\id NUM \ide UTF-8 \h Gbɑburu \mt1 ISIRELIBAN SANUM GBABURU SƆƆ \ip Gɑbu bɑ tire te yĩsiru kɑ̃wɑ Gɑri Gɑri yèn sɔ̃ te sɔɔrɑ bɑ Isirelibɑ ɡɑrɑ sɑnɑm mɛ bɑ yɑrimɑ Eɡibitin di. Adɑmɑ sɑ̀ n mɛɛrɑ sɑ̃ɑ sɑ̃ɑ, sɑ ko wɑ mɑ yĩsi te, tɑ ǹ kɑ tire ten ɡɑri kpuro yɑ̃. Domi ten ɡɑri mɛro yɑ sɑ̃ɑwɑ Isirelibɑn sirenɑbu wɔ̃ɔ weeru Sinɑin ɡbɑburɔ. Yen sɔ̃nɑ bɑ tu sokɑ kɑ Heberum Gbɑburun Tireru. Wɔ̃ɔ wee te sɔɔ, Isirelibɑ bɑ wururɑ bɑ nuki sɑnkirɑ, bɑ ben ɡutururu sɔ̃ɔsi kɑ sere ben nɑɑnɛ sɑriru Yinni Gusunɔn mi, ye bɑ kɑ nùn seesi nɔn dɑbinu. Adɑmɑ Yinni Gusunɔ u ǹ kɑ bu kɔ̃sɑ nɛnuɑ. U bu win durom kɑ win tɔn ɡeeru sɔ̃ɔsiwɑ. Kɑ mɛ, u ku rɑ de u kun bu sɛɛyɑsie. Domi u sɑ̃ɑwɑ ɡemɡii. \is1 Tire ten kpunɑɑ \iq1 1. Sɑnum sɔɔru, wiru 1n di sere wiru 10:10. \iq1 2. Isirelibɑn sɑnum Sinɑin ɡuurun di n kɑ dɑ Mɔɑbubɑn temɔ, wiru 10:11n di sere wiru 21. \iq1 3. Isirelibɑ Mɔɑbubɑn temɔ, wiru 22n di sere wiru 25. \iq1 4. Kɑnɑnin tem dubun sɔɔru, wiru 26n di sere wiru 36. \ie \c 1 \ms1 ISIRELIBA BA WÃA SINAIN GBABURƆ \s1 Bɑ Isirelibɑ ɡɑrɑ \p \v 1 Ye Isirelibɑ bɑ yɑrimɑ Eɡibitin di, yen wɔ̃ɔ yirusen suru yirusen tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔrɑ Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ win kuu bekuruɡirɔ, ɡbɑbu te bɑ mɔ̀ Sinɑiɔ. \v 2 U nɛɛ, i Isirelibɑn tɔn durɔbu kpuro ɡɑrio, wunɛ kɑ Aroni, yɛnu kɑ yɛnu, bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ, kpɑ i bɑɑwuren yĩsiru yore. \v 3 I bu ɡɑrio be bɑ wɑ̃ɑ tɑbu wuunu sɔɔ, sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔn di sere kɑ be bɑ kere mɛ, be bɑ koo kpĩ bu tɑbu ko. \v 4 Bwese kɛrɑ bɑɑyeren ɡuro ɡurowɑ u koo bɛɛ somi. \v 5 Be bɑ koo bɛɛ somi mi, beyɑ, \m Elisuri, Sedeurin bii, Rubɛnin bweseru sɔɔ, \m \v 6 kɑ Selumiɛli, Surisɑdɑin bii, Simɛɔn bweseru sɔɔ, \m \v 7 kɑ Nɑsoni, Aminɑdɑbun bii, Yudɑn bweseru sɔɔ, \m \v 8 kɑ Nɛtɑnɛɛli, Suɑrin bii, Isɑkɑrin bweseru sɔɔ, \m \v 9 kɑ Eliɑbu, Helonin bii, Sɑbulonin bweseru sɔɔ, \m \v 10 kɑ Elisɑmɑ, Amihudun bii, Efɑrɑimu, Yosɛfun biin bweseru sɔɔ, \m kɑ Gɑmuliɛli, Pedɑsurin bii, Mɑnɑse, Yosɛfun bii turo ɡoon bweseru sɔɔ, \m \v 11 kɑ Abidɑni, Gideonin bii, Bɛnyɑmɛɛn bweseru sɔɔ, \m \v 12 kɑ Akiesɛɛ, Amisɑdɑin bii, Dɑnun bweseru sɔɔ, \m \v 13 kɑ Pɑɡiɛli, Okirɑnin bii, Asɛɛn bweseru sɔɔ, \m \v 14 kɑ Eliɑsɑfu, Dewɛlin bii, Gɑdin bweseru sɔɔ, \m \v 15 kɑ sere Ahirɑ, Enɑnin bii, Nɛfitɑlin bweseru sɔɔ. \p \v 16 Guro ɡuro be bɑ ɡɔsɑ mi, bɑ sɑ̃ɑwɑ Isirelibɑn tɑbu sinɑmbu. \v 17 Mɑ Mɔwisi kɑ Aroni bɑ tɔmbu wɔkurɑ yiru ye suɑ bèn yĩsinu bɑ siɑ mi. \v 18 Mɑ bɑ Isirelibɑ kpuro sokɑ bɑ mɛnnɑ wɔ̃ɔn suru yirusen tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, mɑ bɑ bu ɡɑrɑ bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ, yɛnu kɑ yɛnu, sɑɑ tɔn durɔ be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔn di sere kɑ be bɑ kere mɛ, mɑ bɑ ben yĩsɑ yoruɑ. \v 19 Mɔwisi u bu ɡɑrɑ Sinɑin ɡbɑburɔ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. \p \v 20-43 Bɑ Isirelibɑn bwese kɛrɑ bɑɑyeren tɔmbu ɡɑrɑ yɛnu kɑ yɛnu. Mɑ bɑ ben yĩsɑ yoruɑ sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔn di, be bɑ koo kpĩ bu tɑbu ko. Bɑ ɡɑrim toruɑwɑ kɑ Rubɛni, Yɑkɔbun bii ɡbiikoon bwese kɛrɑ. Tɔn ben ɡeeru wee. \m Rubɛnin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɔɔbɑ tiɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (46.500). \m Simɛɔn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ nɔɔbɑ nnɛ kɑ ɡoobɑ wunɔbu (59.300). \m Gɑdin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɔɔbu kɑ nɑtɑ kɑ weerɑɑkuru (45.650). \m Yudɑn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nnɛ kɑ nɑtɑ (74.600). \m Isɑkɑrin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ nnɛ kɑ nɛɛru (54.400). \m Sɑbulonin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ nɔɔbɑ yiru kɑ nɛɛru (57.400). \m Efɑrɑimu, Yosɛfun biin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (40.500). \m Mɑnɑse, Yosɛfun biin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ yiru kɑ ɡoobu (32.200). \m Bɛnyɑmɛɛn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbu kɑ nɛɛru (35.400). \m Dɑnun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ yiru kɑ nɑtɑ kɑ wunɔbu (62.700). \m Asɛɛn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ tiɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (41.500). \m Nɛfitɑlin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ itɑ kɑ nɛɛru (53.400). \p \v 44 Tɔn be Mɔwisi kɑ Aroni kɑ Isirelibɑn ɡuro ɡurobu wɔkurɑ yiru ye, bɑ ɡɑrɑ, ben ɡeerɑ mi. \v 45 Bɑ bu ɡɑrɑwɑ sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔn di sere kɑ be bɑ kere mɛ, be bɑ koo kpĩ bu tɑbu ko. \v 46 Be kpuron ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ nɑtɑ kɑ itɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu kɑ weerɑɑkuru (603.550). \s1 Lefibɑn bweserun sɔmburu \p \v 47 Bɑǹ Lefibɑn bweserɔ tɔmbu ɡɑrɑ, \v 48 yèn sɔ̃ Yinni Gusunɔ u rɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 49 Isirelibɑ sɔɔ, ɑ ku Lefibɑn bweserun tɔmbu ɡɑri. \v 50 Kɑɑ de bu nɛ, Yinni Gusunɔn kuu te nɔɔriwɑ kɑ ten dendi yɑ̃nu kɑ ye yɑ wɑ̃ɑ mi kpuro, beyɑ bɑ ko n dɑ ye kpuro sɔbe. Kpɑ bu ben kunu ɡirɑ bu kɑ nɛ, Yinni Gusunɔn kuu te sikerenɑ. \v 51 Isirelibɑ bɑ̀ n seewɑ, Lefibɑrɑ bɑ ko n dɑ kuu te kure. Bɑ̀ n koo mɑɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ, bɑ ko n dɑ Yinni Gusunɔn kuu te ɡirewɑ. Tɔn tuko ù n tu bɛsu, bɑ koo nùn ɡowɑ. \v 52 Isireli be bɑ mɑɑ tie, bɑ koo sinɑwɑ ben bwese kɛrɑn wuuru sɔɔ, ben bɑɑwure u yɔ̃rɑ mi ben ɡidi bɔrɑ yɑ ɡire nɡe mɛ bɑ bu bɔnu sɑ̃ɑ. \v 53 Adɑmɑ Lefibɑ bɑ koo ben sɑnsɑni ɡirɑwɑ bu kɑ kuu te sikerenɑ mi woodɑn kpɑkororɑ wɑ̃ɑ. Nɡe mɛyɑ bɑ koo kɑ tu kɔ̃su. Sɑɑ ye sɔɔ, Isirelibɑ bɑǹ mɑɑ wɑsi bu tu susi n sere kɑ bu mɔru ko. \p \v 54 Mɑ Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔn woodɑ ye kpuro mɛm nɔɔwɑ mɑm mɑm ye u Mɔwisi wɛ̃ mi. \s1 Nɡe mɛ Isirelibɑ \s2 bɑ koo kɑ sinɑsinɑ ben sɑnsɑniɔ \c 2 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi kɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 Isirelibɑ bɑ̀ n ben sɑnsɑni ɡirɑmɔ, ben bɑɑwure u koo win kuru ɡirɑwɑ win bweserun ɡidi bɔrɑn bɔkuɔ. Bɑ koo ben kuu ni ɡirɑwɑ bu kɑ nɛ, Yinni Gusunɔn kuu te sikerenɑ, kpɑ beɡii ni, nu n kɑ tu dɛsire fiiko. \p \v 3 Sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑrɑ Yudɑbɑ bɑ koo ben sɑnsɑni ɡirɑ ben ɡidi bɔrɑn bɔkuɔ be, kɑ ben tɑbu kowobu. \m Ben tɑbu sunɔn yĩsirɑ Nɑsoni, Aminɑdɑbun bii. \m \v 4 Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nnɛ kɑ nɑtɑ (74.600). \m \v 5-7 Be bɑ ko n wɑ̃ɑ ben wuuru sɔɔ berɑ, Isɑkɑrin bwese kɛrɑ kɑ Sɑbulonin bwese kɛrɑ. \m Isɑkɑrin tɑbu sunɔn yĩsirɑ Nɛtɑnɛɛli, Suɑrin bii. Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ nnɛ kɑ nɛɛru (54.400). \m Sɑbulonibɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Eliɑbu, Helonin bii. \m \v 8 Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ nɔɔbɑ yiru kɑ nɛɛru (57.400). \m \v 9 Be kpurowɑ bɑ sɑ̃ɑ Yudɑbɑn tɑbu kowobu mɑ ben ɡeerɑ kuɑ nɔrɔbun subɑ wunɔbu kɑ wɛnɛ kɑ nɔɔbɑ tiɑ kɑ nɛɛru (186.400). \m Isirelibɑ bɑ̀ n sɑnum seewɑ, berɑ bɑ ko n dɑ ɡbi. \p \v 10 Sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑrɑ Rubɛnibɑ bɑ koo ben sɑnsɑni ɡirɑ ben ɡidi bɔrɑn bɔkuɔ be, kɑ ben tɑbu kowobu. \m Ben tɑbu sunɔn yĩsirɑ Elisuri, Sedeurin bii. \m \v 11 Ben tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɔɔbɑ tiɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (46.500). \m \v 12-14 Be bɑ ko n wɑ̃ɑ ben wuuru sɔɔ, berɑ Simɛɔn bwese kɛrɑ kɑ Gɑdin bwese kɛrɑ. \m Simɛɔbɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Selumiɛli, Surisɑdɑin bii. Ben tɑbu kowobu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ nɔɔbɑ nnɛ kɑ ɡoobɑ wunɔbu (59.300). \m Gɑdiɡibun tɑbu sunɔn yĩsirɑ Eliɑsɑfu, Dewɛlin bii. \m \v 15 Ben tɑbu kowobɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɔɔbu kɑ nɑtɑ kɑ weerɑɑkuru (45.650). \m \v 16 Be kɑ Rubɛnin tɑbu kowobu kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wunɔbu kɑ weerɑɑkuru kɑ tiɑ kɑ nɛɛru kɑ weerɑɑkuru (151.450). \m Beyɑ bɑ koo ko yiruse bɑ̀ n swɑɑ wɔriɔ. \p \v 17 Yen biru, Lefibɑ bɑ koo Yinni Gusunɔn kuru suɑ kpɑ bɑ n wɑ̃ɑ tɑbu kowo wuunu yiru ye yɑ ɡbiɑ kɑ wuunu yiru ye yɑ wɑ̃ɑ biruɔn suunu sɔɔ. Ben tii bɑ ko n swĩinɛwɑ nɡe mɛ bɑ rɑ kɑ sinɛ sinɛ bɑ̀ n sɑnsɑni ɡirɑmɔ. Ben bɑɑwure u koo yɔ̃rɑwɑ win ɡidi bɔrɑn bɔkuɔ. \p \v 18 Sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑrɑ Efɑrɑimubɑ bɑ koo ben sɑnsɑni ɡirɑ ben ɡidi bɔrɑn bɔkuɔ be, kɑ ben tɑbu kowobu. \m Ben tɑbu sunɔn yĩsirɑ Elisɑmɑ, Amihudun bii. \m \v 19 Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (40.500). \m \v 20-23 Ben wuuru sɔɔrɑ Mɑnɑsebɑ kɑ Bɛnyɑmɛɛbɑ bɑ koo ben sɑnsɑni ɡirɑ. \m Mɑnɑsebɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Gɑmuliɛli, Pedɑsurin bii. \m Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ yiru kɑ ɡoobu (32.200). \m Bɛnyɑmɛɛbɑn tɑbu sunɔwɑ Abidɑni, Gideonin bii. Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbu kɑ nɛɛru (35.400). \m \v 24 Be kpuro kɑ Efɑrɑimun tɑbu kowobun ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wunɔbu kɑ nɔɔbɑ itɑ kɑ wunɔbu (108.100). \m Berɑ bɑ ko n sɑ̃ɑ itɑse bɑ̀ n swɑɑ wɔriɔ. \p \v 25 Sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm ɡeu ɡiɑrɑ Dɑnubɑ bɑ koo mɑɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ ben ɡidi bɔrɑn bɔkuɔ be, kɑ ben tɑbu kowobu. \m Ben tɑbu sunɔn yĩsirɑ Akiesɛɛ, Amisɑdɑin bii. \m \v 26 Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ yiru kɑ nɑtɑ kɑ wunɔbu (62.700). \m \v 27-30 Ben wuuru sɔɔrɑ Asɛɛbɑ kɑ Nɛfitɑlibɑ bɑ koo du. \m Asɛɛbɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Pɑɡiɛli, Okirɑnin bii. \m Ben tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ tiɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (41.500). \m Nɛfitɑlibɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Ahirɑ, Enɑnin bii. \m Win tɑbu kowobun ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ itɑ kɑ nɛɛru (53.400). \m \v 31 Be kpuro kɑ Dɑnubɑ ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wunɑɑ wɑtɑ itɑ sɑri kɑ nɑtɑ (157.600). \p Isirelibɑ bɑ̀ n swɑɑ wɔri, kpɑ ben bɑɑwuren ɡidi bɔrɑ yɑ n bu ɡbiiye, berɑ bɑ koo be bɑ tie swĩi biruɔ. \p \v 32 Isireli be bɑ koo kpĩ bu tɑbu ko, ben ɡeerɑ kuɑwɑ nɔrɔbun subɑ nɑtɑ kɑ itɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu kɑ weerɑɑkuru (603.550). Bɑ bu ɡɑrɑwɑ bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ, yɛnu kɑ yɛnu. \v 33 Bɑǹ Lefibɑn bweseru ɡɑrɑ yèn sɔ̃ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u ku bu ɡɑri. \p \v 34 Mɑ Isirelibɑ bɑ kuɑ mɑm mɑm ye Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ. Ben bɑɑwure u win sɑnsɑni ɡirɑwɑ mi ben ɡidi bɔrɑ yɑ ɡire. Yen biru, bɑ̀ n seewɑ bɑ swɑɑ wɔriɔ, bɑ rɑ n swĩinɛwɑ bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ, yɛnu kɑ yɛnu. \s1 Lefin bweserun sɔmburu \c 3 \p \v 1 Tɔn be bɑ wɑ̃ɑ Aroni kɑ Mɔwisin bwese kɛrɑ sɔɔ sɑnɑm mɛ Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ Sinɑiɔ, ben yĩsɑ wee. \v 2 Bibu nnɛwɑ Aroni u mɔ. Gbiikoon yĩsirɑ Nɑdɑbu. Be bɑ mɑɑ tie berɑ, Abihu kɑ Eleɑsɑɑ kɑ Itɑmɑɑ. \v 3 Be kpurowɑ bɑ ɡum tɑ̃re bu kɑ ko yɑ̃ku kowobu, mɑ bɑ bu yi nɛnɛm sɔmbu ten sɔ̃. \v 4 Adɑmɑ Nɑdɑbu kɑ Abihu bɑ ɡu sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔwɔ Sinɑin ɡbɑburɔ sɑnɑm mɛ bɑ kɑ Yinni Gusunɔ turɑre tukɑ dɑɑwɔ bu kɑ yɑ̃kunu ko. N deemɑ ben ɡoo kun bii mɑrɑ. Mɑ n tiɑ Eleɑsɑɑ kɑ Itɑmɑɑ kɑ sere ben bɑɑbɑ Aroni wi u rɑ n bu kpɑre yɑ̃ku kobun sɔmburu sɔɔ. \p \v 5 Yerɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 6 ɑ de Lefin bibun bweseru tu nɑ kpɑ ɑ tu Aroni nɔmu sɔndiɑ sɔmbu ten sɔ̃. \v 7 Bɑ ko n dɑ n wɑ̃ɑwɑ Gusunɔn kurun kɔnnɔwɔ bu kɑ ten sɔmburu ko Aroni kɑ Isirelibɑ kpuron ɑyerɔ. \v 8 Beyɑ bɑ koo kuu te, kɑ ten dendi yɑ̃nu kpuron sɔmburu ko Isirelibɑn ɑyerɔ. \v 9 Kɑɑ woodɑ wɛ̃wɑ ɑ nɛɛ, Aroni kɑ win bibɑ bɑ ko n Lefibɑ mɔ bu kɑ sɑ̃ɑ yee ten sɔmburu ko. \v 10 Adɑmɑ Aroni kɑ win bibu tɔnɑwɑ bɑ koo yɑ̃kuru ko. Goo ù n yɑ̃kuru kuɑ, mɑ n kun be, bɑ koo yɛ̃ro ɡowɑ. \p \v 11 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 12 wee nɑ Lefibɑ wunɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di bɑ n kɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑn bii tɔn durɔ ɡbiikobun kɔsire, kpɑ bu ko nɛɡibu. \v 13 Domi sɑɑ mìn di nɑ Eɡibitiɡibun bii ɡbiikobu ɡo, sɑɑ min diyɑ nɑ Isirelibɑn bii ɡbiikobu kɑ ben yɑɑ sɑbenun bii ɡbiikinu tii yiiyɑ. Mɑ bɑ kuɑ nɛɡibu. Nɛnɑ Yinni Gusunɔ. \s1 Bɑ ɡɑri ɡɑri kuɑ Lefibɑn \s2 bweseru sɔɔ nɔn ɡbiikiru \p \v 14 Yinni Gusunɔ u kpɑm Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ Sinɑin ɡbɑburɔ u nɛɛ, \v 15 ɑ Lefin bibun bweseru ɡɑrio yɛnu kɑ yɛnu, bweseru kɑ bweseru. Ben tɔn durɔ bɑɑwurewɑ kɑɑ ɡɑri sɑɑ be bɑ suru tiɑ mɔn di sere kɑ be bɑ kere mɛ. \p \v 16 Mɑ Mɔwisi u bu ɡɑrɑ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ. \p \v 17 Be bɑ sɑ̃ɑ Lefin bibu berɑ, Gɛɛsɔni kɑ Kehɑti kɑ Mɛrɑri. \v 18 Be bɑ sɑ̃ɑ Gɛɛsɔnin bibu kɑ ben bweseru berɑ, Libini kɑ Simɛi. \v 19 Be bɑ sɑ̃ɑ Kehɑtin bibun bweseru berɑ, Amurɑmu kɑ Yisehɑri kɑ Heboroni kɑ Usiɛli. \v 20 Be bɑ mɑɑ sɑ̃ɑ Mɛrɑribɑ kɑ ben bweseru berɑ, Mɑkili kɑ Musi. Beni kpurowɑ bɑ sɑ̃ɑ Lefin bibun bweseru. \p \v 21 Gɛɛsɔnin min diyɑ Libinin bweseru kɑ Simɛin bweseru tɑ yɑrɑ. \v 22 Tɔn durɔ be bɑ ɡɑrɑ be bɑ suru tiɑ mɔ kɑ be bɑ kere mɛ Gɛɛsɔnin bweseru sɔɔ ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ nɔɔbɑ yiru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (7.500). \v 23 Gɛɛsɔnibɑ bɑ rɑ ben sɑnsɑni ɡirewɑ Yinni Gusunɔn kurun biruɔ sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑ. \v 24 Ben kpɑron yĩsirɑ Eliɑsɑfu, Lɑɛlin bii. \v 25 Ye Gɛɛsɔnin bweseru tɑ ko n dɑ ko kuu bekuruɡii te sɔɔ yerɑ, kuu ten beku kɑrenu ni bɑ koo doke ten sɔɔwɔ kɑ ten tɔɔwɔ kɑ ten kɔnnɔwɔ \v 26 kɑ ten yɑɑrɑɔ kɑ yɑɑrɑ yen kɔnnɔwɔ kɑ sere mɑɑ ten wɛ̃ɛ kpuro. \p \v 27 Kehɑtin min diyɑ Amurɑmuɡibu kɑ Yisehɑriɡibu kɑ Heboroniɡibu kɑ Usiɛliɡibun bwese kɛri mɑɑ yɑrɑ. \v 28 Tɔn durɔ be bɑ ɡɑrɑ Kehɑtin bwese te sɔɔ, be bɑ suru tiɑ mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ nɔɔbɑ itɑ kɑ nɑtɑ (8.600). \v 29 Kehɑtibɑ bɑ rɑ ben sɑnsɑni ɡirewɑ kuu ten sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm ɡeu ɡiɑ. \v 30 Ben kpɑron yĩsirɑ Elisɑfɑni, Usiɛlin bii. \v 31 Kehɑti berɑ bɑ ko n dɑ woodɑn kpɑkoro ten sɔmburu ko kɑ tɑbulu ye, kɑ dɑbu ɡe, kɑ yɑ̃ku yenu kɑ kuu ten dendi yɑ̃nu kpuro kɑ dii dɛɛrɑrun beku kɑre te. Beyɑ bɑ ko n dɑ ye kpuron sɔmburu ko. \p \v 32 Wi u sɑ̃ɑ Lefibɑ kpuron ɡuro ɡuro wiyɑ, Eleɑsɑɑ, Aroni yɑ̃ku kowon bii. Wiyɑ u tɔn be kpuro kpɑre be bɑ sɑ̃ɑ yee ten sɔmɑ mɔ̀. \p \v 33 Mɛrɑrin min diyɑ Mɑkiliɡibu kɑ Musiɡibun bweserɑ yɑrɑ. \v 34 Tɔn durɔ be bɑ ɡɑrɑ be bɑ suru tiɑ mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ nɔɔbɑ tiɑ kɑ ɡoobu (6.200). \v 35 Ben kpɑron yĩsirɑ Suriɛli, Abihɑilin bii. Bɑ rɑ ben sɑnsɑni ɡirewɑ sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm ɡeu ɡiɑ. \v 36 Beyɑ bɑ Yinni Gusunɔn kuu ten dɑ̃ɑ bɛsi kɑ ten dɑ̃ɑ pɔɔsi kɑ ten ɡberebɑ kɑ ten yɔ̃rɑtii kɑ ten sɔm yɑ̃nu kpuro nɔmu sɔndiɑ, \v 37 kɑ sere ten kɑrɑ dɑ̃nu kɑ ten yɔ̃rɑtii kɑ ten kurumbɑ kɑ ten wɛ̃ɛ. \p \v 38 Mɔwisi kɑ Aroni kɑ win bibu bɑ rɑ ben sɑnsɑni ɡirewɑ kuu ten kɔnnɔwɔ sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ. Domi beyɑ bɑ ko n dɑ sɔmburu ko kuu te sɔɔ Isirelibɑn sɔ̃ kpɑ bɑ n tu kɔ̃su tɔn tuko ɡoo u ku rɑɑ kɑ tu susin sɔ̃, kpɑ u ku rɑɑ ɡbi. \p \v 39 Lefi tɔn durɔ be Mɔwisi kɑ Aroni bɑ ɡɑrɑ be bɑ suru tiɑ mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ, ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yɛndɑ yiru (22.000). \s1 Bii ɡbiikobun yɑkiɑbu \p \v 40 Yinni Gusunɔ u kpɑm Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ Isirelibɑn bii tɔn durɔ ɡbiikobu ɡɑrio sɑɑ be bɑ suru tiɑ mɔn di sere kɑ be bɑ kere mɛ, kpɑ ɑ bu ɡɑri bɑɑwure kɑ win yĩsiru. \v 41 Yen biru, kpɑ ɑ Lefibɑ wunɑ ɑ yi nɛnɛm bɑ n sɑ̃ɑ nɛ Yinni Gusunɔɡibu Isirelibɑn bii ɡbiikobun ɑyerɔ. Mɛyɑ kɑɑ mɑɑ mɑn ben yɑɑ sɑbenu yiiyɑ Isirelibɑn yɑɑ sɑbenun bii ɡbiikinun ɑyerɔ. \p \v 42 Mɑ Mɔwisi u Isirelibɑn bii ɡbiikoo be ɡɑrɑ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ u ko. \v 43 Mɑ be kpuron ɡeerɑ kuɑ tɔnu nɔrɔbun subɑ yɛndɑ yiru kɑ ɡoobu kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ itɑ (22.273). \p \v 44 Yinni Gusunɔ u kpɑm Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 45 ɑ Lefibɑ wunɔ nɛnɛm kpɑ bu ko bii ɡbiikoo be kpuron kɔsire. Mɛyɑ kɑɑ mɑɑ ko kɑ ben yɑɑ sɑbenu kpuro, nu ko Isirelibɑn yɑɑ sɑbenun buu ɡbiikuu bɑɑɡeren kɔsire. Bɑ ko n wɑ̃ɑwɑ nɛn sɔ̃. Nɛnɑ Yinni Gusunɔ. \v 46 Bɑ̀ n kĩ bu Isirelibɑn bii ɡbiikobu ɡoobu kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ itɑ (273) be bɑ Lefibɑ dɑbiru kere mi yɑkiɑ, \v 47 sii ɡeesun ɡobi nɔɔbuwɑ kɑɑ mwɑ ben bɑɑwuren wɔllɔ. Gobi yin tiɑn bunum mu sɑ̃ɑwɑ ɡɑrɑmu wɔkuru nɡe mɛ bɑ kɑ yi dimɔ sɑ̃ɑ yerɔ. \v 48 Aroni kɑ win bibɑ kɑɑ yi nɔmu bɛriɑ bu kɑ Isirelibɑn bii ɡbiikobu yɑkiɑ be bɑ Lefibɑ dɑbiru kere. \p \v 49 Mɑ Mɔwisi u ɡobi yi mwɛɛrɑ u yi bii ɡbiikoo ben yɑkiɑbun sɔ̃. \v 50 Mɑ yi kuɑ sii ɡeesun ɡobi nɔrɔbu kɑ ɡoobɑ wunɔbu kɑ wɑtɑ kɑ nɔɔbu (1.365) nɡe mɛ bɑ kɑ yi dimɔ sɑ̃ɑ yerɔ. \v 51 Mɑ u yi kpuro Aroni kɑ win bibu wɛ̃ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. \s1 Kehɑtin bwese kɛrɑn sɔmburu \c 4 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi kɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 i Kehɑtin bweserun tɔmbu ɡɑrio Lefin bibun bweseru sɔɔ, yɛnu kɑ yɛnu, \v 3 sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ tɛnɑ mɔn di n kɑ ɡirɑri be bɑ mɔ wɔ̃ɔ weerɑɑkurɔ, be bɑ koo kpĩ bu Yinni Gusunɔn kuu ten sɔmburu ko. \v 4 Sɑ̃ɑ yerun dii te tɑ dɛɛre ɡem ɡem sɔɔrɑ bɑ koo sɔmburu ko. Sɔmbu te bɑ koo ko wee. \v 5 Bɑ̀ n seewɑ bɑ doonɔ, Aroni kɑ win bibɑ bɑ koo beku kɑre te sɔsiɑ te tɑ wɑ̃ɑ dii te tɑ dɛɛre ɡem ɡem kɔnnɔwɔ, kpɑ bu tu woodɑn kpɑkoro te wukiri. \v 6 Ten wɔllɔwɑ bɑ koo ɡɔni dɑmɡii tɛriɑ kpɑ bu mɑɑ yin wɔllɔ beku booɡuɡiru sɔndi kpɑ bu sere kpɑkoro ten nɛnutii wɑsi. \v 7 Bɑ koo beku booɡuɡiru tɛriɑwɑ tɑbulu yen wɔllɔ mi bɑ rɑ pɛ̃ɛ sɔndi kpɑ bu yen wɔllɔ ɡbɛ̃ɛnu sɔndi kɑ nɔri kɑ pɛrɛntibɑ kɑ tɑm kpɑrɑbɑnu, kpɑ bu ku de pɛ̃ɛ yu biɑrɑ mi bɑɑdommɑ. \v 8 Yen biruwɑ bɑ koo ye kpuron wɔllɔ beku wunɔmɡiru wukiri kpɑ bu ɡɔni dɑmɡii sɔndi. Bɑ̀ n kpɑ, kpɑ bu tɑbulu yen nɛnutii wɑsi. \v 9 Yen biru, bɑ koo mɑɑ beku booɡuɡiru suɑ bu dɑbu ɡe wukiri kɑ ɡen fitilɑnu kɑ ɡen bɑkusu kɑ ɡen torom ɡurɑtii kɑ ɡum kpɑrɑbɑnu, ɡen dendi yɑ̃nu kpuro ɡesi. \v 10 Bɑ koo dɑbu ɡe, kɑ ɡen dendi yɑ̃ɑ ni kpuro dokewɑ bɔɔru sɔɔ te bɑ kuɑ kɑ ɡɔni dɑmɡiɑ. Yen biru, kpɑ bu tu sɑ̃ɑrusiɑ dɑ̃ɑ pɔturɑ sɔɔ ye bɑ koo kɑ tu suɑ. \v 11 Kpɑ bu mɑɑ beku booɡuɡiru suɑ bu wukiri kpɑkoro ten wɔllɔ mi bɑ rɑ turɑre dɔ̃ɔ doke kpɑ bu mɑɑ tu ɡɔni dɑmɡii wukiri. Yen biru, kpɑ bu ten nɛnutii wɑsi. \v 12 Kpɑ bu kuu ten dendi yɑ̃nu kpuro suɑ bu nu kure kɑ beku booɡuɡiru. Yen biru, kpɑ bu nu doke bɔɔru sɔɔ te bɑ kuɑ kɑ ɡɔni dɑmɡii kpɑ bu bɔɔ te sɑ̃ɑrusiɑ dɑ̃ɑ pɔturɑ sɔɔ ye bɑ koo kɑ tu suɑ. \v 13 Kpɑ bu mɑɑ torom ɡurɑ yɑ̃ku yerun di. Yen biru, kpɑ bu tu beku wunɔmɡiru wukiri. \v 14 Ten wɔllɔwɑ bɑ koo ten dendi yɑ̃ɑ ni kpuro doke. Niyɑ, dɔ̃ɔ ɡurɑtii kɑ kɑɑto donnuɡinu kɑ kɑɑto ni nu tie kɑ ɡbɛ̃ɛ ni bɑ rɑ kɑ yɛm yɛ̃ke, kpɑ bu ye ɡɔni dɑmɡii wukiri. Yen biru, kpɑ bu yen nɛnutii wɑsi. \v 15 Aroni kɑ win bibu bɑ̀ n dendi yɑ̃ɑ ni kpuro wukiri bɑ kpɑ, Kehɑtin bweserɑ tɑ koo nɑ tu nu suɑ tu sɔbe. Adɑmɑ tu ku rɑɑ dendi yɑ̃ɑ nin tii bɑbɑ bɑ̀ kun nu bekuru wukiri kpɑ tu ku rɑɑ ɡbi. Isirelibɑ bɑ̀ n seewɑ bɑ swɑɑ wɔri, Kehɑtin bwese terɑ tɑ ko n dɑ sɑ̃ɑ yɑ̃ɑ ni sɔbe. \v 16 Eleɑsɑɑ, Aroni yɑ̃ku kowon biiwɑ u ko n dɑ mɑɑ dɑbu ɡen ɡum ɡɑri yɛ̃, kɑ sere turɑre nubu duroruɡiɑ ye, kɑ bururu kɑ yokɑn yɑ̃ku te bɑ rɑ ko tɔ̃ɔ bɑɑtere kɑ ɡum mɛ bɑ rɑ ɡɑ̃ɑnu tɑ̃re bu kɑ nu ɡɔsi bu yi nɛnɛm nɛ, Yinni Gusunɔn sɔ̃. Wiyɑ u koo nɛ, Yinni Gusunɔn kuu te nɔni doke kɑ ye yɑ wɑ̃ɑ te sɔɔ. \p \v 17 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi kɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 18-19 i de i Kehɑtin bweseru nɔni doke kpɑ tu ku rɑɑ ɡbi tɑ̀ n sɑ̃ɑ yɑ̃ɑ nin sɔmburu mɔ̀. Wee mɛ kɑɑ ko. Wunɛ Aroni kɑ wunɛn bibu, i ko i kɑ bɑɑwure dɑwɑ win ɑyerɔ kpɑ i nùn sɔ̃ɔsi yɑ̃ɑ nìn sɔmburu u koo ko. \v 20 Bu ku rɑɑ du mi, bu kɑ sɑ̃ɑ yee ten dendi yɑ̃nu kpuro mɛɛri kpɑ nɛ, Yinni Gusunɔ n ku rɑ bu ɡo. \s1 Gɛɛsɔnin bwese kɛrɑn \s2 sɔmburu \p \v 21 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 22 ɑ Gɛɛsɔnin bwese kɛrɑn tɔmbu ɡɑrio yɛnu kɑ yɛnu. \v 23 Kɑɑ bu ɡɑriwɑ sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ tɛnɑ mɔn di sere n kɑ ɡirɑri be bɑ mɔ wɔ̃ɔ weerɑɑkurɔ, be bɑ koo kpĩ bu ɡesi sɑ̃ɑ yee ten sɔmburu ko. \v 24 Wee sɔmbu te Gɛɛsɔnin bweseru tɑ koo ko. \v 25 Tɑ ko n dɑ kuu ten bekɑ sɔbewɑ kɑ ten ɡɔni dɑmɡii yi bɑ rɑ wukiri wɔllɔ kɑ sere ten kɔnnɔn beku kɑre te, \v 26 kɑ ten yɑɑrɑn bekɑ kɑ yen kɔnnɔn beku kɑreru kɑ ten wɛ̃ɛ kɑ ten sɔm yɑ̃ɑ ni nu tie. Ye kpuron sɔmburɑ bɑ koo ko. \v 27 Gɛɛsɔnin bweseru tɑ̀ n sɔmburu mɔ̀, Aroni kɑ win bibɑ bɑ koo tu nɔni doke, beyɑ bɑ koo tu sɔ̃ yè tɑ koo ko. \v 28 Sɔmɑ ye kpurowɑ Gɛɛsɔnin bweseru tɑ koo ko. Itɑmɑɑ, yɑ̃ku kowo, Aronin biiwɑ u koo bu kpɑrɑ. \s1 Mɛrɑrin bwese kɛrɑn sɔmburu \p \v 29 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ Mɛrɑrin bwese kɛrɑn tɔmbu ɡɑrio yɛnu kɑ yɛnu. \v 30 Kɑɑ ben tɔn durɔbu ɡɑriwɑ sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ tɛnɑ mɔn di n kɑ dɑ be bɑ mɔ wɔ̃ɔ weerɑɑkurɔ, be bɑ koo kpĩ bu ɡesi kuu ten sɔmburu ko. \v 31 Wee sɔmbu te bɑ koo bu nɔmu bɛriɑ. Beyɑ bɑ ko n dɑ kuu ten dɑ̃ɑ bɛsi sɔbe kɑ ten dɑ̃ɑ pɔɔsi kɑ ten ɡberebɑ kɑ ten yɔ̃rɑtii, \v 32 kɑ mɑɑ ten yɑɑrɑn kɑrɑ dɑ̃nu kɑ ten yɔ̃rɑtii kɑ ten kurumbɑ kɑ ten wɛ̃ɛ kɑ sere ten dendi yɑ̃ɑ ni nu tie. Bɑ koo bɑɑwure wɛ̃wɑ ye u koo sɔbe. \v 33 Sɔmɑ yeniwɑ Mɛrɑrin bwese kɛrɑ yɑ ko n dɑ ko kuu te sɔɔ. Itɑmɑɑ yɑ̃ku kowo Aronin biiwɑ u koo bu nɔni doke. \s1 Bɑ Lefibɑ ɡɑrɑ be bɑ koo kpĩ \s2 bu kuu ten sɔmburu ko \p \v 34-49 Mɔwisi kɑ Aroni kɑ Isirelibɑn yɛnu yɛ̃robu bɑ Lefibɑn bwese kɛri yinin tɔmbu ɡɑrɑ, yiyɑ, Kehɑti kɑ Gɛɛsɔni kɑ Mɛrɑri. Bɑ bu ɡɑrɑwɑ yɛnu kɑ yɛnu sɑɑ be bɑ wɔ̃ɔ tɛnɑ mɔn di sere n kɑ dɑ be bɑ mɔ wɔ̃ɔ weerɑɑkurɔ, be bɑ koo kpĩ bu sɔmburu ko kuu te sɔɔ ɡesi nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ. \m Be bɑ ɡɑrɑ Kehɑtin bweseru sɔɔ, ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yiru kɑ nɑtɑ kɑ wunɔbu kɑ weerɑɑkuru (2.750). \m Gɛɛsɔnin bweseru sɔɔ mɑɑ, ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yiru kɑ nɑtɑ kɑ tɛnɑ (2.630). \m Mɛrɑrin bweseru sɔɔ, ben ɡeerɑ mɑɑ kuɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ itɑ kɑ ɡoobu (3.200). Mɑ Lefibɑ kpuron ɡeerɑ kuɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ nɔɔbɑ itɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu kɑ wɛnɛ (8.580). \p Bɑ ben bɑɑwure sɔ̃ɔwɑ ye u koo ko kɑ ye u koo sɔbe nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ. \s1 Be bɑ koo yɑrɑ sɑnsɑnin di \c 5 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, bu bu yɑro sɑnsɑnin di, be bɑ disi mɔ ɡɔnɑn bɑrɑ disiɡinun sɔ̃, ǹ kun mɛ kentun sɔ̃, ǹ kun mɛ ɡoru ɡɑrun sɔ̃. \v 3 Yɛ̃ro u sɑ̃ɑwɑ tɔn kurɔ? I ko i nùn yɑrɑwɑ kpɑ u ku rɑɑ sɑnsɑni ye disi doke, yèn suunu sɔɔ nɛ, Yinni Gusunɔ nɑ wɑ̃ɑ. \p \v 4 Mɑ Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔn woodɑ ye mɛm nɔɔwɑ. Mɑ bɑ tɔmbu kpuro yɑrɑ be bɑ disi mɔ mi, nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ. \s1 Torɑrun sɔmbu \p \v 5 Yinni Gusunɔ u mɑɑ kpɑm Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 6 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, tɔn kurɔwɑ? Aɑ, tɔn durɔwɑ? Ù n win winsim torɑ, Yinni Gusunɔwɑ u torɑ. \v 7 Yɛ̃ro u koo win torɑ te tuubɑ kowɑ kpɑ u ɡɑ̃ɑ nìn sɔ̃ u torɑ mi wesiɑ, kpɑ u yen bɔnu nɔɔbun tiɑ sosi. \v 8 Wi bɑ koo ɡɑ̃ɑ ni wesiɑ, ù kun wɑ̃ɑ mɑ uǹ mɑɑ ɡoo mɔ wi bɑ koo nu wɛ̃, Yinni Gusunɔwɑ bɑ koo nu wɛ̃, kpɑ nu ko yɑ̃ku kowoɡinu. U koo mɑɑ yɑ̃ɑ kinɛru wɛ̃ te bɑ koo kɑ nùn win torɑrun yɑ̃kuru kuɑ. \v 9 Yɑ̃kuru bɑɑtere tèn sukum bɑ wĩɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃, tɑ ko n sɑ̃ɑwɑ yɑ̃ku kowoɡiru. \v 10 Kpuro ye bɑ wɛ̃ Yinni Gusunɔn sɔ̃, yɑ kuɑwɑ yɑ̃ku kowoɡiɑ. U koo kpĩ u ye yi nɛnɛm win tiin sɔ̃. \s1 Tɔn kurɔ wi bɑ tɑmɑɑ \s2 u sɑkɑrɑru kuɑ \p \v 11 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 12 ɑ Isirelibɑ kpuro sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, tɔn kurɔ ɡoo ù n nɑɑnɛ sɑrirun kookoosu mɔ̀, \v 13 mɑ win durɔ u tɑmɑɑ durɔ ɡoo u kɑ nùn kpunɑ, bɑɑ mɛ ɡɑnu sɑri ni nu nùn sɔ̃ɔsimɔ mɑ u kɑ ɡoo kpunɑ, mɛyɑ uǹ mɑɑ seedɑɡii ɡoo mɔ wi u nùn wɑ u ye mɔ̀, durɔ win tii uǹ mɑɑ kɑ nùn ye mwɛ, \v 14 sɔrɔkudo uǹ ye kue, ɑdɑmɑ kɑ mɛ, nisinun sɔ̃, uǹ nùn nɑɑnɛ sɑ̃ɑ, mɑ u tɑmɑɑ u sɑkɑrɑru kuɑwɑ kɑm kɑm, \v 15 bɑɑ ǹ n mɛren nɑ, durɔ wi, u koo kɑ win kurɔ wi dɑwɑ yɑ̃ku kowon mi kɑ ɔɔsun som kilo itɑ. Uǹ ɡum dokemɔ som mɛ sɔɔ. Mɛyɑ uǹ mɑɑ turɑre sɔndimɔ mɛn wɔllɔ. Domi tɑ sɑ̃ɑwɑ yɑ̃kuru te tɑ nisinu yɑɑyɑmɔ. \v 16 Sɑɑ ye sɔɔ, yɑ̃ku kowo u koo kɑ nùn dɑwɑ sɑ̃ɑ yerɔ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ, \v 17 u yɔ̃rɑsiɑ, kpɑ u domɑ nim suɑ wekerun di te bɑ kuɑ kɑ sɔndu, kpɑ u tuɑ sɔkɑ sɑ̃ɑ yerun temɔ u kɑ nim mɛ burinɑ. \v 18 U koo de kurɔ wi, u yɔ̃rɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ kpɑ u nùn win yɑsɑ potɑ, kpɑ u kɛ̃ɛ te sɔndi kurɔ win nɔmɑɔ. Sɑɑ ye sɔɔ, yɑ̃ku kowon tii u ko n nim sosurɑm nɛni mɛ mu kɑ bɔ̃ri nɑɑmɔ, \v 19 kpɑ u kurɔ wi bɔ̃rusiɑ u nɛɛ, sɑɑ ye ɑ wɑ̃ɑ wunɛn durɔn yɛnuɔ, tɔn durɔ ɡoo ù kun kɑ nun kpunɛ, mɑ ɑǹ tii disi doke, Gusunɔ u ku de ɑ bɔ̃ri wɑ yi nim mɛ, mu koo kɑ nɑ. \v 20 Adɑmɑ mɑ ɑ kɑ durɔ ɡoo kpunɑ, ɑ tii disi kuɑ, \v 21 Yinni Gusunɔ u nun sɛɛyɑsiɑ, kpɑ u nun wĩroru kpɛ̃ɛ kpɑ wunɛn nukuru tu mɔsi sere bɑ n dɑ nun sie bɑ̀ n tɔmbu bɔ̃rusimɔ. \v 22 Gusunɔ u de nim mɛ mu kɑ bɔ̃ri nɑɑmɔ mi, mu du wunɛn nukurɔ kpɑ wunɛn nuku te, tu mɔsi, kpɑ wunɛn mɑrutuu ɡu ɡberɑ. Sɑɑ ye sɔɔrɑ, kurɔ wi, u koo ɡere u nɛɛ, ɑmi! \p \v 23 Yɑ̃ku kowo u koo bɔ̃ri yi yorewɑ tireru sɔɔ kpɑ u yi teɑ kɑ nim sosurɑm mɛ, \v 24 mɛ mu kɑ bɔ̃ri nɑɑmɔ kpɑ u mu kurɔ wi nɔrusiɑ, kpɑ nim mɛ, mu du win nukurɔ mu nùn kɔ̃sɑ kuɑ. \v 25 Yen biru yɑ̃ku kowo u koo nisinun kɛ̃ɛ te mwɑ kurɔ win nɔmɑn di kpɑ u tu sɔ̃ɔsi beri berikɑ, kpɑ u kɑ sere tu dɑ yɑ̃ku yerɔ. \v 26 Yen biru u koo kɛ̃ɛ ten som nɔm kure teeru suɑ kpɑ u mu dɔ̃ɔ mɛni yɑ̃ku yerɔ kpɑ Yinni Gusunɔ u kurɔ wi yɑɑyɑ. Yen biru kpɑ u kurɔ wi nim sosurɑm mɛ nɔrusiɑ. \v 27 Ù n kurɔ wi nim mɛ nɔrusiɑ mɑ u disi mɔ, u kuɑ nɑɑnɛ sɑriruɡii win durɔn mi, nim mɛ, mu koo kɑ nùn bɔ̃ri nɑɑwɑ, kpɑ mu nùn kɔ̃sɑ kuɑ, win nukuru tu mɔsi kpɑ win mɑrutuu ɡu ɡberɑ, kpɑ bɑ n dɑ nùn sie bɑ̀ n tɔmbu bɔ̃rusimɔ. \v 28 Adɑmɑ ù kun disi mɔ, u tii nɛnuɑ dee dee, bɑ koo nùn ɡɑrisiwɑ tɑɑrɛ sɑriruɡii. Sɑɑ ye sɔɔ, u koo bibu wɑ u mɑ. \p \v 29 Yeniwɑ yɑ sɑ̃ɑ kurɔ kɑ durɔn nisinun woodɑ. Kurɔ ù n win durɔ nɔni wɔ̃kuɑ u sɑkɑrɑru kuɑ, \v 30 ǹ kun mɛ durɔn nisinu nù n seewɑ, ù n win kurɔ tɑɑrɛ weesuɡiɑ wɛ̃ɛmɔ, yɑ̃ku kowo u koo kɑ nùn dɑwɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ, kpɑ u ko mɑm mɑm ye woodɑ ye, yɑ ɡeruɑ. \v 31 Durɔ u ko n sɑ̃ɑ tɑɑrɛ sɑriruɡii. Adɑmɑ kurɔ ù n torɑ u koo ten ɑre wɑ. \s1 Be bɑ tii Yinni Gusunɔ wɛ̃ \c 6 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, ɡoo ù n tii wunɑ nɛnɛm u kɑ tii Yinni Gusunɔ wɛ̃, \v 3 yɛ̃ro uǹ koo tɑm ɡɑm nɔ, bɑɑ mɛ bɑ kuɑ kɑ resɛm. Uǹ mɑɑ resɛm bekɑ ǹ kun mɛ ɡbebɑ dimɔ. \v 4 Sɑɑ ye u tii Gusunɔ wɛ̃ mi, uǹ ɡɑ̃ɑnu dimɔ ye bɑ kuɑ kɑ resɛm. \v 5 Uǹ mɑɑ win seri kɔnimɔ sere win tii wɛ̃ɛbun tɔ̃ɔ te, tu kɑ yibu. U koo win seri deriwɑ yi n kpɛ̃ɑmɔ, kpɑ u n wɑ̃ɑ Gusunɔn sɔ̃. \v 6 U ku rɑɑ mɑɑ susi ɡoru ɡɑrun bɔkuɔ u sere tu bɑbɑ, \v 7 bɑɑ ǹ n win bɑɑn ɡorun nɑ, ǹ kun mɛ win mɛroɡiru, ǹ kun mɛ win wɔnɔ kɑ win mɔɔɡiru, ǹ kun mɛ win sesuɡiru. Domi seri yi u sɔɔwɑ mi, yi sɔ̃ɔsimɔ mɑ u tii Gusunɔ wɛ̃ɛwɑ. \p \v 8 Win tii wɛ̃ɛbun sɑɑ ye sɔɔ, u ko n wɑ̃ɑwɑ Yinni Gusunɔn sɔmburun sɔ̃. \v 9 Wi kɑ ɡoo bɑ̀ n wɑ̃ɑ sɑnnu mɑ yɛ̃ro u ɡu suɑru sɔɔ, mɑ u disi duurɑ, u koo win seri kɔniwɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse dɔmɑ te u tii dɛɛrɑsiɑmɔ. \v 10 Sɔ̃ɔ nɔɔbɑ itɑse, u koo kɑ yɑ̃ku kowo kpɑrukonu yiru nɑɑwɑ, ǹ kun mɛ, totobɛrɛnu yiru, sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔwɔ, \v 11 kpɑ yɑ̃ku kowo u ɡen teu ɡo, u kɑ durɔ win torɑrun suuru bikiɑ kpɑ u kɑ yiruse yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru ko. Yen biru kpɑ u nùn dɛɛrɑsiɑbun wororu koosi. Yen tɔ̃ɔ te, u dɛɛrɑwɑ mi. \v 12 Kpɑ u mɑɑ wure u tii Yinni Gusunɔ wɛ̃. Sɑɑ yerɑ u koo yɑ̃ɑ kinɛru wɔ̃ɔ tiɑɡiru ɡo u kɑ win torɑru sɔmɛ. Adɑmɑ tɔ̃ɔ ɡbiikii ni u rɑɑ tii wɛ̃ mi, nu kɑm kuɑwɑ mi. \p \v 13 Be bɑ tii Gusunɔ wɛ̃n woodɑ wee. Goo ù n tii wunɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃, mɑ u yen tɔ̃ru yibiɑ te u burɑ bɑ koo kɑ nùn dɑwɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔwɔ. \v 14 Miyɑ u koo kɑ win kɛ̃ru nɑ Yinni Gusunɔn mi. Niyɑ yɑ̃ɑ kinɛru wɔ̃ɔ tiɑɡiru te tɑǹ ɑlebu mɔ, u kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru ko, kɑ mɑɑ yɑ̃ɑ niru wɔɔ tiɑɡiru te tɑǹ ɑlebu mɔ u kɑ torɑrun yɑ̃kuru ko. Kpɑ u mɑɑ kɑ yɑ̃ɑ kinɛru nɑ te tɑǹ ɑlebu mɔ u kɑ siɑrɑbun yɑ̃kuru ko. \v 15 U koo mɑɑ kɑ pɛ̃ɛ nɑ bireru sɔɔ ye bɑǹ seeyɑtiɑ doke, yen ɡɛɛ yi n kpɑ̃ yèn som bɑ kɑ ɡum burinɑ, yen ɡɛɛ yi kun mɑɑ kpɑ̃ yi bɑ koo ɡum tɛɛni. \v 16 Yen biru kpɑ yɑ̃ku kowo u kɑ kɛ̃ɛ ni nɑ Yinni Gusunɔn mi, kpɑ u torɑrun yɑ̃kunu ko kɑ sere yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu. \v 17 Kpɑ u mɑɑ siɑrɑbun yɑ̃kunu ko kɑ yɑ̃ɑ kinɛ te, kɑ pɛ̃ɛ ye yɑ wɑ̃ɑ bire te sɔɔ, ye bɑǹ seeyɑtiɑ doke, kɑ som mɛ, kɑ tɑm mɛ. \v 18 Sɑɑ ye sɔɔ, wi u tii wɛ̃ mi, u koo win seri yi kɔniwɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔwɔ, kpɑ u yi kpɛ̃ɛ mi bɑ siɑrɑbun yɑ̃kurun dɔ̃ɔ sɔ̃ruɑ. \v 19 Yen biru yɑ̃ku kowo u koo yɑ̃ɑ kinɛ ten nɔmu suɑ te bɑ sɑwɑ mi, kpɑ u pɛ̃ɛ kɑ kirɑ teeru suɑ birerun di, kpɑ u ye kpuro sɔndi durɔ win nɔmuɔ wi bɑ kɔnɑ mi. \v 20 Yen biru yɑ̃ku kowo u koo ye Yinni Gusunɔ sɔ̃ɔsi, kɑ sere yɑɑ yen ɡuro ɡuroru kɑ yen tɑɑ teeru sɑnnu, kpɑ yu ko wi yɑ̃ku kowoɡiɑ. Woro nini kpuron biruwɑ wi u tii Yinni Gusunɔ wɛ̃ mi, u koo den kpĩ u tɑm nɔ. \p \v 21 Yerɑ yɑ sɑ̃ɑ be bɑ tii wunɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃n woodɑ. Yɑ̃ku niyɑ bɑ koo mɑɑ ko. Bɑ̀ n mɑɑ dɑm mɔ bu kɑ Yinni Gusunɔ kɛ̃nu ɡɑnu wɛ̃ nini bɑɑsi, bɑ koo kpĩ bu ko. Adɑmɑ bɑɑ ǹ n mɛren nɑ, bɑ koo nùn wɛ̃wɑ ye bɑ nɔɔ mwɛɛru kuɑ nɡe mɛ yen woodɑ yɑ ɡeruɑ. \s1 Nɡe mɛ bɑ ko n dɑ domɑru ko \p \v 22 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 23 ɑ Aroni kɑ win bii tɔn durɔbu sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, wee nɡe mɛ bɑ ko n dɑ ɡere bɑ̀ n Isirelibɑ domɑru kuɑmmɛ. \v 24 Bɑ ko n dɑ nɛɛwɑ, \q1 Yinni Gusunɔ u bɛɛ domɑru kuɑ, \q1 kpɑ u bɛɛ kɔ̃su. \q1 \v 25 Yinni Gusunɔ u kɑ bɛɛ nɔnu ɡeu mɛɛri \q1 kpɑ u bɛɛ durom kuɑ. \q1 \v 26 Gusunɔ u bɛɛ mɛɛrimɑ, \q1 kpɑ u bɛɛ bɔri yɛndu wɛ̃. \m \v 27 Yɑ̃ku kowo ù n nɛn yĩsiru sokusinɑ mɛ, sɑnɑm mɛ u Isirelibɑ domɑru kuɑmmɛ, sɑɑ yerɑ kon domɑ te mwɑ. \s1 Kɛkɛ yi Isirelibɑn \s2 ɡuro ɡurobɑ wɛ̃ sɑ̃ɑ yerun sɔ̃ \c 7 \p \v 1 Sɑnɑm mɛ Mɔwisi u Yinni Gusunɔn kuu te ɡirɑ u kpɑ, u tu ɡum yɛ̃kɑ, te kɑ ten dendi yɑ̃nu kpuro, tɑ n kɑ sɑ̃ɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃. Kɑ yɑ̃ku yee te kɑ ten dendi yɑ̃nu ye kpurowɑ u ɡum yɛ̃kɑ u wunɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃. \v 2 Yerɑ Isirelibɑn bwese kɛrɑ bɑɑyeren ɡuro ɡuro be bɑ rɑɑ tɔmbu ɡɑrɑ mi, bɑ susimɑ. \v 3 Ben bɑɑwure u kɑ win kɛ̃ru nɑ. Kɛ̃ɛ niyɑ nɛɛ wɔkurɑ yiru kɑ kɛkɛ nɔɔbɑ tiɑ ye nɛɛ ɡɑwe. Bɑ kɛkɛ yi wukiritii kuɑ. Wiruɡibu yiruwɑ bɑ mɛnnɑ bɑ kɛkɛ tiɑ kɑsu bɑ wɛ̃. Mɑ ben bɑɑwure u nɑɑ tiɑ wɛ̃. Mɑ bɑ kɑ ye nɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ. \v 4 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 5 ɑ ye kpuro mɔɔ nɛn kuu ten sɔmburun sɔ̃, kpɑ ɑ ye Lefibɑ bɔnu kuɑ nɡe mɛ ben bɑɑwuren sɔmburɑ sɑ̃ɑ yu kɑ nùn somi. \p \v 6 Mɑ Mɔwisi u kɛkɛ be kɑ nɛɛ yi mwɑ mɑ u yi Lefibɑ wɛ̃. \v 7 U Gɛɛsɔnin bwese kɛrɑ kɛkɛ yiru wɛ̃ kɑ nɛɛ nnɛ ben sɔmburun sɔ̃. \v 8 U Mɛrɑrin bwese kɛrɑ kɛkɛ nnɛ wɛ̃ kɑ nɛɛ nɔɔbɑ itɑ, ben sɔmburun sɔ̃. N deemɑ Itɑmɑɑ yɑ̃ku kowo Aronin biiwɑ u bu kpɑre. \v 9 Uǹ Kehɑtibɑ yen ɡɑɑ wɛ̃. Domi sɑ̃ɑ yerun dendi yɑ̃nun tiiwɑ be, bɑ rɑ sue ben senɔ. \s1 Kɛ̃ɛ ni bɑ kuɑ sɑnɑm mɛ \s2 bɑ yɑ̃ku yeru wukiɑmɔ \p \v 10 Dɔmɑ te bɑ yɑ̃ku yee te ɡum yɛ̃kɑ tɑ n kɑ sɑ̃ɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃, Isirelibɑn bwese kɛrin wiruɡibu bɑ kɑ ben kɛ̃nu nɑ yɑ̃ku yee ten wuswɑɑɔ. \v 11 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ de Isirelibɑn ɡuro ɡuro be, bu nɑ tiɑ tiɑ, ben bɑɑwure u n win kɛ̃ru mɔ u kɑ tu sɔ̃ɔsi yɑ̃ku yee ten sɔ̃, ben bɑɑwure u n win tɔ̃ru mɔ. \p \v 12-83 Wee nɡe mɛ bɑ kɑ kɛ̃ɛ ni nɑɑsinɑ. \m Tɔ̃ɔ ɡbiikiru Nɑsoni, Aminɑdɑbun bii, Yudɑn bweseru sɔɔ, wiyɑ u kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru yiruse Nɛtɑnɛɛli, Suɑrin bii, Isɑkɑrin bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru itɑse Eliɑbu, Helonin bii, Sɑbulonin bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru nnɛse Elisuri, Sedeurin bii, Rubɛnin bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru nɔɔbuse Selumiɛli, Surisɑdɑin bii, Simɛɔn bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru nɔɔbɑ tiɑse Eliɑsɑfu, Dewɛlin bii, Gɑdin bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru nɔɔbɑ yiruse Elisɑmɑ, Amihudun bii, Efɑrɑimun bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru nɔɔbɑ itɑse Gɑmuliɛli, Pedɑsurin bii, Mɑnɑsen bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru nɔɔbɑ nnɛse Abidɑni, Gideonin bii, Bɛnyɑmɛɛn bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru wɔkuruse Akiesɛɛ, Amisɑdɑin bii, Dɑnun bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru wɔkurɑ tiɑse Pɑɡiɛli, Okirɑnin bii, Asɛɛn bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \m Tɔ̃ru wɔkurɑ yiruse Ahirɑ, Enɑnin bii, Nɛfitɑlin bweseru sɔɔ, u mɑɑ kɑ wiɡiru nɑ. \p Wee ye ben bɑɑwure u kɑ nɑ. \m Yerɑ ɡbɛ̃ɛru te bɑ kuɑ kɑ sii ɡeesu, tèn bunum mu sɑ̃ɑ kilo tiɑ kɑ ɡɑrɑmu ɡoobɑ wunɔbu (300), kɑ mɑɑ ɡbɛ̃ɛru ɡɑru te bɑ ko n dɑ kɑ yɛm yɛ̃ke. Bɑ mɑɑ te kuɑwɑ kɑ sii ɡeesu. Ten bunum mu sɑ̃ɑwɑ ɡɑrɑmu nɑtɑ kɑ wunɔbu (700). Bɑ ni kpuron bunum yĩirɑwɑ kɑ sɑ̃ɑ yerun yĩirutiɑ. Mɑ bɑ ɡbɛ̃ɛnu yiru ye sɔɔ, som doke mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum bu kɑ yɑ̃kuru ko. \m Ben bɑɑwure u kɑ nɔrɑ wurɑɡiɑ nɑ ye bɑ turɑre yibie. Nɔrɑ yen bunum mu sɑ̃ɑ ɡɑrɑmu wunɔbu (100). \m Bɑ mɑɑ kɑ kɛtɛ kinɛru kɑ yɑ̃ɑ kinɛru kɑ yɑ̃ɑ kpɛndu wɔ̃ɔ tiɑɡiru nɑ. Ye itɑ kpurowɑ bɑ koo kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru ko, \m kpɑ bu kɑ boo kinɛru nɑ te bɑ koo kɑ torɑrun yɑ̃kuru ko, \m kɑ mɑɑ nɑɑ kinɛnu yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu nɔɔbu kɑ boo kinɛnu nɔɔbu kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu nɔɔbu wɔ̃ɔ tiɑɡinu ni bɑ koo kɑ siɑrɑbun yɑ̃kunu ko. \p \v 84 Kɛ̃ɛ ni bɑ kuɑ dɔmɑ te, yɑ̃ku yee ten sɔ̃, ni kpuron ɡeerɑ kuɑwɑ ɡbɛ̃ɛnu wɔkurɑ yiru ni bɑ kuɑ kɑ sii ɡeesu kɑ sere mɑɑ sii ɡeesun ɡbɛ̃ɛnu ɡɑnu wɔkurɑ yiru ni bɑ ko n dɑ kɑ yɛm yɛ̃ke, kɑ mɑɑ nɔri wurɑɡii wɔkurɑ yiru. \v 85 Gbɛ̃ɛ nin bɑɑteren bunum mu sɑ̃ɑwɑ kilo tiɑ kɑ ɡɑrɑmu ɡoobɑ wunɔbu (300). Ni bɑ rɑ kɑ mɑɑ yɛm yɛ̃ke mi, nin teerun bunum mɑɑ sɑ̃ɑwɑ ɡɑrɑmu nɑtɑ kɑ wunɔbu (700). Gbɛ̃ɛ ni kpuron bunum mu kuɑwɑ kilo yɛndɑ nnɛ, nɡe mɛ bɑ rɑ yĩire sɑ̃ɑ yerɔ. \v 86 Nɔri wurɑɡii yi, yin bɑɑyeren bunum mu sɑ̃ɑwɑ ɡɑrɑmu wunɔbu (100). Mɑ nɔri wɔkurɑ yiru ye kpuron bunum mu kuɑ kilo tiɑ kɑ ɡɑrɑmu ɡoobu (200). Bɑ yin bɑɑyere turɑre yibie ye bɑ koo dɔ̃ɔ doke. \v 87 Yen biru bɑ yɑɑ sɑbenu wɛ̃. Niyɑ nɑɑ kinɛnu wɔkurɑ yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu wɔkurɑ yiru kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu wɔ̃ɔ tiɑɡinu wɔkurɑ yiru ni bɑ koo kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu ko kɑ mɑɑ som mɛ bɑ rɑ kɑ yɑ̃ku te ko, kɑ mɑɑ boo kinɛnu wɔkurɑ yiru ni bɑ koo kɑ torɑnun yɑ̃kuru ko, \v 88 kɑ kɛtɛ kinɛnu yɛndɑ nnɛ, kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu wɑtɑ kɑ boo kinɛnu wɑtɑ kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu wɔ̃ɔ tiɑɡinu wɑtɑ. Ni kpurowɑ bɑ koo kɑ siɑrɑbun yɑ̃kunu ko. Kɛ̃ɛ niniwɑ bɑ kuɑ sɑnɑm mɛ bɑ yɑ̃ku yee te ɡum yɛ̃kɑ tɑ n kɑ sɑ̃ɑ nɛnɛm Gusunɔn sɔ̃. \p \v 89 Sɑnɑm mɛ Mɔwisi u duɑ Yinni Gusunɔn kuu ten mi, u Yinni Gusunɔn nɔɔ nɔɔmɔ. Nɔɔ ɡe, ɡɑ weewɑ wɔllun kɔ̃sobun weenɑsibu yiru yen bɑɑ sɔɔn di, ye yɑ wɑ̃ɑ woodɑn kpɑkoro ten wukiritiɑn wɔllɔ. Min diyɑ Gusunɔ u kɑ nùn ɡɑri mɔ̀. \s1 Nɡe mɛ bɑ koo fitilɑnu yiisinɑ \c 8 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ Aroni sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, \v 2 ù n fitilɑnu nɔɔbɑ yiru ye doke dɑbu ɡe sɔɔ, u de nu n yɑm bururɑsie wuswɑɑɔ. \p \v 3 Mɑ Aroni u kuɑ mɛ. U nu doke doke dɑbu ɡen wuswɑɑɔ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. \v 4 Bɑ dɑbu ɡe kuɑwɑ kɑ wurɑ bɔri tiɑ sɑɑ ɡen wɔllun di sere n kɑ dɑ temɔ, kɑ sere burɑ ni bɑ ɡu kuɑ. Mɔwisi u derɑ bɑ ɡu kuɑwɑ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔsi. \s1 Bɑ Lefibɑ wunɑ nɛnɛm \s2 Yinni Gusunɔn sɔmburun sɔ̃ \p \v 5 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 6 ɑ Lefibɑ wunɔ Isirelibɑn suunu sɔɔn di kpɑ ɑ bu dɛɛrɑsiɑ. \v 7 Wee nɡe mɛ kɑɑ ko ɑ kɑ bu dɛɛrɑsiɑ. Kɑɑ bu nim yɛ̃kɑwɑ mɛ mu koo ben torɑnu wukiri. Kpɑ ɑ de bu ben wɑsin sɑnsu kɔni. Kpɑ bu ben yɑ̃nu teɑ kpɑ bu tii dɛɛrɑsiɑ. \v 8 Yen biru bɑ koo kɛtɛ kinɛ kpɛmbu suɑ kɑ som mɛ bɑ kɑ ɡum burinɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛmbu ɡɑɡu bu kɑ torɑrun yɑ̃kuru ko. \v 9 Kpɑ ɑ Isirelibɑ kpuro mɛnnɑ kuu ten kɔnnɔwɔ, kpɑ ɑ de Lefibɑ bu susimɑ \v 10 nɛ, Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ, kpɑ Isirelibɑ bu ben nɔmɑ sɔndi Lefi ben wiru wɔllɔ. \v 11 Kpɑ Aroni u Lefi be sɔ̃ɔsi beri berikɑ nɛ, Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ nɡe yɑ̃kuru te Isirelibɑ bɑ kɑ nɑ. Sɑɑ ye sɔɔ, bɑ bu wunɑwɑ mi nɛnɛm nɛn sɔmburun sɔ̃. \v 12 Lefibɑ bɑ koo mɑɑ ben nɔmɑ sɔndi kɛtɛ kinɛ nin wiru wɔllɔ. Yen biru kpɑ Aroni u teeru ɡo ben torɑrun suurun sɔ̃ kpɑ u kɑ teeru yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru ko u sere bu dɛɛrɑsiɑbun woronu koosi. \v 13 Kɑɑ de Lefibɑ kpuro bu se bu yɔ̃rɑ Aroni kɑ win bibun wuswɑɑɔ, kpɑ ɑ bu sɔ̃ɔsi beri berikɑ nɡe yɑ̃kuru nɛ, Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. \v 14 Kɑɑ Lefibɑ wunɑwɑ nɛnɛm Isirelibɑn suunu sɔɔn di, kpɑ bɑ n wɑ̃ɑ nɛn sɔmburun sɔ̃. \v 15 Yenibɑn biru bɑ koo sɔmburu ko nɛn sɑ̃ɑ yerɔ. Kɑɑ bu dɛɛrɑsiɑwɑ kpɑ ɑ bu sɔ̃ɔsi beri berikɑ nɡe yɑ̃kuru. \v 16 Domi bɑ mɑn bu wɛ̃wɑ mɑm mɑm bɑ kuɑ Isirelibɑn bii ɡbiikobu kpuron kɔsire. \v 17 Ben bii ɡbiikobu kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ nɛɡibu sɑɑ tɔmbun bii ɡbiikobun di n kɑ dɑ yɑɑ sɑbenun binɔ. Nɑ bu wunɑwɑ nɛnɛm bɑ kuɑ nɛɡibu, sɑɑ mìn di nɑ bii ɡbiikobu ɡo Eɡibitiɔ. \v 18 Nɑ Lefibɑ mwɑ Isirelibɑn bii ɡbiikobun ɑyerɔ. \v 19 Nɑ bu wunɑwɑ nɑ Aroni kɑ win bibu wɛ̃, bu kɑ sɔmburu ko Isirelibɑn sɔ̃ sɑ̃ɑ yerɔ, kpɑ bɑ n sɑ̃ɑ nɡe yɑ̃kuru te Isirelibɑ bɑ wɛ̃ ben torɑnun sɔ̃. Sɑɑ ye sɔɔ, Isireli be, bɑǹ susimɔ nɛn kuu ten bɔkuɔ n sere bu ɡo. \p \v 20 Mɔwisi kɑ Aroni kɑ Isirelibɑ kpuro bɑ kuɑ mɑm mɑm ye Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ Lefibɑn sɔ̃. \v 21 Lefibɑ bɑ tii dɛɛrɑsiɑ bɑ ben yɑ̃nu teɑ, mɑ Aroni u bu sɔ̃ɔsi beri berikɑ nɡe yɑ̃kuru. Mɑ u bu torɑrun suuru kɑ dɛɛrɑsiɑbun woronu koosi. \v 22 Yen biruwɑ Lefi be, bɑ nɑ Yinni Gusunɔn kuu ten mi, bɑ ben sɔmburu toruɑ Aroni kɑ win bibun nɔni biru, nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u ko ben sɔ̃. \p \v 23 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 24 Lefi be bɑ wɔ̃ɔ yɛndɑ nɔɔbu mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, beyɑ bɑ koo sɔmburu ko nɛn kuu te sɔɔ. \v 25 Be bɑ wɔ̃ɔ weerɑɑkuru turɑ, bɑ koo yɑriwɑ ben sɔmburun di mɑm mɑm. Bɑǹ mɑɑ mɑn sɔmburu kuɑmmɛ. \v 26 Bɑ ko n dɑ ben Lefisibu somi bɑ̀ n sɔmburu mɔ̀. Adɑmɑ ben tii bɑǹ ko n mɑɑ sɔmburu mɔ mi. Nɡe mɛyɑ kɑɑ Lefibɑ kuɑ ben sɔmburun swɑɑ sɔɔ. \s1 Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru \c 9 \p \v 1 Ye Isirelibɑ bɑ yɑrimɑ Eɡibitin di yen wɔ̃ɔ yirusen suru ɡbiikoo sɔɔ, yerɑ Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ Sinɑin ɡbɑburɔ. \v 2 U nɛɛ, Isirelibɑ bɑ ko n dɑ Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru diwɑ sɑɑ ye nɑ yi sɔɔ. \v 3 Yerɑ suru winin sɔ̃ɔ wɔkurɑ nnɛsen yokɑ, sɑnɑm mɛ sɔ̃ɔ duɑ. Bɑ koo tu diwɑ nɡe mɛ ten woodɑ yɑ ɡeruɑ. \p \v 4 Mɑ Mɔwisi u Isirelibɑ sɔ̃ɔwɑ nɡe mɛ bɑ koo kɑ Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru di. \v 5 Mɑ bɑ tɔ̃ɔ te di suru ɡbiikoon sɔ̃ɔ wɔkurɑ nnɛse yen yokɑ sɑnɑm mɛ sɔ̃ɔ duɑ, Sinɑin ɡbɑburu mi, nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ bu ko. \p \v 6 Yen dɔmɑ te, tɔmbu ɡɑbɑ wɑ̃ɑ be bɑ disi mɔ ɡorun sɔ̃. Bɑǹ kpĩɑ bɑ tɔ̃ɔ bɑkɑ te di. Mɑ bɑ dɑ bɑ Mɔwisi kɑ Aroni deemɑ. \v 7 Bɑ bu sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, wee sɑ disi mɔ ɡorun sɔ̃. Yen sɔ̃, kɑɑ sun yinɑri su kɑ bɛsɛn yɑ̃kuru nɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ tɔ̃ɔ te sɔɔ, nɡe Isireli be bɑ tie? \p \v 8 Mɑ Mɔwisi u nɛɛ, i yɔ̃ro n bikiɑ ye Yinni Gusunɔ u koo mɑn sɔ̃ bɛɛn sɔ̃. \p \v 9 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, \v 10 ben ɡoo ǹ kun mɛ ben bibun bweseru sɔɔ, ɡoo ù n disi mɔ ɡorun sɔ̃, ǹ kun mɛ u wuu dɑ, kɑ mɛ, u koo Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru diwɑ nɛn sɔ̃. \v 11 Adɑmɑ bɑ koo tu diwɑ suru yirusen sɔ̃ɔ wɔkurɑ nnɛsen yokɑ sɑnɑm mɛ sɔ̃ɔ duɑ. Kpɑ bu ten yɑɑ tem kɑ pɛ̃ɛ ye bɑǹ seeyɑtiɑ doke kɑ mɑɑ kpee wuru si su sosu. \v 12 Bu ku yen ɡɑɑ deri sere sisiru bururu. Bɑǹ mɑɑ yen kukunu kɔrɑmɔ. Bu de bu yen woodɑ mɛm nɔɔwɑ mɑm mɑm. \v 13 Goo ù n dɛɛre mɑ uǹ wuu de, mɑ u kɑ sere yinɑ u Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑ te di, bɑ koo yɛ̃ro yɑrɑwɑ Isirelibɑn sɑnsɑnin di, yèn sɔ̃ u yinɑ u kɑ win yɑ̃kuru nɑ ten sɑɑ sɔɔ. Yɛ̃ro u koo win torɑ ten ɑre mwɑwɑ. \v 14 Sɔɔ ɡoo ù n wɑ̃ɑ bɛɛn suunu sɔɔ, u tɔ̃ɔ bɑkɑ te dimɔ, u koo tu diwɑ nɡe mɛ nɑ ten woodɑ yi. Bɛɛ kɑ sɔbu, woodɑ tiɑ yerɑ nɑ bɛɛ wɛ̃ɛmɔ. \s1 Guru wii wuroru tɑ Yinni \s2 Gusunɔn kuu te wukiri \p \v 15 Dɔmɑ te Mɔwisi u Yinni Gusunɔn kuu te ɡirɑ u kpɑ, ɡuru wii wurorɑ tɑ tu wukiri sɑɑ yokɑ yen di n kɑ ɡirɑri bururɔ. Mɑ tɑ yɑm bururɑsie nɡe dɔ̃ɔ kuu ten wɔllɔ. \v 16 Nɡe mɛyɑ tɑ tu wukiri sɑɑ dɔmɑ ten di. Wɔ̃kuru kpɑ tɑ n yɑm buriri. \v 17 Guru wii wuro te, tɑ̀ n seewɑ Yinni Gusunɔn kuu ten wɔllun di, Isirelibɑ bɑ rɑ kuu te wukewɑ bu doonɑ. Kpɑ bu mɑɑ yɔ̃rɑ mi ɡuru wii wuro te, tɑ yɔ̃rɑ. \v 18 Nɡe mɛyɑ bɑ rɑ kɑ Yinni Gusunɔn ɡere tubu ù n kĩ bu kuu te ɡirɑ, ǹ kun mɛ, ù n kĩ bu tu wukɑ. Guru wii wuro te, tɑ̀ n wɑ̃ɑ kuu ten wɔllɔ, bɑ ku rɑ doonɛ min di. \v 19 Tɑ̀ n yɔ̃rɑ kuu ten wɔllɔ n kɑ tɛ, Isirelibɑ bɑ rɑ Yinni Gusunɔn woodɑ mɛm nɔɔwɛwɑ, bɑ ku rɑ doonɛ min di. \v 20 Tɑ̀ n yɔ̃rɑ sɑɑ fiiko, miyɑ bɑ rɑ ben sɑnsɑni ɡire sɑɑ fiiko. Yen biru kpɑ bu se bu doonɑ Yinni Gusunɔ ù n nɛɛ, bu se bu doonɑ. \v 21 Gɑsɔ ɡuru wii wuro te, tɑ rɑ yɔ̃re yɑm tem, sɑɑ yokɑn di sere kɑ bururɔ, ǹ kun mɛ sɔ̃ɔ teeru kɑ wɔ̃ku teeru. Adɑmɑ tɑ̀ n seewɑ, Isirelibɑ bɑ rɑ sewɑ bu swɑɑ wɔri. \v 22 Adɑmɑ tɑ̀ n yɔ̃rɑ kuu ten wɔllɔ sɔ̃ɔ yiru ǹ kun mɛ suru tiɑ ǹ kun mɛ wɔ̃ɔ tiɑ Isirelibɑ bɑ ku rɑ kuu te wuke, mɑ n kun mɔ bɑ ɡuru wii wuro te wɑ tɑ seewɑ. \v 23 Bɑ ku rɑ se, bɑ ku rɑ mɑɑ sinɛ, mɑ n kun mɔ Yinni Gusunɔ u bu woodɑ wɛ̃. Bɑ rɑ win woodɑ swĩiwɑ nɡe mɛ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u ko. \s1 Kɔbi yiru \s2 yi bɑ kuɑ kɑ sii ɡeesu \c 10 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ de bu kɔbi yiru seku kɑ sii ɡeesu yi bɑ ko n dɑ so bu kɑ tɔmbu mɛnnɑ kpɑ bu bu sɔ̃ bu seewo bu doonɑ sɑnsɑnin di. \v 3 Bɑ̀ n kɔbi yiru ye so sɑnnu, tɔmbu kpurowɑ bɑ koo mɛnnɑ wunɛn mi, Yinni Gusunɔn kuu ten wuswɑɑɔ. \v 4 Adɑmɑ bɑ̀ n yin tiɑ so, Isirelibɑn wiruɡibu kɑ ben yɛnu yɛ̃robɑ bɑ koo mɛnnɑ wunɛn mi. \v 5 Bɑ̀ n kɔbɑ so bɑ kuuki koosi, be bɑ ben sɑnsɑni ɡire Yinni Gusunɔn kuu ten sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ, berɑ bɑ koo ɡbi bu doonɑ. \v 6 Bɑ̀ n mɑɑ wure bɑ so bɑ kuuki koosi, be bɑ ben sɑnsɑni ɡire sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑ kpɑ be, bu mɑɑ doonɑ. \v 7 Adɑmɑ bɑ̀ n kĩ bu tɔmbu kpuro mɛnnɑ, bɑ koo kɔbɑ sowɑ bɑ kun kuuki kue. \p \v 8 Aroni kɑ win bibu, be, be bɑ sɑ̃ɑ yɑ̃ku kowobu, be tɔnɑwɑ bɑ ko n dɑ kɔbi yi so. Yeni yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ ben bibun bweserɔ. \p \v 9 Ì n duɑ bɛɛn tem sɔɔ, i tɑbu mɔ̀ kɑ bɛɛn yibɛrɛbɑ i ko i kɔbi yi sowɑ i n kuuki koosimɔ kpɑ nɛ, Yinni Gusunɔ n kɑ bɛɛ yɑɑyɑ n bɛɛ wɔrɑ yibɛrɛ ben nɔmɑn di. \v 10 Ì n yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu mɔ̀, ǹ kun mɛ siɑrɑbun yɑ̃kunu tɔ̃ɔ bɑkɑru sɔɔ, ǹ kun mɛ tɔ̃ɔ ni i rɑ di surun tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, ǹ kun mɛ nuku dobun sɑɑ ɡɑɑ sɔɔ, i ko i n dɑ kɔbi sowɑ. Nɡe mɛyɑ kon kɑ bɛɛ yɑɑyɑ. Nɛnɑ Gusunɔ bɛɛn Yinni. \ms1 ISIRELIBAN SANUM SAA SINAIN DI N KA DA MƆABUN TEM NƆƆ BURA YERƆ \s1 Isirelibɑ bɑ swɑɑ wɔri \p \v 11 Ye Isirelibɑ bɑ yɑrimɑ sɑɑ Eɡibitin di, yen wɔ̃ɔ yirusen suru yirusen sɔ̃ɔ yɛnduse sɔɔrɑ, ɡuru wii wurorɑ seewɑ Yinni Gusunɔn kuu ten wɔllun di. \v 12 Mɑ Isirelibɑ bɑ seewɑ Sinɑin ɡbɑburun di bɑ swɑɑ wɔri nɡe mɛ bɑ woodɑ yi bu kɑ swĩinɑ. Mɑ ɡuru wii wuro te, tɑ dɑ tɑ yɔ̃rɑ Pɑrɑniɔ. \v 13 Dɔmɑ te, ben see ɡbiikibɑ bɑ seewɑ mi, sɑnɑm mɛ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ bu dɑ. \p \v 14-16 Yudɑbɑn tɑbu kowo wuurɑ tɑ ɡbiɑ tɑ swɑɑ wɔri bɑ ben ɡidi bɔrɑ nɛni. Be bɑ mɑɑ wɑ̃ɑ wuu te sɔɔ, beyɑ Isɑkɑribɑ kɑ Sɑbulonibɑ. Nɑsoni, Aminɑdɑbun biiwɑ u sɑ̃ɑ Yudɑbɑn tɑbu sunɔ. Isɑkɑribɑn tɑbu sunɔwɑ mɑɑ Nɛtɑnɛɛli, Suɑrin bii. Sɑbulonibɑn tɑbu sunɔwɑ mɑɑ Eliɑbu, Helonin bii. \p \v 17 Bɑ Yinni Gusunɔn kuu te kuruɑ. Mɑ Gɛɛsɔnibɑ kɑ Mɛrɑribɑ be bɑ sɑ̃ɑ Lefin bweseru bɑ ten yɑ̃nu suɑ bɑ kɑ swɑɑ wɔri bɑ Yudɑbɑn tɑbu wuu te swĩi. \p \v 18-20 Yen biruwɑ Rubɛnin bwese kɛrɑ kɑ yen tɑbu kowo wuuru, bɑ Lefi be swĩi. Be bɑ mɑɑ wɑ̃ɑ tɑbu wuu te sɔɔ, berɑ Simɛɔbɑ kɑ Gɑdibɑ. Rubɛnibɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Elisuri, Sedeurin bii. Simɛɔbɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Selumiɛli, Surisɑdɑin bii. Gɑdibɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ mɑɑ Eliɑsɑfu, Dewɛlin bii. \p \v 21 Yen biru Kehɑtibɑrɑ bɑ swĩi be, be bɑ sɑ̃ɑrun dendi yɑ̃nu sɔɔwɑ. Lefi be bɑ ɡbiɑ bɑ koo kuu te ɡirɑwɑ Kehɑtibɑ bu sere tunumɑ. \p \v 22-24 Kehɑtibɑn biru, Efɑrɑimun bwese kɛrɑ yɑ swĩi kɑ yen tɑbu kowo wuunu bɑ ben ɡidi bɔrɑ ɡbiisie. Beyɑ Mɑnɑsebɑ kɑ Bɛnyɑmɛɛbɑ. Efɑrɑimubɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Elisɑmɑ, Amihudun bii. Mɑnɑsebɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Gɑmuliɛli, Pedɑsurin bii. Bɛnyɑmɛɛbɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Abidɑni, Gideonin bii. \p \v 25-27 Yen biruwɑ Dɑnun bwese kɛrɑ kɑ yen tɑbu kowo wuunu bɑ bu swĩi bɑ ben ɡidi bɔrɑ nɛni. Beyɑ Asɛɛbɑ kɑ Nɛfitɑlibɑ. Beyɑ bɑ kuɑ tɔn be kpuro kpuron biru kɔre. Dɑnubɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Akiesɛɛ, Amisɑdɑin bii. Asɛɛbɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Pɑɡiɛli, Okirɑnin bii. Nɛfitɑlibɑn tɑbu sunɔn yĩsirɑ Ahirɑ, Enɑnin bii. \p \v 28 Nɡe mɛyɑ Isirelibɑ bɑ swĩinɛ bɑ kɑ swɑɑ wɔri be kɑ ben tɑbu kowobu. \s1 Mɔwisi u ɡoo kɑsu \s2 u kɑ bu swɑɑ sɔ̃ɔsi \p \v 29 Mɔwisi u Hobɑbu win kurɔn sesu, Rewɛli Mɑdiɑnin bii sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, sɑ dɔɔwɑ tem mi Yinni Gusunɔ u sun nɔɔ mwɛɛru kuɑ u sun wɛ̃. A nɑ ɑ kɑ sun dɑ, kpɑ su kɑ nun durom mɛ bɔnu ko, mɛ Yinni Gusunɔ u bɛsɛ Isirelibɑ nɔɔ mwɛɛru kuɑ. \p \v 30 Hobɑbu u nùn wisɑ u nɛɛ, nɑǹ kɑ bɛɛ dɔɔ. Kon dɑwɑ nɛn temɔ sere nɛn yɛnuɔ. \v 31 Mɑ Mɔwisi u nùn wisɑ u nɛɛ, ɑ suuru koowo ɑ ku sun deri. Domi ɑ ɡbɑbu te yɛ̃ mi sɑ wɑ̃ɑ mi. A de ɑ sun ɡbiiyɑ. \v 32 À n sun swĩi sɑ ko kɑ nun durom mɛ bɔnu ko, mɛ Yinni Gusunɔ u koo sun kuɑ. \p \v 33 Mɑ Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔn ɡuu te deri bɑ sĩɑ sɔ̃ɔ itɑ. Mɑ bɑ kɑ Yinni Gusunɔn woodɑn kpɑkororu ɡbiɑ bu kɑ yɑm kɑsu mi bɑ koo wɛ̃rɑ. \v 34 Guru wii wuro te, tɑ rɑ n wɑ̃ɑwɑ ben wɔllɔ sɔ̃ɔ sɔɔ bɑ̀ n swɑɑ wɔri. \v 35 Woodɑn kpɑkoro te, tɑ̀ n seewɑ Mɔwisi u rɑ nɛɛwɑ, Yinni, ɑ seewo ɑ yɔ̃rɑ, kpɑ ɑ wunɛn yibɛrɛbɑ yɑrinɑsiɑ. Kpɑ be bɑ mɑɑ nun tusɑ bu duki wunɛn wuswɑɑn di. \v 36 Bɑ̀ n mɑɑ woodɑn kpɑkoro te yi, u rɑ nɛɛwɑ, Yinni Gusunɔ, ɑ wurɑmɑ ɑ n wɑ̃ɑ Isireli dɑbi dɑbi ten suunu sɔɔ. \s1 Yinni Gusunɔ u derɑ dɔ̃ɔ u nɑ \c 11 \p \v 1 Sɔ̃ɔ teeru Isirelibɑ bɑ kɑ Yinni Gusunɔ wɔki. Ye u nu nuɑ, yɑǹ nùn dore. Mɑ u kɑ bu mɔru kuɑ, u derɑ dɔ̃ɔ u nɑ u ben sɑnsɑnin bee tiɑ mwɑ. \v 2 Yerɑ Isireli be, bɑ Mɔwisi wuri koosi. Mɑ u Yinni Gusunɔ kɑnɑ. Mɑ dɔ̃ɔ wi, u yɔ̃rɑ. \v 3 Mɑ bɑ yɑm mi yĩsiru kɑ̃ Tɑberɑ, yèn sɔ̃ dɔ̃ɔ u yɑburɑ ben suunu sɔɔ. \s1 Isirelibɑ \s2 bɑ yɑɑ kɑnɑmɔ bu tem \p \v 4 Sɔ̃ɔ teeru tɔn tukobu be bɑ Isirelibɑ swĩimɑ ben ɡbɛnubu seewɑ, kɑ sere mɑɑ Isirelibɑn tii bɑ wɔkinu toruɑ bɑ mɔ̀, wɑrɑ u koo sun yɑɑ wɛ̃ su tem. \v 5 Domi sɑ yɑɑye swɛ̃ɛ yi sɑ rɑ rɑɑ wɑ su tem fɑɑrɑ kɑ ɡbɛsɛnu kɑ wĩɑru kɑ ɑyo kɑ ɑlumɑsɑnu kɑ ɑlumɑsɑnu ɡɑnu. \v 6 Wee tɛ̃ sɑ ɡberɑmɔ sɑǹ mɑɑ ɡɑ̃ɑnu wɑɑmɔ sɑ dimɔ mɑ n kun mɔ mɑnnɑ. \p \v 7 Mɑnnɑ ye, dĩɑ bim kpikɑ yɑ kɑ weenɛ. \v 8-9 Wɔ̃kuru Gusunɔ u rɑ dewɑ yu sɑrɑmɑ kɑ kɑkoru kpɑ sisiru bururu tɔmbu bu yɑrimɑ bu ɡurɑ. Bɑ rɑ ye nɑmwɑ, ǹ kun mɛ bu suni soru sɔɔ. Kpɑ bu ye swɛ̃ wekerɔ. Bɑ rɑ mɑɑ kɑ ye kirɑru ko. Mɑnnɑ ye, yɑ rɑ n numɔwɑ nɡe kirɑ te bɑ sɔnwɑ. \p \v 10 Mɔwisi u nuɑ mɑ Isirelibɑ bɑ wɔki yɛnu kɑ yɛnu, bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ. Mɑ Yinni Gusunɔn mɔru seewɑ ɡem ɡem. \v 11 Yerɑ Mɔwisin nukurɑ sɑnkirɑ, u Yinni Gusunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ ɑǹ kɑ mɑn nɔnu ɡeu mɛɛrɑ. Mbɑn sɔ̃nɑ ɑ kɑ mɑn nuki sɑnkumɔ mɛ, ye ɑ kɑ mɑn tɔn be nɔmu bɛriɑ. \v 12 Nɛnɑ nɑ tɔn ben ɡurɑ suɑ? Nɛnɑ nɑ bu mɑrɑ? Mbɑn sɔ̃nɑ ɑ mɑn sɔ̃ɔmɔ n bu bɔkio nɡe mɛ bii mɛro u rɑ win bii bɔki, kpɑ n kɑ bu dɑ sere mi ɑ ben bɑɑbɑbɑ nɔɔ mwɛɛru kuɑ. \v 13 Mɑnɑ kon yɑɑ wɑ n tɔn beni kpuro wɛ̃. Domi wee bɑ mɑn wuri koosimɔ, bɑ mɔ̀, n bu yɑɑ wɛ̃ɛyɔ bu tem. \v 14 Nɛ turo nɑǹ kpɛ̃ n bu sɔbe. Domi sɔmu ni, nu bunu. \v 15 Nɑ nun kɑnɑmɔ, ɑ̀ n kɑ mɑn nɔnu ɡeu mɛɛrɑ, ye kɑɑ kɑ mɑn deri mɛsum, ɑ mɑn ɡoowo. A ku de nɑ n wɑ̃ɑ nɔni swɑ̃ɑru sɔɔ. \p \v 16 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ mɑn Isirelibɑn ɡuro ɡurobu wɑtɑ kɑ wɔku te tɑ sɑ̃ɑ wiruɡibu mɛnnɑmɑ. A de bu nɑ nɛn kuu ten mi kɑ wunɛ sɑnnu. \v 17 Miyɑ nɛn tii kon nɑ n ɡɑri ko. Kon Hunde wi u wɑ̃ɑ wunɛ sɔɔn dɑm sukum wunɑ n bu wɛ̃ kpɑ bu wɑ bu nun somi ɑ kɑ tɔn be kpɑrɑ. Kpɑ bɑ kun sɑ̃ɑ wunɛ turon sɔmunu. \v 18 Kɑɑ Isirelibɑ sɔ̃ ɑ nɛɛ, bu tii dɛɛrɑsio siɑn sɔ̃. Bɑ koo yɑɑ tem domi nɑ ben wɔkinu nuɑ ni bɑ mɑn koosimɔ. Bɑ mɔ̀, wɑrɑ u koo bu yɑɑ wɛ̃ bu tem, domi sɑnɑm mɛ bɑ wɑ̃ɑ Eɡibitiɔ bɑ ye kpuro mɔ. Adɑmɑ tɛ̃ nɛ, Yinni Gusunɔ kon bu yɑɑ wɛ̃. \v 19 N ǹ sɔ̃ɔ teeru tɔnɑ bɑ koo ye tem, ǹ kun mɛ, sɔ̃ɔ yiru, ǹ kun mɛ, sɔ̃ɔ nɔɔbu, ǹ kun mɛ sɔ̃ɔ wɔkuru, ǹ kun mɛ, sɔ̃ɔ yɛndu. \v 20 Suru ɡirɑ bɑ koo ye tem sere yu yɑri ben wɛ̃run di, yu bu tusi. Domi bɑ nɛ, Yinni Gusunɔ yinɑ, nɛ wi nɑ wɑ̃ɑ ben suunu sɔɔ. Bɑ mɑn wɔkisi bɑ mɔ̀, mbɑn sɔ̃nɑ bɑ yɑrɑ Eɡibitin di. \p \v 21 Mɔwisi u Yinni Gusunɔ wisɑ u nɛɛ, tɔn durɔbu nɔrɔbun subɑ nɑtɑwɑ (600.000) Isirelibɑ bɑ sɑ̃ɑ, bèn suunu sɔɔ nɑ wɑ̃ɑ. Yerɑ ɑ nɛɛ, kɑɑ bu yɑɑ wɛ̃ bu tem sere suru ɡirɑ mɑm mɑm? \v 22 Domi wee, bɑɑ sɑ̀ n bɛsɛn yɑ̃ɑnu kɑ kɛtɛbɑ kpuro ɡo, ǹ kun mɛ su nim wɔ̃kun swɛ̃ɛ kpuro mwɛɛri, ye kpuro yɑǹ bu turi. \p \v 23 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi wisɑ u nɛɛ, ɑ tɑmɑɑ nɛ nɔm kpiribuɡiiwɑ? Tɛ̃ kɑɑ wɑ ye nɑ nun sɔ̃ɔwɑ yɑ̀ kun koo koorɑ. \s1 Gusunɔ u win Hunde \s2 Isirelibɑn ɡuro ɡurobu \s2 wɑtɑ kɑ wɔku te wɛ̃ \p \v 24 Mɑ Mɔwisi u yɑrɑ u dɑ u Yinni Gusunɔn ɡɑri yi tɔn be sɔ̃ɔwɑ. U Isirelibɑn ɡuro ɡurobu wɑtɑ kɑ wɔkuru mɛnnɑ. Mɑ u derɑ bɑ sinɑ bɑ kɑ kuu te sikerenɑ. \v 25 Yinni Gusunɔ u sɑrɑmɑ ɡuru wii wuroru sɔɔ. Mɑ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ. Mɑ u Hunde ye u Mɔwisi wɛ̃n dɑm sukum suɑ u ɡuro ɡuro be wɛ̃. Mɑ ɡuro ɡuro be, bɑ sɑ̃ɑru wɔri nɡe Gusunɔn sɔmɔbu, ɑdɑmɑ n ǹ kɑ tɛ. \p \v 26 Ben yiru ɡɑbu Ɛlidɑdi kɑ Mɛdɑdi bɑ sinɑ ben sɑnsɑniɔ, bɑǹ de Yinni Gusunɔn kuu ten mi. Adɑmɑ kɑ mɛ, Hunde u bu yɔɔwɑ. Mɑ bɑ mɑɑ sɑ̃ɑru mɔ̀ sɑnsɑni mi. \v 27 Yerɑ ɑluwɑɑsi ɡoo u seewɑ u dɑ u ye Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wee Ɛlidɑdi kɑ Mɛdɑdi bɑ sɑ̃ɑru mɔ̀ nɡe Gusunɔn sɔmɔbu bɛsɛn sɑnsɑniɔ. \p \v 28 Yerɑ Yosue Nunin bii, wi u sɑ̃ɑ Mɔwisin sɔm kowo sɑɑ win ɑluwɑɑsi piiburun di, u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, nɛn yinni, ɑ bu yinɑrio bu sɑ̃ɑ te ko. \p \v 29 Mɔwisi u nùn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ nisinu mɔ̀wɑ nɛn sɔ̃? Gusunɔ u de win Hunde yu du Isirelibɑ kpuro sɔɔ, kpɑ bu ko win sɔmɔbu. \p \v 30 Yen biru Mɔwisi kɑ ɡuro ɡuro be, bɑ doonɑ sɑnsɑni yen min di. \s1 Yinni Gusunɔ u Isirelibɑ \s2 kusunu wɛ̃ bu tem \p \v 31 Yerɑ Yinni Gusunɔ u woo seeyɑ sɑɑ nim wɔ̃kun di. Mɑ woo ɡe, ɡɑ kɑ kusunu nɑ nu tɛriɑ sɑnsɑni ye sɔɔ kpuro nɡe sɔ̃ɔ teerun sɑnum sɑkɑ. Kusu ni, nu tem wukiriwɑ ɡɔm soonu yirun sɑkɑ. \v 32 Tɔ̃ɔ te, bɑ kusunu ɡurɑwɑ sere kɑ wɔ̃kurɔ. Yen sisiru bɑ mɑɑ ɡurɑ. Be bɑ ɡurɑ fiiko, berɑ bɑ kilo nɔrɔm nɔrɔm subɑ dɑbinu ɡurɑ. Mɑ bɑ kusu ni tɛriɑ bɑ kɑ ben sɑnsɑni sikerenɑ. \v 33 Sɑnɑm mɛ bɑ kusu ni nɔɔ kpɛ̃ɛ, yerɑ Yinni Gusunɔn mɔru seewɑ mɑ u Isirelibɑ nɔni swɑ̃ɑ bɑkɑru kpɛ̃ɛ. \v 34 Mɑ bɑ yɑm mi yĩsiru kɑ̃ kɔdɛn sikiru. Domi miyɑ bɑ bu sikɑ be bɑ binɛ kuɑ too yɑɑ ye sɔɔ. \p \v 35 Sɑɑ min diyɑ Isirelibɑ bɑ seewɑ bɑ dɑ Hɑserɔtuɔ. Mɑ bɑ yɔ̃rɑ mi. \s1 Yinni Gusunɔ u derɑ \s2 bɑrɑ disiɡirɑ Mɑriɑmu wɔri \c 12 \p \v 1 Mɔwisi u kurɔ ɡoo suɑ wi u sɑ̃ɑ Etiopiɡii. Yerɑ Mɑriɑmu kɑ Aroni bɑ Mɔwisi wĩimɔ. \v 2 Bɑ nɛɛ, Mɔwisi tɔnɑn min diyɑ Yinni Gusunɔ u rɑ kɑ Isirelibɑ ɡɑri ko? Aɑwo! U rɑ mɑɑ kɑ bu ɡɑri ko sɑɑ bɛsɛn min di. \p Yerɑ Yinni Gusunɔ u ɡɑri yi nuɑ. \v 3 N deemɑ Mɔwisi u suuru mɔ too. Goo sɑri wi u nùn suuru kere hɑnduniɑ ye sɔɔ. \v 4 Mɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi kɑ Aroni kɑ Mɑriɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, bɛɛ kpuro i doo nɛn kuu bekuruɡirɔ. \p Mɑ bɑ dɑ mi. \v 5 Mɑ Yinni Gusunɔn tii u sɑrɑmɑ ɡuru wii wuro te sɔɔ, u nɑ u yɔ̃rɑ win kuu ten kɔnnɔwɔ. Mɑ u Aroni kɑ Mɑriɑmu sokɑ. Mɑ be yiru ye, bɑ nɑ. \v 6 Mɑ u bu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i nɛn ɡɑri swɑɑ dɑkio. Nɛn sɔmɔ be bɑ wɑ̃ɑ bɛɛn suunu sɔɔ, kɑ̃siru sɔɔrɑ nɑ rɑ bu tii sɔ̃ɔsi, kpɑ n kɑ bu ɡɑri ko dosu sɔɔ. \v 7 Adɑmɑ n ǹ mɛ nɑ rɑ kɑ Mɔwisi nɛn sɔm kowo ɡɑri ko. Domi u sɑ̃ɑwɑ nɑɑnɛɡii nɛn tɔmbu sɔɔ. \v 8 Nɔɔ kɑ nɔɔwɑ nɑ rɑ kɑ nùn ɡɑri ko, n ǹ mɑɑ mɔ kɑ̃siru sɔɔ nɑ rɑ nùn tii sɔ̃ɔsi. U rɑ mɑn wɑwɑ sɑ̃ɑ sɑ̃ɑ nɡe mɛ nɑ sɑ̃ɑ. Ǹ n mɛn nɑ, mbɑn sɔ̃nɑ iǹ bɛrum kue i kɑ nɛn sɔm kowo Mɔwisi wĩi. \p \v 9 Mɑ Yinni Gusunɔ u kɑ bu mɔru kuɑ. Yen biru u doonɑ. \v 10 Yerɑ ɡuru wii wuro te, tɑ doonɑ. Mɑ Gusunɔ u derɑ bɑrɑ disiɡirɑ Mɑriɑmu wɔri u bɑu kpikisu yɑrɑ nɡe wɛ̃su. Mɑ Aroni u Mɑriɑmu mɛɛrɑ u deemɑ bɑrɑ disiɡirɑ tɑ nùn mwɑ. \v 11 Yerɑ Aroni u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ mɑn suuru kuo. A ku de su bɛsɛn torɑrun ɑre wɑ te sɑ kuɑ nɡe ɡɑri bɑkɑsu. \v 12 A ku de Mɑriɑmu u n sɑ̃ɑ nɡe bii wi bɑ mɑrɑ ɡoru mɑ win wɑsin bee tiɑ yɑ kɔ̃sɑ. \p \v 13 Yerɑ Mɔwisi u Yinni Gusunɔ nɔɔɡiru sue u nɛɛ, ɑ nùn bɛkio. \p \v 14 Mɑ Yinni Gusunɔ u nɛɛ, Mɑriɑmun tundo ù n nùn yɑ̃ɑtɑm sie wuswɑɑɔ bɑǹ koo nùn kɛnusi ɡinɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru sekurun sɔ̃? Ǹ n mɛn nɑ, bu nùn yɑro sɑnsɑnin di sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru, yen biru kpɑ bu kɑ nùn wurɑmɑ yɛnuɔ. \p \v 15 Mɑ bɑ Mɑriɑmu yɑrɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru sɑnsɑnin biruɔ. Adɑmɑ Isirelibɑ bɑǹ doonɛ sere ye Mɑriɑmu u wurɑmɑ. \v 16 Yenibɑn biru Isirelibɑ bɑ seewɑ Hɑserɔtun di bɑ dɑ bɑ sinɑ Pɑrɑnin ɡbɑburɔ. \s1 Mɔwisi u tɔmbu ɡɔrɑ bu Kɑnɑnin tem sɑriɑ mɛɛri \c 13 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ tɔmbu ɡɔsio bu kɑ Kɑnɑnin tem sɑriɑ mɛɛrim dɑ, mɛ nɑ bɛɛ Isirelibɑ wɛ̃ɛmɔ. Bwese kɛrɑ bɑɑyere sɔɔ, tɔn turowɑ kɑɑ ɡɔsi u dɑ. Yɛ̃ro u ko n sɑ̃ɑwɑ bwese kɛrɑ yen wiruɡii turo. \p \v 3 Mɑ Mɔwisi u Yinni Gusunɔn ɡere wurɑ. U tɔn be ɡɔsɑ u bu ɡɔrɑ sɑɑ Pɑrɑnin ɡbɑburun di. Be u ɡɔsɑ mi, be kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ Isirelibɑn wiruɡibu. \v 4 Ben yĩsɑ wee. \m Rubɛnin bweseru sɔɔ, Sɑmuɑ, Sɑkurin bii. \m \v 5 Simɛɔn bweseru sɔɔ, Sɑfɑti, Horin bii. \m \v 6 Yudɑn bweseru sɔɔ, Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii. \m \v 7 Isɑkɑrin bweseru sɔɔ, Yiɡuɑli, Yosɛfun bii. \m \v 8 Efɑrɑimun bweseru sɔɔ, Osee, Nunin bii. \m \v 9 Bɛnyɑmɛɛn bweseru sɔɔ, Pɑɑti, Rɑfun bii. \m \v 10 Sɑbulonin bweseru sɔɔ, Gɑdiɛli, Sodin bii. \m \v 11 Yosɛfun bweseru sɔɔ, be bɑ sɑ̃ɑ Mɑnɑsen bwese kɛrɑ, Gɑdi, Susin bii. \m \v 12 Dɑnun bweseru sɔɔ, Amiɛli, Gemɑlin bii. \m \v 13 Asɛɛn bweseru sɔɔ, Seturi, Mikɑɛlin bii. \m \v 14 Nɛfitɑlin bweseru sɔɔ, Nɑkɑbi, Fofusin bii. \m \v 15 Gɑdin bweseru sɔɔ, Gewɛli, Mɑkin bii. \p \v 16 Tɔn be bɑ siɑ mi, beyɑ Mɔwisi u ɡɔsɑ u ɡɔrɑ bu kɑ tem mɛn sɑriɑ mɛɛrim dɑ. Mɑ u Osee Nunin bii yĩsiru kɑ̃, Yosue. \p \v 17 Mɔwisi u sere bu ɡɔri u bu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i doo Kɑnɑnin temɔ sɑɑ mɛn sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑn di kpɑ i kɑ dɑ ɡuunun berɑ ɡiɑ. \v 18 Kpɑ i tem mɛn sɑriɑ mɛɛri kpɑ i wɑ mɛn tɔmbu bɑ̀ n dɑm mɔ, bɑ̀ kun mɑɑ dɑm mɔ, bɑ̀ n dɑbi, bɑ̀ kun mɑɑ dɑbi. \v 19 I ko i mɑɑ mɛɛri tem mɛ, mù n ɡeɑ sɑ̃ɑ, mù kun mɑɑ ɡeɑ sɑ̃ɑ. Kpɑ i mɛɛri mɛn wusu sù n ɡbɑ̃rɑnu mɔ, sù kun mɑɑ mɔ. \v 20 Kpɑ i mɑɑ mɛɛri mù n koo dĩɑnu ko, mù kun mɑɑ mɔ̀, mù n dɑ̃nu mɔ, mù kun mɑɑ mɔ. I wɔruɡɔru koowo. Kpɑ i kɑ mɛn dɑ̃ɑ mɑrum wɔmɑ. \p N deemɑ sɑɑ ye sɔɔrɑ resɛm ɡbiikɑɑ yɑ rɑ ye. \p \v 21 Yen biruwɑ tɔn be, bɑ seewɑ bɑ tem mɛn sɑriɑ mɛɛrim dɑ sɑɑ ɡbɑburu te bɑ mɔ̀ Sinin di n kɑ dɑ Rehɔbuɔ, Hɑmɑtin swɑɑɔ. \v 22 Bɑ duɑ tem mɛ sɔɔ sɑɑ sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑn di mɑ bɑ kɑ dɑ sere Heboroniɔ mi Ahimɑni kɑ Sesɑi kɑ Tɑlimɑi, Anɑkin bibun bweserɑ wɑ̃ɑ. Heboroni ye, yɑ Eɡibitin wuu ɡe bɑ mɔ̀ Soɑni tɔkɔru kere kɑ wɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru. \v 23 Mɑ bɑ tunumɑ wɔwɑ ye bɑ mɔ̀ Ɛsikoliɔ. Miyɑ bɑ resɛm kɑ̃ɑsɑ burɑ kɑ sere yen swɑɑru. Mɑ bɑ ye sɔɔwɑ be yiru bɑ sɑ̃ɑrusie kɑ dɛkɑ. Bɑ mɑɑ dɑ̃ɑ mɑrum ɡɑm suɑ mɛ bɑ mɔ̀ ɡerenɑdi kɑ fiɡi. \v 24 Bɑ wɔwɑ ye yĩsiru kɑ̃ Ɛsikoli, yèn sɔ̃ miyɑ Isirelibɑ bɑ resɛm swɑɑru burɑ. \s1 Mɔwisin ɡɔrobu bɑ ɡɔrɑ tusiɑ \p \v 25 Sɔ̃ɔ weerun biru ɡɔro be, bɑ wurɑmɑ. \v 26 Ye bɑ tunumɑ, bɑ wurɑ Kɑdɛsiɔ, Pɑrɑnin ɡbɑburɔ, mi Mɔwisi kɑ Aroni kɑ Isirelibɑ kpuro bɑ wɑ̃ɑ. Mɑ bɑ ɡeruɑ ye bɑ wɑ kpuro. \v 27 Bɑ nɛɛ, too, sɑ dɑ tem mi ɑ sun ɡɔrɑ mi. Kɑ ɡem tem mɛ, mu tim kɑ bom kokumɔwɑ. Mɛn dɑ̃ɑ mɑrum ɡɑm wee sɑ kɑ nɑ. \v 28 Adɑmɑ tɔn be bɑ wɑ̃ɑ mi, bɑ dɑm mɔ. Ben wusu su kpɑ̃ su mɑɑ ɡbɑ̃rɑnu mɔ. Sɑ mɑɑ Anɑkin bibun bweseru wɑ mi, be bɑ rɑ n ɡunu. \v 29 Mɑ Amɑlɛkibɑ bɑ wɑ̃ɑ mɛn sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑ. Mɑ Hɛtibɑ kɑ Yebusibɑ kɑ Amɔrebɑ bɑ wɑ̃ɑ ɡuunun berɑ ɡiɑ. Kɑnɑnibɑ bɑ mɑɑ wɑ̃ɑ nim wɔ̃ku ɡe bɑ mɔ̀ Mɛditerɑnɛn bɔkuɔ, kɑ sere Yuudɛnin dɑɑrun ɡoorɔ. \p \v 30 Yerɑ tɔmbɑ Mɔwisi wɔkisim seewɑ. Mɑ Kɑlɛbu u bu mɑrisiɑ u nɛɛ, su dɑ su tem mɛ mwɑ mu ko bɛsɛɡim. Sɑ ko nɑsɑrɑ wɑ. \p \v 31 Adɑmɑ tɔn be bɑ kɑ nùn tem mɛ mɛɛrim dɑ mi, bɑ nùn siki bɑ nɛɛ, sɑǹ kpɛ̃ su kɑ tem mɛn tɔmbu sɑnnɑ. Domi bɑ sun dɑm kere. \p \v 32 Mɑ bɑ seewɑ bɑ tem mɛ nɑnum sosi Isirelibɑn wuswɑɑɔ. Bɑ nɛɛ, tem mi sɑ bɔsu mi, mu rɑ tɔmbu ɡowɑ be bɑ kĩ bu sinɑ mi. Be sɑ wɑ mi kpuro bɑ ɡunuwɑ. \v 33 Sɑ mɑm Anɑkin bibun bweseru wɑ mi, be bɑ sɑ̃ɑ dooɡo bweseru. Ben wuswɑɑɔ sɑ sɑ̃ɑwɑ nɡe twee. Mɛyɑ ben tii bɑ koo sun ɡɑrisi. \s1 Isirelibɑ bɑ yinɑ \s2 bu du Kɑnɑnin temɔ \c 14 \p \v 1 Ye Isirelibɑ bɑ ɡɑri yi nuɑ bɑ kpɑ, yerɑ bɑ nɔɔɡiru suɑ bɑ swĩ wɔ̃ku ɡiriru. \v 2 Mɑ bɑ Mɔwisi kɑ Aroni wɔkisim wɔri bɑ nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ sɑǹ dɑɑ yɑnde ɡu Eɡibitiɔ, ǹ kun mɛ ɡbɑburu mini. \v 3 Mbɑn sɔ̃nɑ Yinni Gusunɔ u kɑ sun nɑ tem mini bu sun ɡo kɑ tɑkobi kpɑ bɛsɛn kurɔbu kɑ bɛsɛn bibu bu ko yibɛrɛbɑɡibu. N burɑm bo su wurɑ Eɡibitiɔ. \p \v 4 Mɑ bɑ wesiɑnɑ bɑ nɛɛ, su bɛsɛn tii kpɑro kuɑ, kpɑ su wurɑ Eɡibitiɔ. \p \v 5 Ye Mɔwisi kɑ Aroni bɑ nuɑ mɛ, yerɑ bɑ kibɑri bɑ wuswɑɑ tem ɡirɑri Isirelibɑ kpuron wuswɑɑɔ. \v 6 Yerɑ be sɔɔ, be bɑ tem mɛn sɑriɑ mɛɛrim dɑ mi, Yosue, Nunin bii kɑ Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii bɑ ben tiin yɑ̃nu ɡɛ̃ɛkɑ nuku sɑnkirɑnun sɔ̃. \v 7 Bɑ ɡeruɑ bɑ nɛɛ, tem mɛ sɑ mɛɛrim dɑ mi, mu wɑ̃ ɡem ɡem. \v 8 Tim kɑ bomɑ mu kokumɔ mi. Gusunɔ ù n kɑ sun nɔnu ɡeu mɛɛrɑ, u koo kɑ sun dɑ mi, kpɑ u sun mu wɛ̃. \v 9 Yen sɔ̃, i ku nùn seesi, kpɑ i ku tɔn ben bɛrum ko. Domi bɑ koo kowɑ nɡe bɛsɛn dĩɑnu. Ben bũnu kun bu kɔ̃sumɔ. Adɑmɑ Yinni Gusunɔ u ko n kɑ sun wɑ̃ɑ. I ku ben bɛrum ko. \p \v 10 Sɑɑ ye Isirelibɑ bɑ ɡerunɑmɔ bu Kɑlɛbu kɑ Yosue kpenu kɑsuku, sɑɑ yerɑ Yinni Gusunɔn yiiko yɑ sɔ̃ɔsirɑ win kuu ten wɔllɔ Isirelibɑ kpuron wuswɑɑɔ. \s1 Mɔwisi u Isirelibɑ \s2 suuru kɑnɑmmɛ Gusunɔn mi \p \v 11 Mɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, sere sɑɑ yerɑ̀ Isirelibɑ bɑ ko n mɑn ɡɛmɑ. Sere sɑɑ yerɑ̀ bɑ koo den mɑn nɑɑnɛ ko, bɑɑ mɛ nɑ mɑɑmɑɑki dɑbinu kuɑ ben suunu sɔɔ. \v 12 Kon bu bɑrɑnu kpɛ̃ɛwɑ, kpɑ n bu ɡo. Adɑmɑ wunɛ kon de wunɛn bweseru tu kpɛ̃ɑ tu dɑm ko n kere Isireli be bɑ tie. \p \v 13 Yerɑ Mɔwisi u Yinni Gusunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wunɑ ɑ Isirelibɑ yɑrɑmɑ Eɡibitin di kɑ wunɛn dɑm. Eɡibitiɡibu bɑ̀ n nuɑ ye ɑ Isirelibɑ kuɑ, \v 14 bɑ koo ye Kɑnɑnibɑ sɔ̃. N deemɑ ben tii bɑ nuɑ mɑ wunɑ ɑ Isirelibɑ kpɑre, ɑ rɑ tii bu sɔ̃ɔsi nɔni kɑ nɔni. Bɑ mɑɑ nuɑ mɑ wunɑ ɑ bu kɔ̃su. Domi ɑ rɑ n bu swɑɑ ɡbiiye sɔ̃ɔ sɔɔ kɑ ɡuru wii wuroru, wɔ̃kuru kpɑ ɑ n wɑ̃ɑ dɔ̃ɔ yɑrɑ sɔɔ. \v 15 Wee tɛ̃, ɑ̀ n wunɛn tɔn be kpeerɑsiɑ nɔn teeru, bwese tuku ni nu wunɛn ɡɑri nuɑ, nu koo ɡere nu nɛɛ, \v 16 wunɛ Yinni Gusunɔ ɑǹ dɑm mɔ ɑ kɑ wunɛn tɔn be kpɑrɑ ɑ kɑ dɑ tem mi ɑ bu nɔɔ mwɛɛru kuɑ. Yen sɔ̃nɑ ɑ nɑ ɑ bu ɡo ɡbɑburɔ. \v 17 Yen sɔ̃ tɛ̃, nɑ nun kɑnɑmɔ ɑ de ɑ wunɛn dɑm bɑkɑm sɔ̃ɔsi nɡe mɛ ɑ ɡeruɑ ɑ nɛɛ, \v 18 ɑ sɑ̃ɑwɑ suuruɡii. Wunɛn durom mu kpɑ̃. A rɑ tɔmbu ben torɑnu suuru kue. A ku rɑ toro deri ɑ kun nùn sɛɛyɑsie. Mɛyɑ ɑ rɑ bɑɑbɑbɑn torɑnun mɔɔru mwɛ ben bibun mi, sere kɑ ben sikɑdominɔ. \v 19 Yen sɔ̃, Yinni, ɑ tɔn be, ben torɑnu suuru kuo. A wunɛn wɔnwɔndu yɑɑyo. A yɑɑyo nɡe mɛ ɑ rɑ n bu suuru kuɑmmɛ sɑɑ mìn di ɑ bu yɑrimɑ Eɡibitin di. \p \v 20 Mɑ Yinni Gusunɔ u nɛɛ, kon bu suuru kuɑ nɡe mɛ ɑ kɑnɑ. \v 21 Adɑmɑ sere kɑ nɛn wɑ̃ɑru kɑ sere mɑɑ nɛn yiiko ye yɑ tem kpuro yibɑ, \v 22-23 Isireli be, bɑǹ duɔ tem mɛ sɔɔ, bu sere mu wɑ, mɛ nɑ bɔ̃ruɑ nɑ nɛɛ, kon ben bɑɑbɑbɑ wɛ̃. Domi bɑ nɛn yiiko ye wɑ kɑ sɔm mɑɑmɑɑkiɡii ni nɑ kuɑ Eɡibitiɔ kɑ ɡbɑburɔ. Bɑ mɑɑ nɛn lɑɑkɑri mɛɛrɑ ɡbɑburɔ nɔn dɑbinu, mɑ bɑǹ nɛn ɡere mɛm nɔɔwɛ, bɑ mɑn ɡɛmɑ. \v 24 Adɑmɑ yèn sɔ̃ Kɑlɛbu, nɛn sɔm kowo uǹ bwisikɑ nɡe be, mɑ u nɛn ɡere swĩi mɑm mɑm, kon de u du tem mɛ sɔɔ, mɛ u berɑm dɑ kpɑ win bibun bweseru tɑ n mu mɔ. \v 25 Adɑmɑ Amɑlɛkibɑ kɑ Kɑnɑnibɑrɑ bɑ wɑ̃ɑ tem mi, wɔwɑ sɔɔ. Yen sɔ̃, siɑ i ɡɔsiro i dɑ ɡbɑburɔ nim wɔ̃ku ɡe bɑ mɔ̀ Nɑɑ yɑri ɡiɑ. \s1 Yinni Gusunɔ \s2 u win tɔmbu sɛɛyɑsiɑ \p \v 26 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi kɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 27 nɑ nuɑ Isirelibɑ bɑ mɑn wɔkisimɔ. Sere sɑɑ yerɑ̀ bɑ koo mɑn wɔkisim mɑri. \v 28 I bu sɔ̃ɔwɔ i nɛɛ, sere kɑ nɛn wɑ̃ɑru kon bu kuɑwɑ nɡe mɛ bɑ ɡerumɔ. \v 29 Gbɑburu miniwɑ bɑ koo dɛllɑ bu ɡbi, be, be bɑ ɡesi ɡɑrɑ be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, bɑ kɑ mɑn wɔkisi. \v 30 Ben ɡoo kun duɔ tem mi, mɛ nɑ bɛɛ nɔɔ mwɛɛru kuɑ, i kɑ sinɑ, mɑ n kun mɔ Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii, kɑ Yosue, Nunin bii. \v 31 Adɑmɑ ben bii be bɑ nɛɛ, bɑ koo ko yibɛrɛbɑn yobu mi, beyɑ kon de bu du tem mɛ sɔɔ, kpɑ bɑ n wɑ̃ɑ mi, mɛ be, bɑ ɡɔburu wɑ mi, \v 32 kpɑ be, bu dɛllɑ ɡbɑburu mini bu ɡbi. \v 33 Ben bii be, bɑ koo sirenɑ wɔ̃ɔ weeru ɡbɑburu mi, ben bɑɑbɑbɑn mɛm nɔɔbu sɑrirun sɔ̃ sere bu kɑ ɡbisuku bu kpe. \v 34 Nɡe mɛ bɑ kuɑ sɔ̃ɔ weeru bɑ kɑ tem mɛn sɑriɑ mɛɛrɑ, nɡe mɛyɑ kon mɑɑ de bu ko wɔ̃ɔ weeru ɡbɑburɔ ben torɑnun sɔ̃. Sɔ̃ɔ wee ten tɔ̃ɔ bɑɑtere tɑ ko n sɑ̃ɑwɑ nɡe wɔ̃ɔ tiɑ. Sɑɑ ye sɔɔrɑ bɑ koo ɡiɑ mɑ ɡɑ̃ɑ ɡirinɑ nɑ̀ kun kɑ bu wɑ̃ɑ. \v 35 Nɛ, Yinni Gusunɔwɑ nɑ yeni ɡeruɑ. Mɛyɑ kon bu kuɑ domi bɑ mɑn seesi ben nuku kɔ̃surun sɔ̃. Bɑ koo ɡbisukuwɑ ɡbɑburu mi, kpɑ ben ɡonu nu kɑm ko mi. \p \v 36 Be Mɔwisi u rɑɑ ɡɔsɑ bɑ kɑ tem mɛn sɑriɑ mɛɛrim dɑ, ye bɑ wurɑmɑ bɑ wɔki, mɑ bɑ tem mɛ nɑnum doke, \v 37 beyɑ Yinni Gusunɔ u so u ɡo, \v 38 mɑ n kun mɔ Yosue, Nunin bii kɑ Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii. \s1 Isirelibɑ bɑ mɑɑ torɑ \p \v 39 Mɑ Mɔwisi u dɑ u Yinni Gusunɔn ɡɑri yi Isirelibɑ kpuro sɔ̃ɔwɑ. Mɑ ben nuki sɑnkirɑ ɡem ɡem. \v 40 Mɑ bɑ seewɑ buru buru yellu bɑ yɔɔwɑ ɡuuru wɔllɔ bɑ mɔ̀, Yinni, bɛsɛ wee sɑ ko dɑ mi ɑ nɛɛ, su dɑ mi. Sɑ torɑwɑ. \p \v 41 Yerɑ Mɔwisi u nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ i Yinni Gusunɔn woodɑ sɑrɑ kpɑm. Ye i mɔ̀ mi, yɑǹ kɑ bɛɛ ɡɑm dɔɔ. \v 42 I ku dɑ, domi Yinni Gusunɔ uǹ kɑ bɛɛ wɑ̃ɑ. I ku de bɛɛn yibɛrɛbɑ bu bɛɛ kɑmiɑ. \v 43 Amɑlɛkibɑ kɑ Kɑnɑnibɑ bɑ wɑ̃ɑ bɛɛn wuswɑɑɔ. Bɑ koo mɑɑ bɛɛ ɡo kɑ tɑkobi, domi i Yinni Gusunɔ biru kisi. Uǹ ko n mɑɑ wɑ̃ɑ kɑ bɛɛ. \p \v 44 Kɑ mɛ, bɑ dɑ ɡuuru wɔllu mi. Adɑmɑ bɑǹ kɑ Yinni Gusunɔn woodɑn kpɑkoro te de. Mɛyɑ Mɔwisin tii kun mɑɑ kɑ bu de. \v 45 Sɑɑ ye sɔɔrɑ Amɑlɛkibɑ kɑ Kɑnɑni be bɑ wɑ̃ɑ ɡuurun berɑ mi, bɑ nɑ bɑ Isirelibɑ wɔri. Mɑ bɑ bu ɡo ɡo bɑ kɑ dɑ sere Hɔɔmɑɔ. \s1 Som kɑ ɡum kɑ tɑm yɑ̃kuru \c 15 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, ì n duɑ tem mɛ̀n nɔɔ mwɛɛru nɑ bɛɛ kuɑ sɔɔ, i kɑ sinɑ, \v 3 mɑ i nɛ, Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kuɑmmɛ, ǹ kun mɛ nɔɔ mwɛɛrun yɑ̃kuru, ǹ kun mɛ kɛ̃ru ɡɑru te i kuɑ kɑ kĩru, ǹ kun mɛ tɔ̃ɔ bɑkɑrun yɑ̃kuru, i ko i tu kowɑ kɑ yɑ̃ɑru, ǹ kun mɛ kɑ kɛtɛ, ǹ kun mɛ kɑ boo, kpɑ yɑ̃ku ten nuburu tu mɑn dore. \v 4 Wi u koo kɑ yɑɑ sɑberu ɡɑru yɑ̃kuru nɑ, u koo som sɔndimɑwɑ kilo itɑ mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum ditiri tiɑ kɑ bɔnu. \v 5 Ǹ n mɑɑ yɑ̃ɑrun nɑ bɑ kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru mɔ̀, ǹ kun mɛ siɑrɑbun yɑ̃kuru, bɑ koo tɑm ditiri tiɑ kɑ bɔnu sɔndiwɑ te sɔɔ. \v 6 Ǹ n mɑɑ yɑ̃ɑ kinɛrun nɑ, bɑ kɑ yɑ̃kuru mɔ̀, bɑ koo som sɔndimɑwɑ kilo nɔɔbɑ tiɑ, mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum ditiri yiru, \v 7 kɑ sere tɑm ditiri yiru. Bɑ̀ n ye kpuro dɔ̃ɔ doke, yen nuburu tɑ koo mɑn dore. \v 8 Ǹ n mɑɑ kɛtɛn nɑ, bɑ kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru mɔ̀, ǹ kun mɛ siɑrɑbun yɑ̃kuru, ǹ kun mɛ nɔɔ mwɛɛrun yɑ̃kuru, ǹ kun mɛ yɑ̃kuru ɡɑru, \v 9 bɑ koo som kilo nɔɔbɑ nnɛ mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum ditiri itɑ sɔndiwɑ yɑɑ ye sɔɔ, \v 10 kɑ sere tɑm ditiri itɑ. Sɑɑ ye sɔɔ, bɑ̀ n ye kpuro dɔ̃ɔ doke, yen nuburu tɑ koo mɑn dore. \v 11 Nɡe mɛyɑ bɑ ko n dɑ ko bɑ̀ n kɑ kɛtɛ yɑ̃kuru mɔ̀, ǹ kun mɛ yɑ̃ɑ kinɛru, ǹ kun mɛ yɑ̃ɑ kpɛmbu, ǹ kun mɛ boo kpɛmbu. \v 12 Yɑ̃kuru bɑɑterewɑ i ko i n dɑ kue mɛ, nɡe mɛ ten woodɑ yɑ ɡeruɑ. \v 13 Isireli bɑɑwurewɑ u ko n dɑ ko mɛ, ù n yɑ̃kuru mɔ̀ tèn nuburɑ koo mɑn dore. \v 14 Sɔbu be bɑ wɑ̃ɑ sɑɑ fiiko, ǹ kun mɛ be bɑ tɛ mi, bɑ̀ n yɑ̃kuru mɔ̀ tèn nuburɑ koo nɛ, Yinni Gusunɔ dore, bɑ koo kowɑ nɡe mɛ. \v 15 Woodɑ tiɑ yerɑ bɑɑwure u koo swĩi. Yɑ ko n mɑɑ wɑ̃ɑwɑ sere kɑ bɛɛn bibun bweserɔ. Nɛ, Yinni Gusunɔ, nɑǹ bɛɛ Isirelibɑ kɑ sɔbu wunɑnɑmɔ. \v 16 Woodɑ tiɑ yerɑ i ko i swĩi bɛɛ kpuro. \s1 Dĩɑ ɡbiikii ni bɑ koo din kɛ̃ru \p \v 17 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 18 ɑ Isirelibɑ woodɑ yeni sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, sɑnɑm mɛ i ko i du tem mɛ sɔɔ, mi nɑ kɑ bɛɛ dɔɔ, \v 19 mɑ i dĩɑnu kuɑ i kɑ di i ko i yen sukum suɑwɑ i mɑn wɛ̃. \v 20 I ko i som buri kpɑ i mɑn kirɑru kuɑ i kɑ nɑ kpɑ i tu sɔ̃ɔsi beri berikɑ, nɡe mɛ i rɑ kɑ bɛɛn dĩɑ ɡbiikinu nɛ i sɔ̃ɔsi. \v 21 Nɡe mɛyɑ i ko i kɑ mɑn kirɑ ɡbiikiru wɛ̃ te i wɔ̃ɔwɑ. Yeni yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ bɑɑdommɑɔ. \s1 Yɑ̃ku ni bɑ koo ko \s2 torɑ ni bɑǹ yɛ̃n sɔ̃ \p \v 22-23 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, tɛ̃wɑ? Ǹ kun mɛ siɑwɑ? Ì n nɛn woodɑ ɡɑɑ sɑrɑ iǹ kɑ bɑɑru, ye nɑ bɛɛ kɑ bɛɛn bibun bweseru wɛ̃ sɑɑ wunɛn min di, \v 24 mɑ ɡoo kun torɑ te wɑ, bɛɛ kpurowɑ i ko i mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kuɑ kɑ nɑɑ kinɛ kpɛmbu tèn nuburɑ koo mɑn dore. Kpɑ i som kɑ tɑm mɛ bɑ rɑ sɔndi mi, doke kɑ sere mɑɑ boo kinɛru, torɑ ten suurun sɔ̃. \v 25 Yɑ̃ku kowowɑ u koo Isirelibɑ kpuro dɛɛrɑsiɑbun wororu koosi. Kpɑ be kpuro bu ben torɑrun suuru wɑ. Domi bɑ torɑwɑ bɑǹ kɑ bɑɑru, mɑ bɑ kɑ ben yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru nɑ kɑ torɑrun yɑ̃kuru nɛ, Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. \v 26 Kon bu ben torɑ te suuru kuɑ kɑ mɑɑ sɔɔ be bɑ wɑ̃ɑ ben suunu sɔɔ. Domi bɑ torɑwɑ bɑǹ kɑ bɑɑru. \v 27 Ǹ n mɑɑ tɔn turon nɑ u torɑ uǹ kɑ bɑɑru, u koo boo niu wɔ̃ɔ tiɑɡuu ɡowɑ win torɑ ten sɔ̃. \v 28 Yɑ̃ku kowowɑ u koo nùn dɛɛrɑsiɑbun wororu kuɑ. Ù n tu kuɑ u kpɑ yɛ̃ro u koo suuru wɑ. \v 29 Isirelibɑ kɑ sɔbu kpuro woodɑ tiɑ yerɑ bɑ ko n mɔ ben ɡoo ù n torɑ uǹ kɑ bɑɑru. \v 30 Adɑmɑ ben ɡoo ù n yɛ̃ mɑ torɑrɑ u kɑ mɔ̀, u mɑn torɑriwɑ. Bɑ koo nùn yɑrɑwɑ win tɔmbun min di. \v 31 Domi u nɛn ɡɑri ɡɛmɑ, mɑ u nɛn woodɑbɑ sɑrɑ. Bɑ koo nùn yɑrɑwɑ win tɔmbun min di kpɑ u win torɑrun ɑre sɔbe. \s1 Goo u tɔ̃ɔ wɛ̃rɑruɡirun \s2 woodɑ sɑrɑ \p \v 32 Sɑnɑm mɛ Isirelibɑ bɑ wɑ̃ɑ ɡbɑburɔ bɑ ɡoo mwɑ u dɑ̃ɑ ɡurɑmɔ tɔ̃ɔ wɛ̃rɑruɡiru sɔɔ. \v 33 Be bɑ nùn wɑ, bɑ kɑ nùn dɑ Mɔwisi kɑ Aronin mi kɑ Isirelibɑ kpuron mi. \v 34 Mɑ bɑ nùn kɛnusi dirɔ ɡinɑ, domi bɑǹ yɛ̃ ye bɑ koo nùn kuɑ. \v 35 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, bɑ koo yɛ̃ro yɑrɑwɑ sɑnsɑnin di kpɑ bu nùn kpenu kɑsuku bu ɡo. \p \v 36 Mɑ bɑ nùn yɑrɑ sɑnsɑnin di bɑ kpenu kɑsukɑ bɑ ɡo, nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ. \s1 Yɑbenun sɑri \p \v 37 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 38 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, bu tii sɑri kuo yi n sɑ̃ɑre ben yɑbenun swɑɑ buɑɔ kpɑ bu yi wɛ̃ɛ ɡɑɑdurɑɡii sɔ̃re. \v 39 Bɑ̀ n sɑri yi wɑ, yi sɑ̃ɑre, bɑ koo nɛn woodɑbɑ yɑɑyɑ bu ye mɛm nɔɔwɑ. Sɑɑ ye, bɑǹ mɑɑ ben tiin ɡɔ̃ru kĩru mɔ̀ bu sere ko nɑɑnɛ sɑriruɡibu, bu dɑ bu bũnu ɡɑsiri. \v 40 Nɡe mɛyɑ bɑ koo kɑ nɛn woodɑbɑ yɑɑyɑ, kpɑ bu kɑ ye mɛm nɔɔwɑ kpɑ bɑ n sɑ̃ɑ nɛnɛm nɛn sɔ̃. \v 41 Nɛnɑ nɑ sɑ̃ɑ Gusunɔ wi u bu yɑrɑ Eɡibitin di nɑ n kɑ sɑ̃ɑ ben Yinni. \s1 Kore u Mɔwisi seesi \c 16 \p \v 1 Kore, Yisehɑrin bii, Kehɑtin debubu, Lefin bweseru sɔɔ, kɑ Dɑtɑni kɑ Abirɑmu, Eliɑbun bibu kɑ Oni, Pelɛtin bii, Rubɛnin bweseru sɔɔ, \v 2 be kpurowɑ bɑ Mɔwisi seesi, kɑ sere mɑɑ tɔmbu ɡoobu kɑ weerɑɑkuru (250) ɡɑbu be bɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑn wiruɡii be bɑ nɑɑnɛ sɑ̃ɑ. \v 3 Yerɑ bɑ mɛnnɑ bɑ Mɔwisi kɑ Aroni sokɑ bɑ nɛɛ, yɑ den turɑ mɛ, bɛsɛ Isirelibɑ kpuro sɑ sɑ̃ɑwɑ be Gusunɔ u ɡɔsɑ. U mɑɑ wɑ̃ɑ bɛsɛ kpuron suunu sɔɔ. Mbɑn sɔ̃nɑ i tɑmɑɑ i sun kere, bɛsɛ, Gusunɔn tɔn be sɑ tie. \p \v 4 Sɑnɑm mɛ Mɔwisi u ɡɑri yi nuɑ, yerɑ u wuswɑɑ tem ɡirɑri. \v 5 U Kore kɑ win tɔn be sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, siɑ bururu, Yinni Gusunɔ u koo sun sɔ̃ɔsi wi u sɑ̃ɑ wiɡii kɑ wi u ɡɔsɑ. U koo mɑɑ de yɛ̃ro u nùn susi. \v 6 Tɛ̃, wunɛ Kore kɑ wunɛɡibu, i dɔ̃ɔ ɡurɑtii suo. \v 7 Siɑ kpɑ i turɑre dɔ̃ɔ doke Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Sɑ ko wɑ wi u koo ɡɔsi u n sɑ̃ɑ wiɡii. Aǹ wɑ bɛɛ Lefin bibu i bɑndɑ? \p \v 8 Mɔwisi u kpɑm Kore sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i swɑɑ dɑkio bɛɛ Lefibɑ. \v 9 Ye Yinni Gusunɔ u bɛɛ ɡɔsɑ Isirelibɑ sɔɔ, i kɑ win sɔmburu ko win kuru sɔɔ, kpɑ i n sɑ̃ɑ win tɔmbun sɔm kowobu, yɑǹ bɛɛ turɑ? \v 10 U wurɑ wunɛ Kore kɑ wunɛɡibu i nùn susi, yerɑ i mɑɑ yɑ̃ku kowobun sɔmburu kĩ? \v 11 Ǹ n mɛn nɑ, Yinni Gusunɔwɑ i seesimɔ. Domi wɑrɑ rɑ n Aroni i n kɑ sere nùn wɔki. \p \v 12 Yerɑ Mɔwisi u ɡɔrɑ bu dɑ bu Dɑtɑni kɑ Abirɑmu, Eliɑbun bibu sokumɑ. Adɑmɑ bɑ yinɑ bu nɑ. \v 13 Bɑ nɛɛ, wee Mɔwisi u derɑ sɑ tem deri mi tim kɑ bom mu kokumɔ, mɑ u kɑ sun nɑ ɡbɑburu mini u kɑ sun ɡo. Yeni yɑǹ nùn turɑ? Yerɑ u kĩ u mɑɑ sun dɑm dɔre? \v 14 Uǹ kɑ sun nɛ tem mi tim kɑ bom mu kokumɔ. Uǹ mɑɑ sun resɛm ɡbɑɑnu wɛ̃. U tɑmɑɑ u koo sun nɔni wɔ̃kewɑ? U doo, sɑǹ wee. \p \v 15 Mɑ mɔru yɑ Mɔwisi mwɑ, u Yinni Gusunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ ku ben yɑ̃kuru mwɑ. Nɑǹ bu kɛtɛku mwɑɑrire. Nɑǹ mɑɑ ben ɡoo kɔ̃sɑ kuɑre. \s1 Yinni Gusunɔ u Kore \s2 kɑ wiɡibu kɑm koosiɑ \p \v 16 Mɔwisi u mɑɑ Kore sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wunɛ kɑ wunɛɡibu i nɑ siɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ, kpɑ Aroni u n wɑ̃ɑ mi. \v 17 Kpɑ bɛɛn bɑɑwure u win dɔ̃ɔ ɡurɑtiɑ suɑ u turɑre dɔ̃ɔ doke Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Yi kpuro yi ko n sɑ̃ɑwɑ mi, ɡoobu kɑ weerɑɑkuru (250). Wunɛ kɑ mɑɑ Aroni i ko i n mɑɑ bɛɛɡiɑ nɛni. \p \v 18 Mɑ ben bɑɑwure u win dɔ̃ɔ ɡurɑtiɑ nɛni u dɔ̃ɔ doke. Mɑ bɑ turɑre doke. Bɑ dɑ bɑ yɔ̃rɑ Yinni Gusunɔn kurun kɔnnɔwɔ kɑ Aroni kɑ sere mɑɑ Mɔwisi. \v 19 Mɑ Kore u Isirelibɑ kpuro mɛnnɑ Mɔwisi kɑ Aronin sɔ̃, kurun kɔnnɔ mi. \p Yerɑ Yinni Gusunɔn yiikon ɡirimɑ yɑ sɔ̃ɔsirɑ. \v 20 Mɑ u Mɔwisi kɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 21 i doonɔ tɔn ben min di, domi kon bu ɡowɑ mi tɛ̃n tɛ̃ ɡe. \p \v 22 Mɑ Mɔwisi kɑ Aroni bɑ wuswɑɑ tem ɡirɑri bɑ nɛɛ, Gusunɔ wunɑ ɑ hunde koni kpuro wɑ̃ɑru wɛ̃. Tɔn turon torɑrun sɔ̃nɑ kɑɑ tɔmbu kpuro ɡo? \p \v 23 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi wisɑ u nɛɛ, \v 24 ɑ de tɔn be, bu se Kore kɑ Dɑtɑni kɑ Abirɑmun bɔkun di bu dɑ n tomɑ. \p \v 25 Mɔwisi u seewɑ kɑ Isirelibɑn ɡuro ɡurobu bɑ dɑ bɑ Abirɑmu kɑ Dɑtɑni deemɑ. \v 26 Sɑɑ yerɑ u Isirelibɑ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i tondo sɑɑ tɔn kɔ̃so ben kunun di. I ku mɑɑ ben ɡɑ̃ɑnu bɑbɑ. Ì n mɑɑ yinɑ i kuɑ mɛ, i ko i ɡbi ben torɑ nin sɔ̃. \p \v 27 Mɑ tɔn be kpuro bɑ kɑ Kore kɑ Dɑtɑni kɑ Abirɑmu tondɑ. \p Mɑ Dɑtɑni kɑ Abirɑmu bɑ yɑrɑ bɑ wɑ̃ɑ ben kunun kɔnnɔwɔ kɑ ben bibu kɑ ben kurɔbu kɑ ben debuminu. \v 28 Mɑ Mɔwisi u nɛɛ, tɛ̃ i ko i ɡiɑ mɑ Gusunɔwɑ u mɑn ɡɔsɑ n kɑ sɔmɑ ye ko ye i wɑɑmɔ nɑ mɔ̀. Nɑǹ ye mɔ̀ kɑ nɛn ɡɔ̃ru kĩru. \v 29 Tɔn be, bɑ̀ n ɡu nɡe mɛ tɔmbu kpuro bɑ rɑ ɡbi, n ǹ Yinni Gusunɔ u mɑn ɡɔsɑ. \v 30 Adɑmɑ Yinni Gusunɔ ù n ɡɑ̃ɑ nɑnumɡinu kuɑ, u derɑ tem mu nɔɔ bɑɑrɑ mu bu mwɛ kɑ ye bɑ mɔ kpuro, kpɑ bu dɑ ɡɔribun wɑ̃ɑ yerɔ, sɑɑ yerɑ, i ko i ɡiɑ mɑ tɔn be, bɑ Yinni Gusunɔ ɡɛmɑwɑ. \p \v 31 Sere Mɔwisi u kɑ ɡɑri ɡere u kpe, mɑ mi bɑ yɔ̃ mi, mu bɛsirɑ. \v 32 Mɑ tem mu nɔɔ bɑɑrɑ mu Kore kɑ win yɛnuɡibu kɑ ben ɑrumɑni kpuro mwɛ, kɑ sere mɑɑ Dɑtɑni kɑ Abirɑmu kɑ ben yɛnuɡibu, kɑ ben ɑrumɑni kpuro. \v 33 Mɑ bɑ duɑ ɡɔribun wɑ̃ɑ yerɔ wɑsiru, kɑ sere ben ye bɑ mɔ kpuro. Mɑ tem mɛ, mu bu wukiri. Nɡe mɛyɑ bɑ kɑ doonɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di. \v 34 Isireli be bɑ wɑ̃ɑ mi, sɑnɑm mɛ bɑ tɔn ben wuri nuɑ, yerɑ bɑ duki yɑkikirɑ. Domi bɛrum bu mwɑ, tem mu ku rɑɑ ben tii mwɛ. \v 35 Mɑ dɔ̃ɔ yɑrɑ yɑ nɑ, yɑ tɔmbu ɡoobu kɑ weerɑɑku (250) te di, te tɑ turɑre dɔ̃ɔ dokemɔ mi. \s1 Kore kɑ wiɡibun dɔ̃ɔ ɡurɑtiin \s2 ɡɑri \p \v 36 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 37 ɑ Eleɑsɑɑ, Aroni yɑ̃ku kowon bii sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, u tɔmbu ɡoobu kɑ weerɑɑku ten dɔ̃ɔ ɡurɑtii yi wunɔ sɑɑ dɔ̃ɔn di. Domi yi sɑ̃ɑwɑ Yinni Gusunɔɡii. Adɑmɑ u yin dɔ̃ɔ yɛ̃ɛ ɡuro u kɑ dɑ u yɑri n tomɑ. \v 38 Kpɑ u de bu dɔ̃ɔ ɡurɑtii yi so yi ko fɛrɛ fɛrɛ kpɑ bu kɑ yi yɑ̃ku yeru wukiri. Domi Yinni Gusunɔwɑ bɑ kɑ yi turɑre dɔ̃ɔ dokeɑ, kpɑ ye kpuro yɑ n sɑ̃ɑ yɑɑyɑtiɑ Isirelibɑn mi. \p \v 39 Mɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ u dɔ̃ɔ ɡurɑtii yi bɑ kuɑ kɑ sii ɡɑndu mi ɡurɑ, bɑ kɑ yɑ̃ku yerun wukiritii kuɑ. \v 40 Mɑ yɑ kuɑ yɑɑyɑtiɑ Isirelibɑn sɔ̃ ye yɑ bu sɔ̃ɔmɔ mɑ ɡoo kun kpɛ̃ u Yinni Gusunɔ turɑre dɔ̃ɔ dokeɑ, mɑ n kun mɔ be bɑ sɑ̃ɑ Aronin bibun bweseru. Wi u mɑɑ yinɑ u kuɑ mɛ, bɑ koo yɛ̃ro kuɑwɑ nɡe mɛ bɑ Kore kɑ wiɡibu kuɑ. Domi mɛyɑ Yinni Gusunɔ u Aroni sɔ̃ɔwɑ, sɑɑ win sɔm kowo Mɔwisin nɔɔn di. \s1 Tɔmbɑ Mɔwisi kɑ Aroni \s2 tɑɑrɛ wɛ̃ \p \v 41 Yerɑ sisiru bururu Isirelibɑ kpuro bɑ kɑ Mɔwisi kɑ Aroni wɔki bɑ mɔ̀, wee i derɑ Yinni Gusunɔn tɔmbɑ ɡu. \p \v 42 Sɑnɑm mɛ tɔn be kpuro bɑ mɛnnɑmɔ bu kɑ Mɔwisi kɑ Aroni seesi, yerɑ bɑ mɛɛrɑ Yinni Gusunɔn kurun berɑ ɡiɑ, mɑ bɑ wɑ ɡuru wii wuroru tɑ tu wukiri. Mɑ Yinni Gusunɔn yiiko yɑ sɔ̃ɔsirɑ. \v 43 Mɔwisi kɑ Aroni bɑ dɑ kuu ten mi. \v 44 Mɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 45 i yɑrio tɔn ben suunu sɔɔn di. Kon bu ɡowɑ nɔni kpɑki teeru. \p Mɑ Mɔwisi kɑ Aroni bɑ yiirɑ bɑ wuswɑɑ tem ɡirɑri. \v 46 Mɔwisi u Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ dɔ̃ɔ ɡurɑtiɑ ye suo, kpɑ ɑ dɔ̃ɔ suɑ yɑ̃ku yerun di ɑ doke ye sɔɔ, kpɑ ɑ turɑre doke mi, kpɑ ɑ dɑ tɔn ben mi ɡiɑ fuuku ɑ bu dɛɛrɑsiɑbun wororu koosi. Domi Yinni Gusunɔn mɔru yɑ seewɑ. Kɛ̃si kɛ̃si bɑrɑru tɑ toruɑ. \p \v 47 Aroni u dɔ̃ɔ ɡurɑtiɑ ye suɑ nɡe mɛ Mɔwisi u ɡeruɑ. U dɑ tɔn ben mi. Mɑ u deemɑ kɛ̃si kɛ̃si bɑrɑru tɑ toruɑ tɔn ben suunu sɔɔ. Mɑ u turɑre dɔ̃ɔ doke, u bu dɛɛrɑsiɑbun wororu koosi. \v 48 Mɑ u yɔ̃rɑ be bɑ ɡu kɑ be bɑ wɑsin bɑɑ sɔɔ. Mɑ bɑrɑ te, tɑ yɔ̃rɑ. \v 49 Tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɔkurɑ nnɛ kɑ nɑtɑ kɑ wunɔbuwɑ bɑ ɡu yen dɔmɑ te (14.700), be bɑ ɡu Koren torɑrun sɔ̃ bɑɑsi. \v 50 Yen biru Aroni u ɡɔsirɑ u dɑ Mɔwisin mi, Yinni Gusunɔn kuu ten kɔnnɔwɔ. Mɑ bɑrɑ te, tɑ yɔ̃rɑ. \c 17 \s1 Aronin dɛkɑ \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, ben bwese kɛrɑ bɑɑyeren wiruɡii u kɑ dɛkɑ tiɑ nɑ, \v 3 kpɑ ɑ ben bɑɑwuren yĩsiru yore win dɛkɑ sɔɔ, kpɑ ɑ Aronin yĩsiru yore Lefin bwese kɛrɑn dɛkɑ sɔɔ. Domi bwese kɛrɑ bɑɑyeren wiruɡii u ko n win dɛkɑ mɔwɑ. \v 4 Yen biru kpɑ ɑ dɛki yi yi nɛn kuu bekuruɡirɔ, mi nɑ rɑ kɑ bɛɛ yinnɛ. \v 5 Wi nɑ ɡɔsɑ, win dɛkɑ yɑ koo kpɑrɑ. Sɑɑ yerɑ kon Isirelibɑ mɑrisiɑ wɔki ni bɑ bɛɛ koosimɔ min sɔ̃. \p \v 6 Mɔwisi u Isirelibɑ kpuro ye sɔ̃ɔwɑ. Mɑ bwese kɛrɑ bɑɑyeren wiruɡii u dɛkɑ tiɑ wɛ̃. Mɑ yi kpuro yi kuɑ dɛki wɔkurɑ yiru. Mɑ Aronin dɛkɑ yɑ wɑ̃ɑ beɡiin suunu sɔɔ. \v 7 Mɔwisi u kɑ dɛki yi dɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ kuu bekuruɡiru mi. \v 8 Bururu yɑm sɑ̃reru Mɔwisi u duɑ kuru mi, mɑ u deemɑ Aronin dɛkɑ ye yɑ sɑ̃ɑ Lefibɑn dɛkɑ, yɑ kpɑrɑ yɑ wɛ̃su kuɑ sere yɑ binu mɑrɑ nu ye. \v 9 Mɑ Mɔwisi u dɛki yi ɡurɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑn di, u kɑ dɑ Isirelibɑ kpuron wuswɑɑɔ bu kɑ wɑ kpɑ ben bɑɑwure u win dɛkɑ suɑ. \v 10 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ kɑ Aronin dɛkɑ wuro ɑ yi woodɑn kpɑkoro ten wuswɑɑɔ, yɑ n kɑ sɑ̃ɑ seedɑ Isirelibɑn sɔ̃ be bɑ mɑn seesi. Nɡe mɛyɑ bɑǹ mɑɑ kɑ mɑn wɔkimɔ n sere bu ɡo. \p \v 11 Mɑ Mɔwisi u kuɑ kpuro nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. \s1 Yɑ̃ku kowobu \s2 kɑ Lefibɑn sɔmburu \p \v 12 Yerɑ Isirelibɑ bɑ nɑ bɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, wee, sɑ ɡbimɔ sɑ dɔɔ. \v 13 Wi u ɡesi Yinni Gusunɔn kuu te susi, u rɑ ɡbiwɑ. Mɛyɑ sɑ ko n ɡbimɔ sɑ n dɔɔ? \c 18 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wunɛ kɑ wunɛn bibun bweseru kɑ Lefibɑ kpurowɑ i ko i bɛɛn torɑnun ɑre sɔbe ì n torɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ. Adɑmɑ wunɛ kɑ wunɛn bibun bweseru tɔnɑwɑ i ko bɛɛn torɑnun ɑre sɔbe ni i kuɑ yɑ̃ku kobun sɔmburu sɔɔ. \v 2 Ì n dɑ kuu bekuruɡii ten wuswɑɑɔ, mi woodɑn kpɑkoro te, tɑ wɑ̃ɑ, ɑ de wunɛn tundo bisibu Lefibɑ bu nɑ bu kɑ bɛɛ somi, wunɛ kɑ wunɛn bibu. \v 3 Bɑ ko n dɑ kowɑ ye ɑ bu sɔ̃ɔwɑ kuu ten nɛnubu sɔɔ. Adɑmɑ bɑǹ sɑ̃ɑrun dendi yɑ̃nu ɡɑnu bɑbɑmɔ, ǹ kun mɛ yɑ̃ku yeruɡinu, kpɑ i ku rɑ kɑ ɡbin sɔ̃, wunɛ kɑ be. \v 4 Beyɑ bɑ ko n dɑ bɛɛ somi kpɑ bɑ n dɑ kuu ten sɔmburu ko. Tɔn tuko ɡoo kun susimɔ mi. \v 5 Bɛɛn tii i ko n dɑ sɔmburu kowɑ yɑ̃ku yerɔ kɑ dii te tɑ dɛɛre ɡem ɡem mi. Nɡe mɛyɑ nɛn mɔru kun mɑɑ kɑ seemɔ Isirelibɑn sɔ̃. \v 6 Nɑ bɛɛn tundo bisibu Lefibɑ ɡɔsɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di. Bɑ sɑ̃ɑwɑ nɛɡibu, ɑdɑmɑ nɑ bɛɛ bu wɛ̃wɑ bu kɑ kuu ten sɔmburu ko. \v 7 Wunɛ kɑ mɑɑ wunɛn bibu, bɛɛɡiɑ yɑ̃ku kobu yɑ̃ku yerɔ kɑ sere ye yɑ sɑ̃ɑ dii te tɑ dɛɛre ɡem ɡem sɔmɑ. Sɔmbu terɑ i ko i ko. Nɛnɑ nɑ bɛɛ tu wɛ̃ɛmɔ. Tɑ sɑ̃ɑwɑ kɛ̃ɛ ɡeeru. Tɔn tuko ɡoo ù n mɑn susi, kon nùn ɡowɑ. \s1 Ye yɑ sɑ̃ɑ \s2 yɑ̃ku kowobun dĩɑnu \p \v 8 Yinni Gusunɔ u Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wee, yɑ̃ku ni Isirelibɑ bɑ kɑ mɑn nɑɑwɑmmɛ kpuro sɔɔ, kon bɛɛ bɛɛn sɑriɑ wɛ̃ wunɛ kɑ wunɛn bibu. Yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ bɑɑdommɑɔ. \v 9 Yɑ̃ku ni bɑ koo mɑn kuɑ, bɑ̀ n kpɑ, nìn sukum kɑɑ n mɔ, ni wee, torɑrun yɑ̃kunu, kɑ yɑ̃ku ni bɑ rɑ kɑ torɑru sɔmɛ, kɑ ɡberun dĩɑnun yɑ̃kunu, kɑ kɛ̃nu. Bɑ̀ n yɑ̃ku ni sɔɔ nɛɡiɑ wĩɑ, sukum mɛ mu tiɑ wunɛ kɑ wunɛn bibɑ i mɛ kpuro mɔ. \v 10 I ko i dɑ i mu diwɑ yɑm dɛɛrɑmɔ. Wunɛ kɑ wunɛn bii tɔn durɔ bɑɑwurewɑ i ko mu di. I ko mu ɡɑrisiwɑ dĩɑ dɛɛrɑnu. \v 11 Wee ye yɑ ko n mɑɑ sɑ̃ɑ bɛɛɡiɑ. Yerɑ kɛ̃ɛ ni bɑ kɑ mɑn nɑɑwɑ bɑ sɔ̃ɔsi beri berikɑ. Yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ wunɛ kɑ wunɛn bibuɡiɑ. Be bɑ dɛɛre wunɛn yɛnuɔ kpuro, berɑ bɑ koo ye di. \v 12 Kɑɑ mɑɑ dĩɑ ɡbiikii ni bɑ kɑ mɑn nɑɑwɑn tii suɑ. Gumɑ? Aɑ, ɑlikɑmɑwɑ? Aɑ, tɑm kpɑmɑ? Wunɛ kɑ wunɛn bibɑ i ko n ye mɔ. \v 13 Dĩɑ ɡbiikii ni bɑ kɑ mɑn ɡesi nɑɑwɑ kpuro, nu ko n sɑ̃ɑwɑ wunɛ kɑ wunɛn bibuɡinu. Be bɑ dɛɛre wunɛn yɛnu sɔɔ, berɑ bɑ koo nu di. \v 14 Gɑ̃ɑ ni bɑ mɑɑ yi nɛn sɔ̃ mɑm mɑm, nu ko n sɑ̃ɑwɑ bɛɛɡinu. \v 15 Bii tɔn durɔ ɡbiikoo kɑ yɑɑ sɑberun buu dɔɔ ɡbiikuu ɡe bɑ koo mɑn wɛ̃, ye kpuro yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ wunɛ Aroniɡiɑ. Adɑmɑ kɑɑ dewɑ bɑ n dɑ bii tɔn durɔ ɡbiikoo yɑkie kɑ sere mɑɑ yɑɑ ye bɑ ku rɑ kɑ yɑ̃kuru kon buu. \v 16 Kɑɑ de bu ye yɑkiɑwɑ sɑɑ min di yɑ suru tiɑ mɔ, kɑ sii ɡeesun ɡobi nɔɔbu nɡe mɛ bɑ rɑ yi yĩire sɑ̃ɑ yerɔ. Gobi yin tiɑn bunum mu sɑ̃ɑwɑ ɡɑrɑmu wɔkuru. \v 17 Adɑmɑ ɑǹ kɛtɛ buu dɔɔ ɡbiikuu yɑkiɑmɔ, ǹ kun mɛ yɑ̃ɑ buu, ǹ kun mɛ boo buu. Sɑbe nini kpuro nu sɑ̃ɑwɑ ni bɑ rɑ kɑ yɑ̃kuru ko. Kɑɑ nu ɡowɑ ɑ nin yɛm wisi yɑ̃ku yerɔ kpɑ ɑ nin ɡum dɔ̃ɔ doke kpɑ mɛn nuburu tu nɛ, Yinni Gusunɔ dore. \v 18 Yen yɑɑ kpuro yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ bɛɛɡiɑ nɡe mɛ siɑrɑbun yɑ̃kurun yɑɑ tɑɑ nɔm ɡeuɡiru kɑ ten ɡuro ɡuroru nu sɑ̃ɑ bɛɛɡinu. \v 19 Yɑ̃kunu kpuro ni Isirelibɑ bɑ kɑ ɡesi nɑ nɛn mi, bɑ sɔ̃ɔsi beri berikɑ nɑ bɛɛ nu wɛ̃ɛmɔ. Yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ bɑɑdommɑɔ wunɛ kɑ wunɛn bibun bweserun sɔ̃. \p \v 20 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑǹ tem wɑsi Isirelibɑn suunu sɔɔ. Nɛnɑ kɑɑ n mɔ. Nɛnɑ nɑ sɑ̃ɑ wunɛn ɑrumɑni. \s1 Ye yɑ ko n sɑ̃ɑ Lefibɑn sɑriɑ \p \v 21 Ye Isirelibɑ bɑ wɑ kpuron wɔkuru bɑɑteren wɔllɔ, yen tiɑ ye bɑ rɑ mɑn wɛ̃, Lefibɑrɑ kon ye wɛ̃ ben sɔmbu te bɑ mɔ̀ nɛn sɑ̃ɑ yerɔn sɔ̃. \v 22 Isireli be bɑ tie, bɑǹ mɑɑ susimɔ nɛn sɑ̃ɑ yerɔ bu sere tɑɑrɛ wɑ ye yɑ koo de bu ɡbi. \v 23 Lefibɑrɑ bɑ koo sɔmburu ko nɛn sɑ̃ɑ yerɔ, beyɑ bɑ koo mɑɑ ben tiin torɑnu sɔbe ni bɑ koo ko mi. Bɑǹ ko bɑ n tem mɔ Isirelibɑn suunu sɔɔ. Yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ ben bibun bweserɔ. \v 24 Adɑmɑ ye Isirelibɑ bɑ wɑ kpuron wɔkuru bɑɑteren wɔllɔ, yen tiɑ ye bɑ rɑ mɑn wɛ̃, yeyɑ yɑ ko n sɑ̃ɑ beɡiɑ. Yen sɔ̃nɑ nɑ nɛɛ, bɑǹ tem ɡɑm wɑsi nɡe Isireli be bɑ tie. \p \v 25 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 26 ɑ Lefibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, Isirelibɑn ye bɑ wɑ kpuron wɔkuru bɑɑtere sɔɔ, yen tiɑ tiɑ ye bɑ rɑ mɑn wɛ̃, Lefi be, bɑ̀ n ye mwɑ yɑ kuɑ beɡiɑ, ben tii bu mɑɑ wɔkuru bɑɑtere sɔɔ tiɑ wunɔ nɛn sɔ̃. \v 27 Nɡe mɛyɑ ben tii bɑ koo mɑɑ kɑ ben kɛ̃nu nɑ ni nu sɑ̃ɑ nɡe ben ɡberun dĩɑnu, ǹ kun mɛ tɑm. \v 28 Nɡe mɛyɑ bɑ ko n dɑ mɑɑ ye bɑ wɑ Isirelibɑn min di kpuron wɔkuru bɑɑteren wɔllɔ tiɑ wunɛ. Aroniwɑ bɑ ko n dɑ ye wɛ̃. \v 29 Kɛ̃ɛ ni bɑ ɡesi wɑ kpuro bɑ ko n dɑ Gusunɔɡiɑ wunɛwɑ. Geɑ bɑ koo nùn wunɑ. \v 30 Bɑ̀ n Gusunɔɡiɑ wĩɑ, ye yɑ tie yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ beɡiɑ, nɡe mɛ Isireli be bɑ tie bɑ rɑ ben ɑlikɑmɑ ǹ kun mɛ ben tɑm tii yiiye, bɑ̀ n Gusunɔɡiɑ wĩɑ. \v 31 Be kɑ ben yɛnuɡibu bɑ koo kpĩ bu dĩɑ ni di mi bɑ turɑ. Domi nu sɑ̃ɑwɑ ben sɔmburun kɔsiɑru. \v 32 Bɑ̀ n ɡeɑ wunɑ nɛn sɔ̃, mɑ bɑ ye yɑ tie di, bɑǹ Isirelibɑn kɛ̃ɛ ni bɑ mɑn wɛ̃ disi doke, bɑǹ mɑɑ torɑru ɡɑru mɔ mi sɔɔ, bu sere ɡbi. \s1 Nɑɑ niɑ swɑ̃ɑn torom \c 19 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi kɑ Aroni sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 i Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ i nɛɛ, wee ye nɛ, Yinni Gusunɔ nɑ ɡeruɑ. Nɑ nɛɛ, bu kɑ nɑɑ niɑ swɑ̃ɑ nɑ ye yɑ kun bɑu mɔ, kpɑ yɑ kun ɑlebu ɡɑɑ mɔ, kpɑ bɑ kun kɑ ye sɔmburu koore. \v 3 Kpɑ bu ye yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ nɔmu bɛriɑ. U ko de bu kɑ ye dɑwɑ sɑnsɑnin biruɔ kpɑ bu ye sɑkɑ win wuswɑɑɔ. \v 4 Eleɑsɑɑ wi, u koo nɑɑ yen yɛm dɛkɑwɑ kɑ win niki biɑ kpɑ u mu yɛ̃kɑ nɔn nɔɔbɑ yiru nɛn kurun kɔnnɔ ɡiɑ. \v 5 Kpɑ u de bu nɑɑ ɡirɑ ye dɔ̃ɔ mɛni win nɔni biru kɑ yen ɡɔnɑ kɑ yen yɛm kɑ yen bisu kpuro. \v 6 Sɑɑ ye sɔɔrɑ u koo sɛdurun dɑ̃ɑ kɑ dɑ̃ɑ kiku ɡe bɑ mɔ̀ isɔpu \f + \fr 19:6 \fr*\fk isɔpu \fk*\ft - Yuubɑn tem kikisɑ. Sin wurusɑ bɑ rɑ kɑ sɑ̃ɑrun dendi yɑ̃nu yɛm yɛ̃ke bu kɑ nu dɛɛrɑsiɑ.\ft*\f* doke dɔ̃ɔ wi sɔɔ, kɑ wɛ̃ɛ wunɔmɡii kpɑ ye kpuro yu dɔ̃ɔ mwɑɑrɑ kɑ nɑɑ ye sɑnnu. \v 7 Yen biru Eleɑsɑɑ wi, u koo win yɑ̃nu teɑwɑ kpɑ win tii u wobure. Yen biru kpɑ u ɡɔsirɑ u wurɑ sɑnsɑniɔ. Adɑmɑ kɑ mɛ, u ko n disi mɔwɑ sere kɑ yokɑɔ. \v 8 Wi u nɑɑ ye dɔ̃ɔ mɛni, u koo mɑɑ win yɑ̃nu teɑwɑ kpɑ u wobure. Win tii u ko n mɑɑ disi mɔwɑ sere kɑ yokɑɔ. \v 9 Wi u dɛɛre wiyɑ u koo dɑ u yen torom ɡurɑ kpɑ u mu yi sɑnsɑnin biruɔ mi disi kun wɑ̃ɑ. Miyɑ bɑ koo kɑ mu Isirelibɑ dɛɛrɑsiɑbun nim kuɑ. Nim mɛ, mu ko n sɑ̃ɑwɑ nɡe yɑ̃kuru torɑrun sɔ̃. \v 10 Wi u torom mɛ ɡurɑ, u koo win yɑ̃nu teɑwɑ. Kɑ mɛ, u ko n disi mɔwɑ sere kɑ yokɑɔ. Yeni yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ bɑɑdommɑɔ Isirelibɑn sɔ̃, kɑ sere mɑɑ sɔɔ be bɑ wɑ̃ɑ ben suunu sɔɔn sɔ̃. \s1 Dɛɛrɑsiɑbun woodɑ \p \v 11 Wi u tɔn ɡoru bɑbɑ u ko n disi mɔwɑ sere sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru. \v 12 Dɛɛrɑsiɑbun nim mɛyɑ bɑ koo nùn yɛ̃kɑ sɔ̃ɔ itɑse kɑ mɑɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse, kpɑ u sere dɛɛrɑ. Adɑmɑ ù kun tii dɛɛrɑsie sɔ̃ɔ itɑse kɑ mɑɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse te, u ko n disi mɔwɑ. \v 13 Wi u tɔn ɡoru bɑbɑ, mɑ uǹ tii dɛɛrɑsie, u nɛn kuru disi dokewɑ mi. Bɑ koo nùn yɑrɑwɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di. Domi bɑǹ nùn dɛɛrɑsiɑbun nim mɛ yɛ̃ke. Yɛ̃ro u ɡinɑ disi mɔwɑ mi. \p \v 14 Woodɑ ɡɑɑ wee mɑɑ. Goo ù n ɡu win kurɔ, be bɑ wɑ̃ɑ kuu te sɔɔ, u kɑ ɡu kɑ be bɑ duɑ mi, be kpuro bɑ disi duurɑwɑ mi, sere sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru. \v 15 Weke te tɑ mɑɑ wɑ̃ɑ kuru mi, mɑ tɑǹ wukiri, ten tii tɑ disi duurɑwɑ mi. \v 16 Wi u ɡoru bɑbɑ yɑkɑsɔ wi bɑ ɡo kɑ tɑkobi, ǹ kun mɛ wi u ɡɔɔ diro ɡu, kɑ mɑɑ wi u tɔnun kukunu ǹ kun mɛ sikiru bɑbɑ, be kpuro bɑ disi duurɑwɑ mi sere sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru. \v 17 Bu kɑ wi u disi duurɑ dɛɛrɑsiɑ, nɑɑ swɑ̃ɑ yen torom mɛyɑ bɑ koo doke ɡbɛ̃ɛru sɔɔ bu nim ɡem doke. \v 18 Wi u dɛɛre wiyɑ u koo dɑ̃ɑ kiku ɡe bɑ mɔ̀ isɔpu suɑ kpɑ u ɡe wɑsi nim mɛ sɔɔ u kuu te yɛ̃kɑ kɑ sere dendi yɑ̃ɑ ni nu wɑ̃ɑ mi kɑ tɔn be bɑ wɑ̃ɑ mi. Nim mɛyɑ bɑ koo mɑɑ kɑ tɔnu bɑɑwure yɛ̃kɑ wi u tɔn ɡoru ǹ kun mɛ tɔn kukunu ǹ kun mɛ, sikiru bɑbɑ. \v 19 Bɑ koo nùn nim mɛ yɛ̃kɑwɑ sɔ̃ɔ itɑse kɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse. Yen biru wi bɑ mu yɛ̃kɑ mi, u koo win yɑ̃nu teɑwɑ kpɑ u wobure. Sɑɑ yokɑ yen diyɑ u dɛɛrɑ. \v 20 Adɑmɑ ɡoo ù n disi mɔ, mɑ bɑǹ nùn dɛɛrɑsiɑbun nim mɛ yɛ̃ke u kɑ dɛɛrɑ, bɑ koo nùn yɑrɑwɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di, yèn sɔ̃ u nɛn kuru disi doke. \v 21 Yeni yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ sere kɑ bɑɑdommɑɔ Isirelibɑn sɔ̃. Wi u tɔnu dɛɛrɑsiɑbun nim mɛ yɛ̃kɑ, u koo mɑɑ win yɑ̃nu teɑwɑ. Wi u mɑɑ nim mɛ bɑbɑ kpuro u ko n disi mɔwɑ sere kɑ yokɑɔ. \v 22 Tɔnu wi u disi mɔ, ɡɑ̃ɑ ni u bɑbɑ kpuro nu disi duurɑwɑ mi. Wi u mɑɑ nu bɑbɑ, yɛ̃ron tii u disi duurɑwɑ mi, sere kɑ yokɑɔ. \s1 Mɛribɑn nim \c 20 \p \v 1 Wɔ̃ɔn suru ɡbiikoo sɔɔrɑ Isirelibɑ kpuro bɑ tunumɑ ɡbɑburɔ te bɑ sokumɔ Sini, mɑ bɑ sinɑ Kɑdɛsiɔ. Miyɑ Mɑriɑmu u ɡu, mɑ bɑ nùn sikɑ. \p \v 2 Sɑɑ ye sɔɔrɑ Isirelibɑ bɑ nim biɑ mɑ bɑ Mɔwisi kɑ Aroni seesi. \v 3 Mɑ tɔn be, bɑ kɑ Mɔwisi wɔki bɑ nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ ɑǹ dere Yinni Gusunɔ u yɑnde sun ɡo sɑnɑm mɛ u bɛsɛɡibu ɡoomɔ. \v 4 Mbɑn sɔ̃nɑ ɑ kɑ bɛsɛ Gusunɔn tɔmbu nɑ ɡbɑburu sɔɔ mini su kɑ ɡbi bɛsɛ kɑ bɛsɛn yɑɑ sɑbenu. \v 5 Mbɑn sɔ̃nɑ ɑ sun yɑrɑmɑ Eɡibitin di mɑ ɑ kɑ sun nɑ yɑm kɔ̃sum mini, mi sɑǹ kpɛ̃ su dĩɑnu ɡɑnu duure. Dɑ̃ɑ ye bɑ mɔ̀ fiɡie sɑri mini, resɛm mɑɑ sɑri, ɡerenɑdi mɑɑ sɑri. Mɛyɑ nim kun mɑm wɑ̃ɑ mɛ sɑ ko nɔ. \p \v 6 Mɑ Mɔwisi kɑ Aroni bɑ tɔn be deri bɑ dɑ Yinni Gusunɔn kurun kɔnnɔwɔ. Mɑ bɑ yiirɑ bɑ wuswɑɑ tem ɡirɑri. Mɑ Yinni Gusunɔn yiiko yɑ sɔ̃ɔsirɑ. \v 7 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 8 ɑ wunɛn dɛkɑ suo kpɑ wunɛ kɑ wunɛn mɔɔ Aroni i Isirelibɑ mɛnnɑ kpɑ i kɑ kpee te ɡɑri ko be kpuron wuswɑɑɔ. Tɑ koo nim yɑrɑ i nɔ bɛɛ kɑ bɛɛn yɑɑ sɑbenu. \p \v 9 Mɑ Mɔwisi u dɛkɑ ye suɑ ye yɑ wɑ̃ɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ nɡe mɛ Yinni Gusunɔn tii u nùn sɔ̃ɔwɑ. \v 10 Mɑ wi kɑ Aroni bɑ Isirelibɑ kpuro sokɑ bɑ dɑ kpee ten mi. Yerɑ Mɔwisi u nɛɛ, i swɑɑ dɑkio i nɔ bɛɛ mɛm nɔɔ sɑribɑ. Kpee tenin min diyɑ sɑ ko de nim mu yɑri? \p \v 11 Yerɑ Mɔwisi u kpee te so kɑ win dɛkɑ ye, nɔn yiru mɑ nim mu yɑrɑ n kpɑ̃ kpee ten min di. Mɑ tɔn be kpuro kɑ ben yɑɑ sɑbenu bɑ nim mɛ nɔrɑ. \v 12 Yerɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, yèn sɔ̃ i mɑn nɑɑnɛ birɑ iǹ mɑn bɛɛrɛ wɛ̃ Isirelibɑn wuswɑɑɔ, yen sɔ̃nɑ nɑǹ derimɔ i kɑ bu du tem mɛ sɔɔ, mɛ nɑ bu nɔɔ mwɛɛru kuɑ. \p \v 13 Gɑri yinin sɔ̃nɑ bɑ rɑ nim mɛ soku Mɛribɑn nim. Yen tubusiɑnɑ sɑnnɔn nim. Domi miyɑ Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔ wɔkisi mɑ u bu win dɛɛrɑru sɔ̃ɔsi. \s1 Edɔmubɑn sunɔ u yinɑ \s2 Isirelibɑ bu kpe \s2 sɑɑ win tem di \p \v 14 Sɑɑ Kɑdɛsi min diyɑ Mɔwisi u Edɔmun sunɔ ɡɔriɑ bu nùn sɔ̃ nɡe mɛ be Isirelibɑ bɑ wɑhɑlɑ kuɑ. \v 15 U nɛɛ, yellu, bɛsɛn bɑɑbɑbɑ bɑ dɑ Eɡibitiɔ. Miyɑ bɛsɛn bweserɑ sinɑ n kɑ tɛ. Mɑ Eɡibitiɡibu bɑ sun nɔni sɔ̃ɔwɑ bɛsɛ kɑ bɛsɛn bɑɑbɑ be. \v 16 Sɑɑ ye sɔɔrɑ sɑ Yinni Gusunɔ nɔɔɡiru sue sɑ nùn somiru kɑnɑ. Mɑ u bɛsɛn nɔɔ nuɑ u win ɡɔrɑdo ɡɔrimɑ u sun yɑrɑ Eɡibitin di. Wee tɛ̃ sɑ wɑ̃ɑ Kɑdɛsi mini wunɛn tem nɔɔ burɑ yerɔ. \v 17 Yen sɔ̃, sɑ nun kɑnɑmɔ ɑ de su wunɛn tem bukiɑnɑ. Sɑǹ kpeeyɔ kɑ bɛɛn ɡbeɑ ɡiɑ, sɑǹ bɛɛn resɛm ɡbɑɑnu duɔ, sɑǹ mɑɑ bɛɛn dɔkɔbɑn nim nɔrumɔ. Swɑɑ bɑkɑ sɑ ko mwɑ sɑǹ ɡɛrɑmɔ ɡɑm sere su kɑ bɛɛn tem sɑrɑ. \p \v 18 Adɑmɑ Edɔmun sinɑ boko wi, u nɛɛ, iǹ nɛn tem bukiɑnɑmɔ. Ì n mɑɑ yinɑ i nɑ, kon kɑ bɛɛ tɑbu ko. \p \v 19 Mɑ Isirelibɑ bɑ nùn wisɑ bɑ nɛɛ, sɑ ko kpewɑ kɑ swɑɑ bɑkɑ. Bɛsɛ kɑ bɛsɛn yɑɑ sɑbenu sɑ̀ n wunɛn dɔkɔbɑn nim nɔrɑ sɑ ko yen ɡobi kɔsiɑ. A ɡesi de su wunɛn tem bukiɑnɑ su doonɑ. \p \v 20 Mɑ Edɔmun sinɑ boko wi, u nɛɛ, nɑǹ wurewɑ i nɛn tem bukiɑnɑ. \p Yerɑ Edɔmubɑn tɑbu kowobu bɑ seewɑ bɑ dɑ bɑ kɑ Isirelibɑ yinnɑ. \v 21 Mɑ bɑ yinɑ Isirelibɑ bu ben tem mɛ bukiɑnɑ bu doonɑ. Sɑɑ ye sɔɔrɑ Isirelibɑ bɑ ɡɔsirɑ, bɑ kpɑ ɡɑm ɡiɑn di. \s1 Aronin ɡɔɔ \p \v 22-23 Isirelibɑ kpuro, bɑ seewɑ Kɑdɛsi min di bɑ dɑ Horin ɡuurɔ, Edɔmun tem nɔɔ burɑ yerɔ. Miyɑ Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi kɑ Aroni ɡɑri kuɑ u nɛɛ, \v 24 wee Aroni u koo ɡbi. Uǹ duɔ tem mɛ sɔɔ mɛ kon Isirelibɑ wɛ̃ yèn sɔ̃ iǹ nɛn woodɑ mɛm nɔɔwɛ ye nɑ bɛɛ wɛ̃ Mɛribɑɔ. \v 25 Wunɛ Mɔwisi, ɑ Aroni kɑ win bii Eleɑsɑɑ suo ɑ kɑ bu dɑ Horin ɡuu ten wɔllɔ. \v 26 Kpɑ ɑ Aronin sɑ̃ɑ yɑ̃nu potɑ ɑ nu Eleɑsɑɑ sebusiɑ. Domi miyɑ Aroni u koo ɡbi. \p \v 27 Mɑ Mɔwisi u kuɑ ye Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. Wi kɑ Aroni kɑ Eleɑsɑɑ bɑ yɔɔwɑ ɡuu ten wɔllɔ Isirelibɑ kpuron nɔni biru. \v 28 Ye bɑ turɑ mi, u Aronin sɑ̃ɑ yɑ̃ɑ ni potɑ u nu Eleɑsɑɑ sebusiɑ. Yen biru, Aroni u kpunɑ u ɡu ɡuu ten mi. Mɑ Mɔwisi kɑ Eleɑsɑɑ bɑ sɑrɑmɑ. \v 29 Ye Isirelibɑ bɑ wɑ mɑ Aroni u ɡuwɑ, yerɑ be kpuro bɑ win ɡɔɔ swĩ sɔ̃ɔ tɛnɑ. \s1 Isirelibɑ bɑ Kɑnɑnibɑ tɑbu di \c 21 \p \v 1 Arɑdin sunɔ Kɑnɑniɡii wi u wɑ̃ɑ sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑ u nuɑ mɑ Isirelibɑ bɑ wee kɑ Atɑrimun swɑɑ. Yerɑ u dɑ u bu tɑbu wɔri, mɑ u ben ɡɑbu yoru mwɛɛrɑ. \v 2 Yerɑ Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔ nɔɔ mwɛɛ teni kuɑ bɑ nɛɛ, Yinni Gusunɔ, ɑ̀ n sun tɔn beni nɔmu bɛriɑ, sɑ ko ben wusu kpeerɑsiɑwɑ mɑm mɑm. \p \v 3 Mɑ u Isirelibɑn ɡɑri yi wurɑ u bu Kɑnɑni be nɔmu bɛriɑ. Mɑ bɑ Kɑnɑni be, kɑ ben wusu kpeerɑsiɑ. Yerɑ bɑ yɑm mi yĩsiru kɑ̃ Hɔɔmɑ. Yen tubusiɑnɑ bɑnsu. \s1 Wɛɛ dɛ̃ɛɡii \p \v 4 Yenibɑn biru, Isirelibɑ bɑ seewɑ Horin ɡuurun di mɑ bɑ kpɑ kɑ nim wɔ̃ku ɡe bɑ mɔ̀ Nɑɑ yɑrin swɑɑɔ kpɑ bu kɑ Edɔmun tem bɛwɑ. Adɑmɑ bɑ tɛmɑnɑbu kpɑnɑ swɑɑɔ. \v 5 Mɑ bɑ Yinni Gusunɔ kɑ Mɔwisi wɔkisim wɔri bɑ mɔ̀, mbɑn sɔ̃nɑ i sun yɑrɑmɑ Eɡibitin di. Su kɑ ɡbi ɡbɑburɔ? Domi dĩɑnu kɑ nim sɑri mini. Mɑnnɑ ye wee, yɑ sun tusɑ. Dĩɑ kɑmwɑ. \p \v 6 Yerɑ Yinni Gusunɔ u bu wɛɛ dɛ̃ɛɡii sure mɑ ben dɑbirɑ ɡu. \v 7 Yerɑ be bɑ tie bɑ nɑ bɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, wee sɑ torɑ sɑ wunɛ kɑ Gusunɔ wɔkisi. Tɛ̃, ɑ Gusunɔ kɑnɔ u sun wɛɛ yi ɡirɑ yi tondɑ. \p Mɑ Mɔwisi u kɑnɑru kuɑ tɔn ben sɔ̃. \v 8 Yerɑ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ wɑɑn weenɑsiɑ koowo kpɑ ɑ ye bwɛ̃ dɛkɑn wɔllɔ. Wi wɑɑ yɑ dɔmɑ mɑ u wɑɑn weenɑsiɑ ye mɛɛrɑ, uǹ mɑɑ ɡbimɔ. \p \v 9 Mɑ Mɔwisi u wɑɑ sii ɡɑnduɡiɑ ye kuɑ u ye bwɛ̃ dɛkɑn wɔllɔ. Wi wɑɑ yɑ dɔmɑ kpuro mɑ u wɑɑ sii ɡɑnduɡiɑ ye mɛɛrɑ, u ku rɑ mɑɑ ɡbi. \s1 Isirelibɑ \s2 bɑ turɑ Pisiɡɑn ɡuurɔ \p \v 10 Yenibɑn biru, Isirelibɑ bɑ swɑɑ wɔri mɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Obɔtuɔ. \v 11 Sɑɑ Obɔtun di, bɑ mɑɑ seewɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Iye Abɑrimun ɡbɑburɔ, Mɔɑbun deedeeru, sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ. \v 12 Sɑɑ min di, bɑ mɑɑ seewɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Serɛdin wɔwɑɔ. \v 13 Sɑɑ Serɛdin di, bɑ mɑɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Aɑnɔɔn dɑɑrun ɡuru ɡiɔ, tèn nim mu kokumɔ Amɔrebɑn tem di mu dɔɔ ɡbɑburu ɡiɑ. Domi Aɑnɔɔ yɑ sɑ̃ɑwɑ Mɔɑbu kɑ Amɔrebɑn tem nɔɔ burɑ yeru. \v 14 Yen sɔ̃nɑ Yinni Gusunɔn tɑbun tireru sɔɔ bɑ Fɑhɛbun ɡɑri mɔ̀ ye yɑ wɑ̃ɑ Sufɑn temɔ kɑ yen dɑɑ tori kɑ Aɑnɔɔ \v 15 kɑ yen dɑɑ tori yi yi wɑ̃ɑ Arin berɑ mɑ yi dɑ yi ɡirɑri Mɔɑbun tem nɔɔ burɑ yerɔ. \v 16 Sɑɑ min di, bɑ dɑ Beriɔ. Beri miyɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ tɔn be mɛnnɔ kpɑ n bu nim wɛ̃. \p \v 17 Yerɑ Isirelibɑ bɑ womu ɡeni kuɑ bɑ nɛɛ, \q1 nim, ɑ yɑrimɑ dɔkɔn di kpɑ su tɑki ko. \q1 \v 18 Sinɑmbɑ bɑ dɔkɔ ye ɡbɑ. \q1 Dɑmɡibɑ bɑ ye ɡbɑ kɑ ben sinɑ dɛki. \m Yen biruwɑ Isirelibɑ bɑ seewɑ ɡbɑbu ten min di bɑ dɑ Mɑtɑnɑɔ. \v 19 Sɑɑ Mɑtɑnɑn di, bɑ dɑ Nɑhɑliɛliɔ. Sɑɑ Nɑhɑliɛlin di, bɑ dɑ Bɑmɔtuɔ. \v 20 Sɑɑ Bɑmɔtun di, bɑ mɑɑ dɑ wɔwɑ ɡɑɑn mi, Mɔɑbun temɔ, ɡuu te bɑ mɔ̀ Pisiɡɑn wɔllɔ ɡbɑburun deedeeru. \s1 Isirelibɑ \s2 bɑ Sihoni kɑ Oɡu kɑmiɑ \p \v 21 Isirelibɑ bɑ Sihoni Amɔrebɑn sinɑ boko sɔmɔbu ɡɔriɑ bɑ nɛɛ, \v 22 ɑ de su wunɛn tem bukiɑnɑ. Sɑǹ kpeeyɔ kɑ bɛɛn ɡbeɑ ɡiɑ, sɑǹ bɛɛn resɛm ɡbɑɑnu duɔ, sɑǹ mɑɑ bɛɛn dɔkɔbɑn nim nɔrumɔ. Swɑɑ bɑkɑ sɑ ko mwɑ, sɑǹ ɡɑm ɡɛrɑmɔ sere su kɑ bɛɛn tem yɑri. \p \v 23 Adɑmɑ Sihoni u yinɑ Isirelibɑ bu kpe sɑɑ win tem di. Yerɑ u win tɑbu kowobu mɛnnɑ bɑ dɑ bɑ Isirelibɑ wɔri Yɑhɑsiɔ ɡbɑburɔ. \v 24 Mɑ Isirelibɑ bɑ bu ɡo ɡo bɑ ben tem mwɑ sɑɑ dɑɑ te bɑ mɔ̀ Aɑnɔɔn di n kɑ dɑ dɑɑ te bɑ mɔ̀ Yɑbɔkuɔ, sere n kɑ ɡirɑri Amɔnibɑn tem nɔɔ burɑ yerɔ. N deemɑ Amɔni be, bɑ ben tem nɔɔ burɑ yerɔ tem kɔ̃sobu yii. \v 25 Mɑ Isirelibɑ bɑ Amɔrebɑn wusu kpuro mwɛɛrɑ bɑ sinɑ mi kɑ Hɛsiboniɔ kɑ ɡen bɑru kpɑɑnɔ. \v 26 Hɛsiboni ye, yɑ sɑ̃ɑwɑ Sihonin tiin wuu. Sihoni wi, u rɑɑ kɑ Mɔɑbubɑ tɑbu kuɑ mɑ u bu tɑbu di sere u Mɔɑbubɑn tem mwɑ u kɑ nɑ sere dɑɑ te bɑ mɔ̀ Aɑnɔɔwɔ. \v 27 Yen sɔ̃nɑ wom kowobu bɑ rɑ mɔndu ko bu nɛɛ, \q1 i nɑ i Hɛsiboni bɑni. \q1 I nɑ i Sihonin wuu bɑni i ɡu ɡbɑ̃rɑru toosi. \q1 \v 28 Domi dɔ̃ɔ u yɑrɑ Hɛsibonin di. \q1 Dɔ̃ɔ yɑrɑ yɑ yɑrɑ Sihonin wuun di. \q1 Mɑ u wuu ɡe bɑ mɔ̀ Ari Mɔɑbu di \q1 kɑ bũu ni nu wɑ̃ɑ Aɑnɔɔn ɡunɡunu wɔllɔ. \q1 \v 29 Mɔɑbu, ɑ kɑm kuɑwɑ! \q1 Bɛɛ be i mɑɑ bũu wi bɑ mɔ̀ Kemɔsi sɑ̃ɑmɔ, i kɔ̃ɔrɑwɑ! \q1 Domi u derɑ Amɔrebɑn sinɑ boko Sihoni u tɔn durɔbu kɑ tɔn kurɔbu yoru mwɛɛrɑ. \q1 \v 30 Adɑmɑ sɑ Amɔrebɑ sɛ̃ɛnu twee. \q1 Mɑ Hɛsiboni yɑ wɔrukɑ. \q1 Mɑ tem mɛ kpuro mu kɑm kuɑ \q1 sere Diboniɔ n kɑ ɡirɑri Nɔfɑɔ, kɑ Mɛdebɑɔ. \q1 Sɑ ye kpuro kɑm koosiɑwɑ mɑm mɑm. \m \v 31 Nɡe mɛyɑ Isirelibɑ bɑ kɑ sinɑ Amɔrebɑn tem sɔɔ. \v 32 Mɑ Mɔwisi u ɡɔrɑ bu dɑ bu Yɑsɛɛn sɑriɑ mɛɛri. Yen biru bɑ ye mwɑ kɑ yen bɑru kpɑɑnu mɑ bɑ Amɔre be bɑ wɑ̃ɑ mi ɡirɑ. \v 33 Yen biru bɑ swɑɑ kɔsɑ bɑ dɑ Bɑsɑni ɡiɑ. Yerɑ Oɡu Bɑsɑnin sunɔ u seewɑ kɑ win tɑbu kowobu u bu tɑbu wɔrim dɑ Edɛɛɔ. \v 34 Yerɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ ku win bɛrum ko, domi kon nun nùn nɔmu sɔndiɑ, wi kɑ win tɔmbu kɑ ben tem kpuro, kpɑ ɑ bu kuɑ nɡe mɛ ɑ Sihoni, Amɔrebɑn sunɔ kuɑ wi u wɑ̃ɑ Hɛsiboniɔ. \p \v 35 Mɑ Isirelibɑ bɑ bu ɡo, wi kɑ win bibu kɑ sere win tɔmbu. Bɑɑ tɔn turo, bɑǹ deri. Mɑ bɑ win tem mwɑ. \ms1 ISIRELIBA BA WÃA MƆABUBAN TEM BƆKUƆ \s1 Bɑlɑmun ɡɑri \c 22 \p \v 1 Yen biru, Isirelibɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ, Yerikon deedeeru. \p \v 2 Bɑlɑki, Siporin bii u wɑ ye Isirelibɑ bɑ Amɔrebɑ kuɑ. \v 3 Yerɑ Mɔɑbubɑ bɑ nɑndɑ Isirelibɑn dɑbirun sɔ̃. \v 4 Mɑ bɑ Mɑdiɑnibɑn ɡuro ɡurobu sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, tɔn dɑbi teni, tɑ koo sun wɔri tu di nɡe mɛ nɛɛ yi rɑ yɑkɑsu di. Sɑɑ ye sɔɔ, Bɑlɑkiwɑ u sɑ̃ɑ Mɔɑbubɑn sunɔ. \p \v 5 Yerɑ u sɔmɔbu ɡɔrɑ Bɑlɑmu Beorin biin mi, Petoriɔ ye yɑ wɑ̃ɑ Efɑrɑtin dɑɑrɔ win tɔmbun temɔ, u nùn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wee, bweseru ɡɑrɑ yɑrimɑ sɑɑ Eɡibitin di mɑ tɑ hɑnduniɑ kpuro pusi. Tɑ mɑɑ mɑn turuku koomɑ. \v 6 Yen sɔ̃, nɑ nun kɑnɑmɔ ɑ nɑ ɑ mɑn tɔn be bɔ̃rusiɑ. Domi bɑ mɑn dɑm kere. À n kuɑ mɛ, sɔrɔkudo kon kpĩ n bu kɑmiɑ n ɡirɑ nɛn tem di. Domi nɑ yɛ̃ mɑ wi ɑ domɑru kuɑ u rɑ domɑru wɑ. Wi ɑ mɑɑ bɔ̃rusi, u rɑ bɔ̃ri wɑ. \v 7 Mɑ Mɔɑbubɑ kɑ Mɑdiɑnibɑn ɡuro ɡuro be, bɑ dɑ Bɑlɑmu sɔro win mi, bɑ kɛ̃nu nɛni. Ye bɑ turɑ mi, yerɑ bɑ nùn Bɑlɑkin ɡɑri yi sɔ̃ɔwɑ. \v 8 Bɑlɑmu u bu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i kpunɔ mini wɔ̃ku te, sisiru kpɑ n bɛɛ sɔ̃ ye Yinni Gusunɔ u mɑn sɔ̃ɔwɑ. \p Mɑ Mɔɑbun ɡuro ɡuro be, bɑ sinɑ mi. \v 9 Yerɑ Yinni Gusunɔ u Bɑlɑmu bikiɑ u nɛɛ, tɔn berɑ̀ bɑ wɑ̃ɑ wunɛn mi. \p \v 10 Bɑlɑmu u Gusunɔ wisɑ u nɛɛ, Bɑlɑki Siporin bii, Mɔɑbubɑn sinɑ bokowɑ u tɔn be ɡɔrimɑ bu mɑn sɔ̃ bu nɛɛ, \v 11 wee, bweseru ɡɑrɑ yɑrimɑ Eɡibitin di mɑ tɑ hɑnduniɑ pusi. Yen sɔ̃, n be nɑ n tɔn be bɔ̃rusi. Sɔrɔkudo u koo kpĩ u tɔn be wɔri u kɑmiɑ u ɡirɑ win tem di. \p \v 12 Gusunɔ u Bɑlɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ ku dɑ. A ku tɔn be bɔ̃rusi domi nɑ bu domɑru kuɑ. \p \v 13 Mɑ Bɑlɑmu u seewɑ buru buru u Bɑlɑkin sɔmɔ be sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i wuro bɛɛn temɔ, domi Yinni Gusunɔ u yinɑ n kɑ bɛɛ dɑ. \p \v 14 Mɑ tɔn be, bɑ seewɑ bɑ ɡɔsirɑ Bɑlɑkin mi. Mɑ bɑ nùn sɔ̃ɔwɑ mɑ Bɑlɑmu u yinɑ u nɑ. \v 15 Yerɑ Bɑlɑki u mɑɑ wiruɡibu ɡɑbu sokɑ u ɡɔrɑ be bɑ ɡbiikobu dɑbiru kɑ bɛɛrɛ kere. \v 16 Bɑ seewɑ bɑ dɑ Bɑlɑmun mi. Ye bɑ turɑ mi, yerɑ bɑ nùn sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, ɑmɛniwɑ bɛsɛn sinɑ boko Bɑlɑki, Siporin bii u ɡeruɑ. U nɛɛ, u nun kɑnɑmɔwɑ ɑ ku yinɑ ɑ nɑ. \v 17 Domi u koo be nun bɛɛrɛ bɑkɑ wɛ̃. U koo ko kpuro ye ɑ nùn bikiɑ. A ɡesi nɑ ɑ nùn tɔn be bɔ̃rusiɑ. \p \v 18 Yerɑ Bɑlɑmu u tɔn be wisɑ u nɛɛ, bɑɑ Bɑlɑki ù n mɑn win diru kɑ̃ te tɑ wurɑ kɑ sii ɡeesu yibɑ nɑǹ kpɛ̃ n ɡɑ̃ɑnu ko. Domi nɑǹ kpɛ̃ n Yinni Gusunɔn ɡere yinɑ. \v 19 Kɑ mɛ, i kpunɔ wɔ̃ku te, kpɑ n bɛɛ sɔ̃ ye u mɑn sɔ̃ɔwɑ. \p \v 20 Mɑ Yinni Gusunɔ u Bɑlɑmu kure wɔ̃ku te, u nùn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, tɛ̃ yèn sɔ̃ tɔn be, bɑ nɑ bu nun soku, ɑ seewo ɑ kɑ bu dɑ. Adɑmɑ kɑɑ kowɑ ye nɑ nun sɔ̃ɔwɑ. \p \v 21 Bɑlɑmu u seewɑ buru buru, u win kɛtɛku niu ɡɑɑri bɔkuɑ mɑ u kɑ Mɔɑbubɑn ɡuro ɡuro be dɑ. \s1 Bɑlɑmu kɑ win kɛtɛku \p \v 22 Ye Bɑlɑmu u swɑɑ wɔri u win kɛtɛku sɔni mɑ win sɔm kowobu yiru bɑ nùn swĩi, yerɑ Yinni Gusunɔ u kɑ nùn mɔru kuɑ mɑ u nùn win ɡɔrɑdo ɡɔriɑ u bunɑnɑ swɑɑɔ. \v 23 Ye kɛtɛku ɡe, ɡɑ ɡɔrɑdo wi wɑ u yɔ̃ swɑɑ suunuɔ u win tɑkobi womɛ, yerɑ ɡɑ ɡɛrɑ ɡɑ dɑ yɑkɑsɔ. Mɑ Bɑlɑmu u ɡu so, u kɑ ɡu swɑɑ sure. \v 24 Mɑ ɡɔrɑdo wi, u dɑ u yɔ̃rɑ swɑɑ kisɑ ɡɑɑ sɔɔ, resɛm ɡbɑɑnu yirun ɡɑnin bɑɑ sɔɔ. \v 25 Yerɑ kɛtɛku ɡe, ɡɑ mɑɑ Yinni Gusunɔn ɡɔrɑdo wi wɑ mɑ ɡɑ dɑ ɡɑ mɑni ɡɑni yin tiɑɔ. Mɑ ɡɑ Bɑlɑmun nɑɑsu kɑ ɡɑnɑ ye bɑɑri. Mɑ u ɡu so kpɑm. \v 26 Yerɑ ɡɔrɑdo wi, u swɛnyɑ u dɑ wuswɑɑɔ, mi bɑǹ kpɛ̃ bu mɑɑ ɡɛrɑ ɡɑm. \v 27 Yerɑ kɛtɛku ɡe, ɡɑ mɑɑ ɡɔrɑdo wi wɑ mɑ ɡɑ wɔrumɑ. Sɑɑ yerɑ Bɑlɑmu u mɑɑ ɡu soberu wɔri kɑ mɔru. \v 28 Yerɑ Yinni Gusunɔ u derɑ kɛtɛku ɡe, ɡɑ nɔɔ wukiɑ ɡɑ ɡɑri ɡeruɑ ɡɑ nɛɛ, Bɑlɑmu, mbɑ nɑ nun kuɑ ɑ kɑ mɑn so mɛ sere nɔn itɑ. \p \v 29 Mɑ u kɛtɛku ɡe wisɑ u nɛɛ, ɑ mɑn yɑɑkoru mɔ̀wɑ. Nɑ̀ n dɑɑ mɑm tɑkobi nɛni, nɑ n nun ɡo kɔ. \p \v 30 Mɑ kɛtɛku ɡe, ɡɑ nùn wisɑ ɡɑ nɛɛ, nɑ sɑ̃ɑwɑ wunɛn kɛtɛku, ɑ rɑ mɑn sɔni bɑɑdommɑ sere n kɑ ɡisɔ ɡirɑri. Nɡe mɛyɑ nɑ rɑ nun kue? \p Mɑ Bɑlɑmu u wisɑ u nɛɛ, ɑɑwo, n ǹ mɛ. \p \v 31 Sɑɑ yerɑ Yinni Gusunɔ u Bɑlɑmun nɔni wukiɑ mɑ u Gusunɔn ɡɔrɑdo wi wɑ u yɔ̃ swɑɑ suunu sɔɔ u win tɑkobi womɛ. Yerɑ u yiirɑ u wuswɑɑ tem ɡirɑri. \v 32 Mɑ ɡɔrɑdo wi, u nùn bikiɑ u nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ ɑ kɑ wunɛn kɛtɛku so mɛ, sere nɔn itɑ. Nɑ nɑwɑ n kɑ nun yɔ̃rɑsiɑ. Domi kɑrin swɑɑ ɑ swĩi mi. \v 33 Kɛtɛku ɡe, ɡɑ mɑn wɑ mɑ ɡɑ ɡɛrɑ sere nɔn itɑ. Gɑ̀ kun dɑɑ ɡɛre mɛ, kon dɑɑ nun ɡowɑ kpɑ n ɡen tii deri. \p \v 34 Mɑ Bɑlɑmu u ɡɔrɑdo wi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wee nɑ torɑ. Nɑǹ yɛ̃ mɑ ɑ wɑ̃ɑ swɑɑɔ. Tɛ̃, nɛn sɑnum mɛ, mù kun kɑ nun nɑɑwɛ, kon ɡɔsirɑ n wurɑ nɛn yɛnuɔ. \p \v 35 Mɑ ɡɔrɑdo wi, u nɛɛ, ɑɑwo. A kɑ tɔn be doo. Adɑmɑ ɡɑri yi kon nun sɔ̃, yiyɑ kɑɑ ɡere. \p Mɑ Bɑlɑmu u kɑ Bɑlɑkin tɔn be dɑ. \s1 Bɑlɑmu kɑ Bɑlɑki bɑ yinnɑ \p \v 36 Sɑnɑm mɛ Bɑlɑki u nuɑ mɑ Bɑlɑmu u wee, yerɑ u nùn sennɔ dɑ sere Mɔɑbubɑn wuuɔ ben tem nɔɔ burɑ yerɔ Aɑnɔɔn dɑɑrɔ. \v 37 Mɑ Bɑlɑki u nùn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ ɑǹ nɛ sɑnɑm mɛ nɑ ɡbiɑ nɑ nun sɔmɔbu ɡɔriɑ. A tɑmɑɑ nɑǹ kpɛ̃ n nun ɡɑ̃ɑnu kɛ̃? \p \v 38 Mɑ Bɑlɑmu u Bɑlɑki wisɑ u nɛɛ, ɡeemɑ, wee, nɑ nɑ wunɛn mi tɛ̃, ɑdɑmɑ nɑǹ ɡɛɛ mɔ n nun sɔ̃. Yinni Gusunɔwɑ u koo mɑn sɔ̃ ye kon nun sɔ̃. \p \v 39 Mɑ Bɑlɑmu kɑ Bɑlɑki bɑ swɑɑ wɔrimɑ bɑ tunumɑ Kiriɑti Husɔtuɔ. \v 40 Yerɑ Bɑlɑki u kɛtɛbɑ kɑ yɑ̃ɑnu ɡo u kɑ yɑ̃kuru kuɑ. \s1 Bɑlɑmu u Isirelibɑ \s2 domɑru kuɑ \p \v 41 Yen sisiru bururu, Bɑlɑki u Bɑlɑmu suɑ bɑ yɔɔwɑ Bɑmɔtu Bɑɑliɔ. Min diyɑ bɑ Isirelibɑn sukum wɑɑmɔ. \c 23 \p \v 1 Mɑ Bɑlɑmu u Bɑlɑki sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, u nùn yɑ̃ku yenu nɔɔbɑ yiru kuo. Yen biru, kpɑ u kɛtɛ nɔɔbɑ yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu nɔɔbɑ yiru kɑsu. \v 2 Mɑ Bɑlɑki u kuɑ ye Bɑlɑmu u nùn sɔ̃ɔwɑ. Mɑ wi kɑ Bɑlɑmu bɑ kɛtɛ yen tiɑ kɑ yɑ̃ɑ kinɛ teeru ɡo yɑ̃ku yee nin bɑɑteren wɔllɔ. \v 3 Yerɑ Bɑlɑmu u Bɑlɑki sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ yɔ̃ro yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑruɡii nin bɔkuɔ kpɑ nɛ n dɛsirɑ n dɑ ɡɑm ɡum. Sɔrɔkudo Yinni Gusunɔ u koo mɑn kure mi, kpɑ u mɑn sɔ̃ ye kon nun sɔ̃. \p Mɑ Bɑlɑmu u dɑ ɡunɡuru ɡɑrun wɔllɔ. \v 4 Yerɑ Yinni Gusunɔ u nùn kure mɑ Bɑlɑmu u ɡeruɑ u nɛɛ, wee nɑ yɑ̃ku yenu nɔɔbɑ yiru kuɑ mɑ nɑ kɛtɛ kɑ yɑ̃ɑru ɡo yɑ̃ku yee nin bɑɑteren wɔllɔ. \p \v 5 Sɑɑ yerɑ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ ye u koo Bɑlɑki sɔ̃, mɑ u nɛɛ, u ɡɔsiro u wurɑ Bɑlɑkin mi. \v 6 Mɑ Bɑlɑmu u wurɑ u dɑ u Bɑlɑki deemɑ mi u win yɑ̃ku ni mɔ̀ kɑ Mɔɑbubɑn wiruɡibu ɡɑbu. \v 7 Sɑɑ yerɑ Bɑlɑmu u ɡɑri ɡeruɑ u nɛɛ, \q1 wee Bɑlɑki Mɔɑbun sunɔ u derɑ nɑ nɑ sɑɑ Arɑmun di. \q1 Wiyɑ u derɑ nɑ sɑrɑmɑ sɑɑ sɔ̃ɔ yɑri yerun ɡuunun di. \q1 U nɛɛ, n be nɑ n Yɑkɔbun bweseru bɔ̃rusi. \q1 N be nɑ n kɑ be Isirelibɑ mɔru ko. \q1 \v 8 Adɑmɑ kon tɔnu bɔ̃rusi wi Gusunɔ kun bɔ̃rusi? \q1 Amɔnɑ kon kɑ tɔnu mɔru ko wi Gusunɔ kun kɑ mɔru mɔ̀. \q1 \v 9 Nɑ Isirelibɑ wɑɑmɔ ɡuunu wɔllɔ kɑ ɡunɡunu wɔllɔ \q1 bɑ wɑ̃ɑ nɛnɛm bɑǹ kɑ bweseru ɡɑru weenɛ. \q1 \v 10 Goo kun kpɛ̃ u bu ɡɑri. \q1 Bɑ dɑbi nɡe yɑni sɛɛri mini. \q1 Wɑrɑ u koo kpĩ u ben bɔnu nnɛn sube teeru ɡɑri. \q1 Nɑ kɑnɑmɔwɑ n ɡbi nɡe Isireli be, be bɑ sɑ̃ɑ ɡemɡibu. \q1 Nɑ kĩwɑ nɛn wɑ̃ɑrun wii ɡoberu tɑ n sɑ̃ɑ nɡe beɡiru. \p \v 11 Yerɑ Bɑlɑki u Bɑlɑmu bikiɑ u nɛɛ, mbɑ ɑ mɑn kuɑmmɛ mɛsum. Nɑ nun sokusiɑwɑ ɑ kɑ nɛn yibɛrɛbɑ bɔ̃rusi. Adɑmɑ wee domɑrɑ ɑ bu kuɑmmɛ. \p \v 12 Mɑ Bɑlɑmu u nùn wisɑ u nɛɛ, ye Yinni Gusunɔ u mɑn sɔ̃ɔwɑ, n ǹ yerɑ kon ɡere? \s1 Bɑlɑmu u Isirelibɑ \s2 domɑru kuɑ nɔn mɛɛruse \p \v 13 Bɑlɑki u mɑɑ Bɑlɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ mɑn swĩimɑ su dɑ ɡɑm ɡiɑ. Min di kɑɑ ben sukum wɑ n ǹ be kpuro. Be ɑ wɑ mi, kpɑ ɑ bu bɔ̃rusi. \p \v 14 Mɑ u kɑ nùn dɑ sɑnsɑnin kɔ̃su yeru ɡɑrun mi, Pisiɡɑn ɡuuru wɔllɔ. Miyɑ u mɑɑ yɑ̃ku yenu nɔɔbɑ yiru kuɑ. Mɑ u nɑɑ kinɛru kɑ yɑ̃ɑ kinɛru ɡo yɑ̃ku yee nin bɑɑteren wɔllɔ. \v 15 Mɑ Bɑlɑmu u Bɑlɑki sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ yɔ̃ro mi ɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu mɔ̀ mini, kpɑ n dɑ n nɔ ye Yinni Gusunɔ u koo mɑn sɔ̃. \p \v 16 Yerɑ Yinni Gusunɔ u nɑ u kɑ Bɑlɑmu yinnɑ. Mɑ u nùn sɔ̃ɔwɑ ye u koo Bɑlɑki sɔ̃. Mɑ u nɛɛ, u wuro Bɑlɑki win mi. \v 17 Mɑ u wurɑ u dɑ Bɑlɑkin mi u deemɑ u wɑ̃ɑ win yɑ̃kunun bɔkuɔ, wi kɑ Mɔɑbubɑn wiruɡibu. Sɑɑ yerɑ u Bɑlɑmu bikiɑ u nɛɛ, mbɑ Yinni Gusunɔ u nun sɔ̃ɔwɑ. \p \v 18 Mɑ Bɑlɑmu u nɛɛ, \q1 Bɑlɑki, ɑ seewo ɑ swɑɑ dɑki. \q1 Wunɛ Siporin bii, ɑ swɑɑ tem kpĩiyɔ ɑ nɔ. \q1 \v 19 Gusunɔ kun sɑ̃ɑ nɡe tɔnu u sere weesu ko. \q1 Uǹ sɑ̃ɑ nɡe tɔnu u sere kɔbiɑ ye u rɑɑ ɡeruɑ. \q1 Ye u ɡeruɑ, yerɑ u rɑ ko. \q1 Yèn himbɑ u mɑɑ yi, yɑ rɑ koorewɑ. \q1 \v 20 Wee Gusunɔ u mɑn woodɑ wɛ̃ n Isirelibɑ domɑru kuɑ. \q1 Win tiiwɑ u bu tu kuɑ kɔ. \q1 Yen sɔ̃, nɑǹ kpɛ̃ n tu yinɑ. \q1 \v 21 Uǹ torɑru ɡɑru wɑ Isirelibɑ sɔɔ. \q1 U sɑ̃ɑwɑ Gusunɔ ben Yinni, u mɑɑ wɑ̃ɑ kɑ be. \q1 U sɑ̃ɑwɑ ben sinɑ boko. \q1 U mɑɑ nuku dobu mɔ ben sɔ̃. \q1 \v 22 Wiyɑ u bu yɑrɑ Eɡibitin di. \q1 U bu dɑm wɛ̃ nɡe kɛtɛ ɡbeekiru. \q1 \v 23 Sɔroru tɑǹ kpɛ̃ tu Isirelibɑ ɡɑ̃ɑnu kuɑ. \q1 Dobo dobo yɑǹ kpɛ̃ yu bu nɔni wɔ̃ke. \q1 Sɑɑ yɑ̀ n turɑ bɑ koo bu sɔ̃ bu nɛɛ, \q1 bu mɛɛrio ye Yinni Gusunɔ u kuɑ. \q1 \v 24 Bɑ sɑ̃ɑwɑ nɡe ɡbee sunɔ ɡe ɡɑ rɑ yɑɑ mwɛ ɡu tem \q1 kpɑ ɡu yen yɛm nɔ ɡu sere dɑ ɡu kpunɑ. \p \v 25 Mɑ Bɑlɑki u Bɑlɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ̀ kun kĩ ɑ bu bɔ̃rusi, ɑ ku bu domɑru kuɑ. \p \v 26 Yerɑ Bɑlɑmu u nùn wisɑ u nɛɛ, nɑǹ dɑɑ nun sɔ̃ɔwɑ nɑ nɛɛ, kon kowɑ ye Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ? \s1 Bɑlɑmu u Isirelibɑ \s2 domɑru kuɑ nɔn itɑse \p \v 27 Bɑlɑki u mɑɑ Bɑlɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ǹ n mɛn nɑ, ɑ nɑ su dɑ ɡɑm ɡiɑ. Sɔrɔkudo Yinni Gusunɔ u koo wurɑ ɑ Isirelibɑ bɔ̃rusi nɛn sɔ̃. \p \v 28 Mɑ Bɑlɑki u kɑ Bɑlɑmu dɑ Peorin ɡuuru wɔllɔ tèn min di bɑ ɡbɑburu mɛɛrɑ. \v 29 Bɑlɑmu u Bɑlɑki sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ mɑn yɑ̃ku yenu nɔɔbɑ yiru kuo, kpɑ ɑ kɑ mɑn nɑɑ kinɛnu nɔɔbɑ yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu nɔɔbɑ yiru nɑɑwɑ, \v 30 mɑ Bɑlɑki u kuɑ ye Bɑlɑmu u nùn sɔ̃ɔwɑ mi. U nɑɑ kinɛru kɑ yɑ̃ɑ kinɛru ɡo yɑ̃ku yee nin bɑɑteren wɔllɔ. \c 24 \p \v 1 Ye Bɑlɑmu u wɑ mɑ Yinni Gusunɔ u yɔ̃rɑriwɑ u Isirelibɑ domɑru kuɑ, yerɑ uǹ mɑɑ bikiɑru kue Yinni Gusunɔn mi nɡe mɛ u rɑ rɑɑ ko yellu. Adɑmɑ u win wuswɑɑ tĩiwɑ ɡbɑburun berɑ ɡiɑ. \v 2 Ye u nɔni seeyɑ u wɑ Isirelibɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡire bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ, yerɑ Gusunɔn Hunde nùn yɔɔwɑ. \v 3 Mɑ u ɡɑri ɡerubu wɔri u nɛɛ, \q1 nɛ, Bɑlɑmu, Beorin bii, wee ye nɑ ɡerumɔ. \q1 Nɑ rɑ yɑm wɑ. \q1 \v 4 Nɑ rɑ Gusunɔn nɔɔ nɔ. \q1 Wi, Dɑm kpuroɡii u rɑ de n kɑ̃sinu wɑ. \q1 Domi u rɑ mɑn tii sɔ̃ɔsi nɑ̀ n nùn sɑ̃ɑmɔ. \q1 \v 5 Bɛɛ Isirelibɑ Yɑkɔbun bweseru, bɛɛn kunu nu wɑ̃. \q1 \v 6 Nu tɛrie nɡe wɔwɑ mɑ nu sɑ̃ɑ nɡe ɡbɑɑ te tɑ wɑ̃ɑ dɑɑrun bɔkuɔ. \q1 Mɑ nu ɡire nɡe dɑ̃ɑ ni bɑ mɔ̀ sɛduru ni Yinni Gusunɔ u duurɑ dɑɑrun bɔkuɔ \q1 kɑ sere dɑ̃ɑ kiki si bɑ mɔ̀ ɑloɛsi. \q1 \v 7 Bɑ nim mɔ mu yibɑ mu yɑrimɔ \q1 mu dɑ̃ɑ ɡbɑɑru nim yɛ̃kɑmɔ. \q1 Isirelibɑn sinɑ boko u koo Aɡɑɡi tɑbu di \q1 kpɑ win bɑndu tu dɑm ko. \q1 \v 8 Gusunɔwɑ u bu yɑrɑ Eɡibitin di \q1 kɑ win dɑm bɑkɑm nɡe kɛtɛ ɡbeekiru. \q1 Wiyɑ u rɑ de bu bwese tukunu kɑmiɑ nɔni kpɑki teeru \q1 kpɑ bu nu sɛ̃ɛnu twee bu nin kukunu kɔsuku bu ɡo. \q1 \v 9 Be wee bɑ kpunɑmɔ nɡe ɡbee sinɑnsu. \q1 Wɑrɑ u koo kpĩ u bu seeyɑ. \q1 Bɛɛ, Isirelibɑ, wi u bɛɛ domɑru kuɑ, u koo domɑru wɑ. \q1 Wi u mɑɑ bɛɛ bɔ̃rusi, u koo bɔ̃ri wɑ. \p \v 10 Yerɑ Bɑlɑkin mɔru yɑ seewɑ sere u nɔmɑ yɛ̃kɑnɑ. Mɑ u nɛɛ, Bɑlɑmu, nɑ nun sokɑwɑ ɑ kɑ nɛn yibɛrɛbɑ bɔ̃rusi. Adɑmɑ wee ɑ bu domɑru kuɑ nɔn itɑ. \v 11 Yen sɔ̃, ɑ doonɔ minin di tɛ̃, ɑ wurɑ wunɛn yɛnuɔ. Nɑ rɑɑ nɛɛ, kon nun ɡɑ̃ɑnu kɛ̃, ɑdɑmɑ Yinni Gusunɔ kun wure ɑ ye wɑ. \s1 Bɑlɑmu u ɡerumɔ \s2 ye yɑ koo koorɑ \p \v 12 Mɑ Bɑlɑmu u Bɑlɑki wisɑ u nɛɛ, nɑǹ dɑɑ wunɛn ɡɔro be sɔ̃ɔwɑ nɑ nɛɛ, \v 13 bɑɑ ɑ̀ n mɑn wunɛn diru kɑ̃, te tɑ wurɑ kɑ sii ɡeesu yibɑ nɑǹ kpɛ̃ n ɡeɑ ǹ kun mɛ kɔ̃sɑ ɡere mɑ n kun mɔ ye Yinni Gusunɔn u mɑn sɔ̃ɔwɑ? \v 14 Tɛ̃ wee nɑ ɡɔsirɔ nɛn tɔmbun mi. Adɑmɑ ɑ nɑ ɑ nɔ yè Isirelibɑ bɑ koo wunɛn tɔmbu kuɑ siɑ. \p \v 15 Mɑ u mɑɑ nɛɛ, \q1 wee ye nɛ Bɑlɑmu Beorin bii nɑ ɡerumɔ, \q1 nɛ wi nɑ rɑ yɑm wɑ. \q1 \v 16 Nɑ rɑ Yinni Gusunɔn nɔɔ nɔ. \q1 Nɑ mɑɑ wi, Wɔrukoon himbɑ yɛ̃. \q1 Nɑ rɑ wi Dɑm kpuroɡiin kɑ̃sinu wɑ, \q1 domi u rɑ mɑn tii sɔ̃ɔsi nɑ̀ n nùn sɑ̃ɑmɔ. \q1 \v 17 Nɑ wɑ ye yɑ sisi, ɑdɑmɑ n ǹ mɔ ɡisɔ. \q1 Nɑ wɑ ye yɑ koo koorɑ, ɑdɑmɑ n ǹ tɛ̃. \q1 Wee kperɑ ɡɑɑ yɑrɑ Yɑkɔbun bweserun di. \q1 Sinɑ boko ɡoo u yɑrɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di, \q1 be, be bɑ sɑ̃ɑ Yɑkɔbun bweseru. \q1 Mɑ u kɑ win sinɑ dɛkɑ Mɔɑbubɑ soomɔ bɑɑ sɑburosɔ. \q1 Mɑ yɑ be bɑ tii suen bweserun winu kɔsukumɔ. \q1 \v 18 U mɑɑ Edɔmu be bɑ sɑ̃ɑ win yibɛrɛbɑn tem mwɑ mɛ bɑ mɔ̀ Seiri. \q1 Mɑ Isirelibɑ bɑ nɑsɑrɑ suɑ. \q1 \v 19 Sinɑ boko wi, u win yibɛrɛbɑ tɑɑre. \q1 Mɑ u be bɑ rɑɑ tie ɡo u kpeerɑsiɑ mɑm mɑm. \s1 Isirelibɑn yibɛrɛbɑ \s2 bɑ koo kɑm ko \p \v 20 Ye Bɑlɑmu u Amɑlɛkibɑ wɑ, yerɑ u nɛɛ, \q1 Amɑlɛkibɑrɑ bɑ dɑm bo duniɑ sɔɔ. \q1 Adɑmɑ bɑ koo bu kɑm koosiɑ sɔ̃ɔ teeru. \p \v 21 Ye Bɑlɑmu u mɑɑ Kenibɑ wɑ, yerɑ u nɛɛ, \q1 bɛɛ Kenibɑ, wee bɛɛn wɑ̃ɑ yerɑ nɑɑnɛ mɔ \q1 nɡe ɡunɔ sokuru te tɑ yii kpee bɑɑ sɔɔ. \q1 \v 22 Adɑmɑ Asiriɡibu bɑ koo bɛɛ yoru mwɛɛri \q1 kpɑ bu bɛɛn wɑ̃ɑ yenu kɔsuku. \p \v 23 Mɑ Bɑlɑmu u mɑɑ nɛɛ, \q1 Gusunɔ ù n ɡoon ɡɔɔn sɑɑ yi, yɛ̃ro u koo kpĩ u n wɑ̃ɑ? \q1 \v 24 Goo nimkusu su koo nɑ sɑɑ Kitimun di \q1 kpɑ yibɛrɛbɑ bu Asiriɡibu kɑ Ebɛɛn bweseru sekuru doke. \q1 Adɑmɑ yibɛrɛ ben tii bɑ koo kɑm kowɑ. \p \v 25 Yenibɑn biru, Bɑlɑmu u ɡɔsirɑ u dɑ win wuuɔ, mɑ Bɑlɑki u mɑɑ wurɑ win yɛnuɔ. \s1 Isirelibɑ bɑ bũu sɑ̃ɑru wɔri \c 25 \p \v 1 Sɑɑ ye Isirelibɑ bɑ wɑ̃ɑ Sitimuɔ, yerɑ bɑ kɑ Mɔɑbubɑn wɔndiɑbɑ sɑkɑrɑru toruɑ. \v 2 Mɑ wɔndiɑ be, bɑ derɑ Isireli be, bɑ ben bũu sɑ̃ɑru wɔri, bɑ kɑ bu di, bɑ kɑ bu nɔrɑ. Mɑ bɑ ben bũnu yiirɑ bɑ sɑ̃wɑ. \v 3 Bɑ tii bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli Peoriɡii wɛ̃. Mɑ Yinni Gusunɔ u kɑ bu mɔru kuɑ. \v 4 U Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ Isirelibɑn wiruɡibu kpuro mɛnnɔ, kpɑ ɑ de bu be bɑ tɑɑrɛ mɔ ɡo sɔ̃ɔ sɔɔ nɛn wuswɑɑɔ. Sɑɑ yerɑ nɛn mɔru yɑ koo sure. \p \v 5 Mɑ Mɔwisi u Isirelibɑn wiruɡibu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ben bɑɑwure u mɛɛrio win tɔmbu sɔɔ be bɑ Mɔɑbubɑn bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli Peoriɡii sɑ̃ɑmɔ, kpɑ u bu ɡo. \p \v 6 Sɑɑ yè sɔɔ Isirelibɑ bɑ wuri mɔ̀ Yinni Gusunɔn kurun kɔnnɔwɔ, sɑɑ yerɑ ben turo u kɑ kurɔ Mɑdiɑni ɡoo nɑ wiɡibun mi, Isirelibɑ kpuron wuswɑɑɔ kɑ Mɔwisin wuswɑɑɔ. \v 7 Ye Finɛɛsi, Eleɑsɑɑn bii, Aronin debubu u wɑ mɛ, yerɑ u seewɑ tɔn ben suunu sɔɔn di u yɑɑsɑ suɑ. \v 8 Mɑ u Isireli wi swĩi sere win kurɔ mɑ u bu yɑɑsɑ sɔkurɑ ben bɔsɔnɔ. Sɑɑ yerɑ wɑhɑlɑ yɑ yɔ̃rɑ Isirelibɑ sɔɔ. \v 9 Yen dɔmɑ te, tɔmbu nɔrɔbun subɑ yɛndɑ nnɛwɑ (24.000) bɑ ɡu. \p \v 10 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 11 wee yɑ̃ku kowo Finɛɛsi, Eleɑsɑɑn bii, Aronin debubu, u nɛn mɔru suresiɑ ye u kɑ mɑn sɑnnɑ, Isirelibɑn suunu sɔɔ. Yen sɔ̃nɑ nɑǹ bu kpeerɑsie. \v 12 Yen sɔ̃, ɑ nùn sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, wee nɑ kɑ nùn ɑrukɑwɑni bɔkumɔ ye yɑ sɑ̃ɑ bɔri yɛnduɡiɑ. \v 13 Arukɑwɑni ye, yɑ koo de wi kɑ win bibun bweseru bɑ n sɑ̃ɑ yɑ̃ku kowobu sere kɑ bɑɑdommɑɔ. Domi u nɛ, Gusunɔ win Yinni sɑnnɑ. Mɑ yɑ derɑ Isirelibɑ bɑ ben torɑrun suuru wɑ. \p \v 14 Isireli wi bɑ ɡo kɑ kurɔ Mɑdiɑni wi sɑnnu, win yĩsirɑ Simiri, Sɑlun bii. U sɑ̃ɑwɑ Simɛɔn bwese kɛrɑ tiɑn wiruɡii. \v 15 Kurɔ Mɑdiɑni win yĩsirɑ mɑɑ Kosibi. Win tundon yĩsirɑ Suri. U sɑ̃ɑwɑ Mɑdiɑnibɑn bwese kɛrɑ tiɑn wiruɡii. \p \v 16 Yinni Gusunɔ u mɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 17 i Mɑdiɑnibɑ wɔrio, kpɑ i bu ɡo. \v 18 Domi bɑ sɑ̃ɑwɑ bɛɛn yibɛrɛbɑ be bɑ bɛɛ torɑsiɑ ben bũu Bɑɑli Peoriɡiin sɔ̃ kɑ Kosibi, ben wiruɡii turon bii wɔndiɑn sɔ̃, wi bɑ ɡo sɑnɑm mɛ wɑhɑlɑ yɑ seewɑ Peoriɔ. \s1 Bɑ Isirelibɑ ɡɑrɑ nɔn mɛɛruse \c 26 \p \v 1 Wɑhɑlɑ yen biru, Yinni Gusunɔ u Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ, Aronin bii sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 i Isirelibɑn bii tɔn durɔbu ɡɑrio be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, be bɑ koo ɡesi kpĩ bu tɑbu dɑ. I ko i bu ɡɑriwɑ bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ. \p \v 3 Mɑ Mɔwisi kɑ Eleɑsɑɑ bɑ ye Isirelibɑ sɔ̃ɔwɑ Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru. \v 4 Bɑ nɛɛ, bu ɡɑrio ben be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, be bɑ koo kpĩ bu tɑbu ko nɡe mɛ Gusunɔ u rɑɑ bu yen woodɑ wɛ̃ sɑnɑm mɛ bɑ yɑrimɑ Eɡibitin di. \p \v 5 Bèn min di Rubɛni, Yɑkɔbun bii ɡbiikoon bwese kɛri toruɑ, berɑ Enɔku, wìn min di Ɛnɔkubɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Pɑɑlu, wìn min di Pɑɑlubɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, \v 6 kɑ Hɛsironi, wìn min di Hɛsironibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Kɑɑmi wìn min di Kɑɑmibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. \v 7 Be bɑ sɑ̃ɑ Rubɛnin bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ itɑ kɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu kɑ tɔmbu tɛnɑ (43.730). \p \v 8 Eliɑbu, Pɑɑlun bii, \v 9 wiyɑ u Nɛmuɛli mɑrɑ, kɑ Dɑtɑni, kɑ Abirɑmu. Dɑtɑni wi, kɑ Abirɑmu bɑ sɑ̃ɑwɑ win ɡerunɑsibu. Beyɑ bɑ Mɔwisi kɑ Aroni seesi, mɑ bɑ kɑ Koren bibun bweseru yɔ̃rɑ sɑnɑm mɛ bɑ Yinni Gusunɔ seesi. \v 10 Mɑ tem mu nɔɔ bɑɑrɑ mu bu mwɛ kɑ Koren tii sɑnnu. Mɑ dɔ̃ɔ u ɡɑbu di. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑ tɔmbu ɡoobu, kɑ weerɑɑkuru (250). Mɑ yɑ kuɑ kirɔ be bɑ tien sɔ̃. \v 11 Adɑmɑ Koren bibu bɑǹ dɔmɑ te ɡu. \p \v 12 Bèn min di Simɛɔn bwese kɛri toruɑ berɑ, Nɛmuɛli, wìn min di Nɛmuɛlibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Yɑmini, wìn min di Yɑminibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Yɑkini, wìn min di Yɑkinibɑn bweserɑ yɑrɑ, \v 13 kɑ Serɑki, wìn min di Serɑkibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Sɔɔlu, wìn min di Sɔɔlubɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 14 Be bɑ sɑ̃ɑ Simɛɔn bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yɛndɑ yiru kɑ tɔmbu ɡoobu (22.200). \p \v 15 Bèn min di Gɑdin bwese kɛri toruɑ, berɑ Sefoni, wìn min di Sefonibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Hɑɡi, wìn min di Hɑɡibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Suni, wìn min di Sunibɑn bweserɑ yɑrɑ, \v 16 kɑ Osini, wìn min di Osinibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Eri, wìn min di Eribɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 17 Kɑ Arodi, wìn min di Arodibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Areli, wìn min di Arelibɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 18 Be bɑ sɑ̃ɑ Gɑdin bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (40.500). \p \v 19-21 Bèn min di Yudɑn bwese kɛri toruɑ, berɑ Selɑ, wìn min di Selɑbɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Perɛsi, wìn min di Perɛsibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Serɑki, wìn min di Serɑkibɑn bweserɑ yɑrɑ. Bèn min di Perɛsin bwese kɛri toruɑ, berɑ Hɛsironi wìn min di Hɛsironibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Hɑmulu wìn min di Hɑmulubɑn bweserɑ yɑrɑ. Yudɑn bibu yiru Eri kɑ Onɑni bɑ ɡu Kɑnɑnin temɔ. \v 22 Be bɑ sɑ̃ɑ Yudɑn bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (76.500). \p \v 23 Bèn min di Isɑkɑrin bwese kɛri toruɑ, berɑ Tolɑ, wìn min di Tolɑbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Pufɑ, wìn min di Pufɑbɑn bweserɑ yɑrɑ, \v 24 kɑ Yɑsubu, wìn min di Yɑsububɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Simuroni, wìn min di Simuronibɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 25 Be bɑ sɑ̃ɑ Isɑkɑrin bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ nnɛ kɑ ɡoobɑ wunɔbu (64.300). \p \v 26 Bèn min di Sɑbulonin bwese kɛri toruɑ, berɑ Serɛdi, wìn min di Serɛdibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Heloni, wìn min di Helonibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Yɑlɛɛli wìn min di Yɑlɛɛlibɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 27 Be bɑ sɑ̃ɑ Sɑbulonin bwese kɛri toruɑ, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (60.500). \p \v 28 Yosɛfun bweseru sɔɔrɑ Mɑnɑse kɑ Efɑrɑimu bɑ wɑ̃ɑ. \v 29 Mɑnɑsen biiwɑ Mɑkiri, wìn min di Mɑkiribɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. Mɑkiriwɑ u Gɑlɑdi mɑrɑ, wìn min di Gɑlɑdibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. \v 30 Bèn min di Gɑlɑdin bwese kɛri toruɑ, berɑ Yesɛɛ, wìn min di Yesɛɛbɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Helɛki wìn min di Helɛkibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. \v 31 Kɑ Asiriɛli wìn min di Asiriɛlibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Sikɛmu wìn min di Sikɛmubɑn bweserɑ yɑrɑ, \v 32 kɑ Semidɑ wìn min di Semidɑbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Hefɛɛ, wìn min di Hefɛɛbɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 33 Selofɑdi Hefɛɛn bii, uǹ bii tɔn durɔbu mɑrɑ mɑ n kun mɔ tɔn kurɔbu tɔnɑ. Beyɑ, Mɑlɑ kɑ Nɔɑ, kɑ Hoɡulɑ, kɑ Milikɑ, kɑ Tirisɑ. \v 34 Be bɑ sɑ̃ɑ Mɑnɑsen bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ yiru kɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu (52.700). \p \v 35 Bèn min di Efɑrɑimun bwese kɛri toruɑ, berɑ Sutelɑki, wìn min di Sutelɑkibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Bekɛɛ wìn min di Bekɛɛbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Tɑkɑni wìn min di Tɑkɑnibɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 36 Sutelɑkin biiwɑ Erɑni wìn min di Erɑnibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. \v 37 Be bɑ sɑ̃ɑ Efɑrɑimun bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ yiru kɑ tɔmbu nɛɛrɑ wunɔbu (32.500). Be kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ Yosɛfun bibu. \p \v 38 Bèn min di Bɛnyɑmɛɛn bwese kɛri toruɑ, berɑ Belɑ, wìn min di Belɑbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Asibɛli wìn min di Asibɛlibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Akirɑmu wìn min di Akirɑmubɑn bweserɑ yɑrɑ, \v 39 kɑ Sufɑmu wìn min di Sufɑmubɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Hufɑmu wìn min di Hufɑmubɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 40 Belɑn bibɑ Aɑdi kɑ Nɑmɑni. Aɑdin min diyɑ Aɑdibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. Nɑmɑnin min diyɑ mɑɑ Nɑmɑnibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. \v 41 Be bɑ sɑ̃ɑ Bɛnyɑmɛɛn bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɔɔbu kɑ tɔmbu nɑtɑ (45.600). \p \v 42 Bèn min di Dɑnun bwese kɛrɑ toruɑ, berɑ Sukɑmu, wìn min di Sukɑmubɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ. \v 43 Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ nnɛ kɑ tɔmbu nɛɛru (64.400). \p \v 44 Bèn min di mɑɑ Asɛɛn bwese kɛri toruɑ, berɑ Yiminɑ, wìn min di Yiminɑbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Yisifi wìn min di Yisifibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Beriɑ wìn min di Beriɑbɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 45 Beriɑn bweseru sɔɔrɑ Hebɛɛ u wɑ̃ɑ, wìn min di Hebɛɛbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Mɑɑkiɛli wìn min di Mɑɑkiɛlibɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 46 Asɛɛ u bii tɔn kurɔ mɔ wi bɑ sokumɔ Serɑki. \v 47 Be bɑ sɑ̃ɑ Asɛɛn bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weerɑɑkuru kɑ itɑ kɑ tɔmbu nɛɛru (53.400). \p \v 48 Be bɑ Nɛfitɑlin bwese kɛri toruɑ, berɑ Yɑsiɛli, wìn min di Yɑsiɛlibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Guni wìn min di Gunibɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 49 Kɑ Yesɛɛ wìn min di Yesɛɛbɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Silɛmu wìn min di Silɛmubɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 50 Be bɑ sɑ̃ɑ Nɛfitɑlin bwese kɛri, berɑ mi. Ben ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ nɔɔbu kɑ tɔmbu nɛɛru (45.400). \p \v 51 Isireli be bɑ ɡɑrɑ mi, be kpuron ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ nɑtɑ kɑ tiɑ kɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu kɑ tɛnɑ (601.730). \s1 Nɡe mɛ bɑ koo tem mɛ \s2 bɔnu koosinɑ \p \v 52 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ. \v 53 A bwese kɛri yi tem mɛ bɔnu kuo nɡe mɛ yin ɡeerɑ nɛ. \v 54 Bwese kɛrɑ yèn tɔmbɑ dɑbiru bo, ɑ ye tem wɛ̃ɛyɔ mu n kpɑ̃. Bwese kɛrɑ yèn tɔmbɑ kun mɑɑ dɑbi kpɑ ɑ ye tem wɛ̃ fiiko. A yen bɑɑyere tem wɛ̃ɛyɔ nɡe mɛ yen tɔmbɑ ɡeeru nɛ. \v 55 Adɑmɑ kɑɑ bu tem mɛ bɔnu kuɑwɑ kɑ tɛtɛ ɑ bu wɛ̃ bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ. \v 56 Bɑ koo tem mɛ bɔnu kowɑ kɑ tɛtɛ bu kɑ bwese kɛrɑ bɑɑyere wɛ̃ nɡe mɛ yen tɔmbɑ ɡeeru nɛ. \s1 Bɑ Lefibɑn bweseru ɡɑrɑ \s2 nɔn mɛɛruse \p \v 57 Lefin bweseru sɔɔ, be bɑ ɡɑrɑ, berɑ Gɛɛsɔni wìn min di Gɛɛsɔnibɑn bwese kɛrɑ yɑrɑ, kɑ Kehɑti wìn min di Kehɑtibɑn bweserɑ yɑrɑ, kɑ Mɛrɑri wìn min di Mɛrɑribɑn bweserɑ yɑrɑ. \v 58 Be bɑ sɑ̃ɑ Lefin bwese kɛri, berɑ Libinɑn yɛnuɡibu, kɑ Heboronin yɛnuɡibu kɑ Mɑkirin yɛnuɡibu, kɑ Musin yɛnuɡibu, kɑ Koren yɛnuɡibu, Kehɑtiwɑ u Amurɑmu mɑrɑ. \v 59 Amurɑmun kurɔn yĩsirɑ Yokebɛdi. U sɑ̃ɑwɑ Lefin bii wi u mɑrɑ Eɡibitiɔ. Bii be u Amurɑmu mɑruɑ, berɑ Aroni, kɑ Mɔwisi, kɑ Mɑriɑmu ben sesu. \v 60 Bii be Aroni u mɑrɑ, berɑ Nɑdɑbu, kɑ Abihu, kɑ Eleɑsɑɑ, kɑ Itɑmɑɑ. \v 61 Adɑmɑ Nɑdɑbu kɑ Abihu bɑ ɡuwɑ sɑnɑm mɛ bɑ kɑ dɔ̃ɔ tuko duɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ bu kɑ yɑ̃kuru ko. \v 62 Tɔn durɔ be bɑ suru tiɑ tiɑ mɔ bɑ ɡɑrɑ kɑ be bɑ mɛ kere, ben ɡeerɑ kuɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yɛndɑ itɑ (23.000). Bɑǹ bu ɡɑrɑ sɑnɑm mɛ bɑ Isirelibɑ ɡɑrimɔ domi bɑǹ kɑ bu tem bɔnu mɔ̀. \s1 Gɑri ɡɑri yen wii ɡoberu \p \v 63 Isireli be Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ bɑ ɡɑrɑ Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru, berɑ mi. \v 64 Isireli be kpuro sɔɔ, ɡoo sɑri mi, wi Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Aroni bɑ rɑɑ ɡɑrɑ Sinɑin ɡbɑburɔ, \v 65 mɑ n kun mɔ Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii kɑ Yosue, Nunin bii. Domi nɡe mɛyɑ Yinni Gusunɔ u rɑɑ bu sɔ̃ɔwɑ. \s1 Tubi ye tɔn kurɔbɑ ko n mɔ \c 27 \p \v 1 Selofɑdi, wi u sɑ̃ɑ Hefɛɛ kɑ Gɑlɑdi kɑ Mɑkiri kɑ Mɑnɑsen sikɑdobu Yosɛfun bweseru sɔɔ, u bii tɔn kurɔbu nɔɔbu mɑrɑ. Berɑ Mɑlɑ kɑ Nɔɑ kɑ Hoɡulɑ kɑ Milikɑ kɑ Tirisɑ \v 2 mɑ be, bɑ nɑ Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑn mi, kɑ wiruɡibun mi kɑ sere Isirelibɑ kpuron mi Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔwɔ bɑ nɛɛ, \v 3 bɛsɛn tundo u ɡuwɑ ɡbɑburɔ. Uǹ wɑ̃ɑ Koren bibun wuuru sɔɔ be bɑ Yinni Gusunɔ seesi. U ɡuwɑ win tii tiin torɑnun sɔ̃. Adɑmɑ uǹ bii tɔn durɔ mɔ. \v 4 N weenɛ bu win bwese kɛrɑ deri yèn sɔ̃ uǹ bii tɔn durɔ mɔ? I sun tem wɛ̃ɛyɔ bɛsɛn tundon mɑɑbu kɑ wɔnɔbun suunu sɔɔ. \p \v 5 Mɑ Mɔwisi u Yinni Gusunɔ kɑnɑ ben ɡɑri yin sɔ̃. \v 6 Mɑ Yinni Gusunɔ u nùn wisɑ u nɛɛ. \v 7 Selofɑdin bii be, bɑ ɡem mɔ. A bu tem wɛ̃ɛyɔ mɛ ben tundo u ko n dɑɑ mɔ. Kɑɑ bu mu wɛ̃wɑ ben tundon mɑɑbu kɑ wɔnɔbun suunu sɔɔ. \v 8 Yen biru, kpɑ ɑ Isirelibɑ sɔ̃ ɑ nɛɛ, ɡoo ù n ɡu mɑ uǹ bii tɔn durɔ mɔ, win bii tɔn kurɔwɑ u koo win ɑrumɑni suɑ u tubi di. \v 9 Ù kun mɑɑ bii tɔn kurɔ mɔ, win mɑɑbu kɑ wɔnɔbɑ bɑ koo win ɑrumɑni suɑ bu tubi di. \v 10 Ù kun mɑɑ mɑɑbu kɑ wɔnɔbu mɔ, win tundon mɑɑbu kɑ wɔnɔbɑ bɑ koo win ɑrumɑni suɑ bu tubi di. \v 11 Win tundo ù kun mɑɑ mɑɑbu kɑ wɔnɔbu mɔ, win mɛro bisi wi u fɛ̃ɛ fɛ̃ɛ bo wiyɑ u koo win ɑrumɑni tubi di. Yeni yɑ ko n sɑ̃ɑwɑ woodɑ Isirelibɑ sɔɔ nɡe mɛ nɛ, Yinni Gusunɔ nɑ ye Mɔwisi wɛ̃. \s1 Yinni Gusunɔ u Yosue ɡɔsɑ \s2 u kɑ ko Mɔwisin kɔsire \p \v 12 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ yɔɔwo Abɑrimun ɡuu tenin wii kpiirɔ, kpɑ ɑ nɔni seeyɑ ɑ tem mɛ mɛɛri mɛ kon Isirelibɑ wɛ̃. \v 13 Yen biru, kpɑ ɑ kpunɑ ɑ ɡbi nɡe mɛ wunɛn mɔɔ Aroni u ɡu. \v 14 Domi iǹ woodɑbɑ mɛm nɔɔwɛ Sinin ɡbɑburɔ, sɑnɑm mɛ Isirelibɑ bɑ mɑn seesi. Iǹ mɑɑ mɑn bɛɛrɛ wɛ̃ ben wuswɑɑɔ sɑnɑm mɛ bɑ nim kɑnɑmɔ. Yerɑ n derɑ nɑ Mɛribɑn nim mɛ sokɑ Sɑnnɔn nim Kɑdɛsiɔ, Sinin ɡbɑburɔ. \p \v 15 Mɑ Mɔwisi u Yinni Gusunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 16-17 Yinni Gusunɔ, wunɛ wi ɑ tɑkɑ koorɑ kpuro hunde wɛ̃, ɑ ɡoo ɡɔsio, ɑ nùn ko wiruɡii wi u koo kpĩ u wunɛn tɔmbu kpɑrɑ kpɑ bɑ kun kɑ sɑ̃ɑ nɡe yɑ̃ɑ ni nuǹ kpɑro mɔ. \p \v 18 Mɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi wisɑ u nɛɛ, Yosue Nunin bii wee, wì sɔɔ nɛn Hunde u yibɑ. A nùn suo kpɑ ɑ nùn nɔmɑ sɔndi. \v 19 Kɑɑ kɑ nùn dɑwɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑn wuswɑɑɔ, kpɑ ɑ nùn ko wunɛn kɔsire Isirelibɑ kpuron nɔni biru. \v 20 A nùn wunɛn yiikon bɔnu wɛ̃ɛyɔ kpɑ Isirelibɑ kpuro bu nùn mɛm nɔɔwɑ. \v 21 Yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑwɑ u ko n dɑ wɑ kpɑ Eleɑsɑɑ u mɑn kɑnɑ win sɔ̃ kɑ woro te bɑ rɑ ko kɑ urimu. Win ɡɑriyɑ Yosue kɑ Isirelibɑ kpuro bɑ ko n dɑ kɑ sɔmburu ko. \p \v 22 Mɑ Mɔwisi u kuɑ ye Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. U Yosue suɑ mɑ u kɑ nùn dɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑn wuswɑɑɔ Isirelibɑ kpuron nɔni biru. \v 23 Mɑ u nùn nɔmɑ sɔndi u nùn kuɑ win kɔsire nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. \s1 Tɔ̃ru bɑɑteren yɑ̃kurun \s2 woodɑ \c 28 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ woodɑ yeni wɛ̃ɛyɔ. \p A nɛɛ, bu ku duɑri sɑɑ ye nɑ yi bɑ n dɑ kɑ mɑn kɛ̃nu nɑɑwɛ kpɑ bu mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑ ni nu koo mɑn nuburu dore. \p \v 3 A bu sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, tɔ̃ɔ bɑɑtere, yɑ̃ɑ kpɛmminu yiru ni nu wɔ̃ɔ tiɑ tiɑ mɔ kpɑ nu kun ɑlebu ɡɑɑ mɔ, niyɑ bɑ koo kɑ mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kuɑ bɑɑdommɑ. \v 4 Bɑ koo kɑ teeru yɑ̃kuru kowɑ bururu, teeru mɑɑ yoki kpɑɑ, \v 5 kɑ som kilo itɑ mɛ bɑ burinɑ kɑ olifin ɡum ditiri tiɑ kɑ bɔnu. \v 6 Tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku te, tɑ ko n sɑ̃ɑwɑ nɡe yɑ̃ku nubu duroruɡii te bɑ nɛ, Yinni Gusunɔ kuɑ Sinɑin ɡuurɔ. \v 7 Bururu bɑ ko n dɑ kɑ tɑm nɛwɑ ditiri tiɑ kɑ bɔnu nɛn sɑ̃ɑ yerɔ bu kɑ yɑ̃kuru ko kɑ yɑ̃ɑ te sɑnnu. \v 8 Yokɑ, kpɑ bu mɑɑ mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kuɑ kɑ yɑ̃ɑ tee te tɑ tie kɑ som kɑ tɑm nɡe mɛ bɑ rɑɑ kuɑ bururu. Tɑ ko n sɑ̃ɑwɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru te tɑ koo nɛ, Yinni Gusunɔ nuburu dore. \s1 Tɔ̃ɔ wɛ̃rɑruɡirun yɑ̃kunun \s2 woodɑ \p \v 9 Tɔ̃ɔ wɛ̃rɑruɡiru sɔɔ, yɑ̃ɑnu yiru ni nu wɔ̃ɔ tiɑ tiɑ mɔ mɑ nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔ, niyɑ i ko i kɑ nɛ, Yinni Gusunɔ yɑ̃kuru kuɑ kɑ tɑm kɑ som kilo nɔɔbɑ tiɑ mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. \v 10 I ko i n dɑ yɑ̃ku te kowɑ tɔ̃ɔ wɛ̃rɑruɡiru sɔɔ tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii ni i rɑ ko bɑɑsi. \s1 Surun tɔ̃ɔ ɡbiikirun yɑ̃kunun \s2 woodɑ \p \v 11 Suru bɑɑwuren tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, i ko i nɛ, Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑwɑ kɑ nɑɑ kpɛmi yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛru, kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu nɔɔbɑ yiru, ni nu wɔ̃ɔ tiɑ mɔ. Kpɑ sɑbe nin bɑɑtere tɑ kun ɑlebu ɡɑɑ mɔ. \v 12 I ko i kɑ ten bɑɑtere yɑ̃kuru kowɑ kɑ som mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. \v 13 Yɑ̃ɑ kpɛmmii nin bɑɑtere mɑɑ kɑ som kilo itɑ mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. Yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii niyɑ nu koo nɛ Yinni Gusunɔ nuburu dore. \v 14 Ì n kɑ kɛtɛ yɑ̃kuru mɔ̀, tɑm ditiri itɑwɑ i ko i kɑ ko. Ì n kɑ yɑ̃ɑ kinɛru mɔ̀, tɑm ditiri yiruwɑ i ko i kɑ ko. Ì n mɑɑ kɑ yɑ̃ɑ kpɛmbu mɔ̀, tɑm ditiri tiɑ kɑ bɔnuwɑ i ko i kɑ ko. Yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii ni i ko i n dɑ ko wɔ̃ɔn suru bɑɑwuren tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, niyɑ mi. \v 15 Yen biru, i ko i mɑɑ nɛ, Yinni Gusunɔ torɑrun yɑ̃kuru kuɑ kɑ tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kɑ ten tɑm bɑɑsi. \s1 Gɔɔ sɑrɑribun yɑ̃kunun \s2 woodɑ \p \v 16 Wɔ̃ɔn suru ɡbiikoon sɔ̃ɔ wɔkurɑ nnɛse sɔɔrɑ i ko i Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru di, nɛ, Yinni Gusunɔn sɔ̃. \v 17 Suru win sɔ̃ɔ wɔkurɑ nɔɔbuse sɔɔrɑ i ko i tɔ̃ɔ bɑkɑru tore te i ko i di sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru. Tɔ̃ɔ ni sɔɔ, pɛ̃ɛ ye bɑǹ seeyɑtiɑ dokewɑ i ko i di. \v 18 Tɔ̃ɔ bɑkɑ ten tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, i ko i bɛɛn sɔmɑ deriwɑ, kpɑ i mɛnnɑ i nɛ, Yinni Gusunɔ sɑ̃. \v 19 I ko i mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kuɑwɑ kɑ nɑɑ kpɛmi yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛru, kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu nɔɔbɑ yiru, ni nu wɔ̃ɔ tiɑ mɔ, kpɑ sɑbe nin bɑɑtere tɑ kun ɑlebu ɡɑɑ mɔ. \v 20 I ko i kɑ yɑɑ sɑberu bɑɑtere yɑ̃kuru kowɑ kɑ som sɑnnu mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. Ì n yɑ̃kuru mɔ̀ kɑ nɑɑ, som kilo nɔɔbɑ nnɛwɑ i ko i kɑ ko. Ì n kɑ yɑ̃ɑ kinɛru mɔ̀ som kilo nɔɔbɑ tiɑ i ko i kɑ ko. \v 21 Ì n mɑɑ kɑ yɑ̃ɑ kpɛmbu mɔ̀, som kilo itɑwɑ i ko i kɑ ko. \v 22 Yen biru, kpɑ i boo kinɛru ɡo i kɑ torɑrun yɑ̃kuru ko. \v 23 Yɑ̃ku ni kpurowɑ i ko i n dɑ ko tɔ̃ɔ bɑɑteren bururun yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii te bɑɑsi. \v 24 Sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru ye sɔɔ, i ko i nɛ, Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kuɑwɑ bɑɑdommɑ te tɑ koo mɑn nuburu dore tɔ̃ɔ bɑɑteren bururun yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii te bɑɑsi. \v 25 Yen sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse, i ko i bɛɛn sɔmɑ deriwɑ kpɑ i mɛnnɑ i mɑn sɑ̃. \s1 Gɛ̃ɛbun sɑɑn yɑ̃kunun woodɑ \p \v 26 Gɛ̃ɛbun tɔ̃ɔ bɑkɑru sɔɔ, i ko i kɑ nɛ, Yinni Gusunɔ bɛɛn ɡbeɑn dĩɑ ɡbiikinu nɑɑwɑwɑ kpɑ i mɛnnɑ i mɑn sɑ̃. Iǹ dɔmɑ te sɔmburu ɡɑru mɔ̀. \v 27 I ko i mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑwɑ ni nu nuburu do kɑ nɑɑ kpɛmi yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛru, kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu nɔɔbɑ yiru ni nu wɔ̃ɔ tiɑ mɔ. \v 28 I ko i kɑ yɑɑ sɑberu bɑɑtere yɑ̃kuru kowɑ kɑ som sɑnnu mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. Ì n yɑ̃kuru mɔ̀ kɑ nɑɑ, som kilo nɔɔbɑ nnɛwɑ i ko i kɑ ko. Ì n kɑ yɑ̃ɑ kinɛru mɔ̀ som kilo nɔɔbɑ tiɑ i ko i kɑ ko. \v 29 Ì n mɑɑ kɑ yɑ̃ɑ kpɛmbu mɔ̀ som kilo itɑwɑ i ko i kɑ ko. \v 30 Yen biru, kpɑ i boo ɡo i kɑ torɑrun yɑ̃kuru ko, \v 31 yɑ̃ku ni kpurowɑ i ko i n dɑ ko tɔ̃ɔ bɑɑteren bururun yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii te bɑɑsi. Yɑɑ sɑbe ni nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔwɑ i ko i n dɑ kɑ yɑ̃kuru ko, kɑ tɑm sɑnnu. \s1 Yɑ̃ku te bɑ koo \s2 kɑ Yinni Gusunɔ tɑkɑru ko \c 29 \p \v 1 Suru nɔɔbɑ yirusen tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, i ku sɔmburu ɡɑru ko. I ko i mɛnnɑwɑ i Yinni Gusunɔ tɑkɑru ko. I ko i tɔ̃ɔ te diwɑ i n kɔbi soomɔ. \v 2 I ko Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑ ni nu koo nùn nuburu dore, kɑ kɛtɛ kpɛmɑ, kɑ yɑ̃ɑ kinɛru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu nɔɔbɑ yiru. Yɑɑ sɑbe ni kpuro nu ko n sɑ̃ɑwɑ ni nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔ. \v 3 I ko i kɑ yɑɑ sɑbe ten bɑɑtere yɑ̃kuru kowɑ kɑ som mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. Ì n yɑ̃kuru mɔ̀ kɑ kɛtɛ, som kilo nɔɔbɑ nnɛwɑ i ko i kɑ ko. Ì n mɔ̀ kɑ yɑ̃ɑ kinɛru, som kilo nɔɔbɑ tiɑ i ko i kɑ ko. \v 4 Ì n mɑɑ mɔ̀ kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmbu, som kilo itɑwɑ i ko i kɑ ko. \v 5 I ko i mɑɑ torɑrun yɑ̃kuru ko kɑ boo kinɛru. \v 6 Yɑ̃ku niniwɑ i ko i n dɑ ko suru bɑɑwuren tɔ̃ɔ ɡbiikiruɡinu kɑ tɔ̃ɔ bɑɑtereɡinu kɑ nin som kɑ tɑm bɑɑsi. I ko nu kowɑ nɡe mɛ bɑ nin woodɑ yi. Nu ko n sɑ̃ɑwɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu ni nu koo nɛ, Yinni Gusunɔ nuburu dore. \s1 Durum wɔkɑbun yɑ̃kurun \s2 woodɑ \p \v 7 Suru nɔɔbɑ yirusen sɔ̃ɔ wɔkuruse sɔɔ, i ku sɔmburu ɡɑru ko. I ko i mɛnnɑwɑ i Yinni Gusunɔ sɑ̃ kpɑ i nɔɔ bɔke. \v 8 I ko i Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑwɑ ni nu koo nùn nuburu dore, kɑ nɑɑ kpɛmɑ, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu nɔɔbɑ yiru. Yɑɑ sɑbe ni kpuro nu ko n sɑ̃ɑwɑ ni nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔ. \v 9 Ì n yɑ̃kuru mɔ̀, i ko i nu kowɑ kɑ som mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. Ì n yɑ̃kuru mɔ̀ kɑ nɑɑ, som kilo nɔɔbɑ nnɛwɑ i ko i kɑ ko. Ì n mɔ̀ kɑ yɑ̃ɑ kinɛru som kilo nɔɔbɑ tiɑ i ko i kɑ ko. \v 10 Ì n mɑɑ mɔ̀ kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmbu, som kilo itɑwɑ i ko i kɑ ko. \v 11 Yɑ̃ku ninin biru, i ko i yɑ̃kuru ko kɑ boo kinɛru bu kɑ bɛɛ bɛɛn durum wɔkɑ, torɑrun yɑ̃kuru kɑ tɔ̃ɔ bɑɑtereɡiru kɑ nin som kɑ tɑm bɑɑsi. \s1 Kunun tɔ̃ɔ bɑkɑrun yɑ̃kunun \s2 woodɑ \p \v 12 Suru nɔɔbɑ yirusen sɔ̃ɔ wɔkurɑ nɔɔbuse sɔɔ, i bɛɛn sɔmɑ derio ye i rɑ ko, kpɑ i mɛnnɑ i nɛ, Yinni Gusunɔ sɑ̃ kpɑ i mɑn tɔ̃ɔ bɑkɑru diiyɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru. \v 13 Tɔ̃ɔ bɑkɑ ten tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ, i ko i nɛ, Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑwɑ ni nu koo mɑn nuburu dore. I ko i nu kowɑ kɑ nɑɑ kpɛmi wɔkurɑ itɑ kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ ni nu wɔ̃ɔ tiɑ tiɑ mɔ. Yɑɑ sɑbe ni kpuro nu ko n sɑ̃ɑwɑ ni nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔ. \v 14 I ko i kɑ yɑɑ sɑbe nin bɑɑtere yɑ̃kuru kowɑ kɑ som mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum. Ì n yɑ̃kuru mɔ̀ kɑ nɑɑ, som kilo nɔɔbɑ nnɛwɑ i ko i kɑ ko. Ì n mɔ̀ kɑ yɑ̃ɑ kinɛru, som kilo nɔɔbɑ tiɑ i ko i kɑ ko. \v 15 Ì n mɑɑ mɔ̀ kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmbu, som kilo itɑwɑ i ko i kɑ ko. \v 16 I ko i mɑɑ yɑ̃kuru ko kɑ boo kinɛru bu kɑ bɛɛ bɛɛn durum wɔkɑ, tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡii te i rɑ ko kɑ som kɑ tɑm sɑnnu bɑɑsi. \p \v 17-34 Tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku ni bɑɑsi, i ko i mɑɑ yɑ̃kunu ko kɑ yɑɑ sɑbe ni nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔ kɑ mɑɑ som mɛ bɑ burinɑ kɑ ɡum, nɡe mɛ i rɑ ko sɑɑ tɔ̃ɔ bɑkɑ ten sɔ̃ɔ yirusen di n kɑ ɡirɑri ten sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse. Nɡe mɛniwɑ i ko i yɑ̃ku ni koosinɑ. \m Sɔ̃ɔ yiruse sɔɔ, i ko i yɑ̃kuru kowɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛnnu wɔkurɑ yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu kɑ mɑɑ boo kinɛru. \m Sɔ̃ɔ itɑse sɔɔ, i ko i yɑ̃kuru kowɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛnnu wɔkurɑ tiɑ kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ, wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu kɑ mɑɑ boo kinɛru. \m Sɔ̃ɔ nnɛse sɔɔ, i ko i yɑ̃kuru kowɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛnnu wɔkuru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ, wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu, kɑ boo kinɛru. \m Sɔ̃ɔ nɔɔbuse sɔɔ, i ko i yɑ̃kuru kowɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛnnu nɔɔbɑ nnɛ kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ, wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu, kɑ boo kinɛru. \m Sɔ̃ɔ nɔɔbɑ tiɑse, i ko i yɑ̃kuru kowɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛnnu nɔɔbɑ itɑ kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ, wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu, kɑ boo kinɛru. \m Sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse sɔɔ, i ko i yɑ̃kuru kowɑ kɑ kɛtɛ kinɛ kpɛnnu nɔɔbɑ yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu yiru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu wɔkurɑ nnɛ, wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu, kɑ boo kinɛru. \p \v 35 Tɔ̃ɔ bɑkɑ ten sɔ̃ɔ nɔɔbɑ itɑse sɔɔ, i bɛɛn sɔmɑ derio ye i rɑ ko, kpɑ i mɛnnɑ i kɑ nɛ, Yinni Gusunɔ sɑ̃, \v 36 kpɑ i mɑn yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑ ni nu koo mɑn nuburu dore, kɑ kɛtɛ kinɛru, kɑ yɑ̃ɑ kinɛru kɑ yɑ̃ɑ kinɛ kpɛmminu nɔɔbɑ yiru wɔ̃ɔ tiɑ tiɑɡinu. Yɑɑ sɑbe ni kpuro nu ko n sɑ̃ɑwɑ ni nuǹ ɑlebu ɡɑɑ mɔ. \v 37 I ko i yɑ̃ku nin bɑɑtere kowɑ kɑ som kɑ tɑm nɡe mɛ bɑ yen woodɑ yi. \v 38 Kpɑ i mɑɑ yɑ̃kuru ko kɑ boo kinɛru bu kɑ bɛɛ bɛɛn durum wɔkɑ, tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡiru kɑ ten som kɑ tɑm bɑɑsi. \p \v 39 Yɑ̃ku nini kpurowɑ i ko i nɛ, Yinni Gusunɔ kuɑ tɔ̃ɔ bɑkɑ te sɔɔ, kɑ sere mɑɑ yɑ̃ku ni i rɑ ko bɑɑdommɑ. Niyɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu ni i rɑ ko kɑ som kɑ tɑm, kɑ siɑrɑbun yɑ̃kunu, kɑ kɛ̃nu, kɑ sere mɑɑ ni i rɑ ko nɔɔ mwɛɛrun sɔ̃. \p \v 40 Yeniwɑ Mɔwisi u Isirelibɑ kpuro sɔ̃ɔwɑ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn yiire. \c 30 \s1 Woodɑ ye bɑ yi \s2 nɔɔ mwɛɛnun sɔ̃ \p \v 1 Mɔwisi u Isirelibɑn bwese kɛrin wiruɡibu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wee woodɑ ye Yinni Gusunɔ u wɛ̃. \p \v 2 U nɛɛ, ɡoo ù n nɔɔ mwɛɛru kuɑ mɑ u koo nùn kɛ̃ru wɛ̃, ǹ kun mɛ ù n bɔ̃ruɑ u nɛɛ, u koo tii nɛnɛ ɡɑ̃ɑnu ɡɑnun sɔ̃, uǹ win ɡɑri yi kɔbiɑmɔ. U koo win nɔɔ mwɛɛ te yibiɑwɑ. \p \v 3 Bii wɔndiɑ ù n Yinni Gusunɔ nɔɔ mwɛɛru kuɑ, ǹ kun mɛ, ù n bɔ̃ruɑ sɑnɑm mɛ u ɡinɑ wɑ̃ɑ win tundon nɔmɑ sɔɔ, \v 4 mɑ tundo wi, uǹ nùn ye yinɑri sɑnɑm mɛ u yen ɡɑri nuɑ, sɑɑ ye sɔɔ, wɔndiɑ wi, u koo win nɔɔ mwɛɛ te yibiɑwɑ. \v 5 Adɑmɑ win tundo ù n nùn ye yinɑri sɑnɑm mɛ u yen ɡɑri nuɑ, sɑɑ ye sɔɔ, wɔndiɑ wi, uǹ mɑɑ nɔɔ mwɛɛ te yibiɑmɔ. Yinni Gusunɔ u koo nùn yen suuru kuɑ, domi win tundowɑ u nùn ye yinɑri. \p \v 6 Wɔndiɑ ɡoo ù n nɔɔ mwɛɛru kuɑ, ǹ kun mɛ ù n bɔ̃ruɑ n deemɑ uǹ bwisikɑ sɑɑ ye u bɔ̃ri yi mɔ̀, yen biru mɑ u durɔ suɑ, \v 7 mɑ win durɔ kun nùn ye yinɑri sɑnɑm mɛ u yen ɡɑri nuɑ, u koo win nɔɔ mwɛɛ te yibiɑwɑ. \v 8 Adɑmɑ win durɔ ù n ye yinɑ sɑnɑm mɛ u yen ɡɑri nuɑ, uǹ mɑɑ nɔɔ mwɛɛ te yibiɑmɔ te u kuɑ. Yinni Gusunɔ u koo mɑɑ nùn suuru kuɑ. \p \v 9 Tɔn kurɔ wìn durɔ ɡu, ǹ kun mɛ wi kɑ durɔ bɑ yinɑnɑ, ù n nɔɔ mwɛɛru kuɑ, u koo tu yibiɑwɑ. \p \v 10 Kurɔ mɔro ɡoo ù n nɔɔ mwɛɛru kuɑ, ǹ kun mɛ ù n bɔ̃ruɑ, \v 11 mɑ win durɔ kun nùn ye yinɑri sɑnɑm mɛ u yen ɡɑri nuɑ, kurɔ wi, u koo win nɔɔ mwɛɛ te yibiɑwɑ. \v 12 Adɑmɑ win durɔ ù n nùn ye yinɑri sɑnɑm mɛ̀ sɔɔ u yen ɡɑri nuɑ, kurɔ wi, uǹ mɑɑ nɔɔ mwɛɛ te yibiɑmɔ. Yinni Gusunɔ u koo nùn suuru kuɑ domi win durɔwɑ u nùn ye yinɑri. \v 13 Kurɔ mɔro ù n nɔɔ mwɛɛru kuɑ, ǹ kun mɛ ù n bɔ̃ruɑ u nɛɛ, u koo tii nɛnɛ ɡɑ̃ɑnu ɡɑnun sɔ̃, win durɔwɑ u koo de nɔɔ mwɛɛ te, tu koorɑ, ǹ kun mɛ tu wɔrumɑ. \v 14 Sɑnɑm mɛ durɔ wi, u ɡɑri yi nuɑ, ù kun ye yinɛ, u yi wurɑwɑ. Kurɔ wi, u koo nɔɔ mwɛɛ te yibiɑwɑ. \v 15 Adɑmɑ durɔ wi, ù n derɑ n tɛ u sere nùn ye yinɑri, durɔ wiyɑ u koo yen tɑɑrɛ wɑ. \p \v 16 Woodɑ yeniwɑ Yinni Gusunɔ u Mɔwisi wɛ̃ wɔndiɑ kɑ win tundon sɔ̃, kɑ sere mɑɑ kurɔ mɔro kɑ win durɔn sɔ̃. \s1 Isirelibɑ bɑ Mɑdiɑnibɑ tɑbu di \c 31 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ doo ɑ Mɑdiɑnibɑ mɔru kɔsiɑ kɔ̃sɑ ye bɑ Isirelibɑ kuɑn sɔ̃. Yen biruwɑ kon de ɑ kpunɑ ɑ ɡbi ɑ wunɛn bɑɑbɑbɑ deemɑ. \p \v 3 Mɑ Mɔwisi u tɔn be sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɡɑbu bu ben tɑbu yɑ̃nu sebuo bu dɑ bu Mɑdiɑnibɑ wɔri kpɑ bu bu mɔru kɔsiɑ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ. \v 4 Yen sɔ̃, bwese kɛrɑ bɑɑyere yu tɑbu kowobu nɔrɔbu (1.000) ɡɔsio. \p \v 5 Mɑ Isirelibɑn bwese kɛrɑ bɑɑyere yɑ tɔmbu nɔrɔbu ɡɔsɑ. Mɑ ben ɡeerɑ kuɑ tɑbu kowobu nɔrɔbun subɑ wɔkurɑ yiru (12.000). \v 6 Mɑ Mɔwisi u tɑbu kowobu nɔrɔbun subɑ wɔkurɑ yiru ye tɑbu ɡɔrɑ. Bɑ dɑwɑ kɑ Finɛɛsi, yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑn bii, u Yinni Gusunɔn kurun dendi yɑ̃nu nɛni kɑ kɔbi sɑnnu. \v 7 Mɑ bɑ Mɑdiɑnibɑ tɑbu wɔri nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u rɑɑ Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ, mɑ bɑ ben tɔn durɔbu kpuro ɡo. \v 8 Mɑ bɑ ben sinɑmbu nɔɔbu ye ɡo. Berɑ, Efi kɑ Rekɛmu kɑ Suri kɑ Huri kɑ Rebɑ. Bɑ mɑɑ Bɑlɑmu Beorin bii ɡo. \v 9 Adɑmɑ bɑ ben kurɔbu kɑ bibu yoru mwɛɛrɑ mɑ bɑ ben yɑɑ sɑbenu kɑ ben ɑrumɑnibɑ ɡurɑ. \v 10 Mɑ bɑ ben wusu kɑ ben kpɑrɑ yenu dɔ̃ɔ mɛni. \v 11 Mɑ bɑ kɑ ye kpuro doonɑ ye bɑ ɡurɑ, tɔmbu kɑ yɑɑ sɑbenu. \v 12 Mɑ bɑ kɑ ye kpuro nɑ Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ kɑ Isirelibɑ kpuron mi sɑnsɑniɔ, Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru. \p \v 13 Yerɑ Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ kɑ Isirelibɑn wiruɡibu bɑ yɑrɑ ben sɑnsɑnin di bɑ bu sennɔ dɑ. \v 14 Yerɑ Mɔwisi u kɑ tɑbu sinɑmbu mɔru kuɑ, kɑ nɔrɔm nɔrɔm wiruɡibu, kɑ wunɔm wunɔm wiruɡibu, be bɑ tɑɑ bi dɑ bɑ wee. \v 15 U nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ i tɔn kurɔbu deri iǹ bu ɡo. \v 16 I yɛ̃ mɑ berɑ Bɑlɑmu u bɔrie mɑ bɑ derɑ Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔ torɑri Peorin ɡɑri sɔɔ, mɑ Yinni Gusunɔ u bu kɛ̃si kɛ̃si bɑrɑru sure. \v 17 Yen sɔ̃ tɛ̃, i ben bii tɔn durɔbu kpuro ɡoowo kɑ tɔn kurɔ be bɑ durɔ yɛ̃. \v 18 Adɑmɑ i tii wɔndiɑbɑ yiiyo be bɑǹ durɔ yɛ̃. \v 19 Be bɑ mɑɑ tɔnu ɡo, ǹ kun mɛ bɑ ɡoru bɑbɑ, bɑ koo yɑriwɑ sɑnsɑnin di sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru, kpɑ bu tii dɛɛrɑsiɑ be kɑ ben yobu, sɔ̃ɔ itɑse kɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse. \v 20 I ko i bɛɛn yɑ̃nu dɛɛrɑsiɑwɑ kɑ ɡɑ̃ɑnu kpuro ni bɑ kuɑ kɑ yɑɑ ɡɔnɑ, kɑ boo sɑnsu, kɑ sere mɑɑ ni bɑ kuɑ kɑ dɑ̃ɑ. \p \v 21 Mɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ u tɑbu kowo be bɑ tɑbu dɑ mi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, wee woodɑ ye Yinni Gusunɔ u Mɔwisi wɛ̃. U nɛɛ, \v 22 wurɑ kɑ sii ɡeesu kɑ sii ɡɑndu kɑ sii wɔ̃kusu kɑ pɛɛrum, \v 23 sii si bɑ koo ɡesi kpĩ bu dɔ̃ɔ doke kpuro, i ko i su dɔ̃ɔ dokewɑ kpɑ i su dɛɛrɑsiɑ. Ye bɑǹ mɑɑ kpɛ̃ bu dɔ̃ɔ doke i ko i ye wɑsiwɑ dɛɛrɑsiɑbun nim sɔɔ. \v 24 I ko i bɛɛn yɑ̃nu teɑwɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse kpɑ i dɛɛrɑ. Yen biru i ko i kpĩ i wurɑmɑ sɑnsɑniɔ. \s1 Isirelibɑ \s2 bɑ ɑrumɑni bɔnu kuɑ \p \v 25 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 26 wunɛ kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ kɑ Isirelibɑn yɛnu yɛ̃robu, i ɑrumɑni ye ɡɑrio ye Isirelibɑ bɑ mwɑɑmɑ mi, tɔmbu kɑ yɑɑ sɑbenu. \v 27 I ko i ye bɔnu kowɑ subɑ yiru yɑ n kpɑ̃ɑru nɛ, be bɑ tɑbu dɑɡiɑ kɑ be bɑǹ tɑbu deɡiɑ. \v 28 Be bɑ tɑbu dɑn bɔnu sɔɔ, wee ye i ko i wunɑ nɛ Yinni Gusunɔn sɔ̃. Yerɑ nɛɛrɑ wunɔbu (500) bɑɑyeren wɔllɔ i tiɑ wunɑ nɛn sɔ̃, tɔmbu sɔɔ kɑ kɛtɛbɑ sɔɔ, kɑ kɛtɛkunu sɔɔ, kɑ yɑ̃ɑnu kɑ bonu sɔɔ. \v 29 Kpɑ ɑ ye yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ wɛ̃. \v 30 Be bɑǹ mɑɑ tɑbu den bɔnu sɔɔ, weerɑɑkuru bɑɑteren wɔllɔ, kɑɑ tiɑ tiɑ wunɑ nɛn sɔ̃ tɔmbu sɔɔ kɑ kɛtɛbɑ sɔɔ kɑ kɛtɛkunu sɔɔ kɑ yɑ̃ɑnu sɔɔ kɑ bonu sɔɔ, kɑ sere yɑɑ sɑbe ni nu tie sɔɔ, kpɑ ɑ ye Lefibɑ wɛ̃ be bɑ sɔmburu mɔ̀ nɛn sɑ̃ɑ yerɔ. \p \v 31 Mɑ Mɔwisi kɑ Eleɑsɑɑ bɑ kuɑ ye Yinni Gusunɔ u Mɔwisi yiire. \v 32 Arumɑni ye bɑ ɡurɑ kpuro, yen ɡeeru wee. Yɑ̃ɑnu kɑ bonun ɡeerɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ nɑtɑ kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu (675.000). \v 33 Kɛtɛbɑn ɡeerɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ yiru (72.000). \v 34 Kɛtɛkunun ɡeerɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ tiɑ (61.000). \v 35 Wɔndiɑbɑn ɡeerɑ mɑɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ yiru, be bɑǹ durɔ yɛ̃ (32.000). \v 36 Be bɑ tɑbu dɑn bɔnu yɑ kuɑ yɑ̃ɑnu nɔrɔbun subɑ ɡoobɑ wunɔbu kɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbɑ yiru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (337.500). \v 37 Mi sɔɔ, bɑ nɑtɑ kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu wunɑ Yinni Gusunɔn sɔ̃ (675). \v 38 Ben kɛtɛbɑn ɡeerɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbɑ tiɑ (36.000). Mi sɔɔ, bɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ yiru wunɑ Yinni Gusunɔ sɔ̃. \v 39 Ben kɛtɛkunun ɡeerɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (30.500). Mi sɔɔ, bɑ wɑtɑ kɑ tiɑ wunɑ Yinni Gusunɔn sɔ̃. \v 40 Tɔn be bɑ mwɛɛrɑn ɡeerɑ mɑɑ sɑ̃ɑ nɔrɔbun subɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ (16.000). Mi sɔɔ, bɑ tɛnɑ kɑ yiru wunɑ Yinni Gusunɔn sɔ̃. \v 41 Mɑ Mɔwisi u Gusunɔɡiɑ kpuro yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ wɛ̃ nɡe mɛ Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ u ko. \v 42-43 Bɔnu ye bɑ Isireli be bɑ tie wɛ̃ yɑ nɛwɑ kɑ be bɑ tɑbu dɑɡiɑ. Yɑ sɑ̃ɑwɑ nɔrɔbun subɑ ɡoobɑ wunɔbu kɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbɑ yiru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (337.500), \v 44 kɑ kɛtɛbɑ nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbɑ tiɑ (36.000) \v 45 kɑ kɛtɛkunu nɔrɔbun subɑ tɛnɑ kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (30.500), \v 46 kɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ (16.000). \v 47 Bɔnu ye Mɔwisi u Isireli be wɛ̃ sɔɔ, ye u wunɑ Yinni Gusunɔn sɔ̃, yerɑ tiɑ tiɑ weerɑɑkuru bɑɑteren wɔllɔ, tɔmbu sɔɔ, kɑ yɑɑ sɑbenu sɔɔ. Mɑ u ye kpuro Lefibɑ wɛ̃ be bɑ sɔmburu mɔ̀ sɑ̃ɑ yerɔ, nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn woodɑ wɛ̃. \s1 Kɛ̃ɛ ni bɑ Yinni Gusunɔ wɛ̃ \p \v 48 Tɑbu kowobu nɔrɔm nɔrɔm wiruɡibu kɑ wunɔm wunɔm wiruɡibu bɑ mɛnnɑmɑ bɑ nɑ Mɔwisin mi. \v 49 Mɑ bɑ nùn sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, sɑ tɑbu kowobu ɡɑrɑ be sɑ kpɑre. Bɑɑ tɔn turo uǹ kɑre be sɔɔ. \v 50 Yen sɔ̃nɑ sɑ kɑ Yinni Gusunɔ tɑkɑrun kɛ̃nu nɑɑwɑ ni bɑ kuɑ kɑ wurɑ. Niyɑ sumi kɑ tɑɑminu kɑ swɑɑ tonkunu kɑ yɔni. Kpɑ nu n sɑ̃ɑ nɡe torɑrun yɑ̃kuru. \p \v 51 Mɑ Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ bɑ kɛ̃ɛ ni kpuro mwɑ ni bɑ kuɑ kɑ wurɑ mi. \v 52 Kɛ̃ɛ ni tɑbu kowobun wiruɡii be, bɑ Yinni Gusunɔ wɛ̃ mi, nin bunum mu koo ko nɡe kilo wunɑɑ wɑtɑ kɑ wɔkurun sɑkɑ. \v 53 Adɑmɑ be bɑ sɑ̃ɑ tɑbu kowobu bɑ ben ɑrumɑni ye bɑ ɡurɑ tii yiiyɑwɑ kpuro. \v 54 Mɔwisi kɑ Eleɑsɑɑ bɑ kɑ kɛ̃ɛ ni kpuro dɑ bɑ yi Yinni Gusunɔn kurɔ, Yinni Gusunɔ u n kɑ win tɔmbu Isirelibɑ yɑɑye. \s1 Isirelibɑn bwese kɛri itɑ \s2 yi sinɑ Yuudɛnin \s2 sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ \c 32 \p \v 1 Rubɛnin bwese kɛrɑ kɑ Gɑdin bwese kɛrɑn tɔmbu bɑ yɑɑ sɑbenu mɔ nu dɑbi too. Mɑ bɑ wɑ mɑ Yɑsɛɛn tem kɑ Gɑlɑdin tem mu ɡeɑ sɑ̃ɑ ben yɑɑ sɑbenun sɔ̃. \v 2 Yerɑ bɑ dɑ bɑ Mɔwisi kɑ yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ kɑ Isirelibɑn wiruɡibu deemɑ, bɑ nɛɛ, \v 3 wuu sini, Atɑrɔtu kɑ Diboni kɑ Yɑsɛɛ kɑ Nimurɑ kɑ Hɛsiboni kɑ Eleɑle kɑ Sebɑmu kɑ Nɛbo kɑ sere Beoni, \v 4 si Yinni Gusunɔ u derɑ bɛsɛ Isirelibɑ sɑ kɑmiɑ, sin tem mu ɡeɑ sɑ̃ɑ yɑɑ sɑbenun sɔ̃. Wee sɑ mɑɑ yɑɑ sɑbenu mɔ nu dɑbi. \p \v 5 Yen sɔ̃, ɑ̀ n kɑ sun nɔnu ɡeu mɛɛrɑn nɑ, ɑ de bu sun tem mɛ wɛ̃ bɛsɛ wunɛn sɔm kowobu. A ku de su Yuudɛni tɔburɑ. \p \v 6 Mɑ Mɔwisi u bu wisɑ u nɛɛ, bɛɛn mɛro bisibu bɑ koo dɑwɑ bɑ n tɑbu mɔ̀ kpɑ bɛɛ i n sɔ̃ mini? \v 7 Iǹ yɛ̃ mɑ i ko i bu mwiɑ kpɑnɑsiɑwɑ kpɑ bɑ kun kĩ bu dɑ tem mɛ Yinni Gusunɔ u bu wɛ̃ sɔɔ? \v 8 Nɡe mɛyɑ bɛɛn bɑɑbɑbɑ bɑ kuɑ yellu sɑnɑm mɛ sɑ wɑ̃ɑ Kɑdɛsi Bɑɑnɛɑɔ, ye nɑ bu ɡɔrɑ bɑ dɑ bɑ Kɑnɑnin tem sɑriɑ mɛɛrɑ. Ye bɑ dɑ bɑ turɑ sere Ɛsikolin wɔwɑɔ mɑ bɑ tem mɛn sɑriɑ mɛɛrɑ. \v 9 Ye bɑ ɡɔsirɑmɑ, mɑ bɑ beɡibu Isirelibɑ mwiɑ kpɑnɑsiɑ bu ku kɑ dɑ tem mɛ Yinni Gusunɔ u bu wɛ̃ sɔɔ. \v 10 Yen tɔ̃ɔ te sɔɔ, Yinni Gusunɔ u mɔru bɛsirɑ mɑ u bɔ̃ruɑ u nɛɛ, \v 11 tɔn be bɑ yɑrimɑ Eɡibitin di mi, be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔ kɑ be bɑ kere mɛ, ben ɡoo kun duɔ tem mɛ sɔɔ, mɛ u nɔɔ mwɛɛru kuɑ u Aburɑhɑmu kɑ Isɑki kɑ Yɑkɔbu wɛ̃. Domi bɑ yinɑ bu win ɡere mɛm nɔɔwɑ. \v 12 Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii, Kenɑsin bweseru sɔɔ, kɑ sere Yosue, Nunin bii, be tɔnɑwɑ bɑ koo du tem mɛ sɔɔ yèn sɔ̃ bɑ nùn mɛm nɔɔwɑ mɑm mɑm. \v 13 Yinni Gusunɔ u kɑ bɛɛn bɑɑbɑbɑ mɔru kuɑ mɑ u derɑ bɑ yɑɑyɑɑre kuɑ ɡbɑburɔ wɔ̃ɔ weeru sere be kpuro bɑ kɑ kpeerɑ, be, be bɑ kuɑ ye yɑǹ nùn wɛ̃re. \v 14 Wee, tɛ̃ bɛɛ, i kĩ i bɛɛn bɑɑbɑ ben yirɑ swĩi, kpɑ i de Yinni Gusunɔ u kpɑm mɔru bɛsirɑ kɑ bɛɛ Isirelibɑ. \v 15 Domi ì n ɡɛrɑ win swɑɑn di, u koo de bɛɛ kpuro i kpɑm tɛ ɡbɑburɔ. Sɑɑ ye sɔɔ, kpɑ i de bɛɛɡibu bu kɑm ko. \p \v 16 Mɑ bɑ Mɔwisi wisɑ bɑ nɛɛ, ɑɑwo. Sɑ ko bɛsɛn yɑɑ sɑbenu kɑrɑbɑ kuɑ kpɑ su mɑɑ wusu bɑni su ɡbɑ̃rɑnu toosi bɛsɛn kurɔbu kɑ bibun sɔ̃. \v 17 Yen biru, sɑ ko tɑbu yɑ̃nu suɑ kpɑ sɑ n ɡbiɑ su kɑ bɛsɛɡibu duusiɑ ben temɔ, mɛ bɑ bu wɛ̃. Sɑ ye sɔɔ, sɑ ko bɛsɛn kurɔbu kɑ bibu deriwɑ bɑ n wɑ̃ɑ wuu ɡbɑ̃rɑnuɡii si sɔɔ, tem mɛn tɔmbun sɔ̃. \v 18 Sɑǹ wurɔ bɛsɛn yɛnusɔ mɑ n kun mɔ Isireli bɑɑwure u win tem mwɑ. \v 19 Sɑ̀ n tem mɛni wɑ ɡuru ɡee sɔ̃ɔ yɑri yeru mi, sɑǹ mɑɑ tem ɡɑm kĩ Yuudɛnin ɡuru ɡiɔ. \p \v 20 Mɑ Mɔwisi u bu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ǹ n mɛn nɑ, i de i bɛɛn nɔɔ mwɛɛru yibiɑ. I tɑbu yɑ̃nu suo kpɑ i dɑ i tɑbu ko kɑ wɛrɔbu nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u bɛɛ yiire. \v 21 Bɛɛ kpuro, i Yuudɛni tɔburo nɡe mɛ Gusunɔ u kĩ kpɑ i n wɑ̃ɑ mi sere u kɑ win yibɛrɛbɑ ɡirɑ win wuswɑɑn di, \v 22 kpɑ u tem mɛ mwɑ. Sɑɑ ye sɔɔ, iǹ ko i n mɑɑ tɑɑrɛ ɡɑɑ mɔ. I ko i kpĩ i wurɑmɑ bɛɛn temɔ, kpɑ mu n sɑ̃ɑ bɛɛɡim. \v 23 Adɑmɑ ì kun kue mɛ, i Yinni Gusunɔ torɑriwɑ mi. Kpɑ i n yɛ̃ mɑ bɛɛyɑ i ko i torɑ ten ɑre sɔbe. \v 24 I doo i wusu bɑni bɛɛn kurɔbu kɑ bibun sɔ̃, kpɑ i mɑɑ kɑrɑbɑ ko bɛɛn yɑɑ sɑbenun sɔ̃. Yen biru kpɑ i nɑ i bɛɛn nɔɔ mwɛɛru yibiɑ. \p \v 25 Mɑ Gɑdiɡibu kɑ Rubɛni be, bɑ Mɔwisi wisɑ bɑ nɛɛ, Yinni, ye ɑ ɡeruɑ mi kpuro, sɑ wurɑ. \v 26 Sɑ ko bɛsɛn kurɔbu kɑ bɛsɛn bibu kɑ bɛsɛn yɑɑ sɑbenu deri Gɑlɑdi mini. \v 27 Kpɑ bɛsɛ kpuro su Yuudɛni tɔburɑ sɑ n tɑbu yɑ̃nu nɛni su kɑ tɑbu ko Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ nɡe mɛ ɑ ɡeruɑ. \p \v 28 Yerɑ Mɔwisi u yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ kɑ Yosue Nunin bii, kɑ Isirelibɑn bwese kɛrɑ bɑɑyeren wiruɡii woodɑ wɛ̃ ben sɔ̃. \v 29 U nɛɛ, Gɑdin bwese kɛrɑ kɑ Rubɛniɡiɑ bɑ̀ n tɑbu yɑ̃nu suɑ mɑ bɑ Yuudɛni tɔburɑ kɑ bɛɛ sɑnnu bu kɑ tɑbu ko Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ, mɑ bɑ bɛɛ somi i kɑ tem mɛ mwɑ, i bu Gɑlɑdin tem wɛ̃ɛyɔ mu ko beɡim. \v 30 Adɑmɑ bɑ̀ kun kue mɛ, i ko i bu tem wɛ̃wɑ bɛɛn suunu sɔɔ Kɑnɑnin temɔ. \p \v 31 Mɑ Gɑdiɡibu kɑ Rubɛni be, bɑ kpɑm nɛɛ, ye Yinni Gusunɔ u nun sɔ̃ɔwɑ kpuro, sɑ wurɑ. \v 32 Sɑ ko tɑbu yɑ̃nu suɑ su Kɑnɑnin tem wɔri nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ kpɑ sɑ n bɛsɛn tem mɔ Yuudɛnin berɑ ɡee. \p \v 33 Mɑ Mɔwisi u Gɑdiɡii be kɑ Rubɛni be, kɑ Mɑnɑse, Yosɛfun biin bwese kɛrɑn bɔnu Amɔrebɑ kɑ Bɑsɑniɡibun tem kpuro wɛ̃, mɛn wuu mɑrosu kɑ mɛn bɑru kpɑɑnu, mi Sihoni kɑ Oɡu bɑ rɑɑ bɑndu dii. \p \v 34 Wuu si Gɑdiɡibɑ bɑ bɑnɑ, siyɑ Diboni kɑ Atɑrɔtu kɑ Aroɛɛ, \v 35 kɑ Atɑrɔtu Sofɑni kɑ Yɑsɛɛ kɑ Yoɡbeɑ, \v 36 kɑ Bɛti Nimurɑ kɑ Bɛti Hɑrɑni. Mɑ bɑ su ɡbɑ̃rɑnu toosi. Bɑ mɑɑ ben yɑɑ sɑbenu kɑrɑbɑ kuɑ. \p \v 37 Wuu si Rubɛnibɑ mɑɑ bɑnɑ, siyɑ Hɛsiboni, \v 38 kɑ Eleɑle kɑ Kiriɑtɑimu kɑ Nɛbo kɑ Bɑɑli Mɛɔni kɑ Sibimɑ. Mɑ bɑ si kpuro yĩsinu kɔsɑ. \p \v 39 Mɑkiri Mɑnɑsen biin sikɑdominu, beyɑ bɑ Gɑlɑdin tem wɔri bɑ Amɔrebɑ ɡirɑ tem mɛn di mɑ bɑ mu mwɑ. \v 40 Mɑ Mɔwisi u bu tem mɛ wɛ̃ bɑ sinɑ mi. \v 41 Mɑnɑsen bii wi bɑ mɑɑ mɔ̀ Yɑiri, win sikɑdominɑ nu dɑ nu Amɔrebɑn bɑru kpɑɑnu wɔri nu mwɑ, mɑ nu nu sokɑ Yɑirin wusu. \v 42 Yen biru Nɔbɑki u Kenɑti wɔri u mwɑ, kɑ yen bɑru kpɑɑnu mɑ u ye sokɑ kɑ win tiin yĩsiru, Nɔbɑki. \s1 Mi Isirelibɑ bɑ sirenɑ ɡbɑburɔ \c 33 \p \v 1-2 Sɑnɑm mɛ Mɔwisi kɑ Aroni bɑ Isirelibɑ kpɑrɑmɑ wuuru kɑ wuuru Eɡibitin di Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, u yoruo mi bɑ dɑ dɑ. Ye u yoruɑ wee. \p \v 3 U nɛɛ, wɔ̃ɔn suru ɡbiikoon sɔ̃ɔ wɔkurɑ nnɛse sɔɔ yerɑ bɑ Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru di nɔn ɡbiikiru. Yen sisiru mɑ bɑ seewɑ bɑ yɑrɑ Rɑmusɛsin di Eɡibitiɡibun nɔni biru kɑ toro sindu. \v 4 Sɑɑ ye sɔɔ, Eɡibitiɡibu bɑ ben bii ɡbiikobu sikumɔ be bɑ ɡu sɑɑ ye Yinni Gusunɔ u kɑ ben bũnu siri. \v 5 Ye Isirelibɑ bɑ seewɑ Rɑmusɛsin di, bɑ dɑwɑ Sukɔtuɔ, bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ. \v 6 Sukɔtun di bɑ dɑ Etɑmuɔ tem sɑɑrɑm ɡɑm bɔkuɔ, bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ. \v 7 Sɑɑ Etɑmun di, bɑ nɑ Pihɑhirɔtuɔ ye yɑ wɑ̃ɑ Bɑɑli Sefonin deedeeru mɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Miɡidolin wuswɑɑɔ. \v 8 Sɑɑ Pihɑhirɔtun di bɑ nim wɔ̃ku tɔburɑ bɑ dɑ Etɑmun tem sɑɑrɑm berɑ ɡiɑ. Bɑ sɑnum sowɑ sɔ̃ɔ itɑ mɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Mɑrɑɔ. \v 9 Sɑɑ mɑrɑn di bɑ tunumɑ Elimuɔ mi nim nɔnusu wɔkurɑ yiru kɑ kpɑkpɑ bɛ̃ɛ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ wɑ̃ɑ mɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ mi. \v 10 Sɑɑ Elimun di bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ nim wɔ̃kun bɔkuɔ ɡe bɑ mɔ̀ Nɑɑ yɑri. \v 11 Sɑɑ min di, mɑ bɑ dɑ berɑ mi bɑ mɔ̀ Sini, mi tem mu sɑ̃ɑ sɑɑrɑm. \v 12 Sɑɑ min di mɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Dofukɑɔ. \v 13 Sɑɑ min di mɑ bɑ dɑ Alusiɔ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ mi. \v 14 Sɑɑ min di, mɑ bɑ dɑ Refidimuɔ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ mi. Miyɑ Isirelibɑ bɑ nim biɑ bu nɔ. \p \v 15 Sɑɑ min diyɑ bɑ seewɑ bɑ dɑ berɑ mi bɑ mɔ̀ Sinɑi mi tem mu sɑ̃ɑ sɑɑrɑm bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ mi. \v 16 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ Kiburɔti Hɑtɑfɑɔ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ mi. \v 17 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Hɑserɔtuɔ. \v 18 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Ritimɑɔ. \v 19 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Rimɔɔ Pɛrɛsiɔ. \v 20 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Libinɑɔ. \v 21 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Risɑɔ. \v 22 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Kehelɑtɑɔ. \v 23 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ ɡuu te bɑ mɔ̀ Sɑfɛɛɔ. \v 24 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Hɑrɑdɑɔ. \v 25 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Mɑkelɔtuɔ. \v 26 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Tɑhɑtiɔ. \v 27 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Tɑrɑkiɔ. \v 28 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Mitikɑɔ. \v 29 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Hɑsimɔnɑɔ. \v 30 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Mɔserɔtuɔ. \v 31 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Bɛnɛ Yɑkɑniɔ. \v 32 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Hori Gidiɡɑdiɔ. \v 33 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Yotibɑtɑɔ. \v 34 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Aboronɑɔ. \v 35 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Ɛsioni Gebɛɛɔ. \v 36 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Kɑdɛsiɔ berɑ mi bɑ mɔ̀ Siniɔ, mi tem mu sɑ̃ɑ sɑɑrɑm. \v 37 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ ɡuu te bɑ mɔ̀ Horiɔ Edɔmun tem nɔɔ burɑ yerɔ. \p \v 38-39 N deemɑ n kuɑ wɔ̃ɔ weeru sɑɑ min di bɑ yɑrimɑ Eɡibitin di. Sɑɑ ye, yɑ̃ku kowo Aronin wɔ̃ɔ wunɑɑ teeru kɑ itɑwɑ mi. Mɑ u yɔɔwɑ ɡuu ten wɔllɔ nɡe mɛ Yinni Gusunɔ u nùn sɔ̃ɔwɑ. Miyɑ u kpunɑ u ɡu wɔ̃ɔn suru nɔɔbusen tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ. \v 40 Mɑ Arɑdin sinɑ boko wi u sɑ̃ɑ Kɑnɑniɡii u kɑ wɑ̃ɑ Kɑnɑni yen sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑ, u nuɑ mɑ Isirelibɑ bɑ tunumɑ. \p \v 41 Ye Isirelibɑ bɑ seewɑ Hori min di, mɑ bɑ dɑ Sɑlumɔnɑɔ, bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ. \v 42 Sɑɑ min diyɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Punɔɔwɔ. \v 43 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Obɔtuɔ. \v 44 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Iye Abɑrimuɔ Mɔɑbubɑn tem nɔɔ burɑ yerɔ. \v 45 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Diboni Gɑdiɔ. \v 46 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Alimɔɔ Dibilɑtɑimuɔ. \v 47 Sɑɑ min diyɑ bɑ dɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ Abɑrimun ɡuunun berɑ ɡiɑ, Nɛbon deedeeru. \v 48 Ye bɑ doonɑ Abɑrimun ɡuunun di, bɑ nɑwɑ Mɔɑbubɑn wɔwɑɔ Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru. \v 49 Mɑ bɑ ben sɑnsɑni ɡirɑ mi, sɑɑ Bɛti Yɛsimɔtin di, n kɑ ɡirɑri Abɛli Sitimuɔ. \s1 Yinni Gusunɔ u woodɑ wɛ̃ \s2 bu Kɑnɑnin tem bɔnu ko \p \v 50 Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru, u nɛɛ, \v 51 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, sɑnɑm mɛ bɑ koo Yuudɛni tɔburɑ bu du Kɑnɑnin temɔ, \v 52 bu tem mɛn tɔmbu kpuro ɡiro ben wuswɑɑn di kpɑ bu ben bwɑ̃ɑrokunu kɔsuku ni bɑ dɑ̃kɑ kɑ ni bɑ sekɑ, kɑ sere mɑɑ ben yɑ̃ku yenu. \v 53 Bu tem mɛ mɔɔ kpɑ bu sinɑ mi, domi nɑ bu mu wɛ̃wɑ mu n sɑ̃ɑ beɡim, \v 54 kpɑ bu tem mɛ bɔnu ko kɑ tɛtɛ nɡe mɛ ben bwese kɛrin tɔmbɑ ɡeeru nɛ. Bèn tɔmbu bɑ dɑbi, bu bu tem wɛ̃ɛyɔ mu n kpɑ̃. Be bɑǹ mɑɑ dɑbi kpɑ u bu wɛ̃ fiiko. Bɑ koo bwese kɛrɑ bɑɑyere yen tem wɛ̃wɑ berɑ ye bɑ tɛtɛ di kpɑ mu n sɑ̃ɑ beɡim. \v 55 Adɑmɑ bɑ̀ kun tem mɛn tɔmbu ɡire ben wuswɑɑn di, be bɑ deri mi, bɑ ko n sɑ̃ɑwɑ nɡe sɑ̃ki yi yi ko n ben nɔni sɔkumɔ, kɑ yɑbiri yi yi ko n bu sɔkirimɔ berɑ kɑ berɑ. Bɑ ko n sɑ̃ɑwɑ ben yibɛrɛbɑ tem mɛ sɔɔ, mi bɑ koo sinɑ mi. \v 56 Sɑɑ ye, beyɑ kon kuɑ ye nɑ rɑɑ ɡɔ̃ru doke n yibɛrɛ be kuɑ. \s1 Kɑnɑnin tem nɔɔ burɑ yenu \c 34 \p \v 1 Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, bɑ̀ n duɑ Kɑnɑnin temɔ, mɛ mu koo ko beɡim, mɛn nɔɔ burɑ yenu wee. \m \v 3 Sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑ mu koo nɔɔ yɔ̃rɑwɑ berɑ mi bɑ mɔ̀ Siniɔ mi tem mu sɑɑrɑm sɑ̃ɑ kpɑ ɡu mɑɑ dɑ Mɔɑbun tem bɔkuɔ. Nɔɔ ɡe, ɡɑ koo torewɑ nim wɔ̃ku bɔruɡuun bɔkuɔ, sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ. \v 4 Min di, kpɑ ɡu fukɑ ɡu dɑ Akɑrɑbimun ɡuunu ɡiɑ sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑrɔ kpɑ ɡu berɑ mi bɑ mɔ̀ Sinin sukum sɑrɑ sere kɑ Kɑdɛsi Bɑɑnɛɑɔ, n kɑ dɑ Hɑsɑɑ Adɑriɔ sere kɑ Asimɔɔwɔ. \v 5 Sɑɑ Asimɔɔn di kpɑ ɡu mɑɑ dɑ Eɡibitin dɑɑ torɑ ɡɑɑn mi kpɑ ɡu dɑ ɡu yɔ̃rɑ nim wɔ̃kuɔ ɡe bɑ mɔ̀ Mɛditerɑnɛ. \m \v 6 Sɔ̃ɔ kpee yeru ɡiɑ mɛn nɔɔ ɡɑ koo yɔ̃rɑwɑ nim wɔ̃ku teu ɡen mi. \m \v 7 Sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm ɡeu ɡiɑ bɑ koo tem mɛn nɔɔ suɑwɑ sɑɑ nim wɔ̃ku ɡen min di n kɑ dɑ Horin ɡuurɔ. \v 8 Min di, bɑ koo de ɡu kpewɑ kɑ Hɑmɑtiɔ n kɑ nɑ Sedɑdiɔ. \v 9 Kpɑ ɡu doonɑ min di ɡu dɑ Siforoniɔ kpɑ ɡu dɑ ɡu yɔ̃rɑ Hɑsɑɑ Enɑniɔ. Miyɑ n ko n sɑ̃ɑ bɛɛn tem nɔɔ burɑ yeru sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm ɡeu ɡiɑ. \m \v 10 Sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ mɑɑ, mɛn nɔɔ burɑ yerɑ koo torewɑ sɑɑ Hɑsɑɑ Enɑnin di kpɑ tu dɑ Sefɑmuɔ. \v 11 Sɑɑ Sefɑmun di kpɑ tu dɑ Ribilɑn berɑ ɡiɑ Ainin sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ kpɑ tu Kinɛrɛtin dɑɑ burerun ɡooru bɛwɑ. \v 12 Sɑɑ min di, kpɑ tu dɑ Yuudɛnin berɑ ɡiɑ kpɑ tu dɑ tu yɔ̃rɑ nim wɔ̃ku bɔruɡuuɔ. Mi n ko n sɑ̃ɑ bɛɛn tem nɔɔ burɑ yeru miyɑ mi. \p \v 13 Ye Mɔwisi u Isirelibɑ ɡɑri yi sɔ̃ɔwɑ mɑ u mɑɑ nɛɛ, tem mɛyɑ mi, mɛ Yinni Gusunɔ u himbɑ kuɑ u bɛɛ bwese kɛri nɔɔbɑ nnɛ kɑ bɔnu wɛ̃ i bɔnu ko kɑ tɛtɛ. \v 14-15 Bwese kɛri yiru kɑ bɔnu yeni, Rubɛniɡiru kɑ Gɑdiɡiru kɑ Mɑnɑseɡirun bɔnu, bɑ ben tem mwɑ kɔ Yuudɛnin berɑ ɡee, Yerikon deedeeru, sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ. \s1 Wiruɡii be Gusunɔ u ɡɔsɑ bu kɑ tem mɛ bɔnu ko \p \v 16 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 17 yɑ̃ku kowo Eleɑsɑɑ kɑ Yosue Nunin bii, beyɑ bɑ koo tem mɛn bɔnu kobun wunɑnɔsu ko, \v 18 kpɑ ɑ ben bwese kɛrɑ bɑɑyeren di wiruɡii turo wunɑ u rɑɑ bu somi. \v 19 Be bɑ koo bu somi, beyɑ \m Kɑlɛbu, Yɛfunɛn bii, Yudɑn bweseru sɔɔ. \m \v 20 Kɑ Sɑmuɛli, Amihudun bii, Simɛɔn bweseru sɔɔ, \m \v 21 kɑ Ɛlidɑdi, Kisilonin bii, Bɛnyɑmɛɛn bweseru sɔɔ, \m \v 22 kɑ Buki, Yoɡilin bii, Dɑnun bweseru sɔɔ, \m \v 23-24 kɑ Hɑniɛli, Efodun bii, Mɑnɑsen bweseru sɔɔ kɑ Kemuɛli, Sifitɑnin bii, Efɑrɑimun bweseru sɔɔ. N deemɑ Mɑnɑse kɑ Efɑrɑimun bwesenu nu sɑ̃ɑwɑ Yosɛfun bwese kɛri. \m \v 25 Kɑ Elisɑfɑni, Pɑɑnɑkin bii, Sɑbulonin bweseru sɔɔ, \m \v 26 kɑ Pɑtiɛli, Asɑnin bii, Isɑkɑrin bweseru sɔɔ, \m \v 27 kɑ Ahihudu, Selɔmin bii, Asɛɛn bweseru sɔɔ, \m \v 28 kɑ Pedɑhɛli, Amihudun bii, Nɛfitɑlin bweseru sɔɔ. \p \v 29 Be Yinni Gusunɔ u ɡɔsɑ bu kɑ Isirelibɑn bwese kɛri Kɑnɑnin tem mɛ bɔnu kuɑ, berɑ mi. \c 35 \s1 Wuu si bɑ Lefibɑ wɛ̃ \p \v 1 Yinni Gusunɔ u kɑ Mɔwisi ɡɑri kuɑ Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru u nɛɛ, \v 2 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ bu wusu ɡɔsi ben tem sɔɔ bu Lefibɑ wɛ̃ mi bɑ ko n wɑ̃ɑ kɑ sere mɑɑ kpɑrɑ yenu. \v 3 Lefibɑ bɑ koo sinɑwɑ wuu mɑrosu sɔɔ, kpɑ bɑ n tem mɔ mi bɑ ko n dɑ ben yɑɑ sɑbenu kpɑre. \v 4 Kpɑrɑ yee ni i ko i bu wɛ̃ mi, nin yɑsum mu ko n sɑ̃ɑwɑ ɡɔm soonu nɔrɔbu (1.000) sɑɑ ɡbɑ̃rɑrun beri berikɑn di, \v 5 kpɑ nin dɛ̃ɛbu bu n sɑ̃ɑ ɡɔm soonu nɔrɔbun subɑ yiru (2.000) sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ, kɑ sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑ, kɑ sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm dwɑru ɡiɑ, kɑ mɑɑ nɔm ɡeu ɡiɑ, kpɑ wuu ɡɑ n wɑ̃ɑ suunu sɔɔ. Nɡe mɛyɑ ben kpɑrɑ yee ni, nu ko n sɑ̃ɑ wuu bɑɑɡere sɔɔ. \v 6 Bɑ koo bu wusu nɔɔbɑ tiɑ wɛ̃ mi wi u tɔnu ɡo u ko n dɑ kpikiru de, kɑ mɑɑ wusu ɡɑsu weeru kɑ yiru. \v 7 Wuu si kpuro su ko n sɑ̃ɑwɑ weeru kɑ nɔɔbɑ itɑ, kɑ sin kpɑrɑ yenu. \v 8 Isirelibɑn bwese kɛrɑ bɑɑyere yɑ koo Lefibɑ wusu wɛ̃wɑ nɡe mɛ yen tem mu kpɑ̃ɑru nɛ. Be bɑ dɑbi bɑ koo wɛ̃wɑ n dɑbi. Be bɑǹ mɑɑ dɑbi, kpɑ bu wɛ̃ fiiko. \s1 Wuu sìn mi \s2 bɑ ko n dɑ kpikiru de \p \v 9 Yinni Gusunɔ u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, \v 10 ɑ Isirelibɑ sɔ̃ɔwɔ ɑ nɛɛ, bɑ̀ n Yuudɛni tɔburɑ bɑ duɑ Kɑnɑnin temɔ, \v 11 bu wusu ɡɑsu ɡɔsio mi wi u kun kĩ u kɑ tɔnu ɡo u ko n dɑ kpikiru de, \v 12 sere bu kɑ nùn dɑ bu siri tɔmbun wuswɑɑɔ. Nɡe mɛyɑ u koo kɑ yɑri wi u kĩ u nùn mɔru kɔsiɑn nɔmɑn di. \v 13 Wuu sìn mi bɑ ko n dɑ kpikiru de, su ko n sɑ̃ɑwɑ nɔɔbɑ tiɑ, \v 14 itɑ yɑ n wɑ̃ɑ Yuudɛnin sɔ̃ɔ yɑri yeru ɡiɑ, itɑ ye yɑ mɑɑ tie yɑ n wɑ̃ɑ Kɑnɑnin temɔ. \v 15 Isireli ɡoo, ǹ kun mɛ sɔɔ wi u wɑ̃ɑ Isirelibɑn suunu sɔɔ, ù kun kĩ u kɑ tɔnu ɡo, u koo kpĩ u kpikiru dɑ wuu sin ɡɑɡun mi. \p \v 16-19 Goo ù n tɔnu so u ɡo kɑ ɡɑ̃ɑ ni bɑ kuɑ kɑ sisu, ǹ kun mɛ kɑ kperu, ǹ kun mɛ kɑ bokuru, u sɑ̃ɑwɑ tɔn ɡowo. Wi u ɡo min tɔnu u koo mɑɑ nùn mɔru kɔsie u ɡowɑ. \v 20 Goo ù n win winsim tusɑ u bɔriɑ, ǹ kun mɛ u nùn ɡɑ̃ɑnu kɑrɑ, \v 21 ǹ kun mɛ u nùn so kɑ nɔmɑ u ɡo, bɑ koo yɛ̃ron tii ɡowɑ, domi u sɑ̃ɑwɑ tɔn ɡowo. Wi u ɡo min tɔnu u koo mɑɑ nùn mɔru kɔsie u ɡowɑ. \p \v 22-23 Goo ù kun mɑɑ kĩ u kɑ win winsim bɔriɑ, ǹ kun mɛ u nùn kɑrɑ kɑ ɡɑ̃ɑnu ǹ kun mɛ, u kɑ nùn kperu so u ɡo, \v 24 tɔmbu bɑ koo ye yɑ koorɑ min sɑriɑ mɛɛriwɑ bu kɑ yɛ̃ro siri wi u tɔnu ɡo mi. \v 25 Kpɑ bu nùn wiru dwe bu de u wurɑ wuu ɡèn mi u rɑɑ kpikiru dɑ, kpɑ u sinɑ mi sere yɑ̃ku kowo tɔnwero u kɑ ɡbi wi bɑ ɡum tɑ̃re wirɔ. \v 26 Wi u tɔnu ɡo mi, ù n yɑrɑ wuu ɡen min di, ɡèn mi u kpikiru dɑ mi, \v 27 mɑ wi u kĩ u nùn mɔru kɔsiɑ u nùn ɡo, yɛ̃ro kun tɑɑrɛ ɡɑɑ mɔ. \v 28 Domi wi u tɔnu ɡo mi, n weenɛ u sinɑwɑ wuu mi u rɑɑ kpikiru dɑ sere yɑ̃ku kowo tɔnwero u kɑ ɡbi. Yen biru u koo kpĩ u wurɑ win temɔ. \p \v 29 Woodɑ beniwɑ bɑ ko n dɑ swĩi, be kɑ ben bibun bweseru yɑm kpuro mi bɑ wɑ̃ɑ. \p \v 30 Goo ù n tɔnu ɡo, tɔn dɑbirɑ bɑ koo yen seedɑ di bu sere yɛ̃ro ɡo. Tɔn turon seedɑ dibu kun turɑ bu kɑ tɔnu tɑɑrɛ wɛ̃ bu ɡo. \v 31 Bu ku nɔm birɑn kɛ̃ru mwɑ bu kɑ tɔn ɡowo deri. N weenɛ u ɡbiwɑ kɑm kɑm. \v 32 Bɑǹ mɑɑ nɔm birɑn kɛ̃ru mwɑɑmɔ bu kɑ de u dɑ wuu ɡèn mi bɑ rɑ kpikiru de, kpɑ u wurɑ win temɔ yɑ̃ku kowo tɔnwero ù n ɡu. \p \v 33 Bu ku rɑɑ tɔnu ɡo, domi yerɑ yɑ koo ben tem disi doke. N ǹ mɑɑ koorɔ bu mɛ dɛɛrɑsiɑ mɑ n kun mɔ bɑ yɛ̃ro ɡo, wi u tɔnu ɡo mi. \v 34 Bu ku rɑɑ tem mɛ disi doke mɛ̀ sɔɔ bɑ ko n wɑ̃ɑ, domi nɛ Yinni Gusunɔ, ko nɑ n wɑ̃ɑ kɑ be, nɛ wi nɑ rɑ n wɑ̃ɑ be Isirelibɑn suunu sɔɔ. \s1 Kurɔ suɑbun woodɑ ye bɑ yi \s2 tɔn kurɔ be bɑ tem tubi din sɔ̃ \c 36 \p \v 1 Mɑnɑsen bweseru tɑ sɑ̃ɑwɑ Yosɛfun bwese kɛrɑ. Bwese te sɔɔ, Gɑlɑdi u sɑ̃ɑ Mɑkirin bii, Mɑnɑsen debubu. Gɑlɑdi win bweserun wiruɡibɑ bɑ dɑ bɑ Mɔwisi kɑ Isirelibɑn yɛnu yɛ̃robu deemɑ, \v 2 bɑ nɛɛ, Mɔwisi, wee sɑnɑm mɛ Yinni Gusunɔ u nun yiire ɑ Isirelibɑ tem bɔnu kuɑ kɑ tɛtɛ, u nun sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɑ bɛsɛn mɔɔ Selofɑdin tem win bii wɔndiɑbɑ wɛ̃. \v 3 Tɛ̃, bii wɔndiɑ be, bɑ̀ n durɔbu suɑ Isirelibɑn bwese kɛri yi yi tien ɡɑɑ sɔɔ, bɑ koo ben tem mɛ bɑ tubi di suɑwɑ bu bwese kɛrɑ yèn mi bɑ wurɑ sosiɑ. Aǹ wɑ mɑ bɛsɛn tem mu koo kɑɑrɑ mɛ bɑ sun wɛ̃ kɑ tɛtɛ? \v 4 Isirelibɑn yɑkiɑbun tɔ̃ru tɑ̀ n tunumɑ, bɑ koo ben bɔnu wunɑwɑ bɛsɛn min di bu ye bwese kɛrɑ yèn mi bɑ wurɑ sosiɑ. \p \v 5 Mɑ Mɔwisi u Isirelibɑ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, Yosɛfun bweserun tɔn be, bɑ ɡem mɔ. \v 6 Wee ye Yinni Gusunɔ u ɡeruɑ Selofɑdin bii wɔndiɑbɑn sɔ̃. U nɛɛ, bɑ koo kpĩ bu durɔ suɑ wi bɑ kĩ, ɑdɑmɑ yɑ n ɡesi sɑ̃ɑ ben tundon bwese kɛrɑ sɔɔ. \v 7 Isirelibɑn bwese kɛrɑ ɡɑɑn tem muǹ duɔ bwese kɛrɑ ɡɑɑn tem sɔɔ. Isirelin bwese kɛrɑ bɑɑyere, yɑ koo yen tem nɛnɛwɑ mɛ yɑ tubi di. \v 8 Tɔn kurɔ bɑɑwure wi u tem wɑ u tubi di Isirelibɑn bwese kɛrɑ ɡɑɑ sɔɔ, u koo durɔ suɑwɑ win bwese kɛrɑ ye sɔɔ, u wɑ u kɑ win tundon tem mɛ u tubi di nɛnɛ. \v 9 Bwese kɛrɑ ɡɑɑn tem kun duɔ bwese kɛrɑ ɡɑɑn temɔ. Adɑmɑ Isirelibɑn bwese kɛrɑ bɑɑyere yɑ koo yen tem nɛnɛwɑ kem kem mɛ yɑ tubi di. \p \v 10-11 Mɑ Selofɑdin bii wɔndiɑ be, Mɑlɑ kɑ Tirisɑ kɑ Hoɡulɑ kɑ Milikɑ kɑ Nɔɑ bɑ Yinni Gusunɔn woodɑ ye wurɑ ye u Mɔwisi wɛ̃ mi. Mɑ bɑ ben tundon mɑɑbu kɑ wɔnɔbun bibu suɑ durɔbu. \v 12 Bɑ durɔbu suɑwɑ Yosɛfun bwese kɛrɑ sɔɔ, Mɑnɑsen bibun bweserɔ, mɑ tem mɛ bɑ tubi di muǹ mɛnɑnɛ kɑ ben tundobun tem. \p \v 13 Woodɑ kɑ yiire bi Yinni Gusunɔ u Isirelibɑ wɛ̃ Mɔwisin min di, Mɔɑbun wɔwɑɔ, Yuudɛnin bɔkuɔ, Yerikon deedeeru, biyɑ mi.