\id HOS \ide UTF-8 \h Osee \toc1 OSEE \toc2 Osee \mt1 OSEE \ip Oseen tire teni, Isirelibɑn bwese kɛri wɔkurɑ tɑ gerusimɔ yèn sɔ̃ bɑ kuɑ nɑɑnɛ sɑribɑ Yinni Gusunɔn mi. Osee u tu yoruɑwɑ u kɑ wigibu kirɔ ko bu kɑ wɑ bu gɔ̃ru gɔsiɑ kpɑ bu wurɑ Gusunɔn mi. U sɔ̃ɔsimɔ mɑ Yinni Gusunɔn kĩru tɑ kpɑ̃, tɑ ǹ mɑɑ nɔru mɔ. Tire te, tɑ kĩi te tɑ wɑ̃ɑ Gusunɔ kɑ Isirelibɑn bɑɑ sɔɔ weesinɑmɔwɑ nge kĩi te tɑ wɑ̃ɑ durɔ kɑ win kurɔ kɑ ben bibun bɑɑ sɔɔ. \is1 Tire ten kpunɑɑ \iq1 1 Oseen kurɔ suɑbu, wiru 1n di sere wiru 3. \iq1 2. Osee u Isirelibɑ gerusimɔ, wiru 4n di sere wiru 13. \iq1 3. U bu kirɔ mɔ̀ bu gɔ̃ru gɔsiɑ, wiru 14. \ie \c 1 \p \v 1 Sɑnɑm mɛ sinɑm beni Osiɑsi kɑ Yotɑmu kɑ Akɑsi kɑ Esekiɑsi bɑ bɑndu di di Yudɑn temɔ, kɑ sɑɑ ye Yeroboɑmu Yoɑsin bii u bɑndu dii Isirelin temɔ, sɑnɑm mɛyɑ Yinni Gusunɔ u kɑ Osee Berin bii gɑri kuɑ. \s1 Oseen kurɔ kɑ win bibu \p \v 2 Gɑri yi Yinni Gusunɔ u gbiɑ u Osee sɔ̃ɔwɑ yi wee. U nɛɛ, \q1 Osee, ɑ doo ɑ kurɔ suɑ wi u rɑ sɑkɑrɑru ko. \q1 Bɛɛn bibu bɑ koo mɑɑ win yirɑ swĩi. \q1 Domi Isirelibɑ bɑ bũnu gɑsirimɔ bɑ sɑ̃ɑmɔ \q1 nge kurɔ sɑkɑrɑ wi u durɔbu gɑsirimɔ. \q1 Mɑ bɑ nɛ, Yinni Gusunɔ deri. \p \v 3 Mɑ Osee u seewɑ u Gomɛɛ Dibilɑimun bii suɑ kurɔ. Yerɑ u kɑ nùn mɛnnɑ. Mɑ kurɔ wi, u gurɑ suɑ u nùn bii tɔn durɔ mɑruɑ. \v 4 Mɑ Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 i bii wi yĩsiru kɛ̃ɛyɔ Yisirɛɛli. \q1 Domi sɑɑ fiiko sɔɔ kon Yehun yɛnugibu wɔri \q1 yèn sɔ̃ bɑ tɔmbun yɛm yɑri Yisirɛɛliɔ, \q1 kpɑ n Isirelibɑn bɑndu kpeerɑsiɑ. \q1 \v 5 Tɔ̃ɔ te sɔɔ, kon Isirelibɑn tɑbu durɔbun tɛnnu bɔɔku Yisirɛɛlin wɔwɑɔ. \p \v 6 Yenibɑn biru, Gomɛɛ u mɑɑ gurɑ suɑ mɑ u bii tɔn kurɔ mɑrɑ. Mɑ Yinni Gusunɔ u Osee sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \q1 ɑ nùn yĩsiru kɛ̃ɛyɔ Lo Ruhɑmɑ. \q1 Yen tubusiɑnɑ bii wi bɑ yinɑ. \q1 Domi nɑ ǹ mɑɑ Isirelibɑ wɔnwɔndu kuɑmmɛ. \q1 Nɑ ǹ bu suuru kuɑmmɛ. \p \v 7 Adɑmɑ kon Yudɑbɑ wɔnwɔndu kuɑ, kpɑ nɛn tii n bu fɑɑbɑ ko nɛ wi nɑ sɑ̃ɑ Gusunɔ ben Yinni. Adɑmɑ n ǹ mɔ kon kɑ ben yibɛrɛbɑ tɑbu ko. Nɑ ǹ tɛndu dendimɔ ǹ kun mɛ tɑkobi ǹ kun mɛ dumi kɑ yin mɑɑsɔbu. \p \v 8 Yenibɑn biru, Gomɛɛ u bii wi bom kɑrɑ. Mɑ u wure u gurɑ suɑ u bii tɔn durɔ mɑrɑ. \v 9 Mɑ Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 ɑ nùn yĩsiru kɛ̃ɛyɔ Lo Ami. \q1 Yen tubusiɑnɑ n ǹ nɛn tɔmbu. \q1 Domi i ǹ mɑɑ sɑ̃ɑ nɛn tɔmbu, \q1 nɑ ǹ mɑɑ sɑ̃ɑ bɛɛn Yinni. \s1 Isirelibɑ \s2 bɑ koo wurɑmɑ nge yellu \q1 \v 10 Yinni Gusunɔ u Osee sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \q1 sɑɑ yɑ sisi yè sɔɔ Isirelibɑ bɑ koo dɑbiɑ \q1 nge nim wɔ̃kun yɑni sɛɛri. \q1 Bɑ ǹ kpɛ̃ bu ben geeru gɑri. \q1 Mi bɑ ku rɑ rɑɑ bu soku nɛn tɔmbu, \q1 miyɑ bɑ koo bu soku nɛ Gusunɔ, Yinni wɑson bibu. \q1 \v 11 Yudɑbɑ kɑ Isirelibɑ bɑ koo mɛnnɑ sɑnnu \q1 kpɑ bu goo gɔsi u n sɑ̃ɑ be kpuron sunɔ. \q1 Domi bɑ koo dɑbiɑ bu tɛriɑ tem mɛ kpuro sɔɔ. \q1 Yen dɔmɑ te, tɔ̃ɔ bɑkɑrɑ Yisirɛɛliɔ. \c 2 \q1 \v 1 Bɛɛ Yudɑbɑ kɑ Isirelibɑ, i sɔ̃ɔnɔ mɑ i sɑ̃ɑwɑ nɛn tɔn be nɑ kĩ. \s1 Isireli u sɑ̃ɑwɑ nɑɑnɛ sɑrirugii \q1 \v 2 Nɛn bibu, i bɛɛn mɛro tɑɑrɛ wɛ̃ɛyɔ, \q1 domi u ǹ mɑɑ sɑ̃ɑ nɛn kurɔ, \q1 mɛyɑ nɑ ǹ mɑɑ sɑ̃ɑ win durɔ. \q1 I nùn sɔ̃ɔwɔ u de u win durɔ dɑmɑ nɔni yi wunɑ, \q1 kpɑ u sɑkɑrɑ kookoosu wunɑ win gɔ̃run di. \q1 \v 3 Mɑ n kun mɛ, kon win yɑ̃nu potiri mɑm mɑm \q1 kpɑ n nùn yɔ̃su tereru \q1 nge mɛ bɑ kɑ nùn mɑrɑ. \q1 Kon de u n sɑ̃ɑ nge tem \q1 mi gɑ̃ɑnu ku rɑ kpi, \q1 kpɑ n de nim nɔru gu nùn go. \q1 \v 4 Nɑ ǹ mɑɑ bɛɛ win bibun wɔnwɔndu mɔ̀, \q1 domi bɛɛn mɛro u sɑ̃ɑwɑ sɑkɑrɑ kowo. \q1 \v 5 U kurɔ tɑnɑru kɑ sekuru sɑriru dɔrɑ. \q1 Domi u nɛɛ, u koo win durɔ tɑnɔbu swĩiwɑ \q1 kpɑ bu nùn nim kɑ dĩɑnu kɑ tɑm kɑ gum kɑ yɑ̃nu wɛ̃ ni u koo doke. \q1 \v 6 Yen sɔ̃, kon win swɑɑ kɛnɛ kɑ sɑ̃ki, \q1 kpɑ n ye dɑ̃ɑ sɛ̃suku kpɑ u kun mɑɑ win swɑɑ ye swĩi. \q1 \v 7 Bɑɑ ù n dɑɑ yɑrɑ u win durɔ tɑnɔ be nɑɑ girɑ, \q1 u ǹ mɑɑ bu nɑɑ turi. \q1 Bɑɑ ù n bu kɑsu, \q1 u ǹ mɑɑ bu wɑsi. \q1 Sɑɑ ye sɔɔrɑ u koo nɛɛ, \q1 ǹ n mɛn nɑ, ɑ de n wurɑ nɛn durɔ gbiikoon mi, \q1 domi nɑ rɑɑ nuku dobu mɔ win mi n kere tɛ̃. \q1 \v 8 Mɛyɑ u ǹ dɑɑ gie mɑ nɛnɑ nɑ nùn dobi kɑ tɑm kpɑm kɑ gum wɛ̃ɛmɔ. \q1 Mɛyɑ nɑ mɑɑ nùn sii geesu kɑ wurɑ tɑɑsi. \q1 Adɑmɑ u kɑ ye bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli sɑ̃wɑ. \q1 \v 9 Yen sɔ̃, kon gɔsirɑmɑ n nɛn dobi mwɑ yin gɛ̃ɛbun sɑɑ sɔɔ, \q1 kɑ tɑm mɛn sɑɑ sɔɔ kɑ sere yɑ̃ɑ ni u sebuɑ u kɑ win tereru wukiri, \q1 \v 10 kpɑ n nùn sekuru doke win durɔ tɑnɔbun wuswɑɑɔ. \q1 Goo sɑri wi u koo nùn wɔrɑ nɛn nɔmɑn di. \q1 \v 11 Kon win nuku dobu kpuro kpeerɑsiɑ \q1 kɑ tɔ̃ɔ bɑkɑ ni u rɑ ko suru kɑ suru \q1 kɑ tɔ̃ɔ wɛ̃rɑrugiru kɑ sere mɛnnɔ si u rɑ ko sɑ̃ɑrun swɑɑ sɔɔ. \q1 \v 12 Kon de win resɛm dɑ̃nu kɑ win figiebɑ bu kɑm ko \q1 be u nɛɛ, u wɑ durɔ tɑnɔbun min di. \q1 Kon de gbee ni, nu ko dɑ̃ɑ sɔ̃ɔ, \q1 kpɑ gbeeku yɛɛ yi dɑ̃ɑ nin mɑrum di. \q1 \v 13 Kon nùn sɛɛyɑsiɑ yèn sɔ̃ u mɑn deri \q1 u bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli turɑre dɔ̃ɔ dokeɑmmɛ. \q1 Mɑ u win sɑbɑ kɑ win tɑɑminu doke u dɑ u win durɔ tɑnɔbu swĩi. \q1 Nɛ, Yinni Gusunɔwɑ nɑ yeni geruɑ. \q1 \v 14 Adɑmɑ sɑɑ yɑ sisi yè sɔɔ kon nùn kɔkiri n kɑ dɑ gbɑburɔ \q1 kpɑ n kɑ nùn gɑri ko kɑ kĩru. \q1 \v 15 Kon nùn win resɛm gbɑɑru wesiɑ \q1 te tɑ wɑ̃ɑ Akɔɔn wɔwɑɔ. \q1 Yĩsi ten tubusiɑnɑ nɔni swɑ̃ɑrun wɔwɑ. \q1 Yerɑ yɑ ko n sɑ̃ɑ win yĩiyɔbun tore, \q1 kpɑ u womu ko nge sɑnɑm mɛ u yɑrimɑ sɑɑ Egibitin di win wɔndiɑru. \s1 Yinni Gusunɔ \s2 u koo kɑ win tɔmbu dorɑ \q1 \v 16 Yen tɔ̃ɔ te, u koo mɑn soku win durɔ. \q1 U ǹ mɑɑ mɑn sokumɔ Bɑɑli win yinni. \q1 \v 17 Kon de u bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑlin yĩsiru duɑri \q1 kpɑ u kun mɑm kpĩɑ u tu siɑ. \q1 \v 18 Sɑɑ yerɑ kon kɑ gbeeku yɛɛ kɑ gunɔsu kɑ sere yɛɛ yi yi rɑ kɑbiri ɑrukɑwɑni bɔke \q1 yi ku kɑ nɛn tɔmbu kɔ̃sɑ gɑɑ kuɑ. \q1 Kon de tɑbu bu kpe, kpɑ bɑ n wɑ̃ɑ bɔri yɛndu sɔɔ. \q1 \v 19 Isireli, kon mɑɑ nun ko nge nɛn kurɔ sere kɑ bɑɑdommɑɔ, \q1 kpɑ n nun gem kɑ wɔnwɔndu kɑ durom sɔ̃ɔsi. \q1 Bɔrɔkiniru sɔɔrɑ kon kɑ nun ɑrukɑwɑni bɔke. \q1 Sɑɑ ye sɔɔrɑ kɑɑ wurɑ mɑ nɛnɑ nɑ sɑ̃ɑ Yinni Gusunɔ. \q1 \v 21 Nɛ, Yinni Gusunɔwɑ nɑ yeni gerumɔ. \q1 Sɑɑ gɑɑ sisi yè sɔɔ kon wɔllun kɑnɑnu nɔ, \q1 kpɑ n tu nim kɛ̃. \q1 Wɔllɑ koo tem kɑnɑru nɔ kpɑ tu gurɑ nɛɛsiɑ. \q1 Kpɑ tem mu dobi kɑ resɛm kɑ olifin kɑnɑru nɔ \q1 kpɑ ye kpuro yu kpi. \q1 Kpɑ yu Yisirɛɛlin bukɑtɑ wunɑnɑ. \q1 \v 23 Kon de nɛn tɔmbu bu sinɑ tem mɛ kpuro sɔɔ \q1 kpɑ n bu wɔnwɔndu kuɑ \q1 be, be nɑ rɑɑ yinɑ n wɔnwɔndu kuɑ. \q1 Kpɑ be, be bɑ ku rɑ rɑɑ soku nɛn tɔmbu, \q1 n bu soku nɛn tɔmbu. \q1 Kpɑ be, bu mɑɑ mɑn soku ben Yinni. \c 3 \s1 Osee u win kurɔn \s2 lɑɑkɑri mɛɛrɑ \p \v 1 Mɑ Osee u nɛɛ, Yinni Gusunɔ u mɑn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, n doo n kpɑm nɛn kurɔ wi kĩɑ wi goo u kĩɑ mɑ u sekuru sɑriru mɔ̀. N kurɔ wi kĩɔ nge mɛ wi, Yinni Gusunɔ u Isirelibɑ kĩ, bɑɑ mɛ bɑ nùn biru kisi bɑ dɑ bɑ bũnu sɑ̃ɑmɔ mɑ bɑ resɛm kirɑnu kĩ ni bɑ rɑ kɑ bũu ni sɑ̃. \v 2 Mɑ nɑ dɑ nɑ kurɔ wi yɑkiɑ kɑ sii geesun gobi wɔkurɑ nɔɔbu kɑ sere ɔɔsu\f + \fr 3:2 \fr*\fk ɔɔsu \fk*\ft - Dĩɑ bimi gɛɛn bweserɑ yi yi kɑ gbɛɛ weenɛ.\ft*\f* ditiri nɑtɑ\f + \fr 3:2 \fr*\fk ditiri nɑtɑ \fk*\ft - Yɑ sɑ̃ɑwɑ sɑɑki nɔɔbɑ yirun sɑkɑ.\ft*\f* (600). \v 3 Mɑ nɑ nùn sɔ̃ɔwɑ nɑ nɛɛ, ɑ de ɑ n wɑ̃ɑ nɛn sɔ̃ n kɑ tɛ. A ku mɑɑ sɑkɑrɑru ko. A ku mɑɑ dɑ durɔ goon mi. Nɛn tii kon mɑɑ tii nɛnɛ. \p \v 4 Nge mɛyɑ Isirelibɑ bɑ ko n wɑ̃ɑ sunɔ sɑri n kɑ tɛ. Mɛyɑ bɑ ǹ ko n mɑɑ wirugii mɔ. Bɑ ǹ mɑɑ yɑ̃kunu mɔ̀. Bɑ ǹ mɑɑ bũnu gɑnu sɑ̃ɑmɔ. Mɛyɑ yɑ̃ku kowo goo kun ko n mɑɑ wɑ̃ɑ ben suunu sɔɔ u kɑ bu bikiɑru kuɑ. \v 5 Yenibɑn biru, bɑ koo wurɑmɑ bu Gusunɔ ben Yinni kɑsu kɑ mɑɑ ben sikɑdo Dɑfidin bɑndu wi u rɑɑ sɑ̃ɑ ben sinɑ boko. Bɑ koo nuku dobu ko bɑ̀ n Yinni Gusunɔ wɑ kɑ win kĩi te u koo bu sɔ̃ɔsi sɑɑ ye sɔɔ. \c 4 \s1 Yinni Gusunɔ \s2 u Isirelibɑ tɑɑrɛ wɛ̃ \q1 \v 1 Bɛɛ Isirelibɑ, i nɛ, Yinni Gusunɔ swɑɑ dɑkio. \q1 Domi nɑ siribu mɔ kɑ bɛɛ tem mɛn tɔmbu \q1 yèn sɔ̃ wɔnwɔndugii goo sɑri bɛɛ sɔɔ, \q1 gemgii goo mɑɑ sɑri. \q1 Mɛyɑ bɛɛn goo kun mɑɑ mɑn yɛ̃. \q1 \v 2 I nɔɔ mwɛɛnu mɔ̀ kɑ bɔ̃ri, ɑdɑmɑ weesɑ i mɔ̀. \q1 Mɛyɑ i mɑɑ tɔmbu goomɔ, i gbɛnimɔ, i sɑkɑrɑru mɔ̀. \q1 I dɑm dɔrenɑmɔ, mɑ tɔn goberɑ sosimɔ tɑ dɔɔ. \q1 \v 3 Yen sɔ̃nɑ nɛ, Yinni Gusunɔ, kon de tem mɛ, mu gberɑ. \q1 Bɛɛ be i wɑ̃ɑ mi kpuro, i ko woorɑwɑ \q1 sɑɑ gbeeku yɛɛn di n kɑ dɑ gunɔsɔ kɑ wɛɛyɔ, \q1 ye kpurowɑ yɑ koo kɑm ko. \s1 Yinni Gusunɔ \s2 u yɑ̃ku kowobu tɑɑrɛ wɛ̃ɛmɔ \q1 \v 4 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, goo u ku rɑɑ kɑ tii yinɑ \q1 ǹ kun mɛ u goo gerusi. \q1 Domi wunɛ yɑ̃ku kowo tɔnwerowɑ nɑ kɑ sɑnnɑmɔ. \q1 \v 5 Sɔ̃ɔ teeru kɑɑ wɔrumɑwɑ sɔ̃ɔ sɔɔ gbɑ̃ɑrɑ \q1 kpɑ wunɛn beruse nɛn sɔmɔ u mɑɑ wɔrumɑ wɔ̃kuru. \q1 Kon mɑɑ Isirelin bweseru go te tɑ sɑ̃ɑ nge wunɛn mɛro. \q1 \v 6 Wee nɛn tɔmbɑ gbimɔ yèn sɔ̃ bɑ ǹ mɑn yɛ̃. \q1 Adɑmɑ wunɛn tii, ɑ yinɑ ɑ mɑn wurɑ. \q1 Yen sɔ̃, kon nun yinɑ kpɑ ɑ kun mɑɑ sɑ̃ɑ nɛn yɑ̃ku kowo tɔnwero. \q1 Nge mɛ ɑ nɛ, Yinni Gusunɔn woodɑbɑ duɑri, \q1 nge mɛyɑ kon mɑɑ wunɛn bibu duɑri. \q1 \v 7 Nge mɛ bɑ dɑbiɑmɔ, nge mɛyɑ bɑ mɑn torɑrimɔ bɑ dɔɔ. \q1 Kon ben bɛɛrɛ kpeesiɑ kpɑ bu sekuru wɑ. \q1 \v 8 Wee bɑ kuurɑmɔ nɛn tɔmbun torɑnun sɔ̃. \q1 Mɑ bɑ bu bɔriemɔ bɑ n kɑ torɑmɔ bɑ n dɔɔ. \q1 \v 9 Yen sɔ̃, sɛɛyɑsiɑ tee biyɑ kon nɛn tɔmbu kɑ ben yɑ̃ku kowobu ko. \q1 Kon bu sɛɛyɑsiɑwɑ nge mɛ ben dɑɑ yɑ nɛ. \q1 Kon bu kɔsiɑwɑ nge mɛ ben kookoosu nɛ. \q1 \v 10 Bɑ koo di, ɑdɑmɑ bɑ ǹ debumɔ. \q1 Bɑ koo sɑkɑrɑru ko bũu nuurɔ bu kɑ bibu wɑn sɔ̃. \q1 Adɑmɑ bɑ ǹ mɑrumɔ yèn sɔ̃ bɑ nɛ, Yinni Gusunɔ biru kisi \q1 bɑ ǹ nɛn woodɑbɑ swĩi. \q1 \v 11 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, sɑkɑrɑru kɑ tɑmɑ mu nɛn tɔmbun wiru gɔsiɑ. \q1 \v 12 Dɑ̃ɑ kukun miyɑ bɑ rɑ bikiɑru de gu kɑ bu gɑri sɔ̃. \q1 Bũu gɑsiribu derɑ bɑ kɔ̃ɔrɑ mɑ bɑ kɑ mɑn tondɑ. \q1 \v 13 Bɑ rɑ de bɑ n yɑ̃kunu mɔ̀ guunu wɔllɔ, \q1 kpɑ bɑ n turɑre dɔ̃ɔ dokemɔ gungunu wɔllɔ \q1 kɑ dɑ̃ɑ bɑkɑ bwese bwesekɑn nuurɔ nìn sɑɑrɑ bu wɛ̃re. \q1 Yen sɔ̃nɑ ben bii wɔndiɑbɑ bɑ sekuru sɑriru mɔ̀. \q1 Mɑ ben biigii kurɔbu bɑ sɑkɑrɑru mɔ̀. \q1 \v 14 Nɑ ǹ ben bii wɔndiɑ be, kɑ ben biigii kurɔ be sɛɛyɑsiɑmɔ \q1 ben sekuru sɑri te, kɑ ben sɑkɑrɑ te bɑ mɔ̀n sɔ̃. \q1 Domi ben mɔwɔbun tii bɑ sɑkɑrɑru mɔ̀ kɑ kurɔ be bɑ wɑ̃ɑ bũu sɑ̃ɑrun sɔ̃. \q1 Mɑ bɑ mɑɑ yɑ̃kunu mɔ̀ sɑnnu kɑ be. \q1 Adɑmɑ bɑ n yɛ̃ nge mɛ mɔndu gɑrɑ geruɑ tɑ nɛɛ, \q1 tɔn be bɑ ǹ lɑɑkɑri mɔ, bɑ kɑm kobu dɔɔwɑ. \q1 \v 15 Isirelibɑ bɑ bũnu gɑsirimɔ, \q1 ɑdɑmɑ Yudɑbɑ bu ku rɑɑ bu swĩi. \q1 Bu ku dɑ Giligɑliɔ ǹ kun mɛ Betɛli Afɛniɔ\f + \fr 4:15 \fr*\fk Betɛli Afɛniɔ \fk*\ft - yen tubusiɑnɑ dɔ̃ɔn wɑ̃ɑ yeru\ft*\f* bu kɑ yɑ̃kunu ko \q1 kpɑ bɑ n bɔ̃rumɔ bɑ n mɔ̀, \q1 sere kɑ Yinni Gusunɔn wɑ̃ɑru. \p \v 16 Isirelibɑ bɑ sɑ̃ɑwɑ nge nɑɑ gbiibɑ ye bɑ kpɑnɑ bu kpɑrɑ. Adɑmɑ tɛ̃, Yinni Gusunɔ u koo bu yɔ̃su bɑtumɑ sɔɔ nge yɑ̃ɑnu. \v 17 Isirelibɑ bɑ bũnu sɑ̃ɑmɔ. A bu derio mi. \v 18 Bɑ̀ n tɑm nɔrɑ bɑ kpɑ, bɑ rɑ n yɑnde dɔɔwɑ bu sɑkɑrɑru ko. Wee ben wirugibu bɑ rɑ n kĩwɑ bɑ n wɑ̃ɑ sekuru sɑri kom sɔɔ. \v 19 Sɔ̃ɔ teeru woo gɑ koo nɑ gu bu suɑ gu kɑ doonɑ kpɑ bu sekuru wɑ ben yɑ̃ku nin sɔ̃. \c 5 \s1 Keu koosio kɔ̃sobu \p \v 1 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 bɛɛ yɑ̃ku kowobu, i yenibɑ swɑɑ dɑkio. \q1 Bɛɛ Isirelibɑ, i swɑɑ dɑkio i nɔ. \q1 Bɛɛ sinɑ kpɑɑrugibu, i swɑɑ tem kpĩiyɔ i nɔ. \q1 Bɛɛyɑ siri bini bu kɑ yɑ̃. \q1 Domi i kuɑ tɔmbun yinɑ Misipɑɔ, \q1 mɑ i kuɑ ben tɑɑ Tɑboriɔ. \q1 \v 2 Mɑ bɑ mɑn biru kisi bɑ numɑ durum sɔɔ. \q1 Yen sɔ̃, kon bɛɛ kpuro sɛɛyɑsiɑ. \q1 \v 3 Nɑ Isirelibɑ yɛ̃wɑ sɑ̃ɑ sɑ̃ɑ. \q1 Ben goo kun mɑn berue. \q1 Wee bɑ dɑ bɑ bũnu gɑsirɑ \q1 bɑ tii disi doke. \p \v 4 Osee u nɛɛ, \q1 bɑ ǹ kpɛ̃ bu mɑɑ wurɑmɑ ben Yinnin mi ben kookoosun sɔ̃. \q1 Domi bũu sɑ̃ɑrun gɑsiribu ginɑ wɑ̃ɑ ben gɔ̃ru sɔɔ. \q1 Mɛyɑ bɑ ǹ mɑɑ wi, Yinni Gusunɔ yɛ̃. \q1 \v 5 Isirelibɑn tii suɑbu bu sɔ̃ɔsimɔ mɛ bɑ sɑ̃ɑ. \q1 Bɑ koo wɔrumɑ ben durum sɔ̃. \q1 Yudɑbɑn tii bɑ koo wɔrumɑ kɑ be sɑnnu. \q1 \v 6 Sɑnɑm gɑm sisi \q1 mɛ̀ sɔɔ bɑ koo bikiɑru dɑ Yinni Gusunɔn mi, \q1 kpɑ bu kɑ nùn yɑ̃ɑnu kɑ kɛtɛbɑ yɑ̃kuru kuɑ. \q1 Adɑmɑ bɑ ǹ nùn wɑsi, \q1 domi u bu deri. \q1 \v 7 Beyɑ bɑ nùn tɔnu kɑndu kuɑ. \q1 Domi bɑ dɑ bɑ bii seegebɑ mɑrɑ be bɑ ǹ nùn yɛ̃. \q1 Tɛ̃, n ǹ tɛɛmɔ u kɑ bu kɑm koosiɑ be kɑ ben ɑrumɑni. \s1 Gusunɔ u koo de Yudɑbɑ \s2 kɑ Isirelibɑ bu tɑbu ko \q1 \v 8 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 i tɑbun kɔbɑ soowo Gibeɑɔ kɑ Rɑmɑɔ. \q1 I tɑbun wurenu koowo Betɛli Afɛniɔ. \q1 Bɛɛ Bɛnyɑmɛɛbɑ, tɑbu durɔbɑ wee bɛɛn birun di. \q1 \v 9 Gɑri geeyɑ nɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔmɔ. \q1 Dɔmɑ te kon bu sɛɛyɑsiɑ, bɑ koo kɑm kowɑ. \q1 \v 10 Wee Yudɑbɑn wirugibu bɑ sɑ̃ɑwɑ nge be bɑ rɑ tem gbɛni \q1 bu kɑ ben tiin tem sosi. \q1 Yen sɔ̃, kon bu nɛn mɔru wisi nge nim torɑ. \q1 \v 11 Siribu bu Isirelibɑ di, mɑ bɑ bu dɑm dɔremɔ \q1 yèn sɔ̃ bɑ kɑm nɑɑ gire. \q1 \v 12 Nɑ kon bu di nge gɛmi. \q1 Kpɑ nɑ n Yudɑbɑ wɑhɑlɑ mɔ̀ nge bɑrɑ te tɑ kukunu temmɔ. \q1 \v 13 Mɛyɑ Isirelibɑ bɑ tii bɑrɑru wɑɑsi. \q1 Mɑ Yudɑbɑ bɑ ben bosu wɑ. \q1 Mɑ Isirelibɑ bɑ gɔrɑ Asiriɔ \q1 bu kɑ sinɑ boko Yɑrɛbu somiru kɑnɑ. \q1 Adɑmɑ u ǹ kpɛ̃ u bu bɛkiɑ \q1 u sere nɛɛ, u koo ben bosu kpeesiɑ. \q1 \v 14 Nɑ ko n sɑ̃ɑwɑ nge gbee sunɔ Isirelibɑ kɑ Yudɑbɑn sɔ̃. \q1 Kon bu wɔri n yɑɑku kpɑ n bu suɑ n kɑ doonɑ. \q1 Goo sɑri wi u koo bu wɔrɑ sɑɑ nɛn nɔmɑn di. \s1 Isirelibɑ bɑ ben durum \s2 tuubɑ kuɑ kɑ murɑfitiru \p \v 15 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 ǹ n mɛn nɑ, kon bu biru kisi \q1 kpɑ n wurɑ nɛn wɑ̃ɑ yerɔ \q1 sere bu kɑ tubu mɑ bɑ torɑ. \q1 Ben nɔni swɑ̃ɑru tɑ koo de bu mɑn kɑsu \q1 kpɑ bu mɑn somiru kɑnɑ. \c 6 \q1 \v 1 Isirelibɑ bɑ sɔ̃ɔnɑ bɑ nɛɛ, \q1 i nɑ su gɔsirɑ Yinni Gusunɔn mi. \q1 Wee u sun so u mɛɛrɑ kuɑ. \q1 Adɑmɑ u koo bɛsɛn mɛɛrɑ ye nɔɔri u sun bɛkiɑ. \q1 \v 2 N ǹ mɑɑ tɛɛmɔ u kɑ sun wɑ̃ɑru wɛ̃, \q1 kpɑ sɑ n wɑ̃ɑ win wuswɑɑɔ. \q1 \v 3 I de su kɑsu su nùn giɑ. \q1 Nge mɛ sɑ rɑ n yɛ̃ kɑm kɑm mɑ sɔ̃ɔ u koo yɑri, \q1 nge mɛyɑ sɑ n mɑɑ yɛ̃ mɑ u koo nɑ. \q1 U koo nɑwɑ nge tom buruku gurɑ ye yɑ rɑ tem yɛmiɑsie. \q1 \v 4 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 bɛɛ Yudɑbɑ kɑ Isirelibɑ, mbɑ kon bɛɛ kuɑ. \q1 Wee bɛɛn kĩru nɛn sɔ̃ tɑ sɑ̃ɑwɑ nge bururun kɑkoru \q1 ǹ kun mɛ nge dirum mɛ mu rɑ yɑrinɛ fuuku. \q1 \v 5 Yen sɔ̃nɑ kon bɛɛ nɛn sɔmɔbu gɔriɑmɑ \q1 bu bɛɛ sɔ̃ mɑ kon bɛɛ sɛɛyɑsiɑ. \q1 Kpɑ bu mɑɑ bɛɛ sɔ̃ mɑ kon bɛɛ go. \q1 Nɛn siribu bu koo sɔ̃ɔsirɑ nge yɑm bururɑm. \q1 \v 6 Domi wɔnwɔndɑ nɑ kĩ, n ǹ mɔ yɑ̃kuru. \q1 Mɛyɑ nɑ mɑɑ kĩ nɛn tɔmbu bu mɑn giɑ \q1 n kere bu mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruginu kuɑ. \q1 \v 7 Bɑ nɛn ɑrukɑwɑni kusiɑ nge mɛ tɔmbu bɑ rɑ n kuɑnɑmmɛ. \q1 Wee bɑ mɑn tɔnu kɑndu kuɑ. \q1 \v 8 Gɑlɑdigibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔn kɔ̃sobu \q1 mɑ bɑ yɛm yɑri bɑɑmɑ. \q1 \v 9 Nge mɛ swɑɑ diobu bɑ rɑ n swɑɑ mɑrɑ, \q1 nge mɛyɑ yɑ̃ku kowobun wuuru tɑ wɑ̃ɑ Sikɛmun swɑɑɔ tɑ tɔmbu goomɔ. \q1 \v 10 Nɑ gɑ̃ɑ kɔ̃sunu wɑ Isireliɔ, \q1 niyɑ bɑ bũnu gɑsirimɔ, \q1 bɑ tii disi dokemɔ nge sɑkɑrɑ kowo. \q1 \v 11 Sɑɑ yɑ sisi yè sɔɔ kon mɑɑ bɛɛ Yudɑbɑ sɛɛyɑsiɑ. \s1 Isirelibɑ kɑ bwese tukunu \q1 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 sɑnɑm mɛ nɑ kĩ nɛn tɔmbu Isirelibɑ bu wurɑmɑ yorun di, \c 7 \q1 \v 1 kpɑ n bu bɛkiɑ, \q1 sɑɑ yerɑ ben durum mɑɑ sɔ̃ɔsirɑ Sɑmɑriɔ. \q1 Gbɛnɔbu bɑ dumɔ diɑɔ bɑ gbɛnimɔ. \q1 Mɑ ben gɑbɑ yibɑ swɛɛ sɔɔ. \q1 \v 2 Adɑmɑ ben goo sɑri wi u rɑ tii sɔ̃ u nɛɛ, \q1 nɑ yɑɑye kɔ̃sɑ ye bɑ mɔ̀. \q1 Tɛ̃, wee bɑ mwɑɑrɑ ben kom kɔ̃sum mɛ sɔɔ. \q1 Nɑ ye kpuro wɑɑmɔ. \q1 \v 3 Ben nuku kɔ̃su kookoosu kɑ ben weesu \q1 su sinɑ boko kɑ ben wirugibu nuku dobu wɛ̃ɛmɔ. \q1 \v 4 Be kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ sɑkɑrɑ kowobu bɑ sum \q1 nge pɛ̃ɛ wɔ̃ɔ yeru te pɛ̃ɛ kowo u dɔ̃ɔ doke u deri. \q1 Mɑ u dɑ u win pɛ̃ɛ som burɑ u yi sere mu kɑ se. \q1 \v 5 Bɑ̀ n ben sinɑ bokon tɔ̃ɔ bɑkɑru mɔ̀, \q1 ben sinɑ ɑsɑkpɔbu kɑ sunɔn tii bɑ rɑ tɑm nɔwɑ \q1 kpɑ bɑ n tɔmbu yɑɑ kɑsikimɔ. \q1 \v 6 Be bɑ rɑ nɔɔ tiɑ ko bu kɑ tɔmbu seesi, \q1 bɑ sɑ̃ɑ nge pɛ̃ɛ wɔ̃ɔ yeru. \q1 Wɔ̃kuru, ben wɔrugɔru tɑ rɑ yɛmiɛwɑ \q1 kpɑ yɑm sɑ̃re bururu tu se nge bɑ gɑ̃ɑnu dɔ̃ɔ doke. \q1 \v 7 Be kpuro bɑ sumwɑ nge dɔ̃ɔ. \q1 Bɑ rɑ ben kpɑrobu gowɑ \q1 kpɑ ben sinɑmbu bɑ n wɔrukumɔ tiɑ tiɑ. \q1 Adɑmɑ ben goo ku rɑ mɑɑ mɑn somiru kɑnɛ. \q1 \v 8 Yinni Gusunɔ u mɑɑ nɛɛ, \q1 Isirelibɑ bɑ kɑ bwese tukunu mɛnnɑ. \q1 Mɑ bɑ kuɑ nge kirɑ te bɑ ǹ gɔsie. \q1 \v 9 Bwese tuku ni, nu bu dɑm mwɑɑrimɔ. \q1 Adɑmɑ bɑ ǹ yɛ̃ mɛ. \q1 Tɔkɔrɑ bu deemɑmɔwɑ, \q1 ɑdɑmɑ bɑ ǹ tubɑ. \q1 \v 10 Ben tii suɑbu sɔ̃ɔsirɑmɔ. \q1 Domi bɑ ǹ gɔsirɑmɛ nɛ Gusunɔ ben Yinnin mi. \q1 Kɑ yen de kpuro, bɑ ǹ mɑn kɑsu. \q1 \v 11 Bɑ sɑ̃ɑwɑ nge totobɛrɛ \q1 te tɑ ǹ bwisi mɔ. \q1 Bɑ Egibitigibu somiru kɑnɑmɔ, \q1 mɑ bɑ dɑɑmɔ Asiriɔ. \q1 \v 12 Adɑmɑ bɑ̀ n swɑɑ wɔri nɑ rɑ bu tɑɑ bɛriewɑ \q1 n bu mwɛɛri nge gunɔsu. \q1 Kpɑ n bu sɛɛyɑsiɑ nge mɛ bɑ bu nɔɔsiɑ. \q1 \v 13 Bɑ kɑm kuɑwɑ mi, domi bɑ mɑn dukɑ suurimɔ. \q1 Bɑ mɑn seesi, bɑ mɑn weesu kuɑ. \q1 N deemɑ nɛnɑ kon dɑɑ bu fɑɑbɑ ko. \q1 \v 14 Bɑ̀ n mɑn somiru kɑnɑmɔ, bɑ ku rɑ tu ko gɔ̃ruɔ. \q1 Adɑmɑ bɑ rɑ sinɛwɑ bɑ n tii muririmɔ. \q1 Kpɑ bɑ n yĩiyɔ yeyɑ yɑ koo de ben gbeɑ yu ɑlikɑmɑ kɑ resɛm geɑ mɑ. \q1 Nge mɛyɑ bɑ rɑ n mɔ̀ bu kɑ mɑn seesi. \q1 \v 15 N deemɑ nɛnɑ nɑ bu nɔni doke nɑ bu dɑm wɛ̃. \q1 Adɑmɑ kɑ mɛ, bɑ mɑn kɔ̃sɑ bwisikusimɔ. \q1 \v 16 Bɑ gɔsirɑ goon mi giɑ. \q1 Bɑ sɑ̃ɑ nge tɛn te tɑ ǹ geɑ sɑ̃ɑ. \q1 Yen sɔ̃, bɑ koo ben wirugibu go tɑbu sɔɔ \q1 ben gɑri kɑm gerubun sɔ̃. \q1 Yerɑ yɑ koo de bu bu yɛ̃ɛ Egibitiɔ. \c 8 \s1 Ye ɑ duurɑ yerɑ kɑɑ gɛ̃ \q1 \v 1 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 i kɔbɑ soowo. \q1 Wee yibɛrɛbɑ bɑ nɛn sɑ̃ɑ yeru wuusimɑ nge kɑsi. \q1 Domi Isirelibɑ bɑ nɛn ɑrukɑwɑni kusiɑ. \q1 Mɑ bɑ nɛn sɔ̃ɔsiru yinɑ. \q1 \v 2 Bɑ koo mɑn nɔɔgiru suemɑ bu nɛɛ, \q1 bɑ nɛ ben Yinni yɛ̃. \q1 \v 3 Adɑmɑ bɑ geɑ deri, \q1 mɑ yibɛrɛbɑ bɑ koo bu nɑɑ swĩi. \q1 \v 4 Bɑ tii sinɑmbu kuɑ \q1 bɑ ǹ mɑn sɑɑwɑrɑ kue. \q1 Mɑ bɑ bũnu sekɑ kɑ sii geesu kɑ wurɑ. \q1 Yen sɔ̃nɑ bɑ koo kɑm ko. \q1 \v 5 Bɛɛ Sɑmɑrigibu, nɑ bɛɛn nɑɑ wurɑgiɑ ye tusɑ. \q1 Nɑ mɑɑ kɑ bɛɛ mɔru mɔ̀. \q1 Sɑɑ yerɑ̀ i ko i sinɑ bɑ ku n bɛɛ tɑɑrɛ wɛ̃. \q1 \v 6 Wi u bwɑ̃ɑrokunun sɔmburu yɛ̃ Isirelibɑ sɔɔ \q1 wiyɑ u nɑɑ wurɑgiɑ ye kuɑ. \q1 Yɑ ǹ sɑ̃ɑ Gusunɔ. \q1 Yen sɔ̃nɑ bɑ koo ye kɔsuku muku muku. \q1 \v 7 Wee i woo duurɑ, \q1 yen sɔ̃nɑ i ko i woo bɔkɔ gɛ̃. \q1 Mɔndu gɑrɑ nɛɛ, dobi bɛm sɑri ku rɑ n som mɔ. \q1 I n mɑɑ yɛ̃ mɑ bɛɛn gbeɑn dĩɑnu nù n dɑɑ geɑ kuɑ, \q1 sɔbɑ bɑ koo nu gurɑ. \q1 \v 8 Isirelibɑ bɑ derɑ bɑ bu mwɛ. \q1 Be wee bwesenu sɔɔ nge weke te goo kun mɑɑ kĩ. \q1 \v 9 Domi bɑ dɑ Asiriɔ nge gbeeku kɛtɛku ge gɑ tii kpɑre. \q1 Bɑ dɑ bɑ somiru kɑsu mi. \q1 \v 10 Bɑ bwese tukunu gobi kɔsiɑ bɑ n kɑ nɔɔ tiɑ sɑ̃ɑ. \q1 Adɑmɑ kɑ mɛ, kon bu mɛnnɑ, \q1 kpɑ Asirin sinɑ boko u bu yoo sɔmɑ koosiɑ. \q1 \v 11 Isirelibɑ bɑ bũu turɑnu kuɑ nu dɑbi. \q1 Niyɑ nu derɑ bɑ durum mɔ̀. \q1 \v 12 Bɑɑ nɑ̀ n bu nɛn woodɑbɑ yoruɑ sere kɑ yen gɑri piiminɔ, \q1 bɑ rɑ ye gɑrisiwɑ nge ye yɑ wee tɔn tukon min di. \q1 \v 13 Bɑ rɑ yɛɛ go bu kɑ mɑn yɑ̃kuru kuɑ, \q1 kpɑ bu yin yɑɑ tem. \q1 Adɑmɑ ben yɑ̃ku ni, nu ǹ mɑn doremɔ. \q1 Nɑ ǹ ben torɑnu duɑri. \q1 Kon bu sɛɛyɑsiɑ. \q1 Yen sɔ̃nɑ bɑ koo gɔsirɑ bu dɑ Egibitiɔ. \q1 \v 14 Isirelibɑ bɑ tii sinɑ kpɑɑru bɑniɑ. \q1 Mɑ bɑ nɛ ben tɑkɑ kowo duɑri. \q1 Yudɑbɑ bɑ mɑɑ ben wuu dɑbinu gbɑ̃rɑru toosi. \q1 Adɑmɑ kon ben wusu dɔ̃ɔ sɔkiri kpɑ u ben dii geenu di. \c 9 \s1 Yinni Gusunɔn tɔmbu \s2 bɑ koo kpuro biɑ \q1 \v 1 Bɛɛ Isirelibɑ, i ku tɔ̃ɔ bɑkɑru ko gɛ̃ɛbun sɑɑ sɔɔ \q1 nge bwese ni nu tie. \q1 Domi i Yinni Gusunɔ biru kisi. \q1 Mɑ i dɑ i bũnu gɑsirimɔ \q1 i nu siɑrɑmɔ mi bɑ ɑlikɑmɑ soomɔ kpuro. \q1 \v 2 Adɑmɑ ɑlikɑmɑ ye bɑ soomɔ kɑ gum mɛ bɑ gɑmɑmɔ, \q1 yen gɑɑ kun ko n sɑ̃ɑ bɛɛgiɑ. \q1 Mɛyɑ i ǹ tɑm kpɑm wɑsi i wunɑ. \q1 \v 3 Isirelibɑ bɑ ǹ sinɑmɔ tem mɛ Yinni Gusunɔ u bu wɛ̃ sɔɔ. \q1 Bɑ koo wurɑmɑ Egibitiɔ ǹ kun mɛ Asiriɔ. \q1 Kpɑ bu dĩɑ sesenuginu di mi. \q1 \v 4 Sɑɑ ye sɔɔ, bɑ ǹ mɑɑ kpɛ̃ bu yɑ̃kuru ko kɑ tɑm. \q1 Bɑɑ bɑ̀ n tu kuɑ, \q1 tɑ ǹ Gusunɔ wɛ̃remɔ. \q1 Ben yɑ̃ku dĩɑnu nu ko n sɑ̃ɑwɑ nge gɔɔ dĩɑnu. \q1 Wi u nu di, u koo disi duurɑwɑ. \q1 Dĩɑ ni, nu koo win gɔ̃ɔru kpeesiɑ. \q1 Adɑmɑ bɑ ǹ kɑ ye duɔ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ. \q1 \v 5 Mbɑ i ko ko Yinni Gusunɔn tɔ̃ɔ bɑkɑnu sɔɔ. \q1 \v 6 Ì n bɛɛn yɛnusu deri bɑnsu, \q1 Egibitigibɑ koo bɛɛ dɑm koosiɑ ben mi. \q1 Adɑmɑ yen wuu ge bɑ mɔ̀ Mɛnfisi gɑ ko n sɑ̃ɑwɑ nge bɛɛn sikiru. \q1 Awĩi yi koo bɛɛn ɑrumɑni di. \q1 Kpɑ sɑ̃ki yi kpi bɛɛn kunɔ. \q1 \v 7 Sɑɑ yɑ turɑ yè sɔɔ Yinni Gusunɔ u koo siri. \q1 Sɑɑ yɑ tunumɑ yè sɔɔ u koo bɑɑwure kɔsiɑ ye u kuɑ. \q1 Bɛɛ Isirelibɑ i ko ye wɑ. \q1 Wee bɛɛn torɑnu kɑ bɛɛn tusirun kpɑ̃ɑrun sɔ̃, \q1 i rɑ n tɑmɑɑ Gusunɔn sɔmɔ u wiirɑwɑ. \q1 Wi, wi Yinni Gusunɔ u kɑ gɑri kuɑ u tɑm nɔrɑwɑ. \q1 N deemɑ bɛɛ, i torewɑ n kpɑ̃, mɑ i nùn tusɑ. \q1 \v 8 Adɑmɑ sɔmɔ wi u bɛɛ kirɔ mɔ̀, \q1 u wɑ̃ɑ kɑ Gusunɔ. \q1 Kɑ mɛ, i nùn yinɑ bɛriɑmmɛ mi u dɔɔ kpuro. \q1 I rɑ mɑm nùn seesiwɑ Gusunɔ win Yinnin sɑ̃ɑ yerɔ. \q1 \v 9 Wee i dɑ i kɔ̃sɑ kuɑ nge mɛ i rɑɑ kuɑ Gibeɑɔ. \q1 Yinni Gusunɔ kun bɛɛn torɑnu duɑri. \q1 U koo bɛɛ sɛɛyɑsiɑ nin sɔ̃. \s1 Yinni Gusunɔ u nuki sɑnkirɑ \q1 \v 10 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, sɑnɑm mɛ nɑ gbiɑ nɑ Isirelibɑ wɑ, \q1 nɛn nɔni sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ nge resɛm mɑrum \q1 mɛ bɑ wɑ mi gɑ̃ɑnu ku rɑ kpi. \q1 Mɑ nɑ mɑɑ ben bɑɑbɑbɑ wɑ nge figie mɑrum gbiikum. \q1 Adɑmɑ ye bɑ tunumɑ Bɑɑli Peoriɔ, \q1 miyɑ bɑ tii bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli wɛ̃. \q1 Mɑ nɑ bu tusɑ nge bũu wi. \q1 \v 11 Tɛ̃ Isirelibɑn bɛɛrɛ yɑ koo doonɑ nge gunɔ mɔrin wuuru. \q1 Ben kurɔbu bɑ ǹ mɑɑ guri suɑmɔ bu sere mɑ. \q1 \v 12 Bɑ̀ n mɑɑ bibu seeyɑ, kon de bu gbiwɑ bu sere bukurɑ. \q1 Bɑ koo wɑhɑlɑ bɑkɑ wɑ nɑ̀ n bu biru kisi. \q1 \v 13 Nge mɛ nɑ Isirelibɑ wɑɑsinɑmɔ, \q1 bɑ sɑ̃ɑwɑ nge dɑ̃ɑ \q1 ni bɑ duurɑ tem gem sɔɔ. \q1 Adɑmɑ bɑ koo ben bibu yibɛrɛbɑ nɔmu bɛriɑ \q1 be bɑ koo bu go. \q1 \v 14 Osee u nɛɛ, Yinni Gusunɔ, bɑ̀ n koo Isirelibɑ sɛɛyɑsiɑ, \q1 sɛɛyɑsiɑ birɑ̀ bɑ koo gɔsi. \q1 A de ben kurɔbu bu nukuru yɑri, \q1 kpɑ ben bwɑ̃su su gberɑ. \q1 \v 15 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 geemɑ ben nuku kɔ̃suru kpuro tɑ sɔ̃ɔsirɑ Giligɑliɔ. \q1 Miyɑ nɑ bu wɑ mɑ nɑ bu tusɑ. \q1 Kon bu girɑ nɛn wuswɑɑn di ye bɑ kuɑn sɔ̃. \q1 Nɑ ǹ mɑɑ bu kĩ. \q1 Domi ben sinɑmbu kpurowɑ bɑ mɑn seesimɔ. \q1 \v 16 Nɑ be, Isirelibɑ sɛɛyɑsiɑ. \q1 Bɑ sɑ̃ɑ nge dɑ̃ɑ te tɑ gberɑ nuurun di kpuro. \q1 Tɑ ǹ mɑɑ binu mɑrumɔ. \q1 Bɑɑ bɑ̀ n mɑɑ bibu mɑrɑ, kon de bii be bɑ kĩ mi, bu gbiwɑ. \q1 \v 17 Osee u nɛɛ, Gusunɔ nɛn Yinni u bu yinɑ \q1 yèn sɔ̃ bɑ ǹ win gɑri swɑɑ dɑki. \q1 Bɑ koo kowɑ yɑɑyɑɑre kowobu bwesenun suunu sɔɔ. \c 10 \s1 Isirelibɑn bɑndɑ kpɑ \q1 \v 1 Isirelin bweseru tɑ rɑɑ sɑ̃ɑwɑ nge resɛm geɑ \q1 ye yɑ rɑ mɑ too. \q1 Adɑmɑ nge mɛ bɑ dɑbiɑmɔ, \q1 nge mɛyɑ bɑ bũu yenu dɑbiɑsiɑmɔ. \q1 Nge mɛ ben tem mu kuurɑmɔ, \q1 nge mɛyɑ bɑ bũu yenu sɔmmɔ kɑ kpee geenu. \q1 \v 2 Tɔn be, bɑ sɑ̃ɑwɑ gɔ̃rusu yirugibu. \q1 Bɑ koo yen ɑre sɔbe. \q1 Yinni Gusunɔ u koo ben bũu yee ni kɑ nin kpee geenu kɔsuku. \q1 \v 3 Bɑ koo tɛ̃ nɛɛ, yèn sɔ̃ sɑ ǹ Gusunɔ nɑsie, \q1 yen sɔ̃nɑ sɑ ǹ sinɑ boko mɔ. \q1 Adɑmɑ tɛ̃n wɑ̃ɑ te sɑ wɑ̃ɑ mini, \q1 mbɑ sinɑ boko koo mɑɑ kpĩ u sun wunɑnɑ. \q1 \v 4 Wee bɑ gɑri kɑm gerumɔ, \q1 mɑ bɑ ɑrukɑwɑni bɔkumɔ kɑ bɔ̃ri weesugii. \q1 Yen sɔ̃, siribu dɑbiɑmɔ nge yɑkɑ kɔ̃susu \q1 si su rɑ kpi gbee te bɑ wukɑ sɔɔ. \q1 \v 5 Kpɑ Sɑmɑrigii be bɑ nɑɑ buu wurɑguu sɑ̃ɑmɔ \q1 ge ge wɑ̃ɑ Betɛli Afɛniɔ bu nɑndɑ \q1 kpɑ bu gɔɔ sinɑ gen sɔ̃. \q1 Gen yɑ̃ku kowobu bɑ koo diiri \q1 bɑ̀ n wɑ gen bɛɛrɛ yɑ kpɑ. \q1 \v 6 Domi bɑ koo kɑ gu dɑ Asiriɔ \q1 bu gu ben sinɑ boko wɛ̃. \q1 Isirelibɑ bɑ koo sekuru wɑ. \q1 Bɑ koo nɑ̀ n dɑɑ yɛ̃ ko \q1 ye bɑ kɑ bũu kuɑ ben suunu sɔɔ. \q1 \v 7 Ǹ n Sɑmɑrin sɔ̃n nɑ, ye kpuro yɑ kpɑwɑ mi. \q1 Domi bɑ koo kɑ yen sinɑ boko doonɑ \q1 nge dɛkɑ ye nim mu kɑ doonɔ. \q1 \v 8 Bɑ koo ben bũu yenu kpuro kɔsuku mi bɑ torɑ. \q1 Kpɑ yɑkɑsu kɑ sɑ̃ki yi kpi mi. \q1 Sɑɑ gɑɑ sisi yè sɔɔ bɑ koo guunu kɑ gungunu sɔ̃ bu nɛɛ, \q1 i sun sɛ̃sikio i wukiri. \s1 Isirelibɑ \s2 bɑ koo gɛ̃ ye bɑ duurɑ \q1 \v 9 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 sɑɑ dɔmɑ tèn di Isirelibɑ bɑ durum kuɑ Gibeɑɔ, \q1 bɑ torɑmɔ bɑ dɔɔwɑ. \q1 N ǹ weenɛ tɑbu bu tɔn kɔ̃so be wɔri mi? \q1 \v 10 Nɛ, Yinni Gusunɔ kon bu sɛɛyɑsiɑ nge mɛ nɑ kĩ, \q1 kpɑ bwesenu nu nɔɔ tiɑ ko nu bu wɔri ben torɑ bɑkɑnun sɔ̃. \q1 \v 11 Isirelibɑ bɑ sɑ̃ɑwɑ nge nɑɑ kpɛmi yi yi rɑ dobi tɑɑku. \q1 Adɑmɑ kon sugu doke ben wĩi burɑ ni sɔɔ. \q1 Kon de Yudɑbɑ bu kɔrɔ ko, \q1 kpɑ be, Yɑkɔbun bweseru bu tem kusɑnu kɔsuku. \q1 \v 12 Yen sɔ̃ tɛ̃, bɛɛ Isirelibɑ i gbee kpɑɑru koowo i gem duure. \q1 Kpɑ i durom gɛ̃. \q1 Domi sɑɑ yɑ turɑ i kɑ gɔsirɑmɑ nɛ, Yinni Gusunɔn mi, \q1 kpɑ n bɛɛ susi n bɛɛ geɑ kuɑ. \q1 \v 13 Adɑmɑ bɛɛ, i kɔ̃sɑ duurɑ mɑ i kɔ̃sɑ gɑ̃. \q1 Mɑ i bɛɛn weesun ɑre di. \q1 I bɛɛn nɑɑnɛ doke bɛɛn tiin dɑm \q1 kɑ tɑbu kowo dɑbi dɑbiru sɔɔ. \q1 \v 14 Yen sɔ̃nɑ tɑbun wurenu koo nɔɔrɑ bɛɛn suunu sɔɔ. \q1 Kpɑ bu bɛɛn gbɑ̃rɑnu kpuro kɔsuku \q1 nge mɛ Sɑlumɑn sinɑ boko u Bɛti Aribɛli wɔri, \q1 mɑ u bii mɛrobu kɑ ben bibu munkɑ. \q1 \v 15 Bɛɛ Betɛligibu, wee ye kon bɛɛ kuɑ bɛɛn nuku kɔ̃surun sɔ̃. \q1 Bururu yɑm sɑ̃reru yɑnde, \q1 tɑbu sɔɔrɑ bɑ koo bɛɛn sinɑ boko go. \c 11 \s1 Yinni Gusunɔ u win tɔmbu kĩ \s2 bɑɑ mɛ bɑ nùn seesimɔ \q1 \v 1 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 sɑɑ Isirelin bweserun torubun diyɑ nɑ tu kĩɑ. \q1 Mɑ nɑ tu yɑrɑmɑ Egibitin di nɑ tu sokɑ nɛn bii. \q1 \v 2 Adɑmɑ nge mɛ nɑ bu sokumɔ \q1 nge mɛyɑ bɑ kɑ mɑn tondɑmɔ. \q1 Bɑ dɑ bɑ bũu ni bɑ mɔ̀ Bɑɑli sɑ̃ɑmɔ. \q1 Mɑ bɑ nu turɑre dɔ̃ɔ dokeɑmmɛ. \q1 \v 3 N deemɑ nɛnɑ nɑ bu kpɑre, \q1 nɑ ben nɔmɑ nɛni. \q1 Adɑmɑ bɑ ǹ tubɑ \q1 mɑ nɛnɑ nɑ bu nɔɔrimɔ. \q1 \v 4 Nɑ bu gɑwɑmɑ nɛn mi kɑ kĩru \q1 mɑ nɑ bu dĩɑnu wɛ̃ \q1 nge wi u yɑɑ sɑbenun sugu yiiyɑmɔ u kɑ nu nɔɔri. \q1 \v 5 Adɑmɑ bɑ yinɑ bu nɑ nɛn mi. \q1 Yen sɔ̃nɑ nɑ nɛɛ, bɑ koo dɑ Egibitiɔ \q1 kpɑ Asirigii u ko ben sunɔ. \q1 \v 6 Bɑ koo ben wusu tɑbu wɔri, \q1 kpɑ bu ben dɑmgibu kɔsuku \q1 yèn sɔ̃ bɑ ben tiin kpunɑɑ swĩi. \q1 \v 7 Wee nɛn tɔmbu bɑ yɔ̃rɑri bu kɑ mɑn tondɑ. \q1 Bɑ bu sokɑ bu gɔ̃ru gɔsiɑ bu wurɑmɑ nɛ, Wɔrukoon mi. \q1 Adɑmɑ ben goo kun wure. \q1 \v 8 Kɑ mɛ, bɛɛ Isirelibɑ, \q1 nɑ ǹ kpɛ̃ n bɛɛ deri, \q1 n bɛɛ tɔnu kɑndu kuɑ. \q1 Nɑ ǹ kpɛ̃ n bɛɛ kɑm koosiɑ \q1 nge mɛ nɑ wuu si bɑ mɔ̀ Adimɑ kɑ Seboimu kuɑ. \q1 Wee nɛn gɔ̃ru gɑ sɑnkire, \q1 nɛn bwɛ̃rɑ kun kpunɛ. \q1 \v 9 Nɑ ǹ mɑɑ bɛɛ kpeerɑsiɑmɔ kɑ nɛn mɔru bɑkɑ ye. \q1 Nɑ ǹ mɑɑ wee n bɛɛ kɑm koosiɑ. \q1 Domi nɑ sɑ̃ɑwɑ Gusunɔ n ǹ mɔ tɔnu. \q1 Nɑ sɑ̃ɑwɑ Dɛɛro bɛɛn suunu sɔɔ. \q1 Nɑ ǹ bɛɛ wɔrim wee kɑ mɔru. \q1 \v 10 Bɛɛ nɛn bibu, i ko nɛ, Yinni Gusunɔ swĩi \q1 nɑ̀ n kukurɑ nge gbee sunɔ \q1 kpɑ i duki nɑ sɑɑ sɔ̃ɔ duu yerun di. \q1 \v 11 I ko duki nɑ sɑɑ Egibitin di nge gunɔ mɔri \q1 kpɑ i nɑ sɑɑ Asirin di nge totobɛrɛnu, \q1 kpɑ n de i sinɑ bɛɛn yɛnusɔ. \q1 Nɛ, Yinni Gusunɔwɑ nɑ yeni geruɑ. \s1 Sɑɑ yellun diyɑ Isirelibɑ \s2 bɑ Gusunɔn nuki sɑnkɑ \q1 \v 12 Isirelibɑ bɑ rɑ n mɑn weesu kuɑmmɛwɑ, \q1 kpɑ bɑ n mɑn nɔni wɔ̃kumɔ. \q1 Adɑmɑ Yudɑbɑ bɑ kɑ nɛ, Yinni Gusunɔ Dɛɛro sĩimɔ dee dee. \c 12 \q1 \v 1 Isirelibɑ bɑ Egibitigibu gum wɛ̃ɛmɔ. \q1 Mɑ bɑ kɑ Asirigibu ɑrukɑwɑni bɔkumɔ. \q1 Nge mɛyɑ bɑ kɑ kpɑɑsibu kɑsu be bɑ ǹ sɑ̃ɑ gɑ̃ɑnu. \q1 N sɑ̃ɑre bɑ woo nɑɑ gire. \q1 Bɑ ben weesu dɑbiɑsiɑmɔ tɔ̃ɔ bɑɑtere. \q1 Mɑ bɑ dɑɑ bɔɔbɔyɑ mɔ̀ bɑ dɔɔ. \q1 \v 2 Nɛ, Yinni Gusunɔ nɑ Yudɑbɑ siribu sokumɔ. \q1 Kon be Yɑkɔbun bweseru wɔrimɑ ben dɑɑ kɔ̃sɑn sɔ̃. \q1 Kpɑ n bu ben kɔ̃sɑn ɑre kɔsiɑ. \q1 \v 3 Ben bɑɑbɑ Yɑkɔbu u win mɔɔn nɑɑ tokuru nɛnuɑ \q1 sɑɑ win mɛron nukurun di. \q1 Ye bɑ nùn mɑrɑ u kpɛ̃ɑ, \q1 mɑ u kɑ nɛ Gusunɔ wɔri kuɑ kɑ win dɑm kpuro. \q1 \v 4 U kɑ nɛn gɔrɑdo wɔri kuɑ, mɑ u kɑmiɑ. \q1 U swĩ, mɑ u gɔrɑdo wi kɑnɑ u nùn domɑru kuɑ. \q1 Betɛli miyɑ u kɑ nɛ Gusunɔ yinnɑ. \q1 Mɑ nɑ kɑ nùn gɑri kuɑ. \q1 \v 5 Nɛnɑ Gusunɔ wɔllu kɑ tem Yinni. \q1 Nɛn yĩsirɑ Wi u rɑ n wɑ̃ɑ. \q1 \v 6 Bɛɛ Isirelibɑ, i de i wurɑmɑ nɛ bɛɛn Yinnin mi. \q1 I de i geɑ ko kpɑ i n mɑn nɑɑnɛ sɑ̃ɑ bɑɑdommɑ. \q1 \v 7 Bɛɛ Isirelibɑ i sɑ̃ɑwɑ nge tenku be bɑ kilo weesugiɑ nɛni. \q1 Bɑ rɑ gbɛnɑ kɑ̃. \q1 \v 8 Kpɑ i nɛɛ, kɑ gem i gobi wɑ, i dukiɑ bɑkɑ gurɑ. \q1 Kɔ̃sɑ gɑɑ sɑri ye sɔɔ. Bɛɛn sɔmburun ɑreyɑ. \q1 \v 9 Adɑmɑ nɛ, Gusunɔ nɑ sɑ̃ɑwɑ bɛɛn Yinni \q1 sɑɑ mìn di i wɑ̃ɑ Egibitiɔ. \q1 Kon mɑɑ de i wurɑ i n wɑ̃ɑ kuu bekuruginu sɔɔ \q1 nge sɑnɑm mɛ nɑ bɛɛ yɑrɑmɑ Egibitin di i wɑ̃ɑ gbɑburɔ. \q1 \v 10 Nɛn sɔmɔbɑ nɑ kɑ gɑri kuɑ kɑ̃sinu sɔɔ, \q1 kpɑ be, bu mɑɑ kɑ bɛɛ gɑri ko. \q1 Beyɑ bɑ mɑɑ bɛɛ nɛn himbɑ sɔ̃ɔsi yɑ kɑ gisɔ girɑri. \q1 \v 11 Kɑ mɛ, Gɑlɑdigibu bɑ kuɑ tɔn kɔ̃sobu. \q1 Mɑ bɑ koo kɑm ko. \q1 Bɑ rɑ kɛtɛ kinɛ dɑbinu go Giligɑliɔ. \q1 Adɑmɑ ben yɑ̃ku yenu nu koo ko kpee subenu gbɑɑnun kpĩi sɔɔ. \q1 \v 12 Yɑkɔbu u kpikiru dɑ Arɑmuɔ. \q1 Miyɑ u sɔmburu kuɑ u yɑ̃ɑnu kpɑrɑ u kɑ kurɔ wɑ. \q1 \v 13 Adɑmɑ sɔmɔ goowɑ Yinni Gusunɔ u gɔrɑ \q1 u dɑ u win bweseru Isirelibɑ yɑrɑmɑ Egibitin di. \q1 Sɔmɔ wiyɑ u bu kpɑrɑ. \q1 \v 14 Adɑmɑ yenibɑ kpuro sɔɔ, \q1 Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔ nuki sɑnkɑ too too. \q1 Yen sɔ̃, u koo de yɛm mɛ bɑ yɑri mi, mu wɔri ben wiru wɔllɔ. \q1 U koo de bu yen sekuru wɑ. \c 13 \s1 Siri dɑ̃ɑki bi bɑ Isirelibɑ kuɑ \q1 \v 1 Yellu Efɑrɑimubɑrɑ bɑ dɑm bo Isirelibɑ sɔɔ. \q1 Bɑ̀ n bwese kɛri yi yi tie gɑri sɔ̃ɔwɑ, \q1 bɑ rɑ nɑndewɑ. \q1 Adɑmɑ bɑ bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli sɑ̃wɑ, \q1 mɑ bɑ gu. \q1 \v 2 Wee sere kɑ tɛ̃, bɑ durum mɔ̀ bɑ dɔɔ. \q1 Bɑ tii bwɑ̃ɑroku sii geesuginu kuɑ. \q1 Ben tiiwɑ bɑ bwisikɑ \q1 mɑ bɑ nu sekɑ kɑ ben nɔmɑ \q1 nu kɑ nɑɑ binu weenɛ. \q1 Mɑ bɑ gerumɔ nin sɔ̃ bɑ mɔ̀, \q1 be bɑ yɑ̃kuru nɑ, \q1 bu yiiro bu nɑɑ bii ni sɔ̃su. \q1 \v 3 Yen sɔ̃nɑ bɑ koo doonɑ nge bururun kɑkoru \q1 ǹ kun mɛ nge dirum. \q1 Bɑ sɑ̃ɑ nge yɑkɑ si bɑ gurɑ bɑ yɑri doo soo yerun di \q1 su kɑ woo doonɔ \q1 ǹ kun mɛ nge wii si su yɑrimɔ gbɑburun di. \q1 \v 4 Adɑmɑ nɛ, nɑ sɑ̃ɑwɑ Gusunɔ ben Yinni \q1 sɑɑ mìn di nɑ bu yɑrɑmɑ Egibitin di. \q1 Bɑ ǹ mɑɑ Yinni goo mɔ mɑ n kun mɔ nɛ. \q1 Fɑɑbɑ kowo mɑɑ sɑri nɛ bɑɑsi. \q1 \v 5 Nɑ bu kpɑrɑ sɑɑ mìn di bɑ wɑ̃ɑ gbɑburɔ \q1 mi gɑ̃ɑnu ku rɑ kpi. \q1 \v 6 Sɑnɑm mɛ bɑ duɑ tem mɛ sɔɔ, \q1 bɑ di bɑ debɑ nge yɑɑ sɑbe ni bɑ kpɑre, \q1 mɑ bɑ tii suɑbu toruɑ bɑ mɑn duɑri. \q1 \v 7 Tɛ̃, ko nɑ n sɑ̃ɑwɑ nge gbee sunɔ \q1 nɑ n bu mɑrɑ swɑɑɔ nge musuku gbeeku. \q1 \v 8 Kon bu wɔrimɑwɑ nge gbeeku yɑɑ gɔbɑ \q1 yèn binu bɑ mwɑ. \q1 Kpɑ n ben toronu bɛsuku. \q1 Mɛyɑ kon bu kɑsuku \q1 nge mɛ gbeeku yɛɛ yi rɑ yɑɑ kɑsuku, \q1 kpɑ gbee sunɔ niu gu bu tem. \q1 \v 9 Isirelibɑ, wee i kɑm kuɑ \q1 yèn sɔ̃ i mɑn seesi nɛ wi kon kpĩ n bɛɛ somi. \q1 \v 10 Mɑnɑ bɛɛn sinɑ boko u wɑ̃ɑ. \q1 I de u bɛɛ fɑɑbɑ ko bɛɛn wusu kpuro sɔɔ. \q1 Mɑnɑ bɛɛn kpɑrobɑ wɑ̃ɑ be i bikiɑ i nɛɛ, \q1 bu bɛɛ sinɑmbu kuɑ. \q1 \v 11 Nɑ rɑɑ bɛɛ sinɑ boko wɛ̃ kɑ mɔru. \q1 Mɛyɑ kon mɑɑ bɛɛ nùn mwɑɑri kɑ mɔru. \q1 \v 12 Nɑ Isirelibɑn durum yoruɑ nɑ yii sere sɑɑ gɑɑ. \q1 \v 13 Isirelin bweseru tɑ sɑ̃ɑwɑ nge bii wìn mɑrubun sɑɑ yɑ turɑ \q1 mɑ u kpɑsɑ wɔri mɔ̀, \q1 ɑdɑmɑ bii wi, u yinɑ u yɑrimɑ. \q1 \v 14 Kon bu wunɑ sɑɑ gɔribun wɑ̃ɑ yerun dɑm di. \q1 Kpɑ n bu yɑkiɑ gɔɔn nɔmɑn di. \q1 Gɔɔ, ɑ nɑ kɑ wunɛn bɑrɑ te ɑ rɑ kɑ tɔnu go. \q1 Gɔribun wɑ̃ɑ yeru, ɑ nɑ kɑ wunɛn kɑm kootiɑ. \q1 Domi nɑ ǹ mɑɑ ben wɔnwɔndu mɔ̀. \q1 \v 15 Bɑɑ Isirelibɑ bɑ̀ n kuurɑ ɑmɔ, \q1 begibun suunu sɔɔ, \q1 yibɛrɛbɑ bɑ koo nɑ nge woo sum sɑɑ sɔ̃ɔ yɑri yerun di. \q1 Nɛ, Yinni Gusunɔ nɑ kon bu seeyɑmɑwɑ gbɑburun di, \q1 kpɑ bu dɔkɔbɑ gberɑsiɑ. \q1 Kpɑ bwii yi nim kpe. \q1 Gɑ̃ɑ ni nu geɑ sɑ̃ɑ kpurowɑ bɑ koo gurɑ bu kɑ doonɑ. \q1 \v 16 Nɑ kon de bu Sɑmɑri sɛɛyɑsiɑ \q1 yèn sɔ̃ yen tɔmbu bɑ nɛ Gusunɔ ben Yinni seesi. \q1 Bɑ koo bu gowɑ tɑbu sɔɔ \q1 kpɑ bu ben bii piiminu nɑm. \q1 Kpɑ bu ben kurɔ be bɑ guri mɔn nukunu bɛsuku. \c 14 \s1 Osee u Isirelibɑ kɔkirimɔ \q1 \v 1 Osee u Isirelibɑ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \q1 bu wurɑmɑ Gusunɔ ben Yinnin mi, \q1 domi bɑ wɔrumɑ ben torɑnun sɔ̃. \q1 \v 2 Bu wurɑmɑ win mi bu kɑnɑ teni ko \q1 te tɑ nɛɛ, Yinni Gusunɔ, \q1 ɑ sun bɛsɛn torɑnu kpuro suuru kuo. \q1 Kpɑ ɑ sun mɛɛri kɑ nɔnu geu. \q1 Ye sɑ ko kɑ nun yɑ̃kuru kuɑ, \q1 sɑ ko nun siɑrɑ. \q1 \v 3 Asirigii wi, u ǹ kpɛ̃ u sun fɑɑbɑ ko. \q1 Sɑ mɑɑ yɛ̃ mɑ dumi kun sun fɑɑbɑ mɔ̀ tɑbu sɔɔ. \q1 Sɑ ǹ mɑɑ bwɑ̃ɑroku ni sɑ tii kuɑ sokumɔ bɛsɛn yinnibu pɑi. \q1 Domi wunɑ ɑ rɑ gobekubɑ wɔnwɔndu kue. \q1 \v 4 Yinni Gusunɔ u nɛɛ, \q1 kon de nɛn tɔmbu bu kɑ den nɛ turo yɔ̃rɑ \q1 kpɑ n bu kĩɑ too. \q1 Nɑ ǹ mɑɑ kɑ bu mɔru mɔ̀. \q1 \v 5 Ko nɑ n sɑ̃ɑwɑ nge kɑkoru be, Isirelibɑn sɔ̃. \q1 Bɑ ko n wɑ̃wɑ nge dɑ̃ɑ wɛ̃su, \q1 kpɑ bu nuuru girɑ nge dɑ̃ɑ ni nu wɑ̃ɑ Libɑniɔ. \q1 \v 6 Ben kɑ̃ɑsi yi koo tɛriɑwɑ \q1 kpɑ yi n wɑ̃ nge dɑ̃ɑ te bɑ mɔ̀ olifi, \q1 kpɑ yi n nuburu do nge dɑ̃ɑ ni nu wɑ̃ɑ Libɑniɔ. \q1 \v 7 Bɑ koo gɔsirɑmɑ bu sinɑ nɛn kɔkɔrɔ \q1 kpɑ bu mɑɑ ɑlikɑmɑ duure. \q1 Bɑ koo kpɑrɑwɑ nge resɛm dɑ̃ɑ \q1 kpɑ bu yĩsiru yɑri nge Libɑnin tɑm. \q1 \v 8 Sɑɑ ye, Isirelibɑ bɑ ǹ mɑɑ bũnu sɑ̃ɑmɔ. \q1 Domi kon ben kɑnɑru nɔ, \q1 kpɑ n bu nɔni doke. \q1 Nɑ kon sɑ̃ɑwɑ nge dɑ̃ɑ ye yɑ ku rɑ gbere ben sɔ̃. \q1 Nɛn min diyɑ bɑ koo domɑru wɑ. \b \q1 \v 9 Wi u lɑɑkɑri mɔ, u de u n tii sɛ gɑri yinin sɔ̃. \q1 Wi u mɑɑ bwisi mɔ, u de yi nùn yeeri. \q1 Domi Yinni Gusunɔn swɛɛ yi sɑ̃ɑwɑ dee dee. \q1 Gemgibɑ bɑ koo sĩ yi sɔɔ. \q1 Adɑmɑ be bɑ nùn seesimɔ, bɑ koo wɔrumɑ yi sɔɔ.