\id EZR \ide UTF-8 \h Ɛsidɑrɑsi \mt1 ƐSIDARASI \ip Ɛsidɑrɑsin tireru, Isirelibɑn bɑndun ɡɑri yirusen mi n tiewɑ tɑ fɛɛrisi. Tire ten ɡɑri sun sɔ̃ɔmɔwɑ nɡe mɛ Yuu be bɑ rɑɑ yoru mwɛɛrɑ bɑ kɑ dɑ Bɑbiloniɔ ben ɡɑbɑ kɑ wurɑmɑ yorun di Yerusɑlɛmuɔ. Beyɑ bɑ wure bɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑru seeyɑ. N deemɑ Bɑbilonin sinɑ boko Sirusiwɑ u woodɑ ye wɛ̃ bɑ kɑ wurɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ bɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yeru seeyɑ. \ip Yenibɑn biru sinɑ boko Aɑtɑsɛsi u derɑ Yuu ɡɑbu bɑ mɑɑ ɡɔsirɑmɑ Bɑbilonin di bɑ wurɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ. Ɛsidɑrɑsiwɑ u sɑ̃ɑ ben kpɑro. Ɛsidɑrɑsi wi, u Yinni Gusunɔn woodɑn yɛ̃ru mɔ. U derɑ bɑ ɡɑ̃ɑ dɑbinu sɔnwɑ sɑ̃ɑrun swɑɑ sɔɔ kɑ ben wɑ̃ɑsinɑɑ sɔɔ. \is1 Tire ten kpunɑɑ \iq1 1. Isireli be bɑ ɡbiɑ bɑ wurɑmɑ yorun di, wiru 1n di sere wiru 2. \iq1 2. Isirelibɑ bɑ wure bɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yeru seeyɑ, wiru 3n di sere wiru 6. \iq1 3. Ɛsidɑrɑsi u ɡɔsirɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ kɑ Yuu ɡɑbu, wiru 7n di sere wiru 10. \ie \c 1 \s1 Sirusi u Yudɑbɑ woodɑ wɛ̃ bu wurɑ ben temɔ \p \v 1 Sirusi Pɛɛsin sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ ɡbiikuu sɔɔ, Yinni Gusunɔ u ɡɔ̃ru doke u win ɡɑri yibiɑ yi u rɑɑ ɡeruɑ sɑɑ win sɔmɔ Yeremin nɔɔn di. Mɑ u doke Sirusin ɡɔ̃ruɔ bu kɑ ɡɑri yini yore. Mɑ bɑ yi kpɑrɑ win tem kpuro sɔɔ. \v 2 Yi nɛɛ, ɑmɛniwɑ Sirusi Pɛɛsin sinɑ boko u ɡeruɑ. U nɛɛ, Wɔrukoo u mɑn hɑnduniɑn bɑnnu kpuro wɛ̃. Mɑ u mɑn yiire n nùn sɑ̃ɑ yeru bɑniɑ Yerusɑlɛmuɔ Yudɑbɑn temɔ. \v 3 Yen sɔ̃, be bɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑ kpuro bu doo Yerusɑlɛmuɔ kpɑ bu Gusunɔ ben Yinni sɑ̃ɑ yeru bɑniɑ mi, domi miyɑ bɑ rɑ nùn yɑ̃kuru kue. Kpɑ u n kɑ bu wɑ̃ɑ. \v 4 Bèn mi Isireli be bɑ tie bɑ wɑ̃ɑ kpuro bɑ koo bu somiwɑ kɑ sii ɡeesu kɑ wurɑ kɑ yɑɑ sɑbenu kɑ ɡɑ̃ɑ nìn bukɑtɑ bɑ ko n mɔ kɑ sere mɑɑ kɛ̃ɛ ni bɑ koo wɛ̃ kɑ kĩru sɑ̃ɑ yee ten bɑnɑn sɔ̃. \p \v 5 Sɑɑ ye sɔɔrɑ Yudɑbɑ kɑ Bɛnyɑmɛɛbɑn yɛnu yɛ̃robu kɑ yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ bɑ sɔɔru kuɑ, be kpuro ɡesi, be Yinni Gusunɔ u seeyɑ bu kɑ dɑ bu win sɑ̃ɑ yeru bɑni Yerusɑlɛmuɔ. \v 6 Bèn mi bɑ rɑɑ wɑ̃ɑ, mɑ bɑ bu somi kɑ dendi yɑ̃ɑ wurɑɡinu kɑ sii ɡeesuɡinu kɑ yɑɑ sɑbenu kɑ ɡɑ̃ɑ nìn bukɑtɑ bɑ ko n mɔ mɔ kɑ ɡɑ̃ɑ ɡeenu kpuro ɡesi kɑ sere kɛ̃ɛ ni bɑ wɛ̃ kɑ kĩru. \p \v 7 Mɑ sinɑ boko Sirusi u bu Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun dendi yɑ̃nu kpuro wesiɑ ni Nɛbukɑnɛsɑɑ u rɑɑ ɡurɑmɑ Yerusɑlɛmun di u kɑ dɑ u yii win bũu dirɔ. \v 8 Sirusi wi, u derɑ win ɑrumɑni bero Miteredɑti u ye kpuro ɡurɑmɑ mɑ u ye ɡɑrɑ u Sesibɑsɑɑ wɛ̃ wi u sɑ̃ɑ Yudɑbɑn sinɑ bii turo. \v 9 Ye u bu wesiɑ mi, yerɑ ɡbɛ̃ɛ wurɑɡinu tɛnɑ kɑ ɡbɛ̃ɛ sii ɡeesuɡinu nɔrɔbu (1.000) kɑ wobunu tɛnɑ tiɑ sɑri \v 10 kɑ nɔri wurɑɡii tɛnɑ kɑ nɔri sii ɡeesuɡii nɛɛru kɑ wɔkuru (410) kɑ sere dendi yɑ̃nu ɡɑnu nɔrɔbu (1.000). \v 11 Dendi yɑ̃ɑ ni kpuro ni bɑ kuɑ kɑ wurɑ kɑ sii ɡeesu, yen ɡeerɑ kuɑwɑ nɔrɔbun subɑ nɔɔbu kɑ nɛɛru (5.400). Sesibɑsɑɑ u kɑ ye kpuro dɑ sɑnɑm mɛ be, Isireli be bɑ yoru mwɛɛrɑ bɑ wurɔ Yerusɑlɛmuɔ. \s1 Yuu be bɑ wurɑmɑ \s2 Yerusɑlɛmuɔ \c 2 \p \v 1 Isireli be Nɛbukɑnɛsɑɑ Bɑbilonin sinɑ boko u yoru mwɛɛrɑ u kɑ dɑ Bɑbiloniɔ ben dɑbirɑ wurɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ Yudɑɔ mɑ ben bɑɑwure u dɑ u sinɑ win wuuɔ. \v 2 Tɔn be bɑ bu kpɑre bɑ kɑ wurɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ mi, berɑ Sorobɑbɛli kɑ Yosue kɑ Nɛɛmi kɑ Serɑyɑ kɑ Relɑyɑ kɑ Mɑɑdose kɑ Bilisɑni kɑ Misipɑɑ kɑ Biɡifɑi kɑ Rehumu kɑ Bɑɑnɑ. Isireli be kpuron ɡeeru wee bwese kɛrɑ kɑ bwese kɛrɑ. \m \v 3 Pɑreɔsin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yiru kɑ wunɔbu kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ yiru (2.172). \m \v 4 Sefɑtiɑn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobɑ wunɔbu kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ yiru (372). \m \v 5 Arɑsin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu kɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu (775). \m \v 6 Pɑrɑti Mɔɑbun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yiru kɑ nɛnɛ kɑ wɔkurɑ yiru (2.812). Tɔn be, bɑ sɑ̃ɑwɑ Yoɑbu kɑ Yosuen sikɑdominu. \m \v 7 Elɑmun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbu kɑ ɡoobu kɑ weerɑɑkuru kɑ nnɛ (1.254). \m \v 8 Sɑtun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɛnɛ kɑ wunɔbu kɑ weeru kɑ nɔɔbu (945). \m \v 9 Sɑkɑin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu kɑ wɑtɑ (760). \m \v 10 Bɑnin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ weeru kɑ yiru (642). \m \v 11 Bebɑin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ yɛndɑ itɑ (623). \m \v 12 Asiɡɑdin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbu kɑ ɡoobu kɑ yɛndɑ yiru (1.222). \m \v 13 Adonikɑmun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wɑtɑ kɑ nɔɔbɑ tiɑ (666). \m \v 14 Biɡifɑin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ yiru kɑ weerɑɑkuru kɑ nɔɔbɑ tiɑ (2.056). \m \v 15 Adinin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɛɛru kɑ weerɑɑkuru kɑ nnɛ (454). \m \v 16 Atɛɛn bweseru sɔɔ, be bɑ sɑ̃ɑ Esekiɑsin yɛnuɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɔbu yiru sɑri. \m \v 17 Bɛsɑin bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobɑ wunɔbu kɑ yɛndɑ itɑ (323). \m \v 18 Yorɑn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɔbu kɑ wɔkurɑ yiru (112). \m \v 19 Hɑsun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobu kɑ yɛndɑ itɑ (223). \m \v 20 Gibɑɑn bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wɛnɛ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu. \m \v 21 Bɛtelehɛmuɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɑɑ teeru kɑ itɑ (123). \m \v 22 Nɛtofɑɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu weerɑɑkuru kɑ nɔɔbɑ tiɑ. \m \v 23 Anɑtɔtuɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɑɑ teeru kɑ nɔɔbɑ itɑ (128). \m \v 24 Asimɑfɛtiɡibu, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu weeru kɑ yiru. \m \v 25 Kiriɑti Arimuɡibu kɑ Kefirɑɡibu kɑ Beerɔtuɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu kɑ weeru kɑ itɑ (743). \m \v 26 Rɑmɑɡibu kɑ Gebɑɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ yɛndɑ tiɑ (621). \m \v 27 Mikimɑsiɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɑɑ teeru kɑ yiru (122). \m \v 28 Betɛliɡibu kɑ Ayiɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobu kɑ yɛndɑ itɑ (223). \m \v 29 Nɛboɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu weerɑɑkuru kɑ yiru. \m \v 30 Mɑɡibisiɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɑɑ weeru kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ (156). \m \v 31 Elɑmu ɡoon bweseru sɔɔ mɑɑ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbu kɑ ɡoobu kɑ weerɑɑkuru kɑ nnɛ (1.254). \m \v 32 Hɑrimun bibun bweseru sɔɔ, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobɑ wunɔbu kɑ yɛndu (320). \m \v 33 Loduɡibu kɑ Hɑdidiɡibu kɑ Onɔɔɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɑɑ teeru kɑ nɔɔbu (725). \m \v 34 Yerikoɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobɑ wunɔbu kɑ weeru kɑ nɔɔbu (345). \m \v 35 Senɑɑɡibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ itɑ kɑ nɑtɑ kɑ tɛnɑ (3.630). \m \v 36 Yɑ̃ku kowobu Lefibɑn bweseru sɔɔ be bɑ sɑ̃ɑ Yedɑyɑn bibu be bɑ sɑ̃ɑ Yosuen yɛnuɡibu, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɛnɛ kɑ wunɑɑ wɑtɑ kɑ wɔkurɑ itɑ (973). \m \v 37 Imɛrin bibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbu kɑ weerɑɑkuru kɑ yiru (1.052). \m \v 38 Pɑsurin bibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbu kɑ ɡoobu kɑ weeru kɑ nɔɔbɑ yiru (1.247). \m \v 39 Hɑrimun bibu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbu kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ yiru (1.017). \m \v 40 Lefibɑ sɔɔ, be bɑ sɑ̃ɑ Yosue kɑ Kɑdimiɛli, Hodɑfiɑn sikɑdominu, bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nnɛ (74). \m \v 41 Lefi be sɔɔ, be bɑ sɑ̃ɑ wom kowobu Asɑfun sikɑdominu bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɑɑ teeru kɑ nɔɔbɑ itɑ (128). \m \v 42 Lefi be sɔɔ, be bɑ rɑ sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔsu kɔ̃su, berɑ Sɑlumun debuminu kɑ Atɛɛ kɑ Tɑlumɔɔ kɑ Akubu kɑ Hɑtitɑ kɑ Sobɑi. Be kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu wunɑɑ teeru kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ nnɛ (139). \m \v 43 Be bɑ wɑ̃ɑ Nɛtinin bweseru sɔɔ, ben sikɑdobɑrɑ Sisɑ, kɑ Hɑsufɑ kɑ Tɑbɑɔtu \v 44 kɑ Kɛrɔsi kɑ Siɑɑ kɑ Pɑdoni \v 45 kɑ Lebɑnɑ kɑ Hɑɡɑbɑ kɑ Akubu \v 46 kɑ Hɑɡɑbu kɑ Sɑmulɑi kɑ Hɑnɑnu \v 47 kɑ Gidɛli kɑ Gɑsɑrɑ kɑ Reɑyɑ \v 48 kɑ Resini kɑ Nɛkodɑ kɑ Gɑsɑmu \v 49 kɑ Usɑ kɑ Pɑseɑki kɑ Besɑi \v 50 kɑ Asinɑ kɑ Mɛhunimu kɑ Nɛfusimu \v 51 kɑ Bɑkibuki kɑ Hɑkufɑ kɑ Hɑɑhuru \v 52 kɑ Bɑsilutu kɑ Mɛhidɑ kɑ Hɑɑsɑ \v 53 kɑ Bɑɑkɔsi kɑ Siserɑ kɑ Tɑmɑɑ \v 54 kɑ Nɛtisɑ kɑ Hɑtifɑ. \m \v 55 Be bɑ sɑ̃ɑ Sɑlomɔɔn sɔm kowobun bibun sikɑdobɑ, berɑ Sotɑi kɑ Soferɛti kɑ Perudɑ \v 56 kɑ Yɑɑlɑ kɑ Dɑɑkoni kɑ Gidɛli \v 57 kɑ Sefɑtiɑ kɑ Hɑtili kɑ Pokerɛti Hɑtisebɑimu kɑ Ami. \m \v 58 Sɑlomɔɔn sɔm kowo ben bibu kɑ Nɛtini be, be kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu ɡoobɑ wunɔbu kɑ wɛnɛ kɑ wɔkurɑ yiru (392). \p \v 59-60 Tɔmbu nɑtɑ kɑ weerɑɑkuru kɑ yiru (652) be bɑ sɑ̃ɑ Delɑyɑ kɑ Tobiyɑ kɑ Nɛkodɑn bweseru bɑ wurɑmɑ Tɛli Mɛlɑn di kɑ Tɛli Asɑn di kɑ Kerubu Adɑnin di kɑ Imɛrin di bɑ ǹ kpĩɑ bɑ ben bweserun tɔ̃kɑ wunɑnɛ bu kɑ sɔ̃ɔsi mɑ ben tii bɑ sɑ̃ɑwɑ Isirelibɑ. \p \v 61-62 Yɑ̃ku kowobu sɔɔ, ɡɑbɑ ben bweserun tɔ̃kɑ kɑsu bɑ biɑ, mɑ bɑ bu yɑrɑ yɑ̃ku sɔmburun di. Berɑ, Hɑbɑyɑn bweseru kɑ Hɑkɔtuɡiru kɑ Bɑɑsilɑiɡiru. Bɑ bwese te sokɑ Bɑɑsilɑi yèn sɔ̃ ben sikɑdo u Bɑɑsilɑi Gɑlɑdiɡiin bii wɔndiɑ suɑ kurɔ. \v 63 Mɑ tem mɛn kpɑro u nɛɛ, mɑ n kun mɔ yɑ̃ku kowo ɡoo u kpĩɑ u bikiɑru kuɑ kɑ urimu kɑ tumimu, ben ɡoo kun yɑ̃ku dĩɑnu dimɔ. \p \v 64 Tɔn be kpuro bɑ sɑ̃ɑwɑ tɔmbu nɔrɔbun subɑ weeru kɑ yiru kɑ ɡoobɑ wunɔbu kɑ wɑtɑ (42.360). \v 65 Ben sɔm kowobun ɡeeru tɑ sɑ̃ɑwɑ nɔrɔbun subɑ nɔɔbɑ yiru kɑ ɡoobɑ wunɔbu kɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbɑ yiru (7.337). Be sɔɔ, wom kowobɑ sɑ̃ɑwɑ ɡoobu (200) tɔn durɔbu kɑ tɔn kurɔbu. \v 66 Bɑ dumi mɔwɑ nɑtɑ kɑ wunɑɑ teeru kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ (736) kɑ birɑkɔsu ɡoobu kɑ weeru kɑ nɔɔbu (245) \v 67 kɑ mɑɑ yooyoosu nɛɛru kɑ tɛnɑ kɑ nɔɔbu (435) kɑ kɛtɛkunu nɔrɔbun subɑ nɔɔbɑ tiɑ kɑ nɑtɑ kɑ wunɑɑ teeru (6.720). \p \v 68 Ye Isirelibɑ bɑ turɑ Yerusɑlɛmuɔ, yerɑ yɛnu yɛ̃robu ɡɑbu bɑ kɑ Yinni Gusunɔ kɛ̃ru nɑɑwɑ bu kɑ win sɑ̃ɑ yeru bɑni mi tɑ rɑɑ wɑ̃ɑ. \v 69 Bɑɑwure u win kɛ̃ru wɛ̃wɑ nɡe mɛ win mɔrɑ nɛ sɑ̃ɑ yee ten sɔmburun sɔ̃. Kɛ̃ɛ ni kpuro nu kuɑ wurɑn ɡobi nɔrɔbun subɑ wɑtɑ kɑ tiɑ (61.000) kɑ sii ɡeesun kilo nɔrɔbun subɑ yiru kɑ nɛɛrɑ wunɔbu (2.500) kɑ yɑ̃ku kowon tɑkobɑ wunɔbu (100). \p \v 70 Yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ kɑ Isireli be bɑ tie kɑ wom kowobu kɑ be bɑ rɑ kɔnnɔsu kɔ̃su kɑ Nɛtinibɑ, be kpuro bɑ sinɑwɑ ben wusɔ mi bɑ rɑɑ wɑ̃ɑ, Isirelibɑ kpuro ɡesi. \s1 Yosue kɑ Sorobɑbɛli \s2 bɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑru seeyɑ \c 3 \p \v 1 Sɑnɑm mɛ wɔ̃ɔn suru nɔɔbɑ yiruse yɑ tunumɑ, yerɑ Isireli be bɑ wɑ̃ɑ ben wusɔ bɑ nɔɔ tiɑ kuɑ bɑ mɛnnɑ Yerusɑlɛmuɔ. \v 2 Yɑ̃ku kowo Yosue, Yosɑdɑkin bii kɑ win yɑ̃ku kowosibu kɑ Sorobɑbɛli, Seɑlitiɛlin bii kɑ win mɛro bisibu bɑ Yinni Gusunɔn yɑ̃ku yeru bɑnɑ seewɑ bu kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu ko mi nɡe mɛ bɑ yoruɑ Gusunɔn woodɑn tireru sɔɔ te win sɔm kowo Mɔwisi u yoruɑ. \v 3 Mɑ bɑ yɑ̃ku yee te bɑnɑ yelluɡirun kpɛɛkpɛɛku wɔllɔ bɑɑ mɛ bɑ tɔn be bɑ deemɑ min bɛrum mɔ. Mɑ bɑ rɑ Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kue mi, bururu kɑ yokɑ. \v 4 Yen biru, bɑ Kunun tɔ̃ɔ bɑkɑru kuɑ nɡe mɛ woodɑn tirerɑ ɡeruɑ. Tɔ̃ɔ bɑɑtere, bɑ rɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kowɑ nɡe mɛ woodɑ ye, yɑ nin ɡeeru yi. \v 5 Sɑɑ yen dɔmɑ ten diyɑ bɑ rɑ tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃kunu ko kɑ surun tɔ̃ɔ ɡbiikiruɡinu kɑ tɔ̃ɔ bɑkɑ ni nu tieɡinu kɑ sere kɛ̃ɛ ni bɑ rɑ kɑ Yinni Gusunɔ nɑɑwɛ. \v 6 Nɡe mɛyɑ sɑɑ suru nɔɔbɑ yirusen tɔ̃ɔ ɡbiikirun di, bɑ Yinni Gusunɔ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑmmɛ bɑɑ mɛ bɑ ǹ ɡinɑ sɑ̃ɑ yee ten kpɛɛkpɛɛku swĩi. \p \v 7 Amɛn biru, bɑ sɔm kowobu ɡobi wɛ̃ bu kɑ kpenu dɑ̃ku kpɑ bu kɑ dɑ̃ɑ bĩinu bɔɔri. Yen biru bɑ mɑɑ Sidoniɡibu kɑ Tiriɡibu dĩɑnu kɑ̃ kɑ ɡum kɑ tɑm kpɑ bu wɑ bu kɑ bu dɑ̃ɑ ye bɑ mɔ̀ sɛdurubɑ nɑɑwɑ kɑ ɡoo nimkuu sere Yɑfoɔ. Sirusiwɑ u yen woodɑ wɛ̃. \v 8 Ye Isirelibɑ bɑ wurɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ, yen wɔ̃ɔ yirusen suru yiruse sɔɔrɑ Sorobɑbɛli, Seɑlitiɛlin bii kɑ Yosue, Yosɑdɑkin bii kɑ ben yɑ̃ku kowosibu kɑ Lefibɑ kɑ sere be bɑ wurɑmɑ yorun di, be kpuro bɑ sɔmburu wɔri. Yerɑ bɑ Lefi be bɑ wɔ̃ɔ yɛndu mɔ kɑ be bɑ mɛ kere yiire bu sɑ̃ɑ yee ten bɑnɑn sɔmburu kpɑrɑ. \v 9 Mɑ Yosue kɑ win bibu kɑ win wɔnɔbu kɑ Kɑdimiɛli kɑ win bibu be bɑ sɑ̃ɑ Yudɑbɑ, be kpuro bɑ sɔɔru kuɑ bu kɑ sɑ̃ɑ yee ten sɔmburu kpɑrɑ. Be bɑ sɑ̃ɑ Henɑdɑdin bweseru bɑ mɑɑ bu somi. \p \v 10 Sɑnɑm mɛ bɑ sɑ̃ɑ yee ten kpɛɛkpɛɛku swĩimɔ, bɑ derɑ yɑ̃ku kowobu bɑ ben sɑ̃ɑ yɑ̃nu doke bɑ nɑ bɑ yɔ̃rɑ mi, bɑ kɔbi nɛni. Mɑ Lefi be bɑ sɑ̃ɑ Asɑfun bibu bɑ mɑɑ ben sɛ̃kɑtii nɛni. Be kpuro bɑ Yinni Gusunɔ sɑ̃ɑmɔ nɡe mɛ Dɑfidi Isirelibɑn sinɑ boko u yiire. \v 11 Bɑ womu ɡeni kɔ̃ɔnɑmɔ bɑ kɑ Yinni Gusunɔ bɛɛrɛ wɛ̃ɛmɔ bɑ mɔ̀, Yinni Gusunɔ u sɑ̃ɑwɑ tɔn ɡeo. Win kĩru Isirelibɑn sɔ̃ tɑ ǹ kpeemɔ. Mɑ tɔn be kpuro bɑ Gusunɔ bɛɛrɛ wɛ̃ɛmɔ bɑ kuuki mɔ̀ yèn sɔ̃ bɑ win sɑ̃ɑ yerun kpɛɛkpɛɛku swĩimɔ. \p \v 12 Adɑmɑ yɑ̃ku kowo dɑbiru kɑ Lefi be bɑ tien dɑbiru kɑ yɛnu yɛ̃robu ɡɑbu be bɑ bukure bɑ sɑ̃ɑ yee ten yellu yɛ̃, bɑ sumɔ kɑ dɑm sɑnɑm mɛ bɑ kpɑɑrun kpɛɛkpɛɛku swĩimɔ. Gɑbɑ mɑɑ nuku doo bɑkɑbun kuuki mɔ̀ \v 13 sere bɑ ǹ kpɛ̃ bu nuku dobun kuuki kɑ swĩi wunɑnɑ. Domi be kpuro bɑ kuuki mɔ̀wɑ kɑ dɑm mɑ yi nɔɔrɑmɔ n tomɑ. \s1 Yibɛrɛbɑ bɑ Yinni Gusunɔn \s2 sɑ̃ɑ yerun bɑnɑ yɔ̃rɑsiɑ \c 4 \p \v 1 Yudɑbɑ kɑ Bɛnyɑmɛɛbɑn yibɛrɛbɑ bɑ nuɑ mɑ be bɑ rɑɑ yoru mwɛɛrɑ bɑ wurɑmɑ bɑ Gusunɔ Isirelibɑn Yinni sɑ̃ɑ yeru bɑniɑmmɛ. \v 2 Yerɑ yibɛrɛ be, bɑ nɑ Sorobɑbɛli kɑ Yudɑbɑn bukurobun mi bɑ bu sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, sɑ ko kɑ bɛɛ bɑnɑ ye ko, domi bɛsɛn tii sɑ rɑ Gusunɔ bɛɛn Yinni sɑ̃, kpɑ su nùn yɑ̃kuru kuɑ sɑɑ Esɑri Hɑdoni, Asirin sinɑ bokon wɑɑtin di, wi, wi u kɑ sun nɑ mini. \p \v 3 Adɑmɑ Sorobɑbɛli kɑ Yosue kɑ Isirelibɑn yɛnu yɛ̃ro be bɑ tie, bɑ bu sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, n ǹ kɑ bɛɛ, bɛsɛ tɔnɑwɑ nɡe mɛ Sirusi Pɛɛsibɑn sinɑ boko u ɡeruɑ. Domi Gusunɔ bɛsɛ Isirelibɑn Yinnin sɑ̃ɑ yerɑ. \p \v 4 Sɑɑ yerɑ tɔn be bɑ wɑ̃ɑ tem mɛ sɔɔ, bɑ Yudɑbɑn dɑm buɑ. Mɑ bɑ bu nɑndɑsiɑ bu ku kɑ bɑnɑ ye ko. \v 5 Bɑ bwisi kɛ̃ɔbu ɡɑbu ɡobi kɑ̃ bu kɑ tɔmbu swɑɑ nim wiɑ bu kɑ sɔmbu te kpɑnɑ. Nɡe mɛyɑ n koorɑ Sirusin bɑndun wɑɑti kpuro sɔɔ, sere n kɑ ɡirɑri Dɑrusi Pɛɛsibɑn sinɑ bokon bɑndu sɔɔ. \s1 Bɑ Yudɑbɑ kɔrumɔtɔnu kuɑ \p \v 6 Asuresin bɑndun tore sɔɔ, bɑ tireru yoruɑ bu kɑ Yudɑbɑ kɑ Yerusɑlɛmuɡibu tɑɑrɛ wɛ̃. \p \v 7 Aɑtɑsɛsi Pɛɛsin sinɑ bokon wɑɑti sɔɔ, Bisilɑmu kɑ Miteredɑti kɑ Tɑbɛɛli kɑ sere ben sɔm kowosibu bɑ Aɑtɑsɛsi wi tireru yoruɑ. Bɑ tu yoruɑwɑ kɑ Arɑmun bɑrum kɑ mɛn yorɑ. \p \v 8 Rehumu, berɑ min kpɑro kɑ win tire yoro Simusɑi bɑ sinɑ boko Aɑtɑsɛsi tire te yoruɑ te tɑ kɑ Yerusɑlɛmu yɑ̃. \p \v 9-11 Wee ye tire te, tɑ ɡeruɑ. Tɑ nɛɛ, Aɑtɑsɛsi, sinɑ boko, bɛsɛ wunɛn sɔm kowobu, bɛsɛ be sɑ wɑ̃ɑ dɑɑ ɡuru ɡee, nɛ, Rehumu, berɑ minin kpɑro kɑ Simusɑi nɛn tire yoro kɑ sere bɛsɛn sɔm kowosibu be bɑ wɑ̃ɑ Diniɔ kɑ Aɑfɑsɑtɑkiɔ kɑ Tɑɑpɛliɔ kɑ Afɑrɑsiɔ kɑ Erɛkiɔ kɑ Bɑbiloniɔ kɑ Susiɔ kɑ Dehɑɔ kɑ Elɑmuɔ kɑ sere bwese ni nu tie ni Asinɑpɑri wi u sɑ̃ɑ tɔn boko u swĩi Sɑmɑriɔ kɑ sere wuu si su wɑ̃ɑ Efɑrɑtin ɡuru ɡee, sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑ, bɛsɛrɑ sɑ nun yoruɑmmɛ. Sɑ nɛɛ, \v 12 sinɑ boko, ɑ de ɑ n yɛ̃ mɑ Yuu be bɑ nɑ sɑɑ wunɛn min di bɑ tunumɑ bɛsɛn suunu sɔɔ Yerusɑlɛmu mini. Bɑ nɑ bɑ Yerusɑlɛmu ye seeyɑ yèn tɔmbɑ sɑ̃ɑ tɔn kɔ̃sobu bɑ ku rɑ mɛm nɔ mi. Bɑ yen ɡbɑ̃rɑrun kpɛɛkpɛɛku sɔmmɔ. \v 13 Yen sɔ̃, ɑ n yɛ̃ mɑ bɑ̀ n wuu ɡen ɡbɑ̃rɑru seeyɑ, bɑ ǹ mɑɑ wɔ̃ɔ ɡobi kɔsiɑmɔ ǹ kun mɛ ɡbererun ɡobi. Yen biru wunɛn ɑrumɑni ye ɑ rɑ rɑɑ wɑ yɑ koo kɑɑrɑwɑ. \v 14 Nɡe mɛ sɑ mɑɑ wɑɑmɔ sɑ dimɔ wunɛn min di, yerɑ sɑ nɛɛ, n ǹ weenɛ bu nun ɡɛm. Yen sɔ̃nɑ sɑ nun lɑbɑɑri yeni sɔ̃ɔmɔ. \v 15 A de ɑ kɑsu wunɛn sikɑdobɑn fɑɑɡin tireru sɔɔ, kɑɑ wɑ nɡe mɛ Yerusɑlɛmu yɑ sɑ̃ɑ. Yɑ sɑ̃ɑwɑ wuu ɡe ɡɑ rɑ sinɑmbu seesi kɑ sere berɑ mi yɑ wɑ̃ɑn tɔmbu. Sɑɑ yellun diyɑ yɑ rɑ ko mɛ. Yen sɔ̃nɑ bɑ ye bɑnsu koosiɑ. \v 16 Yen sɔ̃, wunɛ sinɑ boko, ɑ̀ n wurɑ wuu ɡe, ɡɑ bɑnirɑ, mɑ bɑ ɡen ɡbɑ̃rɑru seeyɑ, ɑ ǹ kɑɑ mɑɑ Efɑrɑtin dɑɑ ɡuru ɡe nɔmɑ sikerenɑ ɑ n mɔ. \s1 Sinɑ boko Aɑtɑsɛsin wisibu \p \v 17 Sinɑ boko Aɑtɑsɛsi u bu wisɑ u nɛɛ, Rehumu, wunɛ wi ɑ sɑ̃ɑ berɑ yen kpɑro, kɑ wunɛn tire yoro Simusɑi kɑ bɛɛn sɔm kowosibu be bɑ wɑ̃ɑ Sɑmɑriɔ kɑ be bɑ wɑ̃ɑ Efɑrɑtin dɑɑrun ɡuru ɡiɔ, bɛɛ kpurowɑ nɑ tɔburɑ. \v 18 Tire te i mɑn mɔrisiɑmɑ mi, bɑ mɑn tu ɡɑriɑ mɑm mɑm. \v 19 Mɑ nɑ woodɑ wɛ̃ bu kɑsu nɛn sikɑdobɑn fɑɑɡin tireru sɔɔ. Mɑ bɑ kɑso ɡe kuɑ bɑ wɑ mɑ sɑɑ yellun di wuu ɡe, ɡɑ rɑ sinɑmbun woodɑ yinɛ kpɑ bɑ n bu seesimɔ. \v 20 Yerusɑlɛmu mi, sinɑm dɑmɡibɑ bɑ bɑndu di mɑ bɑ beri min tem kpuro mɔ. Mɑ sinɑmbu ɡɑbu bɑ rɑ bu wɔ̃ɔ ɡobi kɑ ɡbere ɡobi kɔsie. \v 21 Yen sɔ̃, i tɔn ben sɔmburu yɔ̃rɑsio kpɑ bu ku rɑɑ wuu ɡen bɑnsu seeyɑ mɑ n kun mɔ nɑ bu woodɑ wɛ̃. \v 22 I ku ɡɑri yi ɑtɑfiiru ko kpɑ kɔ̃sɑ yu ku rɑɑ sosi yu kɑ sinɑmbu ɑsɔrɔ nɑɑwɑ. \p \v 23 Ye bɑ yɑnde Aɑtɑsɛsin tire te wɑ, bɑ ɡɑrɑ Rehumu kɑ win tire yoro Simusɑi kɑ sere ben sɔm kowosibun wuswɑɑɔ, yerɑ bɑ dɑ fuuku Yerusɑlɛmuɔ Yuubɑn mi, bɑ ben sɔmbu te yɔ̃rɑsiɑ kɑ dɑm. \s1 Bɑ mɑɑ sɑ̃ɑ yerun \s2 bɑnɑn sɔmburu seewɑ \p \v 24 Sɑ̃ɑ yee ten sɔmbu te, tɑ yɔ̃rɑ n kɑ kuɑ Dɑrusi Pɛɛsibɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ yiruse sɔɔ. \c 5 \p \v 1 Sɑɑ ye sɔɔ, Gusunɔn sɔmɔ Asee kɑ Sɑkɑri Idon bii bɑ Gusunɔn ɡɑri ɡeruɑ kɑ Gusunɔ Isirelibɑn Yinnin yĩsiru Yerusɑlɛmuɔ kɑ Yudɑbɑn tem kpuro sɔɔ. \v 2 Yerɑ Sorobɑbɛli, Seɑlitiɛlin bii kɑ Yosue, Yosɑdɑkin bii bɑ seewɑ bɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee te bɑnɑ toruɑ Yerusɑlɛmuɔ. Mɑ Gusunɔn sɔmɔ be, bɑ bu somimɔ. \p \v 3 Sɑɑ ye sɔɔrɑ Tɑtinɑi, berɑ ye yɑ wɑ̃ɑ Efɑrɑtin ɡuru ɡeen kpɑro kɑ Setɑɑ Bosinɑi kɑ ben sɔm kowosibu bɑ nɑ bɑ bu deemɑ bɑ nɛɛ, wɑrɑ u bɛɛ woodɑ wɛ̃ i kɑ dii te bɑnimɔ. Wɑrɑ u bɛɛ woodɑ wɛ̃ i kɑ ɡbɑ̃rɑ te seeyɑmɔ. \v 4 Tɛ̃, be bɑ bɑni yi mɔ̀ i sun ben yĩsɑ wɛ̃ɛmɑ. \p \v 5 Adɑmɑ Gusunɔ u kɑ Yuubɑn bukuro be wɑ̃ɑ mɑ bɑ ben sɔmburu mɔ̀ bɑ dɔɔ bɑ kɑ mɑrɑ tireru tu turi sinɑ boko Dɑrusin mi, kpɑ wi, u mɑɑ bu wisimɑ. \s1 Bɑ Yuubɑ kɔrumɔtɔnu kuɑ \s2 Dɑrusin mi \p \v 6 Be bɑ sinɑ boko Dɑrusi tireru yoruɑ Yuubɑn sɔ̃ ben yĩsɑ wee, Tɑtinɑi berɑ min wiruɡii kɑ Setɑɑ Bosinɑi kɑ wiruɡii be bɑ wɑ̃ɑ Efɑrɑtin ɡuru ɡee, sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑ. \v 7 Wee ye bɑ ɡeruɑ tire te sɔɔ. Bɑ nɛɛ, sinɑ boko Dɑrusi, Gusunɔ u nun ɑlɑfiɑ kɛ̃. \v 8 Wee sɑ nun nɔɔsiɑmɔ mɑ sɑ dɑ Yudɑbɑn temɔ sere Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ. Bɑ tu bɑnɑwɑ kɑ kpee bɑkɑnu mɑ bɑ ten ɡɑni dɑ̃ɑ wukirimɔ tɛ̃. Sɔmbu te, tɑ dɔɔ ɡem ɡem. \v 9 Mɑ sɑ ben bukurobu bikiɑ sɑ nɛɛ, wɑrɑ u bu woodɑ wɛ̃ bu kɑ dii te bɑni kpɑ bu ten ɡɑni seeyɑ. \v 10 Mɑ sɑ ben yĩsɑ bikiɑ kpɑ su wɑ su kɑ nun ye mɔrisiɑmɑ. \v 11 Wee ye bɑ sun wisɑ. Bɑ nɛɛ, bɑ sɑ̃ɑwɑ Gusunɔ wɔllu kɑ tem Yinnin sɔm kowobu. Yerɑ bɑ win sɑ̃ɑ yeru seeyɑmɔ te bɑ rɑɑ nùn bɑniɑ sɑɑ yellun di. Be, Isirelibɑn sinɑ boko wi u yĩsiru yɑrɑ, wiyɑ u rɑɑ tu bɑnɑ. \v 12 Adɑmɑ ye ben bɑɑbɑbɑ bɑ Wɔrukoon mɔru seeyɑ, yerɑ u bu Bɑbilonin sinɑ boko Nɛbukɑnɛsɑɑ nɔmu sɔndiɑ. Yerɑ sinɑ boko wi, u Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee te kɔsukɑ. Mɑ u bu ɡurɑ u kɑ dɑ win temɔ. \v 13 Yen biruwɑ Sirusi Bɑbilonin sinɑ boko u woodɑ wɛ̃ win bɑndun wɔ̃ɔ ɡbiikuu sɔɔ bu dɑ bu Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee te bɑni. \v 14 N deemɑ sinɑ boko Nɛbukɑnɛsɑɑwɑ u rɑɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun dendi yɑ̃ɑ ni bɑ kuɑ kɑ wurɑ kɑ sii ɡeesu ɡurɑmɑ sɑɑ Yerusɑlɛmun di u doke ben bũu dirɔ. Yerɑ Sirusi u dendi yɑ̃ɑ ni suɑ bũu dii ten min di u Sesibɑsɑɑ wɛ̃ wi u kuɑ Isirelibɑn tem kpɑro. \v 15 Mɑ u Sesibɑsɑɑ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, u doo u dendi yɑ̃ɑ ni doke Yerusɑlɛmun sɑ̃ɑ yerɔ kpɑ u de bu mɑɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee ten bɑnsu seeyɑ mi bɑ rɑɑ tu bɑnɑ. \v 16 Sesibɑsɑɑ wi, u nɑ u sɑ̃ɑ yee ten kpɛɛkpɛɛku swĩi Yerusɑlɛmuɔ. Sɑɑ yen dɔmɑ ten di, bɑ bɑnɑ toruɑ. Adɑmɑ sere kɑ ɡisɔ, bɑ ǹ tu kpɑ. \v 17 Yen sɔ̃, ǹ n wunɛ sinɑ boko wɛ̃re, ɑ de bu kɑsu sinɑmbun fɑɑɡin tireru sɔɔ, Sirusi ù n woodɑ wɛ̃ɛre bu Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee te seeyɑ Yerusɑlɛmuɔ, kpɑ ɑ sun sɔ̃ɔmɑ ye ɑ kĩ bɑnɑ yen sɔ̃. \s1 Dɑrusi u woodɑ wɛ̃ \s2 bu Sirusin woodɑ ye kɑsu \c 6 \p \v 1 Sinɑ boko Dɑrusi u woodɑ wɛ̃ bu kɑso ko Bɑbilonin tem sɔɔ mi bɑ rɑ sinɑmbun kookoosun tirenu kɑ ben ɡɑ̃ɑ ɡeenu bere. \v 2 Yerɑ bɑ tireru ɡɑru wɑ Mɛdin wuu mɑro bɔkɔwɔ ɡe bɑ mɔ̀ Eki Bɑtɑni. \p \v 3 Wee ye tire te, tɑ ɡerumɔ. Tɑ nɛɛ, sinɑ boko Sirusin wɔ̃ɔ ɡbiikuu sɔɔ, u woodɑ yɑrɑ u nɛɛ, bɑ koo wure bu Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee te tɑ wɑ̃ɑ Yerusɑlɛmuɔ bɑniwɑ mi yerukiru tɑ rɑɑ wɑ̃ɑ. Kpɑ bɑ n dɑ yɑ̃kuru ko mi. Ten ɡɑnɑn ɡunum mu ko n sɑ̃ɑwɑ ɡɔm soonu wɑtɑ. Ten yɑsum mɑɑ ɡɔm soonu wɑtɑ. \v 4 Bɑ koo ten ɡɑnɑ seeyɑwɑ kɑ kpee sɔkenu itɑ kpɑ bu dɑ̃ɑ sɔke teeru sɔndi. Yen biru mɑɑ kpee sɔkenu itɑ kɑ dɑ̃ɑ sɔke teeru sere bu kɑ ye bɑni bu kpe. Sinɑ bokowɑ u koo yen sɔmburun ɡobi kɔsiɑ. \v 5 Yen biru, Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun dendi yɑ̃ɑ wurɑɡinu kɑ sii ɡeesuɡii ni sinɑ boko Nɛbukɑnɛsɑɑ u rɑɑ ɡurɑmɑ u kɑ nɑ mini, bɑ koo ni wesiɑ kpɑ bu nin bɑɑnire doke nin ɑyerɔ. \p \v 6 Yen sɔ̃nɑ Dɑrusi u tireru yoruɑ u nɛɛ, bɛɛ Tɑtinɑi, Efɑrɑtin sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑn kpɑro kɑ Setɑɑ Bosinɑi kɑ berɑ min wiruɡibu ɡɑbu, i tii wunɔ Yudɑbɑn ɡɑrin di. \v 7 I bu derio sɛ̃ɛ, kpɑ ben kpɑrobu kɑ ben wiruɡibu bu sɔmbu te kpɑrɑ bu kɑ sɑ̃ɑ yee te bɑni mi yerukiru tɑ rɑɑ wɑ̃ɑ. \v 8 Yen sɔ̃nɑ nɑ bɛɛ woodɑ wɛ̃ɛmɔ. I Yuubɑn wiruɡii be somiɔ sɑ̃ɑ yee ten bɑnɑ sɔɔ. Gobi yi bɑ koo di, yi ko n sɑ̃ɑwɑ nɛn ɑrumɑni ye yɑ nɑɑmɔ berɑ min tɔmbun wɔ̃ɔ ɡobin di. Kpɑ i sɔm kowobu kɔsiɑ dee dee sɔmbu te, tu ku rɑɑ kɑ yɔ̃rɑn sɔ̃. \v 9 I de i n sɔɔru sɑ̃ɑ i kɑ Yuubɑn yɑ̃ku kowobu wɛ̃ yèn bukɑtɑ bɑ mɔ tɔ̃ɔ bɑɑteren yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡirun sɔ̃ te bɑ koo Wɔrukoo kuɑ. Yerɑ kɛtɛ kinɛnu kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu kɑ sere ɑlikɑmɑ kɑ tɑm kɑ bɔru kɑ ɡum. \v 10 Nɡe mɛyɑ bɑ koo kpĩ bu kɑ nùn yɑ̃ku nubu duroruɡiru kuɑ kpɑ bu kɑnɑru ko nɛ sinɑ boko kɑ nɛn bibun sɔ̃. \v 11 Wi u yinɑ u woodɑ yeni mɛm nɔɔwɑ, i yɛ̃ron dirun dɑ̃ru ɡɑru wuko i nɔɔ sɛm ko kpɑ i kɑ nùn ye sɔku i suɑsiɑ wɔllɔ. Yen biru kpɑ i dii te kɔsuku. \v 12 Gusunɔ wi u rɑ tii sɔ̃ɔsi Yerusɑlɛmuɔ, u sinɑ boko ǹ kun mɛ bwese te tɑ kĩ tu sɑ̃ɑ yee te surɑ kɑm koosio, yèn sɔ̃ tɑ nɛn woodɑ ɡɛmɑ. Nɛ Dɑrusiwɑ nɑ woodɑ yeni wɛ̃. I ye mɛm nɔɔwɔ mɑm mɑm. \p \v 13 Mɑ Tɑtinɑi Efɑrɑtin sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑn kpɑro wi, kɑ Setɑɑ Bosinɑi kɑ ben sɔm kowosibu bɑ woodɑ ye mɛm nɔɔwɑ mɑm mɑm. \s1 Bɑ sɑ̃ɑ yee te dendibu toruɑ \p \v 14 Gusunɔn sɔmɔbu Asee kɑ Sɑkɑri, Idon bii bɑ Isirelibɑn wiruɡibu dɑm kɑ̃ bɑ kɑ sɑ̃ɑ yee te bɑnɑ bɑ kpɑ mɑm mɑm. Bɑ tu bɑnɑwɑ nɡe mɛ Gusunɔ Isirelibɑn Yinni u ɡeruɑ kɑ nɡe mɛ Pɛɛsin sinɑm beni, Sirusi kɑ Dɑrusi kɑ Aɑtɑsɛsi bɑ yen woodɑ yi. \v 15 Bɑ bɑnɑ ye kpɑwɑ suru wi bɑ mɔ̀ Adɑrin sɔ̃ɔ itɑse sɔɔ, Dɑrusin bɑndun wɔ̃ɔ nɔɔbɑ tiɑse sɔɔ. \v 16 Isirelibɑ kɑ ben yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ kɑ be bɑ wurɑmɑ yorun di kpuro, bɑ sɑ̃ɑ yee te dendibu toruɑ kɑ tɔ̃ɔ bɑkɑru, nuku dobu sɔɔ. \v 17 Yen tɔ̃ɔ te, bɑ kɛtɛ kinɛnu wunɔbu (100) ɡo bɑ kɑ yɑ̃kuru kuɑ kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu ɡoobu kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu nɛɛru (400). Mɑ bɑ mɑɑ boo kinɛnu wɔkurɑ yiru ɡo torɑnun yɑ̃kunun sɔ̃. Boo teuwɑ bwese kɛrɑ bɑɑyere yɑ ɡo. \v 18 Mɑ bɑ yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ bɔnu kuɑ wuu wuukɑ nɡe mɛ ben bɑɑwuren sɔmburɑ sɑ̃ɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ kɑ nɡe mɛ yɑ yoruɑ woodɑn tireru sɔɔ ye Gusunɔ u Mɔwisi wɛ̃. \s1 Isirelibɑ bɑ Gɔɔ sɑrɑribun \s2 tɔ̃ɔ bɑkɑru kuɑ \p \v 19 Isireli be bɑ wurɑmɑ yorun di kpuro bɑ Gɔɔ sɑrɑribun tɔ̃ɔ bɑkɑru kuɑ wɔ̃ɔ kpɔɔn suru ɡbiikoon sɔ̃ɔ wɔkurɑ nnɛse sɔɔ. \v 20 Yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ bɑ tii dɛɛrɑsiɑ sɑnnu. Mɑ Lefibɑ bɑ Isirelibɑ Gɔɔ sɑrɑribun yɑ̃ku yɑ̃ɑnu sɑkiriɑ kɑ ben yɑ̃ku kowosibuɡinu kɑ sere ben tiiɡinu. \v 21 Mɑ Isirelibɑ kpuro bɑ tɔ̃ɔ bɑkɑ ten dĩɑnu di kɑ be bɑ wurɑmɑ yorun di kɑ Isireli be bɑ tem min tɔn tukobun komɑ ni nu ǹ dɛɛre deri mɑ bɑ Gusunɔ Isirelibɑn Yinni sɑ̃ɑmɔ. \v 22 Yen biru, bɑ pɛ̃ɛ ye bɑ ǹ seeyɑtiɑ doken tɔ̃ɔ bɑkɑru kuɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru kɑ nuku dobu. Yinni Gusunɔ u bu nuku dobu yibiɑ yèn sɔ̃ u derɑ sinɑ boko u kɑ bu nɔnu ɡeu mɛɛrɑ, u bu dɑm kɑ̃ bɑ kɑ sɑ̃ɑ yee te bɑnɑ. \s1 Yɑ̃ku kowo Ɛsidɑrɑsi \s2 u tunumɑ Yerusɑlɛmuɔ \c 7 \p \v 1-6 Sɑnɑm mɛ Aɑtɑsɛsi Pɛɛsin sinɑ boko u bɑndu sɔ̃, yerɑ Ɛsidɑrɑsi, Serɑyɑn bii u tunumɑ Yerusɑlɛmuɔ. U sɑ̃ɑwɑ Aroni yɑ̃ku kowo tɔnweron bibun bweseru. Aroni wiyɑ u Eleɑsɑɑ mɑrɑ. Mɑ Eleɑsɑɑ u Finɛɛsi mɑrɑ. Mɑ Finɛɛsi u Abisuɑ mɑrɑ. Mɑ Abisuɑ u Buki mɑrɑ. Mɑ Buki u Usi mɑrɑ. Mɑ Usi u Serɑyɑ mɑrɑ. Mɑ Serɑyɑ u Mɛrɑyɔtu mɑrɑ. Mɑ Mɛrɑyɔtu u Asɑriɑ mɑrɑ. Mɑ Asɑriɑ u Amɑriɑ mɑrɑ. Mɑ Amɑriɑ u Akitubu mɑrɑ. Mɑ Akitubu u Sɑdɔku mɑrɑ. Mɑ Sɑdɔku u Sɑlumu mɑrɑ. Mɑ Sɑlumu u Hilikiyɑ mɑrɑ. Mɑ Hilikiyɑ u Asɑriɑ mɑrɑ. Mɑ Asɑriɑ u Serɑyɑ, Ɛsidɑrɑsin tundo mɑrɑ. Ɛsidɑrɑsi wi, u sɑ̃ɑwɑ tire yɛ̃ro. U mɑɑ woodɑn yɛ̃ru mɔ ɡem ɡem ye Yinni Gusunɔ u Mɔwisi wɛ̃. Gusunɔ wi, Ɛsidɑrɑsin Yinni u kɑ nùn wɑ̃ɑ. Yen sɔ̃nɑ sinɑ boko u nùn wɛ̃ kpuro ye u bikiɑ. \v 7 Isireli ɡɑbu kɑ yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ kɑ wom kowobu kɑ be bɑ sɑ̃ɑ sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔn kɔ̃sobu kɑ sere ben yobu ɡɑbu Nɛtinibɑ, bɑ mɑɑ tunumɑ Yerusɑlɛmu mi, Aɑtɑsɛsin bɑndun wɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiruse sɔɔ. \v 8 Kɑ Ɛsidɑrɑsin tii sɑnnɑ bɑ tunumɑ sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ nɔɔbɑ yirusen suru nɔɔbuse sɔɔ. \v 9 N deemɑ u seewɑwɑ Bɑbilonin di wɔ̃ɔ ɡen suru ɡbiikoon tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ. Mɑ u turɑ Yerusɑlɛmuɔ yen suru nɔɔbusen tɔ̃ɔ ɡbiikiru. Gusunɔ win Yinniwɑ u nùn kɔ̃su. \v 10 Domi Ɛsidɑrɑsi u tii Gusunɔ wɛ̃. Mɑ u win woodɑbɑ keu kuɑ, u rɑ ye mɛm nɔɔwɛ kpɑ u ye Isirelibɑ sɔ̃ɔsi. \s1 Woodɑ \s2 ye Aɑtɑsɛsi u Ɛsidɑrɑsi wɛ̃ \p \v 11 Sinɑ boko Aɑtɑsɛsi u Ɛsidɑrɑsi tireru wɛ̃. Ɛsidɑrɑsi wi, u sɑ̃ɑwɑ yɑ̃ku kowo. Mɑ u woodɑn yɛ̃ru mɔ ye Yinni Gusunɔ u Isirelibɑ wɛ̃. Aɑtɑsɛsin tire ten ɡɑri wee. \p \v 12 U nɛɛ, nɛnɑ Aɑtɑsɛsi, sinɑmbun sinɑ boko. Wunɛ Ɛsidɑrɑsiwɑ nɑ tire teni yoruɑmmɛ, wunɛ wi ɑ sɑ̃ɑ yɑ̃ku kowo kɑ mɑɑ Wɔrukoon woodɑ yɛ̃ro. \p \v 13 Nɑ nɛɛ, bu wunɛ kɑ Isireli be bɑ wɑ̃ɑ nɛn tem sɔɔ yɔ̃suo i dɑ Yerusɑlɛmuɔ, tɔn dirobu kɑ yɑ̃ku kowobu kɑ Lefibɑ be bɑ kĩ bu dɑ Yerusɑlɛmu mi. \v 14 Nɛ kɑ nɛn bwisi kɛ̃ɔbu nɔɔbɑ yiruwɑ sɑ nun ɡɔriɔ Yerusɑlɛmuɔ Yudɑn temɔ ɑ kɑ wɑ nɡe mɛ bɑ Gusunɔ wunɛn Yinnin woodɑ mɛm nɔɔwɑmmɛ yèn tireru ɑ nɛni mi. \v 15 Kpɑ ɑ sii ɡeesu kɑ wurɑ suɑ ye nɛ kɑ nɛn bwisi kɛ̃ɔ be, sɑ Gusunɔ bɛɛ Isirelibɑn Yinni kɑ̃ kɑ nuku tiɑ, wi, wìn sɑ̃ɑ yerɑ wɑ̃ɑ Yerusɑlɛmuɔ. \v 16 Kpɑ ɑ mɑɑ kɛ̃nu kpuro ɡurɑ ni nu sɑ̃ɑ sii ɡeesu kɑ wurɑ ye wunɛn Isirelisibu tɔn dirobu kɑ yɑ̃ku kowobu bɑ wɛ̃ kɑ nuku tiɑ Bɑbiloni mini Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yee ten sɔ̃. \v 17 À n turɑ Yerusɑlɛmu mi, ɑ de ɑ kɑ sii ɡee si nɑɑ kinɛnu dwe kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu kɑ dĩɑnu kɑ sere tɑm kpɑ ɑ kɑ ye kpuro yɑ̃kunu ko yɑ̃ku yerɔ Gusunɔ bɛɛn Yinnin sɑ̃ɑ yerɔ. \v 18 Kpɑ wunɛ kɑ wunɛn tɔmbu i wurɑ kɑ sii ɡee si su tie dendi sɑ̃ɑ yee ten sɔ̃ nɡe mɛ Gusunɔ bɛɛn Yinni u bɛɛ sɔ̃ɔwɑ. \v 19 Kpɑ ɑ mɑɑ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun dendi yɑ̃ɑ ni bɑ nun wɛ̃ mi wesiɑ sɑ̃ɑ yeru mi. \v 20 À n kɑɑ mɑɑ ɡɑ̃ɑnu ɡɑnu ko sɑ̃ɑ yee ten sɔ̃, ɑ de ɑ ɡobi bikiɑ nɛ sinɑ bokon ɑrumɑni berobun mi. \p \v 21 Nɛ Aɑtɑsɛsi, nɑ nɛn ɡobi bero be bɑ wɑ̃ɑ Efɑrɑtin sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑ woodɑ wɛ̃ɛmɔ bu kɑ nun wɛ̃ ye kɑɑ bu bikiɑ. \v 22 Bɑ koo nun sii ɡeesu wɛ̃ sere kilo nɔrɔbun subɑ itɑ (3.000). Mɛyɑ bɑ koo mɑɑ nun ɑlikɑmɑ wɛ̃ sere kilo nɔrɔbun subɑ tɛnɑ (30.000) kɑ tɑm sere ditiri nɔrɔbun subɑ nnɛ (4.000) kɑ ɡum sere ditiri nɔrɔbun subɑ nnɛ. Adɑmɑ bɑ koo nun bɔru wɛ̃ nɡe mɛ̀n nɔɔ ɑ ten bukɑtɑ mɔ. \v 23 Ye Wɔrukoo u yi, i ye koowo fuuku. Kpɑ u ku rɑɑ kɑ nɛn tem tɔmbu kɑ nɛn tii kɑ nɛn bibun bweseru mɔru ko. \v 24 Yen biru, sɑ ɡbere mwɑɔbu nɔɔsiɑmɔ bu ku rɑɑ yɑ̃ku kowo be ɡbere ɡobi mwɑɑri kɑ wom kowo be, kɑ Lefi be, kɑ sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔn kɔ̃so be, kɑ sere mɑɑ yoo be, tɔn be bɑ ɡesi sɑrɔ mi kpuro, bɑ sɑ̃ɑ yee ten sɔmburu dɔɔ. \p \v 25 Wunɛ mɑɑ Ɛsidɑrɑsi, nɡe mɛ ɑ Yinni Gusunɔn bwisi mɔ mi, ɑ siri kowobu kɑ wiruɡibu ɡɔsio bu kɑ Efɑrɑtin sɔ̃ɔ duu yeru ɡiɑn tɔmbu kpɑrɑ be bɑ Gusunɔ wunɛn Yinnin woodɑ yɛ̃. Be bɑ ǹ mɑɑ ye yɛ̃, kpɑ ɑ bu ye sɔ̃ɔsi. \v 26 Yen biru, ɡoo ù n yinɑ u woodɑ ye mɛm nɔɔwɑ mɑm mɑm ǹ kun mɛ nɛ sinɑ bokoɡiɑ, bu yɛ̃ro sirio. Ǹ n ɡɔɔn nɑ u kɑ weenɛ, bu nùn ɡoowo. Bɑ̀ n koo nùn yɑrɑn nɑ ben suunu sɔɔn di, bu nùn yɑro. Bɑ̀ n koo nùn ɡɑ̃ɑnu mwɑɑrin nɑ, bu nùn mwɑɑrio. Bɑ̀ n koo mɑɑ nùn pirisɔm doken nɑ, bu nùn dokeo. \s1 Ɛsidɑrɑsi u Gusunɔ siɑrɑ \p \v 27 Ɛsidɑrɑsi u nɛɛ, i Gusunɔ bɛsɛn bɑɑbɑbɑn Yinni siɑro. U derɑ sinɑ boko u win sɑ̃ɑ yee te tɑ wɑ̃ɑ Yerusɑlɛmuɔ bɛɛrɛ wɛ̃. \v 28 Yinni Gusunɔ u mɑn durom kuɑ sinɑ boko kɑ win bwisi kɛ̃ɔbu kɑ win dɑmɡibun wuswɑɑɔ. U mɑn dɑm kɑ̃ nɑ kɑ Isirelibɑn wiruɡibu mɛnnɑ. Mɑ bɑ kɑ mɑn dɑ Yerusɑlɛmuɔ. \s1 Ɛsidɑrɑsin bwɑ̃ɑbu \c 8 \p \v 1 Bwese kɛrɑn wiruɡii be bɑ nɛ Ɛsidɑrɑsi swĩimɑ sɑɑ Bɑbilonin di sere Yerusɑlɛmuɔ sinɑ boko Aɑtɑsɛsin wɑɑti sɔɔ ben yĩsɑ wee. \m \v 2 Gɛɛsɔmu, Finɛɛsin bwese kɛrɑ sɔɔ, \m kɑ Dɑniɛli, Itɑmɑɑn bwese kɛrɑ sɔɔ, \m kɑ Hɑtusi, Dɑfidin bwese kɛrɑ sɔɔ, \m \v 3 kɑ Sɑkɑri, Sekɑniɑn bii turo, Pɑreɔsin bwese kɛrɑ sɔɔ kɑ win tɔmbu wunɔbu kɑ weerɑɑkuru (150), \m \v 4 kɑ mɑɑ Elionɑi, Serɑyɑn bii, Pɑkɑti Mɔɑbun bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu ɡoobu (200), \m \v 5 kɑ Sekɑniɑ, Yɑsiɛlin bii, Sɑtun bwese kɛrɑ sɔɔ kɑ win tɔmbu ɡoobɑ wunɔbu (300), \m \v 6 kɑ Ebɛdi, Yonɑtɑm bii, Adinin bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu weerɑɑkuru, \m \v 7 kɑ Esɑi, Atɑliɑn bii, Elɑmun bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu wɑtɑ kɑ wɔkuru, \m \v 8 kɑ Sebɑdiɑ, Mikɑɛlin bii, Sefɑtiɑn bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu wɛnɛ, \m \v 9 kɑ Abudiɑsi, Yehiɛlin bii, Yoɑbun bwese kɛrɑ sɔɔ kɑ win tɔmbu ɡoobu kɑ yɛndu yiru sɑri (218), \m \v 10 kɑ Selomiti, Yosifiɑn bii, Bɑnin bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu wunɔbu kɑ wɑtɑ (160), \m \v 11 kɑ Sɑkɑri, Bebɑin bii, Bebɑin bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu tɛnɑ yiru sɑri, \m \v 12 kɑ Yokɑnɑni, Hɑkɑtɑnin bii, Asiɡɑdin bweseru sɔɔ kɑ win tɔmbu wunɔbu kɑ wɔkuru (110), \m \v 13 kɑ Elifelɛti kɑ Yeyɛli kɑ Semɑyɑ be bɑ yɑ̃kɑminu bo Adonikɑmun bweseru sɔɔ kɑ ben tɔmbu wɑtɑ, \m \v 14 kɑ Utɑi kɑ Sɑbudu, Biɡifɑin bweseru sɔɔ kɑ ben tɔmbu wɑtɑ kɑ wɔkuru. \s1 Yerusɑlɛmun dɑɑrun sɔɔru \p \v 15 Nɛ Ɛsidɑrɑsi, nɑ tɔn be kpuro mɛnnɑ dɑɑ te tɑ kokumɔ Ahɑfɑ ɡiɑ. Miyɑ sɑ bɛsɛn sɑnsɑni ɡirɑ sɔ̃ɔ itɑ. Mɑ nɑ tɔn be kɑ yɑ̃ku kowo be mɛɛrɑ mɛɛrɑ kɑ lɑɑkɑri. Adɑmɑ nɑ ǹ ɡoo wɑ be sɔɔ wi u sɑ̃ɑ Lefi. \v 16 Yerɑ nɑ wiruɡii beni sokɑ, Ɛliesɛɛ kɑ Ariɛli kɑ Semɑyɑ kɑ Ɛlinɑtɑni kɑ Yɑribu kɑ Nɑtɑni kɑ Sɑkɑri kɑ Mɛsulɑmu kɑ sere woodɑn keu koosiobu Yoyɑribu kɑ Ɛlinɑtɑni. \v 17 Mɑ nɑ bu ɡɔrɑ nɑ nɛɛ, bu doo wiruɡii Idon mi, kɑ win mɛro bisibu Nɛtinibɑn mi be bɑ wɑ̃ɑ Kɑsifiɑɔ bu sun sɔm kowobu mɔrisiɑmɑ Gusunɔ bɛsɛn Yinnin sɑ̃ɑ yee ten sɔ̃. \v 18 Nɡe mɛ Gusunɔn durom mu kɑ sun wɑ̃ɑ, yerɑ bɑ sun Serebiɑ mɔrisiɑmɑ wi u sɑ̃ɑ Mɑkilin bii, Lefin bweseru sɔɔ, Yɑkɔbun sikɑdobu, kɑ mɑɑ win tundo turosibu ɡɑbu kɑ ben bibu. Be kpuro bɑ kuɑwɑ yɛndu yiru sɑri. N deemɑ Serebiɑ wi, u bwisi mɔ too. \v 19 Mɛrɑrin bweseru sɔɔ, be bɑ sun mɔrisiɑmɑ, berɑ Hɑsɑbiɑ kɑ Esɑi kɑ ben tundo turosibu kɑ tundo turosi ben bibu. Bɑ kuɑwɑ tɔmbu yɛndu. \v 20 Be Dɑfidi kɑ win tɑbu sinɑmbu bɑ Lefibɑ nɔmu bɛriɑ Nɛtinibɑn bweseru sɔɔ, bɑ kuɑwɑ tɔmbu ɡoobu kɑ yɛndu (220) mɑ bɑ ben bɑɑwure sokɑ kɑ win yĩsiru. \p \v 21 Dɑɑ te bɑ mɔ̀ Ahɑfɑn bɔku miyɑ nɑ nɛɛ, su tii kɑwɑ su nɔɔ bɔke su Gusunɔ bɛsɛn Yinni kɑnɑ bɛsɛn sɑnum mu dorɑ su kɑ turi bɑɑni bɛsɛ kɑ bɛsɛn bibu kɑ sere ɑrumɑni ye sɑ mɔ. \v 22 Seku bɑkɑrɑ n kɑ mɑɑ sinɑ boko kɑnɑ u kɑ mɑn tɑbu kowobu kɑ mɑɑsɔbu kɛ̃ bu sun yɔ̃siri bɛsɛn sɑnum mɛ sɔɔ yibɛrɛbɑn sɔ̃. Domi sɑ rɑɑ nùn sɔ̃ɔwɑ sɑ nɛɛ, be bɑ Gusunɔ kɑsu, berɑ u rɑ n kɑ wɑ̃ɑ, kpɑ u be bɑ nùn biru kisi dɑm sɔ̃ɔsi kɑ mɔru. \v 23 Yen sɔ̃nɑ sɑ nɔɔ bɔkuɑ mɑ sɑ Gusunɔ kɑnɑ. U mɑɑ sun wurɑri. \p \v 24 Mɑ nɑ yɑ̃ku kowobun wiruɡibu wɔkurɑ yiru wunɑ nɛnɛm. Berɑ Serebiɑ kɑ Hɑsɑbiɑ kɑ ben mɛro bisibu ɡɑbu tɔmbu wɔkuru. \v 25 Mɑ nɑ sii ɡeesu yĩirɑ ben wuswɑɑɔ kɑ wurɑ kɑ sere ɡɑ̃ɑ ni sinɑ boko kɑ win bwisi kɛ̃ɔbu kɑ win sinɑ ɑsɑkpɔbu kɑ sere Isirelibɑ kpuro be bɑ wɑ̃ɑ mi, bɑ wɛ̃ sɑ̃ɑ yee ten sɔ̃. \v 26 Mɑ nɑ bu sii ɡeesun tɔnnu yɛndu nɔmu sɔndiɑ kɑ ɡɑ̃ɑ ni bɑ kuɑ kɑ sii ɡeesu tɔnnu itɑ kɑ wurɑ tɔnnu itɑ \v 27 kɑ ɡbɛ̃ɛ bɑsilɑnu yɛndu ni bɑ kuɑ kɑ wurɑ. Yen ɡeerɑ sɑ̃ɑwɑ wurɑn ɡobi nɔrɔbu (1.000) kɑ sere boo sii ɡɑnduɡisu yiru si su bɑllimɔ. Boo si, su kɑ wurɑɡisu bɛɛrɛ nɛwɑ. \v 28 Yen biru, nɑ bu sɔ̃ɔwɑ nɑ nɛɛ, nɡe mɛ bɑ wɑ̃ɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃, nɡe mɛyɑ yɑ̃ɑ ni, nu mɑɑ wɑ̃ɑ nɛnɛm Yinni Gusunɔn sɔ̃. Sii ɡee si, kɑ wurɑ ye, yɑ sɑ̃ɑwɑ kɛ̃ɛ ni bɑ Gusunɔ ben bɑɑbɑbɑn Yinni wɛ̃ kɑ nuku tiɑ. \v 29 Yen sɔ̃, bu de bɑ n tii sɛ. Kpɑ bu ye nɛnɛ kɑ lɑɑkɑri sere bu kɑ ye yĩire yɑ̃ku kowobun wiruɡibu kɑ Lefibɑ kɑ Isirelibɑn bwese kɛrin wiruɡibun wuswɑɑɔ Yerusɑlɛmuɔ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ. \p \v 30 Mɑ yɑ̃ku kowo be, kɑ Lefi be, bɑ sii ɡee si, kɑ wurɑ ye, kɑ sere dendi yɑ̃ɑ ni bɑ wɛ̃ sɑ̃ɑ yee ten sɔ̃ mi suɑ bɑ kɑ dɔɔ Yerusɑlɛmuɔ Gusunɔ bɛsɛn Yinnin sɑ̃ɑ yerɔ. \s1 Bɑ swɑɑ wɔri \p \v 31 Wɔ̃ɔ ɡen suru ɡbiikoon sɔ̃ɔ wɔkurɑ yiruse sɔɔrɑ sɑ seewɑ sɑ Yerusɑlɛmun swɑɑ wɔri, Gusunɔ bɛsɛn Yinni u kɑ sun wɑ̃ɑ. Mɑ u sun ɡbɑrɑ bɛsɛn yibɛrɛbɑn yinɑ kɑ ben sɑnnɔsun di ɡbɑburɔ. \v 32 Ye sɑ turɑ Yerusɑlɛmuɔ, sɑ wɛ̃rɑ sɔ̃ɔ itɑ. \v 33 Sɔ̃ɔ nnɛse sɑ sii ɡee si, kɑ wurɑ ye, kɑ sere mɑɑ dendi yɑ̃ɑ ni yĩirɑ Gusunɔ bɛsɛn Yinnin sɑ̃ɑ yerɔ. Mɑ bɑ ye Mɛremɔtu, Uri yɑ̃ku kowon bii nɔmu sɔndiɑ kɑ Eleɑsɑɑ Finɛɛsin bii kɑ sere mɑɑ Lefi beni, Yosɑbɑdi, Yosuen bii kɑ Nɔɑdiɑ, Binuin bii. \v 34 Ye bɑ ye kpuro ɡɑrɑ bɑ yĩirɑ, mɑ bɑ ye kpuron ɡeeru doke tireru sɔɔ. \p \v 35 Be bɑ rɑɑ yoru mwɛɛrɑ bɑ wurɑmɑ Isireliɔ bɑ Gusunɔ Isireli ben Yinni yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑruɡinu kuɑ Isirelibɑ kpuron sɔ̃ kɑ nɑɑ kinɛnu wɔkurɑ yiru kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu wɛnɛ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ kɑ yɑ̃ɑ kpɛmminu wɑtɑ kɑ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ yiru kɑ boo kinɛnu wɔkurɑ yiru ben torɑnun sɔ̃. \v 36 Mɑ bɑ Aɑtɑsɛsin woodɑ ye berɑ ɡeen wiruɡibu wɛ̃. Mɑ bɑ kɑ Isirelibɑ yɔ̃rɑ bɑ kɑ dii te bɑnɑ. \s1 Yuubɑ dɑbinu \s2 bɑ tɔn tuko kurɔbu suɑ \c 9 \p \v 1 Ye bɑ dii te bɑnɑ bɑ kpɑ, Isirelibɑn wiruɡibu bɑ mɑn susi bɑ nɛɛ, wee Isirelibɑ kɑ yɑ̃ku kowobu kɑ sere Lefibɑ bɑ ǹ kɑ tem min tɔn be kɑrɑnɛ, domi bɑ Kɑnɑnibɑn komɑ kɑmɡinu sɑɑrimɔ kɑ Mɛdibɑɡinu kɑ Feresibɑɡinu kɑ Yebusibɑɡinu kɑ Amɔnibɑɡinu kɑ Mɔɑbubɑɡinu kɑ Eɡibitiɡibun bũnu kɑ Amɔrebɑɡinu. \v 2 Mɑ bɑ bwese tuku nin bii wɔndiɑbɑ suɑmɔ kurɔbu. Nɡe mɛyɑ be Isirelibɑ, be, be bɑ sɑ̃ɑ Yinni Gusunɔn tɔmbu bɑ kɑ tem min tɔmbu mɛnnɑmɔ. Ben wiruɡibu kɑ ben siri kowobɑ bɑ ɡbiɑ bɑ torɑ te kuɑ. \p \v 3 Sɑnɑm mɛ nɑ nuɑ mɛsum, yerɑ nɑ nɛn yɑberu nɛnuɑ nɑ ɡɛ̃ɛkɑ mɑ nɑ nɛn seri wukurɑ kɑ nɛn toburu mɑ nɑ sinɑ kɑ nuku sɑnkirɑnu. \v 4 Mɑ be bɑ nɑndɑ Gusunɔ Isirelibɑn Yinnin ɡɑrin sɔ̃ bɑ nɑ bɑ sinɑ nɛn bɔkuɔ Isireli be bɑ rɑɑ yoru mwɛɛrɑn torɑnun sɔ̃. Mɑ nɑ sinɑ kɑ nuku sɑnkirɑnu sere n kɑ kuɑ yokɑn yɑ̃kurun sɑɑ. \s1 Ɛsidɑrɑsi u kɑnɑru mɔ̀ \s2 tɑɑrɛɡibun sɔ̃ \p \v 5 Yokɑn yɑ̃kurun sɑɑ ye sɔɔ, nɑ seewɑ min di kɑ nɛn yɑ̃ɑ ni nɑ ɡɛ̃ɛkɑ nuku sɑnkirɑrun sɔ̃ mi. Mɑ nɑ yiirɑ nɑ nɔmɑ suɑ wɔllɔ nɑ Yinni Gusunɔ kɑnɑ nɑ nɛɛ, \v 6 Gusunɔ nɛn Yinni, wee nɑ wɑ̃ɑ sekuru sɔɔ sere nɑ ǹ kpɛ̃ n wuswɑɑ seeyɑ. Bɛsɛn torɑnu nu dɑbiɑ nu sun kerɑ. Bɛsɛn durum kpɛ̃ɑ sere yɑ wɔllu ɡirɑri. \v 7 Sɑɑ bɛsɛn bɑɑbɑbɑn wɑɑtin diyɑ sɑ tore too sere kɑ ɡisɔ. Bɛsɛn torɑ nin sɔ̃nɑ wunɛ Yinni Gusunɔ ɑ sun bwese tukunu nɔmu bɛriɑ bɛsɛ kɑ bɛsɛn sinɑmbu kɑ bɛsɛn yɑ̃ku kowobu. Wee tɛ̃, tɑbu sun di mɑ sɑ wɑ̃ɑ yoru sɔɔ. Bɑ bɛsɛn yɑ̃nu ɡurɑ mɑ sɑ wɑ̃ɑ sekuru sɔɔ. \v 8 Adɑmɑ Gusunɔ bɛsɛn Yinni, ɑ sun durom kuɑ bɛsɛn ɡɑbɑ wurɑmɑ yorun di. Mɑ ɑ sun wɑ̃ɑ yeru kuɑ wunɛn tem mɛ ɑ ɡɔsɑ sɔɔ kpɑ ɑ kɑ bɛsɛn nɔni wukiɑ, ɑ sun wɑ̃ɑ ɡeeru wɛ̃ bɛsɛn yoru sɔɔ. \v 9 Wee sɑ sɑ̃ɑwɑ yobu. Adɑmɑ wunɛ Gusunɔ, ɑ ǹ sun deri. A derɑ Pɛɛsibɑn sinɑmbu bɑ kɑ sun nɔnu ɡeu mɛɛrɑ mɑ bɑ derɑ sɑ wɑ̃ɑ su kɑ wunɛ Gusunɔ bɛsɛn Yinnin sɑ̃ɑ yeru bɑni. Kpɑ su wɛ̃rɑ yeru wɑ Yerusɑlɛmuɔ kɑ Yudɑn tem kpuro sɔɔ. \p \v 10 Tɛ̃, Gusunɔ, mbɑ sɑ yɛ̃ sɑ ko ɡere domi sɑ wunɛn woodɑbɑ deri \v 11 be ɑ sun wɛ̃ sɑɑ wunɛn sɔmɔbun min di. A bu sɔ̃ɔwɑ ɑ nɛɛ, tem mi sɑ ko du, mu sɑ̃ɑwɑ mɛ mu disi mɔ bɑɑmɑ mɛn tɔmbun dɑɑ kɔ̃sɑn sɔ̃. \v 12 Yen sɔ̃, su ku bu bɛsɛn bii wɔndiɑbɑ wɛ̃ bu suɑ kurɔbu. Kpɑ su ku mɑɑ beɡibu suɑ kurɔbu. Mɛyɑ su ku mɑɑ ben dukiɑ ɡɑɑ binɛ ko. Sɑ̀ n yeni mɛm nɔɔwɑ, sɑ ko ko dɑmɡibu kpɑ su tem mɛn dĩɑ ɡeenu di sere su mɑm mu bɛsɛn bibu tubi kereɑ. \v 13 Bɛsɛn dɑɑ kɔ̃sɑ kɑ bɛsɛn torɑ bɑkɑnun sɔ̃nɑ yeni kpuro yɑ sun deemɑ. Adɑmɑ ɑ ǹ sun sɛɛyɑsie nɡe mɛ bɛsɛn torɑ ni, nu nɛ. Mɑ ɑ mɑɑ derɑ bɛsɛn ɡɑbɑ yɑkiɑrɑmɑ yorun di. \v 14 Yerɑ sɑ ko mɑɑ wurɑ su wunɛn woodɑ sɑrɑ su kɑ bwese tuku ni nu kom kɔ̃sum mɔ̀ ɑrukɑwɑni bɔke? Sɑ̀ n mɑɑ kuɑ mɛ, ɑ ǹ kɑɑ mɔru se ɑ sun ɡo mɑm mɑm bɑɑ fiiko ɑ kun deri? \v 15 Gusunɔ bɛsɛ Isirelibɑn Yinni, wunɑ ɑ sɑ̃ɑ ɡemɡii. Bɛsɛ sɑ sɑ̃ɑwɑ be bɑ tiɑrɑ Isirelibɑ sɔɔ. Bɛsɛ wee wunɛn wuswɑɑɔ sɑ torɑ. Sɑ ǹ mɑɑ kpɛ̃ sɑ n kɑ wɑ̃ɑ mɛ wunɛn wuswɑɑɔ. \s1 Yuubɑ bɑ ben kurɔ \s2 bwese tukunu ɡirɑ be bɑ rɑɑ sue \c 10 \p \v 1 Sɑnɑm mɛ Ɛsidɑrɑsi u yiire u kɑnɑru mɔ̀ Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerɔ u win tɔmbu suuru kɑnɑmmɛ, yerɑ bɑ mɛnnɑ tɔn durɔbu kɑ tɔn kurɔbu kɑ bibu be kpuro bɑ mɑɑ sumɔ. \v 2 Yerɑ Sekɑniɑ Yehiɛlin bii Elɑmun debuminu sɔɔ, u Ɛsidɑrɑsi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, ɡeemɑ, sɑ Gusunɔ torɑri ye sɑ kɑ tɔn tuko kurɔbu suɑ be bɑ sɑ̃ɑ tem min tɔn kurɔbu. Adɑmɑ kɑ mɛ, Isirelibɑ bɑ yĩiyɔbu mɔ. \v 3 Tɛ̃, su kɑ Gusunɔ ɑrukɑwɑni bɔke kpɑ su tɔn tuko kurɔ be ɡirɑ kɑ bii be sɑ kɑ bu mɑrɑ nɡe mɛ Ɛsidɑrɑsi bɛsɛn yinni kɑ sere be bɑ woodɑ ye nɑsie bɑ ɡeruɑ. I de su ko nɡe mɛ Gusunɔn woodɑ ye, yɑ ɡeruɑ. \v 4 Wunɛ Ɛsidɑrɑsi, ɑ seewo, ɡɑri yi, yi nun wɑ. Sɑ ko n wɑ̃ɑ wunɛn biruɔ. A de ɑ wɔruɡɔru ko kpɑ ɑ se ɑ ko nɡe mɛ. \p \v 5 Mɑ Ɛsidɑrɑsi u seewɑ u derɑ yɑ̃ku kowo tɔnwerobu kɑ Lefibɑ kɑ Isirelibɑ kpuro bɑ bɔ̃ruɑ ɑrukɑwɑni yen sɔ̃. \v 6 Yen biru, Ɛsidɑrɑsi u yɑrɑ Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun di u dɑ Yokɑnɑni Eliɑsibun biin dirɔ. Sɑnɑm mɛ u duɑ mi, u ǹ dĩɑnu di, u ǹ mɑɑ nim nɔrɑ. Domi win nuki sɑnkire Isireli be bɑ yoru mwɛɛrɑn dɑɑ kɔ̃sɑ ye bɑ kuɑn sɔ̃. \p \v 7 Mɑ bɑ kpɑrɑ Yerusɑlɛmuɔ, Yudɑn tem kpuro sɔɔ ɡesi, be bɑ yoru mwɛɛrɑ kpuro bu mɛnnɑmɑ Yerusɑlɛmuɔ. \v 8 Wi u yinɑ u nɑ sɔ̃ɔ itɑn bɑɑ sɔɔ, bɑ koo win ye u mɔ wɔrɑ kpɑ bu nùn yɑrɑ Isirelibɑn suunu sɔɔn di. Woodɑ yeniwɑ Isirelibɑn wiruɡibu kɑ ben bukurobu bɑ yi. \p \v 9 Mɑ Yudɑbɑ kɑ Bɛnyɑmɛɛbɑ bɑ mɛnnɑ Yerusɑlɛmuɔ sɔ̃ɔ itɑ yen bɑɑ sɔɔ wɔ̃ɔ ɡen suru nɔɔbɑ nnɛsen sɔ̃ɔ yɛnduse sɔɔrɑ mi. Tɔmbu kpuro bɑ mɛnnɑ sɑ̃ɑ yerun yɑɑrɑ mi. Mɑ bɑ diirimɔ soku ten sɔ̃ kɑ ɡurɑn sɔ̃. \v 10 Yɑ̃ku kowo Ɛsidɑrɑsi u seewɑ u nɛɛ, wee i torɑ ye i kɑ tɔn tuko kurɔbu suɑ mɑ i Isirelibɑ kpuro doke tɑɑrɛ sɔɔ. Yen sɔ̃ tɛ̃, i bɛɛn torɑnu tuubɑ koowo Gusunɔ bɛɛn bɑɑbɑbɑn Yinnin mi kpɑ i win kĩru ko. \v 11 I tii nɛnuɔ tem minin tɔmbun sɔ̃ kɑ sere mɑɑ ben kurɔbun sɔ̃. \p \v 12 Mɑ tɔn be kpuro bɑ wurɑ bɑ nɛɛ, sɑ ko ko nɡe mɛ ɑ ɡeruɑ. \v 13 Adɑmɑ tɔn be, bɑ dɑbi. Mɑ ɡurɑ nɛmɔ. Yen sɔ̃, bɑ ǹ kpɛ̃ bu yɔ̃rɑ tɔɔwɔ. Yen biru, ɡɑri yi, yi ǹ sɔ̃ɔ teeru ǹ kun mɛ sɔ̃ɔ yirun sɔmburu. Domi tɔn dɑbirɑ tɑ torɑ ɡɑri yi sɔɔ. \v 14 Ǹ n mɛn nɑ, bɛsɛn wiruɡibu tɔnɑ bu sinɑ kpɑ be bɑ tɔn tuko kurɔbu sue bu nɑ kɑ ben ɡuro ɡurobu kɑ siri kowobu sɑɑ ye bɑ bu burɑ bu kɑ ɡɑri yi siri. Nɡe mɛyɑ Gusunɔ bɛsɛn Yinnin mɔru yɑ koo kɑ doonɑ ɡɑri yin sɔ̃. \p \v 15 Yonɑtɑm, Asɑɛlin bii kɑ Yɑɑsiyɑ, Tikifɑn bii kɑ Mɛsulɑmu kɑ sere Sɑbetɑi Lefi wi, be tɔnɑwɑ bɑ ǹ kɑ sun nɔɔ tiɑ sɑ̃ɑ. \v 16 Adɑmɑ be bɑ tie bɑ wurɑmɑ yorun di bɑ ɡɑri yi wurɑ. Mɑ bɑ Ɛsidɑrɑsi yɑ̃ku kowo ɡɔsɑ kɑ sere yɛnu yɛ̃robu yɛnu bɑɑɡeren di ben bɑɑwure kɑ win yĩsiru. Mɑ bɑ ɡɑri yin siribu toruɑ wɔ̃ɔ ɡen suru wɔkurusen tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔ. \v 17 Wɔ̃ɔ kpɔɔn suru ɡbiikoon tɔ̃ɔ ɡbiikiru sɔɔrɑ bɑ be bɑ tɔn tuko kurɔbu suɑ siri bɑ kpɑ. \s1 Yuu be bɑ torɑn yĩsɑ \p \v 18 Yɑ̃ku kowobu sɔɔ, ɡɑbɑ wɑ̃ɑ be bɑ tɔn tuko kurɔbu suɑ. Beyɑ Yosuen sikɑdominu kɑ win mɛro bisi Yosɑdɑkin bibu Mɑɑseyɑ kɑ Ɛliesɛɛ kɑ Yɑribu kɑ Gedɑliɑ. \v 19 Tɔn be, bɑ bɔ̃ruɑ bɑtumɑ sɔɔ bɑ nɛɛ, bɑ koo ben kurɔ be ɡirɑ be bɑ sɑ̃ɑ tɔn tukobu mi, kpɑ bu kɑ yɑ̃ɑ kinɛru yɑ̃kuru ko ben torɑnun sɔ̃. \v 20 Imɛrin bweseru sɔɔ, Hɑnɑni kɑ Sebɑdiɑ bɑ wɑ̃ɑ sɔɔ. \v 21 Hɑrimun bweseru sɔɔ, Mɑɑseyɑ kɑ Eli kɑ Semɑyɑ kɑ Yeyɛli kɑ Osiɑsi. \v 22 Pɑsurin bweseru sɔɔ, Elionɑi kɑ Mɑɑseyɑ kɑ Isimɛɛli kɑ Nɛtɑnɛɛli kɑ Yosɑbɑdi kɑ Eleɑsɑɑ. \p \v 23 Lefin bweseru sɔɔ, Yosɑbɑdi kɑ Simɛi kɑ Kelɑyɑ wi bɑ mɑɑ mɔ̀ Kelitɑ kɑ Petɑyɑ kɑ Yudɑ kɑ Ɛliesɛɛ. \p \v 24 Wom kowobun bweseru sɔɔ mɑɑ, Eliɑsibu. \p Sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔsun kɔ̃sobu sɔɔ, Sɑlumu kɑ Telɛmu kɑ Uri. \p \v 25 Isireli be bɑ tie sɔɔ, Pɑreɔsin bweseru sɔɔ Rɑmiɑ kɑ Yisiyɑ kɑ Mɑɑkiyɑ kɑ Miyɑmini kɑ Eleɑsɑɑ kɑ Mɑɑkiyɑ kɑ Bɛnɑyɑ. \m \v 26 Elɑmun bweseru sɔɔ, Mɑtɑniɑ kɑ Sɑkɑri kɑ Yehiɛli kɑ Abudi kɑ Yeremɔti kɑ Eli. \m \v 27 Sɑtun bweseru sɔɔ, Elionɑi kɑ Eliɑsibu kɑ Mɑtɑniɑ kɑ Yeremɔti kɑ Sɑbɑdi kɑ Asisɑ. \m \v 28 Bebɑin bweseru sɔɔ, Yokɑnɑni kɑ Hɑnɑniɑ kɑ Sɑbɑi kɑ Atilɑi. \m \v 29 Bɑnin bweseru sɔɔ, Mɛsulɑmu kɑ Mɑluku kɑ Adɑyɑ kɑ Yɑsubu kɑ Seɑli kɑ Yeremɔti. \m \v 30 Pɑkɑti Mɔɑbun bweseru sɔɔ, Adinɑ kɑ Kelɑli kɑ Bɛnɑyɑ kɑ Mɑɑseyɑ kɑ Mɑtɑniɑ kɑ Bɛsɑlɛli kɑ Binui kɑ Mɑnɑse. \m \v 31 Hɑrimun bweseru sɔɔ, Ɛliesɛɛ kɑ Yisiyɑ kɑ Mɑɑkiyɑ kɑ Semɑyɑ kɑ Simɛɔ \m \v 32 kɑ Bɛnyɑmɛɛ kɑ Mɑluku kɑ Semɑriɑ. \m \v 33 Hɑsumun bweseru sɔɔ mɑɑ, Mɑtinɑi kɑ Mɑtɑtɑ kɑ Sɑbɑdi kɑ Elifelɛti kɑ Yeremɑi kɑ Mɑnɑse kɑ Simɛi. \m \v 34 Bɑnin bweseru sɔɔ, Mɑdɑi kɑ Amurɑmu kɑ Wɛli \v 35 kɑ Bɛnɑyɑ kɑ Bediɑ kɑ Keluhu \v 36 kɑ Fɑniɑ kɑ Mɛremɔtu kɑ Eliɑsibu \v 37 kɑ Mɑtɑniɑ kɑ Mɑtinɑi kɑ Yɑɑsɑi \v 38 kɑ Bɑni kɑ Binui kɑ Simɛi \v 39 kɑ Selemiɑ kɑ Nɑtɑni kɑ Adɑyɑ \v 40 kɑ Mɑkinɑbɑi kɑ Sɑsɑi kɑ Sɑrɑi \v 41 kɑ Asɑrɛli kɑ Selemiɑ kɑ Semɑriɑ \v 42 kɑ Sɑlumu kɑ Amɑriɑ kɑ Yosɛfu. \m \v 43 Nɛbon bweseru sɔɔ, Yeyɛli kɑ Mɑtitiɑ kɑ Sɑbɑdi kɑ Sebinɑ kɑ Yɑdɑi kɑ Yoɛli kɑ Bɛnɑyɑ. \p \v 44 Tɔn beni kpurowɑ bɑ tɔn tuko kurɔbu suɑ. Kurɔ ben ɡɑbɑ kɑ bu bibu mɑrɑ.