\id ROM - Numanggang NT (with Gen, Ex, Ps) [nop] -Papua New Guinea 2005 (DBL 2017) \h Loma \toc1 Poldi Lomahidok pepa youyemguk \toc2 Loma \toc3 Lom \mt1 Poldi Lomahidok pepa youyemguk \imt1 Yodakale Mede \ip Poldi pepa noli youkuk adi ne yauŋa Jesu Kilisto’walaŋ Mede Momooŋ yohautaune metamdi nadiŋa wele tubutakale tiŋa Jesu’walaŋ kayoŋbop tigiŋ aditok youyemguk. Eŋ pepa yoŋ adi Loma yokwet wapumneŋ Jesu’walaŋ kayoŋbop hatigiŋdok youyemguk. Jesu’walaŋ kayoŋbop u nediyeŋ kwanaineune mintaguk u mu nadiyam. Aposel hekidibe, be metam noli Jelusalemhi Jesu nadisukilitigiŋ adi’walahidi, Loma yokwet wapumneŋ wooŋ hatiŋa Jesu Kilisto’walaŋ Mede Momooŋ yohautaune nadiŋa nadisukilitiŋa Jesu’walaŋ kayoŋbop tigiŋ aditok youyemguk, unduŋ kayam. Ala uŋoŋ wooŋ hatihatiyeŋ yokwet gitipmuŋneŋ Sipein kwetneŋ Jesu Kilisto’walaŋ Mede Momooŋ uŋoŋbo yohautadok ulune kasop ulihimindok nadihebet tiŋa youyemguk. Ale indiŋ kayam. Poldi pepa i youkuk adi metam Jesu Kilisto nadisukiliti-miyamdi Jesu adi biyagoŋ hinek indi’walaŋ Tubulodanik unduŋ u welenikdi fuliŋgoŋ hinek nadisukilitidok youkuk. \ip Tiŋa undugoŋ Jesu’walaŋ Mede Momooŋdi ninindakaleune nadisukiliti talik foloŋ Bepaŋ dut welekubugoŋ hinek tiyam wondok momooŋ hinek ninindakaleeŋ youkuk unduŋ kayam (Fiye 1.17). \ip Agaŋ mede mebi niŋ indiŋ kameeŋ yodakaleguk. “Bepaŋdi metam Judahi’walaŋ fekhinit mokit indi ninigila nibukahileune netok gigit tugumun.” Woŋadi Bepaŋdi hebet indiŋ kameune mintaguk. Adi Judame noli welehik tubulodaune Jesu Tubulodanik u kakiyondaaŋ welehikdi fuliŋgoŋ hinek nadisukilitimiŋgiŋ, eŋ Judahi noli adi welekwambuŋ tiŋa Jesu Tubulodahik sigilulum timiŋgiŋ. Judahi adi unduŋ tubune Bepaŋdi metam fekhinit mokit indi Jesu Tubulodanik fuliŋgoŋ nadisukilitiminene ninigila beŋa Judahi welekwambuŋ tigiŋ’walaŋ kwehikoŋ gineŋ nipmeŋdok unduŋ tuguk. Kaŋ indiŋ u miŋgoŋ mintadakalelak. Fekhinitbe, be fekhinit mokit, indi wanakaŋ Jesu adi Tubulodanik fuliŋgoŋ nadisukilitiminene Bepaŋdi nibukahileeŋ nihiyoutewalandaaŋ netok gigit ninilak (Fiye 5-8). \iot Lomahi’walaŋ pepa yendiniŋ mede daŋiniŋ: \ili 1. Fiye 1-8 Yesu Kilisto nadisukilitimiŋa yomnit mokit titiŋdok \ili 2. Fiye 9-11 Yudame be Yudahi’walaŋ feknit mokit Kilistonik kubugoŋ \ili 3. Fiye 12-16 Welenikdi kifolok tiŋa Wapum’walaŋ metam hatidok \c 1 \s1 Poldi Jesu diniŋ mebi Lomahidok youyemguk \p \v 1 Pol, nu Jesu Kilisto’walaŋ tipilapilaye-me, Wapum ne aposel kwanai tibaat yoŋa naniŋguk. Tiŋa Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ u yohautawene hautadok nehitubu-dakaleeŋ napmeguk. \v 2 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ uŋakoŋ mintadok Bepaŋdi koomkwaha polofet yehitubu-lodaune gigitmede u Youkudip Mede gineŋ youkiŋ. \v 3 Ala u youkiŋ wondi Mihiŋiŋ’walaŋkade folooŋnit tuguk. Tiŋa undugoŋ folonamandapnit mintaminta adi Dewit’walaŋ yalakiŋiye gineŋ mintaguk. \v 4 Tiŋa Bepaŋdi kumuŋ gineniŋ tubukaikaaŋ tubupilakuk nai uŋaniŋ Uŋgoniŋ Munabulidi indiŋ ninimbihikuk. Adi yadi Bepaŋ’walaŋ Mihiŋiŋ saŋiniŋnit. Adi Jesu Kilisto, Wapumnik.\f + \fr 1:4 \ft Gilik mededi dakale hinek mu tilak doktiŋa tali lufom gineŋ youkam. Niŋ wahiŋ hatak. Eŋ noli indiŋ: Tiŋa adi wele tubuwalanda Munabulinit doktiŋa Bepaŋ’walaŋ mihiŋiŋ hatilak. Wendiniŋ mebi kumuŋ gineniŋ saŋiniŋnit kaikaaŋ pilalune miŋgoŋ mintadakaleguk. Adi adi Jesu Kilisto, Wapumnik.\f* \p \v 5 Adigoŋ siloŋ tobogoŋ tinamuŋa aposel kwanai titiŋdok napmeguk. Kaŋ adi wou foloŋ kwetkwet metam Bepaŋ’walaŋ medeŋiŋ yenimbene nadisukilitiŋa takaliune Jesu’walaŋ wougigitdi hautadok naniŋguk. \v 6 Unduŋ doktiŋa hidi maaŋ undugoŋ Jesu Kilisto’walaŋ metamŋiye titiŋdok hanihehimaneguk. Ale wendiniŋ kwanai u hidi’walaŋkade maaŋ titiŋdok naniŋguk. \v 7 Lomahi, hidi Bepaŋdi wapmihiŋiye hatidok habukahileguk tiŋa didimeniŋgoŋ hatidok hanilak, doktiŋa hiditok-ku pepa i youhamulat. \p Betnik Bepaŋ eŋ Wapumnik Jesu Kilisto adi’walaaniŋ siloŋ tobogoŋ be kulemadi hidi’walaŋkade haliwooŋ hatuwaak. \s1 Lomahidi Bepaŋ’walaŋ mede nadisukilitigiŋ \p \v 8 Bepaŋ’walaŋ mede nadisukilitiiŋ doktiŋa mede kahathikdi kwetkwet hautaune nadiune utumbalak. Unduŋ doktiŋa Jesu foloŋ ulodiŋa hiditok Bepaŋne niutumba tilat. \v 9 Tiŋa nu mihiŋiŋ diniŋ Mede Momooŋ yoŋila welenedi Bepaŋ kwanaiŋiŋ tibene mebine nadilak doktiŋa adi’walaŋ namanda foloŋ biyagoŋ hinek hanimbe nadineŋ. Nu helemahelemaŋ adi ninadilat tuwolit hiditok maaŋ nadisuŋa ninadilat, \v 10 tiŋa Bepaŋdi nadiune tuwot tubune talik tubumintanambune hidi’walaŋkade uuŋdok hati ninadilat. \v 11 Nu adi hidi habudok mohinek nadilat. Tiŋa Munabuli diniŋ siloŋ momooŋ tihamuŋa hehiulihiwene kwambundaaŋ yayatdok yolat. \v 12 Adi indiŋ yobe, nu usuwaaŋ habene nadisukilitinik diniŋ folooŋ kiyonadi tiŋa kiulihi tineem. \v 13 Tiŋa notneye, mebine mu nadineeneŋ ale indiŋ hanimbe. Nu metam bop noli dut tilat undugoŋ hidi’walaŋkade maaŋ wooŋ Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ kwanai diniŋ folooŋ tubumintadok helemahelemaŋ yolat. Tiŋa agaŋ uuŋdok hinek tubudulaluwene kwanai nolidi nehitehiune hatilat. \v 14 Tiŋa nu Bepaŋ negoŋ metam u be u, Gilikhi be Gilikhi moŋ, nadinadihinit be nadinadihinit mokit, kaulehi wanakaŋ Bepaŋ ne’walaŋ Mede Momooŋdi yehitubu-lodadok naniŋguk. \v 15 Unduŋ doktiŋa Loma kwetneŋ hatiiŋ hidi Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ hanihautadok walanedi loda hinek tilak. \s1 Nadisukilitinit tiŋa hatihati kahiledok \p \v 16 Nu Mede Momooŋ yohautadok meka mu tilat, maŋgoŋde uyadi Bepaŋ ne’walaŋ saŋiniŋ. Eŋ saŋiniŋ wendigoŋ nadisukiliti metam yanagilaak. Koomkoom Judahi metam, agaŋ mindaŋkade metam noli. \v 17 Biyagoŋ kuyoŋ, Mede Momooŋdi Bepaŋ’walaŋ titiŋ didimeniŋ tubumintalak. Bepaŋdi metam nadisukilitihinit’walaŋ kadakaniŋhik tumolokuyembune ne’walaŋ namanda foloŋ metam didimehi mintaiŋ. Youkudip Mede niŋ indiŋ hatak: Nadisukiliti tubune Bepaŋdi me didimeniŋ nindapmaguk adi kedem hatihati fafaŋeniŋ kahilewaak. \s1 Bepaŋ’walaŋ kwihita miŋgoŋ mintalak \p \v 18 Indi agaŋ nadiyam. Metam Bepaŋ sigilulum timiŋa kadakaniŋ tiiŋ adi’walaŋ kadakaniŋdi mede biyagoŋ ulatifolak doktiŋa Bepaŋ adi kunum gineŋ hali metam sigilulum timiiŋ u yabuŋa kwihitaŋiŋ miŋgoŋ tubumintalak. \v 19 Adi ne mebiŋiŋ taŋakiyeyembune welehik gineŋ kedem nadidok iŋgoŋ unduŋ tiiŋ. \v 20 Metam adi Bepaŋ mu kaiŋ, ala kwet tubumintaaŋ wendok foloŋ nemek mebimebi boiguk wendi saŋiniŋŋiŋ kwambumuŋ be kudiŋiŋ tubumintaune kedem kaŋ nadidakaleiŋ. Unduŋ doktiŋa nebek niŋdi Bepaŋ namanda foloŋ indiŋ tuwot mu yobaak, “Nu Bepaŋ mu nadimiŋgut doktiŋa nu adi yomnit mokit.” \v 21 Adi yadi Bepaŋ hatilak u nadikabeleeŋ nadimimbune mu hatilak nabugoŋ tubune gikiŋgoŋ mu timiŋa nemek momooŋ tiyemuluguk wendok welemomooŋ mu nadimiŋgiŋ, mokoŋ. Adi yadi yofifile mebimebi tubumintaaŋ welehik filune mambipdi yehitumukuk. \v 22 Unduŋ tiŋa, inde nadinadinit hatiyam yogiŋ iŋgoŋ adi yadi kaulehi. \v 23 Unduŋ tiŋa Bepaŋ Hatihatinit adi gikiŋgoŋ mu timiŋa, meeniŋ be bagi be kale be miŋgembet eŋ nemek fiili wendiniŋ welewele tutumbaaŋ boiŋa gikiŋgoŋ tiyemgiŋ. \s1 Metam kadakaniŋhik doktiŋa Bepaŋdi biyabulak \p \v 24 Unduŋ tubune Bepaŋdi yabukwihitaaŋ biyabune welehikdi siloda kadakaniŋ kisaŋ tiŋa nemek madimadikeŋgoŋ tiŋila sigihik kisaŋ tubukadakagiŋ. \v 25 Adi Bepaŋ’walaŋ mede biyagoŋ sigilulum timiŋa yalaŋ-me’walaŋkade ulodigiŋ. Unduŋ tiŋa Molom, yehitubu-minta tuguk, kelekula nemek Bepaŋdi yehitubu-mintaguk u gikiŋgoŋ tiyemiŋa aditok tipilapilaye tiyemgiŋ. Bepaŋ nemenemek hogohogok tubumintadapmaguk adi yadi meeniŋ indi helemahelemaŋ niutumbaaŋ nintiloloŋ tinene tuwot tibek. U biyagoŋ. \p \v 26 Biyagoŋ kuyoŋ, metam adi Bepaŋ sigilulum timiŋgiŋ doktiŋa kibibo sigilulum tiyembune siloda kadakaniŋ tubumintagiŋ. Unduŋ tiŋa tamwoi adi Bepaŋdi hekimalam tiŋa me dut titiŋdok yodakaleguk u tubufila mu titiŋdok hatak u tigiŋ. \v 27 Kaŋ mewoi adi maaŋ undugoŋ, hekimalam tiŋa tam dut titiŋdok u bikabuŋa welehik gineŋ silodadi kudup wele daune me nehigoŋ nemek madimadikeŋgoŋ mu titiŋ hinek u tigiŋ. Unduŋ doktiŋa tififilehikdok kibikoŋ welehik be sigihik foloŋ folofigita mintayemguk. \v 28 Biyagoŋ kuyoŋ, adi Bepaŋ’walaŋ mebi nadikabeleeŋ nadihaŋinda timimbune adibo tabayembune nadinadihik kauleune nemek mu titiŋdok u tiiŋ. \v 29 Tiŋa nemek hogolihogoli mebimebi u ugamali bopneiŋ. Kadakaniŋ tiiŋ be metam noli’walaŋ bomboŋhik yabusilodaiŋ, koŋgolondaŋgoŋ tiiŋ, eŋ siloda kadakaniŋ, be mik-kwadi, kikakwihita metam noli folofigita yemfit, meeniŋ udihikumuŋ, be kwihitafit, be yokamanda tiŋa metam noli’walaŋ bomboŋ yolom moŋgot, be me yeniwoliwolikefit, \v 30 be yalaŋ yoŋa metam noli’walaŋ wohiye tubukadakafit, eŋ Bepaŋ memik timiiŋ, me wapuhi yabulakataaŋ gikiŋgoŋ mu tiyemiŋa titaboloŋet tiŋa sigitiŋalo tiŋa nehi’walaŋ wohik hogok tiŋalooŋ youtumbaiŋ. Unduŋ tiŋa kadakaniŋ gitipmuŋ titiŋdok nadisu tubumintaiŋ. Eŋ mehim-behiye’walaŋ mede wobu tiiŋ. \v 31 Adi adi nadinadihinit mokit, nadisukilitihinit mokit, welehinit mokit, bulaniŋgoŋ mu nadiiŋ. \p \v 32 Bepaŋ’walaŋ Yodoko Mede didimeniŋdi indiŋ yolak. Metam kadakaniŋ indihi tiiŋ adi yadi kumuŋdok gigit. Metam undihi adi Yodoko Mede u agaŋ nadihinaka tiiŋ. Iŋgoŋ oŋ, u nadikabeleeŋ kadakaniŋ mebimebi tiiŋ. Tiŋa kadakaniŋ u hogok mu tiiŋ. Moŋ. Adi yadi nohiye nediyeŋ kadakaniŋ tiiŋ adi’walaŋ wohiye yenintiŋalooŋ yeniutumbaiŋ. \c 2 \s1 Bepaŋ adi mede nadinadi didimeniŋgoŋ tibaak \p \v 1 Unduŋ doktiŋa me du dediŋ tiŋa da’niŋ mebige yokufulaweŋ? Biyagoŋ hinek kuyoŋ, me nolidi yom tubune nadiune tuwot mu tubune nadikadakayemiŋila da’walaŋ mebige uŋaniŋgoŋ tubumintalaŋ. Nadikadaka tiyemilaŋ da maaŋ unduŋ kuŋgoŋ tilaŋ alegoŋ. \v 2 Ale Bepaŋ adi me unduŋ tiiŋ kibikoŋ tubu-udaneyembune utumba hinek tilak, unduku nadiyam oŋ. \v 3 Me du noli’walaŋ yom mede yoŋila da maaŋ uŋakoŋ tilaŋ. Unduŋ tiŋa indiŋ nobu yobaneŋ ala. Nu adi “Bepaŋdi yahenambaak” unduŋ nobu yogene! \v 4 Be du Wapumdi welekulema be kulema wapum hinek tigamuŋa yahehewe gambune du maŋgande nadilakataaŋ nadikabekabele tiŋa hati tilaŋ? Du walage tubutakaleweŋ yoŋa Bepaŋdi welekulema tigamulak u du mube nadilaŋ? \v 5 Du welekwambuŋ tiŋa walage mu tubutakaleeŋ kudup diyout hati tigene tinadahiune kudup fafaŋeniŋ dadaŋ nai foloŋ Bepaŋ’walaŋ mede fafaŋeniŋ eŋ mede didimeniŋ yodapmawaak, nai uŋaniŋ mebige dakaleune, gehidakumumbaak. \v 6 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋ adi titiŋnikdok tuwolit tuwanik nimbaak. \v 7 Me tubuloda kwanai didimeniŋgoŋ tiŋa wougigit hautanit be hatihati momooŋ hinek tubumintadok gigine tineeŋ adi yadi hatihati fafaŋeniŋ yembaak. \v 8 Eŋ me wombuŋolohi mede folooŋ hinek liliwenekula nemek hogohi moŋgohatiiŋ eŋ nehitok hogok nadiiŋ, adi yadi Bepaŋ’walaŋ kwihitadi adi foloŋ looŋ halaak. \v 9 Kaŋ kadakaniŋ titiŋ hogohogok, Judame eŋ metam noli wanakaŋ, folofigita nadineeŋ eŋ munta kisaŋ tineeŋ. \v 10 Didimeniŋ hatineeŋ hogohogok, Judame be metam noli wanakaŋ, adi wougigit hautanit eŋ kulema yemiŋa yeniutumbawaak. \v 11 Bepaŋ adi wooŋgaliŋ buŋagaliŋ mu halimilak. \s1 Yodoko Mede nadiŋa tagimneiŋ adi yadi didimehi \p \v 12 Metam Yodoko Medenit mokit hatiŋa kadakaniŋ tiiŋ adi hogohogok adi Yodoko Medenit mokit kadakadapmaneeŋ. Kaŋ Yodoko Medenit hatiŋila kadakaniŋ tiiŋ hogohogok adi Bepaŋne Yodoko Mededi yolak wendok tuwot medehik yenindapmawaak. \v 13 Yodoko Mede magihikdi hogok nadiiŋ adi Bepaŋdi yabune ne’walaŋ namanda foloŋ didimehi mu tiiŋ. Nadiŋa tagimneiŋ adigili ne’walaŋ namanda foloŋ didimehi tiiŋ. \v 14 (Metam Judahi’walaŋ feknit mokit Yodoko Mede mu yenimbihiliŋit adi nehi welehikdi nadiŋa Yodoko Mede tagimneeŋ Yodoko Medenit mokitdi Yodoko Medehinit dabugoŋ tiiŋ. \v 15 Adi unduŋ tubune Yodoko Mede u adi’walaŋ welehik gineŋ youkiŋ hatak wendiniŋ mebi mintadakalelak. Yodoko Mede u welehik gineŋ youkiŋ doktiŋa welehikdi yeniŋgiginelak. Tiŋa nadisuhikdi undubo nadiiŋ undubo nadiiŋ tiŋila fukuniŋkade yenihep tiŋa fukuniŋ yeniŋkulema tilak.) \v 16 Nemenemek u nai wapum foloŋ mintawaak. Nai uŋaniŋ Bepaŋdi Kilisto Jesu nimbune welenik gineŋ nemek kabup hebihatak wendiniŋ mebi miŋgoŋ yohautawaak. Biyagoŋ kuyoŋ, nu Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ yolat wendok tuwolit tubumintawaak. \s1 Bepaŋ’walaŋ gigitmede wahiwahiŋgoŋ mu moŋgo hatidok \p \v 17 Du datok ‘nu Judame’ yoŋa Yodoko Mededi mebiuloloŋ kameeŋ deihatilaŋ, tiŋa ‘nu Bepaŋ’walaŋ mebi nadilat’ yoŋa sigitiŋalo tihatilaŋ, \v 18 du Bepaŋ’walaŋ mede nadilaŋ iŋgoŋ oŋ, du Yodoko Mede agaŋ ganindidimeŋit doktiŋa, i kedem titiŋdok eŋ i mu titiŋdok u nadidakalelaŋ. \v 19 Tiŋa datok indiŋ yolaŋ, nu metam dauhipmik kedem yenindidimeeŋ yanagitat, eŋ mambip gineŋ hatiiŋ adi maaŋ hautadi kedem tubuhautayemilat, \v 20 eŋ metam welehik gweheyehi adi maaŋ kedem yeniŋkilitilat, eŋ nadinadihikdok nadiune kambaŋgit tilak adi kedem yenindidimelat, eŋ nu Yodoko Medenit doktiŋa nadinadi be mede folooŋ wendiniŋ kobumuŋ kahileeŋ moŋgo hatilat. \v 21 Du unduŋ yolaŋ iŋgoŋ oŋ! du metam noli Yodoko Mede yenindidimeŋila da’walaŋ walage mu nindidimelaŋ! Du metam kubo mu titiŋdok yeniŋila, da kubo tihatilaŋ! \v 22 Hekimalam kefifile mu titiŋdok yeniŋila da kefifile tilaŋ! Du bepaŋ yalayalaŋ yenisuwambat tilaŋ, iŋgoŋ bepaŋ yalayalaŋ’walaŋ siloŋyot diniŋ nemenemek kubo moŋgotaŋ! \v 23 Du Yodoko Mededok nadiŋa da’niŋ nadinadigedok nadiune loloŋ tilakdi Yodoko Mede lahulaŋa Bepaŋ figifigi timihatilaŋ. \v 24 Uŋalegoŋ tiŋa indiŋ youkiŋ. Metam Judahi’walaŋ feknit mokit adi hidi’walaŋ yom doktiŋa Bepaŋ niŋkadakaiŋ. \s1 Munabuli diniŋ fek metam welehik maaneŋ halune folooŋ yodok \p \v 25 Du sigige foloŋ Judahi’walaŋ fek tiŋit doktiŋa Yodoko Mede tagimneune folooŋnit tibaak. Eŋ Yodoko Mede u wobaaŋ adi sigige foloŋ fek tiŋit u folooŋnit mokit tibaak. \v 26 Tiŋa mede u fukuniŋ, indiŋ maaŋ hatak. Me niŋ feknit mokitdi Yodoko Mede tagimneeŋ feknit dabugoŋ tibaak. \v 27 Tiŋa feknit mokit mintaaŋ hatilakdi Yodoko Mededok kwanai tibaak adi’walaŋ mebiŋiŋ yodakalewaak. Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋ’walaŋ Youkudip Medenit eŋ feknit hatiŋila Yodoko Mede tubukadaka hatilaŋ, du’walaŋ mebige yodakalewaak. \v 28 Nebek niŋ adi sigiŋdi Judame welewele hatibaak adi yadi Judame hinek mu hatibaak. Tiŋa undugoŋ, sigiŋ gitnem diki foloŋ hogok dobumiŋgiŋdi Judame hinek mu hatibaak. \v 29 Welehikdi Judame folooŋ hatihati wendi Judame hinek. Eŋ sigihikdi Yodoko Mede diniŋ fek moŋgo hatihati wendi folooŋ mu tilak, adi welehik maaneŋ Munabuli diniŋ fek moŋgola hatihati wendi folooŋ. Metam undihi adi meeniŋdi mu nadiyembune utumbawaak, moŋ, adi Bepaŋ ne nadiyembune utumbawaak. \c 3 \s1 Indi’walaŋ titiŋnik kadakaniŋdi Bepaŋ’walaŋ mede mu ulatifolak \p \v 1 Kei, unduŋ ale Judame adi metam Judahi’walaŋ feknit mokit dut tuwolit kubugoŋ be tiiŋ, eŋ sigihik foloŋ fek tigiŋ u nemek folooŋnit mokit be? \v 2 Unduŋ moŋ. Juda metam adi nemek fee yemiŋit. Biyagoŋ hinek kuyoŋ, adi Bepaŋdi ne’walaŋ yofafaŋe medeŋiŋ hogohogok yenimbune adi wendiniŋ molom tigiŋ. \v 3 Kaŋ dediŋ? Judame noli adi mede yofafaŋe tigiŋ iŋgoŋ mu takaligiŋ doktiŋa indiŋ be yodok? “Adi mu takaligiŋ doktiŋa Bepaŋdi maaŋ mede yofafaŋe tuguk u tuwot mube takaliwaak?” \v 4 Mokoŋ hinek. Bepaŋ adi ne kubugoŋdi yobune fafaŋelak eŋ me indi adigili yalaŋ maaŋ yoyam. Bepaŋ’walaŋ Youkudip Mededi indiŋ yolak. \q1 “Bepaŋ, du talik didimeniŋ foloŋ medene yodapmalaŋ. Nebek niŋdi mede gineŋ gapmeune du kedem fafaŋeeŋ adi’walaŋ mede ulatifoweŋ.” \p \v 5 Unduŋ doktiŋa dediŋ? Indi’walaŋ titiŋnik kadakaniŋdi Bepaŋ’walaŋ titiŋŋiŋ didimeniŋ u miŋgilaŋgoŋ tubumintaune wendok dediŋ yonim? Bepaŋdi Judahi indi’walaŋ kadakaniŋnikdok kibikoŋ tuwaŋiŋ hogoli nimilak, u titiŋ hogoli tilak, unduŋ be yonim? U mokoŋ hinek. Nadinadi undihi adi kwetfoloŋ me’walaŋ nadinadi hogok. \v 6 Bepaŋdi titiŋ didimeniŋ u helemahelemaŋ mu nobuniŋ takaliŋa metam kwetfoloŋhi hogohogok indi’walaŋ titiŋnik detiŋa kamekaaŋ kadakaniŋnik diniŋ kibikoŋ yodapmawek? \v 7 Eŋ fukuniŋ yalaŋ medenedi nobu Bepaŋ’walaŋ mede folooŋ ulihiune wougigitdi lolak kaŋ maŋgande nu maaŋ fiit kadakaniŋ titiŋ naniŋa kibikoŋ namulak? \v 8 Tiŋa maŋgande indiŋ mu yoyam. “Kadakaniŋ tinene wendigoŋ udaneeŋ folooŋ momooŋ mintawaak.” Biyagoŋ hinek kuyoŋ, yalaŋ-me heki adi indi unduŋ binek yoyam yoŋa medenik suuk foloŋ youla moŋgo yoyawiiŋ. Ale mede unduŋ yoŋila talik u keleiŋ adi yadi kibikoŋ malabumuŋ mintayembune tuwot tibaak. \s1 Metam hogohogok wanakaŋ kadakadapmagumun \p \v 9 Ale dediŋ? Juda metam indi metam noli yalakapmedapmaaŋ Bepaŋ namanda foloŋ didimehi hinek be hatiyam? U moŋ hinek. Agaŋ yomun oŋ. Juda metam be Gilik metam indi wanakaŋ kadakaniŋ diniŋ tipilapilaye kwanai tiyam. \v 10 Bepaŋ’walaŋ Youkudip Mededi indiŋ yolak. \q1 “Me be tam niŋdi didimeniŋ nemu hatilak. Kubugoŋ-kabe nemoŋ hinek. \v 11 Nebek niŋdi nadidakale nemu tilak, nebek niŋdi Bepaŋ kutnilohi nemu tilak. \v 12 Adi wanakaŋ hogohogok Bepaŋ sigilulum timiŋgiŋ. Adi kunilit hatihatidok tuwot mu tigiŋ. Nebek niŋdi titiŋ kedem nemu tilak. Kubugoŋ-kabe nemoŋ hinek.” \q1 \v 13 “Adi’walaŋ mahik mede adi mebom youfulanit mokit undihi. Adi’walaŋ mebelemhik fambekeneune yalaŋ mede labulak,” \q1 “mamhik adi miŋgembet muhabo’walaŋ imeŋiŋ miknit undiniŋ gumula yawiiŋ.” \q1 \v 14 “Adi’walaŋ mahik adi haki eŋ yokwihita mededi tokilak.” \q1 \v 15 “Kayohikdi kayoloŋkula me widihikumuŋdok yawiiŋ. \v 16 Mik yolibaŋgip tiŋa udihiliwe tiiŋ. \v 17 Adi unduŋ tiŋa kulema diniŋ talii nemu nadiiŋ.” \q1 \v 18 “Eŋ namandahik foloŋ Bepaŋdok munta nemu hatak.” \p \v 19 Indi indiŋ nadiyam. Yodoko Mede adi mede molohiye inditok nadiŋa niniŋguk. Uyadi metam hogohogok indi’walaŋ mebinik ninintawaune manik galidok tuguk. Unduŋ doktiŋa metam hogohogok indi’walaŋ yomnik Bepaŋ’walaŋkade miŋgoŋ mintadapmalak. \v 20 Biyagoŋ kuyoŋ, Yodoko Mededi yomnik miŋgoŋ ninimbihitak, doktiŋa Yodoko Mede takaliŋa Bepaŋ’walaŋ namanda foloŋ metam didimehi niniŋdok talik nemu hatak. \s1 Jesu nadisukilitimiŋa yomnit mokit titiŋdok \p \v 21 Iŋgoŋ oŋ, Yodoko Mede hatune nai indidegoŋ Bepaŋdi ne’niŋ didimeniŋŋiŋ tubumintadok talikŋiŋ niŋ tubumintaguk hatak, talik woŋ adi Yodoko Mede be polofet hekidi maaŋ kahatŋiŋ yoŋa youkiŋ. \v 22 Jesu Kilisto nadisukilitimiŋa yomnit mokit tubune Bepaŋdi metam didimehi yenindapmalak. Biyagoŋ hinek kuyoŋ, talik wendi nadisukilitihinit aditok gigit tilak. Unduŋ doktiŋa mebinik molomolom mu hatak. \v 23 Indi hogohogok wanakaŋ kadakaniŋnit tubudapmagumun, doktiŋa Bepaŋ’walaŋ hatihati didimeniŋ kahiledok tuwot mu tiyam. \v 24 Biyagoŋ kuyoŋ, indi unduŋ hatiyanene Kilisto Jesu adi geŋgeŋnik youtekutnimguk, doktiŋa Bepaŋ adi ne’walaŋ siloŋ tobogoŋdi hogok nihitubu-didimeune yomnit mokit tiyam. \v 25 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋdi yobune Jesu adi ne’walaŋ naŋgatdi indi’walaŋ yom youtekutdok kwatneeŋ siloŋ tuguk. Ala u nadisukilitimineeŋ adi yadi yomhik youtekulune walandaaŋ hatihati kahileneeŋ. Diki indiŋ hatak, Bepaŋ adi yom timeŋ tigiŋ u baigoŋ nadikwambundaŋ yabukuwalune halibugiŋ ala Jesu kumuŋdok nindapmaguk nai uŋaniŋ titiŋŋiŋ didimeniŋ diniŋ mebi miŋgoŋ tubumintaguk. \v 26 Bepaŋ adi titiŋ didimeniŋ molom hatilak. Ala Jesu nadisukilitimiiŋ adi yehitubu-didimeune yomnit mokit tiiŋ. Biyagoŋ hinek kuyoŋ, wendiniŋ mebi nai indidegoŋ miŋgoŋ mintadok nadiŋa unduŋ tuguk. \s1 Nadisukiliti doktiŋa didimeeŋ yomnit mokit titiŋdok \p \v 27 Ale unduŋ doktiŋa inde’walaŋ youtumbanik neeŋbe hatak? Moŋ. Youtumbanik agaŋ wiyakuliŋit. Mayeŋ wiyakukuk? Yodoko Mede foloŋ titiŋdi be? Moŋ! nadisukiliti hogokdi nihitubu-didimelak doktiŋa nebek niŋdi netok tuwot mu youtumbawek. \v 28 Ala unduŋ doktiŋa mede indiŋ nadine hatuwaak. Metam hogohogok Yodoko Mede foloŋ mede tiloloŋ tiyam doktiŋa moŋ, adi nadisukiliti doktiŋa Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi mintayam. \v 29 Be Bepaŋ adi Juda metam indi’walaŋ Bepaŋ hogok be? Metam Judahi’walaŋ fek mu tigiŋ aditok Bepaŋ mu tilak be? Unduŋ moŋ, Bepaŋ adi metam fekhinit mokit aditok maaŋ tilak. \v 30 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋ adi Juda metam eŋ metam fekhinit mokit kiutnik hatinimilakdi nadisukilitinik doktiŋa nihitubu-didimeeŋ yodapmaune ne’walaŋ namanda foloŋ metam didimehi tiyam. \v 31 Ala unduŋ yoŋa nadisukiliti doktiŋa Yodoko Mede wiyakukam be? Moŋ hinehinek. Toboniŋ Yodoko Mede u ulihikilitiyam. \c 4 \s1 Abalaham dut Dewit adi Bepaŋ nadisukilitiune yomhik dapmaguk \p \v 1 Kaŋ Dadanik Abalaham adi maŋgoŋ tubumintaguk yonim? \v 2 Indiŋ, Abalaham adi ne’walaŋ titiŋ doktiŋa Bepaŋ namanda foloŋ me didimeniŋ mintaguk kaŋ kedem sigitiŋalo tibaak. Iŋgoŋ oŋ, Bepaŋ namanda foloŋ adi moŋ. \v 3 Bepaŋ’walaŋ Youkudip Mededi indiŋ yolak. “Abalaham adi Bepaŋ nadisukilitimiŋguk doktiŋa me didimeniŋ niŋguk.” \p \v 4 Niŋ indiŋ hatak, nebek niŋ adi kwanai tubune tuwaŋiŋ miyam wendi siloŋdok miyam mu tilak. Woŋ adi kwanai tuguk wendiniŋ tuwaŋiŋ tilak. \v 5 Iŋgoŋ oŋ, Bepaŋ adi kadakaniŋ titiŋ heki’walaŋ yomhik tumolokuyemiŋa nadiyembune me didimehi tiiŋ doktiŋa nebek niŋ adi titiŋŋiŋ doktiŋa moŋ, nadisukiliti foloŋ hogok Bepaŋ nadikwambundalak adi yadi Bepaŋdi nadisukilitiŋiŋ kaŋ nadimimbune me didimeniŋ tibaak. \p \v 6 Unduŋ doktiŋa Dewitdi maaŋ nediyeŋ titiŋ kedem mu tilak iŋgoŋ Bepaŋdi yomŋiŋ fiit tumolokulimiŋa nadimimbune me didimeniŋ tilak, aditok yonadifo tiŋa indiŋ youkuk, \q1 \v 7 “Yomhik liliwenekukuk, eŋ kadakaniŋhik tumolokukuk, adi Bepaŋ’walaŋ kahaŋ kahileiŋ doktiŋa aditok nadiwe utumba tilak. \q1 \v 8 Me niŋ Wapumdi nadimimbune yomnit mokit tilak, adi Bepaŋ’walaŋ kahaŋ kahilelak doktiŋa aditok nadiwe utumba tilak.” \s1 Abalahamdi nadisukiliti gineŋ talitimeŋnik tuguk \p \v 9 Dediŋ, yonadifo mede u neditok? Judahi’walaŋ feknit inditok hogok be? Be Judahi’walaŋ feknit mokit aditok maaŋ tilak? Abalahamdok indiŋ nadiyam. Adi yadi nadisukilitiŋiŋ doktiŋa me didimeniŋ niŋguk. \v 10 Nai deniŋ me didimeniŋ niŋguk? Judahi’walaŋ feknit tugukneŋbe, be unduŋ mu tiŋa hogok hatigukneŋ? Eeŋ, Judahi’walaŋ feknit mokit hatigukneŋ me didimeniŋ niŋguk. \v 11 Adi feknit mokit hatiŋila Bepaŋ nadisukilitimimbune Bepaŋdi nadimimbune me didimeniŋ tuguk, unduŋ tigidibaune Bepaŋdut welekubugoŋ titiŋdok fekŋiŋ u mindaŋ niŋguk. Kaŋ Abalaham adi unduŋ tiŋa metam fekhinit mokitdi Bepaŋ nadisukilitimiŋa metam didimehi tiiŋ adi’walaŋ talitimeŋ tiyemilak. \v 12 Eŋ, Judahi’walaŋ feknit inditok maaŋ talitimeŋ tinimilak. Adi feknit mokit hatiŋila nadisukilitinit hatiguk doktiŋa indi maaŋ adi tuguk undugoŋ tiŋila dadanik Abalaham ne tububihitnimguk unduŋ yonene tuwot tibaak. \p \v 13 Bepaŋdi Abalaham diniŋ yalakiŋiye kwetkwet yemdok yofafaŋeguk, woŋ adi Yodoko Mede diniŋ mede tiloloŋ doktiŋa moŋ. Nadisukilitiŋiŋ doktiŋa yomŋiŋ tumolokulimiŋa tubudidimeeŋ unduŋ timiŋguk. \v 14 Biyagoŋ kuyoŋ, gigit yeniŋguk woŋ adi Yodoko Mede molohiye nehitok hogok binek tibe tuguk adi nadisukilitidi gilegilem tiliwek. Be Bepaŋ’walaŋ yofolok maaŋ folooŋnit mokit tiliwek. \v 15 Yodoko Mededi yomnik diniŋ kibikoŋ malabumuŋ foloonik foloŋ kamelak. Yodoko Mede mu halune woŋadi mede wobu mu mintalak. \p \v 16 Unduŋ degoŋ tiŋa Bepaŋ’walaŋ gigitmede niniŋgiŋ uyadi folooŋ nadisukiliti doktiŋa mintalak. Maŋgande, uyadi siloŋ tobogoŋdi uloloŋ tinimbune Abalaham’walaŋ yalakiŋiye indi’walaŋkade mintalak. Yodoko Mede nadiŋa uŋandiŋ wooŋ galigiŋ adi hogok moŋ. Abalahamdi nadisukiliti talik takaliguk uŋakoŋ takaliyam heki indi maaŋ. Adi kubugoŋdi Bepaŋ’walaŋkade talitimeŋ tinimilak. \v 17 Unduŋ doktiŋa Bepaŋdi indiŋ yobune Abalahamdi nadikwambundaguk, “Nu nagoŋ du metambop fee aditok behik tibaaŋ yoŋa ganiŋgut.” Biyagoŋ hinek, Bepaŋ adi kumuhinaka tuguk u kedem tubukaikawek eŋ nemek mu hatak u yobune kedem mintawek. \s1 Abalaham adi nadisukiliti loloŋnit halimiŋguk \p \v 18 Kaŋ Abalaham adi metam bop fe’walaŋ behik tibaak mede wendok nadikunakunaleŋiŋ agaŋ haŋindalune fiit gigineeŋ nadikunakunaleeŋ hatiguk. Mede indiŋ niŋit. “Yalakigeye fee mumuyeŋ mintaneeŋ.” \p \v 19 Eŋ niŋe indiŋ. Ne’walaŋ guletŋiŋ 100 tuguk doktiŋa folooŋ agaŋ sipaka tuguk eŋ Sela’walaŋ folooŋ maaŋ agaŋ silida tuguk u yabukabeleeŋ fiit nadisukilitiŋiŋ mu fiyakuk. \v 20 Bepaŋdi gigitmede niŋguk u nadiune folooŋnit mokit mu tuguk. Unduŋ tiŋa nadisukiliti foloŋ fafaŋeeŋ Bepaŋdok nadimimbune loloŋnit hinek tubune indiŋ yoŋa nadidahi tuguk. \v 21 Bepaŋ adi nemek niŋdok gigitmede yolak wendiniŋ folooŋ kedem tubumintalak. \v 22 Unduŋ doktiŋa Abalaham adi nadisukiliti halimiŋguk doktiŋa Bepaŋdi aditok nadiune me didimeniŋ tuguk. \p \v 23 Bepaŋdi nadiune me didimeniŋ tuguk adi Abalahamdok hogok mu youkiŋ, woŋ adi inditok maaŋ. \v 24 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Wapumnik Jesu kumuŋ gineniŋ tubukaikaguk Bepaŋ adi nadisukilitiminene indi maaŋ nadinimbune metam didimehi tineem. \v 25 Biyagoŋ hinek, Jesu adi indi’walaŋ kadakaniŋ doktiŋa kumuŋdok nindapmaguk. Tiŋa indi kotigoŋ Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi titiŋdok kumuŋ gineniŋ tubukaikaaŋ tubupilali hatihati kobuli miŋguk. \c 5 \s1 Jesudi kulema tubumintaguk doktiŋa nadifo titiŋdok \p \v 1 Indi Jesu nadisukilitiminene Bepaŋdi metam didimehi niniŋguk doktiŋa Wapumnik Jesu Kilistodut kadiŋa Bepaŋdut kulemaŋgoŋ hatiyam. \v 2 Jesu negoŋ talik dilitomnimguk doktiŋa Bepaŋ siloŋ tobogoŋŋiŋ diniŋ maaneŋ hatiyam. Unduŋ tiŋa hatigene kougoŋ Bepaŋ ne filimpitnit mintaune yali kaŋ nadifo tineem, ala hatiŋila wendok nadifo tiŋila nadikunakunale tiyaneem. \p \v 3 Tiŋa u hogok moŋ, folofigita foloŋ hatiŋa mamsiŋa fafaŋe tinene \v 4 Bepaŋdi nibune tuwot tilak. Eŋ Bepaŋdi nibune tuwot tubune indi kunumdok nadikunakunale tiyam. \v 5 Kunumdok nadikunakunale tihatibaakdi nadibilitelet mu tibaak. Uŋgoniŋ Munabuli nimguk adi Bepaŋ’walaŋ welesiloŋ welenik gineŋ ulugolonimguk doktiŋa nadibilitelet mu tineem. \p \v 6 Koom indi inde nemek niŋ tiŋa kedebadok nemu hakuk kaŋ Bepaŋ ne’walaŋ nai foloŋ hinek Kilisto kameu fooŋ kadakaniŋ titiŋ inditok tiŋa indi’walaŋ kwetnik koŋ foloŋ kumuŋguk. \v 7 Kwetfoloŋ me indi me didimeniŋ niŋdok tiŋa tuwot mu kumunim. Me siloniŋ niŋ doktiŋa kumunene utumbawek binek. \v 8 Indi yadi kadakaniŋ kisaŋ tiŋa Bepaŋ weleŋ tubukadaka hatitabugumun, iŋgoŋ Bepaŋ adi fiit welesiloŋ tinimiŋa Kilisto nindapmaune indi’walaŋ kwetnik koŋ foloŋ kumuŋguk. \v 9 Ala nai indidegoŋ adi’walaŋ naŋgatŋiŋ doktiŋa didimehi yomhinit mokit tugumun, unduŋ doktiŋa mede yodapmandapmaŋ nai foloŋ momooŋ hinek nihitubu-lodawaak. \v 10 Indi Bepaŋ memik timiŋa adut danedane tiŋa hatiyanene Mihiŋiŋ diniŋ kumuŋdi kotigoŋ nihikiulune Bepaŋ dut welekubugoŋ tugumun. Unduŋ tiŋa nihikiukuk doktiŋa Jesu ne’walaŋ hatihati dut kiulaŋa hatihati momooŋ gineŋ kedem hinek nipmewaak. \v 11 Tiŋa u hogok moŋ, Wapumnik Jesu Kilistodi kulema tubumintaaŋ Bepaŋgut nihikiukuk doktiŋa biyagoŋ hinek Bepaŋdi nihitubulodaune welenadifo tiyam. \s1 Jesu’walaŋ kulema eŋ siloŋdi kadakaniŋnik hefulaguk \p \v 12 Ale indiŋ nadinim. Me kubugoŋdi kwetfoloŋ kadakaniŋ tubumintaguk, eŋ kadakaniŋ doktiŋa kumuŋ mintaaŋ me titituwat tuguk. Unduŋ mintaune metam hogohogok yom tiŋa kadakadapmagiŋ. \v 13 Ala indiŋ nadidok, Yodoko Mededi mu mintalune kadakaniŋdi koom mintaaŋ hakuk. Ala Yodoko Mede moŋ doktiŋa kadakaniŋhik kakabele tuguk. \v 14 Uŋaniŋ kumuŋ adi Adamdi’walaaniŋ tububihila metam hatitalabugiŋ adi me bomboŋgi tiyemiŋa hatitalabulune Moses mintaguk. Ala woŋ adi indiŋ mintaguk. Adamdi mede wobu tuguk unduŋ mu tigiŋ heki adi’walaŋkade maaŋ meŋeguk. Biyagoŋ kuyoŋ, Adamdi kumuŋ tubumintaguk woŋadi hatigene kougoŋ me niŋdi hatihatidok talik tubudidimewaak aditok talik dobui tiŋa suwa kameguk. \p \v 15 Indiŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋ’walaŋ siloŋ tobogoŋdi Adam’walaŋ mede wobudok tuwolit moŋ. Biyagoŋ hinek, me kubugoŋdi mede wobu tubune metam hogohogok kumundok gigit tigiŋ. Kaŋ Bepaŋ’walaŋ siloŋ adi me kubugoŋ Jesu Kilisto uŋakoŋ, adi’walaŋ siloŋ tobogoŋ doktiŋa Adam’walaŋ mede wobu ulatifodapmaaŋ metam fee Bepaŋ’walaŋ siloŋ u tinimguk. \v 16 Meyat adi mebihik molomolom, fukuŋ siloŋ tobogoŋ eŋ fukuŋ me kubugoŋdi mede wobu tuguk doktiŋa hamdok gigit titiŋdok mede yodapmaaŋ tubumintaguk. Siloŋ tobogoŋdi yom fee hinek hefulaŋa Bepaŋ namanda foloŋ hatihati didimeniŋ tubumintalak. \v 17 Biyagoŋ, me kubugoŋdi mede wobu tuguk doktiŋa kumuŋdi metam me bomboŋgi tiyemguk. Ala fukuniŋ indiŋ hatak. Siloŋ tobogoŋ tokinit, eŋ yomnit mokit didimeniŋ, eŋ welenik diniŋ siloŋ momooŋ mintaune nadidahi tiyamdi kougoŋ hatigene, me kubugoŋ Jesu Kilisto dut biyagoŋ me bomboŋgi hinek tiŋa hatiyaneem. \s1 Adamdi kumuŋ tubumintaguk kaŋ Jesudi hatihati tubumintaguk \p \v 18 Ale indiŋ, me kubugoŋdi mede wobu tubune metam hogohogok wanaŋ hamdok gigit tubudapmagumun. Undugoŋ me kubugoŋdi titiŋ didimeniŋ tubune yomnik dapmaune hatihati fafaŋeniŋdok gigit tubudapmagumun. \v 19 Me kubugoŋ diniŋ mede wobu doktiŋa meeniŋ feedi kadakaniŋ gineŋ fodapmagumun, undugoŋ me kubugoŋ diniŋ mede tiloloŋ doktiŋa meeniŋ feedi kedebaneem. \v 20 Yodoko Mede adi kadakaniŋ miŋgoŋ mintadakaledok foguk. Ala kadakaniŋdi mintatalolune siloŋ tobogoŋdi kalakapmeeŋ loloŋ hinek tuguk. \v 21 Folooŋ indiŋ mintawene unduŋ tuguk, kadakaniŋdi me bomboŋgi tinimiŋa kumuŋ tubumintaguk, undugoŋ siloŋ tobogoŋdi me bomboŋgi tinimbune Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi mintanene hatihati fafaŋeniŋ gineŋ nipmelak. Woŋ adi Wapumnik Jesu Kilisto doktiŋa unduŋ mintaguk hatak. \c 6 \s1 Jesudut kumuŋgumun \p \v 1 Unduŋ doktiŋa dediŋ yodok? Kadakaniŋ tomboyoula tihatiyane Bepaŋ’walaŋ siloŋ tobogoŋdi hautaaŋ kufulawaak, unduŋ kedem be yodok? \v 2 Unduŋ adi moŋ! Indi me kumuŋ tiiŋ dabugoŋ tiŋa kadakaniŋ titiŋ u agaŋ bikabugumun. Ala dediŋ tiŋa kadakaniŋ kotigoŋ tinim! \v 3 Kaŋ indiŋ mube nadiiŋ? Jesu wou foloŋ Ime youla Kilisto dut kadiŋa adi’walaŋ kumuŋŋiŋ gineŋ wanaŋ kumuŋgumun. \v 4 Uyadi biyagoŋ hinek kuyoŋ, indi Jesu wou foloŋ Imeyout tugumuneŋ Jesu dut kadiŋa kumunene mekoŋ gineŋ wanaŋ nihikufulagiŋ. Ala Bepaŋ adi saŋiniŋŋiŋdi Jesu Kilisto kumuŋ gineniŋ tubukaikaune pilakuk hatilak, undugoŋ indibo pilali hatihati kobulinit hatiyaneem. \v 5 Indi kumuŋŋiŋ gineŋ kadiŋa wanaŋ kumuŋgumun, doktiŋa kougoŋ kaikaaŋ pilapilat nai foloŋ adi pilakuk undugoŋ kaikaaŋ pilatneem. \p \v 6 Indiŋ nadinim, welenik komi agaŋ Jesu dut koloŋdabek foloŋ ukiŋ, woŋ adi welenik be siginik gineŋ kadakaniŋ diniŋ saŋiniŋ hakuk u kagiyali mamaŋdok. \v 7 Eŋ indi adi unduŋ tiŋa kadakaniŋdok tipilapilaye kotigoŋ mu timindok. \v 8 Kilisto dut nobu kumuŋgumun kaŋ kaugoŋ adut hatineem unduŋ hinek nadikwambundayam. \v 9 Kilisto adi agaŋ nadimiyam, adi kumuŋ gineniŋ pilakukdi kotigoŋ mu kumumbaak, kumuŋdi me bomboŋgi kotigoŋ mu timimbaak. \v 10 Ala kumuŋguk woŋ adi kadakaniŋdok nai kubugoŋ kumumbune dapmaguk. Kaŋ nai indinde hatilak adi Bepaŋ dut hatihatinit hatilak. \v 11 Kaŋ hidi maaŋ undugoŋ, hidetok nadiune kadakaniŋdok agaŋ tuwot kumuŋgiŋ ala yoŋ adi Jesu dut kadiŋa Bepaŋ dut hatihatinit tiiŋ, unduŋ nadiŋa hatiyaneeŋ. \s1 Kadakaniŋdok tipilapilaye kotigoŋ mu timindok \p \v 12 Hidi kadakaniŋ nadimimbune foloohik kumuŋ tibaak u mu kadokoluwaak. Be foloohikdi siloda hogolidok hehitilamut tubune u maaŋ mu nadimiyaneeŋ. Tiŋa adi’walaŋ siloda hogohi maaŋ mu nadiyemaneeŋ. \v 13 Tiŋa kayohik kohohikdi undugoŋ kadakaniŋ titiŋdok kwanaiŋiŋ mu taneeŋ. Moŋ hinek. Hidi yadi kumuŋ gineniŋ hehitubu-kaikaguk doktiŋa Bepaŋ’walaŋ kwanai gineŋ mindigeula foneeŋ. Unduŋ tiŋa foloohik Bepaŋdok miŋa adi’walaŋ titiŋ didimeniŋdok tipilapilaye kwanai timineeŋ. \v 14 Ale hidi Yodoko Mede foloŋ moŋ, Bepaŋ’walaŋ siloŋ tobogoŋ foloŋ hatiiŋ doktiŋa kadakaniŋdi me bomboŋgi mu tihambaak. \s1 Titiŋ didimeniŋ diniŋ kwanai-me mintaaŋ hatidok \p \v 15 Kaŋ dediŋ titiŋdok? Indi Yodoko Mede gineŋ moŋ, adi Bepaŋ’walaŋ siloŋ tobogoŋ gineŋ hatiyam doktiŋa kadakaniŋ kedem be titiŋdok? Wadi moŋ hinek! \v 16 Kaŋ hidi indiŋ mu nadiiŋ be? Me bomboŋgi niŋdok nadigalika timiŋa adi’walaŋkade wooŋ galiŋa adi’walaŋ tipilapilaye kwanai timineeŋ. Hidi kadakaniŋdok nadigalika tiŋa tipilapilaye timiŋa hatigene kumuŋkwaneneeŋ. Be mede tiloloŋdok nadigalika timiŋa tipilapilaye kwanai tiŋa Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi tineeŋ. \v 17 Hidi kadakaniŋdok tipilapilaye tihatigiŋ diniŋ nai agaŋ dapmaguk. Nai indinde adi Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ hanindidimeŋit u welehikdi nadisuŋa mede tiloloŋ tiiŋ doktiŋa Bepaŋ niutumbalat. \v 18 Tiŋa hidi adi kadakaniŋ diniŋ folofolok gineniŋ hehifiyakuk doktiŋa titiŋ didimeniŋdok tipilapilaye-metam tigiŋ hatiiŋ. \v 19 Welehik komihi gweheyehi, doktiŋa kwetfoloŋ diniŋ titiŋ wendok foloŋ kamekaaŋ mede hanilat. Hidi koomkwaha foloohik silodadok eŋ nemek hogolidok tipilapilaye tubune kaka hatiyagiŋ. Ala nai indinde adi foloohikdi nemek didimeniŋdok tipilapilaye kwanai tiŋa hehitubu-walandaune hatiyaneeŋ. \v 20 Kadakaniŋ diniŋ tipilapilaye kwanai tiŋa hatigiŋneŋ metam didimehi hatidok folok nemu hahamguk. \v 21 Kaŋ nai uŋaniŋ folooŋ maŋgoŋ tubumintagiŋ? Folooŋ tubumintagiŋ adi nai indidegoŋ nadiune mekaŋgoŋ tilak. Ala wendok foloŋ ulodiŋa kumuŋ tubumintadok tuwolit tilak. \v 22 Nai indinde kadakaniŋ diniŋ folok fiyakulune Bepaŋ’walaŋ tipilapilaye-metam tigiŋ hatiiŋ, eŋ folooŋ hinek adi hehiyoutewalanda tuguk hatiiŋ eŋ kougoŋ hinek adi hatihati fafaŋeniŋ tubumintaneeŋ. \v 23 Kadakaniŋ diniŋ tuwaŋiŋ adi kumuŋ titiŋdok. Iŋgoŋ Bepaŋ siloŋ tobogoŋŋiŋ diniŋ folooŋ adi Wapumnik Jesu Kilisto adut kadiŋa hatihati fafaŋeniŋ kahiledok. \c 7 \s1 Kumuŋ gineniŋ kaikaaŋ pilakuk hatilak aditok gigit tigiŋ \p \v 1 Notneye, Yodoko Mede nadiiŋ hiditok mede i yolat. Hidi indiŋ mube nadiiŋ? Yodoko Mede nadiŋa mede tiloloŋ adi kaipmuŋ hatinene mu dapmalak. Kumuŋ tinene adigili dapmalak. \v 2 Unduŋ doktiŋa biyagoŋ kuyoŋ, tam yohoinit niŋdi yohoi dawi kaipmuŋ hatilune bikabudok tuwot mu tilak. Yodoko Mede foloŋ unduŋ yoŋit. Ala yohoi kumumbune adigili Yodoko Mede foloŋ yohomalam aditok mede yofafaŋe tiŋit u agaŋ dapmalak. \v 3 Tam yohoinit niŋdi yohoi dawi kaipmuŋ hatilu bikabuŋa wooŋ me gitipmuŋ niŋ dut galiwaak adi yadi yohomalam kikabi diniŋ yom hekilak niniŋdok. Yohoi kumumbune adigili, Yodoko Mededi yehifolokeneguk wendiniŋ folok u agaŋ fiyakutak. Unduŋ doktiŋa me gitipmuŋ niŋ hemimbune wendi yohomalam kikabi diniŋ yomnit mu tibaak. \p \v 4 Ale notneye, hidi’walaŋ mebi undugoŋ hatak. Kilisto adi kumuŋguk kaŋ hidi adut kadiŋa Yodoko Mededok kumuŋgiŋ. Ala nai indidegoŋ adi molom niŋdok gigit tigiŋ. Kumuŋ gineniŋ pilakuk hatilak aditok-ku tigiŋ oŋ. Unduŋ doktiŋa indi Bepaŋdok folooŋ momooŋ tubumintamineem. \v 5 Niŋ indiŋ. Koom titiŋ kominit hatiyagumuneŋ Yodoko Mededi kadakaniŋ diniŋ nadigalika u indi foloŋ kameune kudup nabugoŋ nihidaguk, wendiniŋ folooŋ kumuliwe tubumintagumun. \v 6 Nai indidegoŋ adi Yodoko Mede wendegoŋ tiŋa kumunene Yodoko Mede’walaŋ folokŋiŋ dokodapmaguk. Unduŋ doktiŋa Munabuli diniŋ talik kobuli foloŋ hatiŋa Bepaŋ’walaŋ tipilapilaye-metam hatiyam. \s1 Kadakaniŋ adi Yodoko Mede foloŋ ulodikiŋgineŋ nihitubu-kadakalak \p \v 7 Unduŋ doktiŋa dediŋ yodok? Yodoko Mede adi hogoli be yodok? Moŋ! Yodoko Mede mu binek hatuwek adi nu kadakaniŋ diniŋ mebi mu nadidakalelit. Yodoko Mededi indiŋ ninindakalelak. “Du metam noli’walaŋ bomboŋ fofohidok nadigalika mu tibaaŋ.” Mede u mu hatuwek adi metam noli’walaŋ bomboŋ fofohidok nadigalikafit mu tilit. \v 8 Biyagoŋ hinek, kadakaniŋ adi Yodoko Mede wondok foloŋ ulodiŋa walane nihohokeneune nemek mebimebidok nadigalikafit tugut. Yodoko Mededi daŋiniŋ mu hatuwek adi kadakaniŋdi gweheyeŋgoŋ hatuwek. \p \v 9 Nu koom Bepaŋ’walaŋ Yodoko Mede diniŋ mebi mu nadiŋa kedem hatigut. Ala hatigene mindaŋkade Yodoko Mede nadiwene kadakaniŋdi walane gineŋ kaikaaŋ pilalune kumuŋ tugut. \v 10 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Yodoko Mededi nehitubu-lodaune kulemaŋgoŋ hatidok yoŋit iŋgoŋ adi tobo nulukumuŋ tuguk. \v 11 Biyagoŋ kuyoŋ, kadakaniŋdi miŋ daŋiniŋ halune wendok foloŋ ulodikiŋgineŋ pilali Yodoko Mede foloŋ yotebi tiŋa naniŋkamandaaŋ nulukumuŋguk. \v 12 Unduŋ tuguk iŋgoŋ oŋ. Bepaŋ’walaŋ Yodoko Mede adi yomnit mokit, be mebiŋiŋ molomolom yehidaneeŋ yodakalegiŋ u maaŋ yomnit mokit, tiŋa adi yadi didimehi eŋ momohi. \p \v 13 Hidige! u deti Yodoko Mede kedemdi nulukumuŋguk? Unduŋ ba! adi kadakaniŋdi nukuk. Ale indiŋ kuyoŋ, kadakaniŋ adi ne’walaŋ mebiŋiŋ miŋgoŋ mintadakaledok tiŋa Yodoko Mede diniŋ saŋiniŋ foloŋ kisaŋ nukuk. Biyagoŋ kuyoŋ, Yodoko Mededi nihitubu-lodaune kadakaniŋ diniŋ mebi hogoli hinehinek u nadidakaleyam. \s1 Bepaŋ dut kadiŋa kadakaniŋ kedem ulatifofondok \p \v 14 Indi indiŋ nadiyam, Yodoko Mede adi Munabuli’walaaniŋ buguk, eŋ indi yadi kwetfoloŋ metam, kadakaniŋdi nihifolokeneune tipilapilaye tuwaŋit mokit timiyam. \v 15 Nu yadi na’walaŋ titiŋne diniŋ mebi nadiwene udaneudane tilak. Nu yadi nemek momooŋ niŋ titiŋdok nadilat iŋgoŋ u mu tilat. Eŋ nemek hogoli nisuwambat tilat iŋgoŋ uŋakoŋ tilat. \v 16 Unduŋ tiŋa nemek yosuwambat tilat uŋakoŋ tibene Yodoko Mede adi momooŋ wendiniŋ mebi mintadakalelak. \v 17 Kaŋ nemek hogoli tilat woŋ adi na nadigoŋ tiŋa mu tilat, kadakaniŋdi walane gineŋ hali naniŋgigineune tilat. \v 18 Unduŋ doktiŋa nu wendiniŋ mebi indiŋ nadilat. Biyagoŋ kuyoŋ, foloone diniŋ sigine gitnem maaneŋ titiŋne komi gineŋ kedemdi yolikweli mu tiŋa hatilak. Nemek kedem titiŋdok yolat iŋgoŋ oŋ, folooŋ adi mu tilat. \v 19 Nu yadi nemek kedem tibaat yokabeleeŋ unduŋ mu tilat. Eŋ kadakaniŋ mu tibaat yokabeleeŋ mu titiŋdok yolat uŋakoŋ hinek tilat. \v 20 Wendiniŋ diki indiŋ. Kadakaniŋ mu titiŋdok yoŋila fiit tilat. Uyadi nahinek moŋ ale. Kadakaniŋdi walane gineŋ yolikweli tuguk doktiŋa adi yogigine tubune tilat. \p \v 21 Nu’walaŋkade yodoko indiŋ mintalak. Nemek momooŋ titiŋdok yoluwene kadakaniŋdi mintanamulak. \v 22 Nu Bepaŋ’walaŋ Yodoko Mededok nadiŋa nadigalika tilat. \v 23 Unduŋ tilat iŋgoŋ oŋ, foloone dikidiki foloŋ yodoko mede niŋ hatakdi walane gineŋ nadisu mintalak dut mindobu tiyamuk. Unduŋ tiŋa nehifolokeneune kadakaniŋ diniŋ yodoko mede foloone dikidiki foloŋ yolikweli tuguk, adi’walaŋ yot fafaŋeniŋ gineŋ itoulat. \v 24 Nu kada! Nediyeŋ foloone kumuŋdok gigit tuguk i dilitelekutnambaak? \v 25 Wapumnik Jesu Kilisto doktiŋa Bepaŋdi dilitelekutnambaak doktiŋa Bepaŋ niutumbalat. \p Ala indiŋ kuyoŋ. Nu na yadi walanedi Bepaŋ’walaŋ yodoko mede uŋak tipilapilaye kwanai timilat. Eŋ welene komidi kadakaniŋ diniŋ yodoko mededok tipilapilaye kwanai timilak. \c 8 \s1 Agaŋ kedebagumundi Munabuli dut hatidok \p \v 1 Unduŋ doktiŋa nai indidegoŋ metam Jesu Kilisto dut kadiŋa hatiiŋ adi yadi kotigoŋ Yodoko Mededi metam u kadakahi unduŋ tuwot mu yenimbek. \v 2 Biyagoŋ kuyoŋ, Munabuli adi Jesu Kilisto doktiŋa hatihati tubumintanimilak, tiŋa kadakaniŋ dut kumuŋ’walaŋ yodoko mede diniŋ folok gineniŋ nihifiyakuk. \v 3 Eŋ nai uŋaniŋ, adi inde’walaŋ welenik komidi Yodoko Mede kamedihiŋa halune indi’walaŋkade kwanai titiŋdok tubumalabuda tuguk. Wendoktiŋa Bepaŋ adi indiŋ tiŋa welenik komi diniŋ saŋiniŋ ulatifoguk. Adi ne’walaŋ mihiŋiŋ nindapmaune indi’walaŋ folonamandap tiŋa kadakaniŋdok kibikoŋ kumuŋguk. \v 4 Woŋ adi welenik komi diniŋ talik foloŋ moŋ, Munabuli’walaŋ talik keleeŋ hatiyam indi Yodoko Mede diniŋ folooŋ eŋ titiŋ didimeniŋ tubumintadok yoŋa unduŋ tuguk. \v 5 Kaŋ welehik komi diniŋ talik gineŋ hatiiŋ adi yadi nadinadihikdi welehik komi gineŋ halune hatiiŋ. Eŋ Munabulidi yodakalelak wendok tuwolit takaliŋa hatiiŋ adi yadi Munabuli’walaŋ nadinadi takaliŋa hatiiŋ. \v 6 Welehikdi nadinadi komi takaliŋa hatigene kumuŋ titiŋdok. Iŋgoŋ oŋ, fukuniŋ indiŋ hatak: Munabulidi yodakalelak wendok tuwot welehikdi takaliŋa hatigene hatihati fafaŋeniŋ eŋ kulema kahiledok. \v 7 Biyagoŋ, welenik komi diniŋ nadisudi Bepaŋ mik timilak. Unduŋ tiŋa Yodoko Medeŋiŋdok mu duwokenemilak, uyadi maŋgoŋde unduŋ tilak! \v 8 Welehik komi dut hatiiŋ adi yadi Bepaŋdi nadiyembune tuwot mu utumbalak. \p \v 9 Iŋgoŋ hidi adi undihi moŋ. Bepaŋ’walaŋ Munabulidi biyagoŋ hinek welehik gineŋ yolikweli tiŋa itoulak, adi Munabuli’walaŋ nadinadi takaliŋa hatiiŋ. Ale nebek niŋ adi Kilisto’walaŋ Munabulinit mokit hatibaak adi yadi Kilistodok gigit mu tibaak. \v 10 Kilistodi hidi’walaŋ welehik gineŋ nobu hatilak kaŋ foloohik adi kadakaniŋ doktiŋa kumulak, iŋgoŋ welehik adi agaŋ hehitubu-didimeune didimehi mintagiŋ doktiŋa hatihati kahilelak. \v 11 Ala indiŋ kuyoŋ, Bepaŋdi Kilisto Jesu kumuŋ gineniŋ tubukaikaguk, adi’walaŋ Munabulidi welehik gineŋ nobu itoulak kaŋ welehik gineŋ Munabuliŋiŋ hatilak aditok tiŋa foloohik kumiiŋ u maaŋ undugoŋ tubukaikawaak. \s1 Munabulinit tiŋa Bepaŋ’walaŋ wapmihiŋiye hatidok \p \v 12 Unduŋ doktiŋa notneye, welenik komihidi maŋgoŋ kedem tinimiiŋ doktiŋa indi kibibo adi’walaŋ titiŋ gineŋ wooŋ kadinim? \v 13 Hidi welehik komi gineŋ wooŋ kadineeŋ adi kumuŋ tineeŋ. Iŋgoŋ oŋ, Munabuli’walaŋ saŋiniŋ foloŋ kadiŋa foloohik diniŋ mede utneeŋ adi hatihati fafaŋeniŋ kedem kahileeŋ hatiŋa wooŋ hatiyaneeŋ. \v 14 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Bepaŋ’walaŋ Munabulidi yenindidimeŋila yanagilune hatiiŋ adi yadi agaŋ Bepaŋ ne’walaŋ wapmihiŋiye hinek. \v 15 Ala indiŋ, Bepaŋdi Munabuli nimguk uyadi adi’walaŋ tipilapilayeŋiye hatiŋila aditok munta timindok moŋ. Adi tobo wapmihiŋiye hatiŋila Munabuli’walaŋ saŋiniŋ foloŋ “Me Baŋ” niyam. \v 16 Indi Bepaŋ’walaŋ wapmihiŋiye hatiyam, mede yoŋ adi Munabulidi welenik gineŋ yohautaune nadiyam. \v 17 Adi’walaŋ wapmihiŋiye hatiyamdi adi’walaŋ bomboŋ maaŋ yabukahileneem, Kilisto dut kadiŋa wanakaŋnik kahileneem. Kwetfoloŋ iŋoŋ adut wanaŋ folofigita gineŋ hatigene kougoŋ kotigoŋ adut hatihati momooŋ hinek gineŋ hatineem. \s1 Metam be nemenemek Bepaŋdi nihitubu-mintaguk indi wanakaŋ kedeba-utumbaneem \p \v 18 Kaugoŋ kunum gineŋ Bepaŋdi hatihati uŋgoniŋ eŋ tinahukut momooŋ tubumintanimbaak, woŋ adi kwetfoloŋ folofigita eŋ bulaniŋgoŋ nadiyam u kalakapmedapmalak doktiŋa wendok foloŋ kamekaaŋ nadiwene tuwot mu tilak. \v 19 Eŋ nemenemek Bepaŋdi yehitubu-mintaguk adi Bepaŋ’walaŋ wapmihiŋiyedi nai deniŋ hinek miŋgoŋ mintadakaleneeŋ wondok woom hatiŋila welehik yout tilak. \v 20 Nai indidegoŋ adi nemenemek yehitubu-mintaguk hogohogok adi kadakaaŋ kumuliwe tiiŋ. Nemek woŋ adi nehi’walaŋ nadinadi gineŋ mu mintalak. Mokoŋ. Bepaŋ ne unduŋ titiŋdok yodapmaguk. Ala adi yadi Bepaŋdi nemek momooŋ tiyemdok yoguk wendok nadikunakunale tiŋa hatiiŋ.\f + \fr 8:20 \ft Noli indiŋ: Nemenemek maŋiŋdi yobu mintagiŋ, adi maaŋ kadakaaŋ kumuŋkwane titiŋdok yenindapmaguk. Iŋgoŋ oŋ, uyadi nehi’walaŋ yomdok tiŋa moŋ. Meeniŋdi me tituwat tiyemguk. Ala adi unduŋ yagigi hahatdok mu yoŋit.\f* \v 21 Ala Bepaŋ ne nai tugukneŋ undineŋ nemenemek yehitubu-mintaguk adi maaŋ kumuliwe diniŋ folok kwihikulaŋa Bepaŋ’walaŋ wapmihiŋiye’walaŋ hatihati momooŋ gineŋ tomboyoutneeŋ. \v 22 Biyagoŋ kuyoŋ, indi agaŋ nadiyam. Nai wendi pilap duladok nemenemek hogohogok Bepaŋdi yehitubu-mintaguk adi folofigita nadiiŋ, woŋadi tamwoidi wapmihi yahaŋene nadiiŋ wendok tuwot. \v 23 Tiŋa indiŋ kuyoŋ, nemenemek hogohogok Bepaŋdi yehitubu-mintaguk hogokdi mu tiiŋ. Mokoŋ. Kunumdok folooŋ koomkoom tububihila mintagumun kaŋ Munabuli nimguk, indi maaŋ nai wapum wendok woom hatiŋila welenik yout tilak. Nai uŋaniŋ Bepaŋ ne foloonik komi kadakaniŋhinit u tumolokula wapmihiŋiye nibukahileeŋ foloonik gitipmuŋ uŋgoniŋ hinek nimbaak. \v 24 Indi nihitutumbaguk wendiniŋ folooŋ kahileneem u tumut gineŋ kabup hatak. Folooŋ miŋgoŋ mintaluwek adi nadikunakunale mu tiyanim. Nemek u mu kayam doktiŋa nadikunakunale tihatiyam. \v 25 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, folooŋ miŋgoŋ mu mintaune kayam doktiŋa welenikdi nadikunakunale tiŋila baigoŋ woom hatiyam. \p \v 26 Unduŋ tiŋa indi gweheye tiyam doktiŋa Munabulidi nihitubu-lodalak. Indi unduŋ be unduŋ yonadine kedebawek, u kedemgoŋ mu nadidakaleyam doktiŋa inditok kibikoŋ Munabulidi mede tuwot mu nadidakaleyam gineŋ koyoneeŋ mede hamahamap meeniŋdi nadinadidok tuwot moŋ gineŋ nimbulabulayelak. \v 27 Unduŋ tubune Bepaŋ adi welenik gineŋ diwetom molomdi Munabuli diniŋ nadinadi kanadilak. Eŋ Munabuli adi metam nadisukilitimiyam indi nihitubu-lodaaŋ Bepaŋdi nemek mintanimdok nadilak wendok tuwolit ninadilak. \s1 Bepaŋ adi indi’walaŋkade kwanai tububihikuk u titawooŋ tubudapmawaak \p \v 28 Tiŋa indi indiŋ nadiyam, Bepaŋ welehikdi kahileiŋ aditok adi Bepaŋdi nadiyemiŋa nemek wendi be wendi mintayemiŋa yabukahilelak u kasop ulihiyemilak. Woŋ adi indiŋ hinek kuyoŋ. Ne yeniyehimanedok yokilitiguk indigoŋ tuwot yeniyehimaneguk. \v 29 Metam nediyeŋdi Jesu nadisukilitimineeŋ u koom nadiguk. Ala adi yadi Mihiŋiŋ’walaŋ namandap titiŋdok yenindapmaguk. Unduŋ tubune indi feedi kwayaŋiye tinene ne adi datnik biyeniŋ tiŋa hatilak. \v 30 Bepaŋdi metam koom yabudakaleguk indigoŋ tuwot yeniyehimaneguk. Yeniyehimaneguk indigoŋ tuwot yehitubu-didimeguk. Yehitubu-didimeguk indigoŋ tuwot Bepaŋ ne’walaŋ titiŋ didimeniŋ be hatihati momooŋdi tinahukuyemguk. \s1 Nemek niŋdi Bepaŋ’walaŋ welesiloŋ gineniŋ mu nihikibidalaak \p \v 31 Mede wendiniŋ mebi dediŋ hatak? Bepaŋdi not tinimilune nediyeŋ mik tinimbaak? \v 32 Bepaŋ adi mihiŋiŋ mu kahileguk, inditok tiŋa nindapmagukdi aditok tiŋa nemek hogohogok siloniŋgoŋ nimilak. \v 33 Bepaŋdi metam netok yoŋa nihidaneguk indi nediyeŋ mede kwanai nimbaak? Bepaŋne agaŋ yomnik tumolokula nihitubu-didimeguk. \v 34 Be nediyeŋ kadakaniŋnik doktiŋa nihisilonekulaak? Kilisto Jesu adi negoŋ kumuŋguk tiŋa undugoŋ kumuŋ hogok mu tuguk. Adi kumuŋ gineniŋ kaikaaŋ pilali loguk Bepaŋ’walaŋ kohoŋ didimeniŋneŋkade ilaŋa indi nihitubu-lodadok Bepaŋ ninadilak. \v 35 Kilisto’walaŋ welesiloŋ gineŋ hatiyane nediyeŋ kedem nihikibidalaak? Folofigita dut bulaniŋgoŋdibe, be malabumuŋdi, be mik-kwadidi, be map wapumdi, be hambeepdi, be nemek miknitdi, be kumuŋdi be? U moŋ hinek! \v 36 Youkudip Mede indiŋ hatak wendok tuwot tinimiiŋ. \q1 “Dutok tiŋa helemahelemaŋ folofigita nimiiŋ, tiŋa dompa udobu tiiŋ unduŋ nabugoŋ tinimiiŋ.” \p \v 37 Iŋgoŋ oŋ, nemek undiniŋdi mu nihitubu-gweheyewaak. Moŋ! Jesu Kilisto’walaŋ welesiloŋ foloŋ yalikilitiŋa fafaŋeeŋ kelekufakam. \v 38 Unduŋ doktiŋa nu indiŋ nadikwambundalat. Kumuŋdibe, be hatihatidi, be aŋelodi, be yabap moiniŋdi, be nemek indidegoŋ hatakdi, be kougoŋ mintawaakdi, be nemek saŋiniŋnitdi, \v 39 be nemek wahiniŋ fowaakdi, be kumaŋkadeniŋ labaakdi, nemek wendi be wendi, Bepaŋ’walaŋ welesiloŋ gineniŋ tuwot mu nihikibidalaak. Welesiloŋ uyadi Wapumnik Jesu Kilisto doktiŋa nimilak. \c 9 \s1 Pol adi noliŋiye Juda metamdok bulaniŋgoŋ kisaŋ nadiguk \p \v 1 Nu Kilisto’walaŋ medi yalaŋ moŋ, mede biyagoŋ yobe nadineŋ. Uŋgoniŋ Munabulidi walane tubulodaune mede i kasop tiŋa hanimbit. \v 2 Indiŋ, nu helemahelemaŋ bulaniŋgoŋ folooŋ hinek nadiwene walane kisaŋ figitalak. \v 3 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, Judahi metam, notneye eŋ naŋgat dikineye, aditok tiŋa na Kilisto bikabuŋa hamdok gigit tibene adibo nu’walaŋ kwatne koŋ titiŋdok nadilat, iŋgoŋ oŋ. \v 4 Adi yadi Isilaehi metam, ala Bepaŋdi netok yabukahileguk, unduŋ tiŋa ne’walaŋ saŋiniŋ eŋ hautaŋiŋ yehititiŋeneguk. Eŋ adut mede yofolok tiŋa Yodoko Mede yenimbihikuk. Tiŋa kap yotneŋ bopneeŋ ne niutumbadok talii maaŋ yenindidimeguk. Unduŋ tiŋa gigitmede momohi yemguk. \v 5 Eŋ adi’walaŋ dadahiye indiŋ hatigiŋ: Abalaham, Aisak, eŋ Jekop heki. Ala adi’walaŋ yalakihiye hatilune Kilisto adi me namandap tiŋa adi’walaŋ lekiŋgoŋhik foloŋ mintaguk. Biyagoŋ hinek kuyoŋ, adigoŋ nemenemek hogohogok wendiniŋ Wapum hatilak. Unduŋ doktiŋa Bepaŋ helemahelemaŋ youdihinit niutumbadok. U Biyagoŋ. \s1 Bepaŋ’walaŋ gigitmede gineŋ mintagiŋ adi netok gigit \p \v 6 Nemek unduŋ mintaguk doktiŋa Bepaŋ’walaŋ mede gweheye tuguk mu yodok. Adi indiŋ, Isilae’walaaniŋ mintagiŋ hogohogokdi Isilae metam hinek mu hatigiŋ. \v 7 Eŋ Abalaham’walaŋ dikiŋiye adi wapmihiŋiye hinek maaŋ mu mintadapmagiŋ. Unduŋ degoŋ tiŋa mede indiŋ niŋguk. “Aisak’walaŋ yalakiŋiye hogokdi dutok gigit tubudapmaneeŋ.” \v 8 Mede wendiniŋ mebi indiŋ hatak. Kwetfoloŋ metam indi mintayam talik unduŋ foloŋ mintagiŋ hogohogokdi wanaŋ Bepaŋ’walaŋ metam mu mintadapmagiŋ. Gigitmede talik foloŋ mintagiŋ adi hogok Abalaham’walaŋ yalakiŋiye folooŋ tigiŋ. \v 9 Gigitmede indiŋ yoguk. “Gulet niŋ dapmaune Sela adi mihi niŋ nagila kameeŋ hatilune nai uŋaniŋ kotigoŋ baat.” \p \v 10 Tiŋa u hogok moŋ. Lebeka’walaŋkade maaŋ undugoŋ mintaguk. Adi dadanik Aisak dut hatiŋa katapdok mihiwele tuguk. \v 11-12 Ala indiŋ kuyoŋ. Mihiyat katap adi mu mintagumuk, be mintaaŋ titiŋ kedem be kadakaniŋ mu tulune Bepaŋdi aditok indiŋ niŋguk. “Tuwodi monadok tipilapilaye timimbaak.” Ala uyadi indi’walaŋ titiŋnik wondoktiŋa moŋ, ne nadilak wondok tuwolit ninihamanelak. Woŋ adi Bepaŋ ne’walaŋ mededi fafaŋedok nadisuŋa mihiyat u yehidaneeŋ mede u yoguk. \v 13 Biyagoŋ kuyoŋ, unduŋ doktiŋa mede niŋ indiŋ hatak. “Jekop adi walanedi hinek kahile tilat, eŋ Iso adi walanedi kakwihita tilat.” \s1 Bepaŋ adi ne’walaŋ welekulema doktiŋa nihitubu-lodalak \p \v 14 Unduŋ doktiŋa indiŋ be yodok? Bepaŋ’walaŋ mede yotubudidime u hogoli be? Unduŋ moŋ. \v 15 Adi yadi Moses mede indiŋ niŋguk. “Nu adi meeniŋ niŋ welesiloŋ timindok nadilat adi welesiloŋ timimbaat, eŋ meeniŋ niŋ bulaniŋgoŋ nadimiŋdok nadilat adi bulaniŋgoŋ nadimimbaat.” \v 16 Unduŋ doktiŋa meeniŋ indi’walaŋ nadisu be saŋiniŋ hatnimilak wendoktiŋa mu nihidanelak. Adi Bepaŋ’walaŋ welekulemaŋiŋ doktiŋa nihidanelak. \v 17 Bepaŋdi Mapme Felo mede niŋguk, wendok Bepaŋ’walaŋ Youkudip Mede gineŋ indiŋ youkiŋ. “Biyagoŋ kuyoŋ, nu du’walaŋkade kwanai tiŋa saŋiniŋne miŋgoŋ tubumintawene wotnenegigitdi kwetkwet uuŋdok nadiŋa mapme gapmegut.” \v 18 Unduŋ doktiŋa Bepaŋdok indiŋ nadiyaneem. Bepaŋ adi meeniŋ niŋ welesiloŋ timindok nadiŋa welesiloŋ timilak. Eŋ meeniŋ niŋ weleŋ tubufila tubukwambundawe nadiŋa tubufila tubukwambundalak. \p \v 19 Kaŋ hidi’walaaniŋ niŋdi indiŋ binek nanimbek, “Bepaŋ adi undugoŋ tilak doktiŋa maŋgande kadakaniŋnik diniŋ kibikoŋ malabumuŋ nimdok yolak? Adi nemek niŋ titiŋdok yobune meeniŋ indi nihep titiŋdok tuwot moŋ.” \v 20 Meeniŋ du’walaŋ saŋiniŋ dediŋ hinek hatakdi Bepaŋdok mede yobune tuwot tibek! Kwetkabotdi dediŋ tiŋa molom tutumba tuguk indiŋ nimbek, “Du maŋgande indiniŋ nehitutumbaguŋ?” \v 21 I nadineŋ! me kwetkabot kwanai tilak adi namaŋ wendigoŋ kabot noli meeniŋdok eŋ noli kale kamodok tutumbaune tuwot mube tibek? \s1 Bepaŋ adi weleŋdi nibukahile hinek tibaak \p \v 22 Kaŋ Bepaŋ adi kougoŋ kwihitaŋiŋ diniŋ mebi tubumintaaŋ kwetkabot u ulitawakutdok nadihebet tubune hatak. Meeniŋ mik tiyemiŋa saŋiniŋŋiŋ miŋgoŋ tubumintadok nadilak, iŋgoŋ fiit welekulema tiyemiŋa baigoŋ yabudokotalabulak. \v 23 Fukuŋ e indiŋ, adi unduŋ tiŋila ne’walaŋ wougigit hautanit eŋ saŋiniŋŋiŋ uŋgoniŋ hinek u miŋgilaŋgoŋ tubuhautanimilak. Indi adi welekulemaŋiŋdok gigit tiyam doktiŋa unduŋ tinimiŋa adi’walaŋ wougigit hautanit nimdok nihitiulidokoguk. \v 24 Ala woŋ adi Juda metam hogok moŋ. Metam noli feknit mokit adi wanaŋ welekulemaŋiŋdok gigit yoŋa ninihamanelak. \v 25 Unduŋ doktiŋa Polofet Hosea’walaŋ pepa gineŋ medeŋiŋ indiŋ hatak. \q1 “Metam koom yanagila manamaneye mu yeniŋgut iŋgoŋ oŋ, kobuk agaŋ manemaneye yenimbaat. Eŋ koom walanedi mu kahilegut adi indiŋ nimbaat, ‘Nu walanedi hinek gabukahilelat.’” \p \v 26 Tiŋa indiŋ mintawaak. \q1 “Tiŋa koom dibek yali indiŋ yeniŋgut, ‘Hidi nu’walaŋ metamneye moŋ,’ kwet uŋgoŋ hinek yali koti indiŋ yenimbaat, ‘Hidi Bepaŋ Hatihati Molom, na’walaŋ wapmihineye.’” \p \v 27 Tiŋa Aisaiyadi Isilae metamdok indiŋ kutifiyeguk, \q1 “Isilaehi’walaŋ yalakihiye adi yadi kiŋ imeŋgwaŋ gagayeŋ ikiiŋ wendok tuwot ulihakaneeŋ, iŋgoŋ oŋ, lufom-kabe hinek yabukahileeŋ yahaŋewaak. \v 28 Wapum adi kwetfoloŋ iŋoŋ yodapmaŋ medeŋiŋ agaŋ yodapmaguk, wendiniŋ folooŋ pilap hinek eŋ saŋiniŋnit tubumintawaak.” \p \v 29 Aisaiyadi koom mede indiŋ niŋ yoguk, \q1 “Wapum, Saŋiniŋ Molomdi metam faki-kabe nemu biyabune hatine tigiŋ binek adi Sodom gut Gomolahi’walaŋ mintaguk wendok tuwot kadakadapmayanim.” \s1 Isilae metam nolidi nadisukiliti mu tigiŋ \p \v 30 Ale i dediŋ yodok? Indiŋ. Metam fekhinit mokit adi utumbaaŋ Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi titiŋdok gigine mu tigiŋdi utumbaaŋ metam didimehi tigiŋ. Biyagoŋ kuyoŋ, Jesu nadisukilitimiŋa utumbaaŋ Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi tigiŋ. \v 31 Kaŋ Isilae metam adi yadi Yodoko Mede’walaŋ mede tiloloŋ tiŋa utumbaaŋ metam didimehi titiŋdok gigine tigiŋ iŋgoŋ Yodoko Mede u kisaŋ tubumalabudagiŋ. \v 32 Maŋgande tubumalabudagiŋ? Adi yadi nadisukiliti tiŋa moŋ, hogok titiŋhikdi didimeniŋ tiŋa utumbadok yohatiyagiŋ. Unduŋ tiŋa kawade kayohik youtigiyemdok talipmeŋ itakneŋ uŋgoŋ youtigiyem tigiŋ. \v 33 Indiŋ youliŋit hatak. \q1 “I nadiweŋ! Nu Saiyon uŋgoŋ kawade niŋ kambiitat wendok foloŋ kayohik youtigiyemneŋ maaŋ udihiwaak. Kaŋ nediyeŋ adi nadisukilitimimbaak adi yadi nebek niŋdi nintubumeka mu tibaak.” \c 10 \s1 Jesu hogok nadisukilitimiŋa kedebadok \p \v 1 Notneye, Juda metam adi Bepaŋdi kotigoŋ yanagilaak, walanedi unduŋ hinek nadiŋa Bepaŋ ninadi hati tilat. \v 2 Adi yadi Bepaŋ’walaŋ mede didimeniŋgoŋ kamehatidok gigine tihatiiŋ u agaŋ yabulat ale yolat. Iŋgoŋ oŋ, woŋ adi Bepaŋ’walaŋ nadinadi diniŋ mebi didimeniŋgoŋ mu nadidakaleeŋ tihatiiŋ. \v 3 Adi Bepaŋdi yomnik dapmaune metam didimehi titiŋdok talik tubumintaguk hatnimilak u sigilulum timiŋa nehigoŋ fafaŋe tiŋa utumbaaŋ didimedok yoŋa gigine tiŋa kwanaileiŋ. Unduŋ tiŋa Bepaŋ didimeniŋ molom’walaŋ mede mu nadiiŋ. \v 4 Kilistodi metam indi ne nadisukilitimiŋa Bepaŋ namanda foloŋ metam didimehi titiŋdok yoŋa Yodoko Mede diniŋ talik yaliheguk. \p \v 5 Eŋ Mosesdi mede niŋ indiŋ youkuk. Meeniŋ niŋdi Yodoko Mede takaliŋa didimedok nadilak adi yadi Yodoko Mede faki-kabe nemu bikabaak, wanakaŋ hogohogok takalidapmaaŋ hatihati kahilewaak. \v 6 Eŋ nadisukiliti foloŋ didimedok mede adi indiŋ hatak. Du walagedi indiŋ mu yobaaŋ, “Nediyeŋ kunum gineŋ looŋ Kilisto nagila fowaak?” \v 7 be “Nediyeŋ ham gineŋ fooŋ Kilisto kumuŋ kwetneŋ hatak nagi labaak?” \v 8 Unduŋ moŋ, Bepaŋ’walaŋ Youkudip Mede foloŋ indiŋ yoŋit hatak. \q1 “Bepaŋ’walaŋ mede uyadi kweetniŋ mu hatak, uyadi medege yoyo foloŋ eŋ nadisuge gineŋ kameŋit hatak.” \m Woŋ adi nadisukilitidok mede hanihehitubu-didime tiyam wendok-ku yoŋit tilak. \v 9 Indiŋ yobune tuwot tibek. Jesu adi Wapumne, u mede yoyoge foloŋ halaak, eŋ Bepaŋdi Jesu kumuŋ gineniŋ tubukaikanimguk, u welegedi nadisukilitiŋa kedebaaŋ hatihati kahilewaaŋ. \v 10 Diki indiŋ hatak. Welenikdi Jesu nadisukilitimiŋa metam didimehi titiŋdok eŋ manikdi adi nadisukilitimiyam, u yohautane kotigoŋ ninigitak. \v 11 Ale wendegoŋ tiŋa Bepaŋ’walaŋ Youkudip Mede gineŋ indiŋ youliŋit hatak. Meeniŋ niŋdi adi nadisukilitimimbaak adi yadi nebek niŋdi nintubumeka mu tibaak. \v 12 Juda metam bek be metam Judahi’walaŋ feknit mokit indi daneeŋ molomolom mu tam. Ne kubugoŋdi Wapumnik hatinimdapmalak. Tiŋa metam hogohogok yehitubu-lodadok ninadiiŋ adi momooŋ hinek yehitubu-lodalak. \v 13 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, undudegoŋ tiŋa indiŋ yoŋit hatak. Wapumdi yehitubu-lodadok nadiŋa ne’walaŋ wou gineŋ ninadineeŋ adi Bepaŋdi kotigoŋ yanagilaak. \p \v 14 Ninadi u adi mu nadisukilitimiŋgiŋdi dediŋ tiŋa ninadineŋ? Bepaŋ nadisukilitimiiŋ maaŋ undugoŋ, adi’walaŋ mede mu nadiiŋdi dediŋ tiŋa nadisukilitimineŋ? Bepaŋ medeŋiŋ nadinadi uyadi nebek niŋdi mu yenimbihilune nehi dediŋ tiŋa nadineŋ? \v 15 Me Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ yohautadok mu nobu yeniŋkulune uneŋ kaŋ nediyeŋ wooŋ Mede Momooŋ u yohautawek? Biyagoŋ kuyoŋ, uŋalegoŋ tiŋa indiŋ youliŋit hatak. “Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ moŋgola biiŋ u yabuŋa nadifo tiiŋ.” \s1 Bepaŋdi Judahi yahaŋedok kwanai tubune mu lodagiŋ \p \v 16 Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ u Judahi nolidi nadiŋa mede tiloloŋ mu tigiŋ. Aisaiyadi indiŋ maaŋ yoguk. “Wapum, du’walaŋ mede yohautagumun u nediyeŋ nadisukilitiguk?” \v 17 Unduŋ doktiŋa indiŋ yodok. Nadisukiliti adi Kilisto’walaŋ mede nadiyam diniŋ folooŋ. Kaŋ mede nadiyam uyadi meeniŋ niŋdi Kilisto’walaŋ maŋiŋ mede tiŋa yohautaune nadiyam. \v 18 Kei! unduŋ doktiŋa indiŋ yonadilat. Adi Bepaŋ’walaŋ mede mu nadigiŋ be? Unduŋ moŋ ale. \q1 “Mahik gigilitdi kwetkwet tokiguk. Eŋ medehikdi kwet dikineŋ usuwaguk.” \p \v 19 Kaŋ kotigoŋ indiŋ yonadilat. Isilae metam adi didimeniŋgoŋ mu binek nadidakalegiŋ? Unduŋ moŋ, adi timeŋ Mosesdi youkuk u yobit. \q1 “Nu mebop hatifit tigiŋ yanagile Judahi hidi hehikalakapmeune welehik kadakawaak. Eŋ nu mebop nadidakalehinit mokit yanagile hidi kwihita tineeŋ.” \p \v 20 Mindaŋkade Aisaiyadi mede malabumuŋ niŋ indiŋ youkuk. \q1 “Mu nolohi hatigiŋdi nehitubu-mintagiŋ, eŋ nutok mu yohatigiŋ adi’walaŋkade mintadakaleyemgut.” \m \v 21 Tiŋa Isilae metamdok adi Bepaŋdi Youkudip indiŋ tiyemguk. \q1 “Nu helemahelemaŋ metam fokohinit eŋ mede wobuwobuhinit adi buneŋ yoŋa kohowai kuyemiŋila woomyemilat.” \c 11 \s1 Isilae metam feedi welekwambuŋ tulune Bepaŋdi noli hogok yabukahileguk \p \v 1 Unduŋ doktiŋa yonadilat. Bepaŋ adi metamŋiye biyabuguk be? Moŋ, unduŋ mu tuguk. Nu na Isilae me iŋgoŋ, Abalaham diniŋ yalaki eŋ Benjamin diniŋ diki. \v 2 Bepaŋdi metamŋiye koomkwaha yabukahileguk uyadi mu biyabuguk. Kaŋ hidi Ilaija’walaŋ mede kahat Bepaŋ’walaŋ Youkudip gineŋ hatak u mube kunali nadiiŋ? \v 3 Adi Isilaehi metamdok yokwihita tiŋa Bepaŋ indiŋ niŋguk. \q1 “Wapum! Adi yadi polofetgeye udihikumuŋdapmaaŋ, dutok siloŋ titiŋ diniŋ alta ulitawakukiŋ. Kaŋ nu na kubugoŋ hatiluwene nu maaŋ nulukumuŋdok yoiŋ.” \m \v 4 Unduŋ yobune Bepaŋdi mede dediŋ tubu-udanemiŋguk? \q1 “Nu me 7 tausen yabukahilewene Bal mu duwokenemiŋgiŋ.”\f + \fr 11:4 \ft Bal adi bepaŋ yalayalaŋ niŋ’walaŋ wou.\f* \p \v 5 Kaŋ nai indinde undugoŋ, Bepaŋdi siloŋ tobogoŋ tiŋa Judahi noli yehidaneeŋ yabukahileguk hatiiŋ. \v 6 Ala woŋ adi siloŋ tobogoŋŋiŋ doktiŋa unduŋ tiyemguk. Eŋ nehi kwanai momooŋ tigiŋ doktiŋa moŋ. Unduŋ tibe tuguk binek adi siloŋ tobogoŋdi folooŋnit mokit tibe tuguk. \p \v 7 Ale dediŋ? Isilaehi metam adi nemek folooŋ tubumintadok yogiŋ u mu tubumintagiŋ. Yehidaneeŋ yabukahile tuguk hekidi hogok kagiŋ. Eŋ noli hogohogok adi yadi welehik teheyem tubune mu kagiŋ. \v 8 Unduŋ dogoŋ tiŋa indiŋ youkiŋ hatak. \q1 “Bepaŋ adi welehik tubufit tuguk, dauhik tubuhipmakaguk eŋ magihik suwabuŋ tuguk. Unduŋ tiyembu hatigiŋdi indinde undugoŋ hatiiŋ.” \p \v 9 Kaŋ Dewit adi indiŋ yoŋa youkuk. \q1 “Nu adi indiŋ mintayemdok nadilat. Adi hinamuni tiŋa tonadifo hatulune yolibaŋgip tomyembune boho tineeŋ, eŋ kawade foloŋ kayohik youtigiyemneŋ maaŋ udihiwaak. Unduŋ tiŋa yomhidok kibikoŋ mintayembaak. \v 10 Kaŋ du dauhik yehitubu-sipmakaune dauhipmik tineeŋ. Eŋ sigihik wobugenimbaune sigidimindimit tiŋa hatiyaneeŋ, dapmandapmaŋnit mokit.” \s1 Bem olif miminiŋ taŋeniŋ foloŋ olif moiniŋ tomboyouliŋit \p \v 11 Unduŋ doktiŋa indiŋ yonadilat? Isilae metam adi boho tiŋa maaŋ udihikumuŋdok-kube unduŋ tuguk? Unduŋ moŋ, adi yadi tubulodahik sigilulum timimbune metam Judahi’walaŋ feknit mokit hatigiŋ, aditok gigit tuguk. Woŋ adi metam Bepaŋ’walaŋ feknit mokit adi nadiune Isilae metamdi yabuŋa nadigalikaaŋ wele tubutakale titiŋdok unduŋ mintaguk. \v 12 Juda metam’walaŋkade yomdi talik teheyemulune kwetkwet Bepaŋ’walaŋ mededi duhuduhu wapum mintaguk. Tiŋa adi’walaŋ gweheyehikdi metam fek mu tigiŋ adi’walaŋkade wahu kahaŋ wapum mintaguk. Ala kaugoŋ hatigene Juda metam feedi welehik tubutakaleune adi’walaŋkade wahu kahaŋ uŋgoniŋ loloŋnit hinek mintawaak. \p \v 13 Judahi’walaŋ feknit mokitdi Jesu nadisukilitimiiŋ, hidi mede i hanimbene nadineŋ. Nu metam Judahi’walaŋ feknit mokit hiditok aposel hatilatdi hidi’walaŋkade kwanaineeŋ nadiwene uŋgoniŋ hinek tilak. \v 14 Uyadi naŋgat dikineye yehitubu-lodawene adi’walahi nolidi hidi’walaŋkade hatihati fofooŋ mintalak u kaŋ nadigalika tiŋa utumbaneeŋ yoŋa unduŋ tilat. \v 15 Bepaŋ adi Isilae metam yehikelekulune kwetkwet indi Bepaŋdut welekubugoŋ tugumun, wondi hatigene kaugoŋ kotigoŋ yanagilaak kaŋ wondok nadinene momooŋ hinek tubune kumuŋ gineniŋ kaikaaŋ pilapilat nabugoŋ tibaak. \v 16 Kwanai gineŋ nanaŋe folooŋ timeŋ mebineŋ tububihila mintalak u kahaŋ tinene noli hogohogok u wanakaŋ sidokodapmalak. Noli indiŋ, bem kokoidi Bepaŋdok tilak, doktiŋa taŋeniŋdi maaŋ undugoŋ Bepaŋdok tilak. \p \v 17 Bepaŋdi taŋeniŋ noli filopmadikut tiŋa aditok kayoŋkoŋ olif moihi behepneŋ mintagiŋ wondiniŋ taŋehi hidi hehitomboyoukuk. Kaŋ olif kokoi diniŋ gumamum eŋ galikidi hehitoilune \v 18 hidi taŋehi komihidok nadihaŋinda tiyemiŋa hidetok nadiu loloŋnit mu tuluwaak. Unduŋ tineeneŋ ala indiŋ nadineŋ. Hidiyeŋ kokoi yemtoi mu tiiŋ, adi tobo kokoidi hidi hamtoiŋ. \v 19 Yobene kibi tobo indiŋ binek yoneŋ. Bepaŋdi indiku nihitomboyoulene taŋehi komihi yehifilopmadikukuk. \v 20 U kedem yoiŋ iŋgoŋ oŋ, adi yadi nadigweheyehik doktiŋa yehifilopmadikukuk, eŋ hidi yadi nadisukilitihik doktiŋa adi’walaŋ kwehikoŋ gineŋ yatiiŋ. Unduŋ doktiŋa sigihik tiŋalooŋ hidetok nadiune loloŋnit mu tibaak, adi tobo munta tiŋa Bepaŋ gikiŋgoŋ timiyaneeŋ. \v 21 Bepaŋ adi olif ne’walaŋ taŋeniŋ filopmadikut tuguk. Unduŋ doktiŋa hidi foko tineeŋ adi hidi maaŋ undugoŋ hehifilopmadikulaak. \v 22 Ale hidi welekulemaŋiŋdok be fafaŋeŋiŋdok kaule mu tineeŋ. Fafaŋeŋiŋ diniŋ mebi u nadigweheye tigiŋ adi’walaŋkade tubumintaguk. Eŋ welekulemaŋiŋ diniŋ mebi adi hidi’walaŋkade mintaguk. Unduŋ doktiŋa hidi adi’walaŋkade wooŋ kadiŋa hatibune welekulemaŋiŋ kedem mintahambaak. Eŋ unduŋ mu tineeŋ adi hidi maaŋ hehifilopmadikutdok. \v 23 Tiŋa taŋeniŋ komihi adi welehik nobu tubutakaleneeŋ adi Bepaŋ ne kotigoŋ yehitomboyoutdok saŋiniŋ halimilakdi kedem yehitomboyoulaak. \v 24 Kaŋ olif moiniŋ hanagila olif miminiŋdut hehitomboyoukukdi kotigoŋ olif mimihi hinek ne’walaŋ taŋeniŋŋiye yehitomboyoutdok yoŋa kwanai wapum mu tibaak. Woŋ adi nainit mokit pilap hinek yehitomboyoulaak. \s1 Judahi adi kougoŋ hatigene Bepaŋ’walaŋ welesiloŋ kahileneeŋ \p \v 25 Notneye, hidi mu nadidakaleeŋ hide’walaŋ nadinadihik ulihiŋa sigitiŋalo tineeneŋ ale mede hebiniŋ i hanimbihilit. Isilae metam nolidi welekwambuŋ tiŋa hatilune metam Judahi’walaŋ feknit mokit feedi wele tubutakale tiŋa Bepaŋ’walaŋ mede nadidahi tineeŋ. \v 26 Unduŋ tiŋa kunakunathikdi tuwot hinek tubune mindaŋkade Isilae metam wanakaŋ kedebadapmaneeŋ. Biyagoŋ kuyoŋ, indiŋ youkiŋ hatak. \q1 “Saiyonniŋ tubukedeba me niŋ mintaaŋ Jekop yalakiŋiye’walaŋ mede wobu diniŋ titiŋ tumolokulaak. \v 27 Unduŋ tubune nu kadakaniŋhik youtekutdok adut mede yofolok kotigoŋ tibaat.” \p \v 28 Isilae metam adi Jesu’walaŋ Mede Momooŋdok sigilulum timiŋa Bepaŋ mik timiŋgiŋ, kaŋ wendi metam Judahi’walaŋ feknit mokit hidi hehitubu-lodalak. Iŋgoŋ oŋ, Bepaŋdi dadahiye yehitubu-dakaleguk doktiŋa weleŋdi yabukahilelak. \v 29 Bepaŋdi adut mede yofolok tiŋa yeniyehimaneguk u mu gweheyewaak. \v 30 Metam Judahi’walaŋ feknit mokit hidi yadi koomkwaha mede wobu tiŋa hatigiŋ. Ala mindaŋkade Isilaehidibo mede wobu tigiŋ, unduŋ tiŋa hatilune Bepaŋdi welekulemaŋiŋ doktiŋa siloŋ tobogoŋ tihamguk. \v 31 Tiŋa kobuk Bepaŋdi siloŋ tobogoŋ tihamulak undugoŋ hinek Judahi metam mede wobu tigiŋ doktiŋa adi maaŋ siloŋ tobogoŋ tiyembaak. \v 32 Bepaŋ adi metam hogohogok wanakaŋ siloŋ tobogoŋ tiyemdok nadiŋa biyabune nehi’walaŋ mede wobu diniŋ geyemdi yehi-ibikilitiguk. \s1 Bepaŋ’walaŋ titiŋŋiŋ eŋ medeŋiŋ doktiŋa Poldi niutumbaguk \p \v 33 Hidige! I nadineŋ! Bepaŋ adi medeŋiŋ diniŋ duhuduhu eŋ nadisu-fuliŋgoŋ eŋ nadidakale eŋ nadinadiŋiŋ wapum halimilak. Mede yodapmaŋ tilak diniŋ mebi u meeniŋdi tuwot mu nadidok. Be kwanai titiŋŋiŋ diniŋ talii u meeniŋdi kakaŋdok tuwot mu tilak. \p \v 34 Wapum’walaŋ weleŋ gineŋ mede hatak u me nediyeŋ nadiguk, be mede yolune me nediyeŋ tubulodaaŋ yoguk. \v 35 Be me nediyeŋdi nemek niŋ koom miŋguk doktiŋa kibibo mimbaak. \p \v 36 Nemek hogohogok uyadi, adi’walaaniŋ bulak, eŋ adi’walaŋkade ulodiŋa hatak eŋ adi’walaŋkade udapmalak. Unduŋ doktiŋa yonadifo hogohogok u adi’walaŋkade tomboyoutnit hatuwaak. U biyagoŋ. \c 12 \s1 Hidi kaipmuŋ hatiŋila foloohik Bepaŋdok siloŋ timiyaneeŋ \p \v 1 Notneye, nu Bepaŋ welekulemaŋiŋ doktiŋa mede indiŋ haniŋgiginewe nadineŋ. Hidi adi foloohik kaipmuŋ hatihatinit hatiŋila Bepaŋdok siloŋ uŋgoniŋ hinek timimbune adi kaune utumba tuluwaak. Unduŋ tiŋa welehikdi hinek Bepaŋ niutumbaune tuwot hinek tibaak. \v 2 Tiŋa hidi’walaŋ hatihatihikdi metam nadisukilitihinit mokit hatiiŋ wondok tuwolit mu hatiyaneeŋ. Hidi yadi Bepaŋ kahileune welehik be nadinadihik tubutakaleune folonamandap uŋgoniŋ tubune Bepaŋ’walaŋ nadihebet didimeŋgoŋ u nadidakalehinakaaŋ takaliyaneeŋ. Bepaŋ’walaŋ nadihebet adi titiŋ momooŋ, eŋ titiŋ Bepaŋdi nadiune tuwot hinek eŋ didimeniŋ hinek tilak. \s1 Bepaŋdi siloŋ molomolom nimguk wondok tuwot kwanainik tiyaneem \p \v 3 Bepaŋ ne siloŋ tobogoŋ tinamuŋa kwanaiŋiŋ timindok nehitubu-dakaleguk doktiŋa hidi wanakaŋ hogohogok indiŋ hanindakalewe nadineŋ. Nebek niŋ adi netok nadiune loloŋnit hinek mu tuluwaak. Bepaŋdi siloŋ tobogoŋ dediŋ timimbune nadisukilitilak wondok tuwolit kwanai tuluwaak. Fekŋiŋ kalakapme tiŋa mu tibaak. \v 4 Unduŋ doktiŋa indiŋ nadineŋ. Foloonik kobumuŋ kubugoŋ, ala adi’walaŋ dikidikiŋiye feedi kwanai-mebimebi tiiŋ. \v 5 Kilisto’walaŋkade maaŋ undiniŋgoŋ, feedi kiutnene folooŋ kobumuŋ kubugoŋ tilak. Unduŋ tiŋa kayoŋ kohoŋ be dikidiki noli hatiŋila kiulihi tiyam. \v 6 Siloŋ tobogoŋ Bepaŋdi kwanai-mebimebi siloŋ tinimguk. Ala me nediyeŋ Bepaŋ’walaŋ maŋiŋ mede yohautadok siloŋ timiŋguk adi yadi nadisukiliti halimilak wondok tuwolit yoluwaak. \v 7 Kaŋ niŋ adi tipilapilaye kwanai titiŋdok siloŋ timiŋgukdi kwanai u tuluwaak. Kaŋ niŋ adi yeniyehitubu-didime kwanai titiŋdok siloŋ timiŋgukdi kwanai u tuluwaak. \v 8 Eŋ niŋ adi munte mede yodok siloŋ timiŋgukdi unduŋ yoluwaak, eŋ metam baniŋ tiiŋ yehitubu-lodalak adi tuwot hinek yemuluwaak, eŋ niŋ adi talitimeŋ hatidok siloŋ timiŋgukdi nadidakaleeŋ gigine tiŋa tuluwaak, eŋ niŋ adi metam nolidok bulaniŋgoŋ nadiyemiŋa yehitubu-lodalak adi kwanai u nadifo foloŋ tuluwaak. \s1 Me hekinolit momooŋ hinek hatidok \p \v 9 Welesiloŋ kibikibi uyadi sigihikdi mu tiyaneeŋ. Hidi yadi nemek hogoli sigilulum timiyaneeŋ, eŋ nemek kedemneŋkade wooŋ galiyaneeŋ. \v 10 Hidi yadi menot folooŋ hinek tiŋa hatiyaneeŋ, eŋ nohiyedok nadiyembune loloŋnit tuluwaak. \v 11 Gweheye lakatanit mokit fafaŋe tiŋa yakaneeŋ. Munabulidok adi welehik koloŋgoŋ yatuwaak. Unduŋ tiŋa Wapum tipilapilaye timiyaneeŋ. \v 12 Unduŋ tiŋa nadifo foloŋ nadikunakunale tiyaneeŋ. Eŋ folofigita be bulaniŋgoŋ nai gineŋ welehik kulemaŋgoŋ hatiyaneeŋ. Unduŋ tiŋila ninadi kwanai tomboyoutnit tiyaneeŋ. \v 13 Unduŋ tiŋila Bepaŋ’walaŋ metamdi nemek niŋdok baniŋ tubune yabuŋa yehitubu-lodayaneeŋ. Eŋ me nalum buune momooŋgoŋ tiyemiŋa yabudokoyaneeŋ. \p \v 14 Eŋ fidihiŋa hehikali tineeŋ adi yadi kahaŋ tiyemaneeŋ. Hidi mahikdi medehaki mu yoyaneeŋ, tobo kahaŋ mede hogok yoyaneeŋ. \v 15 Unduŋ tiŋa nohiye nadifo tiyaneeŋ u yehitubu-lodaaŋ nadifo tiyaneeŋ. Be nohiye makunum tiyaneeŋ u yehitubu-lodaaŋ makunum tiyaneeŋ. \v 16 Unduŋ tiŋa nemek kubugoŋdok welehik kiut tiŋa tiyaneeŋ. Tiŋa hide sigitiŋalo mu tiŋa metam fofoŋhinitdut nemenemek hebet kubugoŋ kameeŋ tiyaneeŋ. Tiŋa undugoŋ, hide’walaŋ nadinadihikdok nadiune kisaŋgoŋ mu loluwaak. \v 17 Eŋ kadakaniŋ tihambune kibikoŋ mu tubu-udaneyemaneeŋ. Hidi yadi tobo metam hogohogok dauhik gineŋ titiŋ didimeniŋ hogok tiyaneeŋ. \v 18 Biyagoŋ kuyoŋ, hidi metam noli hogohogok dut menot momooŋ tiŋa hatidok talik kedem halune kaŋ talik uŋakoŋ keleeŋ hatiyaneeŋ. \v 19 Notneye, yomhik hidi hide mu tubu-udaneyaneeŋ. Adi Wapum’walaŋ kwihitadok kameune hatuwaak. Biyagoŋ hinek kuyoŋ, mede indiŋ youkiŋ hatak. \q1 “Yom tubudapmaŋ u nu’walaŋ kwanai, eŋ kibi toboniŋ wobuwobu wadi nagoŋ tibaat, Wapum adi unduŋ yolak.” \m \v 20 Unduŋ doktiŋa hidi yadi indiŋ tiyaneeŋ. Memikge nanaŋe map tubune nanaŋe mintoi tibaaŋ. Ime map tubune ime mintoi tibaaŋ. Du unduŋ tubune adi ne’niŋ titiŋŋiŋ kadakaniŋ u kaŋ kisaŋ mekawaak. \v 21 Kadakaniŋdi du mu gehitiŋafowaak. Moŋ! Du yadi nemek momooŋ tiŋa kadakaniŋ ulatiŋa fowaaŋ. \c 13 \s1 Gapman heki’walaŋ mede \p \v 1 Metam hogohogok hidi wanakaŋ gapman heki’walaŋ mede tagimneyaneeŋ. Gapman kwanai uyadi Bepaŋ’walaaniŋ. Biyagoŋ kuyoŋ, gapman kwetkwet hatitawiiŋ adi yadi Bepaŋ’walaŋ medeŋiŋ doktiŋa mintaaŋ hatitawiiŋ. \v 2 Unduŋ doktiŋa nebek niŋdi gapman heki’walaŋ mede wobu tibaak adi Bepaŋ’walaŋ mede maaŋgoŋ wobaak. Ale mede wobu tineeŋ adi yadi mede wobuhikdok kibikoŋ moŋgotneeŋ. \v 3 Eŋ hatihati be titiŋhik momohi adi yadi gapman hekidok munta mu tiiŋ. Kadakaniŋ tiiŋ heki adigili muntaiŋ. Unduŋ doktiŋa du muntanit mokit hatibene kaŋ titiŋ kedem hogok tuluwaaŋ. Ale du nemek kedem hogok tubune adibo dutok nadiune tuwot tibaak. \v 4 Biyagoŋ kuyoŋ, gapman heki adi Bepaŋ’walaŋ tipilapilaye-metam ala yahehewe tigambune kulemaŋgoŋ hatidok yapmeguk. Ala du kadakaniŋ nobu tiŋa kaŋ munta tuluwaaŋ. Adi yadi kwadi moŋgoyaufit mu tiiŋ. Adi yadi Bepaŋ’walaŋ tipilapilaye-meŋiye ale kadakaniŋ titiŋ yehitubu-didimeeŋ kadakaniŋhikdok kibikoŋ yemiiŋ. \v 5 Unduŋ doktiŋa mede tiloloŋ hinek tiyemdok, ala u kibikoŋdok munta tiŋa moŋ. Da walagedi welemulap tibaaneŋ doktiŋa medehik tiloloŋ tuluwaaŋ. \v 6 Biyagoŋ kuyoŋ, adi yadi Bepaŋdi metam yabudoko kwanai titiŋdok yeniŋguk uku tiiŋ, doktiŋa hidi takis muneeŋ kameŋdok hanimbune kameiŋ. \v 7 Kaŋ hidi gapman heki hogohogok nemek yemdok yoŋit wondok tuwot tiyemaneeŋ. Takis yemdok yeniŋit adi takis yemaneeŋ, tipilapilaye tiyemdok yeniŋit adi tipilapilaye tiyemaneeŋ, eŋ nadiyembune loloŋnit tubune gikiŋgoŋ tiyemdok yeniŋit adi gikiŋgoŋ tiyemaneeŋ, eŋ yenintilooŋ yeniutumba titiŋdok yeniŋit adi yenintilooŋ yeniutumba tiyaneeŋ. \s1 Welesiloŋdi Yodoko Mede diniŋ folooŋ tilak \p \v 8 Nemek fiili wondok dikihik hatak u wobudapmaune tuwot tuluwaak. Eŋ nemek kubugoŋ niŋ adi welesiloŋdok diki wobudok u tuwot mu tilak. Welesiloŋnit hatilak adi yadi Yodoko Mede folooŋ kamehatilak yodok. \v 9 Yodoko Mede indiŋ yoŋit hatak. Yamalam, hidi meeniŋ noli dut kefifile mu tidemeek, eŋ du meeniŋ widihikumuŋ mu tuluwaaŋ, eŋ du kubo mu tuluwaaŋ, eŋ duye metam noli’walaŋ bomboŋ momohi u datok titiŋdok yabunadigalikafit mu tuluwaaŋ. Yodoko Mede woŋ, eŋ noli hogohogok wanakaŋ yehikiudapmaaŋ mebiŋiŋ indiŋ yoŋit. “Du datok nadilaŋ undugoŋ nokedok nadiluwaaŋ.” \v 10 Welesiloŋnit hatibaakdi noliŋiŋ tubukadaka mu tibaak. Unduŋ doktiŋa welesiloŋdi Yodoko Mede diniŋ folooŋ tilak. \s1 Nai indidegoŋ didimeniŋ hatidok \p \v 11 Hidi nai kobuk hatiyam wondiniŋ mebi nadiiŋ doktiŋa welesiloŋ titiŋdok hanilat. Biyagoŋ kuyoŋ, damo gineniŋ sukuleeŋ pilatdok nai dulalak. Koom tububihila Jesu Kilisto nadisukilitimiŋgumun nai uŋaniŋ tutumba diniŋ nai kwehe-kweheyeniŋgoŋ hakuk. Yoŋ adi agaŋ nai didipmuŋ-kabe hinek tilak. \v 12 Mambip dapmawe tulune kwet agaŋ helewene helemiŋ dobulak. Ale mambip diniŋ titiŋ kwihililiwenekula hauta diniŋ tebe bohom eŋ kweletalak kohonik foloŋ moŋgodapmaŋdok. \v 13 Hadapmo didimeniŋgoŋ hatiyam undugoŋ hatidok. Tinagalika be ime fafaŋeniŋ kisaŋ naaŋ nadibubuye titiŋ be kap miyeeŋ kikanadigalika be kefifile be kikakwihita be tosiwe, nemek u hogohogok yomun u mu titiŋdok, moŋ hinek. \v 14 Indiŋ adigili titiŋdok. Wapum Jesu Kilistodi dahidahihik nabugoŋ tubune tinahukula hatiyaneeŋ. Tiŋa welehik komi diniŋ siloda talik mu takaliyaneeŋ. \c 14 \s1 Indi me notniye’walaŋ titiŋhik kameka mu titiŋdok \p \v 1 Me be tam niŋ nadisukilitiŋiŋ gweheyeŋ, undihi adi kayoŋbopdi menot tiyemaneeŋ. Tiŋa undugoŋ nemek niŋ mu nadidakaleiŋ wondoktiŋa adut tosiwe mu titiŋdok. \v 2 Meeniŋ niŋ adi nadisukilitiŋiŋdi tubukilitiune nemenemek kaka nalak. Eŋ meeniŋ niŋ adi nadisukilitiŋiŋ gweheyeŋ doktiŋa kale mu naaŋ yuwoi-yuwoi hogok nalak.\x + \xo 14:2 \xt 1 Kolin 8:1\x*. \v 3 Unduŋ doktiŋa neeŋ nanaŋe kaka nalakdi yodakale tiŋa dokoniŋgoŋ nalak aditok nadiune fofoŋnit mu tiluwaak. Be nanaŋe yodoko tiŋa nalakdi kaka nalak aditok nadiune kadaka mu tuluwaak. Maŋgoŋde? Adi maaŋ Bepaŋdi nadimimbune utumba tilak. \v 4 Ale du maŋgoŋ nadilaŋ yeŋ adi me niŋ’walaŋ tipilapilaye-meŋiŋ’walaŋ titiŋŋiŋ diniŋ mebi yobune tuwot tibek? Adi fafaŋe tiŋa yalaak be gweheye tibaak woŋ adi wapum kadoko tilakdi nadilak. Ale adi yadi mu gweheyewaak, Wapumdi kedem tubukilitiune yalaak. \p \v 5 Eŋ melenaidok maaŋ undugoŋ, me niŋ adi melenai niŋdok yodoko tilak, eŋ me niŋ adi melenai hogohogokdok nadiune dokoniŋgoŋ mu tilak. Adi be adi, unduŋ be unduŋ tibene nadiŋa woŋadi welendigoŋ hinek nadikwambundaaŋ tuluwaak. \v 6 Melenai kunadane tilak adi yadi Wapumdok nadiŋa tilak. Eŋ nanaŋe kaka nalak adi maaŋ Wapumdegoŋ nadisuŋila Bepaŋ nanaŋedok niutumbalak. Kaŋ yodoko tiŋa dokoniŋgoŋ nalak adi maaŋ Wapumdok nadiŋa unduŋ tiŋila Bepaŋ niutumbalak. \v 7 Indi’walaaniŋ nebek niŋdi netok mu hatilak eŋ netok mu kumulak. \v 8 Indi hatiyam yoŋ adi Wapumdok hatiyam, kumukumuŋ uyadi Wapumdok kumuyam. Unduŋ doktiŋa hatiyaneem be kumuyaneem woŋ adi Wapumdok tiŋa tiyaneem. \v 9 Biyagoŋ kuyoŋ, unduŋ degoŋ tiŋa Kilisto adi kumuhi be kaipmuhi wanakaŋ Wapum tinimdok kumuŋa kotigoŋ kaikaaŋ pilakuk. \v 10 Ale du maŋgoŋ nadilaŋ eŋ nokedok mede yodapmaweŋ? Be du maŋgoŋ nadilaŋdi nokedok nadiune fofoŋnit tibek? Indi wanakaŋ hogohogok Bepaŋ’walaŋ namanda foloŋ mintanene medenik ninindapmawaak. \v 11 Indiŋ-ku youkiŋ hatak oŋ. “Wapumdi yolak, Nu biyagoŋ hinek hatilat doktiŋa metam wanakaŋ hogohogok mulelem tinamdapmayaneeŋ, eŋ wanakaŋ hogohogok mahikdi indiŋ yohautaneeŋ, Nu biyagoŋ hinek Bepaŋ.” \p \v 12 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, indi wanakaŋ hogohogok Bepaŋ’walaŋkade nemenemek tugumun diniŋ mebinik yobihitneem. \s1 Me noke’walaŋ nadisukilitiŋiŋ mu tubukadakadok \p \v 13 Unduŋ doktiŋa indi notniye’walaŋ titiŋhik kameka tiŋa kibikoŋdok mede mu yodapmayaneem. Indiŋ adi kedem titiŋdok. Hidi nohiye diniŋ welehik tubufila nadikadaka tubumintayemineeneŋ ala nadinadiŋila hatiyaneeŋ. \v 14 Nu adi Wapum Jesu dut hatilatdi indiŋ hinek nadifafaŋelat. Nanaŋe u be u naaŋ geŋgeŋnit titiŋdok nemu hatak. Iŋgoŋ oŋ, nebek niŋ adi nanaŋe kale kaka naaŋ geŋgeŋnit titiŋdok unduŋ yoŋila fait nalak adi yadi biyagoŋ hinek ne’walaŋ dawi foloŋ geŋgeŋnit tilak. \p \v 15 Du noke kale mu nanaŋdok yolak u agaŋ nadikabeleeŋ adi namanda foloŋ kale naaŋ welemulap tubumintamilaŋ doktiŋa du welesiloŋ mu hakamulak. Kilisto adi noke wondi maaŋ kedebadok kumuŋguk. Du wondok nadisuŋa noke nanaŋe doktiŋa weleŋ mu tubukadakawaaŋ. \v 16 Hidi nemek folooŋ moŋgola hatiiŋ u metam nolidi yohaŋindaneeneŋ ala yabudokogoŋ tiŋa moŋgo hatiyaneeŋ. \v 17 Nanaŋe kaledi Bepaŋ’walaŋ hebeŋ foloŋ Hatihati Uŋgoniŋ hatak wondiniŋ folooŋ mu tilak. Bepaŋ namanda foloŋ didimeniŋ mintaminta, be kulema, be Uŋgoniŋ Munabuli’walaaniŋ welenadifo, wondi nemek folooŋ hinek. \v 18 Nebek niŋ adi talik u keleeŋ Kilisto tipilapilaye timimbaak adi yadi Bepaŋdi kaune utumbawaak, kaŋ metamdi nadimimbune tuwot tibaak. \p \v 19 Biyagoŋ hinek kuyoŋ, undudegoŋ tiŋa indi yadi notniye dut welekubugoŋ tiŋa nadisukiliti foloŋ kitubuloda titiŋdok gigine tiyaneem. \v 20 Du yadi nanaŋe doktiŋa Bepaŋ’walaŋ kwanai fana mu tibaaŋ. Nanaŋe kale adi kedem hogohogok. Ala nebek niŋ du, notne’walaŋ weleŋ tubukadakawitneŋ u agaŋ nadikabeleeŋ nalaŋ u yadi kadakaniŋ tilaŋ. \v 21 Du yadi noke’walaŋ weleŋ tubukadakawaaneŋ ala kale be wain ime mu naune tuwot tibaak. Eŋ niŋ indiŋ, nemek noli me noke’walaŋ weleŋ tubukadakawek u agaŋ nadilaŋdi nadikabeleŋ mu tuluwaaŋ. \v 22 Du yadi nemek undiniŋdok walage didimeniŋ hatak, u Bepaŋ’walaŋ namanda foloŋ kame hatibune da’walaŋkade hogok hatuwaak. Nebek niŋ adi nemek niŋdok nadiune tuwot tubune weleŋdi nadibedinit mokit hatibune utumbawaak. \v 23 Eŋ nebek niŋ adi welelufom tiŋila fait nawaak adi yadi nadisukilitinit mokit tilak doktiŋa kadakaniŋ tibaak. Nemek niŋ nadisukilitinit mokit tinene uyadi yomnit tilak. \c 15 \s1 Indetok hogok mu nadiŋa hatiyaneem \p \v 1 Nadisukiliti fafaŋeniŋ hatnimilakdi metam nadisukiliti gweheyehi yehitubu-lodaaŋ malabumuŋhik tubulodayemdok. Indi indetok hogok adi mu nadiyaneem. \v 2 Indi yadi notniyedi titiŋ momooŋ titiŋdok be nadisukiliti foloŋ fafaŋedok nadisuŋa yehitubu-lodayaneem. \v 3 Indiŋ nadidok, Kilisto adi undugoŋ netok hogok mu nadiguk. Mede niŋ indiŋ youliŋit hatak. “Tiŋa du ganisuwambat tigiŋ, kaŋ yosuwambathik wondi nu foloŋ lolak.” \v 4 Nemek hogohogok koomkwaha youkiŋ uyadi nai indidegoŋ nadinadi nimdok youkiŋ. Mede wondigoŋ nihitubu-kilitiŋa nihitubu-lodaune nemek gigit utnimgiŋ wondok nadikunakunaleŋ hatiyaneem yoŋa youliŋit. \v 5 Bepaŋ adi tubukiliti be tubulodatubuloda molomdi hehitubu-kilitiune Jesu Kilisto dut kadiŋa nadisuhik kubugoŋ kiula hatiyaneeŋ. \v 6 Unduŋ tiŋila welehik be mahik kiula Wapum Jesu Kilisto diniŋ Bepaŋ eŋ Beu niutumbayaneeŋ. \s1 Welehikdi kifolok tiŋa hatidok \p \v 7 Biyagoŋ kuyoŋ, uŋalegoŋ Kilistodi hanagikuk. Undugoŋ hidi hidebo welehikdi kifolok tubudapmaneeŋ kaŋ wendi Bepaŋ’walaŋ wougigit tubumintawaak. \v 8 Nu indiŋ doktiŋa hanilat. Bepaŋ adi dadaniye Abalaham heki gigitmede folooŋ hinek yeniŋguk u folooŋnit titiŋdok Kilistodi Judahi inditok tipilapilaye kwanai tuguk. \v 9 Tiŋa undugoŋ metam fekhinit mokit adi Bepaŋ’walaŋ welekulemaŋiŋ doktiŋa niutumbaneeŋ yoŋa unduŋ tuguk. Bepaŋ’walaŋ Youkudip pepa gineŋ mede indiŋ-ku youliŋit hatak oŋ. “Nu metam Judahi’walaŋ feknit mokit adi’walaŋ lekiŋgoŋhik foloŋ ganiutumbaaŋ woho youtumbawaat.” \p \v 10 Tiŋa mede niŋ indiŋ hatak. “Metam fekhinit mokit heki, hidi Bepaŋ’walaŋ meŋimeŋiyedut bopneeŋ yonadifo tiyaneeŋ.” \p \v 11 Tiŋa niŋ indiŋ, “Metam fekhinit mokit, hidi wanakaŋ hogohogok Wapum wou nintiloneeŋ. Eŋ mebop feedi adi nintiloneeŋ.” \p \v 12 Tiŋa Aisaiyadi mede niŋ indiŋ yoŋa youkuk. \p “Bem mebi Jesi’walaŋ gineniŋ yalaki niŋ kadowaakdi metam fekhinit mokit Mapme Wapum tiyembaak. Kaŋ metam hogohogok aditok nadikunakunale tiyaneeŋ.” \p \v 13 Nemek momohidok nadikunakunale molom Bepaŋ, adi nadisukilitihikdok welemomooŋ be kulema tubumintahambaak. Unduŋ tubune Uŋgoniŋ Munabuli’walaŋ saŋiniŋdi miŋ-ikiliti tihambune nemek momooŋdok nadikunakunale hati tiiŋ wondi hehikufulaune, wondiniŋ nadifodi hidi’walaŋkade tokiŋa halaak. \s1 Poldi kwanai tuguk diniŋ mede \p \v 14 Notneye, hidi welehikdi hinek metam noli yabukahile tiiŋ, tiŋa Bepaŋ’walaŋ mede mebi u maaŋ kedem nadidakalehinakaiŋ. Unduŋ tiŋa hidi hide kedem kiulihi titiŋdok malabuda mu tiiŋ. Nu hidi’walaŋ mebihik unduŋ hinek nadihinakalat. \v 15 Iŋgoŋ fiit nu yadi Bepaŋdi siloŋ tobogoŋ tinamguk doktiŋa mede noli daulebelebe youhamuŋa haniŋkilitilat. \v 16 Jesu Kilisto adi metam fekhinit mokit hiditok Bepaŋ’walaŋ kwanai-me napmeguk doktiŋa Bepaŋ’walaŋ Mede Momooŋ u yohautaŋila siloŋyot diniŋ talitimeŋ mintaaŋ hatiŋa metam fekhinit mokit yanagilene Bepaŋdok gigit tiiŋ. Kaŋ Uŋgoniŋ Munabulidi yehitubu-walandaune Bepaŋ’walaŋ siloŋ, ne nadiune momooŋ tilak unduŋ tineeŋ. \v 17 Nu Bepaŋ’walaŋ kwanai tilat uyadi Jesu Kilistodok tiŋa nadiwene loloŋnit tilak. \v 18 Kwanai u nu nahogok deti tibe tugut. U moŋ. Jesu Kilistodi miŋ-ikiliti tinambune fekhinit mokit Bepaŋ’walaŋ mede nadidahi tineeŋ yoŋa manedi be kohonedi kwanai tugut. \v 19 Nu Bepaŋ’walaŋ mede saŋiniŋnit yohautagut be Bepaŋ kunumneniŋ’walaŋ kudi tugut uyadi Uŋgoniŋ Munabuli’walaŋ saŋiniŋ foloŋ tugut. Tiŋa Jelusalem yopmaŋneniŋ tububihila Kilisto’walaŋ Mede Momooŋ wanaŋ yohautatawene wooŋ Ililikam kwetneŋ dapmaguk. \v 20 Tiŋa noli’walaŋ budumeŋ gineŋ kwanainewaatneŋ yoŋa Kilisto diniŋ wou mu nadigiŋ, gitipmuŋ gineŋ yohautadok gigine kwanai tilat. \v 21 Mede Youkudip indiŋ hatak wondok tuwolit-ku tilat oŋ. “Mede kahatŋiŋ mu tiyemgiŋ adi kaneeŋ, eŋ kahatŋiŋ mu nadigiŋdi nadidakale tineeŋ.” \s1 Pol adi Speinde wene Loma talik uuŋdok yoguk \p \v 22 Biyagoŋ kuyoŋ, nu mebi unduŋ degoŋ tiŋa hidi’walaŋkade uuŋdok youka tiŋa hatilat. \v 23 Hatiŋila hidi’walaŋkade uuŋdok walanedi nadisuŋila hatigut. Nai indidegoŋ adi kwet noli gineŋ kwanaine agaŋ dapmalak \v 24 doktiŋa Spein kwetneŋ uuŋdok uŋila hidi maaŋ habudok nadisulat. Wooŋ habene hidut kiulihi tineem. Unduŋ tiŋa hatigene hidi’walahi nolidi nihitubu-lodaune Spein kwetneŋ uneem. \p \v 25 Nai indidegoŋ adi nu metam nadisukilitihinit yehitubu-lodawit yoŋa Jelusalemde we ulat. \v 26 Kaŋ metam nadisukilitihinit Masedoniya eŋ Akaia uŋoŋ hatiiŋdi lodaaŋ Jelusalemhi metam Bepaŋ nadisukilitimiiŋ heki hambeep hatiiŋ yehiulihidok muneeŋ bomboŋ bopnegiŋ, \v 27 tiŋa adi unduŋ titiŋdok welehikdi kulemaune unduŋ tubune utumbaguk. Metam Judahi’walaŋ feknit mokitdi Judahidok Bepaŋdi Mede Momooŋ yemguk u adi maaŋ nadigiŋ doktiŋa toboniŋbo tubu-udaneyemdok sigiŋ diniŋ bomboŋ yembune tuwot tibek. \v 28 Ala mede yofafaŋehikdok folooŋ mintaguk u nagoŋ moŋgola Jelusalemde wooŋ yembe dapmaune hidi’walaŋkade uuyeŋ dapmaaŋ Spein kwetneŋ waat. \v 29 Tiŋa indiŋ nadisulat, nu hidi’walaŋkade wene kohombalim mu waat, Kilisto’walaaniŋ wahukahaŋ mohok moŋgohamuŋa waat. \s1 Pol netok tiŋa Bepaŋ ninadidok yeniŋguk \p \v 30 Notneye, Wapumnik Jesu Kilisto doktiŋa be Uŋgoniŋ Munabuli’walaŋ welesiloŋ doktiŋa nu kwanai tilat wondok nehiulihiŋa Bepaŋ ninadidok haniŋgiginelat. \v 31 Hidi ninadiŋa nehitubu-lodaune Bepaŋdi Judiya kwetneŋ me nadisukilitihinit mokit’walaŋ kohohik gineniŋ nehikibidalaak. Eŋ Jelusalemhi Bepaŋ’walaŋ metam adi bomboŋ siloŋ tiyembaat kaŋ wondok welemomooŋ nadineeŋ. \v 32 Mindaŋ hinek adi Bepaŋdi nadiune tuwot tubune nadifo foloŋ wooŋ hidut hatinadi tibene walane kulemawaak. \v 33 Bepaŋ kulema molom adi hidut wanakaŋ hatidapmaluwaak. U biyagoŋ. \c 16 \s1 Poldi Lomahi noliŋiyedok welemomooŋ mede kameyemguk \p \v 1-2 Nu tam notnik Fibi, Seŋkiliya kayoŋbopneniŋ, aditok indiŋ hanilat. Adi Wapum’walaaniŋ doktiŋa uŋoŋ usuwaune kaŋ nemenemek momooŋ timineeŋ. Tiŋa nemek wondok be wondok lohiŋa baniŋ tubune hidi kedem tubulodaaŋ miŋtoi tineeŋ. Maŋgande, adi kibi nube, be metam noli momooŋ tinimilak doktiŋa kibibo unduŋ timineeŋ. \p \v 3 Tiŋa Kilisto’walaŋ kwanai-metam, notneyat Piliska eŋ Akwila yenineŋ, nu aditok uŋgoŋ hati nadiyemilat. \v 4 Biyagoŋ kuyoŋ, memalam adi nu yahehewe tinamuŋa kumunde tugumuk doktiŋa na hogok moŋ, Kilisto diniŋ kayoŋbop kwetkwet hatiiŋdi maaŋ aditok welemomooŋ nadiyemiiŋ. \v 5 Tiŋa metam adi’walaŋ yohineŋ Bepaŋ medeŋiŋ nadine bopneiŋ, aditok maaŋ welemomooŋ nadiyemulat. Eŋ notne Epinitas, Esiya kwet dikineŋ uŋaniŋdi timeŋ hinek Kilisto nadisukilitimiŋguk, aditok maaŋ welemomooŋ nadimilat. \v 6 Eŋ Maliya maaŋ nineŋ. Adi hiditok tiŋa kwanai wapum tuguk doktiŋa nu aditok welemomooŋ nadimilat. \v 7 Andolonaika eŋ Yuniya yenineŋ, adi Judame notneyat, indi yot fafaŋeniŋ gineŋ wanakaŋ nipmegiŋ. Adi yadi aposel heki’walaŋ baŋamhik gineŋ me nadinadihik loloŋnit hatiŋa Kilisto’walaŋ Mede Momooŋ nu mu nadihatiluwene adi timeŋ nadigumuk. \v 8 Wapum’walaŋ kwanai-me, notne Ampiliyato, adi maaŋ niutumbalat. \v 9 Ulubano, Kilisto’walaŋ kwanaiŋiŋdok kitubuloda wanaŋ tugumun eŋ notne Sitakis adi maaŋ yenineŋ, nu aditok welemomooŋ nadiyemulat. \v 10 Apelis adi Kilisto’walaŋ kayoŋbopdi nadisukilitiŋiŋ kaune utumba tuguk, eŋ Alistobula tiŋa meŋimeŋiye maaŋ yenineeŋ, nu aditok welemomooŋ nadiyemilat. \p \v 11 Juda me notne Helodion eŋ Nasisa eŋ meŋimeŋiye noli adi Wapumdok gigit hatiiŋ doktiŋa welemomooŋ nadiyemilat. \v 12 Tiŋa tamyat Talaifina eŋ Talaifosa adi Wapumdok tiŋa kwanai kakaaŋ tamuk, eŋ Pesis adi maaŋ Wapum doktiŋa kwanai wapum tuguk, adi hogohogok wanaŋ yeniutumbalat. \v 13 Lufus adi Wapum’walaŋ kwanai momooŋ tilak. Adi tiŋa miŋ, nu aditok welemomooŋ nadiyemilat. Miŋ adi maane dabugoŋ hinek nabudokoguk. \v 14 Tiŋa Asiŋkilito, Filigon, Hemis, Patoloba, Hemas eŋ nohiye yenineŋ, nu adi-hekidok welemomooŋ nadiyemilat. \v 15 Eŋ Filologa, eŋ tam Yulia eŋ Neliya eŋ wiwi Olimpa eŋ metam noli adut hatiŋa Wapum nadisukilitimiiŋ, adi hogohogok wanaŋ yeniutumbalat. \v 16 Ala hidebo, hidi hidetok welemomooŋ nadiŋa kohokukut tineeŋ. Yokwetkwet Wapum’walaŋ kayoŋbop hatitawiiŋ hogohogok adi hiditok welemomooŋ nadihamiiŋ. \s1 Kilisto’walaŋ mede tubufit me hekidok munte mede yoguk \p \v 17 Notneye, hidi mede koom moŋgokiŋ u tubufihamdok tiiŋ, me undihi u yabukiyondaaŋ adut not mu taneeŋ. Me undihikuyeŋ adi mede mebimebi haniŋa kayoŋbop ulitawa ulitawa tubumintaiŋ doktiŋa menot mu tiyemaneeŋ. \v 18 Me undihi adi Wapum Kilisto’walaŋ kwanai mu tiiŋ, adi yadi nehi’niŋ nadinadi hatiŋa tinagalika tiiŋ. Unduŋ tiŋila youtumba mede yoŋa metam nadidakale hinek mu tiiŋ yenihohoke tiŋa yalamut tiiŋ. \p \v 19 Eŋ hide adi Bepaŋ’walaŋ mede nadiŋa mede tiloloŋnit hatiiŋ diniŋ mede kahathik u yokwetkwet udapmaguk. Nu wondok welemomooŋ nadiŋa indiŋ titiŋdok hanilat. Nemek momooŋdok welehikdi nadidakale hinek tiyaneeŋ. Tiŋa nemek hogohi adi sigilulum tiyemiŋa didimeniŋgoŋ hatiyaneeŋ. \v 20 Bepaŋ kulema molom adi yagigi moŋ, denimbek-kabe aiku nadihambune Sadaŋ ulatifooŋ yalibitaka tineeŋ. Wapum Jesu Kilisto’walaŋ siloŋ tobogoŋdi hidi’walaŋkade hatuwaak. \s1 Menot mede eŋ yokahaŋ mede \p \v 21 Timoti, kwanai noŋgoŋ tamut, eŋ Judame notneye, Lusiyas eŋ Yeson tiŋa Sosipata adi hiditok welemomooŋ nadihamiiŋ. \v 22 Tetiya, nu pepa i Pol’walaŋ maŋiŋ mede youliŋila nu maaŋ Wapum’walaŋ wou foloŋ hiditok nadisulat. \v 23 Gaiyus adi nu eŋ Bepaŋ’walaŋ kayoŋbop hogohogok wanakaŋ nibu-ulidokolakdi maaŋ hiditok nadisulak. Tiŋa me yokwet kadoko heki’walaŋ talitimeŋ, Elasto eŋ notnik Kwatas adi maaŋ hiditok nadisuyamuk. \v 24 [Wapumnik Jesu Kilisto’walaŋ siloŋ tobogoŋdi hidut haliwooŋ hatuwaak. Biyagoŋ.]\f + \fr 16:24 \ft Nadinadi-me nolidi indiŋ yoiŋ: Yowo 24 u Gilik mede youkiŋ uŋaniŋ mu youkiŋ. Unduŋ doktiŋa gimbahaŋ gineŋ youkumun.\f* \s1 Poldi kwanai tugukdok Wapum niutumbaguk \p \v 25 Bepaŋ adi Mede Momooŋ yohatilat eŋ Jesu Kilisto’walaŋ mede yohautalat wondok tuwolit nadisukiliti foloŋ hehitubu-kilitidok saŋiniŋ halimilak. Bepaŋ hatihati fafaŋeniŋ Molom’walaŋ mede kabup hebihali buguk, \v 26 ala nai indidegoŋ ne’walaŋ maŋiŋ mede doktiŋa yohautaŋit, tiŋa undugoŋ metam hogohogok wanakaŋ nadidapmandok Bepaŋ’walaŋ Youkudip pepa gineŋ polofet hekidi yotaŋakiyeeŋ youkiŋ. \v 27 Biyagoŋ kuyoŋ, Bepaŋ adi nehogok nadisu-fuliŋgoŋnit hatilak, adi’walaŋkade Jesu Kilisto doktiŋa wou nintiloloŋ tinene yonadifodi helemahelemaŋ haliwooŋ halaak fafaŋeniŋ. U biyagoŋ.