\id ACT  
\h Yēyuutēk 
\toc1 Yēyuutēk 
\toc2 Yēyuutēk 
\toc3 Yēyuut. 
\mt1 Yēyuutēkaab lēbkēēyik 
\is1 Taayta 
\im \bd Siriintēēt, yēē /kikēēsirē āk wōlēē /kikēēsirēē\bd*: Kisirē ꞉Luuka kitaabuuni kōōrōōbērēē kitaabuunyii nyoo kibo taay. Mātookunoot kule /kikēēsirēē ānō, nteenee /kikēēsirchinē chii nyēē kitookunoot, nyooto ku boontēēt Tēyōfiilō, kuu kitaabuunyii nyoo kibo taay. Isōōtē ꞉biiko alake kule /kikēēsirē kēnyiitaab 63 KK kubērē ꞉alake kukāākubēk ꞉kēnyiitaab 70 KK. 
\ip \bd Kiyēē mii āriit\bd*: Inoomēē ꞉kitaabuuni yoo king'ētyinē ꞉nyoo bo lōkōōywēk chēē kāroomēch yoo /kikēēyibē Yēēsu kuwo kibkōōnkōy. Nto yityo, kwoorōōr wōlēē kiibuurto ꞉rubiik Yēērusālēēm kukānyē kuyityiin ꞉kiyoo kikuurtoochinē ꞉Yēēsu icheek. Nto yēē ki bēsyēētaab Bēēntēkōōst ku bēsyōōsyēk taman kung'eetee /kākēēyib Yēēsu kuwo kibkōōnkōy, kuchōōnchi icheek ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin ānkōōnyiityi kāāmuukēywēēk. Kung'eetee yooto kuwo taay, kiitichakay ꞉lukēētaab biikaab Kiriistō areet akeenke kung'eetee Yēērusālēēm, Samaaryaa ākoy komoswookik tukul chēbo kōōrēēt (kur. 1:8). 
\ip Ikwēnyē ꞉komosta nyoo bo taay nyēbo kitaabuuni soboontaab Bētērō āk kaniseetaab Yēērusālēēm. Kung'eetee kurkeetaab sokool kutas taay, kōōrābchinē soboontaab Bāwulō āk ruutooywēkyii sōmōk ām chooto ki ang'wan choo kiwēēsyētootēē kōōrēētaab Rooma kumukuul āk yoo /kibokiiyyoong'tēē kōōk ām kiriinkēētaab Rooma. 
\ip \bd Kiyēē āmu\bd*: I-ārōōru ꞉kitaabuuni bo Yēyuutēk wōlēē kiikomkoomunto keey ꞉biikaab Kiriistō āk wōlēē kiwuunto ꞉wōlēē kinērēē, wōlēē kiitikta keey āk kiyēē kiyey ꞉kāāmuukēywēēkaab Tāmirmiryēētaab Yēyiin ām wōlēē mii ꞉biikaab Kiriistō kumukuul āk wōlēē mii ꞉chii ake tukul nyoo kiikōōyēnchi Kiriistō. 
\c 1  
\s1 Ārōōrunēēt 
\p  
\v 1 Boontēēt Tēyōfiilō, ām kitaabuunyuu nyoo kibo taay, kyaasir ng'aleek tukul chēē rubtooy keey ākoo kiyēē kitoow ꞉Yēēsu kuyey ankooneet\x - \xo 1:1 \xt Luuka 1:1-4\x* 
\v 2 ākoy bēsyēēt nyoo /kikēēyibēē kuwo kibkōōnkōy. Kiirwookyinē *lēbkēēyikyii choo kikiikukwey ām kāāmuukēywēēkaab Tāmirmiryēētaab Yēyiin, yooto kumānāāwēētii kibkōōnkōy.\x - \xo 1:2 \xt Luuka 24:44-51\x* 
\v 3 Yu kāwokung'eetee meet, chokōōboorchi keey lēbkēēyikyii ānkōōbuur ām bēsyōōsyēk artam. Kiiboorchi tukuuk chēē chaang' chēē sukuyey lēbkēēyichoo kuchamta kule kisoboot ꞉inee. King'alaalee tukuuk chēē rubtooy keey ākoo bāytooyiisyēētaab Kaab Yēyiin.\x - \xo 1:3 \xt Luuka 24:13-52\x* 
\s1 Chōōnēētaab Tāmirmiryēēt āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin 
\p  
\v 4 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kwoomē lōkōōy ākoo lēbkēēyichoo, kōōkāloonchi icheek kule, “‑Moong'eetee Yēērusālēēm, nteenee okany ākoy /kēērōōbwook Tāmirmiryēētaab Yēyiin kuu yoo kikiikukuurto ꞉Baaba. Kikyāā-āmwook ng'ālyoontoonoo.\x - \xo 1:4 \xt Yoowa. 14:16; Luuka 24:49; Yēyuut. 2:4, 33; 11:16; Kala. 3:14; Ēfēēs. 1:13\x* 
\v 5 Kiibātisāniisyēē ꞉Yoowaana bēēko, nteenee ām bēsyōōsyēk chēē ng'ēri +/makeebatisaneenaak akweek Tāmirmiryēētaab Yēyiin.”\x - \xo 1:5 \xt Luuka 3:16\x* 
\v 6 Kuboonto keey ꞉Yēēsu lēbkēēyichoo, kuteebee ꞉lēbkēēyik kule, “Mokoryoontēēt, ara imiitē sōō, ra wēētyooktēēch acheek biikaab *Isrāyēēl ankiibayteech?”\x - \xo 1:6 \xt Māārkō 11:10; Luuka 24:21; Yoowa. 12:13\x* 
\v 7 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Yēyiin nkit ꞉nyēē bāwu ng'aleechaa. Māmākyook ōnkēt kule mākuyēk āyu.\x - \xo 1:7 \xt Māārkō 13:32\x* 
\v 8 Nteenee, +mōōnyōōru kāāmuukēywēēk yoo kāchōōnchook ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin. +Mōōmwoowu ng'aleek chēē rubtooy keey āk anii ām Yēērusālēēm, Yuuteeya, Samaaryaa ākoy komoswookik tukul chēbo kōōrēēt.”\x - \xo 1:8 \xt Luuka 24:48; Yoowa. 15:27; Yēyuut. 1:21-22; 2:32; 3:15; 4:33; 5:32; 8:14-19; 10:39-47\x* 
\s1 /Kikēēyib Yēēsu kuwo kibkōōnkōy 
\p  
\v 9 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy ng'aleechu, /kēēyib kuwo kibkōōnkōy kukāsē ꞉lēbkēēyik. Kiker ꞉boolteet Yēēsu kōōtōōchootē kut wokoong'irta.\x - \xo 1:9 \xt Māārkō 16:19; Luuka 24:51; 1Bēt. 3:22\x* 
\v 10 Kimii ꞉lēbkēēyichoo kōōnyālē barak kubērē nto kas Yēēsu, nto bērē kuweech keey kukas biiko alak āyēēng'. Kikiilaach ꞉bichoo sirook chēē leelach ānkēēyyoonyēē komos ām yoo kimii ꞉icheek.  
\v 11 Kumwoochi ꞉bichoo lēbkēēyichoo kule, “Murēchu bo Kalilaaya, ntēē kōōyyoong'iisyē yu ōkāsē barak? Mākōōyēēw ꞉Yēēsu ām kēēlto nyēē wuu nyooto /kākēēyibēē.”\x - \xo 1:11 \xt Mat. 24:30; 26:54; Luuka 21:27; Ng'oong'. 1:7\x* 
\s1 Noomnyēēt ām saayeet 
\p  
\v 12 Nto mii yoo, kung'eetee *꞉lēbkēēyichoo yēē kibo Lekemeetaab *Musēytuuniinēk ankooyeey ākoy Yēērusālēēm. Kitēē ꞉baani nyēē /kēēchāmu /keebeesyet ām bēsyēētaab *Sabaato.\f + \fr 1:12 \ft Ki lōōyinto ꞉nyiitēnyi nyēē kimāchē kuyitē kiilomiiteet akeenke.\f*\x - \xo 1:12 \xt Luuka 6:13; 24:52\x* 
\p  
\v 13 Yu kayit wōlooto, kuba koroofa wōloo kiibuurunēē. Lēbkēēyichooto ku: Bētērō, Yoowaana, Yāākōbō, Antereeya, Filibō, Toomaas, Baatolomaayo, Mataayo, Yāākōbō araab Alfaayo, Simōōni nyēē kāng'unoot ākoo Yuuta araab Yāākōbō.\x - \xo 1:13 \xt Luuka 6:14-16\x* 
\v 14 Kituuytōōs kibtaman ām wōlooto kusooyē ꞉tukul ku kiito akeenke. Kiboonto keey āk chēēbyōōsōōk alak āk Maaryaa kaametiitaab Yēēsu āk mbo ng'eetaabkaamet.\x - \xo 1:14 \xt Luuka 8:2-3\x* 
\s1 /Kikeekwey nyēē kiikeer Yuuta Iskaryoot 
\p  
\v 15 Nto mii bēsyēēt ake kung'eet ꞉Bētērō ām kwēēnuutaab rubiik bokol akeenke āk tibtēm  
\v 16 ānkumwoochi kule, “Mbo ng'eetaabiya, ki ākoy kuyityiin ꞉siruutēchu bo Yēyiin kuu yoo kimwooyē ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kubununēē *Tāwuti, kurubta keey Yuuta nyoo kikwēryoonu biiko bokunam Yēēsu.\x - \xo 1:16 \xt Tyēēn. 41:9\x* 
\v 17 Ki Yuuta akeenke ām acheek ānkikēēyēyiisyootē tukul.  
\v 18-20 /Kikeesir ām Kitaabuutaab Tyēēnwookik kule, ‘Kumuskēn ꞉kanyii ānkuyēk kiraatyaa!’\x † \xo 1:18-20 \xt Tyēēnwookik 69:25\x*” (Boontēēt Tēyōfiilō, kinyōōr ꞉Yuuta beesaanik ām rōkōsoo kiyēyē. /Kikyaalee beesaanichaa mbareet. Wōlooto bo mbaraanaata ꞉wōlēē kiryooktoochinē keey kuwēētēē mēt ānkōōtōl ꞉mooyēēt kuruuyo ꞉kosurēēkyii saang'. Kikas ꞉chii ake tukul ām Yēērusālēēm ng'aleechu. Kunyoo, /kikēēkuurēē mbaraanaa ‘Ākēl Taama’ nyēē ibooru kule ‘Mbaraab koroti’.) Kitas taay ꞉Bētērō kumwooy kule, “/Kikeesir mbo subak kule, ‘Kookeer ꞉chiito ake bārooyintaab chiichoo.’\x † \xo 1:18-20 \xt Tyēēnwookik 109:8\x*\x - \xo 1:18-20 \xt 2Tēt. 21:15; Mat. 27:3-8\x* 
\v 21 Kunyoo, māchāktōōs /keekwey nyēē keekeer inee. Nto nyooto ku nyoo kikēēboontootē keey tukul kēēmiitē āk Mokoryoontēēt Yēēsu,  
\v 22 kutoowunēē yoo kibātisānē ꞉Yoowaana Yēēsu ākoy yoo /kibokēēyibē kuwo kibkōōnkōy. Mākuchutēēch ꞉chiichoo sikiiboorunootē ꞉tukul kule kookung'eetee ꞉Yēēsu meet.”\x - \xo 1:22 \xt Luuka 1:2; 3:21; 24:51; Yoowa. 15:27\x* 
\p  
\v 23 Yooto, /keetwech biiko āyēēng': Yōōsēēf Barsaaba, nto kaayneenyii ake ku Yuustō. Nto nyiin ake ku Matyaa.  
\v 24 Yooto /keesaay Yēyiin kule, “Mokoryoontēēt, 'inkētē inyiing' wōlēē wuu ꞉kāāsōōtēywēēkaab biiko. Kunyoo, iboorwēēch ām bichu āyēēng' kule nkōnō ꞉nyēē !keekwey  
\v 25 kuyey yiisyooni bo *lēbkēēyik nyi kibākooktooy ꞉Yuuta sukuwēētii wōloo kiyēmāktōōs kuwo kubo rōkōsnyii.”  
\v 26 /Keebar *sēkēēryēēt. Yooto kunam Matyaa. Kung'eetee yooto kuwo taay, kutas keey āk lēbkēēyik chuut ki taman āk akeenke.\x - \xo 1:26 \xt Kāālēw. 16:33; Luuka 1:9\x* 
\c 2  
\s1 Kichōōnchi ꞉Tāmirmiryēēt biikaab Kiriistō 
\p  
\v 1 Yu kayit bēsyēēt nyēbo *Bēēntēkōōst kōōruruukyi keey ꞉rubiichoo tukul yēēt akeenke.\x - \xo 2:1 \xt Chuy. 23:16\x* 
\v 2 Nyēē mā tyaa, kuchōōnēē ꞉bōlātēēt barak nyēē kāmooryēn wuu kibuybuy. Kiker ꞉bōlātoonoo kōōto tukul.  
\v 3 Kiisuuchi rubiichoo tukuuk chēē wuu āloolātēētaab maat ānkutēbootēē mētēwoy.  
\v 4 /Kikiinyiityi chii ake tukul ām yooto Tāmirmiryēēt ānkutoow ꞉ake tukul kung'alaal ām kuutiit nyēē ‑mēēnkētē. Kibo ꞉kāāmuukēywēēchoo Tāmirmiryēētaab Yēyiin.\x - \xo 2:4 \xt Luuka 3:16\x*\x - \xo 2:4 \xt Yēyuut. 4:31; 8:17; 10:44-46; 11:15; 15:8; 19:2-6; 1Kōōr. 12:10; 14:1-39\x* 
\p  
\v 5 Kimii ꞉Yuutayeek Yēērusālēēm chēē kiikōōnēmchi keey Yēyiin. Kikwoonootēē yēēmōōsyēk chēē tēērchiin ām kōōrēēt.  
\v 6 Yu kakas bōlātoonoo, kōōruruuch keey. Nto yu kakas ꞉chii ake tukul ām icheek /kēēng'āloolēē kuutiinyii kunam kuut.  
\v 7 Yooto kulē ꞉bichoo, “Māku nkoolat ōō! So, mā Kalilaayeek ꞉bichu tukul?  
\v 8 Ntēē kāsē ꞉ake tukul ām acheek kung'āloolē ꞉bichu kuutiinyii!  
\v 9 Kēēbooyē ꞉alake Baarti, Meetya āk Eelam. Nto alak kubo Meesobotaamnya, kōōrēētaab Yuutayeek, Kabatookya, Bōōntō ākoo Eesya.  
\v 10 Bo ꞉alake Fruukya, Bamfulyaa, Miisir, rōōrōōkiisyēkaab Liibya chēē lēēkitēē Kurēēn nto alak kubo Rooma  
\v 11 chēē Yuutayeek āk chēē /kiikeeweech kurub ātēbuutēkaab Yuutayeek. Kwoonēē ꞉alake Kērēētē ākoo Areebya. Ng'āloolē ꞉bichu kuutuweekyoo kōōbooru tukuuk chēbo kwōng'uut chēē rubtooy keey āk Yēyiin!”  
\v 12 Kutākōōlātē ꞉bichoo, kuteebee keey kule, “Ng'al nee ꞉chu ēē?”  
\v 13 Nteenee kiichaasee keey ꞉alake kumwooyē kule, “Bōōkityootiin ꞉chu!”\x - \xo 2:13 \xt 1Kōōr. 14:23\x* 
\s1 Kiyēē kimwoochi ꞉Bētērō biiko 
\p  
\v 14 Nto mii yoo, kōōyyo ꞉Bētērō taay ānkung'āloolchi biiko choo kikiiruruukyi keey yooto. Kimii yooto ꞉nkicheek *lēbkēēyik chuut tamanu āk akeenke. Kikuurchi ꞉Bētērō barak kule, “Āmwoowook ii, kāābkōōnyoo āk akweek tukul choo ōminyē Yēērusālēēm, ōyēbchi yiit kāroomin kiyēē āmiitē wāāmwoowook.  
\v 15 Kookas, tāku ꞉āsiiswēk sōmōk chēbo kōrrōōn. Mābōōkityootiin ꞉bichu kuu wōloo ōsōōtitooy ꞉akweek.  
\v 16 Ityiichē ꞉yuutēyu kiyēē kikiikumwooy *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin Chōōwēēl kule: 
\q1 Mwooyē ꞉Yēyiin kule, 
\q1  
\v 17 ‘Ām bēsyōōsyēkaab lētuut 
\q1 +māāng'oobchi Tāmirmiryēēnyuu biiko tukul. 
\q2 Mākung'ōōrso yooto ꞉tibikwook āk wērikwook. 
\q1 Mākukāsē ꞉āybēērikwook kitōōntōyēēn ām ng'oong'uutēk 
\q2 ānkumākunyōōru ꞉booyikwook kiirwootik. 
\q1  
\v 18 +Māāng'oobchi mbo Tāmirmiryēēnyuu ām bēsyōōsyēchooto 
\q2 motwoorikyuu ānku murēn nto koor. 
\q3 Mākung'ālooltoowoo ām kāāmuukēywēēkyuu. 
\q1  
\v 19 +Maayey kutook tukuuk chēē ‑/mākyoomu 
\q2 ām wōliin bo barak āk wōlēēb ng'wēny. 
\q1 +/Makiitaata koroti, 
\q2 kuchō ꞉maata ānkutuskēn ꞉kōōrēēt. 
\q1  
\v 20 Mākumis ꞉asiista ankusalakay ꞉araaweet 
\q2 nto yitu ꞉bēsyēēt nyoo wōō bo Yēyiin ānkubo kwōng'uut.\x - \xo 2:20 \xt Luuka 21:10-11, 25-26\x* 
\q1  
\v 21 +/Makiiraraach chii ake tukul nyoo riirchinē Yēyiin.’\x † \xo 2:21 \xt Chōōwēēl 2:28-32\x*\x - \xo 2:21 \xt Yēyuut. 2:36; 9:14, 21; 22:16; Room. 10:13; Filib. 2:11\x* 
\p  
\v 22 Mooyēētaab *Isrāyēēl, ōyēbchi yiit ng'aleechu: Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt ku chii nyēē kiiboorunēē ꞉Yēyiin ng'al chēbo kwōng'uut kuu wōloo ōnkētitooy ꞉akweek.\x - \xo 2:22 \xt Luuka 24:19; Yoowa. 2:11\x* 
\v 23 /Kikiiyokoowook chiichi sooyeyee kiyēē ōmāchē ām kēēlto nyēē kikiikusat ꞉Yēyiin ām ng'oomnānēēnyii. Kyoong'eet ꞉akweek āk biikaab Rooma, obakach ōkwērtoochi murtooywoontēēt.\x - \xo 2:23 \xt Yēyuut. 4:28\x* 
\v 24 Nteenee kiing'eetee ꞉Yēyiin meet kootyaakta ām nyalil ake tukul, kuuyu mēēbērē kiimuuchē ꞉meet kukiilchi inee.\x - \xo 2:24 \xt Luuka 24:5-6; Yēyuut. 4:2\x* 
\v 25 Kimwooy ꞉Tāwuti ng'al chēē wuu nyēē kiing'wēlyēēlē Mokoryoontēēt kule, 
\q1 ‘Intōōwoo ꞉Yēyiin kibtaman. 
\q1 Miitē ꞉Yēyiin āwunyuu nyēbo taay, 
\q2 kunyoo, māmii ꞉kiy nyēē makutwaaya. 
\q1  
\v 26 Ng'erechaat ꞉mooyēēnyuu 
\q2 ankaabaybay. 
\q1 Mākōōbuur ꞉bōōrnyuu kuboonto kāākēnēēt, 
\q1  
\v 27 kuuyu mēēbērē +mēēbākookyi bōōrnyuu *kāābkwoombiich, 
\q2 nto ibakaakte kunun ꞉chiing'uung' nyoo churtaat. 
\q1  
\v 28 'Kwēēboorwoo kēēlwookik chēbo soboonto, 
\q2 anku +meeng'ereechaa kuyitita ām taayeeng'uung'.’\x † \xo 2:28 \xt Tyēēnwookik 16:8-11\x* 
\p  
\v 29 Mbo ng'eetaabiya, okany āchuurtoowook: Kime *꞉Tāwuti /ankeemuy. Tākiinkētē mbo raat wōloo /kikēēmuchinē.\x - \xo 2:29 \xt 1Bāy. 2:10; Yēyuut. 13:36\x* 
\v 30 Ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Tāwuti ānkiinkētē ꞉inee kiyēē kikiikukuurtoochi ꞉Yēyiin. Kiiwoolchi keey ꞉Yēyiin kule makutool chii nyēbo mooyēēnyii kuyēk bāytooyiintēēt.\x - \xo 2:30 \xt 2Sām. 7:12-13, 16\x* 
\v 31 Kukāsē kiyēē kimii taay, king'āloolēē ng'eeteetaab meet nyēbo *Kāārārookiintēēt. Kimwooy kule mēēbērē +/mākēēbākookyi kāābkwoombiich, nto mbo kunun ꞉bōōrnyii.\x - \xo 2:31 \xt Tyēēn. 16:10; Luuka 22:67\x* 
\p  
\v 32 Kookoong'eetee ꞉Yēyiin Yēēsu meet ankookeekas ꞉acheek kule man.\x - \xo 2:32 \xt Yēyuut. 1:8\x* 
\v 33 /Kōōkiikoochi kōōbuurunēē āwutaab taay nyēbo Yēyiin. Kōōkunyōōr Tāmirmiryēēt kuu yoo kikiikukuurto ꞉Yēyiin, ānku kāākurōōbwēēch Tāmirmiryoonoo. Kunyi, kookas ꞉akweek kuyēyāktōōs ꞉tukuuchoo bēsyooniitēnyi.\x - \xo 2:33 \xt Māārkō 12:36; 14:62; 16:19; Yēyuut. 2:17-18; 5:31-32; 7:55-56; 10:45; Room. 5:5; 8:34; Ēfēēs. 1:20; Kolos. 3:1; Tiitō 3:6\x* 
\p  
\v 34 Mānāāwo *꞉Tāwuti barak, nteenee kimwooy kule, 
\q1 ‘Kimwoochi ꞉Yēyiin Mokoryoontēēnyuu kule: 
\q1 Ibuurunēē āwunyuu nyēbo taay 
\q2  
\v 35 ākoy yoo kaayeyiing' itēbēē buunikuuk.’\x † \xo 2:35 \xt Tyēēn. 110:1\x* 
\p  
\v 36 Kunyoo, kukas ꞉biikaab *Isrāyēēl tukul ng'ālyoontooni: Kiyey ꞉Yēyiin Yēēsu nyiitēnyi kyōōkwērtoochi ꞉akweek murtooywoontēēt kuyēk Mokoryoontēēnyoo ānkuyēk mbo subak Kāārārookiintēēnyoo.” 
\p  
\v 37 Yu kakas ꞉bichoo ng'aleechaa kimwooyē ꞉Bētērō, kung'woonchi miisin ām kiyēē kikiikuyeyakay. Kimwoochi ꞉bichoo Bētērō āk *lēbkēēyik chuut alak kule, “Mbo ng'eetaabiya, ara keeyey nee?”\x - \xo 2:37 \xt Luuka 3:10, 12, 14; Yēyuut. 16:30\x* 
\p  
\v 38 Kukētyi ꞉Bētērō bichoo kule, “Oweekse ām miyootyēēt /ankeebatisan chii ake tukul ām akweek ām kaayneetaab Yēēsu *Kiriistō sukung'eet /kēēnyōōwook kaat. Nto mii yoo, +/mākēērōōbwook Tāmirmiryēētaab Yēyiin.\x - \xo 2:38 \xt Mat. 28:19; Luuka 3:3; Yēyuut. 3:19\x* 
\v 39 Kiyooto ꞉nyēē kōōkukuurtoowook ꞉Yēyiin āk lōkōkwook ākoo mbo nkicheek alak choo lōōyēch chēē mākukuur ꞉Yēyiin.”\x - \xo 2:39 \xt Isa. 44:3; Yēyuut. 10:45; Ēfēēs. 2:17\x* 
\p  
\v 40 Ām ng'aleechuutēchu āk alak chēē chaang', kiikāloonchi ꞉Bētērō biiko kumwoochinē kule, “Osatee keey wōlēē mii ꞉biich chēē moosootiin. Yoo kooyey kuu nyooto, kōōsāru soboonwēkwook.”\x - \xo 2:40 \xt Kiruu. 32:5; Yēyuut. 2:21\x* 
\v 41 /Kikeebatisan biiko choo kicham ng'aleekaab Bētērō. Kitāsyi keey bēsyoonooto ꞉biiko alake chēē kiyitē kisyēērōōk sōmōk.\x - \xo 2:41 \xt Yēyuut. 2:47; 4:4; 5:14; 6:7; 11:21, 24; 12:24; 14:1; 16:5; 21:20\x* 
\s1 Wōlēē kiibuurtooy ꞉biikaab Kiriistō chēbo taay 
\p  
\v 42 Kiinēmu keey ꞉bichoo /kikēēbātisānē kuriib kāānēētiisyēētaab *lēbkēēyik. Kiibuurchiintōōs ānkuyēētyēēchinē keey. Kyoomchiintōōs āmiik ānkusooyē ꞉tukul Yēyiin.  
\v 43 Kiyey ꞉lēbkēēyik ng'aleek chēē chaang' chēē /kiilātē, ng'ālyoo nyēē kiiywey icheek ꞉biiko tukul.  
\v 44 Kiibuurē ꞉biikaab Kiriistō tukul yēēt akeenke ānkuyēētyēēchinē keey ām keel ake tukul.  
\v 45 Kyooltooy tukuukwaa ānkuyēētyēēchinēē chii ake tukul nyoo kābotyi ꞉kiy.\x - \xo 2:45 \xt Luuka 12:33\x* 
\v 46 Kibēētii ꞉bichoo kwaak bokutuuytōōs yēbo biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kyoomchiintōōs ām bāybooyyēēt āmiik ām kooriikwaa.\x - \xo 2:46 \xt Luuka 24:53\x* 
\v 47 Kiikoostooy Yēyiin ānkung'ērēkyinē icheek ꞉biikaab kiriinkoonoo. Kitāsu ꞉Mokoryoontēēt biiko alak chēē kimii /kiirāroochē ām bēsyō ake tukul. 
\c 3  
\s1 Kiisoob ꞉Bētērō chii nyēē kichunkutoot 
\p  
\v 1 Nto mii bēsyēēt ake, kuwo ꞉Bētērō ākoo Yoowaana *Kōōtaab Yēyiin yēē ki āsiiswēkaab saayeet. Kubēētii, kimii ꞉asiista sokool bēēt.\x - \xo 3:1 \xt Luuka 22:8; Yēyuut. 4:1-23; 8:14; 10:3, 30\x* 
\v 2 Yu makuyit, kukas /kiimutu chiito ake nyēē kichunkutootiin ꞉kērēēnkōōk kung'eetee /kākēēsich, kuwo yēbo oreet nyēē /kikēēkuurē kule ‘Oreet nyēē karaaran’. /Kikiikoochinē chiichoo yooto bo oreet kwaak sukusoomē kōōkoochi kiy ꞉biiko choo iwutē biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin.\x - \xo 3:2 \xt Yēyuut. 14:8\x* 
\v 3 Yu kakas ꞉chiichoo kichunkutoot kule kikiikuriik ꞉Bētērō āk Yoowaana kōōwut biiy, kusoom beesaanik.  
\v 4 Kōōrōōtoot ꞉Bētērō āk Yoowaana chiichoo nto yityo kumwoochi ꞉Bētērō kule, “Ikaseech!”  
\v 5 Koonyal ꞉chiichoo icheek kukānyē kule /kēēmētyi kiy.  
\v 6 Kumwoochi ꞉Bētērō chiichooto kule, “‑Māāboontē beesyaa nteenee mii ꞉kiyēē āboontē ānku +māākōōniing' nyooto. Āmwoowuung' ām kaayneetaab Yēēsu *Kiriistō nyēbo Nāāsārēēt, kule ing'eet ānkiiwēēsyēt!”\x - \xo 3:6 \xt Yēyuut. 3:16; 4:7, 10; 8:12; 16:18; 19:13\x* 
\v 7 Kunam ꞉Bētērō āwutaab chiichoo nyēbo taay ānkuyēētyēēchi kōōyyo. Kunyōōr ꞉kērēēnkōōkaab chiichoo nkuruuk areet akeenke.  
\v 8 Kōōyyo ānkuwēēsyētoot! Kuwēēto keey ꞉chiichooto mbo Bētērō kōōroonchinootē ꞉inee barak kōōkoostooy Yēyiin ākoy biiy.\x - \xo 3:8 \xt Yoowa. 5:9; Yēyuut. 14:10\x* 
\v 9 Yu kakas ꞉biiko kuwēēsyētootē ꞉chiichoo ānkōōkoostootē Yēyiin,  
\v 10 kōōnkēt kule ki nyoo kiibuurē oraanaa komos. Kiilat ꞉bichoo ankunam kuut ꞉kiyēē kiyeyakay ām wōlēē mii ꞉chiichoo. 
\s1 Kiirwookyi ꞉Bētērō biiko 
\p  
\v 11 Kumii ꞉chiichoo kāyēētyi keey wōlēē kimii ꞉Bētērō ākoo Yoowaana ām yēē /kikēēkuurēē Kēēltaab Sōlōmōōn nyēē kitinyē wuurwēēt. Koolat ꞉biiko ankulabat ākoy yooto.\x - \xo 3:11 \xt Yoowa. 10:23; Yēyuut. 5:12\x* 
\v 12 Yu kakas ꞉Bētērō kuu nyooto, kumwoochi biiko kule, “Biikaab *Isrāyēēl! Ām nee yu soolat ām kiyēē kayeyakay? Ōbērē akweek kakeeyey chiichi kuwēēsyēt ām kāāmuukēywēēkyoo nto kule kuuyu kēēchurtootiin?  
\v 13 Acha! Yēyiintēētaab *Abraam, Isaka āk Yāākōbō, Yēyiintēētaab mbo kuuko ꞉nyēē kayey ng'aleechaa. Kāākōōtōrōōr ꞉Yēyiin motwooriintēēnyii Yēēsu nyoo kyōōtāyē ꞉akweek ām taayeetaab *Bilaato ānkōōrēkēērtē /bokeebakach, ānkoo kikiikumach kule kootyaakta.\x - \xo 3:13 \xt Chuy. 3:15; Luuka 23:1-5, 13-25; Yoowa. 17:1; Yēyuut. 7:32\x* 
\v 14 Kyootay chii nyēē kichōōnēē wōlēē mii ꞉Yēyiin nyēē churtaat ankoomach kule /kiityooktoowook chii nyēē sikoran.\x - \xo 3:14 \xt Isa. 53:11; Mat. 27:19; Luuka 1:35; 23:47; Yēyuut. 7:52; 22:14; 1Bēt. 3:18; 1Yoowa. 2:1\x* 
\v 15 Kyoobakach chii nyēē kichokuyaat kēēltaab soboonto, nteenee kiing'eetee ꞉Yēyiin meet. Kikeekas ꞉acheek kuyēyāktōōs ꞉kiyi.\x - \xo 3:15 \xt Yēyuut. 1:8\x* 
\p  
\v 16 Kānyōōr ꞉chiichi ōnkētē ꞉akweek nkuruuk kuwēēsyēt kubo kaakaaseet. Kāsob ꞉inee ām kāāmuukēywēēkaab Yēēsu.\x - \xo 3:16 \xt Luuka 7:50\x* 
\p  
\v 17 Kunyoo ii, biikyoo, ōyēyē ꞉akweek ng'aleechu, kimōōnkētē ānkimēēnkētē ꞉nkicheek kāāntōōyikwook.\x - \xo 3:17 \xt Luuka 23:34; 1Tēm. 1:13\x* 
\v 18 Nteenee kēēliitēnyi ꞉nyēē kaakuyey ꞉Yēyiin sukuyityiin kuu yoo kimwoowu kubununēē wōlēē mii *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin. Kimwooy ꞉Yēyiin kule makunyalil *꞉Kāārārookiintēēt.\x - \xo 3:18 \xt Isa. 53:7-8; Tyēēn. 2:1-2; Tyēēn. 22:1; Luuka 22:67; 24:44\x* 
\v 19 Kunyi, oweeksee choolwookātēēt ānkōōyisyi keey Yēyiin /sikēēmētoowook ng'ōōkiswookikwook.\x - \xo 3:19 \xt Yēyuut. 2:38\x* 
\v 20 Oyey kuu nyooto, sukung'eet ōnyōōru tāloosyēēt kuchōōnēē wōlēē mii ꞉Yēyiin ānkumākōōyook subak Yēēsu nyoo kisimkutool kuyēk Kāārārookiintēēng'woong'.  
\v 21 Yēmāktōōs kung'ētunēē ꞉Yēēsu kibkōōnkōy ākoy kut kuyit ꞉bēsyēēt nyēē kētyinēē ꞉Yēyiin kiy ake tukul kukaramiit kuu yoo kibo toowunēēt. Kikiikumwooy ꞉Yēyiin ng'aleechu kubununēē wōōrkooyikyii choo kibo kēny.\x - \xo 3:21 \xt 1Kōōr. 15:25\x* 
\v 22 Kimwooyē *꞉Muusa kule, ‘Mākukōōnook ꞉Yēyiintēēng'woong' wōōrkooyoontēēt ake kuchōōnēē wōlēē mii ꞉biikwook nyēē wuu anii. Māchāktōōs ōkāsyi kiy ake tukul nyēē mwoowook.  
\v 23 Chii ake tukul nyēē kāmākāsyi, mākung'ētitēē wōlēē mii ꞉biikaab Yēyiin.’\x † \xo 3:23 \xt Kiruutēk 18:15, 18-19\x*\x - \xo 3:23 \xt Yēyuut. 7:37; 13:32\x* 
\p  
\v 24 Kubooyiit man, kiikung'ooraan *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin tukul bēsyōōsyēchu, kung'eetee Sāmwēēl ākoy alak choo kibo lētuunoo.  
\v 25 Mii kuyityiintōōs ām wōlēē ōmiitē ꞉ng'aleekaab wōōrkooyichoo āk kiyoo kikuurtoochinē ꞉Yēyiin mbo kuukoong'. Kimwoochi Abraam kule, ‘Mākunyōōr ꞉biikaab kōōrōōsyēk tukul kāābēruurēētaab Yēyiin kubununēē chii nyēē mākuchōōnēē mooyēēng'uung'.’\x † \xo 3:25 \xt Toowu. 22:18; 26:4\x* 
\v 26 Yoo kikōōnu ꞉Yēyiin motwooriintēēnyii Yēēsu, kiiyook kurook simkuchō wōlēē ōmiitē ꞉akweek chokōōbēruurook, kuwēēchēē ake tukul ām akweek wōlēē mii ꞉miyootyēēng'woong'.” 
\c 4  
\s1 Kumii ꞉Bētērō āk Yoowaana taayeetaab kōōkwēētaab Yuutayeek 
\p  
\v 1 Kutākumii ꞉Bētērō āk Yoowaana tākung'āloolchinē biiko, kukwoonchi ꞉mbo kibkōrōs āk nyēē kiiyyoonkyinē riibiikaab *Kōōtaab Yēyiin āk *Satukaayeek.  
\v 2 Manaakas ꞉bichu nyēē karaam, yu kimii *꞉lēbkēēyik kōōnēētiisyē ānkwoomchinē biiko kule imuuchē ꞉chii kung'eetee meet kubununēē Yēēsu.\x - \xo 4:2 \xt Luuka 20:27\x*\x - \xo 4:2 \xt Yēyuut. 2:24; 3:15, 26; 4:33; 13:30-31; 17:18; 23:6-9; 26:8, 23\x* 
\v 3 Kinam ꞉bichoo Bētērō āk Yoowaana, nteenee kuuyu kikiikwiimēn ꞉kōōrēēt, /keekerta kō ākoy kuyyeech.  
\v 4 Ānkoo kuwuu nyooto, kichamta ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu choo kikas ng'aleechaa kyoomu ꞉mbo Bētērō. Kitas taay ꞉biiko chēē kikiikōōyēnchi ng'ālyoontēētaab Yēyiin kubās keey kut kimāchē kuriichē kisyēērōōk muut.\x - \xo 4:4 \xt Luuka 9:14; Yēyuut. 2:41\x* 
\p  
\v 5 Yu kāyyēēkunēē, kutuuyo ꞉kāāntōōyik, booyik āk kāānēētikaab kiruutēk Yēērusālēēm.  
\v 6 Kāāntōōyichoo ku: *Anaas nyoo ki kibkōrōs nyēē wōō, *Kayaafa, Yoowaana, Alekisaanta āk biiko alak chēē kibo kōōtaab mbo kibkōrōs chēē wōōyēch.  
\v 7 /Kikēēkwēryoot Bētērō āk Yoowaana kōōkwoonoo. Yooto, kutoow ꞉kāāntōōyichoo kuteebee mbo Bētērō kule, “Kākōōnook ꞉ng'oo kāāmuukēywēēk oyey ng'aleechu?”\x - \xo 4:7 \xt Luuka 20:2\x* 
\v 8 Kumwoochi ꞉Bētērō ām kāāmuukēywēēkaab Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule, “Kāāntōōyik āk booyikaab yēēmēēt,\x - \xo 4:8 \xt Luuka 1:67; Yēyuut. 4:31; 13:9\x* 
\v 9 yēē ākoo /kēēmiitē bēsyooni /kēētēēbēēnēēch ng'al chēē rubtooy keey ākoo ng'ālyoo nyēē karaam nyēē /kōōkēēyēchi chiichi kōchunkutoot ākoo wōlēē /kōkiisoobto,  
\v 10 kumāchāktōōs kōōnkēt ꞉biikaab *Isrāyēēl tukul kule kōsob ꞉chiichi ām kāāmuukēywēēkaab *Kāārārookiintēēt Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt. Inee ꞉nyoo kyōōkwērtoochinē murtooywoontēēt, nteenee koong'eetee ꞉Yēyiin meet.\x - \xo 4:10 \xt Yēyuut. 3:6\x* 
\v 11 Yēēsu ꞉nyiitēnyi ku rwaanteet nyoo kyōōtāyē oteekte, ꞉nyēē tiiyēywoontēētaab kōōto.\x - \xo 4:11 \xt Tyēēn. 118:22; Luuka 20:17; 1Bēt. 2:4-7\x* 
\v 12 Māmii ꞉kēēlto ake nyēbo kaararaacheet ꞉nyēē kiikōōkoochi ꞉Yēyiin biiko nteenee Yēēsu nkit.”\x - \xo 4:12 \xt Mat. 1:21; Yoowa. 14:6; 1Kōōr. 3:11; 1Tēm. 2:5\x* 
\p  
\v 13 Kiilat ꞉kōōkwoonoo bo Yuutayeek ām kāng'unātēēt nyēē kiboonto ꞉Bētērō āk Yoowaana ānkoo kut ki biich chēē kimāsumānootiin. Nteenee kisēw kule ki rubiikaab Yēēsu ꞉icheek.\x - \xo 4:13 \xt Luuka 21:15\x* 
\v 14 Nto kuuyu kitākuboontootē keey ꞉chiichoo /kikiisoobē mbo Bētērō, kibotyi ꞉wōlēē kikwiilta icheek.  
\v 15 Kunyoo, kumwoochi ꞉bichoo mbo Bētērō kule, “Obe saang'”. Nto mii yoo, kōōrwooch.\x - \xo 4:15 \xt Yēyuut. 5:34-35\x* 
\v 16 Kiteebee keey ꞉bichooto kule, “+Makeeyeyee nee bichu ēē? Ntēē kāākōōnkēt ꞉chii ake tukul ām Yēērusālēēm kule kaakuyey ꞉bichu ng'ālyoontooni ‑/mākyoomu. Kunyi, māmii ꞉wōlēē kēētuuktooy.\x - \xo 4:16 \xt Yoowa. 11:47\x* 
\v 17 Nteenee yēē simātākutistēē ꞉ng'ālyoontooni biiko, +makeeker koong' bichu kumātākwoomchinē biiko lōkōōywēk kuyēyiisyēē kaaynaani.” 
\p  
\v 18 Yooto, /kēēkuur mbo Bētērō kooyeey kō /ānkēēmwoochi kusaan tākōōnēētiisyoot kurubta keey āk Yēēsu.  
\v 19 Nteenee kimwoochi ꞉Bētērō ākoo Yoowaana bichooto kule, “Karaam /kiiyweyaak nto /kiiywey Yēyiin?  
\v 20 ‑Mākiimuuchē ꞉acheek keesiiste kiyēē kiikeekasee koonyek āk yiitiik.” 
\p  
\v 21-22 Kimāmii ꞉kiyēē kiimuuchē ꞉bichoo kuyeyee mbo Bētērō kuuyu kiikoostooy ꞉biiko tukul Yēyiin kubo chiichoo kiboonto kēnyiisyēk chēē kikēēytēē artam, nyoo /kikiisoobē ām kēēloo bo kwōng'uut. Nto subak, kiimuuchē ꞉bichooto koong'eet wōōrōōryēēt. Kunyoo, kibōlchi subak ankubakaakta kubēēchi keey. 
\s1 Kisaay ꞉biikaab Kiriistō kunyōōr nyikanateet 
\p  
\v 23 Yu /kabokiityaakta Bētērō ākoo Yoowaana, kooyeey wōloo kimii ꞉biikwaa ānkubokumwoochi ng'aleek chēē kimwooy ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyik. 
\p  
\v 24 Yu kakas ꞉bichoo ng'aleechaa kusaay kukuurchinē barak kule, “Mokoryoontēēt Yēyiin nyoo 'kiiyēyē barak āk ng'wēny, bēēkaab araaray āk tukuuk tukul chēē mii kōōrēēt.\x - \xo 4:24 \xt Tyēēn. 146:6\x* 
\v 25 King'āloolchinē ꞉Tāmirmiryēēng'uung' kuuko *Tāwuti, kule, 
\q1 ‘Ām nee sukunyēkēriitu ꞉bōrōryōōsyēk alake, 
\q2 ānkōōbootyinē ꞉Isrāyēēl āsiiswēk ng'al chēē māyitē wuy? 
\q1  
\v 26 Chōbē keey ꞉bāytooyikwaa kuyey booryēēt 
\q2 ānkukāākōōruruuch keey ꞉nkicheek kāāntōōyik 
\q3 sukubooryēē Yēyiin āk chiinyii nyoo ng'aabaat.’\x † \xo 4:26 \xt Tyēēnwookik 2:1-2\x* 
\m  
\v 27 Kubooyiit man, kituuyo yu bo kiriinkooni *꞉Ērōōtē āk Bōōntyō *Bilaato ākoo biiko choo mābo kōōrēētaab Isrāyēēl āk choo bo Isrāyēēl. Kiyēchi ruurumuut motwooriintēēng'uung' Yēēsu, nyoo 'kiing'aab kuyēk Kāārārookiintēēt.\x - \xo 4:27 \xt Luuka 23:6-12\x* 
\v 28 Kiyey kiyēē kikiisimitiil kēny ām kāāmuukēywēēkuuk kule makuyeyakay.\x - \xo 4:28 \xt Yēyuut. 2:23\x* 
\v 29 Kunyi ii, Mokoryoontēēt, ikas wōlēē kāākōōmuuytēēch ānkiikōōnēēch acheek motwoorikuuk nyikanateet kyaamte ng'ālyoontēēng'uung' nyēē māmii ꞉muyāt.  
\v 30 Ikōōnu kāāmuukēywēēkuuk kōōsoobiis ankiiyey tukuuk chēē /kiilātē āk chēē ‑/mākyoomu ām kaayneetaab motwooriintēēng'uung' Yēēsu nyoo itabaanaat kubo yiisyēēng'uung'.” 
\p  
\v 31 Yu keewaany ꞉bichoo kusaay, kōōtimtiimākoy ꞉kōyooto kāmiitē ꞉icheek kusooyēē /ānkiinyiityi icheek tukul Tāmirmiryēētaab Yēyiin. Yooto, kwaamtaat ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām nyikanateet nyēē māmii ꞉muyātēēt. 
\s1 Kiibuurchiintōōs ꞉biikaab Kiriistō kuu kiy akeenke 
\p  
\v 32 Kikinoomnyo ꞉biiko choo kikiikuchamta ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuyēk kiito akeenke. Māmii ꞉chii nyēē kiitukuulchinē keey tukuuk nteenee kibchēchiintōōs āk chuut.  
\v 33 Kiiboor *꞉lēbkēēyik ām kāāmuukēywēēk kule king'eetee ꞉Mokoryoontēēt Yēēsu meet. Kiibēruur ꞉Yēyiin lēbkēēyichoo tukul ām yiisyēēng'waa.\x - \xo 4:33 \xt Yēyuut. 1:8\x* 
\v 34 Kimāmii ꞉chii ām icheek nyēē kibotyinē ꞉kiy, kuuyu kyooltooy ꞉alake mbareenik nto kooriik\x - \xo 4:34 \xt Kiruu. 15:4\x* 
\v 35 /ānkubokiikoochi beesaanichaa kōōyyoong'unēē āwunnyēkaab lēbkēēyik sukung'eet /kēēyēētyēēchinēē choo boonto nyalilta. 
\p  
\v 36 Kimii ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Yōōsēēf nyēbo kōōtaab Laawi ānkibo kōōrēētaab Kubrō, nyēē kitoochi ꞉lēbkēēyik kaayneet ake kule ‘Barnaaba’. (Ibooru ꞉kaaynaani kule murēn nyēē ikiimē chuut.)  
\v 37 Ki inee ꞉akeenke ām choo kyaalta mbareenikwaa ānkōōkooyto beesaanik kōōyyoong'unēē āwunnyēkaab lēbkēēyik.\x - \xo 4:37 \xt Luuka 12:33; 14:33\x*\x - \xo 4:37 \xt Yēyuut. 9:27\x* 
\c 5  
\s1 Anannyaa āk cheebyoosyeenyii Safiira 
\p  
\v 1 King'eet ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Anannyaa āk cheebyoosyeenyii Safiira kwaalta mbareeng'waa.  
\v 2 Yu kaakwaalta, kukāsyiin āk cheebyoosyeenyii kung'aal beesaanik kereeryaa ankukonor. Nto yityo, kuyib ꞉Anannyaa beesaanik chuut bokōōyyoong'unēē āwunnyēkaab *lēbkēēyik.\x - \xo 5:2 \xt Yēyuut. 4:35\x* 
\p  
\v 3 Yu kāyib, kumwoochi ꞉Bētērō Anannyaa kule, “Ntēē siicham kutōōrchiing' ꞉Kibrōkōsyoontēēt ng'ōōki kut neennyi 'keeberbeer Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule beesaanik tukul ꞉chuutēchu? Ām nee sii-am chuut alak?\x - \xo 5:3 \xt Yoowa. 13:2\x* 
\v 4 So, ki nyeeng'uung' oob ꞉mbareet kumanee-alte? Nto subak kāmātāku cheekuuk ꞉beesaanichu kwēē-āltēē mbareet? Kunyi, mā chii ꞉nyēē 'keeberbeer, nteenee Yēyiin!”  
\v 5 Kukāsē ꞉Anannyaa ng'aleechaa, kōōryookyinē keey ng'wēny ānkumēē! Kimuuyo miisin ꞉biiko tukul chēē kikas kiyēē kiyeyakay.  
\v 6 Yooto, kukwoonii ꞉āybēēriik bakeenke ānkubokurātēē ankeet ānkubokumuyē. 
\p  
\v 7 Yu kakeeyta ꞉āsiiswēk sōmōku, kuyitu ꞉cheebyoosyeetaab Anannyaa āmēēbērē kiinkētē kiyēē kikiikuyeyakay.  
\v 8 Kuteebee ꞉Bētērō kule, “Cheebyoos, beesaanik tukul ꞉chuutēchu choo kōbo mbareet?” Kulē ꞉cheebyoosyeet, “Ēē, chooto.”  
\v 9 Kumwoochi ꞉Bētērō kule, “Ntēē sōōkāsyiinē osyeem Tāmirmiryēētaab Yēyiin? 'Keekas, mii kuyitu ꞉biiko chēē kātākumuyē boontēēng'uung' ānkumii bokumuyiing' nkinyiing'.”\x - \xo 5:9 \xt 1Kōōr. 10:9\x* 
\v 10 Kōōryookyinē keey bakeenke ꞉cheebyoosyeet kērēēnkōōkaab Bētērō ānkumēē. Kuyitu ꞉bichoo kātākumuyē Anannyaa ankukalab cheebyoosyaanaa ānkubokumuchi kochonkeet nyoo kimii ꞉boontēēnyii. 
\p  
\v 11 Kinam kuut kaniseet tukul āk mbo biiko chēē kiyityi ꞉ng'aleechaa lētuunoo. 
\s1 Kiisoob ꞉lēbkēēyik biiko chēē chaang' 
\p  
\v 12 Kiituuyēēchinē keey *꞉lēbkēēyik tukul yoo bo Kēēloo bo Sōlōmōōn sukōōnēētē biiko lōkōōywēk kurubta keey Yēēsu. Kiyēyē mbo subak ng'al chēē chaang' chēē /kiilātē.\x - \xo 5:12 \xt Yēyuut. 2:43; 3:11\x* 
\v 13 Kinyōkōriitu ꞉rubiik chuut alake kulumchi lēbkēēyichoo kubo kāāntōōyikaab Yuutayeek. Ānkoo kuwuu nyooto, kitākōōkoostooy ꞉biiko lēbkēēyichoo.  
\v 14 Kitas taay ꞉murēnik āk chēēbyōōsōōk kuchamta Mokoryoontēēt miisin kusiir yoo kibo taay.\x - \xo 5:14 \xt Yēyuut. 2:41\x* 
\v 15 Kiyey ꞉ng'aleechaa /kiilātē /kiimut biiko chēē kimnyoontōōs ām tiirboosyek āk kisyēērōōk si yoo kātiiny ꞉kitōōntōyēētaab Bētērō, kusobtōōs.  
\v 16 Kiiruruukoonunēē keey ꞉biiko kiriinkōōsyēk alak chēē kilēēkitēē Yēērusālēēm, kōōmutu biikwaa chēē kimnyoontōōs āk chēē kiiyiimē ꞉tāmirmirook chēē miyootēch. /Kikiisoob bichoo tukul.\x - \xo 5:16 \xt Yēyuut. 19:11-12\x* 
\s1 /Kikēēwus lēbkēēyik 
\p  
\v 17 Kimēēchi ꞉moo *kibkōrōs nyēē wōō āk biikyii chēē ki *Satukaayeek ām kiyēē kiyeyakay.\x - \xo 5:17 \xt Luuka 20:27\x* 
\v 18 Yooto kunam ꞉icheek *lēbkēēyichoo ankukerta kō. 
\p  
\v 19 Nto mii kwēēmooy, kuchō *꞉malayikeet ānkuchokuyoot. Kimwoochi ꞉malayikaanaa bichooto kule,\x - \xo 5:19 \xt Yēyuut. 12:7-10\x* 
\v 20 “Obe ākoy biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin ānkubōōmwoochi biiko ng'aleek tukul kurubta keey sobooni lēēl.” 
\p  
\v 21 Yu kayyeech, kuba ꞉lēbkēēyichoo ākoy biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin kuu wōloo /kikēēmwooytoochinē ānkutoow kōōnēētiis. 
\p Kikuur ꞉kibkōrōs nyēē wōō āk biikyii *kōōkwēētaab Yuutayeek kumukuul. Yooto, kōōyookto /bokēēkwērunēē lēbkēēyichoo wōloo /kikēēkērtooy.  
\v 22 Nto bērē kuyit ꞉riibiikaab *Kōōtaab Yēyiin wōlooto /kikēēkērtooy lēbkēēyichoo, mānāānyōōr chii. Kōōyēēyē bakeenke  
\v 23 ānkubokumwooyē kule, “Ntēē kābokēēnyōōru tēmēloot ꞉kōōto ānkumii ꞉riibiik kuriibsē kurkat. Nto bērē keeyaat kurkootik, mii ānō ꞉chii kō!”  
\v 24 Yu kakas ꞉kāāyyoong'iintēētaab riibiikaab Kōōtaab Yēyiin āk nkicheek mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ng'aleechaa, kunam kuut miisin kule mii kuwēētii ānō ꞉kōōrēēt.\x - \xo 5:24 \xt Yēyuut. 12:18-19\x* 
\p  
\v 25 Nto mii yoo, kuchō ꞉chiito ake ānkuchokumwooy kule, “Kookas, miitē kōōnēētiisyēē ꞉bichoo kwōōkērtooy kō biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin.”  
\v 26 Kukāsē ꞉kāāyyoong'iintoonoo bo riibiik kuu nyooto, kuwēētooy biikyii ānkubokukwoontooy lēbkēēyik nyēē mānāākērchi koong', kuuyu kinyōkōriitu kule imuuchē kuwiirēē ꞉biiko rwoontōōk.\x - \xo 5:26 \xt Luuka 20:19; 22:2\x* 
\p  
\v 27 Yu /kābokēēkwēryoon lēbkēēyichoo, /kiimutyi kōōkwēētaab Yuutayeek ānkukōrōmchi *꞉kibkōrōs nyēē wōō,  
\v 28 kumwoochinē kule, “Kikiikāloonwook kule ‑mātōōnēētiisyootēē kaaynaani bo chiichi! Nteenee kookoolaambuuch ꞉kāānēētiisyēēng'woong' Yēērusālēēm kumukuul, ōmwooyē kule acheek ꞉chēē kikēēbākāchē chiichi.”\x - \xo 5:28 \xt Mat. 27:25\x* 
\v 29 Kukētyi ꞉Bētērō āk lēbkēēyik alak kule, “Māchāktōōs kiiywēyē Yēyiin kusiir yēē kātākiiywēyē biiko.\x - \xo 5:29 \xt Yēyuut. 4:17-19\x* 
\v 30 Kiing'eetee ꞉Yēyiintēētaab mbo kuuko Yēēsu meet nyoo kyōōbākāchē ōkwērtoochinē keet barak.  
\v 31 Kōōkukwēryoot ꞉Yēyiin kuwo kibkōōnkōy ānkumii āwunyii nyēbo taay kubāytooyiisyē anku *Kāārārookiintēēt, sukung'eet kuwēēkiis ꞉biikaab Isrāyēēl /ānkēēnyōōchi kaat ām choolwookātēēng'waa.\x - \xo 5:31 \xt Luuka 2:11; Yēyuut. 2:33\x* 
\v 32 Kyoomtooy ꞉acheek ng'aleechu ānkwoomtooy mbo ꞉nkinee Tāmirmiryēētaab Yēyiin nyoo kiikōōkoochi ꞉Yēyiin biiko choo kāsyinē inee.”\x - \xo 5:32 \xt Yēyuut. 1:8\x* 
\p  
\v 33 Yu kakas ꞉kōōkwoonoo kuu nyooto, kung'woonchi miisin. Yooto, kumach kule kubakach lēbkēēyichoo.  
\v 34 Nteenee kimii *꞉Fārisooyiintēēt ake ām kōōkwoonoo nyēē /kikēēkuurēē Kāmālyēēl. Ki kāānēētiintēētaab kiruutēk nyēē kikoonyitē ꞉biiko tukul. Kimwooy kule, “Ōkwēryootē, baa, bichu kuba saang' kisich.”\x - \xo 5:34 \xt Yēyuut. 22:3\x* 
\p  
\v 35 Nto mii yoo, kōōrwookyi kōōkwoonoo kumwoochinē kule, “Kāābkōōnyoo, māchāktōōs ōrōōtootē kiyēē ōmāchē ōyēchi bichu.  
\v 36 Ām kēnyiisyēk chēē ng'ēri choo kookukeeyta, kōchō ꞉ake nyēē /kikēēkuurēē Teewuuta nyēē kiyey keey kule inee ku chiito ake nyēē wōō. Kuroob inee ꞉biiko chēē kimāchē kuyitē bokolwookik ang'wan. Nteenee /keebakach /ankiisereet biikyii tukul ankung'etee yoo ꞉ng'aleekyii.\x - \xo 5:36 \xt Yēyuut. 21:38\x* 
\v 37 Yooto subak, kookeer ꞉Yuuta nyēbo Kalilaaya ām bēsyōōsyēkaab kāāyiitiisyēēt nyēē wōō nyoo kibo biiko. Kiroob ꞉nkinee biiko chēē chaang', nteenee /kiiwaang'ta inee /ankiisereet biikyii.\x - \xo 5:37 \xt Luuka 2:2; 13:1-2\x* 
\v 38 Kunyoo, ām ng'ālyoontooni, āmwoowook kule obakaakte rubiichu bo Yēēsu kubēēchi keey kuuyu yēē ākoo chōōnēē ꞉kiyēē mwooyē ꞉bichu wōlēē mii ꞉biiko, kumāyēyē kiy.  
\v 39 Nto yēē ākoo chōōnēē wōlēē miitē ꞉Yēyiin, ‑mōōmuuchē kut okerekte bichu, nteenee, imuuchē bōōyiinēē ōmiitē ōbooryēē Yēyiin.” 
\p Kiyis ꞉ng'aleechaa kāāsōōtēywēēkaab bichooto.  
\v 40 Yooto, /kēēkuur lēbkēēyichoo kuba kō /ankeebas. Nto mii yoo, /kēēmwoochi bokusaanee keey kung'āloolootēē kaayneetaab Yēēsu. Yooto, /keebakaakta kubēēchi keey.\x - \xo 5:40 \xt Mat. 10:17; Yēyuut. 4:18; 5:28\x* 
\p  
\v 41 King'ēētyēē ꞉lēbkēēyichoo yooto kibo kōōkwoonooto nyēē ng'ērēkootiin, kuuyu ki ng'ālyoo ꞉nyoo nyēbo koonyit miisin kuchamta icheek ꞉Yēyiin kule kunyāliil ām kaayneetaab Yēēsu.\x - \xo 5:41 \xt Luuka 6:22-23; 1Bēt. 4:13\x* 
\v 42 Kitas taay ꞉lēbkēēyichoo kutēē yēē tēē ꞉bēsyōōsyēk kōōnēētiisyē ānkwoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin āk mbo kung'eetee kōōto ake ākoy ake, kumwooyootē kule *Kāārārookiintēēt ꞉Yēēsu nyoo kimākōōyook ꞉Yēyiin.\x - \xo 5:42 \xt Luuka 22:67; Yēyuut. 2:31; 3:18; 8:5; 9:22; 17:3; 18:5, 28; 26:23\x* 
\c 6  
\s1 /Kikeekwey toorētik tisab 
\p  
\v 1 Ām bēsyōōsyēchooto yu kimii kuwōōyiitu ꞉laatitaab biikaab Kiriistō, kooteeyee keey ꞉Yuutayeek chēē king'āloolē kuutiitaab Kirikiik kule /kikēēbulbulē chēēbyōōsōōk choo ki Iburaneek /ānkēēsāsē chēēbyōōsōōkwaa chēē ki musuk ām wōlēē /kikēēbchēwuntooy āmiik.\x - \xo 6:1 \xt Yēyuut. 2:45; 4:35\x* 
\v 2 Yooto, kōōruruuch *꞉lēbkēēyichoo ki taman āk āyēēng' bichooto tukul ānkumwooy kule, “Mēēbērē ng'ālyoo nyēbo man, yoo kakeebakaakte kyaamte ng'ālyoontēētaab Yēyiin ānkēēswēē ng'aleekaab āmit kityō.  
\v 3 Kunyoo ii, mbo ng'eetaabiya, okwey biiko tisab chēē tookunootiin kule /kiikiinyiityi Tāmirmiryēētaab Yēyiin ānkung'oomēch. Mākuwuulyēē ꞉bichooto ng'aleechuutēchu.\x - \xo 6:3 \xt 1Tēm. 3:8-13\x* 
\v 4 Nteenee +mākēēwuulyēē ꞉acheek saayeet āk ng'ālyoontēētaab Yēyiin.” 
\p  
\v 5 King'ērēkyi ꞉biiko tukul ng'aleechaa. Yooto, /keekwey Steefaan (kiikoosēē keey ꞉inee Yēyiin miisin anku /kikiinyiityi Tāmirmiryēēt), Filibō, Burokooro, Nikanoor, Timoon, Barmeena ākoo Nikolaawo (nyēē kibo *kiriinkēētaab Antyookya nyēē kikiikuweech keey kusaay Yēyiintēētaab Yuutayeek).  
\v 6 Yooto, /kēēkwērchi bichoo lēbkēēyik kusoochi ānkutiinyēē āwunnyēk.\x - \xo 6:6 \xt Yēyuut. 9:17; 13:2-3; 14:23; 1Tēm. 4:14; 5:22; 2Tēm. 1:6\x* 
\p  
\v 7 /Kikyaamtaat ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuyēstoochi kōōrēēt. Kitas taay ꞉laatitaab biikaab Kiriistō kuwōōyiit ām Yēērusālēēm ankuchamta ꞉mbo *kibkōrōs wōlēē wōō Yēēsu.\x - \xo 6:7 \xt Yēyuut. 2:41\x* 
\s1 /Kikeenam Steefaan 
\p  
\v 8 Kiibēruuroot ꞉Steefaan ānkiboonto kāāmuukēywēēk miisin. Kiyey ꞉chiichoo ng'al chēbo kwōng'uut ānkōōboor tukuuk chēē /kiilātē ām wōlēē mii ꞉biiko.  
\v 9 Kimii ꞉Yuutayeek alake chēē kikuurē keey kule ‘Biikaab *kōōtaab saayeet chēē /kiikiityaakta’ ānkibo kōōrēētaab Kurēēn āk Alekisaantrya āk mbo yēēmōōsyēkaab Kiliikya āk Eesya. Kikwiil ꞉bichoo Steefaan.  
\v 10 Nteenee kimēēmuuchē kuyityi ng'oomnānēētaab Steefaan āk mbo Tāmirmiryēēt nyēē kiikoochinē kāāmuukēywēēk ām wōlēē king'ālooltooy.\x - \xo 6:10 \xt Luuka 21:15; Yēyuut. 6:3\x* 
\v 11 Yooto, kumwoochi ꞉bichoo biiko chuut alak kumwaayaat kule kiikukas Steefaan kung'āloolēē *Muusa āk Yēyiin nyēē miyaat.  
\v 12 Kiiwuruur ꞉bichooto biiko chuut kunam wōlēē mii ꞉booyik āk kāānēētikaab kiruutēk. Yooto, /keenam Steefaan /ānkēēkwēryoot ākoy kōōk,  
\v 13 /ānkubokēēmōlōlchi ng'al chēē manaayey. Kimwooy ꞉bichooto kule, “‑Mākustēē ꞉chiichi kung'āloolēē *Kōōtaab Yēyiin nyēē miyaat āk mbo nkicheek kiruutēk.\x - \xo 6:13 \xt Māārkō 14:55-59; Yēyuut. 21:28\x* 
\v 14 Kookeekas kumwooyē kule makooburyeet ꞉chiichi /kēēbērē Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt kōyi bo Yēyiin ankuweech ātēbuutēk choo kirōōbwēēch *꞉Muusa.”\x - \xo 6:14 \xt Yoowa. 2:19; Yēyuut. 15:1-2; 21:21\x* 
\v 15 Kiirōōtoot ꞉kōōkwoonoo tukul Steefaan. Yooto, kukas kule kerkeey ꞉eernyii āk nyēbo *malayikeet. 
\c 7  
\s1 Kiyēē kimwooy ꞉Steefaan kuyēētēē keey 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kuteebee *꞉kibkōrōs nyēē wōō Steefaan kule, “Man ꞉ng'aleechu /kēēmwooyē kurubta keey āk inyiing'?”  
\v 2 Yooto, kukēt ꞉Steefaan kule, “Mbo araaba āk mbo baaba. Ōyēbchi yiit baa kiyēē āmiitē wāāmwoowook. Kichōōnchi ꞉Yēyiin nyoo tōrōōr baaba Abraam, yoo kitākumiitē Meesobotaamnya kutākutoombo wokuminyē Araan.  
\v 3 Kimwoochi ꞉Yēyiin Abraam kule, ‘Ibakaakte biikwook āk kōōrēēng'uung' 'ānkiiwē ākoy kōōrēēt nyēē +māābooruung'.’\x † \xo 7:3 \xt Toowunēēt 12:1\x*\x - \xo 7:3 \xt Ibu. 11:8-10\x* 
\v 4 Kunyoo, kung'eetee ꞉Abraam kōōrēētaab Kaltaayeek ānkuwuuchi *kiriinkēētaab Araan. Yu kāwokume ꞉kwaan, kung'eetee ꞉Abraam kiriinkoonoo bo Araan ānkōōwuuw ꞉Yēyiin kuchō kōōrooniitēnyi ōminyē ꞉akweek.\x - \xo 7:4 \xt Toowu. 11:31; 12:4\x* 
\v 5 Mēēbērē kirōōbchi ꞉Yēyiin Abraam kiy mbo akeenke ām kōōrooniitēnyi kule kuyēk nyeenyii ānkoo mbo kētiin nyēbo mbar. Nteenee kikuurtoochi ꞉Yēyiin Abraam āk biikyii chēē makookeer inee kule mākuyēk nyeeng'waa ꞉kōōroonooto ānkoo kimānāānyōōr ꞉Abraam leekwa yooto.\x - \xo 7:5 \xt Toowu. 12:7\x* 
\v 6 Kimwoochi ꞉Yēyiin Abraam kule, ‘Makuba ꞉biikaab mooyēēng'uung' bokuminyoot kōōrēētaab biiko alak ānkuyēkunoot motwoor. Mākunyāliil kēnyiisyēk bokolwookik ang'wan.  
\v 7 Nteenee +māāng'woonchi biiko chēē kayey icheek kuyēk motwoor. Nto yityo, mākuwuuwunēē kōōroonooto ānkubokukutung'woo ām yuutēyu.’\x † \xo 7:7 \xt Toowunēēt 15:13-14\x*\x - \xo 7:7 \xt Chuy. 3:12\x* 
\p  
\v 8 Nto mii yoo, kōōkoochi ꞉Yēyiin Abraam kiirootyeetaab *kāāmurootāniisyēēt. Yooto kunyōōr Abraam wērinyii Isaka. /Kiimuraatan wēēroo kutinyē bēsyōōsyēk sisiit kuchakee /kākēēsich. Nto mii yoo, chokunyōōr ꞉Isaka Yāākōbō. Kichokusich ꞉nkinee Yāākōbō mbo kuuko taman āk āyēēng'.\x - \xo 7:8 \xt Toowu. 17:9-14; 21:2-3; 25:26; 29:31—30:24; 35:16-18\x* 
\v 9 Kiituuyiityi mbo ꞉kuuko chuut Yōōsēēf moo. Yooto, kwooltoochi kōōrēētaab Miisir wokuyēk motwooriin. Nteenee kiyēētyēēchi ꞉Yēyiin Yōōsēēf kumii wōlooto\x - \xo 7:9 \xt Toowu. 37:11, 28; 39:2, 21\x* 
\v 10 ām wuuyin ake tukul nyēē kinyōōr. Kiikoochi mbo subak ng'oomnānēēt ankuyey bāytooyiintēētaab Miisir kung'ērēkyi Yōōsēēf kut kuyey inee kubayta kōōroonooto ānkōōyyoonkyi kiy ake tukul ām kanyii.\x - \xo 7:10 \xt Toowu. 41:37-44\x* 
\p  
\v 11 Nto mii yoo nanyuun, kuchō ꞉kēmēwuut Miisir kumukuul nyēē wōō miisin ākoy mbo kwoochi kōōrēētaab Kanaan. Kilal ꞉kēmēwuunoo biiko nyēē ‑/mākyoomu. Kimāmii wōlēē kiimuuchē kunyoorta mbo kuuko kiyēē kaam.  
\v 12 Yu kawokukas ꞉Yāākōbō kule kimiitē ꞉āmiik Miisir kōōyookto kāābkōōnyoo chuut kuba wōlooto nyēbo taay.\x - \xo 7:12 \xt Toowu. 41:54; 42:1-2, 5\x* 
\v 13 Ām baanta nyēbo āyēēng', kōōboorchi keey ꞉Yōōsēēf murēchuutēchu. Yooto, kōōnkēt *꞉Faraawo biikaab mbo Yōōsēēf.\x - \xo 7:13 \xt Toowu. 45:1, 3, 16\x* 
\v 14 Yu kāākuyēyākiis ꞉ng'aleechu, kōōyookto ꞉Yōōsēēf /bokēēkuurchi kwaan āk biikaab kōōng'waa tukul. Kiyitē ꞉kayaa tukul biiko tāmānwookik tisab āk muut.  
\v 15 Yooto, kuwēēto ꞉Yāākōbō kāābkōōnyoo tukul Miisir. Kiminy ꞉icheek wōlooto ākoy kubēk ꞉biiko tukul choo kibo taay.\x - \xo 7:15 \xt Toowu. 45:9-10, 18; 46:6-7, 27\x* 
\v 16 Ānkoo kuwuu nyooto, /kikeeketita bōōrwēkwaa ām lētuunoo /ānkubokiitōōr wōlēē bo kochonkeet nyēē kikiikusimkwaalee ꞉Abraam wērikaab Amoor ām Syēkēm ām laatitaab beesaanik.\x - \xo 7:16 \xt Toowu. 23:3-16; 33:19; 49:29-30; 50:13; Choos. 24:32; Ibu. 11:22\x* 
\p  
\v 17 Yu kimii kuriiku ꞉bēsyōōsyēk, kootyiich ꞉Yēyiin kuu yoo kikiikukuurtoochi Abraam, kuyēk ꞉biikyoo sērē ām Miisir.  
\v 18 Yooto, kubāytooyiis ꞉chiito ake nyēē kimēēnkētē kiy ake tukul kurubta keey ākoo Yōōsēēf.\x - \xo 7:18 \xt Chuy. 1:7-8\x* 
\v 19 Kwoowēsyi ꞉bāytooyiintoonoo biikyoo ankoonyaliil. Kimāchē kule kumētooy ꞉biiko lēēkōōk chēē /kātākiibuutu sukubēk.\x - \xo 7:19 \xt Chuy. 1:15-19, 22\x* 
\p  
\v 20 /Kikēēsichē *Muusa ām bēsyōōsyēchooto ānkiibēruuroot ām wōlēē mii ꞉Yēyiin. /Kikeebayee kang'waa kō ām ārook sōmōk.  
\v 21 Yu /kabokiichuuw kuchō saang' /kēēmāchē /kēēmēto, kunam ꞉chēēbtaab Faraawo Muusa ankuyey kuyēk lakwanyii.\x - \xo 7:21 \xt Chuy. 2:2-10; Ibu. 11:23\x* 
\v 22 /Kikiineet Muusa ng'oomnān ake tukul ām Miisir kuyem. Kikōrōōm ꞉Muusa ām wōlēē king'ālooltooy āk wōlēē kiyēytooy yiisyēēnyii. 
\p  
\v 23 Yu kiboonto ꞉Muusa kēnyiisyēk artam koosoot kuruutoochi biikyii bo Isrāyēēl.  
\v 24 Yooto, kukas chiinyii ake nyēē kimii kōōnyāliilē ꞉chiitaab Miisir. Kuwo ꞉Muusa bakeenke ankubakach chiichoo kibo Miisir kusār chiinyii.  
\v 25 Kiisōōtē ꞉Muusa kule tōōs kiimuuchē kōōnkēt ꞉biikwaa kule kimii ꞉Yēyiin kuyēyiisyēē inee kootyaakta icheek, nteenee kimēēnkētē ꞉biikyii.  
\v 26 Yu kāyyēēkunēē, kukas ꞉Muusa biikaab Isrāyēēl alak āyēēng' chēē kimii kuboortōōs. Kusyeem kumwoochi kule, ‘Murēchu, nto yu koo-am keey nkosyur ānkōōbooyē mooyēēt akeenke!’  
\v 27 Nteenee kuwunukto Muusa ꞉chiito nyēē kikiikulālchi nyiin ānkumwoochi kule, ‘Ng'oo ꞉nyēē katooling' ibayteech? Inyiing' ꞉kētiintēēt?  
\v 28 Imāchē ibara kuu wōloo 'kwēēbākāktooy Miisiriintēēt?’\x † \xo 7:28 \xt Chuy. 2:14\x* 
\v 29 Yu kakas ꞉Muusa ng'aleechaa, kumwēy. Kimwēchi kōōrēētaab Miityaan. Kiibuur wōlooto kut kunyōōr wērikyii āyēēng'.\x - \xo 7:29 \xt Chuy. 2:11-15; Ibu. 11:24-27\x*\x - \xo 7:29 \xt Chuy. 2:15, 21-22; 18:4\x* 
\p  
\v 30 Yu kāwokukeeyta ꞉kēnyiisyēk artamu, kuchōōnchi *꞉Malayikeetaab Yēyiin Muusa ām suurkwēēnēēt yēē kōōrikitiitēē ꞉maata ām sōntiit ake. Kilēēkitēē ꞉yooto Tulwēētaab Sinaay.  
\v 31 Nto bērē kukas ꞉Muusa kiyooto, kwaam mēt. Kōōnookyi kule kukas nyēē karaam. Yooto, kukas kuutiitaab Yēyiin nyēē kimii kukuuru  
\v 32 kule, ‘Anii ꞉Yēyiintēētaab mbo kuukoong', Yēyiintēētaab Abraam, Isaka ākoo Yāākōbō.’\x † \xo 7:32 \xt Chuy. 3:6\x* Kibootan ꞉Muusa ām muyātēēt kut manaamach takukas yooto subak.  
\v 33 Yooto, kumwoochi ꞉Yēyiin Muusa kule, ‘Irēēku kwēyōōnik, kuuyu imiitē iyyoonyēē yēē tiliil.  
\v 34 Kaakas kubooyiit man wōlēē /kēēmii /kiitiing'tooy biikyuu ām Miisir āk wōlēē mii kōōtēēytooy. Kāārēku ꞉anii chaatyaakte kunyi, āmiitē wāāyooktiing' ākoy Miisir.’\x - \xo 7:34 \xt Chuy. 3:1-10\x* 
\p  
\v 35 Ki Muusa nyiitēnyi ꞉nyooto /kikēētāyē /kēēmwoochinē kule, ‘Ng'oo nyēē kākōōning' kāāmuukēywēēkaab bāytooyiisyēēt āk chēbo kētiisyēēt?’ Inee mbo subak ꞉nyooto kiiyooktooy ꞉Yēyiin wokubayta ānkusār biikaab Isrāyēēl. Kikwēryootē Muusa ꞉Malayikeetaab Yēyiin nyoo kichōōnchinē ām yoo kibo sōntiinoo.\x - \xo 7:35 \xt Chuy. 3:2; 2:14\x* 
\v 36 Kikwēryoon ꞉Muusa bichoo kung'ēētyēē Miisir kukaakuyey ng'al chēbo kwōng'uut ām wōlooto āk yoo kibo Araarayta nyēē Arraa āk mbo ām kēnyiisyēk artam choo kimii ꞉biikyoo suurkwēēn.\x - \xo 7:36 \xt Chuy. 7:3; 14:21-29; 15:25; 16:1—17:13; Kāāyiit. 20:2-11; 14:33\x* 
\v 37 Ki Muusa ꞉nyiitēnyi nyoo kimwoochinē biikaab Isrāyēēl kule, ‘Mākukōōnook ꞉Yēyiin *wōōrkooyoontēēt nyēē wuu anii kuchōōnēē wōlēē miitē ꞉biikwook.’\x † \xo 7:37 \xt Kiruutēk 18:15\x*\x - \xo 7:37 \xt Kiruu. 18:15, 18; Yēyuut. 3:22-26; 13:32\x* 
\p  
\v 38 Kiboonto keey ꞉Muusa āk biikyoo ām wōlooto bo kōōr nyēē suurkwēēn. Kiboonto keey mbo kuuko ākoo mbo Malayikeetaab Yēyiin nyoo king'āloolchinē inee ām yoo kibo Tulwēētaab Sinaay. Kinyōōr yooto ꞉Muusa ng'al chēbo soboon chēē kirōōbwēēch.\x - \xo 7:38 \xt Chuy. 19:1—20:17; Yēyuut. 7:53\x* 
\v 39 Nteenee kichuunnyēē mbo ꞉kuuko ng'aleekaab Muusa ankookaykaay kooyeey Miisir. Kitay ꞉icheek Muusa\x - \xo 7:39 \xt Kāāyiit. 14:3-4; Neem. 9:17\x* 
\v 40 ānkumwoochi *Āārōn kule, ‘So, kāwokwaam ꞉nee Muusa nyi kiirēētoonunēēnēēch Miisir? Kunyoo, chēēyēwēēch āynātēēt nyēē sukōōrēētootēēch.’\x † \xo 7:40 \xt Chuy. 32:1\x* 
\v 41 Yooto yēē sukuyey ꞉bichooto kiito nyēē kerkeey mooyta. Kiyibu tukuuk chēē /kibokēēsooytooy ānkuyēyē sookwoonuutēk ānkung'ērēkyinē kiyēē kiyēyēē āwunnyēkwaa.\x - \xo 7:41 \xt Chuy. 32:1-8\x* 
\v 42 Yooto, kōōtuukyi ꞉Yēyiin batay kukutunkyinē icheek asiista, araaweet ākoo kookeelik. Tooku ꞉yuutēyu ām yoo /kikeesir ām kitaabuutaab *wōōrkooyik kule, 
\q1 ‘Kāālē ii, kōōtaab Isrāyēēl, 
\q1 ara kyōōkwērwoo tyoony bo kōrōs āk tuwēnuutēk 
\q2 ām kēnyiisyēk artam choo kyōōmiitē suurkwēēn? 
\q1  
\v 43 Acha! Kyoong'eet, okalab kēryēētaab *Moolek 
\q2 āk kookeelyeetaab āynātēēt Reefaan 
\q2 tukuuchoo kyōōyēyē kule sōōkutunkyinē. 
\q1 Kunyoo, +maakwetaak bookeeytee kiriinkēētaab Bābulōōn 
\q2 kut booyit kōōr nyēē mā nyēēng'woong'.’\x † \xo 7:43 \xt Āmōōs 5:25-27\x* 
\p  
\v 44 Kiboonto mbo ꞉kuuko *Kēryēētaab Yēyiin ām wōlooto bo suurkwēēn. Kikiyey ꞉Muusa kēryoonoo kuu wōlēē kimwooytoochi ꞉Yēyiin āk wōlēē kikiikōōboorchinto.\x - \xo 7:44 \xt Chuy. 25:9\x* 
\v 45 Yu kābokunyōōr mbo ꞉kuuko kēryoonoo, kukwaanta kōōntōōchinē ꞉Chooswa. Kikwaanta kēryoonooto yu kibokunāmē kōōrēētaab biiko choo kikwētē ꞉Yēyiin kukāsē mbo ꞉kuuko. Kiibuur ꞉kēryoonoo kuu nyooto ākoy bēsyōōsyēk choo kichokubāytooyiisyē *꞉Tāwuti\x - \xo 7:45 \xt Choos. 3:14-17; 18:1; 2Tēt. 1:3; 5:5\x* 
\v 46 nyoo king'ērēkyi ꞉Yēyiin. Kimwooy ꞉Tāwuti kule mākuyēytoochi ꞉inee Yēyiintēētaab Yāākōbō wōlēē mākuminy.\x - \xo 7:46 \xt 2Sām. 7:1-2; Tyēēn. 132:1-5\x* 
\v 47 Nteenee ki Sōlōmōōn nyēē kichokutēēkyi Yēyiin Kōōto.\x - \xo 7:47 \xt 2Sām. 7:5-7; 1Bāy. 6:1-38\x* 
\v 48 Ānkoo kuwuu nyooto, mēēbērē minyē ꞉Yēyiin koorin chēē tēēchē ꞉biiko. Kuu yoo mwooyē *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin kule,\x - \xo 7:48 \xt Yēyuut. 17:24\x* 
\q1  
\v 49 ‘Mwooyē ꞉Yēyiin kule: 
\q1 Ābāytooyiisyoowunēē barak 
\q2 ānkuyitu ꞉kērēēnkōōkyuu ng'wēny. 
\q1 Kunyoo, kō nyēē wuu nee ꞉nyēē ōmāchē ōtēēkwoo? 
\q2 Nto ānō ꞉wōlēē ōmwooyē kule āmuunyēē? 
\q1  
\v 50 Mā anii ꞉nyēē kyāāyēyē tukuuchu tukul?’\x † \xo 7:50 \xt Isaaya 66:1-2\x* 
\p  
\v 51 Kunyoo ii, wuuyēch sōō mētēwookwook nyēē tyaa nyēē ‑mōōkāsē ng'al! Okerkeeye mbo kuukoong' ꞉akweek chu ōkwiilē Tāmirmiryēētaab Yēyiin kwaak.\x - \xo 7:51 \xt Chuy. 32:9; 33:5; Cherem. 4:4; Ēsēk. 2:2-5; Room. 2:28-29\x* 
\v 52 Mii *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin nyēē mānāāwus mbo ꞉kuukoong'? Kibakach mbo choo king'ōōrē kule mākuchō ꞉Chii nyēē Churtaat. Ānkoo mbo raat kuu nyiitēnyi koochaamte ankoobakach ꞉akweek Nyooto Churtaat.\x - \xo 7:52 \xt Mat. 5:12; Yēyuut. 3:14\x* 
\v 53 Kyōōnyōōru kiruutēkaab Yēyiin kubununēē malayikaanikyii, āmēēbērē ōrubē!”\x - \xo 7:53 \xt Yēyuut. 7:38; Kala. 3:19; Ibu. 2:2\x* 
\s1 /Kikeebakach Steefaan 
\p  
\v 54 Yu kabokukas ꞉bichoo ng'aleechaa kimwoochinē ꞉Steefaan, kunyēērchi ankunyiy mooriik nyēē kāng'woonchi.  
\v 55 /Kiinyiityi Steefaan Tāmirmiryēētaab Yēyiin ankukas barak. Kukas lēbkēēyyēētaab Yēyiin ankukas Yēēsu nyēē kimii kēēyyoonyēē āwutaab taay nyēbo Yēyiin.  
\v 56 Kumwooy ꞉Steefaan kule, “Okas baa, kaakuyaatakay ꞉wōliin bo barak. Miitē *꞉Wēritaab Chii kēēyyoonyēē āwutaab taay nyēbo Yēyiin.”\x - \xo 7:56 \xt Mat. 3:16; Luuka 12:8-9\x* 
\v 57 Yooto, kuker ꞉bichoo yiitiikwaa kukatay ng'aleekaab Steefaan ānkubōlchi barak miisin. Kutuchinē ꞉bichooto tukul Steefaan  
\v 58 /ānkiichuutootē ākoy kiriing' saang'. Kiirēēk ꞉bichoo kāāliikoonikwaa ānkōōtōōrchi āybēēryoontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Sāwulō kuriib. Nto yityo, kutoow kuwiiree Steefaan rwoontōōk.\x - \xo 7:58 \xt Yēyuut. 22:20\x* 
\p  
\v 59 Kitas taay ꞉bichoo kuwiir Steefaan nto yityo, kusaay ꞉Steefaan kule, “Mokoryoontēēt Yēēsu, itaach tāmirmiryēēnyuu.”\x - \xo 7:59 \xt Tyēēn. 31:5; Luuka 23:46\x* 
\v 60 Kikutuny ānkukuurchi barak kule, “Mokoryoontēēt, ‑'meenaamte bichu ng'ōōki!” Kubēkunēē ꞉ng'aleechaa kuutiinyii kung'ētē.\x - \xo 7:60 \xt Luuka 23:34; 6:28\x* 
\c 8  
\p  
\v 1 Kichamta ꞉Sāwulō meetaab Steefaan.\x - \xo 8:1 \xt Yēyuut. 8:4-5; 11:19\x* 
\s1 /Kikēēwus biikaab Kiriistō kusērēēt 
\p Ām bēsyoonooto, /kēēwus kaniseetaab Yēērusālēēm nyēē ‑/mākyoomu. Kisērētyi ꞉biiko chēē chaang' yēēmēētaab Yuuteeya āk nyēbo Samaaryaa. Nteenee king'ētunēē *꞉lēbkēēyik Yēērusālēēm.  
\v 2 Kimii ꞉biiko alake chēē kikoonyitē Yēyiin. Kiriiree ꞉bichoo Steefaan miisin nto yityo bokumuy.  
\v 3 Yooto, kutoow ꞉Sāwulō kwaaraantaat biikaab Kiriistō nyēē ‑/mākyoomu. Kiwēētootēē kō ake tukul kunāmootē murēnik āk chēēbyōōsōōk wokukērtooy kō.\x - \xo 8:3 \xt Yēyuut. 9:1-2, 13, 21; 22:4-5; 26:9-11; 1Kōōr. 15:9; Kala. 1:13; Filib. 3:6; 1Tēm. 1:13\x* 
\s1 Kumii ꞉Filibō kōōrēētaab Samaaryaa 
\p  
\v 4 Kyaamtaatee ꞉bichoo kisērēētōōs ng'ālyoontēētaab Yēyiin wōlto ake tukul wōloo kiba.  
\v 5 Kiwo ꞉nkinee Filibō ākoy *Samaaryaa ankuwokwaamtee wōlooto lōkōōywēk chēē rubtooy keey āk *Kāārārookiintēēt.\x - \xo 8:5 \xt Yēyuut. 6:5; 5:42\x* 
\v 6 Yu kawokukas ꞉biiko ng'aleek chēē kyoom ꞉Filibō āk tukuuk chēē /kiilātē chēē kiyey, kuyēbchi yiit ām kēēlto nyēē karaam.  
\v 7 /Kikiibēbēēto tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko wōlēē wōō. Kiwookyinē barak yu ng'ēētyēē bichoo. /Kikiisoob mbo chēē kisōnkōchootiin āk chēē kiing'wooltōōs.\x - \xo 8:7 \xt Māārkō 16:17; Luuka 9:1\x* 
\v 8 Kunyoo, king'ērēkiis ꞉biiko ām kiriinkoonooto kumukuul. 
\s1 Kiweek ꞉chēēbsookēyoontēēt /ankeebatisan 
\p  
\v 9 Kimii ꞉chēēbsookēyoontēēt ake kiriinkoonooto nyēē /kikēēkuurēē Simōōni nyēē kiyēyē mosoonkoyeenikyii. Kiyey ꞉chiichoo kuu nyooto kut kikiikoolat ꞉biiko miisin ām *Samaaryaa. King'āsē keey kule inee ku chii nyēē wōō miisin.  
\v 10 Kunyoo, kiiywēyē ꞉biiko tukul chiichi kunam wōlēē mii ꞉chēē wōōyēch ām komostaab bāytooyiisyēēt āk mbo chēē minkēēch. Kiyēbchi yiit kāroomin ānkumwooy kule, “Boonto ꞉chiichi kāāmuukēywēēk kukwaanee wōlēē mii ꞉Yēyiin.”  
\v 11 /Kikēērubootē chiichooto, kuuyu kikiikuyey ng'al chēbo kwōng'uut kunyil chēē chaang' ām mosoonkoyeenikyii. 
\p  
\v 12 Nto yu koom ꞉Filibō lōkōōywēk chēē kāroomēch chēē rubtooy keey āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin āk chēbo Yēēsu *Kiriistō, kōōyēnchi ꞉bichoo lōkōōywēchoo /ankeebatisan. /Kikeebatisan bichoo tukul kunam wōlēē miitē ꞉booyik āk chēēbyōōsōōk.\x - \xo 8:12 \xt Yēyuut. 28:23; 3:6\x* 
\v 13 Kiiyēnchi ꞉nkinee Simōōni Yēēsu /ankeebatisan. Yooto, kurubaat ꞉Simōōni Filibō ām wōlto ake tukul. Kiimuuy miisin ꞉tukuuk chēē kikas kuyēyāktōōs. 
\s1 Kinyōōr ꞉biikaab Samaaryaa Tāmirmiryēēt 
\p  
\v 14 Yu kabokukas *꞉lēbkēēyik ām Yēērusālēēm kule kaakuchamta ꞉biikaab *Samaaryaa ng'ālyoontēētaab Yēyiin, kōōyookto Bētērō ākoo Yoowaana kuba wōlooto.\x - \xo 8:14 \xt Yēyuut. 3:1\x* 
\v 15 Yu kabokuyit ꞉icheek, kusoochi kule kunyōōr bichoo Tāmirmiryēētaab Yēyiin. Kisaay kuu nyooto,\x - \xo 8:15 \xt Yēyuut. 2:3-4; 10:44-47\x* 
\v 16 kuuyu kitākutoombo kut kurārākyi bichooto ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin. /Kikiikeebatisan baateey ām kaayneetaab Mokoryoontēēt Yēēsu.  
\v 17 Kitiinyēē ꞉Bētērō āk Yoowaana bichoo āwunnyēk. Yooto, kuchōōnchi bichooto ꞉Tāmirmiryēēt.\x - \xo 8:17 \xt Yēyuut. 19:1-6\x* 
\p  
\v 18 Nto yu kawokukas ꞉Simōōni kule kinyōōru ꞉biiko Tāmirmiryēēt yoo kātiinyēē ꞉lēbkēēyichoo āwunnyēk, kumwoochi kule,\x - \xo 8:18 \xt Yēyuut. 6:6\x* 
\v 19 “+Māākwēwook beesaanik, yoo kōōkōōnoo kāāmuukēywēēchu sukung'eet yoo kāātiinyēē ꞉nkanii chii ake tukul āwunnyēkyuu, kunyōōr Tāmirmiryēētaab Yēyiin.”  
\v 20 Kukētyi ꞉Bētērō ꞉chiichooto kule, “Iwē kut wee-aran āk beesaanichaakuuk! Isōōtē kule /kiimuuchē /kyaalee rōōbtooywoontēētaab Yēyiin beesaan?  
\v 21 ‑Meeyemaat iyey yiisyooni, kuuyu ‑meechuulaat ām wōlēē mii ꞉Yēyiin.  
\v 22 Kunyi, iweekse ām miyootyooni ankiisaay Yēyiin. Imuuchē kunyōōwuung' ꞉Yēyiin kaat ām kāāsōōtēywēēkuuk choo miyootēch.  
\v 23 Ākāsē tuuyintaab moo nyēē iboontē anku kiikoolaambuuchiing' ꞉choolwookātēēt.”  
\v 24 Kumwooy ꞉Simōōni kule, “Lēyyē, ānkōōsoowoo sukung'eet māyēyākiis ꞉ng'aleechaa kōōmwooyē ām wōlēē āmiitē.”\x - \xo 8:24 \xt Chuy. 9:27-28\x* 
\p  
\v 25 Yu kāākōōrwookyi ꞉Bētērō āk Yoowaana biiko ām *kiriinkēētaab Samaaryaa, kwoomchinē ng'ālyoontēētaab Yēyiin, kooyeey Yēērusālēēm. Kyaamtaatee lōkōōywēchu kāroomēch soong'wēk chēē chaang' ām yēēmēētaab Samaaryaa. 
\s1 Filibō āk chiito ake nyēbo Etyoobya 
\p  
\v 26 Nto mii yoo, kumwoochi *꞉malayikeet Filibō kule, “Iwē komostaab cheeronko kut inyōōru kēēlto nyēē baraay ām suurkwēēnēēt, nyēē rēktēē Yēērusālēēm ākoy *kiriinkēētaab Kaasa.”  
\v 27 Kunam ꞉Filibō baanta nto kēchinē kēēloo baraay, kukas chiito ake nyēbo kōōrēētaab Etyoobya kumii kōrōkōchēēnyii kuchōōnēē kusooyē Yēyiin ām Yēērusālēēm. Ki chii nyēē wōō ām kōōrēēng'waa /ānkikiikoosēē keey. Kiiyyoonkyinē lēnkuutaab beesaanik chēbo cheebyoosyeet ake nyēē /kikēēkuurēē Kantaake nyēē ki bāytooyiintēētaab kōōroonooto.\x - \xo 8:27 \xt Tyēēn. 68:31; 87:4; Sefa. 3:10; Isa. 53:3-8\x* 
\v 28 Kimii ꞉chiichoo kusumānchinē barak kitaabuutaab *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya. 
\p  
\v 29 Yooto, kumwoochi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Filibō kule, “Iwē baa, yuun mii ꞉kōrōkōchooniin bo chiichiin.”  
\v 30 Kulabat ꞉Filibō ākoy yooto ankukas chiichoo kusumānē lōkōōywēk chēbo kitaabuutaab Isaaya. Kuteebee ꞉Filibō kule, “Ikāsē man kiyēē āmu ꞉lōkōōywēchoo?”  
\v 31 Kukēt ꞉chiichoo kule, “Ānkētēē nee yēē māmii ꞉chii nyēē kēēbāng'boong'woo? Ānkiichōō naas ōō, murooni chēēbuurēē yu.” 
\p  
\v 32 Kimiitē ꞉chiichooto kusumānē yēē mwooyē kule, 
\q1 “/Kikēēkwēryoot kuu kēēchiir ākoy yēē /bokēētilēē, 
\q2 kuu kuuchoo nyēē ‑mēēyitē yoo /kēētilchinē sabureekyii, 
\q2 mēēbērē king'aany kuutiinyii. 
\q1  
\v 33 /Kikeemoonta /ānkēētāchi manta. 
\q1 Mātinyē biich chēbo siintaaryeenyii, 
\q2 kuuyu /kikiinēm soboonnyii ām kōōrooni.”\x † \xo 8:33 \xt Isaaya 53:7-8\x* 
\p  
\v 34 Yooto, kumwoochi ꞉chiichooto kibo Etyoobya Filibō kule, “Murooni, mwoowoo baa, ꞉inyiing', mii kung'āloolēē keey *꞉wōōrkooyoontooni nto ng'āloolēē chiito ake?”  
\v 35 Koonaamee ꞉Filibō yooto bakeenke ānkwoomchi chiichooto lōkōōywēk chēē kāroomēch chēē rubtooy keey āk Yēēsu.\x - \xo 8:35 \xt Luuka 24:27\x* 
\p  
\v 36 Kumii ꞉tukwaay kubēētii ām kēēltaab too, kuyit yēē kimii ꞉bēēko. Yooto, kumwoochi ꞉chiichooto Filibō kule, “Kas, nto yu bēēko ꞉chu. Nee ake ꞉nyēē tākumāchāktōōs /sikeebatisanaa?”\f + \fr 8:36 \ft Kitāsyi ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 37: Yooto, kumwoochi ꞉Filibō chiichoo kule, “Yoo !keechamte ām mooyēēng'uung' tukul, kōōmuuchāktōōs.” Kumwooy ꞉chiichooto kule, “Āchāmtooy kule Lakwataab Yēyiin ꞉Yēēsu.”\f*\x - \xo 8:36 \xt Mat. 28:19\x* 
\v 38 Yooto bakeenke, kōōyyoong'to ꞉chiichooto kōrōkōchoonoo. Kurēk ꞉tukwaay ānkurēkto āyno ankubatisan ꞉Filibō.  
\v 39 Yu kābokuloong'unēē āyno, kusar ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin Filibō areet akeenke ānkuwēēto. Manaawokukas ꞉chiichoo Filibō subak, nteenee kitas taay āk baannyii ām ng'erekweek.\x - \xo 8:39 \xt 1Bāy. 18:12\x* 
\v 40 /Kibokēēkāsyi Filibō *kiriinkēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Asooto. Kiwēēsyētootēē kiriinkōōsyēk tukul ām yēēmoonoo kwoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch ākoy wokuyit *kiriinkēētaab Kayisareeya.\x - \xo 8:40 \xt Yēyuut. 21:8\x* 
\c 9  
\s1 Kiweek ꞉Sāwulō 
\p  
\v 1 Kitākumii ꞉Sāwulō kwoorēētānē kumāchē koonyokoorta ankubakach rubiikaab Yēēsu. Kuwo ākoy kaab kibkōrōs nyēē wōō\x - \xo 9:1 \xt Yēyuut. 8:3\x* 
\v 2 ānkuwokusoom kōōkoochi bārōōnōōk chēē /kikēēsirchi kāāyyoong'ikaab kooriikaab saayeet ām Tamaasko. Kimāchē bārōōnōōchoo sukuchāmchi kunam chii ake tukul nyēē kiikurub kēēltaab Yēēsu, anku murēn nto koorko sukukwēryoot Yēērusālēēm. 
\p  
\v 3 Yu kariikta Tamaasko, koowech ꞉lēbkēēyyēēt ake nyēē kichōōnēē barak ankoolaambuuch Sāwulō.\x - \xo 9:3 \xt 1Kōōr. 15:8-9; Kala. 1:16\x* 
\v 4 Kōōryookyi keey ng'wēny nto yityo kukuur ꞉kuutiit ake kule, “Sāwulō, wē, Sāwulō, 'kēē-āmchoo nee?”\x - \xo 9:4 \xt Ēsēk. 1:28\x* 
\v 5 Kulē ꞉Sāwulō, “Inyiing' ku ng'oo ōō, mokoryoontēēt?” /Kēēmwoochi kule, “Anii ku Yēēsu nyooto imiitē ibārē.  
\v 6 Kunyi, ng'eet ānkiiwē ākoy wōliin bo kiriinkēēt ankuweeyey kiyēē +/mābokiibooruung'.” 
\p  
\v 7 Kiboontootē keey ꞉Sāwulō biiko alak ām baanaa. Kinam kuut baateey bichoo ꞉kiyēē kiyeyakay. Kikāsē ꞉bichoo baateey /kēēkuuru ng'aleechaa, āmēēbērē kiinkētē kule kikwoonēē wōlēē mii ꞉ng'oo ānkimwooyē nee.  
\v 8 Yooto, kung'eet ꞉Sāwulō. Nto bērē kung'aany koonyek, kumākāstooy. /Keenamaat āwut /ānkiirēētoot ākoy Tamaasko.  
\v 9 Kiibuur wōlooto bēsyōōsyēk sōmōk nyēē mākāstooy āmēēbērē kyoomē nto kuyye kiy ake tukul. 
\p  
\v 10 Kimii ꞉rubiintēēt ake nyēbo Yēēsu wōlooto bo Tamaasko nyēē /kikēēkuurēē Anannyaa. Kukuurchi ꞉Mokoryoontēēt ām ng'oong'uutyēēt kule, “Anannyaa!” Kōōyēn kule, “Wōōy, Mokoryoontēēt!”  
\v 11 Kumwoochi ꞉Mokoryoontēēt kule, “Iwē ākoy kaytaab chiito ake nyēē /kēēkuurēē Yuuta ām yēbo kēēloo /kēēkuurē kule ‘Nyēē Rootaat’. Yoo keeyit kayaata, iteeb chiito ake nyēē /kēēkuurēē Sāwulō nyoo bo Taarso. Miitē ꞉chiichi kusooyē ām wōlooto.  
\v 12 Kāāboorchi ām ng'oong'uutyēēt kule mii kuchōōnii ꞉chiito ake nyēē /kēēkuurēē Anannyaa nyēē mii wokutiinyēē inee āwunnyēk sukukasta subak.”  
\v 13 Kukēt ꞉Anannyaa kule, “Mokoryoontēēt! Nto yu kyaakas ng'aleek chēē chaang' chēē rubtooy keey āk chiichi. Kyaakas mbo tāng'āng'uutēk chēē kiikuyibchi ꞉chiichi biikuuk ām Yēērusālēēm.  
\v 14 Kwēēkoochi ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch kāāmuukēywēēk kuchō wōli chokunam chii ake tukul nyēē kiikōōyēnuung' ām wōliitēnyi bo Tamaasko.”  
\v 15 Nteenee kimwoochi ꞉Mokoryoontēēt Anannyaa kule, “Iwē ankuweeyey kuu wōloo āmwooytoowuung'. Kāākuyēk ꞉chiichi kēēlnyuu nyēē /kaakeekwey sukuyityinēē ꞉lōkōōywēk biiko chēbo kōōrōōsyēk alak āk mbo nkicheek bāytooyikwaa āk biikaab Isrāyēēl.\x - \xo 9:15 \xt Yēyuut. 22:21; 23:11; 26:1; 27:24; Room. 1:5\x* 
\v 16 +Māāboorchi ꞉anii kule makutang'any miisin, kuuyu makwaamtaat lōkōōywēk kurubta keey ākoo anii.”\x - \xo 9:16 \xt Luuka 21:12; Yēyuut. 20:23; 2Kōōr. 11:23-28\x* 
\p  
\v 17 Nto mii yoo, kuwo ꞉Anannyaa ānkuwokōōwut kōyooto. Kitiinyēē Sāwulō āwunnyēk kumwoochinē kule, “Araaba Sāwulō, kāākōōyookwoo ꞉Mokoryoontēēt Yēēsu nyoo kichōōnchiing' imiitē ichōōnii wōliitēnyi. Kēēyookwoo sukung'eet ikaste kuu kwaak /ānkiinyiituung' Tāmirmiryēētaab Yēyiin.”\x - \xo 9:17 \xt Māārkō 6:5; 16:18; Yēyuut. 8:15-17; 19:6\x* 
\v 18 Ām areet akeenke, kōōsuuwunēē ꞉tukuuk alake koonyekaab Sāwulō chēē wuu kebeemberik ankukasta. /Kikeebatisan,  
\v 19 nto mii yoo, /keebay. Yooto, kukēt keey ꞉nkuruukyii. 
\s1 Kyaamtaatee ꞉Sāwulō lōkōōywēk Tamaasko 
\p Kiibuur ꞉Sāwulō Tamaasko āk rubiik chuut ām bēsyōōsyēk chēē ng'ēri.  
\v 20 Nyēē mā tyaa, kutoow kwaamtaat lōkōōywēk ām kooriikaab saayeet kumwoochinootē biiko kule, “Lakwataab Yēyiin ꞉Yēēsu.”\x - \xo 9:20 \xt Luuka 22:70; Yēyuut. 17:2\x* 
\v 21 Kiilat ꞉biiko tukul chēē kikas ng'aleechaa /ankeeteebee keey kule, “So! Mā chiichi ꞉nyoo kimāchē koowaang'ta biiko choo kikiikōōyēnchi Yēēsu ām Yēērusālēēm? Mēēbērē kāmii kuchōōnii wōli chokunāmē bichooto sukukwēryoot kurātootiin ākoy wōlēē mii ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch?”\x - \xo 9:21 \xt Yēyuut. 8:1; 9:13-14\x* 
\p  
\v 22 Kyaamta ꞉Sāwulō ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām kiirnātēēt miisin nyēē māmii ꞉kiyēē kiimuuchē ꞉icheek kuwāl. Kimwoochinē Yuutayeek chēē kiminyē Tamaasko ām kēēlto nyēē yemaat kule *Kāārārookiintēēt ꞉Yēēsu nyēē chōōnēē wōlēē mii ꞉Yēyiin.\x - \xo 9:22 \xt Yēyuut. 22:5-16; 26:12-28; Kala. 1:15-16\x*\x - \xo 9:22 \xt Yēyuut. 5:42\x* 
\p  
\v 23 Yu kabokukeeyta ꞉bēsyōōsyēk chēē chaang', kōōruruuch keey ꞉Yuutayeek ankubokusat wōlēē makubakakta Sāwulō.  
\v 24 Nteenee kiinkēt ꞉Sāwulō kiyēē kimii ꞉bichooto kuchōbē. Kikēēyānootē ꞉bichoo Sāwulō bēēt āk kwēēmooy kukāsē ōrootunwēēk tukul chēbo kiriinkoonooto, kumāchē kule nto kas wōlēē kachuwunee sukunam ankubakach.  
\v 25 Nto mii bēsyēēt ake kwēēmooy, kunam ꞉biikyii kumii mōōnti ānkōōyokooytēē tiriisyeet nyēē kimii tōōtēētaab kiriinkoonoo.\fig /Kikiiyokooytēē Sāwulō tiriisya|src="lb00333b.tif" size="span" ref="9:25" \fig*\x - \xo 9:25 \xt 2Kōōr. 11:32-33\x* 
\s1 Kiruutoochi ꞉Sāwulō Yēērusālēēm 
\p  
\v 26 Yu kāwokuyit ꞉Sāwulō Yēērusālēēm, kusyeem kule kōōyoomo keey ākoo rubiikaab Yēēsu. Nteenee kiing'ōōyēnēē keey ꞉rubiik inee kuuyu kimanaachamta kule kikiikuyēk ꞉Sāwulō rubiintēēt.  
\v 27 Kinam ꞉Barnaaba Sāwulō ānkukwēryoot ākoy wōlēē kimiitē *꞉lēbkēēyik. Kirārchi ꞉Barnaaba lēbkēēyichoo wōlēē kikasta ꞉Sāwulō Mokoryoontēēt kumii kēēltaab too kuwēētii Tamaasko. Kimwooy mbo subak kule king'āloolchi ꞉Mokoryoontēēt Sāwulō. Kiiboorchi wōlēē kyoomtoochintooy ꞉Sāwulō biiko lōkōōywēk ām Tamaasko kuyēyiisyēē kaayneetaab Yēēsu nyēē kimā nyokoor.\x - \xo 9:27 \xt Kala. 1:18\x*\x - \xo 9:27 \xt Yēyuut. 4:36-37; 11:22-26, 30; 12:25; 13:1-4, 7, 43-51; 14:12, 20; 15:2-12, 22, 35-39; 1Kōōr. 9:6\x* 
\p  
\v 28 Kunyoo, kōōbuurto keey ꞉Sāwulō lēbkēēyichoo kubēēsyētootē ꞉tukul nyēē kimēēng'ōōyēnē keey. Kiwēēsyētootēē Yēērusālēēm kwoomtootē lōkōōywēk ām nkuruuk tukul kuyēyiisyēē kaayneetaab Mokoryoontēēt. 
\p  
\v 29 Yooto, kukwiil keey ꞉Sāwulō āk Yuutayeek chēē king'āloolē kuutiitaab Kirikiik. Kimii ꞉bichoo kuchōbē kule kubakach Sāwulō.\x - \xo 9:29 \xt Yēyuut. 6:9\x* 
\v 30 Yu kēēnkēt ꞉rubiik chuut kuu nyooto, kuwaayta Sāwulō kurēkto Kayisareeya ānkumwoochi kuwo kang'waa Taarso.\x - \xo 9:30 \xt Yēyuut. 9:11; 11:25; Kala. 1:21\x* 
\p  
\v 31 Kunyoo, kikoolyoon kisich ꞉kanisoosyek tukul chēbo Yuuteeya, Kalilaaya āk Samaaryaa. Kumii ꞉icheek kōōywēyē Yēyiin, kuyēētyēēchinē ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kukiiltōōs ānkutāsyinē keey kuchoong'ēkiitu. 
\s1 Kiisoob ꞉Bētērō Ayineeya ankoong'eetee Tabiita meet 
\p  
\v 32 Kiwēēsyētootēē ꞉Bētērō wōlooto tukul. Kiimuuch chokunyōōryo āk biikaab Kiriistō chēē kiminyē *kiriinkēētaab Luuta.  
\v 33 Kimii wōlooto ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Ayineeya nyēē kichunkutoot ānkikiikuru kitiintiri kēnyiisyēk sisiit.  
\v 34 Yooto, kukuur ꞉Bētērō chiichoo kule, “Ayineeya, kāākōōsoobiing' ꞉Yēēsu *Kiriistō. Kunyoo, ing'eet ankiiriiny tukuukuuk.” Kung'eet ꞉Ayineeya areet akeenke.  
\v 35 Yu kakas ꞉biikaab Luuta āk chēbo Syāārōōn Ayineeya, kōōyēnchi ꞉tukul Mokoryoontēēt. 
\p  
\v 36 Kimii ꞉rubiintēēt ake nyēē ki cheebyoosya nyēē kibo *kiriinkēētaab Yooba. /Kikēēkuurēē cheebyoosyaanaa Tabiita\f + \fr 9:36 \ft Ibooru ꞉kaaynaani kule Cheeboon.\f* (Nto ām kuutiitaab Kirikiik ku Toorkaas.) Kilēēl ꞉moo cheebyoosyaani ānkiyēētyēēchinē mbo biich chēē bānoon.  
\v 37 Nto mii yoo, kumnyaan ꞉cheebyoosyaanaa ankume. /Kikiiwuun bōōrnyii /ānkubokiitōōr koroofa. 
\p  
\v 38 Kilēēkityiin ꞉kiriinkoonoo bo Luuta āk nyoo kibo Yooba. Kunyoo, yu kabokukas ꞉rubiik chuut kule mii ꞉Bētērō Luuta, /kiiyookto biiko alak āyēēng' bokumwoochi Bētērō kule, “Boontēēt, /kēēmākyiing' wōliin areet akeenke.”  
\v 39 Kuwēēto keey ꞉Bētērō bichooto. Yu kabokuyit, /kēēkwēryoot koroofa. Kiiruruukyi keey Bētērō, ꞉chēēbyōōsōōk chēē chaang' chēē ki musuuk chēē kimii kuriirēē Tabiita. Kiiboorchi ꞉chēēbyōōsōōchoo Bētērō sirook chēē chaang' chēē kinābē ꞉Tabiita yoo kitākusobē.  
\v 40 Kumwoochi ꞉Bētērō chēēbyōōsōōchoo kuba saang'. Nto mii yoo, kukutuny ankusaay. Yu keewaany saayeet, kuwo yoo kimii ꞉muusyoontēēt ānkulēēnchi, “Tabiita, ng'eet baa ōō, chēē!” Yooto, kung'aany ꞉Tabiita koonyek. Nto bērē kukasta, kukas Bētērō. Kōōbuur ng'wēny.\x - \xo 9:40 \xt Māārkō 5:40-41\x* 
\v 41 Kunam ꞉Bētērō āwut ānkuyēētyēēchi kōōyyo. Nto mii yoo, kukuur biikaab Kiriistō āk chēēbyōōsōōchoo ki musuuk ānkōōboorchi cheebyoosyaanaa kukāākusob. 
\p  
\v 42 /Kikeekasee ng'ālyoontooni kiriinkoonooto bo Yooba kumukuul. Kunyoo, kiiyēnchi ꞉biiko chēē chaang' Mokoryoontēēt.  
\v 43 Kiibuurto keey ꞉Bētērō ām Yooba chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Simōōni nyēē ki kuutiin nyēbo mwēēnik.\x - \xo 9:43 \xt Yēyuut. 10:6, 32\x* 
\c 10  
\s1 Kinyōōr ꞉Kōrnēēlyō ng'oong'uutyēēt 
\p  
\v 1 Kimii ꞉chiito ake *kiriinkēētaab Kayisareeya nyēē /kikēēkuurēē Kōrnēēlyō. Ki kāāntōōyiintēētaab lukēētaab booryēēt ꞉chiichi nyēbo lukēēt nyēē /kikēēkuurē kule Itaalya.  
\v 2 Kikiikōōnēmchi keey ꞉Kōrnēēlyō āk biikaab kanyii tukul Yēyiin kuchurta. Kiikooytooy tukuuk ām mooyēēt nyēē lēēl, kōōkoochinē Yuutayeek choo kiyēmē /kēēyēētyēēchi. Kisooyē Yēyiin kibtaman.\x - \xo 10:2 \xt Yēyuut. 27:1, 3\x* 
\p  
\v 3 Nto mii bēsyēēt ake, yēē ki asiistaab sokool nyēbo bēēt, kuchōōnchi ꞉ng'oong'uutyēēt Kōrnēēlyō. Kikas *malayikeet ake nyēē kikuurchi inee kule, “Kōrnēēlyō!”\x - \xo 10:3 \xt Yēyuut. 3:1\x* 
\v 4 Kiirōōtoot ꞉Kōrnēēlyō malayikaanaa nyēē kāmuy, nto mii yoo, kōōyēn kule, “Wōōy.” Kumwoochi ꞉malayikaanaa kule, “Kookuchamta ꞉Yēyiin wōlēē isooytooy āk wōlēē imiitē iyēētyēēchintooy bānoonik ām tukuuk choo ikoochinē.  
\v 5 Kunyi, iyooktē biiko kuba ākoy Yooba bokukwēryoon chiito ake nyēē /kēēkuurēē Simōōni nto kaayneet ake ku Bētērō.  
\v 6 Mii kaab chiito ake nyēē /kēēkuurēē Simōōni nyēē yēytooy mwēēnik ānkuminyē yēbo tabantaab araarayta.”\x - \xo 10:6 \xt Yēyuut. 9:43\x* 
\p  
\v 7 Yu kāākuwēēchi keey ꞉malayikaanaa, kukuur ꞉Kōrnēēlyō motwoorikyii alak āyēēng' āk chiinyii ake nyēbo komostaab lukēēt nyēē kikiikōōnēmchi keey ng'ālyoontēētaab Yēyiin.  
\v 8 Kimwoochi bichooto kiy ake tukul nyēē kiyeyakay ānkōōyookto kuba Yooba. 
\s1 Kinyōōr ꞉Bētērō ng'oong'uutyēēt 
\p  
\v 9 Yu kāyyēēkunēē, kumakuyit asiistaab lo nyēbo bēēt, kikiikuriik kuyit ꞉bichooto Yooba. Kimii yooto ꞉Bētērō kuloong'tēē nkaasiit kuwēētii kōōto barak wokusooyē.  
\v 10 Kyaam ꞉kēmēwuut kut kumach kwaam kiy. Nto /tākēēmii /kēēyēyē āmiik, kuchōōnchi ꞉ng'oong'uutyēēt ānkubootyo ꞉kāāsōōtēywēēk.\x - \xo 10:10 \xt Yēyuut. 2:17; 22:17\x* 
\v 11 Kikas wōliin bo barak kuyootāktōōs /ānkiirēēk ankeet ake nyēē tebees /kukakeenamaan kotootook tukul ang'wan.\x - \xo 10:11 \xt Mat. 3:16\x* 
\v 12 Kimii ankaanaa ꞉tyoong'iik tukul choo bēēsyētēē kērēēnkōōk ang'wan āk tukul choo ichuutootēē keey ng'wēny āk mbo nkicheek tāriitēk.  
\v 13 /Kēēkuurchi kule, “Bētērō, ibakach tyoong'iichoo ankii-am.”  
\v 14 Kukētyi ꞉Bētērō kule, “Mokoryoontēēt, kubooyiit man, acha. Ntēē manaa-am bēsyēēt ake kiy nto tukuuk chēē mā *lubkoobēch.”\x - \xo 10:14 \xt Laawi. 11:1-47; Ēsēk. 4:14\x* 
\v 15 /Kēēmwoochi kule, “‑Mēēkuur kiy ake tukul nyēē kiyēyē ꞉Yēyiin kutililiit kule mā lubkoob.”\x - \xo 10:15 \xt Māārkō 7:15\x* 
\v 16 Kiyeyakay kuu nyooto areet sōmōk, nto mii yoo, /keesar ankaanaa areet akeenke kooyeey barak. 
\p  
\v 17 Kumii ꞉Bētērō tākōōlātē kiyēē kiibooru ꞉ng'oong'uutyoonoo, kunyōōr ꞉bichoo /kikiiyooku kaytaab chiichoo /kikēēkuurēē Simōōni. Kiiyyoong'iis yēbo oreetaab tuuyta  
\v 18 ānkukuurso nto yityo kuteeb chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Bētērō.  
\v 19 Kutākumiitē ꞉Bētērō kōōsōōtyēēchinē kiyēē kichōōnchi, kumwoochi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule, “Simōōni, mii ꞉biiko alake sōmōku kuchēēng'iing'.\x - \xo 10:19 \xt Yēyuut. 8:29; 10:9-16; 11:12\x* 
\v 20 Kunyoo, ing'eetee yuutēyu bo kōōto barak ānkiirēktē ng'wēny. ‑Mēētōmōch, nteenee iwēētē keey bichoo kuuyu anii ꞉nyēē kāāyooku icheek.” 
\p  
\v 21 Yooto, kurēkto ꞉Bētērō ānkuwokumwoochi bichooto kule, “Anii ꞉nyooto ōmiitē ōchēēng'ē. Kunyi, ōmāchē nee?”  
\v 22 Kukētyi ꞉bichooto kule, “Kwēēyookwēēch ꞉Kōrnēēlyō nyoo kāāntōōyiintēētaab lukēētaab booryēēt. Churtaat ꞉chiichoo ānkōōywēyē Yēyiin. Koonyitē ꞉Yuutayeek tukul chiichi. Kōchōōnchi *꞉malayikeet ake ānkumwoochi kule iwē ꞉inyiing' kanyii sukung'eet kukas kiyēē +meemwaay.”  
\v 23 Yooto, kutaach ꞉Bētērō bichoo kuyēk tāyēēkyii. 
\s1 Kiirwooch ꞉Bētērō ām kaab Kōrnēēlyō 
\p Yu kāyyēēkunēē, kuwēēto keey ꞉Bētērō bichooto. Kitas ꞉biikaab Kiriistō alake ām Yooba ankubeeta keey. 
\p  
\v 24 Nto mii bēsyēēt nyēē kiikēērē, kuyit ꞉inee āk bichoo Kayisareeya. Kimii ꞉Kōrnēēlyō kukānyiisyē kaa ānkikiikukuur tilyōōnuutēk āk chōōrōōnuutēk choo kyoomchiintōōs ꞉tukul. 
\p  
\v 25 Yu kayit ꞉Bētērō, kutorooch ꞉Kōrnēēlyō kukutunyēē yēbo kērēēnkōōkyii kukākoonyit.  
\v 26 Nteenee kumwoochi ꞉Bētērō kule, “Ng'eet, nto yu akerkeeye ꞉anii āk chii ake tukul.”\x - \xo 10:26 \xt Yēyuut. 14:13-15; Ng'oong'. 19:10\x* 
\v 27 Kyaamaat ꞉Bētērō āk Kōrnēēlyō lōkōōy kumii kubēētii tukwaay kō. Yu kayit kō, kunyōōr biiko chēē chaang'.  
\v 28 Yooto, kumwoochi ꞉Bētērō bichooto kule, “Ābērē ōnkētē ꞉akweek kule ‑/mākēēchāmu ām kiruutēkyoo kule kuyēmo ꞉Yuutāyiintō āk biiko chēē mā Yuutayeek. Nteenee kāākōōboorwoo ꞉Yēyiin kule māyēmāktōōs ākuur chii ake tukul kule mā tiliil.\x - \xo 10:28 \xt Yēyuut. 10:15; Kala. 2:12\x* 
\v 29 Kunyoo, yoo /kibokēēkuuroo, āchōō nyēē mānāātōmōch. Kunyi ii, nee ꞉nyēē kēēkuurchoo?” 
\p  
\v 30 Kukētyi ꞉Kōrnēēlyō Bētērō kule, “Ām bēsyōōsyēk ang'wan choo kookukeeyta, āmiitē āsooyē ām kanyuu ām āsiiswēk chēē wuu chuutēchu, ku asiistaab sokool nyēbo bēēt, chokōōyyoonyēē ꞉chiito ake taayeenyuu nyēē boonto sirooy chēē ilēkēchēēchtōōs.\x - \xo 10:30 \xt Luuka 24:4; Yēyuut. 3:1; 1:10\x* 
\v 31 Kikuuro ꞉chiichoo kule, ‘Kōrnēēlyō, kaakukas ꞉Yēyiin wōlēē isooytooy ankaakukas wōlēē iyēētyēēchintooy choo bānoon.  
\v 32 Kunyoo, iyooktē biiko alak kuba Yooba bokukuur chiito ake nyēē /kēēkuurēē Simōōni, nto Bētērō ām kaayneet ake. Kōruutoochi ꞉inee chiito ake nyēē /kēēkuurē kule Simōōni nyēē yēytooy mwēēnik. Minyē ꞉chiichoo tabantaab araarayta.’  
\v 33 Kwāāyooku /kēēkuuriing' areet akeenke. Kunyi, karaam yu kēēchōō. Kēēmiitē ꞉tukul yu ām taayeetaab Yēyiin kēēmāchē kēēyēbchi yiit kiy ake tukul nyēē kōōkumwoowuung' ꞉Yēyiin kule i-āmwēēch.” 
\p  
\v 34 Yooto, kutoow ꞉Bētērō kumwooy kule, “Kāānkēt ra kule ākoo ‑mēēnkwēlē ꞉Yēyiin chii ake tukul. Māchāmē alak kusiir alak.\x - \xo 10:34 \xt Room. 2:11; Kala. 2:6; Ēfēēs. 6:9; Kolos. 3:25; Yāāk. 2:1; 1Bēt. 1:17 \x* 
\v 35 Nteenee chāmē ꞉Yēyiin biikaab yēēmēēt ake tukul choo iywēyē inee ānkuyēyē kiy nyēbo man.  
\v 36 Kiiyookyi ꞉Yēyiin biikaab Isrāyēēl lōkōōywēk chēē kāroomēch kurubta keey āk kaalyeet kubununēē Yēēsu *Kiriistō nyoo bāwu kiy ake tukul.\x - \xo 10:36 \xt Luuka 2:14; Room. 3:25-26; 5:1; 2Kōōr. 5:18-20; Ēfēēs. 2:14-17; Kolos. 1:20\x* 
\p  
\v 37 Ābērē ōnkētē kiyēē kiikuyeyakay ām kōōrēētaab Yuutayeek kutoowunēē Kalilaaya, yu kātoow ꞉Yoowaana kwaamta ng'aleekaab batisaneet.\x - \xo 10:37 \xt Luuka 4:44\x* 
\v 38 Ānkāābērē kyookas kule king'oobchi ꞉Yēyiin Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt Tāmirmiryēēnyii āk kāāmuukēywēēk. Kyōōnkēt oob kule kiwēēsyētootēē yēēmōōsyēk kuyēyootē tukuuk chēē kāroomēch? Kiityooktooy mbo chēē kikiikōōtiiny ꞉Kibrōkōsyoontēēt. Kiyēyē chooto tukul, kuuyu kiboonto kāāmuukēy kukwaanee wōlēē mii ꞉Yēyiin.\x - \xo 10:38 \xt Luuka 4:18; 13:16; Yoowa. 3:2\x* 
\p  
\v 39 Kikeekasee ꞉acheek koonyekyoo kiy ake tukul nyēē kiyēyē ꞉Yēēsu ām kōōrēētaab Yuutayeek āk mbo ām Yēērusālēēm. /Kikēēwuuytoochi Yēēsu kēētit /ankeebakach.\x - \xo 10:39 \xt Yēyuut. 1:8\x* 
\v 40 Nteenee kiing'eetee ꞉Yēyiin meet ām bēsyēētaab sōmōk kuchakee /kakeebakachee ankuyey kukas ꞉biiko.  
\v 41 Mēēbērē kikas ꞉biiko tukul, nteenee kikeekas ꞉acheek choo kikiisimkukweyeech ꞉Yēyiin choo kikyoomiisyootē āk inee yooto kikiikung'eetee meet.\x - \xo 10:41 \xt Luuka 24:41-43\x* 
\v 42 Kiikāloonwēēch kule kyoomchinootē biiko ānkiiboorchinootē kule inee ꞉nyooto kiikukwey ꞉Yēyiin nyēē mākōōtiilchi choo sobtōōs āk choo kiikubēk ng'aleek.\x - \xo 10:42 \xt Yoowa. 5:22; Yēyuut. 17:31; Room. 14:9; 2Kōōr. 5:10; 2Tēm. 4:1; 1Bēt. 4:5\x* 
\v 43 Yēēsu nyiitēnyi ꞉nyooto ng'āloolēē *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin tukul, yoo mwooyē kule chii ake tukul nyoo kēēyēnchi +/mākēēnyōōchi kaat ām choolwookātēēnyii.”\x - \xo 10:43 \xt Isa. 53:11; Cherem. 31:31-34; Luuka 1:77; 24:44; Yēyuut. 13:38; 26:18\x* 
\p  
\v 44 Kutākumii ꞉Bētērō kōōrwoochē, kōōsuuchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin chii ake tukul nyēē kiyēbchi yiit ng'aleechaa.  
\v 45-46 Kutoow ꞉bichoo kung'alaal kuutuweek chēē kimēēnkētē kōōkoostooy Yēyiin. Yu kakas ꞉Yuutayeek choo kikwoontooy keey Bētērō chēē kikiikōōyēnchi Yēyiin kule /kikēēng'oobchi Tāmirmiryēētaab Yēyiin mbo biiko chēē mā Yuutayeek, koolat. 
\p Yooto, kumwoochi ꞉Bētērō kule,\x - \xo 10:45-46 \xt Yēyuut. 2:4; 8:15-17; 19:6\x*\x - \xo 10:45-46 \xt Yēyuut. 2:4, 11, 33; 19:6; 1Kōōr. 14:2-6\x* 
\v 47 “Nee ꞉nyēē tākukērēktooy bichu /keebatisanee bēēko? Ntēē kāākunyōōr ꞉nkicheek Tāmirmiryēētaab Yēyiin kuu yoo kikēēnyōōru ꞉acheek!”\x - \xo 10:47 \xt Yēyuut. 2:38-39\x* 
\v 48 Yooto, kumwooy ꞉Bētērō kule /keebatisan bichoo ām kaayneetaab Yēēsu *Kiriistō. Kisaaysaay ꞉bichoo Bētērō kule tākōōbuurto keey icheek ām bēsyōōsyēk chēē ng'ēri. 
\c 11  
\s1 Kiyēē kimwoochi ꞉Bētērō kaniseetaab Yēērusālēēm kuyēētē keey 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kukas *꞉lēbkēēyik āk biikaab Kiriistō ām yēēmēētaab Yuuteeya kumukuul kule kookutorooch mbo ꞉biiko choo mā Yuutayeek ng'ālyoontēētaab Yēyiin.  
\v 2 Kunyoo, yu keetooch ꞉Bētērō Yēērusālēēm, kuwookuutyēē ꞉Yuutayeek chēē kikiikōōyēnchi Yēyiin.  
\v 3 Kimwoochi kule, “So, Bētērō, ntēē siwēē-āmiisyē āk biich chēē mā Yuutayeek?”\x - \xo 11:3 \xt Yēyuut. 10:28\x* 
\p  
\v 4 Kurārchi ꞉Bētērō bichooto kiy ake tukul ām kēēlto nyēē rootaat  
\v 5 kule, “Kimii yēē kyāāsooyē ām Yooba nto tāābērē, kuchōōnchoo ꞉ng'oong'uutyēēt. Kyaakas ankeet nyēē tebees nyēē /kikiirēēk kuchōōnēē barak /kukakeenamaan kotootook tukul ang'wan, ākoy yēē kyāāmiitē.  
\v 6 Nto bērē ārōōtootē, akas tyoong'in choo /kēēbāyē, tyoong'iikaab wuuyēēt, choo ichuutēē keey ng'wēny āk tāriitēk.  
\v 7 Yooto, /kēēkuurwoo kule, ‘Bētērō, ibakach tyoong'iichoo ankii-am.’  
\v 8 Yooto, āwālu kule, ‘Kubooyiit man ii, Mokoryoontēēt, acha! Manaa-am bēsyēēt ake kiy nyēē mā *lubkoob.’  
\v 9 /Kēēkētwoo kule, ‘‑Mēēkuur kiy ake tukul nyēē kiyēyē ꞉Yēyiin kutililiit kule mā lubkoob.’  
\v 10 Kiyeyakay kuu nyiitēnyi areet sōmōk, nto mii yoo, /keesar ankaanaa kooyeey barak. 
\p  
\v 11 Yooto bakeenke, kukwa ꞉biiko alake sōmōku chēē /kikiiyookunēē Kayisareeya ānkubokōōyyoong'iis saang' ām kayaata kyāāmiitē.  
\v 12 Kumwoowoo ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule ‑māātōmōch āwēētē keey bichooto. Kikeebeete keey mbo ng'eetaabiya lo chu kēēboontē keey ām yu ākoy kaytaab chiichoo.  
\v 13 Kimwoowēēch ꞉chiichooto wōlēē kichōōnchinto ꞉malayikeet ām kanyii ānkumwoochi kule, ‘Iyooktē biiko kuba ākoy Yooba bokukuur chiito ake nyēē /kēēkuurēē Simōōni,  
\v 14 nto kule Bētērō ām kaayneet ake. Mākuyibuung' ꞉chiichoo lōkōōywēk chēē makooraraachiing' ankooraraach mbo nkicheek biiko tukul ām kang'uung'.’\x - \xo 11:14 \xt Yēyuut. 16:31\x* 
\p  
\v 15 Nto baanta nyooto kāātoowu ang'alaal, kōōsuuchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin bichooto kuu wōloo kiisuuchintēēch nkacheek ām taay.\x - \xo 11:15 \xt Yēyuut. 2:4; 10:44\x* 
\v 16 Yooto, asoot kiyēē kikiikumwoowēēch ꞉Mokoryoontēēt kule, ‘Kiibātisāniisyēē ꞉Yoowaana bēēko, nteenee +/makeebatisaneenaak akweek Tāmirmiryēētaab Yēyiin.’\x - \xo 11:16 \xt Yēyuut. 1:5\x* 
\v 17 Kunyoo ii, yēē ākoo kiimuuchē ꞉Yēyiin kung'oobchi bichooto Tāmirmiryēēt kuu wōloo king'oobtēēch acheek yoo kikiiyēnchinē Mokoryoontēēt Yēēsu Kiriistō ii, ku anii ng'oo saasoot akwiil Yēyiin?” 
\p  
\v 18 Yu kabokukas ꞉bichoo ām Yēērusālēēm ng'aleechaa, manaatakukwiil ng'ālyoo ake tukul. Kunyoo, kisilto Yēēsu kumwooyē kule, “Ākoo kāākōōkoochi ꞉Yēyiin nkicheek biiko choo mā Yuutayeek bārooyinto nyēē imuuchē kuweeksee choolwookātēēng'waa sukunyōōr soboonto.”\x - \xo 11:18 \xt Yēyuut. 13:48; 14:15, 27; 15:4, 12, 22-29; 17:12; 18:5-11; 19:8-10; 20:21; 21:19; 26:20\x* 
\s1 Kaniseetaab Antyookya 
\p  
\v 19 Kiba ꞉biiko choo kiisereet ꞉wusiisyēēt kubo ng'aleekaab Steefaan ākoy Fōyinikē, Kubrō ākoo Antyookya. Kyoomchinootē lōkōōywēk Yuutayeek nkit.\x - \xo 11:19 \xt Yēyuut. 8:1-4\x* 
\v 20 Kikwa Antyookya ꞉Yuutayeek chēē kibo Kubrō āk Kurēēn ānking'āloolē kuutiitaab Kirikiik. Kitoow ꞉bichu kwoomchi Kirikiik lōkōōywēk chēē kāroomēch kurubta keey Mokoryoontēēt Yēēsu.  
\v 21 Kiboonto ꞉bichoo kāāmuukēywēēk kukwaanee wōlēē mii ꞉Yēyiin. Yooto, kuweek ꞉biiko chēē chaang' kōōyēnchi Yēēsu.\x - \xo 11:21 \xt Yēyuut. 2:41\x* 
\p  
\v 22 Kiyityi ꞉ng'aleechaa kaniseetaab Yēērusālēēm. Yooto, /kiiyookto Barnaaba kuwo Antyookya.\x - \xo 11:22 \xt Yēyuut. 9:27\x* 
\v 23 Yu kāwokuyit wōlooto, ankukas kiyēē kikiikuyey ꞉Yēyiin ām kāāmuukēywēēkyii, kung'ērēkyi. Yooto kōōkiim bichooto tukul kōōbuurto Mokoryoontēēt ām mooyēēt akeenke.\x - \xo 11:23 \xt Yēyuut. 13:43; 14:22; 15:32; 16:40; 18:23; 20:1, 28-31\x* 
\v 24 Kilēēl ꞉moo chiichi. Kiboonto ꞉chiichoo Tāmirmiryēēt kuyem ānkōōkoosēē keey Yēyiin miisin. Kiyis keey yooto ꞉biiko chēē chaang' kukwa komostaab Mokoryoontēēt. 
\p  
\v 25 Nto mii yoo, kuwo Barnaaba ākoy Taarso wokucheeng'aat Sāwulō.\x - \xo 11:25 \xt Yēyuut. 9:30\x* 
\v 26 Yu kāwokunyōōr kuwēēto keey ākoy Antyookya. Kunyoo, ām kēnyiit akeenke, kiinēētē ꞉Barnaaba āk Sāwulō biikaab Kiriistō chēē chaang'. Antyookya ꞉wōlēē /kikēēkuurē rubiik nyēbo taay kule ‘Biikaab Kiriistō’. 
\p  
\v 27 Kimii ām bēsyōōsyēchooto yēē king'ēētyēē *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin alake Yēērusālēēm kurēkto Antyookya.  
\v 28 Ake ām wōōrkooyichoo ku nyēē /kikēēkuurēē Akaabo. King'oor ām Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule mākuchō ꞉kēmēwuut nyēē ng'waa miisin kōōrēētaab Rooma kumukuul. (Kichōōnii ꞉kēmēwuuni yu kibāytooyiisyēē ꞉Kilaawutiyo.)\x - \xo 11:28 \xt Yēyuut. 21:10\x* 
\v 29 Kunyoo, kisyeem ꞉rubiintēēt ake tukul wōlēē kiimuuktooy kōōruruuch beesaanik kuyēētyēēchi mbo ng'eetaabkaamet ām Yuuteeya.  
\v 30 /Kikiiyookto Barnaaba āk Sāwulō kuyib tukuuchoo bokutēbunēē āwunnyēkaab booyik chēbo kaniseetaab Yēērusālēēm.\x - \xo 11:30 \xt Yēyuut. 12:25; Room. 15:26; Kala. 2:10\x* 
\c 12  
\s1 Kiwaaytee keey ꞉Bētērō wōloo /kikēērātyinē ām kēēlto nyēē ‑/mākyoomu 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kunam ꞉bāytooyiintēēt *Ērōōtē nyoo /kikēēkuurē kule Akiriiba, biikaab Kiriistō alak ankoonyaliil.  
\v 2 Kibakachee ꞉Ērōōtē Yāākōbō nyoo ki ng'eetaabkaametiitaab Yoowaana chōōkiit.\x - \xo 12:2 \xt Māārkō 10:35-40\x* 
\p  
\v 3 Yu kawokukas ꞉Ērōōtē kule kiing'ereech ꞉ng'ālyoontoonoo Yuutayeek, kutas taay ankunam nkinee Bētērō. Kiyēyāksē ꞉ng'ālyoontoonoo /kyoomē Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin.  
\v 4 Yu /kabokeenam Bētērō, /keekerta kāābēērit. /Kikiikoochi bokuriib ꞉lukēēt nyēbo biiko taman āk lo chēē kibēētootēē ang'wan ang'wan kubārchinē keey bēsyō. Kimāchē ꞉Ērōōtē kule yoo kāākubēk ꞉āsiiswēkaab *Saakweetaab Keeytaayeet, /kēēkwēryoot Bētērō /bokiikuum kukāsē ꞉biiko tukul.\x - \xo 12:4 \xt Yēyuut. 4:3; 5:18\x* 
\p  
\v 5 Kiibuur ꞉Bētērō kāābēērit, nteenee kisoochinē ꞉kaniseet miisin.\x - \xo 12:5 \xt Yēyuut. 1:14; 2:42; 6:4; Yāāk. 5:16\x* 
\v 6 Nto ām kwēēmowuut nyi kimāchē ꞉Ērōōtē kule /sikēēkwēryoot Bētērō yoo kayyeech /bokiikuum, kimii ꞉Bētērō kāru kwēēnuutaab riibiik āyēēng' ankirataat nyōrōōrōōnik āyēēng'. Kimiitē ꞉riibiik alake āyēēnku kuriibsē kurkat saang'.\fig Kiru ꞉Bētērō kwēēnuutaab riibiik āyēēng'|src="lb00335b.tif" size="span" ref="12:6" \fig* 
\v 7 Yooto, kutook ꞉malayikeet ake areet akeenke kulebkeyiit ꞉kōyooto kimiitē ꞉Bētērō. Kooluchluuch ꞉malayikaanaa Bētērō kumwoochinē kule, “Ng'eet areet akeenke.” Kōōtyookiis ꞉nyōrōōrōōnik ām āwunnyēkaab Bētērō.  
\v 8 Kōōtyooktōōs, kumwoochinē ꞉malayikeet Bētērō kule, “Siriny kaansuung'uung' ankiimoot nto yityo ilaach kwēyōōnik.” Kuyey ꞉Bētērō kuu nyooto. Nto mii yoo kumwoochi kule, “Ilaach kābuutiing'uung' ankiirubwaa.”  
\v 9 Kirub ꞉Bētērō malayikaanaa kut kuchuyta saang' ām wōloo /kikēērātyinē. Yooto tukul, kibērē ꞉Bētērō ki kiirwoot ꞉kiyēē kimii ꞉malayikeet kuyēyē.  
\v 10 Kikeeytee ꞉tukwaay riibiik chēbo taayta āk chēbo āyēēng'. Nto kuyitē oreet nyēbo karneet nyēē /kēēchuchinēē kiriinkēēt, kuyootāktōōs ꞉nyoo nkityō. Kuchuyta ꞉icheek ankutas taay āk baanng'waa. Nto kumānāāyitē wuy, kubot ꞉malayikeet.\x - \xo 12:10 \xt Yēyuut. 5:19\x* 
\p  
\v 11 Kusēw ꞉Bētērō ankumwaayee mooyēēnyii kule, “Kāānkēt man kule ākoo kā Yēyiin ꞉nyēē kēēyooku malayikaani kule chokootyaakteenaa āwunnyēkaab Ērōōtē āk kiyēē kimāchē ꞉Yuutayeek kuyeyeenaa.”  
\v 12 Yooto, kuwo ꞉Bētērō kōōtaab cheebyoosyeet ake nyēē /kikēēkuurēē Maaryaa, kaametiitaab Yoowaana nyēē /kikēēkuurē ām kaayneet ake kule Māārkō. Kikiikōōruruukyi keey ꞉biiko chēē chaang' kōyooto chēē kimii kusooyē.\x - \xo 12:12 \xt Yēyuut. 12:25; 13:5, 13; 15:37; Kolos. 4:10; 2Tēm. 4:11; Filēm. 24; 1Bēt. 5:13\x* 
\v 13 Kukuurso ꞉Bētērō ām oreetaab tuuyta. Kiwokukas ꞉chēēbto ake nyēē ki motwooriin nyēē /kikēēkuurēē Roota kule ki ng'oo ꞉nyoo kikuursē.  
\v 14 Yu kēēnkēt kule bo ꞉kuutiit Bētērō, kung'erech nyēē ‑/mākyoomu. Kumānāāyootyinē oreet, kuweech keey kulabat ānkuwokumwoochi chuut kule, “Kookas, ntēē kāākuchō ꞉Bētērō!”  
\v 15 Kēēlēēnchi, “Karaam ꞉mēting'uung' man ēē?” Kulē ꞉chēēboo, “Biikyoo, ankookas ng'aleekyuu!” Kiyey kuu nyooto kut /kēēmwooy kule, “Ākoy ku malayikeetaab Bētērō ꞉nyooto.”  
\v 16 Yooto tukul, kimii ꞉Bētērō kutāsē taay kukuursē ām yooto bo oreet. Yu /kakeeyaat oreet, /kēēlē, “Māku Bētērō ꞉nyi!” Kinam kuut biiko miisin.  
\v 17 Yooto, kumwechee ꞉Bētērō biiko āwut kule kusiisyo ānkurārchi wōlēē kiityaakta inee ꞉Yēyiin. Kimwooy mbo subak kule, “Bōōmwoochi Yāākōbō ākoo mbo ng'eetaabiya alak ng'ālyoontooni.” Yu kāmwooy kuu nyooto, kuwo yēēt ake. 
\p  
\v 18 Yu kayyeech ꞉kōōrēēt, kwoorookēniis ꞉riibiik yu kakas kule māmii ꞉Bētērō kuuyu kimēēnkētē kiyēē koyeyakay.  
\v 19 Yu kamach *꞉Ērōōtē Bētērō āmēēbērē kimii wōloo /kikēēkērtooy, kukuur riibiichoo /bokiikuum. Nto kuuyu kimēēmuuchē ꞉riibiichoo kurār wōlēē kibeeta ꞉ng'aleek, /keebakach. Nto mii yoo, kung'eetee ꞉Ērōōtē Yuuteeya ānkuwo ākoy Kayisareeya ānkōōbuur wōlooto.\x - \xo 12:19 \xt Yēyuut. 5:22-24\x* 
\s1 Meetaab Ērōōtē 
\p  
\v 20 Kikiikuchuunchuun *꞉Ērōōtē āk biikaab Tiirō āk chēbo Sitōōn. Kuuyu kiikoosēē keey ꞉kōōrōōsyēchooto kōōrēētaab Ērōōtē kubo āmiik, /keekwey alamaalyeet nyēē kiruutoochi Ērōōtē. Kisimbokung'āloolchi chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Blaasto nyēē kiiyyoonkyinē kaytaab bāytooyiintoonoo. Kibokusoomē ꞉bichoo bāytooyiintēēt Ērōōtē kule kuchō ꞉kaalyeet. 
\p  
\v 21 Nto yu kayit ꞉bēsyēēt nyēē /kikiikeekwey kubooyiit tuuyēēt, koolaach ꞉Ērōōtē sirookyii chēbo bāytooyiisyēēt. Kiibuurēē ng'echereenyii bo bāytooyiisyēēt ānkung'āloolchi biiko chēē kikiiruruukyi keey yooto.  
\v 22 Yooto kulē ꞉biiko, “Ntēē ng'āloolē kut wuu nyēē kāākuyēk Yēyiin ōō, lēyyē!”\x - \xo 12:22 \xt Ēsēk. 28:2\x* 
\v 23 Kuuyu king'ērēkyi ꞉Ērōōtē kiyēē kimwooy ꞉biiko āmēēbērē kiiywey Yēyiin, kuchō *꞉malayikeetaab Yēyiin areet akeenke ānkukwēr Ērōōtē kumilta! Kyaam ꞉kuutyek kut chokume lētuunoo. 
\s1 Kiiyeey ꞉Barnaaba āk Sāwulō Antyookya 
\p  
\v 24 Yooto tukul kuyesta ꞉ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuyityi biiko chēē chaang'.\x - \xo 12:24 \xt Yēyuut. 2:41\x* 
\p  
\v 25 Yu kaakoowaany ꞉Barnaaba āk Sāwulō yiisyoonoo kibēēchinē Yēērusālēēm, kooyeey Antyookya. Kibeeta Yoowaana nyoo /kikēēkuurē ām kaayneet ake kule Māārkō.\x - \xo 12:25 \xt Yēyuut. 9:27; 11:29-30; 12:12\x* 
\c 13  
\s1 /Kikiiyookto Barnaaba āk Sāwulō 
\p  
\v 1 Kimii ām kaniseetaab Antyookya ꞉biiko chēē *wōōrkooyik āk kāānēētik. Bichooto ku: Barnaaba, Simiyōōn nyēē /kikēēkuurē ām kaayneet ake kule Kibtuuy, Lukiiyō nyēbo kōōrēētaab Kurēēn, Māānāyēēn nyoo kinērē ākoo *Ērōōtē Antibaas, nto ake ku Sāwulō.\x - \xo 13:1 \xt Ēfēēs. 4:11; 1Kōōr. 12:10, 28-29; 14:1-6, 29-32\x* 
\p  
\v 2 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉bichooto tukul kusiltooy Yēyiin ānkukirē kwoomiis, kumwooy ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kubununēē wōōrkooyoontēēt ake kule, “Ōtāboonwoo Barnaaba āk Sāwulō kubo yiisyēēt nyēē !kāākwēchi icheek.”\x - \xo 13:2 \xt Yēyuut. 2:17; 8:29; 10:19; 16:6-7; 20:23; 21:4, 11 \x* 
\v 3 Kunyoo, kumii ꞉bichoo kukirē kwoomiis ānkusooyē, kutiinyēē Barnaaba āk Sāwulō āwunnyēk ānkōōyookto.\fig Ruutooytaab taay nyēbo Bāwulō|src="Sabaot Paul1.tif" size="col" ref="Yēyuutēk 13:3" \fig*\x - \xo 13:3 \xt Mat. 6:16-17; Yēyuut. 6:6\x* 
\s1 Kumii ꞉Barnaaba āk Sāwulō Kubrō 
\p  
\v 4 Yu kāākōōyookto ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin mbo Barnaaba, kuba ākoy Selewukyaa. Kibeetee mwēēnkēēt ām wōlooto ākoy kuyit Kubrō.  
\v 5 Yu kayit *kiriinkēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Salaami ām Kubrō, kwaamtaat ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām kooriikaab saayeet bo Yuutayeek. Kiboontootē keey Yoowaana nyoo kiyēētyēēchinootē icheek.\x - \xo 13:5 \xt Yēyuut. 13:14; 14:1; 17:1-2, 10, 17; 18:4, 19; 18:26; 19:8; 12:12\x* 
\p  
\v 6 Kibeesyetaatee ꞉icheek komosaata bo Kubrō tukul ākoy yēēt ake yēē /kikēēkuurēē Bāāfō. Kinyoorta wōlooto chēēbsookēyoontēēt ake nyēē ki Yuutāyiin nyēē /kikēēkuurēē Araab Yēēsu. Kiyibē keey ꞉chiichoo kule *wōōrkooyoo.  
\v 7 Kiyēētyēēchinē ꞉chiichi bāytooyiintēētaab yēēmoonooto nyēē /kikēēkuurēē Sērkiiyō Bāwulō. Ki ng'oom ꞉bāytooyiintoonoo miisin. Kimwaayta /bokēēkuurchi Barnaaba āk Sāwulō kuuyu kimāchē kule kuyēbchi yiit ng'ālyoontēētaab Yēyiin.  
\v 8 Kaayneetaab chēēbsookēyoontoonoo nyēbo Kirikiik ku Elimaas. Kikwiil ꞉Elimaas Barnaaba āk Sāwulō ankusyeem kumaas kāāsōōtēywēēkaab bāytooyiintoonoo simēēyēnchi ng'aleekwaa.\x - \xo 13:8 \xt 2Tēm. 3:8\x* 
\v 9 /Kikiinyiityi Sāwulō (nyoo /kibokēēkuur lētuunoo kule Bāwulō) Tāmirmiryēētaab Yēyiin, ānkōōrōōtoot Elimaas.  
\v 10 Yooto, kumwoochi kule, “Ibooyē ꞉inyiing' Kibrōkōsyoontēēt! Iyēku buunyoo ām wōlēē mii ꞉kiy ake tukul nyēbo manta! Ibērbēēriisyē 'ankiicham imoosē biiko. Ām nee yu 'kiicham i-ābuchē ng'ālyoontēētaab Yēyiin?  
\v 11 Makoorabaachiing' ꞉kāāmuukēywēēkaab Yēyiin ikor.” Ām areet akeenke, kuker chiichoo ꞉chēēbkēēruut āk mēēnānēēt. Kutorobēnoot kule nto nyōōr chii nyēē kanam āwut sukōōrēētoot.  
\v 12 Yooto, kōōyēnchi ꞉bāytooyiintoonoo Yēyiin, yu kawokukas kiyēē kiyeyakay ām wōlēē mii ꞉chēēbsookēyoontēēt. Kiilat miisin ām kāāmuukēywēēk kurubta keey āk Mokoryoontēēt. 
\s1 Kumii ꞉icheek Antyookya ām yēēmēētaab Bisiitya 
\p  
\v 13 Nto mii yoo, kuwēētēē ꞉Bāwulō mwēēnkēēt kung'eetee Bāāfō kuboontootē keey chōōrōōnuutēkyii ankuba ākoy Beerka ām yēēmēētaab Bamfulyaa. Kibakaaktee icheek ꞉Yoowaana yooto ankooyeey Yēērusālēēm.\x - \xo 13:13 \xt Yēyuut. 12:12, 25; 13:5; 15:37, 39\x* 
\v 14 Yu kāng'ēētyēē ꞉icheek Beerka, kuba ākoy Antyookya ām yēēmēētaab Bisiitya. Nto mii yēē ki bēsyēētaab *Sabaato, kōōwut ꞉icheek *kōōtaab saayeet nyēbo Yuutayeek ānkōōbuur ng'wēny.  
\v 15 Yooto, /keesuman ng'aleek kukwaanee ꞉kitaabuunekaab Muusa āk chēbo *wōōrkooyikaab Yēyiin. Nto mii yoo, kumwoochi ꞉biiko chēē kiiyyoonkyinē kōyooto bo saayeet chiito ake wokuteebee Bāwulō āk Barnaaba, yoo mii ꞉ng'ālyoo nyēē māchē ꞉icheek kōōkiimēē biiko.\x - \xo 13:15 \xt Yēyuut. 15:21\x* 
\p  
\v 16 Yooto, kung'eet ꞉Bāwulō ānkōōtōrōōr āwut. Nto yityo, kumwoochi kule, “Biikyoo bo *Isrāyēēl āk akweek Kirikiik choo ōyēnchinē Yēyiin, oyeb yiit.  
\v 17 Kikwey ꞉Yēyiintēētaab Isrāyēēl mbo kuuko ankuyey kuyēk sērē yoo kitākumii Miisir ankoong'eetee wōlooto ām kāāmuukēywēēkyii.\x - \xo 13:17 \xt Chuy. 1:7; 6:6-7; Kiruu. 5:15; 7:6-8\x* 
\v 18 Kimuytoochi ng'aleekaab bichoo kumii suurkwēēnēēt ām kēnyiisyēk chēē kimāchē kuyitē artam.\x - \xo 13:18 \xt Chuy. 16:35; Kāāyiit. 14:26-35; Kiruu. 1:24-40; Tyēēn. 95:10; Ibu. 3:3-19\x* 
\v 19 Kiikarbuus ꞉Yēyiin bōrōryōōsyēk tisab chēē kiminyē Kanaan ānkurōōbchi biikyii kōōroonooto.\x - \xo 13:19 \xt Kiruu. 7:1; Choos. 14:1; Tyēēn. 78:55\x* 
\v 20 Kiyib ꞉ng'aleechaa tukul kēnyiisyēk chēē yitē bokolwookik ang'wan āk konom. Yu kāwokukeeyta ꞉yoo, kukōōn ꞉Yēyiin kubāytooyiis ꞉kiirwookik. Kibāytooyiis ꞉ake kōōkēērē ꞉ake ākoy bēsyēēt nyēē kichokubāytooyiisyē *꞉wōōrkooyoontēēt Sāmwēēl.\x - \xo 13:20 \xt Kiir. 2:16; 1Sām. 3:20\x* 
\v 21 Kimākyi keey ꞉biiko bāytooyiintēēt nyēē nyeeng'waa. Yooto, /kiikoochi bichooto Sāwulō araab Kiis nyoo kichōōnēē kōōtaab Beenchamiin. Kibāytooyiis ꞉Sāwulō kēnyiisyēk artam.\x - \xo 13:21 \xt 1Sām. 8:5, 19; 10:21-24; 11:15\x* 
\v 22 Yu /kābokiinēm Sāwulō ām bāytooyiisyēēt, kookeeree ꞉Yēyiin *Tāwuti. King'alaalee ꞉Yēyiin Tāwuti nyēē karaam kumwooyē kule, ‘Kaakwey Tāwuti araab Yēēsē, kuuyu chii nyēē chāmē ꞉mooyēēnyuu. Makuyey kiy ake tukul kuu wōlēē āmāktooy.’\x - \xo 13:22 \xt 1Sām. 16:1, 12; 13:14\x* 
\v 23 Kiyey ꞉Yēyiin kurutunēē *꞉Kāārārookiintēēt kōōtaab Tāwuti sukooraraach Isrāyēēl kuu yoo kikiikukuurtoowēēch. Nyooto ku Yēēsu.\x - \xo 13:23 \xt Isa. 11:1; Cherem. 23:5; Mat. 1:1; Luuka 2:11\x* 
\v 24 Kisimkwoomchi ꞉Yoowaana biikaab Isrāyēēl kutēē yēē tēē, kumānāāchō ꞉Yēēsu, kule kuweek ꞉tukul ām miyootyēēt /ankeebatisan.\x - \xo 13:24 \xt Luuka 3:3\x* 
\v 25 Nto kumiitē ꞉Yoowaana kōōwoong'tooy yiisyēēnyii, kumwoochi biiko kule, ‘Ōsōōtē ꞉akweek kule anii ku ng'oo? Mā ꞉anii Kāārārookiintoonoo, nteenee, mii kuchōōnii ꞉nyēē ‑māāyēmē mbo ārēēkyi kwēyōōnik.’\x - \xo 13:25 \xt Luuka 3:15-16, 19-20\x* 
\p  
\v 26 Mbo ng'eetaabiya, kēēyibwook ꞉acheek lōkōōywēchu bo kaararaacheet akweek keseniisyekaab Abraam āk choo mā Yuutayeek choo ōywēyē Yēyiin.  
\v 27 Manaachamta ꞉biikaab Yēērusālēēm āk bāytooyikwaa kule *Kāārārookiintēēt ꞉Yēēsu, yooto kōōtiilchi meet. Nteenee kiityiich ꞉yuutēyu ng'aleekaab *wōōrkooyikaab Yēyiin choo /kikēēsumānē *Sabaato ake tukul.\x - \xo 13:27 \xt Yēyuut. 3:17-18\x* 
\v 28 Ānkoo kimāmii ꞉lēēlis nyēē kiimuuchē kuyey /kiitiilchi Yēēsu meet, kiikiimchi ꞉bichoo *Bilaato kule kubakach Yēēsu.\x - \xo 13:28 \xt Luuka 23:4, 14-15, 21-23, 47\x* 
\v 29 Yu keewaany ꞉icheek kuyeyee Yēēsu kiy ake tukul kuu wōloo kimwooytooy ꞉siruutēk, /bokiirēēkunēē kēētoo /kikēēwuuytoochinē /ānkubokiitōōr kochong'.\x - \xo 13:29 \xt Luuka 23:50-56; 24:44\x* 
\v 30 Nteenee koong'eetee ꞉Yēyiin Yēēsu meet.\x - \xo 13:30 \xt Yēyuut. 4:2\x* 
\v 31 Kikas ꞉biiko ām bēsyōōsyēk chēē chaang' ꞉choo kibēēsyētootē tukul kung'eetee Kalilaaya ākoy Yēērusālēēm. Bichooto ꞉chēē mii kumwoochinē biiko kurubta keey āk inee.\x - \xo 13:31 \xt Yēyuut. 1:8\x* 
\p  
\v 32-33 Kiyēē kēēmiitē kyoomwook ku lōkōōywēk chēē kāroomēch kule kaakootyiich ꞉Yēyiin ām wōlēē kēēmiitē ꞉acheek keseniisyek, kiyēē kikiikukuurtoochi mbo kuuko kule mākōōyook wōōrkooyoontēēt nyēē wuu Muusa. Nto nyooto ku Yēēsu. /Kēēng'āloolēē mbo yuutēyu ām kitaabuutaab Tyēēnwookik kurkeetaab āyēēng' yoo mwooyē kule, 
\q1 ‘Inyiing' lakwanyuu. 
\q2 Kāāyēku ꞉anii kōōn ra.’\x † \xo 13:32-33 \xt Tyēēnwookik 2:7\x*\x - \xo 13:32-33 \xt Kiruu. 18:15-18; Yēyuut. 3:22-26; 7:37\x* 
\m  
\v 34 Nto kurubta keey āk ng'eeteetaab meet bo Yēēsu nyēē mākoy kunun ꞉bōōrnyii, mwooyē ꞉Yēyiin kule, 
\q1 ‘+Maayey kuyityiin ꞉ng'aleechaa /kiikoosēē keey 
\q2 choo kyāākuurtoochinē *Tāwuti.’\x † \xo 13:34 \xt Isa. 53:3\x* 
\m  
\v 35 Mwooyē mbo ꞉siruutēk ām yēēt ake subak kule, 
\q1 ‘‑Mēē-āsyinē chiing'uung' nyoo churtaat kunun.’\x † \xo 13:35 \xt Tyēēn. 16:10\x* 
\p  
\v 36 Kunyoo, yu keewaany ꞉Tāwuti kuyey kiyēē kimākyinē ꞉Yēyiin ām bēsyōōsyēkyii, kume. Yooto /kēēmuchi wōloo /kikēēmuchi mbo kuukaanyii. Kinunchi ꞉bōōrnyii wōlooto.\x - \xo 13:36 \xt Yēyuut. 2:29\x* 
\v 37 Nteenee manaanun ꞉bōōrtaab nyoo kiing'eetee ꞉Yēyiin meet.  
\v 38-39 Kunyoo ii, mbo ng'eetaabiya, āmāchē āboorwook kule /kēēnyōōwook kaat ām choolwookātēēng'woong' kubununēē Yēēsu. Yoo kēēyēnchi ꞉chii ake tukul Yēēsu, kuchurtooy ām taayeetaab Yēyiin, ng'ālyoo nyēē mēēmuuchāktōōs /keeyey kubununēē kiruutēkaab Muusa.\x - \xo 13:38-39 \xt Luuka 24:47; Yēyuut. 2:38; 10:43; Room. 3:28; 5:1; 7:5-6; 10:1-13\x* 
\p  
\v 40 Ōriib keey ām kiyēē kiikung'oor *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin sukung'eet māyēyākiis ꞉ng'aleechaa ām wōlēē ōmiitē. /Kikēēmwooy kule, 
\q1  
\v 41 ‘Okaste baa, ꞉akweek choo ōmōōntooyiisyē. 
\q2 Kookas ng'aleechu ankoolat, ānku +mōōbootyē, 
\q1 kuuyu ‑mōōchāmtooy kiyēē āyēyē kutōōmiitē kōōrēēt 
\q2 ānkoo /kākēērārwook.’\x † \xo 13:41 \xt Aabak. 1:5\x*” 
\p  
\v 42 Yu kimii ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba kung'ēētyēē *kōōtaab saayeet, /kēēmwoochi kule, “Tookwaa *Sabaato nyi chōōnii, bōō-āmwēēch ng'aleechu.” 
\p  
\v 43 Kiiyēnchi ꞉Yuutayeek chēē chaang' āk Kirikiik Yēēsu ankurub mbo Bāwulō. Kiirwookyinoot ꞉Bāwulō āk Barnaaba bichoo kōōkiimchinē kōōkēnēē keey chamateetaab Yēyiin.\x - \xo 13:43 \xt Yēyuut. 11:23; 14:22; Room. 3:24; Kala. 1:6; 5:1\x* 
\p  
\v 44 Nto yitu ꞉Sabaato nyoo kiikēērē, kōōruruuch keey ꞉biikaab *kiriinkēēt tukul bokuyēbchi yiit ng'ālyoontēētaab Yēyiin.\x - \xo 13:44 \xt Yēyuut. 17:2\x* 
\v 45 Yu kakas ꞉kāāntōōyikaab Yuutayeek kuu nyooto, kōōtuuyiityi moo. Kikwiil kiyēē kimii ꞉Bāwulō kumwooyē.  
\v 46 Yooto, kumwoochi ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba bichooto ām nyikanateet kule, “Ki nyēēng'woong' akweek ng'ālyoontēētaab Yēyiin. Nteenee kuuyu kootay ꞉akweek ra ānkōōyibē keey kule mānyoolchook *꞉soboontaab kibchuulyo, kēēwēēkyi kāāsōōtēywēēkyoo wōlēē mii ꞉bichu mā Yuutayeek.\x - \xo 13:46 \xt Yēyuut. 3:26; 18:6; Room. 1:16; 2:9\x* 
\v 47 Kimwooy ꞉Yēyiin kule, 
\q1 ‘Kaayeyiing' iyibchi biiko choo mā Yuutayeek lēbkēēyyēēt 
\q2 sukung'eet /kiimuuch /kiiraraach biiko ām komoswookik tukul chēbo kōōrēēt.’\x † \xo 13:47 \xt Isa. 49:6\x*” 
\m  
\v 48 Nto bērē kukas ꞉biiko choo kimā Yuutayeek ng'aleechaa kibo Bāwulō, kung'ērēkiis miisin. Kikoonyit ng'ālyoontēētaab Yēyiin ankookaasee keey Yēēsu ꞉tukul choo /kikiikeetool kunyōōr soboontaab kibchuulyo.\x - \xo 13:48 \xt Yēyuut. 11:18\x* 
\p  
\v 49 Kiyestee ꞉ng'ālyoontēētaab Yēyiin yēēmoonooto kumukuul.  
\v 50 Nteenee kiiwuruur ꞉Yuutayeek chēēbyōōsōōkaab Kirikiik chēē kitookunootiin chēē kikiikurub ng'aleekaab Yuutayeek āk booyik chēē kitookunootiin ām kiriinkoonoo. Kiyey ꞉bichoo wōōrōōryēēt kut /keekwetee Bāwulō ākoo Barnaaba yēēmoonooto.  
\v 51 Kiitaarta ꞉icheek tēērtit ām kērēēnkōōkwaa sukōōsōōtēē keey ꞉bichoo ānkutākyi keey *kiriinkēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Ikonnyaa.\x - \xo 13:51 \xt Luuka 9:5; Yēyuut. 18:6\x* 
\v 52 Nteenee king'ērēkiis ꞉choo kiiyēnchi Kiriistō /ānkiinyiityi Tāmirmiryēētaab Yēyiin. 
\c 14  
\s1 Kumii ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba Ikonnyaa 
\p  
\v 1 Yu kimii ꞉Bāwulō āk Barnaaba Ikonnyaa, kuba *kōōtaab saayeet nyēbo Yuutayeek kuu kwaak. Kyaamta ng'ālyoontēētaab Yēyiin nyēē kōrōōm miisin kut kōōyēnchi ꞉Yuutayeek āk Kirikiik chēē chaang' Yēēsu.  
\v 2 Nteenee kōōwuruur ꞉Yuutayeek choo kitay kuchamta Yēēsu Kirikiik kukwiil mbo ng'eetaabiya.  
\v 3 Kiiwoonkyi ꞉Bāwulō āk Barnaaba bēsyōōs chēē chaang' wōlooto kung'āloolē nyēē kimānyōkōōrēch mbo kisich, kurubta keey chamateetaab Yēēsu. Kiiboor ꞉Mokoryoontēēt kule kibo man ꞉lōkōōywēchoo yoo kiikoochinē icheek kāāmuukēywēēk kuyeyee ng'al chēbo kwōng'uut.  
\v 4 Kichuunchuunootiin ꞉biikaab kiriinkoonoo. Kichoomtōōs ꞉alake āk kāāntōōyikaab Yuutayeek kuchoomtōōs ꞉alake ākoo lēbkēēyik.  
\v 5 Nteenee kinoomnyo ꞉Yuutayeek āk Kirikiik kuboonto keey kāāntōōyikwaa ānkuchōb koonyaliil lēbkēēyik ankuwiiree rwoontōōk kubakach.\x - \xo 14:5 \xt Yēyuut. 14:19; 2Tēm. 3:11\x* 
\v 6 Kisimkōōnkēt mbo ꞉Bāwulō ng'aleechaa. Kumwēy kutākyi keey yēēmēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Lukawoonnya wōlēē kimii ꞉kiriinkēēt nyēē /kikēēkuurēē Luustra āk Tēērbē āk mbo soong'wēk alak chēē kilēēkitēē yooto.\x - \xo 14:6 \xt Mat. 10:23\x* 
\v 7 Kitas taay ꞉icheek kwaamtaat lōkōōywēk chēē kāroomēch ām wōlooto. 
\s1 Kumiitē ꞉Bāwulō āk Barnaaba Luustra āk Tēērbē 
\p  
\v 8 Kimiitē ꞉chiito ake kiriinkoonoo bo Luustra nyēē kikiikuchunkuut ꞉kērēēnkōōk kung'eetee leekwaanti āmānāāwēēsyēt bēsyēēt ake. Kimii ꞉chiichoo kukēēbuur ng'wēny\x - \xo 14:8 \xt Yēyuut. 3:2\x* 
\v 9 kuyēbchinē yiit wōlēē kimii kung'ālooltooy ꞉Bāwulō. Yooto, kōōrōōtoot ꞉Bāwulō chiichooto ānkōōnkēt kule kiikoosēē keey ꞉chiichoo Yēyiin nyēē yēmāktōōs /kiisoob.  
\v 10 Kukuurchi ꞉Bāwulō chiichoo kule, “Ing'eet ānkiiyyoony.” Kung'eet ꞉chiichoo areet akeenke ānkuwēēsyētoot. 
\p  
\v 11 Yu kakas ꞉biiko ng'aleechaa, kumwooy ām kuutiing'waa kule, “Nto yu kāākurārākyēēch ra āynātōōs chēē wuu biich.”\x - \xo 14:11 \xt Yēyuut. 8:10; 12:21-22; 28:6\x* 
\v 12 Kikuurēē ꞉bichooto Barnaaba *Sēēwus, kukuurēē Bāwulō *Ēērmē, kuuyu ki inee nyēē ki ng'ālooliintēēt nyēē wōō.  
\v 13 Kimii ꞉kōōto ake nyēē /kikēēsooyēē Sēēwus nyēē kilēēkitēē yēē kibo oreet nyēē iwutē kiriing'. Yooto kukwēryoon ꞉kibkōrōs nyēē kiiyyoonkyinē kōyooto wuunōōk āk toobtōōk ākoy oreetaab kiriinkoonoo. Kimāchē ꞉inee āk biiko chuut kule kuyēchi mbo Bāwulō kōrōsēēk.  
\v 14 Nteenee yu kakas ꞉Barnaaba āk Bāwulō ng'aleechaa, kukereer sirookwaa kōōboor kule katay ng'aleechaa. Kulabat wōlēē kikiiruruukyi keey ꞉biiko ānkubōlchi kule,  
\v 15 “Murēchu! Ām nee yu sooyey ng'al chēē tēē chu? Ntēē keekerkeeye acheek āk akweek. Kēēmiitē kēēyibwook lōkōōywēk chēē kāroomēch. Oweeksee mosoonkoyeenichu māsāru kiy ānkōōyēnchi Yēyiintēētaab manta, nyoo kiyēyē barak āk ng'wēny, araarayta āk tukuuk tukul choo mii wōlto.\x - \xo 14:15 \xt Tān. 2:46; Yēyuut. 10:25-26\x*\x - \xo 14:15 \xt Tyēēn. 96:5; 1Kōōr. 8:4-6\x* 
\p  
\v 16 Ām bēsyōōsyēk choo kibo taay kyoosyi ꞉Yēyiin kōōrootunwēēk kurub ātēbuutēkwaa.\x - \xo 14:16 \xt Yēyuut. 17:30\x* 
\v 17 Nteenee tukuuk chēē kāroomēch choo kikōōnook ꞉Yēyiin kōōbooru ꞉yooto wōlēē wuu ꞉inee. Kikōōnook roobta ānkuyēyē kubiityo ꞉āmiik ām bēsyōōsyēk chēē kiikuchōbchi. Kōōnook āmiik chēē chaang' ānkuyēyook ong'erech.”\x - \xo 14:17 \xt Tyēēn. 147:8; Cherem. 5:24\x* 
\v 18 Kimā kuskus kukerekta ꞉mbo Bāwulō bichoo kumayey kōrōsēēchoo ānkoo sinee kiimuukta. 
\p  
\v 19 Nto mii yoo, kukwaanee ꞉Yuutayeek alake Antyookya ākoo Ikonnyaa ānkubokutēwēch biiko kutayee keey mbo Bāwulō ānkōōyēnchi ng'aleekwaa icheek. Kuwiiree ꞉bichooto Bāwulō rwoontōōk ānkōōng'irtiitoot kuwo kiriinkoonooto saang' kubērē tōōs kaakume.\x - \xo 14:19 \xt Yēyuut. 13:50; 14:5; 17:13; 2Kōōr. 11:25\x* 
\v 20 Nteenee kukwa ꞉biikaab Kiriistō ānkōōruruukyi keey Bāwulō. Kung'eet ꞉Bāwulō ankooyeey ākoy kiriinkoonoo. Nto yu kāyyēēkunēē, kung'eetee Luustra ākoo Barnaaba ānkutākyi keey Tēērbē. 
\s1 Kiiyeey ꞉Bāwulō āk Barnaaba Antyookya nyēbo Siirya 
\p  
\v 21 Yu kabokuyit ꞉icheek Tēērbē, kwaamta lōkōōywēk chēē kāroomēch ām wōlooto ānkōōyēnchi ꞉biiko chēē chaang'. Nto mii lētuunoo, kooyeey kaa. Kibuntēē Luustra, Ikonnyaa ākoo Antyookya nyēbo Bisiitya.  
\v 22 Kiititiirootē biikaab Kiriistō kutēē yooto tukul kutas taay kukiilchi ng'ālyoontēētaab manta. Kimwoochinootē biiko kule, “Ākoy kēēbuntēē nyāliluutēk chēē chaang' ām baani bo Kaab Yēyiin.”\x - \xo 14:22 \xt Yēyuut. 11:23; 1Tēēs. 3:3-4\x* 
\v 23 Kiyēētyēēchi ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba kanisoosyek ām wōlto ake tukul kukwey booyik. Kikir ꞉icheek kwoomiis ānkusoochi booyichoo. Nto mii yoo, kōōyokoochi bichooto Mokoryoontēēt nyoo kikiikookaasee keey. 
\p  
\v 24 Yu kāwokumur ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba yēēmēētaab Bisiitya, kuyit nyēbo Bamfulyaa  
\v 25 ankwaamta ng'ālyoontēētaab Yēyiin ām kiriinkēētaab Beerka. Nto yityo, kurēkto ākoy kiriinkēēt nyēbo Atalyaa. 
\p  
\v 26 Nto mii yoo, kubeetee mwēēnkēēt kung'eetee Atalyaa kooyeey Antyookya wōloo /kikiikiiyiilchi icheek ām chamateetaab Yēyiin kubo yiisyēēt nyooto kikiikoowaany.\x - \xo 14:26 \xt Yēyuut. 13:1-2\x* 
\v 27 Yu kabokuyit Antyookya, kukuur biikaab Kiriistō. Kirārchi bichooto kiy ake tukul nyēē kikiikuyey ꞉Yēyiin kubuntēē icheek āk wōlēē /kikeeyaatita kēēlto kookaasee keey ꞉biiko choo mā Yuutayeek Yēyiin.\x - \xo 14:27 \xt Yēyuut. 11:18\x* 
\v 28 Kiibuurto keey ꞉Bāwulō āk Barnaaba bichoo bo Kiriistō ām bēsyōōsyēk chēē chaang'. 
\c 15  
\s1 Tuuyēēt nyēē kimii Yēērusālēēm 
\p  
\v 1 Nto yēē kitākumiitē ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba Antyookya, kukwaanee ꞉biiko alake Yuuteeya ankuba wōlooto. Kibokooneet ꞉bichoo mbo ng'eetaabiya. Kimwooyē kule, “‑/Mākiirāroochook, yoo /kamakiimuraatanaak kuu wōloo mwooytooy ꞉siruutēkaab *Muusa.”  
\v 2 Kiyey ꞉ng'ālyoontoonoo Bāwulō ākoo Barnaaba kukwiil keey āk bichooto kut kuchuunchuun. Nto mii yoo, /kēēmwooy kule kuwo ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba kuboonto keey āk mbo ng'eetaabiya alak Yēērusālēēm. /Kikēēmākyinē bokunyōōryo ākoo *lēbkēēyik chuut āk booyik kurubta keey āk ng'ālyoontooni.\x - \xo 15:2 \xt Kala. 2:1-10; 5:2-12\x* 
\v 3 Yooto, kōō-āmiisoot icheek ꞉kaniseet. Nto yu kimii kumurē Fōyinikē āk Samaaryaa kumwoochi ꞉icheek mbo ng'eetaabiya ām wōlooto kule kiikōōyēnchi ꞉biiko choo mā Yuutayeek Yēēsu. Kiing'ereech ꞉lōkōōywēchoo mbo ng'eetaabiya miisin. 
\p  
\v 4 Yu kabokuyit mbo ꞉Bāwulō Yēērusālēēm, kutorooch icheek ꞉lēbkēēyik, booyik āk biikaab Kiriistō chuut alak. Kiiboorchi bichooto kiyēē kiikuyey ꞉Yēyiin kubuntēē icheek.  
\v 5 Nteenee king'ēētyo *꞉Farisaayeek alake chēē kikiikuchamta Yēēsu ānkumwooy kule, “Māchāktōōs */kiimuraatan biiko choo mā Yuutayeek ānkumākyinē mbo kooywey kiruutēkaab *Muusa.” 
\p  
\v 6 Yooto, kukuur keey *꞉lēbkēēyik ākoo booyik bokoolyeb ng'ālyoontoonoo.  
\v 7 Yu kabokung'alaalee ām kōōyinto, kung'eet ꞉Bētērō ānkumwooy kule, “Mbo ng'eetaabiya, ābērē ōnkēt kule kisimkutoola ꞉Yēyiin kēny ām wōlēē ōmiitē ꞉akweek, ā-āmchi biiko choo mā Yuutayeek lōkōōywēk chēē kāroomēch kukas ānkōōyēnchi.  
\v 8 Kiiboorunēē ꞉Yēyiin nyoo inkētē wōlēē wuu ꞉kāāsōōtēywēēkaab biiko kule kichāmē biiko choo mā Yuutayeek yoo kiikoochinē icheek Tāmirmiryēēt kuu yoo kikōōnēēch acheek.\x - \xo 15:8 \xt Yēyuut. 10:44-45\x* 
\v 9 Kuuyu kiikoosēē keey ꞉bichoo Yēyiin, /kiitiliil. Kunyi, ‑mākēēyēku teer ām wōlēē mii ꞉bichoo.\x - \xo 15:9 \xt Yēyuut. 10:34-35\x* 
\v 10 Kunyoo ii, ām nee yu ōmāchē okwiil Yēyiin ōkoochinē mbo ng'eetaabiya kukalab muchōōkiit nyēē ‑mākiimuuchē ꞉acheek keekalab, āmēēbērē kiimuuch ꞉mbo kuuko?\x - \xo 15:10 \xt Mat. 11:28-30; Luuka 11:46; Yēyuut. 15:19; Kala. 5:1\x* 
\v 11 Mēērook oyey kuu nyooto. /Kikiiraraacheech acheek, yu kāwokunyōōwēēch ꞉Mokoryoontēēt Yēēsu kaat, ānkuwuu nyooto ām wōlēē miitē ꞉nkicheek.”\x - \xo 15:11 \xt Yēyuut. 13:38; Kala. 2:16; 3:10-12; Ēfēēs. 2:5-8\x* 
\p  
\v 12 Kisiisyo ꞉biiko tukul kule much! Kiyēbchi yiit nkinee Barnaaba ākoo Bāwulō kumii kōōbooru tukuuk chēē /kiilātē chēē kikiikuyey ꞉Yēyiin ām wōlēē mii ꞉Kirikiik kubuntēē icheek. 
\p  
\v 13 Yu keewaany, kumwooy ꞉Yāākōbō kule, “Mbo ng'eetaabiya, oyeb yiit baa.  
\v 14 Kāākurārwēēch ꞉Simōōni wōlēē kichāmtooy ꞉Yēyiin choo mā Yuutayeek ām taay, kuyēk cheechii.  
\v 15 Mii ꞉ng'aleekaab *wōōrkooyik chēē ityiichē yuutēyu ām yoo /kikeesir kule, 
\q1  
\v 16 ‘Yoo kāākubēk ꞉ng'aleechu, +māāyēēwu 
\q2 ānkuchāāyyoong'tē subak kōōtaab *Tāwuti nyoo kikiikuluul. 
\q1 +Maateech subak wōloo kikiikuburyet 
\q2 kut ākētyi kōōbuur kuu yoo kiwuu, 
\q1  
\v 17 sukung'eet kucheeng'aat ꞉biiko choo kiikung'ēt Mokoryoontēēt 
\q2 āk choo mā Yuutayeek choo kyaakwey kule kuyēk cheechuu. 
\q1 Yēyiin ꞉nyēē kiiboor ng'aleechu ānku inee ꞉nyēē makuyey.’\x † \xo 15:17 \xt Āmōōs 9:11-12\x* 
\p  
\v 18 Tookunoot kuu nyooto kung'eetee kēny kule mākulumchi ꞉choo mā Yuutayeek biikaab Yēyiin.  
\v 19 Kunyoo, kaatiil ꞉anii kule ‑mookany keeyey kunyikisyi choo mā Yuutayeek yoo mii kuyisu keey kukwoonii wōlēē mii ꞉Yēyiin.\x - \xo 15:19 \xt Kala. 5:3\x* 
\v 20 Yoo kātāwuu nyoo, okany kēēsirchi barweet kēēmwoochinē kule kutayee keey kwoomē āmit choo /kākēēsooytoochi āynātōōs ankusaan martaayeet. Kutayee keey mbo subak kwoomē bany chēbo tyoong'in chēē /kakeekul ankutayee keey kwoomē kiisēēnik.\f + \fr 15:20 \ft /Kikēēmākyinē biiko choo mā Yuutayeek ānkuming'tooy keey Yuutayeek kule kukir tukuuk ang'wan choo /kēēng'āloolēē ām Laawiik 17:8-14 ākoo 18:6-18.\f*\x - \xo 15:20 \xt Laawi. 18:6-18; 17:10-15; Yēyuut. 15:29; 21:25; 1Kōōr. 8:1-13; 10:23-33\x* 
\v 21 Nteenee yoo māchē ꞉chii kuyēk Yuutāyiin, kōōnkētē kiyēē /kēēmākyinē kule kuyey, kuuyu /kiikeesumanaan kiruutēkaab *Muusa ām kiriing' ake tukul ām bēsyōōsyēk choo kibo taay /ānkutākēēsumānē mbo lōkōōywēchoo ām kooriikaab saayeet ām bēsyēēt ake tukul nyēbo *Sabaato.”\x - \xo 15:21 \xt Yēyuut. 13:15; 2Kōōr. 3:14-18\x* 
\s1 Kisirchi ꞉booyik barwa biikaab Kiriistō choo kimā Yuutayeek 
\p  
\v 22 Nto mii yoo, kootiil *꞉lēbkēēyik āk booyik kuboonto keey āk biikaab Kiriistō chuut alak kukwey biiko alak ām biikwaa /sikiiyookto kubeeta keey Bāwulō āk Barnaaba Antyookya. /Kikeekwey Yuuta nyoo /kikēēkuurē ām kaayneet ake kule Barsaaba ākoo Siila. Kitookunootiin ꞉bichoo ām wōlēē mii mbo ng'eetaabiya.\x - \xo 15:22 \xt Yēyuut. 15:40; 16:19; 17:4, 10, 14-15; 18:5; 1Tēēs. 1:1\x* 
\v 23 Kibeeta ꞉bichuutēchu barweet nyēē mwooyē kule: 
\mi Kiisubooyook ꞉acheek lēbkēēyik ākoo booyik. 
\pm Kēēmāchē kuyityi ꞉lōkōōywēchu biiko choo mā Yuutayeek choo mii Antyookya, Siirya ākoo Kiliikya choo kiikuchamta Yēēsu. 
\pi1  
\v 24 Kookeekas kule kookukwa wōloo ōmiitē ꞉biiko alake chēē mānāākēēchāmchi ꞉acheek ankubokooyiimaak mētēwoy ām ng'al chēē kyoomwook ꞉acheek.\x - \xo 15:24 \xt Kala. 1:7; 5:10\x* 
\v 25 Kunyoo, kookiisoot ꞉acheek tukul kule keekwey biiko ānkiiyooku kukwa wōloo ōmiitē. Makukwaanta keey Barnaaba ākoo Bāwulō, choo chamanikyoo,  
\v 26 choo kookuchamta soboonwēkwaa kubo kaayneetaab Mokoryoontēēnyoo, Yēēsu Kiriistō.  
\v 27 Kunyi, kākiiyooku Yuuta ākoo Siila kutāsyi nyikiisinto ꞉ng'aleechu sirootiin.  
\v 28 Kookootiil ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin ankiitiil ꞉nkacheek kule ‑/makiing'ireenaak kiruut chēē chaang'. Nteenee  
\v 29 osaanee keey āmit choo /kākēēsooytoochi āynātōōs ankootayee keey bany bo tyoong'in chēē /kēēkulē, kiisēēn āk martaayeet. Karaam yoo kooyey kuu nyooto. Chameetaab keey.\x - \xo 15:29 \xt Yēyuut. 15:20\x* 
\p  
\v 30 Kunam ꞉bichoo baanta kurēkto ākoy Antyookya. Kikuur kaniseet tukul ānkōōkoochi barwaanaa.  
\v 31 Yu /kakeesuman lōkōōywēchoo, /kēēng'ērēkyi kuuyu kiikiimē biich.  
\v 32 Kiititiirēē ꞉Yuuta ākoo Siila choo ki *wōōrkooyikaab Yēyiin biiko ng'al chēē chaang'.\x - \xo 15:32 \xt Yēyuut. 11:23, 27\x* 
\v 33 Yu kāākubēēni ꞉bichoo /kikiiyooktooy wōlooto bēsyōōsyēk chēē ng'ēri, kung'ēētyo kumāchē kooyeey wōloo /kikiiyookunēē. Kii-āmiis ꞉mbo ng'eetaabiya kule kubeeta tāloosyēēt.\f + \fr 15:33 \ft Tinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 34: Nteenee kiitiil ꞉Siila kule kung'ētunēē wōlooto.\f* 
\v 35 Kunyoo, kiibuur ꞉Bāwulō ākoo Barnaaba Antyookya, kōōnēētē ānkwoomtooy ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuboonto keey āk biiko alak chēē chaang'. 
\s1 Kikwey ꞉Bāwulō Siila, kuwēēto ꞉Barnaaba Māārkō 
\p  
\v 36 Yu kaakukeeyta ꞉bēsyōōs, kumwoochi ꞉Bāwulō Barnaaba kule, “Murooni, ikany baa, kēēruutoochinootē mbo ng'eetaabiya ām kiriinkōōsyēk tukul choo kiikyaamtaatee ng'ālyoontēētaab Yēyiin. Māchāktōōs kiinkēt wōlēē wuu ꞉soboonwēkwaa.”  
\v 37 Kimāchē ꞉Barnaaba kule /keebeeta Yoowaana nyoo /kikēēkuurē ām kaayneet ake kule Māārkō.\x - \xo 15:37 \xt Yēyuut. 12:12\x* 
\v 38 Nteenee kiisoot ꞉Bāwulō kule kimayemaat kubeeta Yoowaana, kuuyu kibetyenyee Bamfulyaa koochuchuuyee keey yiisyoonoo.\x - \xo 15:38 \xt Yēyuut. 13:13\x* 
\v 39 Kichuunchuun ꞉Bāwulō āk Barnaaba nyēē kōrōōm kut kubchey keey. Kiwēēto ꞉Barnaaba Māārkō ām mwēēnkēēt kutākyi keey Kubrō.  
\v 40 Nteenee kikwey ꞉Bāwulō Siila kule kuwēēto keey. Kisaay ꞉mbo ng'eetaabiya kōōbēruur icheek ꞉Yēyiin, nto mii yoo, kuba.\x - \xo 15:40 \xt Yēyuut. 15:22; 14:26\x* 
\v 41 Kiwēēsyētootēē ꞉Bāwulō yēēmēētaab Siirya ākoo nyēbo Kiliikya kōōkiimootē kanisoosyek.\fig Ruutooytaab āyēēng' nyēbo Bāwulō|src="Sabaot Paul2.tif" size="span" ref="Yēyuutēk 15:41" \fig* 
\c 16  
\s1 Kiiyum ꞉Bāwulō Tēmētēēwō 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, kuyit ꞉Bāwulō ākoo Siila Tēērbē ankukeeyta ākoy Luustra wōlēē kiminyē ꞉chiitaab Kiriistō nyēē /kikēēkuurēē Tēmētēēwō. Ki lakwataab cheebyoosya nyēē ki Cheebyuutayaa nyēē kikiikōōyēnchi Yēēsu. Nto kwaan ku Kirikiin.\x - \xo 16:1 \xt Yēyuut. 14:6; 17:14-15; 18:5; 19:22; 20:4; 1Kōōr. 4:17\x* 
\v 2 King'āloolēē ꞉mbo ng'eetaabiya Tēmētēēwō ām Luustra ākoo Ikonnyaa nyēē karaam.\x - \xo 16:2 \xt Filib. 2:20, 22\x* 
\v 3 Yooto, kumach ꞉Bāwulō kule kuwēēto keey Tēmētēēwō. Kunyoo, /kikiimuraatan kubo Yuutayeek chēē kiminyē wōlooto, kuuyu kiinkētē ꞉biiko tukul kule ki Kirikiin ꞉kwaan.  
\v 4 Kibuntootēē kiriinkōōsyēk kwoomtootē ng'aleek kutēē yooto tukul. Kikiikootiil *꞉lēbkēēyik āk booyik ām Yēērusālēēm kule kooywey ꞉biiko ng'aleechaata.\x - \xo 16:4 \xt Yēyuut. 15:20-29\x* 
\v 5 Kunyoo, kikimkimiitu ꞉kanisoosyek ām kiriinkōōsyēchooto ankookaasee keey Yēēsu miisin. Kitāsyinē keey ꞉laating'waa bēsyō ake tukul.\x - \xo 16:5 \xt Yēyuut. 2:41\x* 
\p  
\v 6 Kiwēēto keey ꞉Bāwulō bichoo āyēēng' kuwēēsyētootēē yēēmēētaab Fruukya āk nyēbo Kalatyaa, kuuyu kimānāāchāmchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kwaamta ng'ālyoontēēt ām yēēmēētaab Eesya.\x - \xo 16:6 \xt Yēyuut. 18:23; 10:19\x* 
\v 7 Yu kabokuyit kiyōōtēētaab Misiiya, kusyeem kule kuba yēēmēētaab Biituunnya, nteenee mānāāchāmchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēēsu.  
\v 8 Yooto, kukeeytee Misiiya ānkutākyi keey *kiriinkēētaab Turoowa. 
\s1 Kinyōōr ꞉Bāwulō ng'oong'uutyēēt ām Turoowa 
\p  
\v 9 Yu kayit kwēēmooy, kuchōōnchi ꞉ng'oong'uutyēēt Bāwulō. Kikas chiito ake nyēbo Maketoonnya kukēēyyo ānkumii kusoomē inee kule, “Bāwulō, ānkiichōō Maketoonnya chēēyēētyēēchēēch.”  
\v 10 Yu kēēnkēt ꞉Bāwulō ng'oong'uutyoonoo, keeyeyte keey areet akeenke keebe Maketoonnya, kiiwoonkyinē kule kāākukuurēēch ꞉Yēyiin bokyoomchi bichoo lōkōōywēk chēē kāroomēch. 
\s1 Kiweek ꞉cheebyoosyeet ake ām Filiibi nyēē /kikēēkuurēē Liitya 
\p  
\v 11 Yooto, kēēng'ēētyēē Turoowa ankeebeetee mwēēnkēēt ākoy Samooturake. Nto mii bēsyēēt nyēē kirubē keeyit Neeyabooli.  
\v 12 Nto yityo kēēng'ēētyēē yooto ankeebeetee kērēēnkōōk ākoy Filiibi. Ki wōō *꞉kiriinkooni ām yēēmēētaab Maketoonnya ankikiikunam ꞉kōōrēētaab Rooma ānkubāw. Kikēēbēēnii wōlooto. 
\p  
\v 13 Nto mii yēē ki bēsyēētaab *Sabaato, keechuyte kiriing' saang' ankeebe ākoy yēē kibo āynēēt wōlēē kikeenyoorte yēē kisooyēē ꞉Yuutayeek. Kiibuur ng'wēny ānkēētoowu kēēng'āloolchi chēēbyōōsōōk chēē kikiiruruukyi keey yooto.  
\v 14 Kimii ꞉cheebyoosyeet ake yooto nyēē /kikēēkuurēē Liitya nyēē kyooltootē sirooy chēē ki ārroonēch chēbo āliisyēēt nyēbo barak miisin. Kichōōnēē ꞉cheebyoosyaanaa kiriinkēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Tyaatiira ānkikutunkyinē Yēyiin. Kiyey ꞉Yēyiin cheebyoosyaanaa kōōyēnchi ng'aleekaab Bāwulō.\x - \xo 16:14 \xt Yēyuut. 17:4\x* 
\v 15 Yu /kabokeebatisan āk biikyii, kumwoowēēch kule, “Yoo ōchāmē kule āyēnchinē ꞉anii Mokoryoontēēt, okwaa bōōbēēnii kōōnyuu.” Yooto, keecham keebe.\x - \xo 16:15 \xt Yēyuut. 8:36; 16:33; 18:8; 19:5\x* 
\s1 Kiiburyoong'to ꞉Bāwulō tāmirmiryēēt kung'eetee chēēbto ake 
\p  
\v 16 Nto mii bēsyēēt ake, yēē kikēēmiitē kēēbēētii yēē /kikēēsooyēē, kutuuyēēnēēch ꞉chēēbto ake nyēē ki motwooriin ānkiboonto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat nyēē kiyēyē chēēbooto kuyey sookēyēēk. Kiyibchinē ꞉chēēbi biikyii choo kiyēchinē yiisyēēt beesaanik chēē chaang' chēē kinyōōrtooy sookēyēēchoo.\x - \xo 16:16 \xt Yēyuut. 19:24\x* 
\v 17 Kiinoomootēēch ꞉chēēboo kukuurchinootē barak kule, “Yēchinē ꞉bichu yiisyēēt Yēyiin nyoo mii kibkōōnkōy ānkumii bokōōboorwook wōlēē +/makiiraraaktaak.”\x - \xo 16:17 \xt Luuka 4:34, 41; Yēyuut. 19:15\x* 
\v 18 Kimwaayaat kuu nyooto ām bēsyōōsyēk chēē chaang' kut kooyiim Bāwulō ꞉ng'aleekyii. Yooto, kuweech keey ꞉Bāwulō ānkōōburyoong'to tāmirmiryoonoo kule, “Āmwoowuung' ām kaayneetaab Yēēsu *Kiriistō kule ichuwunee chēēbi.” Kuchuwunee ꞉tāmirmiryoonoo chēēboo areet akeenke.\x - \xo 16:18 \xt Yēyuut. 3:6\x* 
\s1 /Kikiiraraach riibiintēēt āk biikaab kanyii 
\p  
\v 19 Yu kakas ꞉biiko choo kiyēchinē ꞉chēēboo yiisyēēt kule kāākubot ꞉kēēlng'waa nyēē kōnyōōrunēē beesaanik, kunam Bāwulō āk Siila ānkukwēryoot ākoy kōōk wōlēē /kibokiikuum.  
\v 20 /Kikēēmwoochi kōōkwēēt kule, “Yuutayeek ꞉bichu! Mii kuyibu wōōrōōryēēt kiriinkēēnyoo.\x - \xo 16:20 \xt Yēyuut. 17:6\x* 
\v 21 Inēētē biikyoo kurub ātēbuutēk chēē mānyoolchēēch acheek biikaab Rooma.”  
\v 22 Yu kākēēmwooy kuu nyooto, kōōrōōbēr ꞉biiko chēē kikiiruruukyi keey yooto. Kumwooy ꞉kiirwookichoo kule, “Ōbuutēē sirook ānkōōbir!”  
\v 23 Yu /kāākēēbir, /bokeekerta kō. /Kikiikāloonchi riibiintēētaab kōyooto kuriibso nyēē karaam.\x - \xo 16:23 \xt 2Kōōr. 11:25; 1Tēēs. 2:2\x* 
\v 24 Kiwēēto ꞉riibiintoonoo Bāwulō āk Siila ankuwokukerta kisēēnkēēt nyēē kibo āriit /ankiikiichee kērēēnkōōkwaa musukook /ankeekwiiliilee musukoochoo nyōrōōrōōnik.\fig /Kikiikiichee Bāwulō āk Siila musukook|src="lb00337b.tif" size="span" ref="16:24" \fig* 
\p  
\v 25 Nto yu makuyit kwēēmooy kwēēn, kumii ꞉Bāwulō ākoo Siila kusooyē ānkutyēēnchinē Yēyiin kōōkoostooy, kimii ꞉kibratiisyek chuut alake kuyēbchinē yiit. 
\p  
\v 26 Nto nyēē mā tyaa, kuchō ꞉kibring'ring'nyēēt ankooluchluuch kōōto ng'wēny kut kuyootākiis ꞉kurkootik tukul kule bōt! Kōōtyookiis ꞉nyōrōōrōōnik choo /kikikeeratee chii ake tukul.  
\v 27 Yooto, kukās ꞉chiito nyoo kiriibsē. Nto bērē kukas kuyootootiin ꞉kurkootik, kung'us chōōkiinyii kumāchē kule kubusuy keey kubērē tōōs kāākumwēy ꞉kibratiisyek.\x - \xo 16:27 \xt Yēyuut. 12:18-19\x* 
\v 28 Nteenee kubōlchi ꞉Bāwulō kule, “So! Imāchē i-āmchi keey nee? Ntēē acheek ꞉chu kēēmiitē ꞉tukul yu.”  
\v 29 Kumwooy ꞉riibiintoonoo kule, “Ōkwēng'woo, baa, maata!” Kuryaakta ām bōōtoonik ānkuwokōōbutyi kērēēnkōōkaab Bāwulō ākoo Siila.  
\v 30 Yooto, koomut ꞉chiichooto mbo Bāwulō kukwa saang' ānkumwoochi kule, “Murēchu, +maayey ꞉anii kule nee /sikiiraraachaa?”  
\v 31 /Kēēkētyi kule, “Māchāktōōs iyēnchi Mokoryoontēēt Yēēsu. Yoo !keeyey kuu nyooto, +/makiiraraachiing' āk kang'uung' kumukuul.”\x - \xo 16:31 \xt Yoowa. 6:28-29; Yēyuut. 2:37; 11:14; Room. 10:9-13\x* 
\v 32 Yooto, /kyoomchi chiichooto ng'ālyoontēētaab Yēyiin āk biikaab kanyii.  
\v 33 Kiwēēto ꞉chiichooto icheek kwēēmowuunooto ākoy kanyii ānkōōnyoochi ng'woowōōk. Yooto /keebatisan chiichoo āk biikaab kanyii tukul.\x - \xo 16:33 \xt Yēyuut. 16:15\x* 
\v 34 Kikwēryoot Bāwulō āk Siila kō ankubay. King'ērēkiis ꞉biikyii kutēē yēē tēē, kuuyu kikiikōōyēnchi ꞉icheek Yēyiin. 
\p  
\v 35 Yu kayyeech, kōōyookto ꞉kiirwookichoo biiko kuba kaab riibiintoonoo. Nto yitē, kumwoochinē kule, “/Kākēēmwooy kule ityaakte bichoo.”  
\v 36 Yooto, kumwoochi ꞉riibiintoonoo Bāwulō kule, “Kāākumwooy ꞉kiirwookichoo kule /kiityaaktaak. Kunyoo, obeete kaalyeet.”  
\v 37 Nteenee kumwoochi ꞉Bāwulō bichoo /kikiiyooku kule, “Kōbirēēnēēch ꞉kiirwookichoo wōlēē chaang' ꞉biich āmānyōōr kiy nyēē kikeeleel ānkēēyēku sinee ꞉nkacheek biikaab Rooma. Kokerteech mbo subak kāābēērit. Kunyoo ii, ām nee yu māchē ꞉icheek kootyaakteech kibchamumu? ‑Māwuu nyoo mbo kisich! Bōōmwoochi kukwa ꞉icheek nkit bokōō-āmiisootēēch keechuyte.”\x - \xo 16:37 \xt Yēyuut. 22:25-29; 23:27\x* 
\p  
\v 38 Kibokumwaayta ꞉bichoo ng'aleechaa. Nto yu kēēnkēt ꞉kiirwookichoo kule kibo ꞉Bāwulō ākoo Siila kōōrēētaab Rooma, kunam kuut.  
\v 39 Kukwa ānkusoom mbo Bāwulō nyooyeetaab kaat. Nto mii yoo, kuyoot ānkōō-āmiisoot kung'ēētyēē kōyooto ankusaaysaay kule kung'ēētyēē ꞉icheek kiriinkoonooto. 
\p  
\v 40 Yu /kābokēēyoot Bāwulō ākoo Siila, kuba ākoy kōōtaab Liitya. Kinyoorta mbo ng'eetaabiya wōlooto. Kiititiir icheek, nto mii yoo, kubēēchi keey.\x - \xo 16:40 \xt Yēyuut. 11:23\x* 
\c 17  
\s1 Kumiitē ꞉Bāwulō āk Siila Tēēsālōōnikē 
\p  
\v 1 Nto mii yoo kumur ꞉mbo Bāwulō *kiriinkēētaab Āmfibōōli āk nyēbo Aboloonnya nto yityo, kuyit *kiriinkēētaab Tēēsālōōnikē. Kimii wōlooto *꞉kōōtaab saayeet nyēbo Yuutayeek.  
\v 2 Kwoomchi ꞉icheek Yuutayeek chēē kimii wōlooto ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuu wōloo kwōōyēytooy kwaak. Kiirwookyinēē biiko *kōōtaab saayeet ām bēsyōōsyēkaab *Sabaato sōmōk, kurubta keey āk siruutēkaab Yēyiin.\x - \xo 17:2 \xt Yēyuut. 9:20; 13:5, 14, 44; 14:1; 16:13; 17:10, 17; 18:5, 26; 19:8-9; 28:17\x* 
\v 3 Kirārchi ꞉Bāwulō biiko ng'aleek kōōboorchinē kule kiyēmāktōōs kunyalil *꞉Kāārārookiintēēt ankung'eetee meet. Kimwooy kule, “Yēēsu nyiitēnyi āmiitē ā-āmwook ꞉nyēē Kāārārookiintēēt nyoo kikēēkānyoonu.”\x - \xo 17:3 \xt Luuka 24:44; Yēyuut. 5:42\x* 
\v 4 Kichāmchiin ꞉Yuutayeek kereeryaanto ng'aleekaab Bāwulō ānkuris icheek. Kiiyēnchi nkicheek ꞉Kirikiik wōlēē wōō Yēyiin ākoo chēēbyōōsōōy chēē chaang' chēē kitookunootiin.\x - \xo 17:4 \xt Yēyuut. 13:50; 16:14; 17:17\x* 
\p  
\v 5 Nteenee kimēēchi ꞉moo Yuutayeek alak. Kibokōōruruukootēē biich chēē kāwōōt wōlēē chaang' ꞉biiko ānkutoow wōōrōōryēēt ām kiriinkoonooto. Kiba ꞉bichoo areet akeenke ākoy kaab chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Chāāsōōn bokucheeng'ee Bāwulō ākoo Siila wōlooto, sukukwēryoot ākoy kōōk.\x - \xo 17:5 \xt Room. 16:21\x* 
\v 6 Nto yu kimānāānyōōr, kunam Chāāsōōn āk mbo ng'eetaabiya alak ankoobarbaartaat ākoy taayeetaab kāāntōōyikaab kiriinkoonooto. Kibōloobōl ꞉bichoo kule, “Kookutankwar ꞉bichu kōōrēēt kumukuul neennyi kookukwa ākoy wōli.\x - \xo 17:6 \xt Yēyuut. 16:19-20\x* 
\v 7 Yu kabokukwa wōli, kutaach ꞉Chāāsōōn ām kanyii. Chwēēsē ꞉bichu mākuutēk tukul chēbo *Kayisaar kumwooyē kule mii ꞉bāytooyiintēēt nkinee ake nyēē kālē /kēēkuurē kule Yēēsu.”\x - \xo 17:7 \xt Luuka 23:2; Yoowa. 19:12\x* 
\v 8 Yu kabokukas ꞉biiko ākoo kāāntōōyikaab kiriinkoonoo kuu nyoo, kuchēy ꞉taariiryeet.  
\v 9 Nto mii yoo, /kēēmwoochi Chāāsōōn āk alak kule kukwey beesaanik chēē keetyaaktee keey /ankeebakaakta kuba.\x - \xo 17:9 \xt 1Tēēs. 2:1-2\x* 
\s1 Kumiitē ꞉mbo Bāwulō Bereeya 
\p  
\v 10 Yu katuuyiit ꞉kōōrēēt, kumwoochi ꞉mbo ng'eetaabiya Bāwulō ākoo Siila kule kuba ākoy Bereeya. Kumii ꞉icheek wōlooto, kōōwut *kōōtaab saayeet nyēbo Yuutayeek. 
\p  
\v 11 Ki kāroomēch ꞉ātēbuutēkaab Yuutayeekaab Bereeya kusiir chēbo choo bo Tēēsālōōnikē. Kiityookootiin ꞉moonikwaa kumāchē kule kuyēbchi yiit ng'ālyoontēēt. Kiirōōtootē siruutēk ām bēsyō ake tukul kukas kule ki man ꞉kiyēē kimwooyē ꞉Bāwulō.\x - \xo 17:11 \xt Yoowa. 5:39\x* 
\v 12 Kiiyēnchi ꞉Yuutayeek ku chaang'. Kiiyēnchi ꞉nkicheek Kirikiik chēē kitookunootiin chēē chaang', booyik āk chēēbyōōsōōk.\x - \xo 17:12 \xt Yēyuut. 11:18\x* 
\p  
\v 13 Nto yu kēēnkēt ꞉Yuutayeek choo kimiitē Tēēsālōōnikē kule kimii ꞉Bāwulō kwoomtēē ng'ālyoontēēt Bereeya, kuba wōlooto bokōōwuruur biiko.\x - \xo 17:13 \xt Yēyuut. 14:5, 19; 1Tēēs. 2:14-16\x* 
\v 14 Yooto, kukwēryoot ꞉mbo ng'eetaabiya alake Bāwulō kuwo komosta nyēē kibo tabantaab araarayta. Nteenee kung'ētunēē ꞉Siila ākoo Tēmētēēwō Bereeya.  
\v 15 Kii-āmiisoot Bāwulō ākoy *kiriinkēētaab Aaten. Nto mii yoo, kooyeey āk ng'ālyoo nyēē kiyibchi Siila āk Tēmētēēwō kule kimāchāktōōs ꞉icheek kusarta keey areet akeenke bokutuuyo āk Bāwulō. 
\s1 Kumiitē Aaten 
\p  
\v 16 Nto kutākumiitē ꞉Bāwulō kukānyiisyē ām Aaten, kung'woonchi yu kawokukas kule kiboontootē ꞉biikaab kiriinkoonooto āynātōōs chēē chaang' chēē /kēēkutunkyinē.  
\v 17 Yooto, kōōrwookyi ꞉inee Yuutayeek ām *kōōtaab saayeet yēē ki Sabaato kunam wōlēē miitē ꞉Kirikiik chēē kiiywēyē Yēyiin. Kiirwoochē mbo subak bēsyō ake tukul ām wōloo chaang' ꞉biiko āk Kirikiik chēē kanyoorta wōlooto.\x - \xo 17:17 \xt Yēyuut. 17:2, 4\x* 
\v 18 Kikwiil ꞉biiko alake Bāwulō chēē kimwooyē kule ibēliisyē ꞉ng'erekweek ām kōōrēēt tukul, ankukwiil mbo ꞉alake chēē kiikoosēē keey kiirnātēēng'waa /ānkimākēēwēēchē. Kiteebee keey ꞉alake kule, “Chokwooltumoonchinē ng'oo ꞉nyi ēē?” Kimwooy ꞉nkicheek alake ām yooto kule, “Nto yu wuu nyēē māchē kule kōōrērēēchēēch kule kēēkutunkyi āynāt nyēē mā nyēēnyoo.” Kimwooy ꞉bichooto kuu nyooto, kuuyu kimii ꞉Bāwulō kwoomchinē biiko kurubta keey āk Yēēsu āk ng'eeteetaab meet.\x - \xo 17:18 \xt Yēyuut. 4:2; 1Kōōr. 1:22\x* 
\v 19 Nto mii yoo, /kēēkwēryoot Bāwulō ākoy yēē kibo lekemeet ake nyēē /kikēēkuurēē Areeyobaako yēē kibo kāābkiirwook. Nto yityo /keeteebee kule, “Mwoowēēch, baa, inēētē nee ꞉ng'aleechu imwooyē?  
\v 20 Imiitē iyibwēēch ng'al chēē leelach kule keekas. Kunyoo, kēēmāchē kiinkēt kule ibooru nee.”  
\v 21 Kikicham ꞉biikaab Aaten ākoo biiko alak kōōwoonkyinē āsiiswēkwaa kuyēbchinē yiit ng'al chēē leelach. 
\p  
\v 22 Yooto, kōōyyo ꞉Bāwulō ām kōōkwoonoo bo Areeyobaako ānkumwooy kule, “Lēyyē, biikaab Aaten! Ānkētē sinee kule ām kēēlto ake tukul kyoocham ōsooyē.  
\v 23 Kāānkāābērē āwēēsyētootēē wōlto ake tukul, ānyōōru tukuukwook chēē ōkutunkyinē. !Kaakas mbo yēēt ake yēē /kikeesir kule: YĒYIIN NYĒĒ ‑/MĀKIINKĒTĒ. Kunyi, nee ꞉kiyoo kyōōkutunkyinē āmēēbērē kyōōnkētē? Kiyooto nanyuun nyi āmiitē wāā-āmwook. 
\p  
\v 24 Yēyiin nyoo kiyēyē kōōrēēt āk kiy ake tukul nyoo mii āriit, ku Mokoryoontēētaab barak āk ng'wēny nyēē mēēbērē minyootē koorin chēē tēēkyinootē ꞉biich.\x - \xo 17:24 \xt 1Bāy. 8:27; Yēyuut. 7:48\x* 
\v 25 Māmāchē kiy ake tukul nyēē imuuchē ꞉biiko kōōkoochi, kuuyu inee ꞉nyēē ikoochinē chii ake tukul soboonto ākoo kiy ake tukul.\x - \xo 17:25 \xt Tyēēn. 50:9-13\x* 
\v 26 Kiyey ꞉Yēyiin chiito akeenke kurook. Nto mii yoo, chokurōōbunēē keey ꞉biiko mooyēētaab chiichoo sukung'eet kuminy kōōrēēt. Kisat mbo subak ꞉Yēyiin bēsyōōsyēk chēē mākuminyēē ꞉bōrōryōōsyēk kōōrēēt āk wōlēē mābokuminyoot.\x - \xo 17:26 \xt Kiruu. 32:8; Āyub 12:23\x* 
\v 27 Kiyey kuu nyooto sukung'eet kutorobēnoot ꞉biiko nto anyuun kunyōōr inee, ānkoo sinee mēēbērē kiilōōyiityi keey chii ake tukul ām acheek.\x - \xo 17:27 \xt Cherem. 23:23-24\x* 
\v 28 Nto kimāmiitē ꞉inee, nto ‑mākēētinyē soboonto. Kuu yoo kisirē ꞉siriikwook alake kule, ‘Kēēyēku ꞉nkacheek cheechii.’  
\v 29 Kunyoo, kuuyu kēēbooyē Yēyiin, keekerkeeye āk inee. Māmāchāktōōs kiisōōtē kule kerkeey ꞉Yēyiin āk tukuuk chēē kiyēyiisyēē ꞉biiko ng'oomnānēēt ankung'ulunee *ta-aabuut, *feeteet nto rwaanteet.\x - \xo 17:29 \xt Isa. 44:9-20; Yēyuut. 19:26\x* 
\v 30 Ām taay, kikiimiiny ꞉Yēyiin mēt ām bēērbēēryo nyēē wuu nyoo, nteenee mwoochinē ra chii ake tukul kule māchāktōōs ꞉chii kureeny keey.\x - \xo 17:30 \xt Yēyuut. 14:16; Room. 2:4; 3:25\x* 
\v 31 Kiikuchōb ꞉Yēyiin bēsyēēt nyēē ikuumunēē biich ām kēēlto nyēē rootaat kubununēē chii nyēē kiikutool. Kiikōōboorchinēē ꞉Yēyiin biiko tukul ng'ālyoontoonoo, yoo kiing'ēētēē chiichooto meet.”\x - \xo 17:31 \xt Yēyuut. 10:42\x* 
\p  
\v 32 Yu kabokukas ꞉bichoo ng'aleek chēbo ng'eeteetaab meet, kuroorchi ꞉alake Bāwulō, nto alak kumwooy ꞉choo kule, “Tēēchōō subak tāchēē-āmwēēch ng'aleechaa ēē, wē.”  
\v 33 Yooto, kubakaakta ꞉Bāwulō bichoo.  
\v 34 Nteenee kikiilchi ꞉alake Bāwulō ānkōōyēnchi ng'ālyoontēēt. Ām bichooto kiiyēnchinē, kimii ꞉akeenke nyēē /kikēēkuurēē Tyoonisyō nyēē ki akeenke nyēē kibo kōōkwēētaab Areeyobaako ākoo mbo nkinee cheebyoosya nyēē /kikēēkuurēē Tamaari āk nkicheek biiko alak. 
\c 18  
\s1 Kumiitē ꞉Bāwulō Kōōriintō 
\p  
\v 1 Yu kāwokubēk ꞉ng'aleechaa, kung'eetee ꞉Bāwulō Aaten ānkuwo ākoy Kōōriintō.  
\v 2 Kinyoorta wōlooto Yuutāyiintēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Akiila. Kibo ꞉chiichi kōōrēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Bōōntō. Kitākuchōōnēē ꞉chiichooto kōōrēētaab Itaalya kuboontoonu keey cheebyoosyeenyii nyēē /kikēēkuurēē Brisiila. King'ēētyēē ꞉bichoo Itaalya, kuuyu kimwooy ꞉Kilaawutiyo nyēē ki bāytooyiintēētaab wōlooto kule kung'ēētyēē ꞉Yuutayeek tukul Rooma.\x - \xo 18:2 \xt Yēyuut. 18:18, 26; Room. 16:3; 1Kōōr. 16:19; 2Tēm. 4:19\x* 
\v 3 Nto kuuyu kiyēytooy ꞉Bāwulō kēryōōsyēk kuyēwunēē mwēēnik, yiisyēēt nyēē kiyēyē ꞉nkicheek chuut, kuwo wokutēbto keey sukuyēyiisyē ꞉tukul.\x - \xo 18:3 \xt Yēyuut. 20:33-34; 1Kōōr. 4:12; 9:12-18; 1Tēēs. 2:9; 2Tēēs. 3:7-9\x* 
\v 4 Kiwēētii ꞉Bāwulō wokōōrwoochē āk biiko ām *kōōtaab saayeet bēsyō ake tukul nyēbo *Sabaato. Kisyēēmē ꞉Bāwulō kule nto yis Yuutayeek āk Kirikiik. 
\p  
\v 5 Yooto, kuchōōnēē ꞉Siila ākoo Tēmētēēwō Maketoonnya, kunyōōru Bāwulō kōōkiilchinē keey amtaayeetaab ng'ālyoontēēt kumwoochinē Yuutayeek kule Yēēsu ku *Kāārārookiintēēt nyoo /kikēēkānyoonu.\x - \xo 18:5 \xt Yēyuut. 5:42\x* 
\v 6 Nteenee kikwiil ꞉Yuutayeechaa Bāwulō ānkuchubsēēt. Nto mii yoo, kōōrēēk ꞉Bāwulō kābuutiinyii ānkubirto kulēlēkyi keey ꞉tēērtit bichooto kukatay ng'aleekwaa, ānkumwoochi kule, “Kwaamaak ꞉korotiikwook nkityō. Ābēērē keey ꞉anii. Kunyi, kung'eetee raat ānkuwo taay, +māāwēētii wōlēē mii ꞉biiko choo mā Yuutayeek.”\x - \xo 18:6 \xt Yēyuut. 13:46, 51; 20:26\x* 
\p  
\v 7 Yooto, kung'eetee ꞉Bāwulō kōyoo bo saayeet ānkuwo kayta ake nyēē kilēēkitēē yooto nyēbo chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Tiitō Yuustō nyēē kikutunkyinē Yēyiin.  
\v 8 Kimii ꞉chiito ake nyēē kiiyyoonkyinē kōyooto bo saayeet nyēē /kikēēkuurēē Kiriisbō. Yooto kuchamta ꞉chiichoo āk biikaab kanyii Yēēsu. Kiiyēnchi mbo nkicheek ꞉biiko alake chēē kibo Kōōriintō Mokoryoontēēt /ankeebatisan.\x - \xo 18:8 \xt Yēyuut. 16:15\x* 
\p  
\v 9 Nto mii kwēēmowuut ake, kukuurchi ꞉Yēyiin Bāwulō ām ng'oong'uutyēēt kule, “Bāwulō, ‑mēēmuy. Itas taay i-amte lōkōōywēk,  
\v 10 kuuyu kēēboontē keey ꞉tukwaay nyēē mākoy kuyeyeeniing' ꞉chii kiy. Āboontē biikyuu chēē chaang' ām kiriinkooni.”\x - \xo 18:10 \xt Isa. 41:10; Cherem. 1:8; 1Kōōr. 2:3-4\x* 
\v 11 Kunyoo, kiibuur ꞉Bāwulō wōlooto ām kēnyiit akeenke āk ārook lo kōōnēētē biiko ng'ālyoontēētaab Yēyiin. 
\p  
\v 12 Yu kitākōōyyoonkyinē ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Kāliiyō yēēmēētaab Akaaya, kōōyoomo keey ꞉Yuutayeek ānkubooryēē Bāwulō ānkukwēryoot ākoy kōōk.  
\v 13 Yu /kakiiyiitita, kumwooy ꞉bichooto kule, “Mii ꞉chiichi kuwēēchē biiko kule kukutunkyi Yēyiin ām kēēlto nyēē mānāmē keey āk wōlēē mwooytooy ꞉kiruutēkyoo.”\x - \xo 18:13 \xt Yēyuut. 21:28\x* 
\v 14 Nto baanta nyooto māchē kutwēk ꞉Bāwulō, kumwoochi ꞉Kāliiyō Yuutayeek kule, “Nto kōōng'unyng'uunkyinē ꞉akweek ng'ālyoo nyēē miyaat nto nyēbo ng'ōōki nyēē /kakeeyey, nto kāāyēbchinē yiit.  
\v 15 Kukwaaneenaak wōlēē +moosatite, kuuyu rubtooy keey ꞉riirikwook āk ng'al, kooynōōk āk kiruutēkwook. Māmii ꞉kiyēē ātiilē ꞉anii kurubta keey āk ng'al chēē wuu choo.”\x - \xo 18:15 \xt Yoowa. 18:31; Yēyuut. 23:29; 25:18-20\x* 
\v 16 Kunyoo, kukwet bichooto kuba saang'.  
\v 17 Yooto, kuwēēkyi keey ꞉bichooto Sōōstēēn chiichoo kiiyyoonkyinē *kōōtaab saayeet. /Kēēbir kukāsē ꞉biiko ām kōōk, nteenee manaakas ꞉Kāliiyō yēēt kiy. 
\s1 Kiiyeey ꞉Bāwulō Antyookya 
\p  
\v 18 Kibēēni ꞉Bāwulō Kōōriintō bēsyōōs chēē mā tyaa. Nto mii yoo, kubakaakta mbo ng'eetaabiya kumāchē kule kuwēētēē mwēēnkēēt kutākyi keey Siirya. Kiboonto keey Brisiila ākoo Akiila. Nto kumii yēēt ake yēē /kikēēkuurēē Keenkereeya kutākukānyē kuwo, /kēērwookyi buutēēk kuuyu kikiikoowaal keey kōōtāboonchi keey Yēyiin.  
\v 19 Yu /kaakeerwaach, kunam baanta. Nto yu kabokuyit wōlēē /kikēēkuurēē Ēfēēsō, kubakaakta ꞉Bāwulō Brisiila ākoo Akiila. Kiwo ku inee keey ānkōōwut *kōōtaab saayeet ānkutoow kōōrwooch āk Yuutayeek.  
\v 20 Kisaaysaay ꞉bichooto Bāwulō kule tākōōbuurto keey tukul, nteenee kitāyiis.  
\v 21 Nto yu kimii kung'ēētēē yooto kumāchē kuwēēchi keey, kukuurtoochi kule, “Yoo kacham ꞉Yēyiin, +māāyēēwu.” Yooto, kung'eetee Ēfēēsō.\x - \xo 18:21 \xt Yāāk. 4:15\x* 
\p  
\v 22 Yu kāwokuyit ꞉Bāwulō Kayisareeya, kutas taay āk baannyii wokoosubaay kaniseetaab Yēērusālēēm. Yu kābēk ꞉bēsyōōs chēē ng'ēri, kurēkto Antyookya.  
\v 23 Kibēēni nkinee wōlooto bēsyōōsyēk chēē mā tyaa. Nto yityo, kuwēēsyētootēē komoswookik chēē chaang' chēbo yēēmēētaab Kalatyaa āk nyēbo Fruukya kōōtitiirootē biikaab Kiriistō kutēē yooto tukul.\fig Ruutooytaab sōmōk nyēbo Bāwulō|src="Sabaot Paul3.tif" size="span" ref="Yēyuutēk 18:23" \fig*\x - \xo 18:23 \xt Yēyuut. 11:23\x* 
\s1 Kitoow ꞉Ābōōlō yiisyēēnyii 
\p  
\v 24 Kimii ꞉Yuutāyiintēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Ābōōlō nyēē kibo *kiriinkēētaab Alekisaantrya. Ki chii nyēē ki kibsumannyaa ānkiboonto kiirnātēēt nyēē wōō miisin ām komostaab siruutēkaab Yēyiin. Kiwo ꞉chiichoo Ēfēēsō.\x - \xo 18:24 \xt Yēyuut. 19:1; 1Kōōr. 1:12; 3:4-6; 4:6; 16:12; Tiitō 3:13\x* 
\v 25 /Kikiikiineet kunam kēēltaab Mokoryoontēēt ānking'āloolēē Yēēsu ām mooyēēt akeenke, kōōnēētē ām kēēlto nyēē karaam kurubta keey āk Yēēsu, nteenee, kiinkētē baateey kurubta keey āk bātisāniisyēētaab Yoowaana.\x - \xo 18:25 \xt Yēyuut. 19:3-4\x* 
\v 26 Kitoow ꞉chiichooto kung'alaal nyēbo nyikanat ām *kōōtaab saayeet. Yu kāwokuyēbchi yiit ꞉Brisiila āk Akiila ng'aleekaab Ābōōlō, kukuur kuwo kōōng'waa ānkubokurārchi ām kēēlto nyēē yemaat kurubta keey āk kēēltaab Yēyiin.\x - \xo 18:26 \xt Yēyuut. 17:2; 18:2\x* 
\p  
\v 27 Yu kimāchē ꞉Ābōōlō kuwo Akaaya, kōōkimkiim inee ꞉mbo ng'eetaabiya /ānkēēsirchi biikaab Kiriistō chēē kimii yēēmēētaab Akaaya kule kutaach inee. Nto kuyitē, kuyēētyēēchi ꞉Yēyiin kōōtitiir biiko choo kikiikōōyēnchi Yēēsu kubununēē chamateetaab Yēyiin.  
\v 28 Wuu nyooto, kuuyu kiibēl ꞉inee kwiilateetaab Yuutayeek ām nkuruuk tukul kukāsē ꞉biiko. Kōōboorunēē siruutēk kule *Kāārārookiintēēt ꞉Yēēsu.\x - \xo 18:28 \xt Yēyuut. 5:42\x* 
\c 19  
\s1 Kumiitē ꞉Bāwulō Ēfēēsō 
\p  
\v 1 Nto yu kitākumiitē ꞉Ābōōlō Kōōriintō, kunam ꞉Bāwulō baanta kumur kēēltaab rōōrōōk ākoy Ēfēēsō. Kiwokunyoorta wōlooto rubiik alak.  
\v 2 Yooto, kuteebee ꞉inee bichooto kule, “Ara kyōōnyōōru Tāmirmiryēētaab Yēyiin, yu kābōōyēnchi, nto nee?” /Kēēkētyi Bāwulō kule, “Acha, ntēē manaakeekas mbo kule ākoo mii ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin.”\x - \xo 19:2 \xt Yēyuut. 8:16; 2:38\x* 
\v 3 Kuteebee subak ꞉Bāwulō icheek kule, “Nto ii, bātisāniisyēēt nyēē wuu nee nyēē kyōōnyōōru akweek?” /Kēēkētyi kule, “Kikēēnyōōru nyoo kibo Yoowaana.”  
\v 4 Yooto, kumwoochi ꞉Bāwulō kule, “Kibo ꞉bātisāniisyēētaab Yoowaana kule kuweek ꞉biiko. Kimwoochinē ꞉Yoowaana biiko kule kōōyēnchi chiito nyēē kimākuchō ām lētuunyii. Nto chiichooto ku Yēēsu.”\x - \xo 19:4 \xt Luuka 3:3-4, 16-17; Yēyuut. 18:25\x* 
\v 5 Yu kakas ꞉bichoo kuu nyooto, /keebatisan bakeenke ām kaayneetaab Mokoryoontēēt Yēēsu.  
\v 6 Yu kātiinyēē ꞉Bāwulō bichooto āwunnyēk, kōōsuuchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin. Yooto, kung'alaal ꞉alake kuutuweek chēē kimēēnkētē ankwaamta ꞉alake kiyēē kiiboorchi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin ām kuutiit nyēē kiinkētē.\x - \xo 19:6 \xt Yēyuut. 2:4, 17-18; 8:14-19; 9:17; 10:44-46\x* 
\v 7 Kimāchē kuyitē ꞉laatitaab bichooto tukul taman āk āyēēng'. 
\p  
\v 8 Kiiwutē ꞉Bāwulō *kōōtaab saayeet ānkwoomtooy lōkōōywēk ām nyikanateet. Kyaamta lōkōōywēchoo ārook sōmōk kōōrwoochē āk biiko kumāchē kule nto yis kurubta keey āk wōlēē wuu ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin.\x - \xo 19:8 \xt Yēyuut. 28:23\x* 
\v 9 Nteenee kiiyaam ꞉biiko alake mētēwoy. Kimwooy mbo ām taayeetaab biiko ng'al chēbo rōkōs kurubta keey āk ‘kēēltaab Yēēsu.’ Kunyoo, kubakaakta ꞉Bāwulō bichoo ānkuwēēto keey biiko choo kikiikuchamta Yēēsu. Kiirwookyinēē kaniseetaab bēsyō ake tukul kōōtaab kāānēētiisyēēt nyēē kiiyyoonkyinē ꞉chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Turaano.\x - \xo 19:9 \xt Yēyuut. 9:2\x* 
\v 10 Kitas taay ꞉inee kuu nyooto kēnyiisyēk āyēēng' kut koomuuch kukas ꞉biiko tukul chēē kiminyē yēēmēētaab Eesya ng'ālyoontēētaab Yēyiin, kunam wōlēē mii ꞉Yuutayeek ākoo Kirikiik. 
\p  
\v 11 Kiyey ꞉Yēyiin tukuuk chēē /kiilātē kubuntēē Bāwulō.  
\v 12 /Kyāānkēēyib mbo ankoosyek āk sirook chēē kikiikutiiny ꞉Bāwulō kuba wōlēē mii ꞉biiko chēē kimnyoontōōs kusobtōōs ānkuchuwunēē ꞉tāmirmirook chēē miyootēch.\x - \xo 19:12 \xt Luuka 6:19; Yēyuut. 5:15\x* 
\p  
\v 13 Kimii ꞉Yuutayeek alake chēē kibērē nto ibēbēēto tāmirmirook chēē miyootēch kung'ēētyēē biiko. Kisyēēmē kule nto yēyiisyēē kaayneetaab Mokoryoontēēt Yēēsu ām choo kikiikunam ꞉tāmirmirook chēē miyootēch. Kiimuuchē kumwooy kule, “Āmwoowook ām kaayneetaab Yēēsu nyoo āmtootē ꞉Bāwulō kule ochuwu!”\x - \xo 19:13 \xt Luuka 9:49-50; Yēyuut. 3:6\x* 
\v 14 Biiko alak ām chooto ku wēērin tisab chēbo boontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Sikeefa nyēē ki kibkōrōs nyēē wōō. Yu kāmwoochi ꞉bichooto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat kuu nyooto,  
\v 15 kukētyi ꞉tāmirmiryoonoo kule, “Ānkēt ꞉anii Yēēsu ānkāānkētē ng'ālyoo kurubta keey āk Bāwulō, nto akweek ku ng'oo?”\x - \xo 19:15 \xt Yēyuut. 16:17\x* 
\v 16 Kutēryēkyi ꞉chiichoo kiboonto tāmirmiryoonoo miyaat bichoo ankooluukset nyēē ‑/mākyoomu kut kunyulee ng'wēny. Kiryaakta ꞉bichooto kuba saang' kōōbēēnootē /ankaakeesaksakanee sirook kule tōng'! 
\p  
\v 17 Yu kābokuyityi ꞉ng'aleechaa Yuutayeek ākoo Kirikiik chēē kiminyē Ēfēēsō, kumuuyo ꞉tukul. /Kikiikaasta kaayneetaab Mokoryoontēēt Yēēsu miisin.  
\v 18 Kikwa ꞉biiko chēē chaang' choo kikiikuchamta Yēēsu ānkumwooy choolwookātēēng'waa.  
\v 19 Kukwa mbo ꞉nkicheek alake chēē kiyēyootē mosoonkoyeenik ankubokubeel kitaabuunekwaa kukāsē ꞉biiko. Nto bērē kōōyiit ꞉bichooto tukuuk chēē kyooroon, kiyitē beesaan chēē mātēē chu.  
\v 20 Ām kēēliitēnyi kuchamta ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu. Kiyesta ꞉ng'ālyoontēētaab Yēyiin ānkunyōōr nkuruuk.\x - \xo 19:20 \xt Yēyuut. 2:41\x* 
\p  
\v 21 Yu kāākuyēyākiis ꞉ng'aleechu tukul, koosoot ꞉Bāwulō kule kuwo Yēērusālēēm kumāchē kule kubuntēē Maketoonnya āk Akaaya. Kimwooy kule, “Yoo kāābuur wōlooto, +māāruutoochi Rooma nkinee.”\x - \xo 19:21 \xt Yēyuut. 23:11; Room. 1:10-11, 13; 15:22-24\x* 
\v 22 Yooto, kōōyookto Tēmētēēwō ākoo Eraasto chēē kiyēētyēēchinootē kuba Maketoonnya, nteenee king'ētunēē ꞉inee yēēmēētaab Eesya bēsyōōsyēk chēē ng'ēri.\x - \xo 19:22 \xt 2Tēm. 4:20\x* 
\p  
\v 23 Kitoow keey ꞉wōōrōōryēēt ām Eesya nyēē mā mining' kurubta keey āk kēēltaab Yēēsu.\x - \xo 19:23 \xt Yēyuut. 9:2; 2Kōōr. 1:8\x* 
\v 24 Kimii ꞉kiitoong'iintēēt ake nyēbo karin nyēē /kikēēkuurēē Tēmētēēryō. Kiitoonyē ꞉chiichi kiy nyēē kiikerkeeyee kōōtaab *Ārtēmiis nyēē āynāt koorko kung'ulunēē *feeteet. Kiboor ꞉biiko miisin chēē kiyēyē yiisyoonoo.  
\v 25 Yooto, kukuur ꞉Tēmētēēryō bichooto āk alak chēē kiyēyē yiisyēēt nyēē wuu nyooto ānkumwoochi tukul kule, “Murēchu, ōnkētē kule kēēboorē ꞉acheek miisin ām yiisyooni.  
\v 26 Kookasee mbo koonyekwook āk yiitiik kule kookuweech ꞉chiichi /kēēbērē Bāwulō biiko ku chaang' ām wōli bo Ēfēēsō āk yēēmēētaab Eesya kumukuul. Mwooyē ꞉chiichi kule ng'al chēbo bēērbēēryo /kēēkutunkyinootē tukuuk chēē yēyootē ꞉biich ām āwunnyēkwaa.\x - \xo 19:26 \xt Yēyuut. 17:29\x* 
\v 27 Mii ꞉miyootyēēt nyēē mākutook āmēēbērē baateey kule +/makeenyiil yiisyooninyoo, nteenee makuchwees ꞉biiko kōōtaab Ārtēmiis. Inee ꞉nyoo /kēēkutunkyinē ām yēēmēētaab Eesya tukul āk kōōrēēt kumukuul. Yoo karubta yuutēyu, mākubot ꞉wōōyinto nyoo boonto.” 
\p  
\v 28 Yu kakas ꞉bichooto ng'aleechaa, kunyēēr ānkubōloobōl kule, “Wōō *꞉Ārtēmiis nyoo bo biikaab Ēfēēsō!”  
\v 29 Kuchēy ꞉taariiryeet ām *kiriinkēēt kumukuul. Kunam ꞉biiko chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Kāyō ākoo ake nyēē /kikēēkuurēē Aristaarko chēē kibo ꞉tukwaay Maketoonnya ānkiboontootē keey Bāwulō ām baannyii. /Kikeesar bichooto ākoy yēēt ake yēē /kikēēkāsēē ārēērōōsyēk.\x - \xo 19:29 \xt Yēyuut. 20:4; 27:2; Kolos. 4:10; Filēm. 24\x* 
\v 30 Kimach ꞉Bāwulō kule kuwo wōlooto kimii ꞉bichoo, nteenee kuket ꞉rubiik.  
\v 31 Kiisōōw Bāwulō ꞉chōōrōōnuutēkyii alake chēē ki biich chēē ki wōōyēch ām yēēmēēt kule māwo wōlooto. 
\p  
\v 32 Kichuunchuun ꞉biiko tukul ām yooto. Kimwooyē ꞉alake chu, kumwooyē ꞉alake choo. Kimēēnkētē mbo ꞉biiko chēē chaang' kiyēē kibēēchinē wōlooto.  
\v 33 Yooto, kuwunukto ꞉Yuutayeek Alekisaanta kuwo taay /ānkēēbōloobōlchi kung'alaal. Kumwechee biiko āwunnyēk kule kusiisyo sukung'eet kumwooy ām taayeetaab biiko ng'ālyoo nyēē tuuchēē ng'aleechaa.  
\v 34 Nto yu kābokōōnkēt ꞉biiko kule ākoo ki Yuutāyiin ꞉Alekisaanta, kōōchuulyo ām āsiiswēk āyēēng' kukuurchinē barak kumwooyē kule, “Wōō ꞉Ārtēmiis nyoo bo biikaab Ēfēēsō.” 
\p  
\v 35 Yooto, koosiis icheek ꞉chiito nyēē wōō nyēbo kiriinkoonooto, nto mii yoo, kumwoochi kule, “Murēchu bo Ēfēēsō! ‑/Mākiinkētē ām kōōrēēt kumukuul kule *kiriinkēētaab Ēfēēsō nyēē riibē kōōtaab Ārtēmiis nyoo wōō āk mbo kitōōntōyēēnyii nyoo /kikiirārooku kuchōōnēē barak?  
\v 36 Kunyoo, kuuyu ‑/mākēētuuchē ng'aleechu bo man, kumāchāktōōs ōsiisyē āmōōtēēltēēlēnē.  
\v 37 Kōōkwēru bichu kukwa yu, āmēēbērē kang'alaalee Ārtēmiis nyēē miyaat, nto mēēbērē mbo kābut kōōnyii kuchoor kiy.  
\v 38 Yoo ākoo boonto ꞉Tēmētēēryō āk biikyii choo yēchinē inee yiisyēēt ng'ālyoo nyēē ng'woonchinē ām wōlēē mii ꞉chii, kuyootootiin ꞉kōōkwōōsyēk ānkumii ꞉booyikaab yēēmēēt chēē wōōyēch. Imuuchē ꞉icheek kuyib riirikwaa wōlooto.  
\v 39 Nto yēē kātākumii ꞉ng'ālyoo nyēē kātōōmāchē tōōmwoowu, kumāchāktōōs /kiilyeb ām kōōk.  
\v 40 Kuu wōloo wuu kuu nyiitēnyi, kēēmiitē ꞉acheek yēē mii ꞉chii, kuuyu /kiimuuchē /kēēmwooy kule acheek ꞉chēē kākēēyibu wōōrōōryooni ām ng'aleechu kāyēyākiis. Māmii ꞉wōlēē kēētuuktooy keey ām ng'aleechu.”  
\v 41 Yooto, koochecheey bichoo kubēēchi keey. 
\c 20  
\s1 Kiruutoochi ꞉Bāwulō kanisoosyekaab Maketoonnya āk Akaaya 
\p  
\v 1 Yu kikiikubēk ꞉taariiryaanaa, kōōyookto ꞉Bāwulō /bokēēkuurchi rubiik. Nto yu kikiikōōkimkiim, kubirchi chameetaab keey ānkuwēēchi keey ꞉inee Maketoonnya.\x - \xo 20:1 \xt Yēyuut. 11:23\x* 
\v 2 Kiwēēsyētootēē komosaata kōōkiimootēē biiko ng'aleek chēē chaang'. Nto mii yoo, kuyit yēēmēētaab Kiriki.\f + \fr 20:2 \ft Ki kaayneet ake nyēbo yēēmēētaab Akaaya. Kitēbunēē ꞉Bāwulō *kiriinkēētaab Kōōriintō ām Akaaya.\f* 
\v 3 Kibēēni wōlooto ārook sōmōk. 
\p Kumii kuyēytooy keey kumāchē kuwēētēē mwēēnkēēt ākoy Siirya, kusēw kule kikiikuyey ꞉Yuutayeek ruurumuut kule /keebakach inee. Kunyoo, koosoot kule kooyeey kumur Maketoonnya.  
\v 4 Kiwēēto keey chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Sobaatiro araab Biirō nyēbo *kiriinkēētaab Bereeya, Aristaarko āk Sēkuuntō chēē kibo ꞉tukwaay Tēēsālōōnikē, Kāyō nyēē kibo Tēērbē, Tēmētēēwō, Tukiikō ākoo Turōfiimō chēē kibo ꞉tukwaay yēēmēētaab Eesya.\x - \xo 20:4 \xt Yēyuut. 16:1; 19:29; 21:29; Ēfēēs. 6:21\x* 
\v 5 Kisimkoonto ꞉bichooto ankubokukanyeech Turoowa.  
\v 6 Yu kāākubēk ꞉Saakweetaab mukaatiin chēē mākuutunootiin, kēēng'ēētyēē ꞉acheek Filiibi keebeetee mwēēnkēēt. Yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk muutu, kiiyoomē keey āk biiko chuut ām Turoowa ānkēēbēēnii wōlooto bēsyōōsyēk tisab. 
\s1 Kiineet ꞉Bāwulō kaniseetaab Turoowa 
\p  
\v 7 Ām bēsyēētaab taayta nyēbo wiikiit, keekwaa ꞉tukul yēēt akeenke sikyoomchiinē āmiik. Kyoomchi ꞉Bāwulō biiko ng'ālyoontēēt ākoy kwēēmooy kwēēn kuuyu kimāchē sukuwo yu kāyyēēkunēē.\x - \xo 20:7 \xt Yēyuut. 2:42, 46; 1Kōōr. 16:2; Ng'oong'. 1:10\x* 
\v 8 Ki chaang' ꞉taariinek chēē kilāytōōs ām koroofa wōli kikēētuuytōōsii nyēē king'ētu ꞉maat.  
\v 9 Kimii ꞉āybēēryoontēēt ake nyēē /kikēēkuurēē Ēwutukō nyēē kimii kukēēbuur yēē kibo tiriisya. Kinam āybēēryoontoonoo ꞉rwoonik chēē nyikiisēch kumii ꞉Bāwulō kutāsē taay kwoomu lōkōōywēk. Yu kikiikōōnuuch kutukul, kōōsuuwunēē koroofeet nyēē kibo sōmōk ānkukwēr ng'wēny kule mbum. Nto bērē /bokeenam, kukaakume.  
\v 10 Yooto kurēkto ꞉Bāwulō ankuwokwaamut chiichooto ānkumwoochi biiko kule, “‑Mōōmuuyē, nto yu tākusoboot.”\x - \xo 20:10 \xt 1Bāy. 17:21\x* 
\v 11 Kooyeey ꞉tukul koroofa. Kubetes ꞉Bāwulō mukaatiit kwoomiis ꞉tukul ankutas taay kung'alaal kuyyeech. Nto yu kayyeech, kuwēēchi keey.  
\v 12 Yooto, /kiimut āybēēryoontoonoo kuwo kaa kukāākusob. Kibāybāyiitu ꞉bichooto miisin. 
\s1 Kibirchi ꞉Bāwulō kāāntōōyikaab kaniseetaab Ēfēēsō chameetaab keey 
\p  
\v 13 King'artam ꞉Bāwulō kēēlto kutākyi keey kiriinkēētaab Aaso nteenee kikeebeetee acheek mwēēnkēēt ākoy wōlooto.  
\v 14 Yu kāwokunyōōrchēēch ꞉Bāwulō Aaso, kēētākyi keey Mituleen nyoo kiikwēēn ꞉bēēko.  
\v 15 Nto mii yu kāyyēēkunēē, kēēng'ēētyēē yooto ām mwēēnkēēt ankeebe ākoy Kiiyoos. Nto bēsyēēt nyēē kiikēērē, kyaay ākoy yēēt ake yēē /kikēēkuurēē Sāāmō. Nto yu kāyyēēkunēē, keeyit kiriinkēētaab Milēētō.  
\v 16 Kikiikootiil ꞉Bāwulō kule kukeeyta kumur Ēfēēsō simēēboot āsiiswēk ām yēēmēētaab Eesya. Kimii kusārtooy keey kumāchē kule yoo keemuuk, kuyit Yēērusālēēm yēē bēsyēētaab *Bēēntēkōōst. 
\p  
\v 17 Kumii ꞉Bāwulō Milēētō, kōōyookto /bokēēkuurchi booyik chēbo kaniseetaab Ēfēēsō.\x - \xo 20:17 \xt Yēyuut. 18:21\x* 
\v 18 Yu kayit ꞉booyichooto, kumwoochi kule, “Ōnkētē wōlēē kyāābuurtooy āk akweek kuchakee kēēboontē keey bēsyēētaab taayta nyoo kyāāyitunēē yēēmēētaab Eesya.\x - \xo 20:18 \xt Yēyuut. 18:19-20; 19:10\x* 
\v 19 Kyāāyibē keey ng'wēny ānkāāmuytooy āyēchinē Mokoryoontēēt yiisyēēt ānkāāmāsē lōōkik kutēē yooto tukul ānkumii ꞉Yuutayeek kuyēwoo ruurumuunēk.  
\v 20 Ōnkētē mbo subak kule mēēbērē kyāāyēēyē lēt ā-āmwook kiy nyēē mākuyēētyēēchook, ntēē kyāānēētē biiko tukul ām yēēt akeenke nto subak aneetaate ām koorin.  
\v 21 Kyāāboorchi Yuutayeek āk Kirikiik kule māchāktōōs ꞉icheek kuweek ām choolwookātēēng'waa ānkuyēēlchi komostaab Yēyiin ankookaasee keey Mokoryoontēēt Yēēsu.\x - \xo 20:21 \xt Yēyuut. 11:18; 16:31; 26:18; 1Tēēs. 1:9-10\x* 
\v 22 Ām yu raat, kāākukērchoo koong' ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule āwē Yēērusālēēm āmāānkētē kiyēē mawokuyeyakay ām wōlēē āmiitē yoo kaayit.  
\v 23 Ānkētē kityō kule ām kiriing' ake tukul, mwoowoo ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule kānyoonwoo ꞉rātiisyēēt āk nyāliluutēk.\x - \xo 20:23 \xt Yēyuut. 21:4, 11; 9:16\x* 
\v 24 Nteenee buch ꞉soboonnyuu yoo kamaawaany labateetaab yiisyēēt nyoo kōōkukōōno ꞉Mokoryoontēēt Yēēsu. Yiisyooni, ku ābooru lōkōōywēk chēē kāroomēch chēbo chamateetaab Yēyiin.\x - \xo 20:24 \xt Yēyuut. 21:13; Filib. 1:21; 2Tēm. 4:7\x* 
\p  
\v 25 Ānkētē mbo raat kule māmii ꞉chii ām akweek choo kookeebeetaate ꞉tukul kyoomtootē lōkōōywēk kurubta keey āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin, ꞉nyēē mawokukasa subak.\x - \xo 20:25 \xt Yēyuut. 28:23\x* 
\v 26 Kunyoo, āboorwook raat kule mariireenaa ꞉chii ake tukul yoo kēēboot soboonnyii.\x - \xo 20:26 \xt Yēyuut. 18:6\x* 
\v 27 Mēēbērē kyāāmuuny mbo bēsyēēt akeenke ā-āmwook tukuuk tukul chēē māchē ꞉Yēyiin kule oyey.  
\v 28 Ōriib keey ānkōōriib mbo nkicheek biiko choo kiikukwēchook ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule ōriibē. Akweek chēē ō-ākooy biikaab Kiriistō choo kiwālāng'unēē korotiikyii.\x - \xo 20:28 \xt 1Bēt. 2:25; 5:2\x* 
\v 29 Ānkētē kule yoo kāāwēēchi keey ꞉anii, makukwa ꞉suuyiik chēē kōrōōmēch miisin chēē makusankatan kēēchiirēk nyēē māsooyēē.\fig Makukwa ꞉suuyik ankusankatan kēēchiirēk|src="lb00011b.tif" size="span" ref="20:29" \fig*\x - \xo 20:29 \xt Mat. 7:15; Yoowa. 10:12\x* 
\v 30 Makoobetyeenyee keey ꞉alake wōlēē ōmiitē ānkōōbotboot ng'aleekaab man sukung'eet kōōsōrto biiko kurub icheek.\x - \xo 20:30 \xt Kala. 4:17; 1Yoowa. 2:19\x* 
\v 31 Kunyoo, ōriib keey, wē, murēchu. Māchē mbo ōsōōtē kule ām kēnyiisyēk sōmōk choo kookukeeyta, kyāātāsē taay ānēētē chii ake tukul ām akweek bēēt āk kwēēmooy kut kutēwu ꞉lōōkik.\x - \xo 20:31 \xt Yēyuut. 11:23\x*\x - \xo 20:31 \xt Yēyuut. 19:8, 10; 2Kōōr. 11:28; 1Tēēs. 2:11-12\x* 
\p  
\v 32 Kunyoo, kāātōōrook āwunnyēkaab Yēyiin āk mbo wōlēē mii ꞉ng'ālyoontēēt nyēbo chamateenyii. Mākōōtitiirook ꞉ng'ālyoontoonoo ānkōōbēruurook tukul choo kiikootabaanaak ōyēku cheechii.\x - \xo 20:32 \xt Yēyuut. 26:18; 1Tēēs. 5:23-24; 2Tēēs. 1:11-12\x* 
\v 33 Manaamach mbo beesyaa nto sira nyēbo chii ake tukul.  
\v 34 Ōnkētē ꞉akweek kubooyiit man kule kyāāyēyēē āwunnyēkyuu kiy ake tukul nyēē kyāāmāchē āk mbo chēē kimāchē ꞉chōōrōōnuutēkyuu.\x - \xo 20:34 \xt Yēyuut. 18:3\x* 
\v 35 Ām kiy ake tukul nyēē kyāāyēyē, kyāāboorwook kule ām yiisyō nyēē kyāātitirchinē ām kēēliitēnyi, mākwēēch kēēyēētyēēchinē choo kuskusēch kiisōōtē ng'aleekaab Mokoryoontēēt Yēēsu choo kimwooyē kule, ‘Ibēruuroot ꞉nyoo ikooytooy kusiir nyoo /kiikoochinē.’ ”\x - \xo 20:35 \xt Mat. 10:8\x* 
\p  
\v 36 Yu keewaany ꞉Bāwulō kumwooy ng'aleechu, kukutuny āk bichoo tukul ankusaay.  
\v 37 Yooto kumoot ꞉icheek Bāwulō ānkuriirtōōs kutēē yooto tukul kubirchinē chameetaab keey.  
\v 38 Kiyēē king'woonchi bichooto miisin ku yu kimwooyē ꞉Bāwulō kule mēēbērē tābokukāsē ꞉icheek inee subak. Yooto, kōō-āmiis ākoy yēē kimii ꞉mwēēnkēēt.\x - \xo 20:38 \xt Yēyuut. 20:25\x* 
\c 21  
\s1 Kiwo ꞉Bāwulō Yēērusālēēm 
\p  
\v 1 Yu kikiikeebchey keey āk bichoo, keebe ankubokeelaany mwēēnkēēt ankeechuul ākoy Kōōs. Nto mii yu kāyyēēkunēē, keenam baanta ākoy Rōōtō. Yu kākēēng'ēētyēē yooto keeyit Bataara.  
\v 2 Kibokeenyoorte mwēēnkēēt wōlooto nyēē kimii kwooytōōs ākoy Fōyinikē. Keelaany ankeebe.  
\v 3 Kikeebe, nto yu kābokēētoobēn Kubrō, kēēmur komostaab cheeronko kēētākyi keey Siirya. Yooto, wokōōyyoonyēē ꞉mwēēnkēēt Tiirō, kuuyu kimāchāktōōs /kiinēm tērēkōōk chēē kimii mwēēnkoonooto.  
\v 4 Kikēēnyōōru biikaab Kiriistō ām wōlooto ānkiibuurtē keey bēsyōōsyēk tisab. Kimwoochi ꞉bichoo Bāwulō kubununēē Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule māwo Yēērusālēēm.\x - \xo 21:4 \xt Yēyuut. 20:23; 21:11\x* 
\v 5 Yu kikiikubēk ꞉bēsyōōsyēkyoo ām wōlooto, kēēng'ēētyē ankeetas taay āk baannyoo. Kitaseech ꞉mbo ng'eetaabiya tukul kuboonto keey kooruukwaa āk lēēkōōk. Kikeebe ānkubokēēkutunyēē yēbo sakaramteetaab araarayta ankeesaay.\x - \xo 21:5 \xt Yēyuut. 20:36\x* 
\v 6 Yu kāākēēbirchi keey chameetaab keey, kēēsērēētyē ankubokeelaany ꞉acheek mwēēnkēētkēynyoo ankooyeey ꞉chuut tukul kēēstoonikwaa. 
\p  
\v 7 Kikeetas taay ꞉acheek āk baannyoo, kung'eetee Tiirō kut bokeeyit Tolemay. Kikiisubaay mbo ng'eetaabiya ām wōlooto ānkēēbēēnii bēsyēēt akeenke.  
\v 8 Nto yu kāyyēēkunēē, keenam baanta ākoy Kayisareeya. Kitaacheech ꞉āmtooyiintēēt Filibō nyoo ki akeenke ām choo ki tisab choo /kikēēkwēyē ām Yēērusālēēm.\x - \xo 21:8 \xt Yēyuut. 6:5; 8:5-13, 26-40\x* 
\v 9 Kiboonto ꞉chiichoo tibikyii ang'wan chēē kimanaaba koorin. King'āloolē ng'al chēē kiiboorchinē ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin.\x - \xo 21:9 \xt Yēyuut. 2:17; Room. 12:6; 1Kōōr. 11:5; 12:10, 28; 14:1-6\x* 
\p  
\v 10 Yu kābokēēbēēnii wōlooto bēsyōōsyēk chēē mā tyaa, kuchōōnēē *꞉wōōrkooyoontēēt ake Yuuteeya nyēē /kikēēkuurēē Akaabo.\x - \xo 21:10 \xt Yēyuut. 11:28\x* 
\v 11 Kinam anweetaab suwe nyēbo Bāwulō ankuratee keey bakeenke āwunnyēk āk kērēēnkōōk ānkumwooy kule, “Mwooyē ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin kule, ‘Makurat ꞉Yuutayeekaab Yēērusālēēm chiitaab ꞉anwaani ām kēēliitēnyi, nto mii yoo kiiyokoochi biiko choo mā Yuutayeek.’ ”\x - \xo 21:11 \xt Yēyuut. 10:19; 20:23; 21:33; Room. 15:31\x* 
\v 12 Kēēkāsē ng'aleechaa kibo chiichoo, keesaaysaay ꞉acheek Bāwulō kēēboontē keey āk biiko chēē kimii yooto, kule māwo Yēērusālēēm.  
\v 13 Yooto, kukētwēēch ꞉Bāwulō kule, “Ām nee yu ōriirēēnoo ānkōōyēyē mooyēēnyuu kunwaakan? Mēēbērē ayeytaat /keerata baateey, nteenee achamaat mbo kule āmēēchi Yēērusālēēm kubo kaayneetaab Mokoryoontēēt Yēēsu.”\x - \xo 21:13 \xt Yēyuut. 20:24\x* 
\v 14 Kuuyu kimēētākiimuuchē takeesaaysaay, keemwaay kule, “Kubāw ꞉Yēyiin.” 
\p  
\v 15 Keerat keey ankeebe Yēērusālēēm.  
\v 16 Kitaseech ꞉rubiik alake ām Kayisareeya ānkukwērēēch ākoy kaytaab chiito nyēē /kikēēkuurēē Munāāsōōn wōlēē kikēēruuyē kwēēmowuunooto. Kibo ꞉chiichi Kubrō ānku inee akeenke ām choo kisimkōōyēnchi Yēēsu. 
\s1 Kiruutoochi ꞉Bāwulō kāāntōōyikaab kaniseetaab Yēērusālēēm 
\p  
\v 17 Nto yu kabokeeyit Yēērusālēēm, kutaacheech ꞉mbo ng'eetaabiya ām ng'erekweek chēē chaang'.  
\v 18 Kikēēruuyē wōlooto, nto yu kāyyēēkunēē, bokeekas Yāākōbō. Kimii ꞉booyik tukul wōlooto.\x - \xo 21:18 \xt Yēyuut. 12:17; 15:13; Kala. 1:19; Yāāk. 1:1\x* 
\v 19 Yooto koosubaay ꞉Bāwulō booyichoo ānkurārchi ng'ālyoo ake tukul nyēē kiikuyēchi ꞉Yēēsu biiko choo mā Yuutayeek kubuntēē inee.\x - \xo 21:19 \xt Yēyuut. 11:18\x* 
\p  
\v 20 Yu kakas ꞉bichooto ng'aleechaa, kookaasta Yēyiin. Nto mii yoo, kumwoochi Bāwulō kule, “Ng'eetaabiya, miitē ꞉Yuutayeek Yēērusālēēm chēē yitē kisyēērōōk chēē chaang' chēē kiikuchamta Yēēsu nteenee tākuriibē kiruutēkwaa nyēē kōrōōm miisin.  
\v 21 /Kōōkēēmwoochi kule 'kwēēnēētē Yuutayeek tukul choo kiikuburuch keey āk choo mā Yuutayeek kule kuweeksee ng'aleekaab *Muusa ameemuraatan lēēkōōk amarub ātēbuutēkaab Yuutayeek.\x - \xo 21:21 \xt Kala. 3:23-28; 5:1-12\x* 
\v 22 Ntēē ākoy kukas ꞉bichoo areet akeenke kule 'kēēchōō. Kunyi keeyey nee?  
\v 23 Kiito nyēē miitē, ku iyey kuu wōlēē +mākēēmwooytoowuung' ꞉acheek. Kēēboontē biiko alak ang'wan chēē kiikōōtāboonchi keey Yēyiin āmārwoochē buutēēk.  
\v 24 Iwēētē keey bichu ānkiitiliil keey ꞉nkinyiing' nto iwutē *Kōōtaab Yēyiin. Nto yityo, ikweyte kiy ake tukul nyēē rubtooy keey āk ntasimnyaanaa sukung'eet /kiirēr mētēwookaab bichooto. Mākōōnkētēē ꞉chii ake tukul yooto kule māmii ꞉manta ām tukuuk chēē /kōōkēēmwoochi kurubta keey āk kiyēē iyēyē, nteenee kule imiitē irubē ātēbuutēkyoo.\x - \xo 21:24 \xt Kāāyiit. 6:1-21\x* 
\v 25 Nto kurubta keey āk choo mā Yuutayeek choo kiikuchamta Yēēsu, kōōkēēsirchi choo barweet kurubta keey āk kiyēē /kookiitiil kule kutayee keey ꞉icheek kwoomē āmit choo /kākēēsooytoochi āynātōōs. Kutayee keey martaayeet, bany chēbo tyoong'in chēē /kakeekul āk kiisēēn.”\x - \xo 21:25 \xt Yēyuut. 15:20\x* 
\s1 /Kikeenam Bāwulō 
\p  
\v 26 Yu kāyyēēkunēē, kuwēēto keey ꞉Bāwulō bichoo, nto yu kābokōōtiliil keey, kuba *Kōōtaab Yēyiin. Kiiboor bēsyēēt nyēē bēkunēē ꞉bēsyōōsyēk tisabu choo /kiitiliilēē keey āk yēē /kēēbēēlchinēē chii ake tukul kōrōsēēk.\x - \xo 21:26 \xt 1Kōōr. 9:19-23\x* 
\p  
\v 27 Yu kikiikuriik kubēk ꞉bēsyōōsyēchoo tisabu, kukas ꞉Yuutayeek alake chēē kibo yēēmēētaab Eesya kumii ꞉Bāwulō Kōōtaab Yēyiin. Kiiwuruur ꞉Yuutayeechaa biiko kunam Bāwulō  
\v 28 ānkubōloobōl kule, “Biikyoo bo Isrāyēēl, ānkōōyēētyēēchēēch! Inēētootē ꞉chiichiitēnyi biiko tukul ām wōlto ake tukul kung'āloolootēē biikyoo nyēē miyaat, ātēbuutēkyoo āk mbo Kōyiitēnyi. Mā chooto baateey, kāākukwēr mbo subak Kirikiik kukwa biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin, kōōntosuur mbo yuutēyu churtaat.”\x - \xo 21:28 \xt Yēyuut. 6:13; 18:13; 24:6\x* 
\v 29 (Kikisimkukas ꞉icheek chiichoo kibo kōōrēētaab Ēfēēsō nyoo /kikēēkuurēē Turōfiimō kuboontootē keey Bāwulō ām kiriing'. Kibērē ꞉icheek tōōs kikiikukwēryoot ꞉Bāwulō chiichoo kuwo Kōōtaab Yēyiin.)\x - \xo 21:29 \xt Yēyuut. 20:4; 2Tēm. 4:20\x* 
\p  
\v 30 Kuchēyē ꞉taariiryeet ām *kiriinkēēt kumukuul, kulābātunēē ꞉biiko komoswookik tukul chēbo kiriinkoonoo /ānkēēnāmē Bāwulō /ānkiichuutootē kung'eetee Kōyooto bo Yēyiin /ānkēēkērē ōrootunwēkaab biiwuut areet akeenke.  
\v 31 Kumii ꞉bichoo kusyēēmē kule kubakach Bāwulō, kuyityinē ꞉ng'aleechaa nyēē wōō nyēbo lukēētaab Rooma kule kimā mining' ꞉wōōrōōryēēt *kiriinkēētaab Yēērusālēēm tukul.  
\v 32 Yooto kuwēētooy ꞉kāāntōōyiintoonoo bo lukēēt areet akeenke biiko alak chēbo lukēēt chēē wōōyēch āk chēē minkēēch ākoy wōlooto kimii ꞉wōōrōōryēēt. Nto kukāsē ꞉bichoo kiyēyē wōōrōōryēēt chiichoo bo lukēēt āk biikyii, mānāātākubirsēēt Bāwulō. 
\p  
\v 33 Kinam ꞉kāāntōōyiintoonoo kibo lukēēt Bāwulō ankumwaayta /keeratee nyōrōōrōōnik āyēēng'. Nto mii yoo, kuteebee biiko kule, “Ng'oo ꞉chiichi nto subak kayey nee?”  
\v 34 Kiwiirunaat ꞉bichoo ng'al. Kimwooyē ꞉chuut chu, kumwooyē ꞉alake alak. Kunyi, maneemuuch ꞉kāāyyoong'iintoonoo kunyōōr ng'ālyoontēētaab manta. Kuuyu kibōltōōs ꞉bichoo miisin, kumwooy ꞉chiichoo bo lukēēt kule /kēēkwēryoot Bāwulō kuwo kiyēnkuutaab lukēētaab booryēēt.  
\v 35 Yu makuyit ꞉Bāwulō yēē /kikēēloong'tēē, kukōrōmiit ꞉wōōrōōryēēt miisin kut kukalabaat ꞉biikaab lukēēt.  
\v 36 Kibōlootē ꞉biiko choo kirubootē Bāwulō kumwooyootē kule, “Owaang'te chiichi!”\x - \xo 21:36 \xt Luuka 23:18; Yoowa. 19:15; Yēyuut. 22:22\x* 
\s1 King'āloolchi ꞉Bāwulō biiko 
\p  
\v 37 Yu kikiikuriik kooyiitita ꞉bichoo kibo lukēēt Bāwulō kiyēnkuung'waa, kumwoochi ꞉Bāwulō kāāntōōyiintoonoo bo lukēēt kule, “Ara imuuchāktōōs āmwoowuung' ng'ālyoo?” Kuteebee ꞉chiichooto kule, “Ing'āloolē kuutiitaab Kirikiik?  
\v 38 Ibooyē ꞉inyiing' oob Miisir ānku inyiing' ꞉nyoo kiwēēkyēēch keey intōōchi kāwōōtik kisyēērōōk ang'wan kuba suurkwēēn ām bēsyōōsyēk chēē ng'ēri choo kookukeeyta?”\x - \xo 21:38 \xt Yēyuut. 5:36-37\x* 
\v 39 Kukētyi ꞉Bāwulō kule, “Āyēku anii Yuutāyiin nyēbo Taarso ām Kiliikya, chiitaab ꞉kōōrēēt nyēē mābo kiriing' nyēē mātookunoot. Lēyyē, kany baa, āng'āloolchi biiko.” 
\p  
\v 40 Yu /kākēēchāmchi, kōōyyoonyēē barak yēē /kikēēloong'tēē ankumwechee biiko āwunnyēk kusiisyo. Yu kāākusiisyo ꞉bichoo, kumwoochi ꞉Bāwulō Yuutayeek ām kuutiing'waa kule, 
\c 22  
\p  
\v 1 “Mbo ng'eetaabiya, okas kiyēē āmwooyē nyēē āyēētē keey.”  
\v 2 Yu kakas ꞉bichoo kung'āloolchinē icheek ꞉Bāwulō ām kuutiitaab Iburaneek, kusiisyo. Yooto kumwooy ꞉Bāwulō kule,  
\v 3 “Anii Yuutāyiin. /Kikēēsikyoo Taarso ām Kiliikya, nteenee kyāānērēē kiriinkooni bo Yēērusālēēm. Kiineetaa ꞉Kāmālyēēl ātēbuutēkaab mbo kuuko, ānkyāākiilchi ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuu wōloo ōwuuyē ꞉akweek bēsyōōsyēchu.\x - \xo 22:3 \xt Yēyuut. 21:39; 5:34; Filib. 3:4-6\x* 
\v 4 Kyāāwusē biiko chēē kirubē kēēltaab Yēēsu kut āmāchē ābākāchē. Kyāānāmootē murēnik āk kooruuk ānkāārātē ākērtooy kō.  
\v 5 Imuuchē mbo kōōboorwook *꞉kibkōrōs nyēē wōō āk booyikaab kōōk tukul kule man ꞉ng'aleechu āmwoowook. Kikōōno mbo ꞉kāāntōōyichoo bārōōnōōk āyibchi mbo ng'eetaabkaamet ām Tamaasko. Kunyoo, kyāāwē wōlooto āmāchē anam biiko sāākwēryoonu kukwa Yēērusālēēm /bokiing'woonchi.\x - \xo 22:5 \xt Yēyuut. 8:3\x* 
\p  
\v 6 Yu kikiikuriik kuyit ꞉asiista lo nyēbo bēēt, kukariik ayit Tamaasko, kuchō ꞉lēbkēēyyēētaab Yēyiin ām barak ankoolaambuuchaa.  
\v 7 Āryookyi keey ng'wēny. Nto mii yoo, akas kuutiit nyēē kikuurwoo kule, ‘Sāwulō, wē, Sāwulō, 'kēē-āmchoo nee?’\x - \xo 22:7 \xt Yēyuut. 9:3\x* 
\v 8 Ākētyi kule, ‘Inyiing' ng'oo ōō, mokoryoontēēt?’ Kukētwoo kule, ‘Anii Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt, nyooto imiitē ibārē.’  
\v 9 Kikas ꞉chōōrōōnuutēkyuu chēē kikēēboontootē keey lēbkēēyyēēt, āmēēbērē kiinkētē kiyēē /kikēēmii /kēēmwoowoo. 
\p  
\v 10 Yooto, ateeb kule, ‘Ara ayey nee ōō, mokoryoontēēt?’ Kuwālwoo kule, ‘Ng'eet ānkiiwē ākoy Tamaasko. +/Mākiibooruung' ām wōlooto kiyēē +meeyey.’  
\v 11 Kinama ꞉chōōrōōnuutēchooto āwut ānkōōrēētootoo ākoy Tamaasko, kuuyu kikiikutoora ꞉lēbkēēyyoonoo koonyek akor. 
\p  
\v 12 Yooto, kuchō ꞉chiito ake ām wōlooto nyēē /kēēkuurēē Anannyaa chokukasa. Kirubē ꞉chiichooto mākuutēkaab Yēyiin miisin ānkikoonyitē inee ꞉Yuutayeek tukul chēē kimiitē wōlooto.  
\v 13 Kuchō ꞉chiichoo ānkuchokōōyyoonyēēnoo komos ānkumwoowoo kule, ‘Ng'eetaabiya Sāwulō, ikaste!’ Akaste yooto bakeenke ankaakas inee. 
\p  
\v 14 Nto mii yoo, kumwoowoo ꞉chiichooto kule, ‘Kookukweying' ꞉Yēyiintēētaab mbo kuuko kule 'inkēt kiyēē māchē ꞉Yēyiin kuyey 'ankiikas Nyoo Karaam Kuchurta 'ankiikas mbo ng'aleek chēē kwoonēē kuutiinyii.\x - \xo 22:14 \xt Yēyuut. 3:14\x* 
\v 15 Inyiing' ꞉nyēē +māwēēmwoochi biiko tukul kiyēē !keekasee koonyekuuk āk yiitiikuuk.  
\v 16 Kunyoo ii, tēēkānyē nee? Ng'eet /keebatisaniing' ibuuktē ng'ōōkiswookikuuk ām kaayneenyii.’\x - \xo 22:16 \xt Yēyuut. 9:1-22; 26:12-18\x*\x - \xo 22:16 \xt Yēyuut. 2:21\x* 
\p  
\v 17 Yu kawaayeey Yēērusālēēm, nto āmiitē āsooyē ām *Kōōtaab Yēyiin, kuchō ꞉ng'oong'uutyēēt mētinyuu.\x - \xo 22:17 \xt Yēyuut. 9:26\x* 
\v 18 Kyaakas Mokoryoontēēt kung'āloolwoo. Kimwoowoo kule, ‘Ng'eetee Yēērusālēēm areet akeenke, kuuyu mēēbērē makucham ꞉bichu kiyēē imwooyē kurubta keey āk anii.’ 
\p  
\v 19 Yooto, ākētyi kule, ‘Mokoryoontēēt, ntēē inkētē ꞉bichuutēchu kule kyāāwēētootē ꞉anii kung'eetee *kōōtaab saayeet ake ākoy ake ābirootē biiko choo kiiyēnuung' ānkāārātē alak ākērtooy kō.  
\v 20 Nto mbo bēsyoonoo /kikēēbākāchē Steefaan sāāyyoonyēē ꞉anii yooto āriibē sirookaab biiko choo kimii kurumiisyē ārōōbē icheek kule kikaraam ꞉kiyēē kimii kuyēyē.’\x - \xo 22:20 \xt Yēyuut. 7:58; 8:1\x* 
\v 21 Yooto, kumwoowoo ꞉Mokoryoontēēt kule, ‘+Māāyooktiing' lōōyin wōlēē mii ꞉biiko choo mā Yuutayeek.’ ”\x - \xo 22:21 \xt Yēyuut. 9:15\x* 
\s1 Kiiboor ꞉Bāwulō kule kibo kōōrēētaab Rooma 
\p  
\v 22 Kiyēbchi yiit ꞉biiko Bāwulō, nto yu kāmwooy ng'aleechu, kubōloobōl ꞉biikēy kumwooyē kule, “Obakach chiichi, māyēmāktōōs /tākēēkāsē.”\x - \xo 22:22 \xt Yēyuut. 21:36\x* 
\v 23 Kumiitē ꞉bichoo tākubōltōōs ānkumētooy sirookwaa chēē kiiliiktēē keey ānkuwurē tēērtit,  
\v 24 kumwooy ꞉kāāntōōyiintoonoo kibo lukēēt /kēēkwēryoot Bāwulō kuwo kiyēnkuutaab bichoo bo lukēēt. Kimwooy mbo subak kule /bokeebas /ānkiikuum sukung'eet /kiinkēt kule kiy nee nyēē kibōlchinē ꞉biiko kurubta keey āk inee. 
\p  
\v 25 Yu kimiitē kiimukuunkēnē kule /sikeebas, kumwoochi ꞉Bāwulō kāāyyoong'iintēēt ake nyēbo lukēēt nyēē kimii kēēyyo yooto kule, “So, bo man ām wōlēē ōmiitē ꞉akweek /keebas chii nyēbo kōōrēētaab Rooma ānku nyēē /mānāākiinkēt mbo kule boonto lēēlis nto buryo?”\x - \xo 22:25 \xt Yēyuut. 16:37\x* 
\v 26 Kukāsē ꞉chiichoo kibo lukēēt kuu nyooto, wokumwoochinē nyēē wōō nyēbo lukēēt kule, “Imiitē wēēyēyē nee? Nto yu ākoo bo ꞉chiichi kōōrēētaab Rooma!” 
\p  
\v 27 Yooto, kuwo ꞉kāāntōōyiintoonoo bo lukēēt wōloo kimii ꞉Bāwulō. Nto yitē, kuteebee kule, “Mwoowu, baa, kālē ibooyē kōōrēētaab Rooma?” Kulē ꞉Bāwulō, “Ēē, ābooyē wōlooto.”  
\v 28 Kumwooy ꞉kāāntōōyiintoonoo kibo lukēēt kule, “Ntēē kyaakweyte ꞉anii beesaan chēē chaang' sāāyēku chiitaab Rooma.” Kumwooy ꞉Bāwulō kule, “/Kikēēsichoo āyēku chiitaab Rooma.”  
\v 29 Kiichuchuuy keey areet akeenke ꞉chēē kimāchē kule kōōkuum Bāwulō. Yooto, kunam kuut kāāntōōyiintoonoo, yu kēēnkēt kule ākoo kikiikuratee chii nyēbo kōōrēētaab Rooma nyōrōōrōōnik. 
\s1 Kumii ꞉Bāwulō taayeetaab kōōkwēētaab Yuutayeek 
\p  
\v 30 Nto yu kāyyēēkunēē, kimāchē ꞉kāāntōōyiintoonoo bo lukēēt kōōnkēt kiyēē kiitēēchinē ꞉Yuutayeek kurubta keey āk Bāwulō. Yooto, kootyaakta Bāwulō ānkumwoochi kōōkwēētaab Yuutayeek kōōruruuch keey kumiitē ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch. Nto tēē yoo, /kēēkwēryoon Bāwulō kuchō taayeetaab kōōkwoonoo. 
\c 23  
\p  
\v 1 Yooto, kōōrōōtoot ꞉Bāwulō booyichooto ānkumwoochi kule, “Mbo ng'eetaabiya, ānkētē kule kyaayey ꞉anii ākoy kura yiisyēēnyuu kuyitita kuu wōlēē māktooy ꞉Yēyiin.”\x - \xo 23:1 \xt Yēyuut. 24:16\x* 
\v 2 Yu kāmwooy ꞉Bāwulō kuu nyooto, kumwoochi ꞉Anannyaa nyoo *kibkōrōs nyēē wōō, biiko chēē kilēēkitēē Bāwulō kule, “Orabaach kuutiit.” 
\p  
\v 3 Yooto, kumwoochi ꞉nkinee Bāwulō kule, “Makoorabaachiing' ꞉Yēyiin inyiing' nyoo iyibē keey kule itiliil ām wōlēēb saang'. Itiilchoo ng'al kurubta keey āk wōlēē wuu ꞉kiruutēkaab Yēyiin ānkiimiitē i-iryēē kiruutēchoo yoo imwooyē kule /kiirabaachaa.”\x - \xo 23:3 \xt Laawi. 19:15; Mat. 23:27-28; Yoowa. 18:22-23\x* 
\v 4 Kumwoochi ꞉biiko chēē kimii yooto Bāwulō kule, “‑Mēētinyē koonyit? Kaaming' ꞉nee yu kēēntosuur kibkōrōs nyēē wōō bo Yēyiin?”  
\v 5 Kukētyi ꞉Bāwulō kule, “Mbo ng'eetaabiya, ‑māānkētē mbo kule ākoo kā kibkōrōs nyēē wōō kuu yoo mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule, ‘‑Meeng'alaal ng'ālyoo nyēē miyaat ām wōlēē mii ꞉bāytooyikaab biikwook.’\x † \xo 23:5 \xt Chuy. 22:28\x*” 
\p  
\v 6 Kiinkētē ꞉Bāwulō kule kiiliinyootiin ꞉bichoo. Ki *Satukaayeek ꞉alake, nto alak ku *Farisaayeek. Yooto, kukuur ām kōōk kule, “Mbo ng'eetaabiya, anii Fārisooyiin ānkāāsālu Farisaayeek. Āmiitē raat yu /kiikuumwoo, kuuyu ātinyē mooyēēt kule ng'ēētyēē ꞉biiko meet choo kiikubēk.”\x - \xo 23:6 \xt Yēyuut. 24:21; 26:5; Kala. 1:14; Filib. 3:5\x* 
\v 7 Yu kāmwooy ꞉Bāwulō kuu nyooto, kuchuunchuun ꞉Farisaayeechaa āk *Satukaayeek. Yooto mbo subak kubuntēē keey ꞉kōōkwēēt.  
\v 8 Mwooyē *꞉Satukaayeek kule māng'ēētēē ꞉chii meet, māmii ꞉malayikaan āk tāmirmiroy. Nteenee iyēnchinē ꞉Farisaayeek ng'aleechaa tukul.\x - \xo 23:8 \xt Luuka 20:27; Yēyuut. 4:2\x* 
\p  
\v 9 Kichēy ꞉taariiryeet nyēē wōō kut kung'ēētyo ꞉kāānēētikaab kiruutēk alake chēē ki Farisaayeek ānkumwooy kule, “Nto yu ākoo māboonto ꞉chiichi lēēlis. Inkētē ꞉ng'oo, nto nyuun kāng'āloolchi inee ꞉tāmirmiryēēt nto ku *malayikeet.”  
\v 10 Kikōrōmiit ꞉wōōrōōryēēt kut koosoot ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt kule imuuchē ꞉bichoo kusankatan Bāwulō kule tōng'! Yooto kōōyookto biikyii alak chēbo lukēēt kurēkto bokōōsōrunēē Bāwulō kwēēnuutaab bichoo ānkukwēryoot kuwo kiyēnkuung'waa. 
\p  
\v 11 Nto mii kwēēmooy, kōōnookyi ꞉Mokoryoontēēt Bāwulō ānkulēēnchi, “Bāwulō, ‑mēēmuy, ikiil. Kuu yoo 'kwēē-āmchi biiko ām Yēērusālēēm kurubta keey āk anii, +maweeyey kuu nyooto ām Rooma.”\x - \xo 23:11 \xt Yēyuut. 18:9; 19:21; 27:24; 28:23\x* 
\s1 /Kikeeyey ruurumuut kule /keebakach Bāwulō 
\p  
\v 12 Nto mii bēsyēēt nyēē kiikēērē, kōōruruuch keey ꞉Yuutayeek ankuyey ruurumuut. Kyaam muumeek kule mākoy kwaam nto kuyye kiy kut kukas kurook kule kaakume ꞉Bāwulō.\x - \xo 23:12 \xt Yēyuut. 9:23\x* 
\v 13 Kikēēytēē ꞉bichoo kiyēyē ruurumuunoo artam.  
\v 14 Kiba ākoy wōlēē kimii ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyikaab kōōk ānkubokumwooy kule, “Kaakyaam ꞉acheek muumeek nyēē ‑mākiiyēēyē lēt kule ‑mākyoomē āmnyoo ake tukul nto keeyyee kiy ake tukul ākoy kut keekas kule kaakeebakach Bāwulō.  
\v 15 Koong'eet ꞉akweek āk booyikaab kōōk ōyookyi nyēē wōō nyēbo lukēēt kuutiit kule /kēēkwēryoon chiichi kuchō taayeeng'woong' ōmāchē kule tōōnyōōru ng'aleek chēē yēmootiin kurubta keey āk chiichi. Kēēchōbootiin ꞉acheek keebakach chiichi kumanaayit yuutēyu!” 
\p  
\v 16 Nteenee yu kawokukas ꞉wēritaab chēēbto nyēbo Bāwulō ruurumuunoo, kuwo ākoy kiyēnkuutaab lukēētaab booryēēt ānkuwokuchiilchi Bāwulō ng'aleechaa.  
\v 17 Kukuur ꞉Bāwulō kāāyyoong'iintēēt ake nyēbo lukēēt ānkumwoochi kule, “Kwēryootē, baa, wēēri kuwo wōlēē mii ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt. Ākāsē kule boonto ng'ālyoo nyēē māchē kumwoochi.” 
\p  
\v 18 Yooto, /kēēkwēryoot wēritkēy ākoy wōlēē mii ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt. Yu kayit, kumwoochi ꞉chiichoo kibo lukēēt nyiin ki wōō kule, “Kēēyookwoo ꞉kibratyaantaanaa /kēēbērē Bāwulō kuut. Nto āyitē yēē kāmii, kusoomo kule amutu wēēri kuchō wōlēē imiitē, kuuyu boonto ng'ālyoo nyēē māchē kumwoowuung'.”  
\v 19 Kunam ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt wēēroo āwut ānkuwēēto komos sukwaamee lōkōōy. Kiteebee kule, “'Kēēbērē nee?”  
\v 20 Kumwoochi ꞉wēritkēy kule, “Kāākuchāmchiin ꞉Yuutayeek kule ikwēryootē Bāwulō tuun /bokiiyyoong'tēē taayeetaab kōōkwēēt /sitākēēbēēr ng'aleek chēē yēmootiin kurubta keey āk inee.  
\v 21 Kunyi ii, boontēēt, ‑mēē-āsyi keey bichoo, kuuyu mii ꞉alake chēē kēēytēē artam chēē māchē kule kuriibchi Bāwulō kēēlto sukubakach. Kaakwaam ꞉bichoo muumeek kule mākoy kwaam āmnyoo nto kuyye kiy mbo kisich, nteenee ākoy kukas kurook kule kaakubakach Bāwulō. Chōbootiin mbo kuu nyiitēnyi kumāchē kukas kuutiing'uung' ām ng'ālyoontoonoo māchē kusoomiing'.” 
\p  
\v 22 Yu keewaany ꞉wēēroo ng'aleechaa, kumwoochi ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt kule kuwēēchi keey, nteenee kiikāloonchi kule ‑māwokumwoochi chii ake tukul kule kāākumwoochi inee ng'aleechaa. 
\s1 /Kikiiwuuy Bāwulō kuwo Kayisareeya 
\p  
\v 23 Nto mii yoo, kukuur ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt kāāyyoong'ikyii āyēēng' chēbo lukēēt ānkumwoochi kule, “Obchey lukēēt nyēbo biiko chēē yitē bokolwookik āyēēng' kuyeyta keey kuba Kayisareeya. Nto yityo, oyeyte lukēēt nyēē bēētēē faraasiinek nyēbo biiko chēē yitē tāmānwookik tisab āk lukēēt nyēbo ng'otwēēk nyēbo biiko chēē yitē bokolwookik āyēēng' kuba ꞉tukul Kayisareeya kwēēmowuuni ku asiistaab sōmōk.  
\v 24 Ōyēytoochi nkinee Bāwulō faraasiinek cheechii sukuyitita nyēē karaam wōlēē mii ꞉kāāntōōyiintēēt Fēēliikis nyoo iyyoonkyinē yēēmoonooto.” 
\p  
\v 25 Kisirta ꞉nyēē wōō nyēbo lukēēt barweet kubeeta ꞉bichooto nyēē kimwooyē kule: 
\mi  
\v 26 Kuyityiing' ꞉barwaani inyiing' boontēēt nyēē koonyitoot, Fēēliikis. Āsubooyiing'. 
\pi1  
\v 27 Āmāchē ābooruung' kule kinam ꞉Yuutayeek chiichoo, nto yu kikiikuriik kubakach, waararaach ꞉anii āk biikyuu kuuyu kyaakas kule ki chii nyēbo kōōrēētaab Rooma.\x - \xo 23:27 \xt Yēyuut. 21:30-36; 16:37\x* 
\v 28 Nto kuuyu kyāāmāchē ānkēt kule ām nee sukōōtēēyiis ꞉bichoo miisin kurubta keey āk chiichoo, ākwēryootē ākoy kōōkwēētaab booyikwaa.\x - \xo 23:28 \xt Yēyuut. 22:30\x* 
\v 29 Yooto ānkēt kule ākoo kirubtooy keey ꞉riirikwaa āk ng'ālyoo nyēē nāmē keey āk kiruutēkwaa, nteenee kimāmii mbo ꞉lēēlis nyēē kiyemaat /kiitiilchi kume nto mbo /keerat.\x - \xo 23:29 \xt Yēyuut. 18:14-15; 26:31; 28:18\x* 
\v 30 Yu /kābokēēmwoowoo kule /kēēmiitē /kēēyēchinē ruurumuut kule /keebakach, atiil kule āyokoowu kuchō wōlooto imiitē. +Māāmwoochi biiko choo ing'unyng'uung'tōōs kubo inee kule kuyibuung' riirikwaa. 
\pm Anii nyoo Kilaawutiyo Lusiiya. 
\p  
\v 31 Kikoonyit ꞉lukoonoo bo booryēēt ng'aleekaab nyēē wōō. Kibeeta Bāwulō kwēēmowuunooto ākoy wōlēē /kikēēkuurēē Antibaatri.  
\v 32 Yu kāyyēēkunēē, /kēēmwoochi lukēēt nyoo kibo faraasiinek kule kutas taay āk Bāwulō ankooyeey ꞉chuut kiyēnkuung'waa.  
\v 33 Nto yu kabokuyit ꞉choo Kayisareeya, kōōkoochi kāāntōōyiintoonoo kibo wōlooto barwaanaa ānkōōyokoochi nkinee Bāwulō.  
\v 34 Kisuman ꞉bāytooyiintoonoo barwaanaa ankuteeb kule, “Bo ꞉Bāwulō yēēmēēt nkōnō?” Yu kakas kule ākoo kibo Kiliikya,  
\v 35 kumwoochi kule, “+Maakas ng'aleekuuk, yoo kaakuyit ꞉biiko choo ing'unyng'uung'tōōs kubo inyiing'.” Nto mii yoo, kumwaayta ꞉bāytooyiintoonoo /kēēkwēryoot Bāwulō /bokiimiiny kaab *Ērōōtē /ānkēēriib. 
\c 24  
\s1 Kumii ꞉Bāwulō taayeetaab Fēēliikis 
\p  
\v 1 Nto mii yoo, yu kaakukeeyta ꞉bēsyōōsyēk muutu kuchakee /kākēēkwēryoot Bāwulō, kuwo ꞉kibkōrōs nyoo wōō ākoy Kayisareeya. Kiwēēto keey booyik alak āk chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Tērtuulō nyēē kikōrōōm ng'alaaleet. Kiyib riirikwaa kuba wōlēē mii ꞉bāytooyiintēētaab yēēmoonooto.\x - \xo 24:1 \xt Yēyuut. 23:2\x* 
\v 2 Yu /kābokēēkuur Bāwulō kuwo kō, kōōyyo ꞉Tērtuulō ānkumwoochi Fēēliikis kule, “Boontēēt nyēbo koonyit, kōōkēēng'ērēkyi ꞉acheek bāytooyiisyēēng'uung' nyēbo tāloosyēēt ām bēsyōōsyēk chēē chaang'. !Kweeyey nyēē karaam simikas taay ankiiweechweech ng'aleek alak sukung'eet kutas taay ꞉kōōrēēnyoo.  
\v 3 Boontēēt nyēē koonyitoot, Fēēliikis, karaam ꞉bāytooyiisyēēng'uung' ām wōlto ake tukul ānkēēng'ērēkyinē ām kēēlto ake tukul kuyitita.  
\v 4 Nteenee ii, nyēē wōō, āsoomiing' kule ‑meechaas iyēbchi yiit kiyēē kēēmāchē kēēmwoowuung' ām nwookinto. 
\p  
\v 5 Boontēēt, mii ꞉chiichi kuyibu nyalilta kōōrooni. Iwuruurootē Yuutayeek ām kōōrēēt kumukuul kuyey wōōrōōryēēt. Inee mbo ꞉nyēē intōōchinē biiko choo kiikoobetyeeny keey ankurub nyoo bo Nāāsārēēt.\x - \xo 24:5 \xt Yēyuut. 17:6\x* 
\v 6 Kookusyeem mbo subak kunyeeree *Kōōtaab Yēyiin. Kiyeyeech ꞉ng'ālyoontoonooto keenam.\f + \fr 24:6 \ft Tinyē ꞉siruutēk alake ng'aleechu: Kikēēmāchē kiikuumu inee kurubta keey āk wōlēē mwooytooy ꞉kiruutēkyoo. \fv \ft 7\+fv* Nteenee kichō ꞉Lusiiya nyoo kāāyyoong'iintēēt nyēē wōō nyēbo lukēēt ānkōōmbōrunēēnēēch, \+fv 8a\+fv* ānkumwoochi biiko choo kiitēēytōōs kubo inee kule kukwa wōlēē imiitē.\f*\x - \xo 24:6 \xt Yēyuut. 21:28\x* 
\v 8 Kunyi, yoo 'kēēkuumu nkit, +meekas kule ākoo man ꞉kiyēē kēēmwooyē ꞉acheek kurubta keey ākoo chiichi.” 
\p  
\v 9 Kiirōōbēr ꞉nkicheek Yuutayeek kule ki man ꞉ng'aleechaa. 
\p  
\v 10 Yu kānyōōr ꞉Bāwulō bārooyinto kung'alaal, kulē, “Ānkētē kule ām kēnyiisyēk chēē chaang' choo kookukeeyta, inyiing' ꞉nyēē kwēētiilchinē biiko ng'aleek ām yēēmooniitēnyi. Kunyoo, ang'erechaat ayeet keey ām taayeeng'uung'.  
\v 11 Imuuchē chēēbēēru kule manaakeeyta ꞉bēsyōōsyēk tamanu āk āyēēng' kuchakee kyāāwē ꞉anii Yēērusālēēm wāākutunkyi Yēyiin.  
\v 12 Mānāānyōōrwoo mbo ꞉murēchu iyyoong'tēēnoo kōōk ākwiilē keey āk chii ake tukul ām *Kōōtaab Yēyiin nto, mbo āwuruurootē biiko ām kooriikaab saayeet nto, mbo ām wōlto ake tukul ām Yēērusālēēm.  
\v 13 Māmii mbo ꞉kiyēē iboorunēē ꞉murēchu kule man ꞉ng'aleechu mwooyē ꞉icheek kurubta keey āk anii. 
\p  
\v 14 Ānkoo kuwuu nyooto, āchāmchiintōōsii kule ākutunkyinē Yēyiintēētaab mbo kuuko kuu chii nyēē rubē kēēlooto /kēēmwooyē kule machurtaat. Āyēnchinē kiy ake tukul nyoo chāmchiintōōs āk wōlēē wuu ꞉kitaabuutaab kiruutēk ānku nyoo /kikeesir ām kitaabuutaab *wōōrkooyik.\x - \xo 24:14 \xt Yēyuut. 9:2\x* 
\v 15 Āboontēē Yēyiin mooyēēt kuu wōloo wuu ꞉murēchuutēchu kule mākung'ēētyēē meet ꞉biiko choo churtootiin ākoo choo bo ng'ōōki.\x - \xo 24:15 \xt Tān. 12:2; Yēyuut. 4:2; 23:6\x* 
\v 16 Kunyi, ātitirē kwaak āriibē keey ku ‑maayey ng'ālyoo nyēē ‑mēēng'ērēēchē Yēyiin āk biiko.\x - \xo 24:16 \xt Yēyuut. 23:1; 1Kōōr. 4:4; 2Kōōr. 1:12; 2Tēm. 1:3\x* 
\p  
\v 17 Kikyaang'eetee Yēērusālēēm ānkāāminy saang' ām kēnyiisyēk chēē chaang'. Nto yityo, āchōō Yēērusālēēm āyibchi biikyuu chēē bānoon tukuuk chēē kāchāāyēētyēēchinēē ankuchaabeel kōrōsēēk.\x - \xo 24:17 \xt Yēyuut. 11:29-30\x* 
\v 18 Kyāātiliil yu kinyōōrwoo ꞉murēchooto ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kimāāboontē keey biich chēē chaang' ām wōlooto, āmēēbērē mbo kyāāmiitē āyēyē wōōrōōr ake tukul.  
\v 19 Nteenee kimii ꞉Yuutayeek alake chēbo yēēmēētaab Eesya wōlooto. Yoo icheek chēē kimwooyē, kumāchāktōōs kumii taayeeng'uung' raat bokumwooy kiy nyēē boonto kurubta keey āk anii.\x - \xo 24:19 \xt Yēyuut. 24:27-28\x* 
\v 20 Nto yoo māwuu nyoo, kumwooy ꞉murēchuutēchu mii yuutēyu lēēlisto nyēē kinama, yoo kyāāmiitē taayeetaab booyikaab kōōk.  
\v 21 Tōōs kiito akeenke baateey nyēē miyaat nyēē kyaayey ku yoo kyāāmwooyē kule, ‘Kōōyyoong'tēēnoo sōō, kōōk, kuuyu āboontēē mooyēēt kule ng'ēētyēē meet ꞉biiko choo kiikubēk.’ ”\x - \xo 24:21 \xt Yēyuut. 24:15\x* 
\p  
\v 22 Nto mii yoo, kumwooy ꞉Fēēliikis nyoo inkētē kēēliitēnyēēb Yēēsu nyēē karaam kule, “Kāāyyoong'tē ng'aleechu ākoy kut kuchō ꞉Lusiiya nyoo ꞉inee nyēē wōō nyēbo lukēētaab booryēēt.”\x - \xo 24:22 \xt Yēyuut. 23:26\x* 
\v 23 Yooto, kumwoochi ꞉Fēēliikis kāāyyoong'iintēēt ake nyēbo lukēēt nyēē kimii yooto kule, “Riib Bāwulō āmēēbērē miisin. Ibākookyinē bārooyinto kisich nyēē kakasee keey āk chōōrōōnuutēkyii /sikēēyibchinē mbo kiyēē māchē.”\x - \xo 24:23 \xt Yēyuut. 27:3; 28:16, 30\x* 
\s1 Kyoomchi ꞉Bāwulō Fēēliikis āk Turusiila kurubta keey āk Yēēsu 
\p  
\v 24 Yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk chēē ng'ēri, kuchōōnto keey ꞉Fēēliikis cheebyoosyeenyii Turusiila nyēē ki Cheebyuutayaa. Yooto, kōōyookto /bokēēkuurchi Bāwulō kuchō yēē kimiitē ꞉inee kumāchē kuyēbchi yiit ng'aleekyii. Nto yitu ꞉Bāwulō, kung'alaalee kule māchē kōōkoosēē keey ꞉biiko *Kāārārookiintēēt Yēēsu.\x - \xo 24:24 \xt Yēyuut. 9:15\x* 
\v 25 Nto yu kāwokumwooy ꞉Bāwulō kule māchāktōōs kuchurtootiin ꞉biiko, kuriibē keey, anku +/mākiitiilchi ng'al ām bēsyēēt nyēē mākuchō, kumuy ꞉Fēēliikis. Yooto, kumwoochi Bāwulō kule, “Kutēēniit chooto ra ēē, wē. Imuuchē iwēēchi keey ākoy ākuuriing' subak.”\x - \xo 24:25 \xt Yēyuut. 17:32\x* 
\v 26 Kiiyooktooy /kibokēēkuurchinē Bāwulō kibtaman chokwoomēē lōkōōy ānkumāchē kule kuyibchi inee ꞉Bāwulō chēēbkiisyoong'. 
\p  
\v 27 Yu kakeeyta ꞉kēnyiisyēk āyēēnku, kookeer ꞉ake nyēē /kikēēkuurēē Bōrkiiyō Fēēstō bāytooyiisyēētaab yēēmoonoo. Nto kuuyu kimāchē ꞉Fēēliikis kule koong'ereech Yuutayeek kubakaakta Bāwulō kurataat.\x - \xo 24:27 \xt Yēyuut. 25:9\x* 
\c 25  
\s1 /Kikēēkwēryoot Bāwulō taayeetaab Fēēstō 
\p  
\v 1 Yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk sōmōku kuchakee /kakeetool Fēēstō kōōntōōchi yēēmoonooto bo Yuuteeya, kuwo Yēērusālēēm.  
\v 2-3 Nto yu kayit, kukwoonchi ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāāntōōyikaab Yuutayeek ānkumwoochi riirikwaa kurubta keey āk Bāwulō. Kisoom mbo kule kōōwu Bāwulō kuwo Yēērusālēēm sukuriibchi kēēlto ankubakach.\x - \xo 25:2-3 \xt Yēyuut. 23:12-15; 24:1\x* 
\v 4 Yooto, kukētyi ꞉Fēēstō kule, “Rataat ꞉Bāwulō ām Kayisareeya ānkāāmiitē ꞉anii āwēētii wōlooto ām lēēkitō.  
\v 5 Yoo ākoo mii ꞉ng'ālyoo nyēē miyaat nyēē kiikuyey, ōmwoochi biikwook alak kukwa wōlooto bokumwooy riirikwaa kurubta keey āk inee.” 
\p  
\v 6 Yu kāākōōbuur ꞉Fēēstō Yēērusālēēm bēsyōōsyēk sisiit nto taman, kurēkto Kayisareeya. Nto yu kāyyēēkunēē, kukuur kōōkwēēt ankumwaayta /kēēkwēryoon Bāwulō kuchō kōōk.  
\v 7 Yu /kakiiyiitita Bāwulō, kōōmuutmuut ꞉Yuutayeek chēē kikiikukwaanee Yēērusālēēm ānkumwooy ng'al chēē chaang' chēē kimāyēētyēēchinē kiy.\x - \xo 25:7 \xt Yēyuut. 24:5-6, 13\x* 
\p  
\v 8 Yooto, kutuuch keey ꞉Bāwulō kule, “Manaayey kiy ake tukul nyēē māchāmē ꞉kiruutēkaab Yuutayeek, nto anyeeree *Kōōtaab Yēyiin, nto mbo āntosuur *Kayisaar.” 
\p  
\v 9 Kuuyu kimāchē ꞉Fēēstō kule koong'ereech Yuutayeek, kuteebee Bāwulō kule, “Ara iyeytaat keey iwē Yēērusālēēm suwāāyyoong'tēēniing' kōōk ām wōlooto kurubta keey āk ng'aleechu?”\x - \xo 25:9 \xt Yēyuut. 24:27\x* 
\v 10 Kukētyi ꞉Bāwulō kule, “Āmiitē ꞉anii raat taayeetaab kōōkwēētaab biikaab Rooma yēē yēmāktōōs kule /kiikuumunēēnoo. Mānāāyēchi Yuutayeek kiy ake tukul nyēē miyaat kuu wōloo inkētitooy ꞉nkinyiing'.  
\v 11 Nto yoo ākoo kāmii ꞉kiyēē miyaat nyēē kyaayey nyēē nyoolchoo /keebakachaa, ku ‑maanyokoor meet. Nto yoo ākoo mwooyē ꞉Yuutayeechu ng'aleek chēē mātinyē manta kurubta keey āk anii, kumāmii ꞉chii nyēē boonto kāāmuukēywēēk kōōyokoochoo icheek. Āmāchē /kiiyokoochoo *Kayisaar.” 
\p  
\v 12 Yooto kōōrwooch ꞉Fēēstō āk kiirwookikyii, nto mii yoo, kumwoochi Bāwulō kule, “Keemwaay kule imāchē /kiiyokoochiing' Kayisaar, +mēēwē wōlooto.”\x - \xo 25:12 \xt Yēyuut. 23:11; 25:21, 25; 28:19\x* 
\s1 Kyaam ꞉Fēēstō lōkōōy āk bāytooyiintēēt Akiriiba 
\p  
\v 13 Yu kabokukeeyta ꞉bēsyōōsyēk chēē ng'ēri, kuwo ꞉bāytooyiintēēt Akiriiba āk cheebyoosyeet ake nyēē /kikēēkuurēē Bēērnikē\f + \fr 25:13 \ft Kituubchēē ꞉Akiriiba kooruuchu: Bēērnikē āk Turusiila.\f* bokoosubaay Fēēstō.  
\v 14 Nto kuuyu kibēēnnyēē wōlooto bēsyōōsyēk ku chaang', kwaam ꞉Fēēstō lōkōōy āk bāytooyiintoonoo kurubta keey āk ng'aleekaab Bāwulō. Kimwoochi nyiin kule, “Miitē, naas, ꞉chiito ake nyēē kibakaakta ꞉Fēēliikis kurataat.\x - \xo 25:14 \xt Yēyuut. 24:27\x* 
\v 15 Yu kāwāāwē Yēērusālēēm, kukwoonchoo ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyik chēbo Yuutayeek ānkubokumwoowoo ng'al chēē itēēyēē keey kurubta keey āk chiichi kumāchē kule /kiitiilchi ng'al.  
\v 16 Yooto, āmwoochi bichoo kule mā ātēbuutēkaab biikaab Rooma /kiiruusta chii kumātuuyo āk nyoo riirēē keey kubo inee ānkunyōōr bārooyinto nyēē kayeetee keey.  
\v 17 Nto yu kabokeekwaante keey ākoy wōli, manaakaay keey mbo kisich, nteenee kyāākuur kōōkwēēt kutuuyo ām bēsyēēt nyēē kiikēērē ankaamwaayte /kēēkwēryoon chiichoo kuchō kōōk.  
\v 18 Nto yu kāwokung'alaal ꞉biiko choo kiyibu riirik, kumāmii mbo ꞉ng'ālyoo nyēē kimwooy kule kiyey ꞉chiichoo kuu wōlēē kyāāsōōtitooy.  
\v 19 Nteenee kimwoowoo ng'al chēē kichuunchuunootiin kurubta keey āk wōlēē kisooytooy ꞉icheek āk subak kurubta keey āk chii nyēē kiikume nyēē /kēēbērē Yēēsu nyēē kimwooy ꞉Bāwulō kule soboot.\x - \xo 25:19 \xt Yēyuut. 18:14-15\x* 
\v 20 Kimāātinyē wōlēē +maakuuyte ng'aleechaa. Kunyoo, ateebee inee yoo chāmē /kēēkwēryoot kuwo Yēērusālēēm /bokiikuumunēē wōlooto kurubta keey āk ng'aleechaa.  
\v 21 Yu kāwokumwooy ꞉Bāwulō kule /takeekanyee ng'aleechaa *Kayisaar, amwaayte /tākēēriib ākoy /kēēkwēryoot kuwo wōlooto.” 
\p  
\v 22 Yooto, kukētyi ꞉Akiriiba Fēēstō kule, “Āmāchē ꞉anii āyēbchi yiit chiichi.” Kumwoochi ꞉Fēēstō kule, “+Mēēyēbchi yiit tuun.” 
\s1 Kumiitē ꞉Bāwulō taayeetaab Akiriiba 
\p  
\v 23 Nto yu kāyyēēkunēē, kuwo ꞉Akiriiba āk Bēērnikē kuboonto keey biiko alak chēē ki wōōyēch āk chēē kitookunootiin ām kiriinkoonooto ankootenteen ꞉tukul ākoy kōōk. Kōōyookto ꞉Fēēstō kuut kule /kēēkwēryoon Bāwulō.\x - \xo 25:23 \xt Luuka 23:8; 21:12\x* 
\v 24 Yooto, kumwooy ꞉Fēēstō kule, “Bāytooyiintēēt Akiriiba āk biiko tukul choo ōboontē keey, okas chiichi. Kōōkukwoonchoo ꞉Yuutayeek kutēē yēē tēē ām Yēērusālēēm āk mbo ām wōli bo Kayisareeya kubōlē kule māyēmāktōōs /tākēēkāsē kusoboot.  
\v 25 Nto ābērē ārōōtootē, kumāmii ꞉kiy mbo nyēē kiikuyey ꞉chiichi nyēē misyinē /keebakach. Nteenee kuuyu kimāchē ꞉chiichi /kiiyyoong'tēē taayeetaab bāytooyiintēēt nyēē wōō, amwaayte /kēēkwēryoot kuwo Rooma.  
\v 26-27 Nto ābērē ālē, kumāmii mbo ꞉kiy nyēē āmuuchē asir kurubta keey āk chiichi nyēē +/mākēēyibchi nyēē wōō. Ākāsē kule mā karaam /kēēkwēryoot chii nyēē rataat /āmākiiboor lēēluutyēēt nyēē boonto. Kunyoo ii, boontēēt, kāākwēru kuchō taayeeng'woong' akweek tukul nto miisin kuchō taayeeng'uung' inyiing' Akiriiba, sukung'eet yoo kātook ꞉kiy ām wōlēē +/makeekuuyta, +māānyōōru kiyēē +maasir.” 
\c 26  
\p  
\v 1 Yooto, kumwoochi ꞉Akiriiba Bāwulō kule, “/Kāākēēyootuung' iyeet keey.” 
\s1 Kiyeet keey ꞉Bāwulō ām taayeetaab Akiriiba 
\p Kōōtōrōōr Bāwulō āwut, ānkumwooy kule,  
\v 2 “Bāytooyiintēēt Akiriiba, ang'erechaat ra āyyoonyēē taayeeng'uung' āmwooyē ng'aleek chēē āyēētēē keey kurubta keey āk ng'aleek tukul choo mwooyē ꞉Yuutayeek kurubta keey āk anii.  
\v 3 Ang'erechaat kuuyu inkētē ꞉inyiing' nyēē karaam ātēbuutēkaab Yuutayeek āk mbo kiyēē kēēchuunchuunnyēē. Kunyoo ii, boontēēt, āsooyiing' kule imuyte ānkiiyēbchi yiit kiyēē āmiitē wāāmwooyē. 
\p  
\v 4 Inkēt ꞉Yuutayeek tukul ām Yēērusālēēm wōlēē kiwuu ꞉soboonnyuu kung'eetee āmining'.  
\v 5 Kiikōōnkētoo bēsyōōsyēk chēē chaang' ānkōōmuuchē mbo kōōboor, yoo chāmē, kule kyāābooyē *Farisaayeek choo kikōrōōmēch miisin ām riibsēētaab kiruutēk.\x - \xo 26:5 \xt Yēyuut. 23:6\x* 
\v 6 Neennyi /kākiiyyoong'tēēnoo kōōk /kiikuumwoo, kuuyu ākēnēē keey kiyēē kikuurtoochi ꞉Yēyiin mbo kuuko.  
\v 7 Kumii ꞉Yuutayeek tukul kuyēyē yiisyēētaab Yēyiin bēēt āk kwēēmooy, kōōkēnēē keey kukas kule makuyeyakay kuu yoo /kikēēkuurtoochinē. Boontēēt nyēē wōō, ng'ālyoontooni /kiikēnēē keey ꞉nyēē kayey ꞉Yuutayeek kōōyyoong'tēēnoo kōōk.  
\v 8 Kunyoo, ātēēbē kule ām nee yu simōōyēnchinē ꞉akweek kule ing'ēētēē ꞉Yēyiin meet chii nyēē kaakume?\x - \xo 26:8 \xt Yēyuut. 4:2; 24:15; 28:20\x* 
\p  
\v 9 Kyaachamte ꞉nkanii kule asyeem kēēlto ake tukul nyēē kiimuuchāktōōs akwiil Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt.  
\v 10 Kyaayey kuu nyooto ām Yēērusālēēm. Ām kāāmuukēywēēk chēē kikōōno ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch, kyāānāmootē biikaab Yēēsu wōlēē wōō ānkāākērtooy kō. Nto yoo /kābokiitiilchi kule /keebakach, ku anii akeenke nyēē kyāāyibē āwut barak āchāmchiintōōsii.  
\v 11 Kyāāwēēsyētootēē kooriikaab saayeet chēē chaang' āng'woonchinootē biiko ānkāāsyēēmē ākērchi koong' kutayee keey ng'aleekaab Yēēsu. Kyāākōrōmiitu miisin kut ā-āchinē mbo kiriinkōōsyēk chēbo saang' wāāwusē alak chēē kimii wōlooto.\x - \xo 26:11 \xt Yēyuut. 8:3\x* 
\p  
\v 12 Nto mii bēsyēēt ake ām booniinēk chēē wuu chooto, kyāāmiitē āwēētii Tamaasko kukāākukōōno ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch kāāmuukēywēēk kule anam bichu.  
\v 13 Nto makuriik kuyit āsiiswēkaab bēēt, kutāāmiitē kēēltaab too āwēētii ii, mokoryoontēēt, kuchōōnēē ꞉lēbkēēyyēēt barak nyēē kiilēkēchēēchē kusiir asiista. Kiikweny yooto kyāāmiitē āk chōōrōōnuutēkyuu.  
\v 14 Kikiiryaakte keey ꞉tukul, nto mii yoo akas ꞉anii /kēēkuuru ām kuutiinyuu kule, ‘Sāwulō, wē, Sāwulō, 'kēē-āmchoo nee? Nto yu 'kēēlityi keey ng'ot, yoo imiitē iwēēkyoo keey kuu nyooto.’ 
\p  
\v 15 Yooto, ateeb kule, ‘Inyiing' ng'oo ōō, mokoryoontēēt?’ /Kēēkētwoo kule, ‘Anii Yēēsu, nyooto imiitē ibārē.  
\v 16 Kunyi, ng'eet. Kāābooruung' keey saakweying' iyēku motwooriintēēnyuu ankiimwaaytaate kiyēē 'keekas kurubta keey āk anii āk mbo kiyēē +māābooruung'.  
\v 17 +Māāriibiing' yoo keenyaliiliing' ꞉biikuuk āk choo mā Yuutayeek. Āmiitē wāāyooktiing'  
\v 18 isōōwunootē icheek kuweeksee wōlēē mii ꞉mēēnānēēt kukwa wōlēē mii ꞉lēbkēēyyēēt ankung'eetee ꞉rātiisyēētaab Kibrōkōsyoontēēt kukwa wōlēē mii ꞉Yēyiin. Yoo keekaaseenaa keey ꞉bichoo, +māānyōōchi kaat /ānkiiyiityi wōlēē mii ꞉choo kyāātiliil.’\x - \xo 26:18 \xt Yēyuut. 9:1-22; 22:5-16\x*\x - \xo 26:18 \xt Yēyuut. 14:15; 10:43; 1Kōōr. 1:2; 6:11; 2Kōōr. 4:6; Ēfēēs. 5:8; Kolos. 1:13; 1Tēēs. 5:4-5; 1Bēt. 2:9\x* 
\p  
\v 19 Kunyoo ii, bāytooyiintēēt Akiriiba, manaatay ꞉anii āyēnchi ng'oong'uutyoonoo kichōōnēē barak.  
\v 20 Kyāā-āmchi kurook biiko chēē kimii Tamaasko kule kuweeksee choolwookātēēng'waa ankucham Yēyiin ānkōōboorunēē yēyuutēk kule kiikuweek. Nto yityo, chāā-āmchi nkicheek chēbo Yēērusālēēm āk chēbo Yuuteeya kumukuul āk mbo bōrōryōōsyēk tukul choo kimā Yuutayeek.\x - \xo 26:20 \xt Yēyuut. 9:19-20, 28-29; 11:18\x* 
\v 21 Ng'ālyoontoonooto ꞉nyēē kiyey Yuutayeechu kunama āmiitē biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin ankusyeem kule kubakachaa.  
\v 22 Nteenee kiyēētyēēchinoonwoo ꞉Yēyiin ākoy kura. Kunyoo, āmiitē ra kāāyyoony yuutēyu ā-āmchinē lōkōōywēchu biiko chēē minkēēch āk chēē wōōyēch. Mēēbērē āmiitē āmwooyē chēē kaatasee kusiir choo kimwooyē *꞉wōōrkooyikaab Yēyiin āk *Muusa kule makuyeyakay.\x - \xo 26:22 \xt Luuka 24:44\x* 
\v 23 Kimwooy kule makunyalil *꞉Kāārārookiintēēt anku inee ꞉nyēē mākuyēk nyēbo taayta /kiing'eetee meet kwoorōōrchi Yuutayeek āk mbo choo mā Yuutayeek lēbkēēyyēēt.”\x - \xo 26:23 \xt Isa. 49:6; Yēyuut. 5:42; 11:18; 1Kōōr. 15:23\x* 
\p  
\v 24 Yu kāmwooy ꞉Bāwulō ng'aleechaa, kunam kuut ꞉Fēēstō ānkulēēnchi, “Kāākubunuung' mēt, wē, Bāwulō! Kaakuyeying' ꞉sumanaanaang'uung' kooraan ꞉mētit.”  
\v 25 Kukētyi ꞉Bāwulō kule, “Fēēstō, boontēēt nyēē wōō, mānāābunwoo ꞉mēt mbo kisich. Kiyēē āmiitē āmwooyē ku kiy nyēē yemaat anku bo manta.  
\v 26 Inkētē mbo ꞉nkinee bāytooyiintēēt kubooyiit man ng'aleechaa kuuyu mēēbērē kiyēyāksēē wōlēē kimābo laat. Kunyoo, āmuuchē mbo āmwoochi nkinee nyēē māmii ꞉muyātēēt.\x - \xo 26:26 \xt Yoowa. 18:20\x* 
\p  
\v 27 Boontēēt, bāytooyiintēēt Akiriiba, iyēnchiintōōsii ꞉inyiing' āk ng'aleekaab *wōōrkooyik? Ābērē iyēnchiintōōsii.”  
\v 28 Kukētyi ꞉Akiriiba kule, “Lēēkit iweechaa āyēku chiitaab Kiriistō.”\x - \xo 26:28 \xt Yēyuut. 11:26\x* 
\v 29 Kuwālchi ꞉Bāwulō kule, “Yoo kā lēēkit, nto ku lōō, āsooyē Yēyiin kule māyēk inyiing' baateey ꞉nyēē kaweek, nteenee chii ake tukul nyēē mii kuyēbchinē yiit kiyēē āmwooyē sookerkeyiitu anii, nteenee baateey kēētēērchiinē kubo nyōrōōrōōnichu.” 
\p  
\v 30 Kōōyyo ꞉Fēēstō, Akiriiba āk Bēērnikē ākoo mbo nkicheek choo kiboonto keey tukul ankuba saang'.  
\v 31 Kibokumwoochiin kule, “Ntēē māmii ꞉chiichi kuyēyē ng'al chēē yēmāktōōs /keebakach, nto mbo kule /keekerta kō.”\x - \xo 26:31 \xt Yēyuut. 23:29\x* 
\v 32 Yooto, kumwoochi ꞉Akiriiba Fēēstō kule, “Nto kāmānāāmwooy ꞉chiichi kule /bokiiyyoong'tēē taayeetaab *Kayisaar, nto /kaakiityaakta.”\x - \xo 26:32 \xt Yēyuut. 25:11-12\x* 
\c 27  
\s1 Kiwēētēē Bāwulō mwēēnkēēt ākoy Rooma 
\p  
\v 1 Nto mii yu /kikiikiitiil kule keebe kōōrēētaab Itaalya, /kiiyokoochi Bāwulō āk kibratiisyek alak chiito ake nyēē /kikēēkuurēē Yuulyō nyēē ki nyēē wōō nyēbo lukēētaab kaab *Kayisaar. 
\p  
\v 2 Yooto, keelaany mwēēnkēēt nyēē kitākyinē keey Atiramiito nyēē kimii wokumurē kiriinkōōsyēk chēē kimii sakaramteet nyēbo yēēmēētaab Eesya. Kikēēboontootē keey Aristaarko, chiitaab Maketoonnya nyēē kichōōnēē Tēēsālōōnikē.\x - \xo 27:2 \xt Yēyuut. 19:29\x* 
\p  
\v 3 Yu kāyyēēkunēē, keeyit Sitōōn kosolēny. Yooto, kuyēchi ꞉Yuulyō Bāwulō nyēē karaam kuchāmchi kuwo wōlēē mii ꞉chōōrōōnuutēkyii /sikiikoochi kiy nyēē kāyēētyēēchinēē keey.\x - \xo 27:3 \xt Yēyuut. 24:23\x* 
\v 4 Nto mii bēsyēēt nyēē kiikēērē, kēēng'ēētyēē yooto subak ankeenam baanta ām mwēēng', nto kuuyu kitākyēēch keey ꞉wusōōnēēt nyēē nyikiis, keesyeb komosta nyēē kiiyeelaat nyēbo Kubrō ānkēētākyi keey tō.  
\v 5 Nto yu kikiikeebeetee mwēēnkēēt keekeeytee sakaramteetaab yēēmēētaab Kiliikya āk nyēbo Bamfulyaa, keeyit Muura, *kiriinkēēt nyēē kimii yēēmēētaab Lukiiya.  
\v 6 Kinyoorta yooto ꞉chiichoo ki wōō nyēbo lukēēt mwēēnkēēt ake nyēbo *kiriinkēētaab Alekisaantrya nyēē kimii kuwēētii Itaalya. Yooto, kumwoowēēch kule keelaany mwēēnkoonoo. 
\p  
\v 7 Kiwuuyiityēēch ꞉baanta miisin nto bokēēyitē Niitō. Nto kuuyu kiitaayeeneech ꞉wusōōnēēt keetas taay āk kēēloo, keeweech keey kēētākyi keey cheeronko ankeerub wōlēē kimāwusunēē ꞉yoomeet ām Kērēētē. Kikēēmur yēēt ake yēē /kikēēkuurēē Salmoone.  
\v 8 Kinyikisyēēch ꞉wusōōnēēt miisin yu kākēētākyi keey tinkeey. Kikeebe ām wuuyinto kut bokeeyit yēēt ake yēē /kikēēkuurēē ‘Sakaramteet nyēē Yimu’ nyēē kilēēkitēē *kiriinkēētaab Laseeya. 
\p  
\v 9 Kikiikiiboot āsiiswēk chēē chaang' kubo wusōōnoonoo ānkimii wokumiyātiitu ꞉baanta kuuyu kimii kuriiku ꞉bēsyōōsyēk chēē kōrōōm ꞉wusōōnēēt.\f + \fr 27:9 \ft Mwooyē ꞉yuutēyu kule yoo kaakukeeyta ꞉bēsyēēt nyoo /kēēkirē āmiisyēēt.\f* Yooto, kumwooy ꞉Bāwulō kule,  
\v 10 “Murēchu, nto yu ākāsē kule mii wokumiyātiitu ꞉baani. Yoo katakeetas taay makunyeerakay ꞉mwēēnkēēt ānkubootyo ꞉tukuuchu mii mwēēng' ānkiiboot mbo soboonwēkyoo.”\x - \xo 27:10 \xt 1Kōōr. 11:26\x* 
\v 11 Kitay ꞉Yuulyō kiyēē kimwooy ꞉Bāwulō ankucham ng'aleekaab chiitaab ꞉mwēēnkēēt āk chēbo nyēē kiiyyoonkyinē mwēēnkēēt.  
\v 12 Nto kuuyu kimāyēmāksē kōōbuur yooto bo sakaramtaanaa kut kukeeyta ꞉bēsyōōsyēkaab wusōōnēēt, kookaykaay ꞉biiko wōlēē wōō kule keetas taay ākoy Fōyinikē. Ki sakaramteet ꞉nyiitēnyi ām Kērēētē nyēē kikaraam bokiimuunyēē ānkiimuuchē ꞉chii kuyityi kubununēē tinkēēywōōsyēkaab cheeronko nto nyēbo tō. 
\p  
\v 13 Nto yu kāwus ꞉yoomeet muut nyēbo komostaab cheeronko, koosoot ꞉icheek kule kāākuyityiin ꞉kiyēē kiisōōtē. Kunyoo, kootyaach mwēēnkēēt ankutas āk baanng'waa kung'oosng'oosyootēē sakaramteetaab Kērēētē.  
\v 14 Nyēē mā tyaa, kuchō ꞉wusōōnēēt nyēē nyikiis nyoo /kikēēkuurēē ‘Tō-koong'asiis’ nyēē kiwusunēē Kērēētē.  
\v 15 Kunyoo, kikirkir mwēēnkēēt kut keechamte keey /keetwaareech.  
\v 16 Yu kābokēēmur sakaramteetaab kōōr kisich nyēē kiikwēēn ꞉bēy nyēē /kikēēkuurēē Kawuuta, kyaam booryēēt kut kiichuutu mwēēnkēēt nyēē mining' nyoo kiichuutootē ꞉nyoo wōō kuchō nyiin āriit.  
\v 17 Yu /kikiikiichuut kuchō āriit, /keekwiiliil mwēēnkoonoo ki wōō kuyaam kule tetete. Kuuyu kinyōkōriitu ꞉bichoo kule imuuchē koonach ꞉mwēēnkēēt ng'aayneet nyēbo sakaramteetaab Liibya, kuwiirchi araaray kiito ake nyēē kiichuchuuyē baantaab mwēēnkēēt ānkubākookyi yoomeet kōōrēētoot mwēēnkēēt.  
\v 18 Kitas taay ꞉wusōōnoonoo nyikiis kuwus. Nto yu kāyyēēkunēē, /kēēmēto tukuuk ām mwēēng' kule sukukuskusiit ꞉mwēēnkēēt.\x - \xo 27:18 \xt Yoona 1:5\x* 
\v 19 Nto bēsyēēt nyēē kiikēērē, /keewiirta mbo tukuuk choo /kikēēkwoonyēē mwēēnkēēt āk tukuuk chuut alak tukul.  
\v 20 Kituuluunkēnoot ꞉wōliin bo barak ām bēsyōōsyēk chēē chaang' nyēē /kimākēēkāsē asiista nto mbo kookeelik. Kitas taay yooto tukul ꞉wusōōnēēt kwaawesiit, nto yityo, kubēk ꞉moonikyoo kule ākoo ‑mēētākōōmuuchāktōōs /kiiraraacheech. 
\p  
\v 21 Yu kikiikumisyo ꞉moonik nyēē kimēēmāchē ꞉chii kwoomiis, kōōyyo ꞉Bāwulō ānkulē, “Murēchu, nto kōōkāswoo yoo kāāmwoowook kule ‑mōōng'ēētyēē Kērēētē, nto kāmāāmook ꞉kiy nto kāmōōbootē kiy.  
\v 22 Nteenee āmwoowook kule ōkich, kuuyu māmii ꞉chii nyēē makume, nteenee makuburyet ꞉mwēēnkooni.  
\v 23 Kōchōōnchoo *꞉malayikeetaab Yēyiintēēnyuu nyoo āyēchinē yiisyēēt kwēēmooy ānkumwoowoo kule,  
\v 24 ‘Bāwulō, ‑mēēmuy, +/mākiiyyoong'tēēniing' taayeetaab *Kayisaar ankaakuriiree ꞉Yēyiin biiko choo ōboontootē keey ām mwēēng' nyēē mākoy kubēk.’\x - \xo 27:24 \xt Yēyuut. 23:11\x* 
\v 25 Kunyoo ii, murēkyoo, ōkiilyē, kuuyu ākoosēē keey Yēyiin kule makuyeyakay kuu yoo kāākumwooytoowoo.  
\v 26 Nteenee +/makeetwaareech ākoy kōōrēēt ake nyēē kiikwēēn ꞉bēēko.”\x - \xo 27:26 \xt Yēyuut. 28:1\x* 
\p  
\v 27 Kitas taay ꞉wusōōnēēt kutwaareech ām Araaraytaab Metitereennya.\f + \fr 27:27 \ft /Kikēēkuurē kēny kule Araaraytaab Atiriiya.\f* Nto mii yu makuriich kwēēmooy kwēēn ām kwēēmowuutaab taman āk ang'wan kukeeyiimeech ꞉wusōōnēēt, kumach kōōnkēt ꞉biiko choo kimii mwēēng' kule kikiikuriik keeyit kōōrēēt.  
\v 28 Yooto, kuwiirta kiito ake nyēē nyikiis nyēē /kikiikēērātyi bōrōōwēēt sukukasee wōlēē tēē ꞉bēēko. Nto bērē kulē, kiyitē fuutiinēk bokol āk tibtēm kuwo ng'wēny. Nyēē mā tyaa /kiiyokooyto subak bōrōōwoonoo. Nto bērē /kēēlē, ku fuutiinēk sokool.  
\v 29 Kikēēmuuyē kule imuuchē ꞉mwēēnkēēt kuryaach rwoontōōk choo lēēkitēē sakaramteet. Yooto, kiiyokooytē karnaak ang'wan /kiiyyoong'tēē mwēēnkēēt ankeesaay kule kuyyēēkyēēch.  
\v 30 Kisyeem ꞉biiko choo kimii kōōrēētootē mwēēnkēēt kule kumwēy. Kinam mwēēnkoonoo ki mining' nyoo kimii nyiin āriit ankuyey keey kule kimii kōōyokooytooy karnaak alak choo /kiiyyoong'tēē mwēēnkēēt, nteenee ākoo kimāchē kule kumwēyēē kiyooto.  
\v 31 Nto mii yoo, kumwoochi ꞉Bāwulō Yuulyō āk biikyii bo lukēēt kule, “Yoo kāmēēbuur ꞉bichu wōlēēb mwēēnkooni, ku ‑mōōsobtōōsii.”  
\v 32 Yooto, kutil ꞉bichoo bo lukēēt bōrōōk chēē /kikikēērātiisyēē kōōsuuyto ꞉mwēēnkoonoo ki mining'. 
\p  
\v 33 Nto yu mākōōrir ꞉kōōrēēt, kumwoochi ꞉Bāwulō biiko kule, “Ām bēsyōōsyēk chēē yitē taman āk ang'wan choo kookukeeyta, kwoobeetee kuut ānkōōruuyē kuut.  
\v 34 Kunyi, āmwoowook kule ō-āmiisyē sōōnyōōru nkuruuk sōōsobchē kuuyu māmii ꞉chii mbo akeenke ām akweek nyēē makume.”\x - \xo 27:34 \xt Luuka 12:7\x* 
\v 35 Yu kēēwoong' ꞉Bāwulō ng'aleechu, kunam mukaatiit ānkubirchi Yēyiin kōōnkōy ām taayeetaab bichooto. Nto mii yoo, kubetes ānkutoow kwaam.\x - \xo 27:35 \xt Luuka 22:19\x* 
\v 36 Kikimkimiitu ꞉bichoo ānkwoomiis ꞉nkicheek.  
\v 37 Kikēēyitē ꞉tukul chēē kikēēmiitē mwēēng' biiko bokolwookik āyēēng' tāmānwookik tisab āk lo.  
\v 38 Yu kikiikwoomiis ꞉bichooto tukul kut kubiyoong'iis, kumētyi nkoonuuk araaray sukukuskusiit ꞉mwēēnkēēt. 
\p  
\v 39 Kuyyēēchē ꞉kōōrēēt, maneemuuch ꞉icheek kōōnkēt kōōrēēt nyēē kikas, nteenee kikas yēēt ake yēē kiiwulta keey ꞉bēēko yēē kitinyē ng'aayneet yēē /kikiitiil kule bokōōyyoong'tēē mwēēnkēēt yoo keemuuchakay.  
\v 40 Yooto, kootichtiich karnaak choo /kiiyyoong'tēē mwēēnkēēt ankootyaach tukuuk chēē /kēēwēēchwēēchēē mwēēnkēēt. Nto mii yoo, kōōtōrōōr tukuuk chēē toochē yoomeet sukung'eet kuwusto ꞉yoomeet mwēēnkēēt wokōōyyoonyēē sakaramteetaab araarayta.  
\v 41 Kitākyi mwēēnkēēt koonach ng'aayneet nyēē kikiituulākoy kukiilchi ꞉sēruutaab mwēēnkēēt yooto ānkutōōr ꞉wusōōnēēt bēēko kwiiri komostaab saaruuryeet. 
\p  
\v 42 Kichōb ꞉biiko choo kibo lukēēt kule kubakach kibratiisyek sukung'eet mābir bēēko kumwēy.  
\v 43 Nto kuuyu kimāchē ꞉Yuulyō kule kōōsoob Bāwulō, kuyeetee bichoo kuyey kuu wōloo kākāākuchōbto. Yooto, kumwoochi chēē kiimuuchē kubir bēēko kule koonto kubiroot bēēko ākoy taban.  
\v 44 Nto choo king'ēt, kimāchāktōōs ꞉choo kubeetee keetiik choo kibētēkunēē keey mwēēnkēēt. Kiyit ꞉biiko tukul taban ām kēēlwookichooto tukwaay nyēē manaam ꞉kiy ake tukul.\fig Kiinach ꞉mwēēnkēēt ng'aayneet kwiiri ꞉bēēko komostaab saaruuryeet|src="lb00219b.tif" size="span" ref="27:44" \fig* 
\c 28  
\s1 Kikeeyit kōōrēētaab Maalta 
\p  
\v 1 Nto mii yu kabokeeyit araarayta taban, kēēbēēru kule ākoo ki Maalta ꞉kōōroonoo kikiikwēēn ꞉bēēko.  
\v 2 Kitoroocheech ꞉biikaab kōōroonoo nyēē karaam. Nto kuuyu kimii ꞉roobta ānku kaytit ꞉kōōrēēt, kōōloowēēch maata.\x - \xo 28:2 \xt 2Kōōr. 11:27\x* 
\v 3 Kiwokukweyaat ꞉Bāwulō kweenik alak, nto yu kēēkoochi ma, kusiikunee ꞉eereeneet kweenichaa yu kasyool ꞉maata ānkunooynoochi keey āwutaab Bāwulō.  
\v 4 Yu kakas ꞉biikaab kōōroonoo kuu nyooto, koosoot kule, “Ākoy ku rumiin ꞉chiichi. Ānkoo kaakoomuuch kuchililee meet nyoo kātānyōōru ām araaray, tākurubē ꞉mnyaat.”  
\v 5 Nteenee kilelekta ꞉Bāwulō eereeneet kōōsuuchi mā nyēē manaam inee ꞉kiy.\x - \xo 28:5 \xt Māārkō 16:18\x* 
\v 6 Kiisōōtē ꞉biiko kule makookwa ꞉āwut nto kule makooryaakta keey ankume. Kikānyiis ꞉bichooto kulōōyiit kumāchē kukas kiyēē makuyeyakay. Yu kukas kule māmii ꞉kiyēē kaam Bāwulō kulē, “Tōōs āynāt ꞉chiichi.”\x - \xo 28:6 \xt Yēyuut. 14:11\x* 
\p  
\v 7 Kimiitē yooto ꞉mbareetaab chiitaab kōōroonooto. Kitookunoot ꞉chiichoo /ānkikēēkuurēē Bubliiyō. Kitaacheech ꞉chiichoo ām mooyēēt nyēē lēēl kebe kanyii ānkuriibēēch nyēē karaam bēsyōōsyēk sōmōk.  
\v 8 Kimnyoonē ꞉kwaaniitaab chiichooto ām kō ānkimii kāru kitiintiri. Kilāyēē ꞉maat ānkōōbuuntooy ꞉mooyēēt. Wokoorwaam ꞉Bāwulō ānkutiinyēē āwunnyēk ānkusoochi. Yooto, kusob ꞉boontoonoo.  
\v 9 Yu kakas ꞉biikaab kōōroonoo chēē kimnyoontōōs, kukwa wōlēē mii ꞉Bāwulō ānkōōsoob.  
\v 10 /Kikēēkoonyitēēch ām kēēlwookik chēē chaang'. Nto yu kikēēmiitē kēēchōbē keey sikeebe, kukōōnootēēch ꞉bichoo tukun chēē chaang'. 
\s1 Kikeebe Rooma 
\p  
\v 11 Yu kābēk ꞉ārook sōmōku, kēētoowu baanta subak. Kikeelaany mwēēnkēēt ake nyēbo *kiriinkēētaab Alekisaantrya nyēē kikiimuunyēē kōōroonooto kule kukeeyta ꞉wusōōnēēt. /Kikēēkuurēē mwēēnkoonoo “Āynātōōs saram Kastoor āk Bolukis.”  
\v 12 Kikeebe ākoy yēēt ake yēē /kikēēkuurēē Sirakuusa ānkēēbēēnii yooto bēsyōōsyēk sōmōk.  
\v 13 Nto bēsyēēt nyēē kiikēērē, keebe ākoy Rēkiyō. Nto yu kāyyēēkunēē, kuwusunēē ꞉yoomeet komostaab sōōy kuchaakteeneech ākoy *kiriinkēētaab Bōtyōōli.  
\v 14 Kikeenyoorte wōlooto bo kiriinkoonoo mbo ng'eetaabiya alak chēē kitaacheech kiibuurtē keey ām bēsyōōsyēk tisab. Nto mii yoo nanyuun, keebeetee kērēēnkōōk kēētākyi keey Rooma.  
\v 15 Yu kāwokukas mbo ꞉ng'eetaabiya ām wōlooto bo Rooma kule kikēēmiitē kēēkwoonii, kutōrōōkwēēch. Kikānyiis ꞉alake yēē /kēēkuurē kule “Kooriik sōmōk chēē /kiimuunyēē,” nteenee kikēēw ꞉chuut ākoy yēē /kēēkuurē kule “Sōkōōniitaab Ābiiyō.” Yu kāwokōōbuurto keey ꞉Bāwulō bichoo, kubirchi Yēyiin kōōnkōy. Kiyey ꞉yooto inee kukich.  
\v 16 Nto yu kabokeeyit Rooma, /kēēchāmchi Bāwulō kōōbuur nkit āk riibiintēēt akeenke.\x - \xo 28:16 \xt Yēyuut. 24:23\x* 
\s1 Kyaamtaat ꞉Bāwulō ng'ālyoontēētaab Yēyiin kuriiboot 
\p  
\v 17 Yu kakeeyta ꞉bēsyōōsyēk sōmōku kukakeeyit Rooma, kukuur ꞉Bāwulō kāāntōōyikaab Yuutayeek. Nto yu kikiikōōruruuch keey, kumwoochi ꞉Bāwulō icheek kule, “Mbo ng'eetaabiya, mānāākōchōnkyi biikyoo nto mbo ātēbuutēkaab mbo kuuko. Nteenee /kikeenama ām Yēērusālēēm /ānkiiyokoochoo biikaab Rooma.  
\v 18 Kōōkuumwoo ꞉bichoo ankumach kule kootyaaktaa kuuyu kimāmii ꞉lēēlis ake tukul nyēē kinyoolchoo /keebakachaa.\x - \xo 28:18 \xt Yēyuut. 23:29\x* 
\v 19 Nto yu kabokukwiil ꞉Yuutayeek /kiityaaktaa, akas kule kaykay /kiiyyoong'tēēnoo taayeetaab *Kayisaar, ānkoo kimāmii ꞉kiy nyēē miyaat nyēē chāāmwooyē kule kiyēwoo ꞉biikyuu.\x - \xo 28:19 \xt Yēyuut. 25:11-12\x* 
\v 20 Ng'ālyoontooniitēnyi ꞉nyēē kayeya amach kule akasaak ōō, booyichu. /Kakeerateenaa nyōrōōrōōnichu kubo nyoo ikēnēē keey ꞉mooyēētaab Isrāyēēl kumukuul.”\x - \xo 28:20 \xt Yēyuut. 23:6; 24:15; 26:6-8\x* 
\p  
\v 21 Yooto, kukētyi ꞉bichoo Bāwulō kule, “Nto yu mānāākēēnyōōru ꞉acheek ng'ālyoo ake tukul nyēē chōōnēē Yuuteeya nyēē rubtooy keey āk inyiing'. Mānāāmwoowēēch ꞉mbo ng'eetaabiya chēē kwoonēē wōlooto kiy ake tukul nyēē miyaat nyēē rubtooy keey āk inyiing'.  
\v 22 Nteenee kēēmāchē keekas kule imwooyē nee ꞉inyiing', kuuyu mii ꞉biiko wōlēē wōō kung'āloolē nyēē miyaat kurubta keey āk bichēēb Kiriistō.”\x - \xo 28:22 \xt Yēyuut. 24:14\x* 
\v 23 Kunyoo, kichōb ꞉bichooto āk Bāwulō bēsyēēt nyēē mākutuuyo. 
\p Yu kayit ꞉bēsyoonoo, kukwa ꞉biiko chēē chaang' wōlēē kitēbunēē ꞉Bāwulō. Kiirwookyi ꞉Bāwulō kwiimēn. Kiiboorchi ng'ālyoo kurubta keey āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin ānkuyēyiisyēē siruutēkaab *Muusa āk chēbo *wōōrkooyikaab Yēyiin kōōboorchinēē biiko kule ki *Kāārārookiintēēt ꞉Yēēsu.\x - \xo 28:23 \xt Luuka 11:2; Yēyuut. 1:3; 8:12; 19:8; 20:25; 28:31\x* 
\v 24 Kichāmchiin ꞉alake āk ng'aleekaab Bāwulō, nto alak kutāchiin.  
\v 25 Kibēētii ꞉bichoo kukwiilootē keey kubo ng'aleechaa kikiikukas āk yu kāwokumwoochi ꞉Bāwulō kule, “Kimwoochi ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin mbo kuukoong' manta, yoo kimwooyē kubununēē wōōrkooyoontēēt *Isaaya kule, 
\q1  
\v 26 ‘Iwē wōlēē mii ꞉bichu ānkuwēēmwoochi kule: 
\q1 Yoo kōōyēbchi yiit, 
\q2 ‑mōōkāsē kiy. 
\q1 Nto yoo kookasee koonyek, 
\q2 ‑mōōkāsē kiy kubooyiit man. 
\q1  
\v 27 Kuuyu wuuyēch bichu ꞉mētēwoy, 
\q2 ānkumoolootiin ꞉yiitin, 
\q2 ānkināmākiis koonyay. 
\q1 Nto kiimuuchē ꞉koonyek kukasta, 
\q2 ānkuyootootiin ꞉yiitiik, 
\q2 ānkōōnkēt ꞉icheek, 
\q1 nto kiikuweek kuchama, 
\q2 saang'eet ꞉anii, 
\q2 āsoob icheek.’\x † \xo 28:27 \xt Isaaya 6:9-10\x*\x - \xo 28:27 \xt Mat. 13:15; Māārkō 4:12\x* 
\p  
\v 28 Kunyi, āmāchē āboorwook kule kookucham ꞉Yēyiin kooraraach biiko choo mā Yuutayeek ānkumākuyēbchi yiit ꞉icheek ng'aleechaa.”\f + \fr 28:28 \ft Tinyē ꞉siruutēk alake kērēywoontēētaab 29: Yu keewaany ꞉Bāwulō kumwooy ng'aleechaa, kung'ēētyo ꞉Yuutayeek ankuba. Kikwiilaat keey nyēē kōrōōm miisin.\f*\x - \xo 28:28 \xt Luuka 3:6; Yēyuut. 13:46\x* 
\p  
\v 30 Kiibuur ꞉Bāwulō wōlooto kēnyiisyēk āyēēng' kutēbunēē kōōnyii nyēē kikwēytooy kiy. Kitoochē biiko tukul choo kāruutoon  
\v 31 ānkwoomchinē ng'ālyoontēēt nyēē māmuyē kurubta keey āk bāytooyiisyēētaab Yēyiin, ankooneet mbo kurubta keey āk Mokoryoontēēt Yēēsu Kiriistō.\x - \xo 28:31 \xt Yēyuut. 28:23\x*