” 
\s1 Ōriib keey 
\p  
\v 34 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii kule, “Ōriib keey! ‑Mookany ānyōōrwook ōbēng'tēē sookwoonuutēk ōyyēēsyē. ‑Mookany mbo kōōbootook ꞉kāāsōōtēywēēk chēbo wōlēē +moonyoorte mokornoontiit. Yoo kooyey kuu nyooto, makucheeraak ꞉bēsyoonoo āyēēwunēē.  
\v 35 Makucheer ꞉ng'aleechu biiko ām wōlto ake tukul.\x - \xo 21:35 \xt Luuka 17:26-30; 1Tēēs. 5:1-3\x* 
\v 36 Māchē ōriibē keey kwaak. Ōsooyē sōōtitir ōbununēē ng'aleechaa soomuuch bōōyyoonyēē taayeetaab *Wēritaab Chii.”\x - \xo 21:36 \xt Mat. 25:13\x* 
\s1 Kiyēbchi yiit ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu ām Kōōtaab Yēyiin 
\p  
\v 37 Kiinēētiisyē ꞉Yēēsu ām *Kōōtaab Yēyiin yoo bo bēēt, nto mii kwēēmooy wokuruchinē keey wōliin bo Lekemeetaab *Musēytuuniinēk.\x - \xo 21:37 \xt Luuka 19:47; 22:39\x* 
\v 38 Kuyyēēchē ꞉kōōrēēt, kōōyēēyē Kōōtaab Yēyiin wokōōnēētiisyē. Kimustooy ꞉nkicheek biiko chēē chaang' bokukāsē kiyēē kiinēētē ꞉Yēēsu. 
\c 22  
\s1 Kicheeng' ꞉buunikaab Yēēsu wōlēē makunamta 
\r (Mataayo 26:1-5; Māārkō 14:1-2) 
\p  
\v 1 Kikiikuriik ꞉Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin. Saakwaani ku *Saakweetaab Keeytaayeet.\x - \xo 22:1 \xt Chuy. 12:15-20\x* 
\v 2 Kimii ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk kuchēēng'ē wōlēē makunamta Yēēsu /subokeebakach. Nteenee kinyōkōriitu kuuyu ki chaang' ꞉biiko yooto.\x - \xo 22:2 \xt Māārkō 11:18; Luuka 19:47-48\x* 
\s1 Kiinēm keey ꞉Yuuta kuchaamta Yēēsu 
\r (Mataayo 26:14-16; Māārkō 14:10-11) 
\p  
\v 3 Yooto, kutamar ꞉Kibrōkōsyoontēēt Yuuta Iskaryoot nyoo ki akeenke ām rubiichoo ki taman āk āyēēng'.\x - \xo 22:3 \xt Luuka 4:13; 10:18; 22:31, 53; Yoowa. 12:4\x* 
\v 4 Kiwo ꞉Yuuta wōlēē kimii ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo biiko alak chēē ki wōōyēch chēē kiriibē Kōōtaab Yēyiin. Kiwokusat wōlēē +/makeenamta Yēēsu.  
\v 5 King'ērēkyi ꞉bichoo Yuuta ānkuchāmchiin kule mākōōkoochi ꞉icheek beesaanik, yoo kayey kuu nyooto.  
\v 6 Kucham ꞉Yuuta ng'aleechaa ankucheeng' bārooyinto nyēē /kiimuuchē /keenamee Yēēsu kumākāsē ꞉biiko. 
\s1 /Kikeeyeyta kiyēē /kyoomē ām Saakweetaab Keeytaayeet 
\r (Mataayo 26:17-19; Māārkō 14:12-16) 
\p  
\v 7 Nyēē mā tyaa, kuyit ꞉bēsyēēt nyēē /kēēyēēnyēē mēēnkitaab kōrōsēēkaab Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin.\x - \xo 22:7 \xt Chuy. 12:6\x* 
\p  
\v 8 Kumwoochi ꞉Yēēsu Bētērō ākoo Yoowaana kule, “Bōōyēytoowēēch saakweet kyaam.”  
\v 9 Kuteebee ꞉icheek Yēēsu kule, “Imāchē bokeeyeytee ānō?”  
\v 10 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Obe, nto yoo kōōwut Yēērusālēēm, +mōōtuuyēē chiito ake nyēē boontoonu tērēētaab bēēko. Orub chiichoo ākoy kōōto nyēē kēēwut.  
\v 11 Ōmwoochi chiitaab kayta kule, ‘Māchē ꞉Mokoryoontēēt kisēēnkēētaab tāyēēk nyēē sukwaamee *Saakweetaab Keeytaayeet āk rubiikyii.’  
\v 12 Mākōōboorwook kisēēnkēēt nyēē wōō nyēē mii nyiin barak nyēē boonto tukuuk tukul. Yooto, oyeyte āmiik.” 
\p  
\v 13 Kiba ꞉rubiichoo āyēēnku ānkubokunyōōr kiy ake tukul kuu wōloo kimwooytoochinē ꞉Yēēsu. Nto mii yoo, kuyeyta āmiik. 
\s1 Āmiikaab lētuut 
\p  
\v 14 Yu kāākuchōbākoy kiy ake tukul, kuchōōnto keey ꞉Yēēsu *lēbkēēyik ānkwoomiis.\x - \xo 22:14 \xt Luuka 6:13\x* 
\v 15 Kumwoochi ꞉Yēēsu lēbkēēyichoo kule, “Kyaamachaanu kule kyaam tukul āmiichu bo Keeytaayeet kumanaanyalil.  
\v 16 !Kāāmwoowook, ‑mēētāwāā-āmē saakweet ake subak nyēē wuu nyi ākoy bēsyēēt nyēē /kakiikeeree nyēē lēēl nyēē biirē nyi ām Kaab Yēyiin.”  
\v 17 Kunam terekyeet nyēē kimii *꞉tifaayiik. Kubirchi Yēyiin kōōnkōy ānkumwoochi lēbkēēyik kule, “Ōmōōsootē tifaayiichu.  
\v 18 !Kāāmwoowook, ‑māwāāyyēē subak tifaayiin ākoy bēsyēēt nyoo +mawaayyee ām Kaab Yēyiin.” 
\s1 Kitoow ꞉Yēēsu saakweet nyēē lēēl 
\r (Mataayo 26:26-39; Māārkō 14:22-25; 1 Kōōriintēēk 11:23-25) 
\p  
\v 19 Kunam nkinee mukaatiit ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy. Kubetes ānkōōkoochinoot *lēbkēēyik kumwoochinē kule, “Bōōrnyuu ꞉nyi nyēē /kāākēēkōōn kubo akweek. O-am sōōsōōtēēnoo.”  
\v 20 Yu kāākwoomiis kubēk, kunam terekyeet nyēē kimii ꞉tifaayiik ānkumwooy kule, “*Kiirootyeet ꞉nyi nyēē lēēl kubununēē ꞉korotiikyuu chēē +/makiitaata kubo akweek.”\x - \xo 22:20 \xt Chuy. 24:6-8; Cherem. 31:31-34; Room. 11:27; 1Kōōr. 11:25; 2Kōōr. 3:6; Kala. 4:24; Ibu. 8:6\x* 
\s1 Kiboor ꞉Yēēsu chiito nyēē kimii wokuchoomtooy 
\r (Mataayo 26:20-24; Māārkō 14:18-21; Yoowaana 13:21-30) 
\p  
\v 21 Kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Ānkoo kēēmiitē kyoomiisyē ꞉tukul, miitē ꞉akeenke ām akweek wokuchoomtoo.  
\v 22 Makume *꞉Wēritaab Chii kuu wōloo kiikusatita ꞉Yēyiin, nteenee +/mākiing'woonchi chii nyoo kachaamta.”  
\v 23 Kuteebee keey ꞉rubiik yooto kule, “Ara ng'oo ām acheek ꞉nyēē mii wokuchoomtooy Yēēsu?”\x - \xo 22:23 \xt Tyēēn. 41:9; Yoowa. 13:2, 21-30\x* 
\s1 Ng'oo ꞉nyēē wōō? 
\r (Mataayo 20:25-28; Māārkō 10:41-45) 
\p  
\v 24 Kutoow ꞉rubiik kumooyo wōōyinto.  
\v 25 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Bāytooyik chēē mii kōōrooni kumāchē kōōboorchi biiko alak kule icheek ꞉chēē bāytooyiisyē ānku icheek ꞉chēē inkētē kuyēētyēēchi biiko alak kusiir chuut.  
\v 26 Māmāchāktōōs oyey ꞉akweek kuu nyooto. Nteenee nyoo kāāntōōyiin ām akweek kuyib keey ng'wēny, nto nyoo māchē kuyēk kāāntōōyiin kumāchāktōōs kuyēētyēēchinē chuut.\x - \xo 22:26 \xt Luuka 9:46-48\x*\x - \xo 22:26 \xt Mat. 23:11\x* 
\v 27 Ng'oo ꞉nyēē wōō ām chiito nyoo āmiisyē āk nyoo bāyiisyē? Chiito nyēē wōō ku nyoo āmiisyē, nteenee āboontē keey akweek āyēētyēēchook.\x - \xo 22:27 \xt Yoowa. 13:4-5, 12-17\x* 
\p  
\v 28 Kwōōmuytoochi ꞉akweek tyēmuutēk chēē kōōkēēnyōōru.  
\v 29 Kuu yoo kiikukōōno ꞉Baaba kāāmuukēywēēk ābāytooyiisyē, +māākōōnook ꞉nkanii kāāmuukēywēēchoo.\x - \xo 22:29 \xt Luuka 12:32\x* 
\v 30 +Mākiibuurtē keey ꞉tukul āk akweek ām Kaab Yēyiin kyoomiisyē ānkōōtiilchinē ng'aleek biiko tukul chēbo mooyēētaab *Isrāyēēl.”\x - \xo 22:30 \xt Mat. 19:28\x* 
\s1 Kiiboor ꞉Yēēsu kule makutuuch keey ꞉Bētērō 
\r (Mataayo 26:31-35; Māārkō 14:27-31; Yoowaana 13:36-38) 
\p  
\v 31 Kumwoochi ꞉Yēēsu Bētērō kule, “Simōōni wē, Simōōni! /Kāākiikoochi Syeetaani kāāmuukēywēēk kutyemaak.\x - \xo 22:31 \xt Āyub 1:6-12; 2:1-6; Luuka 22:3\x* 
\v 32 Nteenee kāāsoowuung' anii kumēēboot kaakaaseet. Yoo 'keeweekse ichōō wōlēē āmiitē, +mēētitiir rubiik chuut.”\x - \xo 22:32 \xt Mat. 16:18; Luuka 22:62; 24:34\x* 
\v 33 Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kaachamte keey ꞉anii. Yoo kābo rātiisyō, /keerateech tukwaay, nto yoo kābo meet, kēēbēku ꞉tukwaay.”  
\v 34 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Bētērō, kāāmwoowuung', kutoombo kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit kwēēmowuuni +meetuuch keey areet sōmōk.”\x - \xo 22:34 \xt Māārkō 14:30-31\x*\x - \xo 22:34 \xt Luuka 22:61\x* 
\s1 Ōchōb keey, mii ꞉wuuyinto kuchōōnii 
\p  
\v 35 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Yoo kyāāyooktook obeetaate āmā beesyaa nto ku lool nto kwēyōōn, ara kibotwook ꞉kiy ake tukul?” Kumwooy ꞉rubiik kule, “Māmii ꞉kiy nyēē kibotwēēch.”\x - \xo 22:35 \xt Luuka 9:3; 10:4\x* 
\v 36 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Nteenee raat, yoo boonto ꞉chii beesaanikyii nto loolēēnyii, kunamaat. Nto nyoo mātinyē chōōkiit, kwaalta kābuutiinyii ankwaal nyeenyii.\x - \xo 22:36 \xt Mat. 10:34\x* 
\v 37 Mākuyityiin ꞉siruutēchu bo Yēyiin kurubta keey āk anii ām yoo mwooyē kule, ‘/Kikeetasta kibng'ōōkisiis.’\x † \xo 22:37 \xt Isa. 53:12\x* Kuu wōloo /kikeesirta kurubta keey āk anii, makuyeyakay kuu nyooto.”  
\v 38 Kumwooy ꞉rubiik kule, “Mokoryoontēēt, nto chu chōōkiinēk āyēēng'.” Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Kutēēniit choo!” 
\s1 Kiwokusaayee ꞉Yēēsu Ketesemaane 
\r (Mataayo 26:36-46; Māārkō 14:32-42) 
\p  
\v 39 Nto mii yoo, kuchuwunee ꞉Yēēsu kōyooto kimii kwoomiisyēē āk rubiikyii ānkutākyi keey Lekemeetaab *Musēytuuniinēk kuu kwaak.\x - \xo 22:39 \xt Mat. 26:30; Luuka 21:37; Yoowa. 18:1-2\x* 
\v 40 Kumii wōlooto, kumwoochi rubiikyii kule, “Māchāktōōs ōsooyē simōō-āsyi keey tyēmuutēk.” 
\p  
\v 41 Kung'eetee ꞉Yēēsu yēē kimii ꞉rubiikyii ankoonaata yēē lōō kisich. Kukutuny ankusaay kule,  
\v 42 “Baaba, yoo ichāmē, inēmtoowoo nyalili. Nteenee kuyeyakay kuu wōloo imāktooy, āmēēbērē kuu wōloo āmāktooy anii.”\x - \xo 22:42 \xt Mat. 6:10; Māārkō 10:38; Yoowa. 12:27-28\x* 
\v 43 Yu keewaany ꞉Yēēsu kusaay kuu nyooto, kuchō *꞉malayikeet ānkōōtitiir.  
\v 44 Kisaay subak nyēē ng'waa miisin kut kooyot. Kikerkeyiitu ꞉kiyootichaa korotiik chēē /kakiitaata.\f + \fr 22:44 \ft Kimāmiitē ꞉kērēywēēchu tukwaay siruutēk alak nteenee /kibokēētāsyinē lētuunoo.\f* 
\p  
\v 45 Kung'eetee ꞉Yēēsu yooto kāsooyēē, ānkuwo yoo kimii ꞉rubiik. Nteenee kinyōōr rubiichoo kuruuytōōs kubo chaasikaab ng'uusng'uusyēēt.  
\v 46 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichooto kule, “Tōōruuytōōsii? Ōng'ēētyē ankoosaay simōō-āsyi keey tyēmuutēk.”\x - \xo 22:46 \xt Luuka 5:16\x* 
\s1 /Kikeenam Yēēsu nteenee kitay /kēēsār 
\r (Mataayo 26:47-56; Māārkō 14:43-50; Yoowaana 18:3-11) 
\p  
\v 47 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kuyit ꞉Yuuta nyoo ki akeenke ām rubiikaab Yēēsu taman āk āyēēng', kuboontoonu keey biiko chēē chaang'. Kuwo yēē kimii ꞉Yēēsu kumāchē kutorooch.  
\v 48 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Yuuta! Imāchē man ing'ōmtē *Wēritaab Chii ām toroocheet?” 
\p  
\v 49 Yu kakas ꞉rubiik chuut kiyēē kimii wokuyēyāktōōs, kumwooy kule, “Mokoryoontēēt! Keeyebaayeb?”  
\v 50 /Kēēmwooyē kuu nyooto, kuchwēntooy ꞉akeenke yiititaab taay nyēbo motwooriintēētaab kibkōrōs nyēē wōō.  
\v 51 Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōbāroochi kuyey!” Yooto, kunam yiititaab chiichoo ānkukētyi yooto. 
\p  
\v 52 Bichoo kikwoontooy keey Yuuta ku mbo kibkōrōs chēē wōōyēch, booyik ākoo biiko alak chēē wōōyēch ām chēē kiriibē *Kōōtaab Yēyiin. Kumwoochi ꞉Yēēsu bichooto kule, “Ntēē sookwaante chōōkiinēk āk syaariinek? Ōbērē āntōōchinē ꞉anii lukēēt nyēē māchē kuweech kōōrēēt?  
\v 53 Ntēē kwāāmiitē ꞉anii kwaak biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin amoonamaa? Nteenee bēsyēēng'woong' ꞉nyi ra āk kāāmuukēywēēkaab mēēnānēēt.”\x - \xo 22:53 \xt Luuka 19:47; 22:3\x* 
\s1 Kituuch keey ꞉Bētērō 
\r (Mataayo 26:57-58, 69-75; Māārkō 14:53-54, 66-72; Yoowaana 18:12-18, 25-27) 
\p  
\v 54 /Keenam Yēēsu yooto /ānkēēkwēryoot ākoy kaytaab *kibkōrōs nyēē wōō. Koonaamaat ꞉Bētērō Yēēsu ākoy biiwuutaab kayaa. 
\p  
\v 55 Kikiikoolaay ꞉riibiik maat kiyēng' ānkimii ꞉biiko kuywēē maata. Kiwokuyu ꞉nkinee Bētērō mayaata.  
\v 56 Nto bērē kukas ꞉chēēbto ake nyēē kiyēyiisyē kayaata Bētērō kukataal ꞉maata, kōōrōōtoot ānkulē, “Ntēē kiboontootē keey ꞉chiichi Yēēsu!”  
\v 57 Kutuuch keey ꞉Bētērō kule, “Chēē, ‑māānkētē chiichoo!” 
\p  
\v 58 Kukas ꞉chiito ake subak Bētērō ānkumwooy kule, “Inyiing' ꞉ake ām bichu.” Kumwooy ꞉Bētērō kule, “Lēyyē, ābēērē keey!” 
\p  
\v 59 Yu kakeeyta ꞉asiista akeenke, kumwooy subak ꞉chiito ake ām yooto kule, “Kubooyiit man, kiboontootē keey ꞉chiichi Yēēsu, kuuyu sālu Kalilaaya.”  
\v 60 Kutuuch keey ꞉Bētērō kule, “Kubooyiit man, ‑māānkētē kiyēē imiitē imwooyē.” Kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit bakeenke.  
\v 61 Kuweech keey ꞉Yēēsu ānkōōrōōtoot Bētērō. Koosoot ꞉Bētērō yoo kāmwoochinē ꞉Yēēsu kule, “Kutoombo kōōturkuuchē ꞉kirkōōnkiit kwēēmowuuni +meetuuch keey areet sōmōk.”\x - \xo 22:61 \xt Māārkō 14:30; Luuka 22:34\x* 
\v 62 Kuchuyta ꞉Bētērō saang' ānkuwokuriir nyēē kāng'woonchi miisin. 
\s1 /Kikiintosuur Yēēsu /ānkēēbir 
\r (Mataayo 26:67-68; Māārkō 14:65) 
\p  
\v 63 Kiintosuuroot Yēēsu ꞉biiko choo kimii kuriibootē ankoonyaliilaat.  
\v 64 Kiiyēēnē koonyek, ānkubirsēētē, sukutēēbootēē kule, “Mwoowu baa, ng'oo ꞉nyi kābiring'?”\x - \xo 22:64 \xt Luuka 7:16\x* 
\v 65 Kiinchōchēē mbo subak ꞉bichooto Yēēsu ng'aleek alak chēē chaang'. 
\s1 Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab kōōkwēēt nyēē wōō nyēbo Yuutayeek 
\r (Mataayo 26:59-66; Māārkō 14:55-64; Yoowaana 18:19-24) 
\p  
\v 66 Yu yyēēchē ꞉kōōrēēt, kikiikōōruruuch keey ꞉kōōkwēēt nyēē wōō nyēbo Yuutayeek: Booyik, mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk. /Kikēēkwēryoot Yēēsu ākoy kōōk. 
\p  
\v 67 Kumii kōōk, /keeteebee kule, “Inyiing' man *꞉Kāārārookiintēēt?” Nteenee kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ānkoo kāāmwoowook, mēēbērē +moochamte,\x - \xo 22:67 \xt Māārkō 8:29; Luuka 9:20; Yoowa. 4:25; Yēyuut. 5:42\x* 
\v 68 nto subak, yoo kaateebeenaak ꞉nkanii ng'ālyoo, mēēbērē +mōōkētu.  
\v 69 Nteenee kung'eetee raat kuwo taay, +māwāābuurunēē ꞉anii, *Wēritaab Chii, āwutaab taay nyēbo Yēyiin kēēbāytooyiisyē ꞉tukwaay.”\x - \xo 22:69 \xt Māārkō 12:36\x* 
\v 70 Kuteebee ꞉bichoo tukul kule, “Imāchē imwaay kule inyiing' Lakwataab Yēyiin?” Kukētyi kule, “Wuu nyooto.”\x - \xo 22:70 \xt Mat. 14:33; Luuka 1:32, 35\x* 
\p  
\v 71 Yu kāmwooy ꞉Yēēsu kuu nyooto, kōōruumchi ꞉bichoo kule, “Nee ake ꞉nyēē /tākēēmwoowēēch kurubta keey āk chiichi, ntēē kaakeekas kuchāmchiintōōs nkit.” 
\c 23  
\s1 Kumii ꞉Yēēsu taayeetaab Bilaato 
\r (Mataayo 27:1-2, 11-14; Māārkō 15:1-5; Yoowaana 18:28-38) 
\p  
\v 1 Yooto, kung'eet ꞉kōōkwoonooto tukul bo Yuutayeek ānkukwēryoot Yēēsu ākoy Kaab *Bilaato.  
\v 2 Kumwoochi ꞉bichooto Bilaato kule, “Kikēēnyōōru chiichi kutēwēchootē kāāsōōtēywēēkaab biikyoo kule kumākwēchi bāytooyiintēēt nyēbo Rooma *syuuruut. Kimwooytootē mbo subak kule inee ku kāārārookiintēēt nyēē māchē kubayta biikyoo.”\x - \xo 23:2 \xt Luuka 20:20-26\x* 
\p  
\v 3 Kuteebee ꞉Bilaato Yēēsu kule, “Inyiing' ꞉bāytooyiintēētaab Yuutayeek?” Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Wuu nyooto, sinee.”\x - \xo 23:3 \xt Mat. 27:11\x* 
\v 4 Yu /kābokiikuum Yēēsu, kumwoochi ꞉Bilaato mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk biiko chēē kimii yooto kule, “Ntēē ‑māākāsē lēēlis nyēē boonto ꞉chiichi.”  
\v 5 Kōōwuruur ꞉mbo kibkōrōs choo wōōyēch Bilaato kumwoochinē kule, “Inee ꞉nyēē mii kutēwēchootē biiko ām kōōrēēnyoo kumukuul kubuntēē kāānēētiisyēēnyii. Kitoowunēē ng'aleechaa Kalilaaya, neennyi kookuyit wōli.” 
\s1 /Kikiirēkēērchi Yēēsu Ērōōtē 
\p  
\v 6 Yu kakas ꞉Bilaato ng'aleechaa, kumach kōōnkēt yoo kibo ꞉Yēēsu yēēmēētaab Kalilaaya.  
\v 7 Yu kāwokōōnkēt, kōōrēkēērchi Yēēsu Ērōōtē nyoo kikiikuruutoon Yēērusālēēm bēsyōōsyēchooto, kuuyu ki bāytooyiintēētaab Kalilaaya.\x - \xo 23:7 \xt Luuka 3:1\x* 
\p  
\v 8 Bērē kukas ꞉Ērōōtē Yēēsu, kung'erech miisin, kuuyu kikiikumachaan nyi kooy kule nto kas inee kuuyu /kikiikyaamta Yēēsu miisin. Kimāchē kule nto yey ꞉Yēēsu kiy nyēē /kiilātē.\x - \xo 23:8 \xt Luuka 9:9; 13:31-33\x* 
\v 9 Kuteebee ꞉Ērōōtē Yēēsu ng'al chēē chaang', nteenee mānāākētyi ꞉Yēēsu ng'ālyoo. 
\p  
\v 10 Yooto, kung'ēētyo ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk ānkumwoochi Ērōōtē kule, “So, ntēē kiikuyey ꞉chiichi ng'aleek chēē miyootēch miisin!”  
\v 11 Nto mii yoo, kuyēchi ꞉Ērōōtē āk riibiikyii Yēēsu ng'al chēbo kāāntosuurāt ankoonyaliil. Kiilookyi sireet nyēē kibo bāytooyiisyēēt /ankeeketita kuwo wōlēē kimii ꞉Bilaato.\x - \xo 23:11 \xt Māārkō 15:17\x* 
\p  
\v 12 Kiyey ꞉yooto kuchoomnyo ꞉Ērōōtē āk Bilaato bēsyoonoo kusiir yu kibo taay yoo ki buunyoo ꞉chii ām wōlēē mii ꞉ake. 
\s1 Kiisimchi ꞉kāāntōōyikaab Yuutayeek Bilaato kubakach Yēēsu 
\r (Mataayo 27:15-26; Māārkō 15:6-15; Yoowaana 18:39—19:16) 
\p  
\v 13 Kōōruruuch ꞉Bilaato mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāāntōōyik āk biikaab yēēmēēt  
\v 14 ānkumwoochi kule, “Kōōkwērwoo chiichi ānkōōmwoowoo kule kōtēwēchootē biiko. Kāābērē ākuumu ām taayeeng'woong' ku ‑māākāsē lēēlis nyēē boonto,  
\v 15 āmānyōōr ꞉nkinee Ērōōtē lēēlis ake tukul. Kayey ꞉yooto kukētwēēch. Nto subak, māmii ꞉kiy nyēē kiikuyey sukōōsākyi /keebakach.  
\v 16 Kunyi, +/makeebas /ankeebakaakta kuwēēchi keey.”\f + \fr 23:16 \ft Kitāsyi ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 17: /Kikiityooktooy chiito akeenke yēē /kikyoomē Saakweetaab Keeytaayeet ām kēnyiit ake tukul.\f* 
\p  
\v 18 Kōōruumchi ꞉biiko kule, “Iwaang'te chiichi ankiityaakte Baraaba.”  
\v 19 Baraaba ku chii nyēē /kikiikeerat nyēē kimāchē kuweech kōōrēēt ānkikiikubākākiis. 
\p  
\v 20 Kumwoochi ꞉Bilaato subak bichoo kule, “Ntēē irooko /kiityaakta Yēēsu.”  
\v 21 Nteenee kubōloobōl ꞉biiko kule, “Obakach! Obakach!” 
\p  
\v 22 Kumwoochi ꞉Bilaato bichoo nyēbo sōmōk kule, “Ara, koleel nee ꞉chiichi? Māmisyinē /keebakach. Kunyi, +/makeebas /ankiityaakta.”  
\v 23 Nteenee kiiwuruur ꞉biiko Bilaato kukuurchinē barak kule, “Māchāktōōs /keebakach chiichi!” Kōōbēliis ꞉kwiilateetaab bichoo  
\v 24 ānkuyēchi kuu wōloo kāmāktooy.  
\v 25 Kiityaakta Baraaba ankuchamta /bokeebakach Yēēsu.\x - \xo 23:25 \xt Yēyuut. 3:13-14\x* 
\s1 /Kikēēkwērtoochi Yēēsu murtooywoontēēt /ānkiinchuruur 
\r (Mataayo 27:32-44; Māārkō 15:21-32; Yoowaana 19:17-27) 
\p  
\v 26 Yu /kikēēmii /kēēkwēryootē Yēēsu, /kēētuuyēē chiito ake nyēē kimii kuwēētii Yēērusālēēm. /Kikēēkuurēē chiichoo Simōōni nyēē kibo kōōrēētaab Kurēēn. /Kēēnāmē nyoo /ānkēēkērchinē koong' kukalabaat murtooywoontoonoo kurubē Yēēsu lēt.  
\v 27 Kiinaamaat ꞉biiko chēē chaang' kuboontootē keey chēēbyōōsōōk chēē kyoomoonte mbuy kuriirēē Yēēsu.  
\v 28 Kuweech keey ꞉Yēēsu kukas chēēbyōōsōōchoo ānkulēēnchi, “Tibikaab Yēērusālēēm, ‑mooriireenaa, nteenee oriiree keey āk lōkōkwook.\x - \xo 23:28 \xt Luuka 19:41-44\x* 
\v 29 Mii kukwoonii ꞉bēsyōōsyēk chēē mākumwooy ꞉biiko kule, ‘Mii nyēē karaam ꞉koorko nyoo mānāāsich leekwa.’\x - \xo 23:29 \xt Cherem. 16:1-4; Luuka 21:23\x* 
\v 30 Mākumwooyē ꞉biiko yooto kule, ‘Kaykay kuturbubchēēch ꞉tulōōntōōk ānkutubēēch ꞉lekemoosyek.’ ”\x - \xo 23:30 \xt Ng'oong'. 6:16\x* 
\v 31 Kitas taay kumwooy kule, “Yoo imuuchē raat /kēēyēchi kēēti ataa ng'al chēē wuu chu ii, /bokeemwa nee nyēē yaamaat?”\x - \xo 23:31 \xt 1Bēt. 4:17\x* 
\p  
\v 32 /Kikeebeeta nkicheek biiko alak āyēēng' chēē kirātootiin kubo ng'al chēē kiikuyey kule /bokeebakach ākoo Yēēsu.  
\v 33 Yu kayit yēēt ake yēē /kikēēkuurēē ‘Rōkyēētaab Mēt,’ /kēēkwērtoochi Yēēsu murtooywoontēēnyii. /Kikēēkwērtoochi ake tukul ām bichoo murtooywoontēēnyii /ānkiiyyoong'tēē ake āwutaab taay /kiiyyoong'tēē ake āwutaab kaataam, kōōkwēēnchi Yēēsu kwēēn.\x - \xo 23:33 \xt Isa. 53:12\x* 
\v 34 Kimwooy ꞉Yēēsu ām yooto kule, “Baaba, inyōōchi kaat bichu kuuyu ‑mēēnkētē kiyēē mii kuyēyē.” 
\p Kibar ꞉riibiichoo *sēkēēryēēt yu kimāchē kubchēchiin sirookaab Yēēsu sukōōnkēt kule ng'oo ꞉nyēē mākuyib sireet nkōnō.\x - \xo 23:34 \xt Tyēēn. 22:18; Yēyuut. 7:60\x* 
\p  
\v 35 Kiiyyoong'iis yooto ꞉biiko kukāsē kiyēē kimii kuyēyāktōōs. Kiinchuruursēt ꞉kāāntōōyikaab Yuutayeek Yēēsu kule, “Kiisoobootē ꞉chiichi biiko alak. Kany kōōsoob keey naas yoo inee man *꞉Kāārārookiintēēt nyēē chōōnēē Kaab Yēyiin.”  
\v 36 Kiinchuruur ꞉nkicheek riibiik Yēēsu. Kikwaanta *tifaayiik chēē tāytāyēch ānkōōyokoochi Yēēsu\x - \xo 23:36 \xt Tyēēn. 22:7; 109:3-5\x*\x - \xo 23:36 \xt Tyēēn. 69:21\x* 
\v 37 ānkumwoochi kule, “Yoo inyiing', man, ꞉bāytooyiintēētaab Yuutayeek, isoob keey, naas.” 
\p  
\v 38 /Kikiikēēsirchi kiito ake ng'aleek chēē kiyey /sikiitiilchi Yēēsu meet chēē kimwooyē kule: BĀYTOOYIINTĒĒTAAB YUUTAYEEK ꞉NYI.\x - \xo 23:38 \xt Mat. 27:11\x* 
\p  
\v 39 Kimwoochi Yēēsu ꞉chiito akeenke ām bichoo āyēēng' choo kimii murtooywōōsyēkwaa kule, “Ikuurē keey inyiing' oob kule Kāārārookiintēēt? Iraraach keey ankiiraraacheech nkacheek!”\x - \xo 23:39 \xt Luuka 2:11\x* 
\v 40 Nteenee kōōburyoong'to ꞉nyiin ake kule, “Yyōōch! ‑Mēēywēyē ꞉inyiing' Yēyiin siimwooyē ng'al chēē wuu chu ānkēēmiitē kēēnyōōru āk chiichi ng'wooninto nyēē kerkeey?  
\v 41 Misyēēch acheek kubo lēēlisto nyēē kēēboontē. Nteenee /kakyaam chiichi buch.”  
\v 42 Yooto, kumwoochi ꞉chiichoo Yēēsu kule, “Isootaa, yoo 'kēēwut Kaab Yēyiin.”  
\v 43 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “!Kāāmwoowuung', bokiibuurē ra āk inyiing' kibkōōnkōy.”\f + \fr 23:43 \ft Nto “!Kāāmwoowuung' ra, bokiibuurē āk inyiing' kibkōōnkōy.”\f* 
\s1 Kime ꞉Yēēsu 
\r (Mataayo 27:45-56; Māārkō 15:33-41; Yoowaana 19:28-30) 
\p  
\v 44-45 Ku āsiiswēk lo, kuker ꞉kiito ake asiista kutuuyiit ꞉kōōrēēt. Kiichuulyo ꞉mēēnānoonoo ākoy āsiiswēk sokool. Kukērēērunēē keey ꞉ankeet āyēēng' nyēē kirikimim nyēē /kikiiyēēlēē Kitōōkiitaab *Kōōtaab Yēyiin.\x - \xo 23:44-45 \xt Mat. 24:29; 27:51\x* 
\v 46 Yooto kōōnchō ꞉Yēēsu kule, “Baaba Yēyiin! Kāāyokoowuung' tāmirmiryēēnyuu!” Kōōtēryēēchē ng'aleechaa, kung'ētē bakeenke!\x - \xo 23:46 \xt Tyēēn. 31:5; Yēyuut. 7:59\x* 
\p  
\v 47 Kisilto kāāyyoong'iintēēt ake nyēbo lukēēt nyēē kimii yooto Yēyiin. Kimwooy kule, “Kubooyiit man, ākoo kochurtaat ꞉chiichi ām taayeetaab Yēyiin.”\x - \xo 23:47 \xt Yēyuut. 3:14\x* 
\p  
\v 48 King'woonchi biiko chēē kimii yooto yu kakas kiyēē kayeyakay. Yooto nanyuun kooyeey kaa nyēē kanamaat keey kwērmētōōk. 
\p  
\v 49 Kiiyyoong'iis ꞉chōōrōōnuutēkaab Yēēsu āk chēēbyōōsōōk alak chēē kikiikurubaan Yēēsu kung'eetee Kalilaaya, kutoobēnē kiyēē kimii kuyēyāktōōs.\x - \xo 23:49 \xt Luuka 8:2-3\x* 
\s1 Wōlēē /kikeemuyta Yēēsu 
\r (Mataayo 27:57-61; Māārkō 15:42-47; Yoowaana 19:38-42) 
\p  
\v 50-51 Kimii ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Yōōsēēf nyēē kiminyē *kiriinkēētaab Arimataaya ām yēēmēētaab Yuuteeya. Kikiikunam ng'ālyoontēētaab Yēyiin miisin ānkimii kukānyoonu Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Ki inee ꞉akeenke ām kōōkwēēt nyēē wōō nyēbo Yuutayeek nteenee kimachamaat ng'aleekaab chuut ām kōōkwoonoo.\x - \xo 23:50-51 \xt Luuka 2:25\x* 
\v 52 Kiwo ꞉chiichoo Kaab *Bilaato wokusoom /kēēchāmchi wokōōnēm muustaab Yēēsu. Kuchāmchi ꞉Bilaato.  
\v 53 Wokōōrēēk muusyoontoonoo ankuratee ankeet ānkuwokōōkoochi kochonkeet ake. Kiiwōroot ꞉kochonkaanaa /āmānāākiikoochi muusyoo bēsyēēt ake.\x - \xo 23:53 \xt Luuka 19:30\x* 
\p  
\v 54 Ki bēsyēēt ꞉nyooto nyēē kimii ꞉Yuutayeek kuyēytēē keey kukātoow keey ꞉bēsyēētaab *Sabaato.  
\v 55 Kiinaam ꞉chēēbyōōsōōchoo kikwoontooy keey Yēēsu ām Kalilaaya Yōōsēēf ākoy kochonkaanaa bokukas wōlēē /kikeekonorta.  
\v 56 Nto mii yoo, kooyeey ankubokuyeyta mwaanik chēē boong'u nyēē anyiny. Nteenee kiimuuny ām bēsyēētaab *Sabaato kuu wōlēē mwooytooy ꞉mākuutēk.\x - \xo 23:56 \xt Chuy. 20:8-10\x* 
\c 24  
\s1 King'eetee ꞉Yēēsu meet 
\r (Mataayo 28:1-8; Māārkō 16:1-8; Yoowaana 20:1) 
\p  
\v 1 Ām bēsyēētaab taayta, nyēē kirubē bēsyēētaab *Sabaato, kumusta ꞉chēēbyōōsōōchoo kukēērir ꞉kōōrēēt ākoy kochonkaanaa /kikēēkōnōrēē Yēēsu. Kibeeta mwaanichaa kiboong'u nyēē anyiny choo kikiikuyeyta. 
\p  
\v 2 Kuyitē, kunyōōru /kāākēēwunukto rwaantaanaa /kikikeekeree kochonkeet.  
\v 3 Yu kēēwut kochong', kukas kule kimāmii ꞉muustaab Mokoryoontēēt Yēēsu. 
\p  
\v 4 Kutākōōlātē ām kiyēē kayeyakay, kutook ꞉biiko alake āyēēnku chēē kēēyyoong'iis taayeeng'waa. Kikiilaach sirooy chēē kileelach kut kōōwirwiirtōōs.  
\v 5 Kimuuyo ꞉chēēbyōōsōōchoo ankukas ng'wēny. Yooto, kumwoochi ꞉bichoo kule, “Ām nee yu ōchēēng'ēē chii nyēē soboot *kāābkwoombiich?  
\v 6 Māmii wōli! Nteenee kaakung'eetee meet. Māchāktōōs ōsōōtē wōlēē kimwooytoowook yoo kitākumiitē Kalilaaya.\x - \xo 24:6 \xt Yēyuut. 1:10-11\x* 
\v 7 Kimwooy kule, ‘+/Mākiiyokoochi *Wēritaab Chii biich chēē kibng'ōōkisiis chēē mākukwērtoochi *murtooywoontēēt. Nto mii bēsyēētaab sōmōk kung'eetee meet.’ ”\x - \xo 24:7 \xt Luuka 9:21-22\x* 
\v 8 Kisēw ꞉chēēbyōōsōōchoo. 
\p  
\v 9 Kooyeey ꞉chēēbyōōsōōchoo wōloo kikwoonēē ānkubokwoomchi ng'aleechaa rubiik choo ki taman āk akeenke āk chuut alak.  
\v 10 Chēēbyōōsōōchoo ku Maaryaa nyēbo Maktaala, Choowaan, Maaryaa kaametiitaab Yāākōbō āk chēēbyōōsōōk alak chēē kiboontootē keey tukul.\x - \xo 24:10 \xt Luuka 8:2-3; 6:13\x* 
\p  
\v 11 Kichweesta ꞉rubiichoo chēēbyōōsōōchoo.\x - \xo 24:11 \xt Māārkō 16:10-11\x* 
\v 12 Ānkoo kuwuu nyooto, king'eet ꞉Bētērō ankulabat wōlooto kibo kochonkaanaa /kikēēmuchinē Yēēsu. Kōōkōōyto āriit, nto bērē kulē, kukas sirookaab Yēēsu baateey āmāmii ꞉bōōrto. Kooyeey ꞉Bētērō kaa kōōlātootē ām kiyēē kiyeyakay.\fig Kochonkeet nyoo /kikēēmuchinē Yēēsu|src="lb00329b.tif" size="span" ref="24:12" \fig* 
\s1 Kiiboorchi keey ꞉Yēēsu rubiik āyēēng' chēē kibēētii Emaawu 
\r (Māārkō 16:12-13) 
\p  
\v 13 Kimii ꞉rubiik alake āyēēnku chēbo Yēēsu bēsyoonooto kubēētii saang'taab Emaawu. Kiyibē ꞉lōōyinnyii āsiiswēk āyēēng' kuwēētēē ꞉chiito Yēērusālēēm.  
\v 14 Kubēētii, kung'āloolootēē tukuuk tukul chēē kikiikuyēyākiis. 
\p  
\v 15 Kutākumii kwoomootē lōkōōy, kulumchi ꞉Yēēsu baanng'waa ankutas taay ꞉tukul  
\v 16 kumānēēnkēt ꞉rubiik kule ki inee.\x - \xo 24:16 \xt Yoowa. 20:14-15; 21:4\x* 
\v 17 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Nee nyi ōng'āloolootēē ēē?” Kōōyyoong'iis ānkukās nyēē kāsāng'utiitu.  
\v 18 Kumwoochi ꞉rubiintēēt nyēē /kikēēkuurēē Kileeyoba Yēēsu kule, “Imāchē imwoowēēch kule inyiing' baateey ām Yēērusālēēm nyēē ‑mēēnkētē kiyēē kookuyeyakay?”  
\v 19 Kuteebee ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Nee ꞉nyēē kookuyeyakay?” Kulē, “Ng'ālyoo kurubta keey āk Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt. Ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin nyēē kiboonto kāāmuukēywēēk ām wōlēē king'ālooltooy ānkuyēyē ng'al chēbo kwōng'uut ām taayeetaab Yēyiin āk biiko.\x - \xo 24:19 \xt Luuka 7:16; Yēyuut. 2:22\x* 
\v 20 Kiiyokooyto ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāāntōōyikyoo /bokeebakach. /Kikēēkwērtoochi murtooywoontēēt.  
\v 21 Kōkiimoong'tēē keey ꞉acheek kule inee ꞉nyēē +machokootyaakta biikaab *Isrāyēēl. Bēsyēētaab sōmōk ꞉nyi ra kung'eetee kōyēyākiis ꞉ng'aleechu.\x - \xo 24:21 \xt Luuka 1:68; 2:38; 19:11\x* 
\v 22 Nto subak, kākōōnēēch ꞉chēēbyōōsōōk alake kunameech ꞉tonkoy. Kamusta ākoy kochong' wōloo /kikiitōōrē,  
\v 23 nteenee, mānāānyōōr bōōrnyii. Kāmwoowēēch kule kakas malayikaan alak chēē kāmwoochi icheek kule soboot ꞉Yēēsu.  
\v 24 Kaakuba ꞉alake ām acheek wōlooto ānkubokunyōōr kuwuu nyooto.”\x - \xo 24:24 \xt Luuka 24:12; Yoowa. 20:3-10\x* 
\p  
\v 25 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichooto kule, “Kyōōbuuswookēn sōō nyēē tyaa, ānku wuuyēch mētēwookwook kule nee! Ākoo mānōōyēnchi tukuuk tukul choo kiikumwooy *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin.  
\v 26 ‑Mōōnkētē ꞉akweek kule kimisyinē kunyalil *꞉Kāārārookiintēēt ām tukuuchoo nto /kiitōrōōrē?”\x - \xo 24:26 \xt Yēyuut. 14:22\x* 
\v 27 Yooto, kōōbāng'boonkyi ꞉Yēēsu bichoo ām siruutēkaab Yēyiin kutoowunēē choo bo *Muusa ākoy chēbo wōōrkooyik tukul kurubta keey āk inee.\x - \xo 24:27 \xt Luuka 24:44\x* 
\p  
\v 28 Yu makuyit saang'aa kibēētii, kuyey keey ꞉Yēēsu wuu nyēē kimāchē takutas taay āk baanaa.  
\v 29 Nteenee kiket ꞉bichoo kule kōōbuurto keey ꞉icheek, kuuyu, kikiikwiimēn ꞉kōōrēēt. Kucham ꞉Yēēsu kōōbuurto keey tukul.  
\v 30 Kumāchē kwoomiis, kunam ꞉Yēēsu mukaatiit ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy. Kubetes ānkōōkoochi bichooto.\x - \xo 24:30 \xt Luuka 9:16; 22:19\x* 
\v 31 Kusēw ꞉bichoo kule ākoo ki Yēēsu ꞉nyooto. Kusēwu kuu nyooto, kubotē ꞉Yēēsu kule bil! 
\p  
\v 32 Kumwooy ꞉bichooto kule, “Kākāākēēng'ērēkiisyē sōō nyēē tyaa, yoo kāmii ꞉Yēēsu kumwoowunoonwēēch ng'aleek kurubta keey āk kiyēē mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin.”  
\v 33 Kung'ēētyo ꞉bichooto areet akeenke ankooyeey Yēērusālēēm. Kibokunyōōr rubiichoo ki taman āk akeenke āk rubiik alak kumii yēēt akeenke.  
\v 34 /Kēēmwoochi bichooto tukwaay kule, “Kookung'eetee man ꞉Mokoryoontēēt meet ānku kāākōōboorchi keey Simōōni.”\x - \xo 24:34 \xt 1Kōōr. 15:5\x* 
\v 35 Kumwoochinē ꞉bichooto kikwoonēē Emaawu chuut kiyēē kiyeyakay ām kēēltaab too āk subak wōlēē kiinkētito ꞉icheek Yēēsu, yu kāwokubetes mukaatiit.\x - \xo 24:35 \xt Māārkō 16:12-13\x* 
\s1 Kichōōnchi ꞉Yēēsu rubiikyii ām bēsyooni kaakung'eetee meet 
\r (Māārkō 16:14; Yoowaana 20:19-23) 
\p  
\v 36 Kutākumii ꞉bichoo kwoomchinē chuut lōkōōywēchoo, kutookunēē ꞉Yēēsu kōyooto ānkumwoochi kule, “Ōnyōōru tāloosyēēt.”  
\v 37 Kimuuyo ꞉bichoo, ānkubōōtoon kubērē tōōs āyiintēēt ꞉nyooto.\x - \xo 24:37 \xt Māārkō 6:49\x* 
\v 38 Nteenee kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ām nee yu kōōmuuyē ankooyiimaak mēt ‑moochamte kule anii ꞉nyiitēnyi?  
\v 39 Okas baa mbo āwunnyēkyuu āk kērēēnkōōk. Otabtab sookas, kuuyu, ōmiitē ōbērē tōōs anii ku āyiintēēt. Mātinyē ꞉āyiintō bōōr.”\x - \xo 24:39 \xt Māārkō 16:14-16\x* 
\v 40 Kōōboorchi āwunnyēk āk kērēēnkōōk.\x - \xo 24:40 \xt Yoowa. 20:20\x* 
\v 41 Kiilat ꞉rubiik ānkung'ērēkiis, nteenee wuu nyēē kimā manta. Kuteebee ꞉Yēēsu kule, “Ōboontē āmnyoo?”  
\v 42 /Kiikoochi *burburyoontēēt nyēē kiwaatanaat  
\v 43 ankwaam kukāsē ꞉rubiik.\x - \xo 24:43 \xt Luuka 24:30-31; Yoowa. 21:5, 10; Yēyuut. 10:41\x* 
\v 44 Kumwoochi rubiikyii kule, “Ōsōōtyēēchi kiyoo kyāāmwoowook yoo kitākēēboontootē keey. Kyāāmwoowook kule misyinē kuyēyākiis ꞉tukuuk tukul kuu wōloo mwooytooy ꞉kitaabuunekaab *Muusa āk chēbo *wōōrkooyikaab Yēyiin āk choo bo kitaabuutaab Tyēēnwookik kurubta keey anii.”\x - \xo 24:44 \xt Tyēēn. 22:1, 7-8, 15, 18; 69:4, 9, 21; Isa. 52:13—53:12; Luuka 24:27; Yoowa. 5:46\x* 
\p  
\v 45 Nto mii yoo, kung'oonkyi ꞉Yēēsu rubiikyii kōōnkēt kiyēē kimwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin.\x - \xo 24:45 \xt Luuka 24:27, 32\x* 
\v 46 Kimwoochi kule, “Siraat kule makunyalil ꞉Kāārārookiintēēt anku makung'eetee meet ām bēsyēētaab sōmōk.\x - \xo 24:46 \xt Māārkō 14:49; Luuka 22:67; Yēyuut. 3:18; 17:2-3; 28:23; 1Kōōr. 15:3-4\x* 
\v 47-48 +/Makyaamtaat ām kōōrootunwēēk tukul kubuntēē kaayneenyii kule kuweek ꞉biiko ām miyootyēēt nyoo kiikuyey /sikēēnyōōchi kaat. Kookas ꞉akweek kuyēyāktōōs ng'aleechu. Kunyoo, o-amtaate lōkōōywēchu ōtoowunēē Yēērusālēēm.\x - \xo 24:47-48 \xt Yēyuut. 1:8; 2:38; 5:31; 11:18; 17:30-31; 20:21; Room. 15:19; Yēyuut. 1:8\x* 
\v 49 Kookas, āmiitē wāāyookwook kiyēē kikuurtoowook ꞉Baaba. Nteenee ōkāng'iisyē yuutēyu bo kiriinkooni kut /kiiluumeenaak kāāmuukēywēēk kukwaanee kibkōōnkōy.”\x - \xo 24:49 \xt Yoowa. 15:26-27; Yēyuut. 5:32\x*\x - \xo 24:49 \xt Luuka 4:18\x* 
\s1 /Kikēēyib Yēēsu kuwo kibkōōnkōy 
\r (Māārkō 16:19; Yēyuutēk 1:9) 
\p  
\v 50 Nto mii bēsyēēt ake, kuwēēto keey ꞉Yēēsu rubiichoo kung'eetee Yēērusālēēm kutākyinē keey Beetannyaa. Yu kariikta, kōōtōrōōr ꞉Yēēsu āwunnyēk ankusaay Yēyiin kōōbēruur rubiichoo.  
\v 51 Kutākumii kusooyē, /kēēyib kuwo kibkōōnkōy.\x - \xo 24:51 \xt Māārkō 16:19; Luuka 9:51; Yēyuut. 1:9; 3:21\x* 
\v 52 Kukutunkyi ꞉rubiichoo Yēēsu ankooyeey Yēērusālēēm kung'ērēkootiin miisin.\x - \xo 24:52 \xt Yēyuut. 1:12\x* 
\v 53 Kibēētii ꞉rubiichoo *Kōōtaab Yēyiin kibtaman kōōkoostooy Yēyiin.\x - \xo 24:53 \xt Yēyuut. 2:46; 5:12\x*